Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 31.10.1998. - 22.10.2004. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 869 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums".
Ministru kabineta noteikumi Nr.231

Rīgā 1996.gada 25.jūnijā (prot. Nr.33 18.§)
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums
I. Vispārīgie jautājumi

1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk tekstā — "Valsts komisija") ir valsts civiliestāde, kas veic invaliditātes ekspertīzi — nosaka personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un izvērtē personas iespējas integrēties sabiedrībā, kā arī pilda citus šajā nolikumā minētos uzdevumus.

2. Valsts komisija darbojas Labklājības ministrijas pakļautībā. Valsts komisijas struktūrvienības ir šādas attiecīgās vispārējā un speciālā profila komisijas: starprajonu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas un Rīgas pilsētas veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk tekstā — "primārās komisijas"), kurām ir juridiskas personas tiesības.

3. Valsts komisija sava darbība ievēro Satversmi, likumus, citus tiesību aktus un šo nolikumu.

4. Valsts komisija ir juridiska persona, un tai ir savs zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un komisijas pilnu nosaukumu. Valsts komisijai ir konts Valsts kases norēķinu centrā. Valsts komisija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

5. Valsts komisija ekspertīzes lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga, un tā darbojas, ievērojot likumus un citus tiesību aktus.

6. Ekspertīzes gaitā iegūtās ziņas par personas privāto dzīvi, ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi ir konfidenciālas, un tās tiek sniegtas tikai likumos paredzētajos gadījumos.

II. Galvenie uzdevumi

7. Valsts komisijas galvenie uzdevumi ir:

7.1. noteikt invaliditāti - ilgstošu vai pastāvīgu personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi - un invaliditātes cēloni, kā arī izsniegt invalīda apliecību labklājības ministra noteiktajā kārtībā;

7.2. izvērtēt personas iespējas integrēties sabiedrībā;

7.3. likumos un tiesību aktos paredzētajos gadījumos noteikt personas darbspēju zaudējumu procentos;

7.4. sniegt personas veselības stāvoklim atbilstošus ieteikumus par nepieciešamību pārkvalificēties vai apgūt citu profesiju;

7.5. konsultēt personas, kas ieradušās Valsts komisijā pēc primārās komisijas nosūtījuma sarežģītu ekspertīžu gadījumos;

7.6. noteikt medicīniskās indikācijas, kas dod tiesības saņemt specializētos autotransporta līdzekļus Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā;

7.7. organizēt, vadīt un kontrolēt primāro komisiju darbu;

7.8. pārbaudīt primāro komisiju pieņemtos lēmumus;

7.9. pārsūdzības kārtībā izskatīt primāro komisiju lēmumus;

7.10. apkopot, analizēt un Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par pirmreizējās un atkārtotās invaliditātes gadījumu skaitu valstī;

7.11. informēt Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju un/vai Slimokases kontrolārstus par ekspertīzē konstatētajām ārstējošo ārstu pieļautajām kļūdām.

(Grozīts ar MK 27.10.1998. noteikumiem Nr. 422)

III. Valsts komisijas tiesības

8. Valsts komisija ir tiesīga:

8.1. nosūtīt slimniekus un invalīdus uz ārstniecības iestādēm izmeklēšanai un diagnozes precizēšanai;

8.2. pieaicināt konsultantus medicīniskos un darbspēju ekspertīzes jautājumos;

8.3. saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām bez atlīdzības ekspertīzes veikšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

IV. Valsts komisijas amatpersonas

9. Valsts komisijas amatpersonas ir Valsts komisijas vadītājs, viņa vietnieks un primāro komisiju priekšsēdētāji — eksperti. Valsts komisijas amatpersonas ir valsts civildienesta ierēdni (ierēdņu kandidāti).

10. Valsts komisijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata likumā "Par valsts civildienestu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.; 1996, 49., 64.nr.) noteiktajā kārtībā.

11. Valsts komisijas vadītājs ir personīgi atbildīgs par Valsts komisijas uzdevumu izpildi.

12. Valsts komisijas vadītājs ir tiesīgs:

12.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Valsts komisiju;

12.2. organizēt un vadīt Valsts komisijas darbu;

12.3. noteikt Valsts komisijas darbinieku tiesības un pienākumus;

12.4. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" iecelt amatā un atbrīvot no amata primāro komisiju priekšsēdētājus — ekspertus un saskaņā ar Latvijas darba likuma kodeksu pieņemt darbā un atlaist no darba Valsts komisijas darbiniekus;

12.5. apstiprināt primāro komisiju štatu sarakstus paredzētā štatu vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

12.6. dot rīkojumus Valsts komisijas un primāro komisiju darbiniekiem;

12.7. organizēt Valsts komisijas darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumus;

12.8. izskatīt personu iesniegumus, sūdzības un ierosinājumus likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

12.9. apstiprināt primāro komisiju nolikumus;

12.10. nodrošināt primāro komisiju darbības kontroli.

13. Valsts komisijas vadītāja prombūtnē viņa pienākumus pilda Valsts komisijas vadītāja vietnieks.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs
31.10.1998