Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1997. gada 5. februāra likumu: Aizsargjoslu likums.

Ministru kabineta noteikumi Nr.324

Rīgā 1996.gada 7.augustā (prot. nr.40 47.§)

Noteikumi par aizsargjoslām

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

1) Aizsargjoslas - ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējas iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

2) Blīvi apdzīvota vieta - šo noteikumu izpratnē - pilsētas, ciemi un lauku apdzīvotas vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem.

3) Navigācijas tehniskie līdzekli - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.

4) Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.

5) Pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

6) Risks - cilvēka darbības vai dabas procesu izraisītas nevēlamas ietekmes iespējamība uz vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu, kā ari nevēlamās ietekmes seku iespējamība noteiktā periodā un laika posmā.

7) Riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.

2.pants. Noteikumu objekti

Šo noteikumu objekti ir dažādu veidu aizsargjoslas un aizsargzonas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

3.pants. Noteikumu uzdevumi

Šo noteikumu uzdevums ir noteikt:

1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;

2) aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;

4) saimnieciskās darbības. aprobežojumus aizsargjoslās.

4.pants. Aizsargjoslu veidi

Ir šādi aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

II. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt/novērst antropogēnās negatīvās iedarbības [ietekmi uz šiem objektiem/teritorijām to saglabāšanas nolūkā.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm;

4) aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem;

5) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

6) aizsargjoslas ap kūrortiem;

7) mežu aizsargjoslas ap pilsētām.

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, ari atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet ne mazāk kā 300 m sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet ne mazāk kā 300 m jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 km platumam, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemju kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 m plata josla abos krastos;

b) Gaujai - no iztecēs līdz Lejasciemam - ne mazāk ka 300 m plata josla abos krastos;

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā - ne mazāk kā 500 m plata josla abos krastos;

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 m plata josla abos krastos;

e) Ventai - ne mazāk kā 300 m plata josla abos krastos;

f) pārējām vairāk par 100 km garām upēm - ne mazāk kā 300 m plata josla abos krastos;

g) 25 - 100 km garām upēm - ne mazāk kā 100 m plata josla abos krastos;

h) 10 - 25 km garām upēm - ne mazāk kā 50 m plata josla abos krastos;

i) līdz 10 km garām upēm - ne mazāk kā 10 m plata josla abos krastos;

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 ha, - ne mazāk kā 500 m plata josla;

k) 101 - 1000 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 m plata josla;

l)25 - 100 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 m plata josla;

m) 10 - 25 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 m plata josla;

n) līdz 10 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 m plata josla;

o) ja ūdenstilpei vai ūdenstecei ir izteikta paliene, tad aizsargjoslā ietverama paliene visā tās platumā;

2) blīvi apdzīvotās vietās - saskaņā ar teritoriālplānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāk kā 20 m plata josla.

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, tad no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, tad aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

8.pants. Aizsargjoslas ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm

(1) Aizsargjoslas ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm tiek noteiktas, lai samazinātu dažāda veida negatīvo ietekmi uz šīm teritorijām un nodrošinātu to saglabāšanos un aizsardzību.

(2) Aizsargjoslu ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.

9.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā ari samazinātu dažāda veida negatīvo ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

(2) Aizsargjoslu (aizsardzības zonu) ap kultūras pieminekļiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem tiesību aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:

1) lauku apvidos - ne mazāk kā 500 m;

2) pilsētās - ne mazāk ka 100 m.

10.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā ari samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti.

(2) Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodikas projektu izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

(1) Aizsargjoslas ap kūrortiem tiek noteiktas, lai samazinātu esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz kūrortiem un to resursiem, lai nodrošinātu kūrortu drošu un ilgstošu darbību, kā ari potenciāli izmantojamo resursu saglabāšanos.

(2) Ja aizsargjosla ap kūrortu nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir viens kilometrs.

(3) Aizsargjoslu ap kūrortiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

12.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājus ar atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamajiem apstākļiem, kā arī lai samazinātu/ kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Mežu aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodikas projektu un iedalīšanas meža kategorijās projektu izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

III. Ekspluatācijas aizsargjoslas

13.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā ari ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) tauvas josla.

14.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, ceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un ceļu rekonstrukcijai.

(2) Minimālie aizsargjoslu gar ielām un autoceļiem platumi:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos aizsargjoslu gar autoceļiem platumu nosaka teritoriālplānojumos, bet kur to nav - no ceļa ass uz abām pusēm:

a) I tehniskās kategorijas ceļiem - 200 m;

b) 11 tehniskās kategorijas ceļiem-100 m;

c) III tehniskās kategorijas ceļiem - 60 m;

d) IV un V tehniskās kategorijas ceļiem - 30 m.

(3) Aizsargjoslas gar pašvaldību autoceļiem platumu nosaka teritoriālplānojumos.

(4) Minimālie aizsargjoslu gar dzelzceļiem platumi:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslu gar dzelzceļiem platumu nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

2) lauku apvidos aizsargjoslu gar dzelzceļiem platumu nosaka teritoriālplānojumos, bet kur to nav - 200 m no malējās sliedes dzelzceļa abās pusēs.

(5) Aizsargjoslu gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās uzturēšanas un kontroles kārtību nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(6) Aizsargjoslu gar autoceļiem un dzelzceļiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

15.pants. Aizsargjoslas gar sakaru līnijām

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības sakaru līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valsts pārvaldei.

(2) Minimālie aizsargjoslu gar sakaru līnijām platumi:

1) gar apakšzemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām - zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru līnijas abās pusēs 2,5 m attālumā no apakšzemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

2) gar jūras sakaru kabeļu līnijām un sakaru kabeļiem, kuri šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no jūras sakaru kabeļa (abās tā pusēs) un 100 m attālumā no kabeļa (abās tā pusēs) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

3) ap virszemes un apakšzemes sakaru kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem-zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 m attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļņojuma robežas;

4) stigām meža masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4m, - 2,5 m abās pusēs no līnijas ass līdz koku zariem;

5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4m, - 3,5 m abas puses no līnijas ass līdz koku zariem;

6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā sakaru līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā apstādījumu vidējais augstums;

7) ja gaisvadu sakaru līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.

(3) Aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodikas projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

16.pants. Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu hidrometeoroloģisko un cita veida monitoringa novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem tiek noteiktas ne mazāk kā 200 m rādiusā ap tiem.

(3) Aizsargjoslu ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

17.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Ekonomikas ministrija.

18. pants. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslas gar siltumtīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Ekonomikas ministrija.

19.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodikas projektu izstrādā:

1) lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - Zemkopības ministrija;

2) meža zemēm - Valsts meža dienests.

20.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tikliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 m uz abām pusēm no cauruļvada malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 m uz abām pusēm no cauruļvada malas.

(3) Aizsargjoslu gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

21.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ilgstošu saglabāšanos un aizsardzību.

(2) Aizsargjoslā ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas valsts ģeodēziskie atbalsta punkti, kā ari vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(3) Aizsargjoslu ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Valsts zemes dienests.

22.pants. Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

(1) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.

(2) Aizsargjoslu ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

23.pants. Tauvas josla

(1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar visu ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu (Latvijas Vēstnesis, 1995, 66.nr.), bet ne vairāk par 40 m.

(2) Tauvas joslas noteikšanas metodikas projektu, ievērojot šo noteikumu 35.pantā noteiktās prasības, pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu izstrādā:

1) zvejas vajadzībām - Zemkopības ministrija;

2) kuģošanas vajadzībām - Satiksmes ministrija.

IV. Sanitārās aizsargjoslas

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem;

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām.

25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodikas projektu izstrādā Labklājības ministrija.

26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju

sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodikas projektu izstrādā Valsts veterinārais departaments.

27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem

(1) Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu atbilstošus sanitāros apstākļus minētajos objektos un tiem piegulošajā teritorijā.

(2) Aizsargjoslu ap veterinārās uzraudzības objektiem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Valsts veterinārais departaments.

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslu ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

V. Drošības aizsargjoslas

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi

(1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā ari vides un cilvēku drošību.

(2) Ir šādas drošības aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm;

3) aizsargjoslas ap karjeriem;

4) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem.

30.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(2) Aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodikas projektu izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

31.pants. Aizsargjoslas ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(2) Aizsargjoslu ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodikas projektu izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

32.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem

(1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslu ap karjeriem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

33.pants. Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem

(1) Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo esošo vai iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(2) Aizsargjoslu ap cita veida paaugstināta riska objektiem noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

VI. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un aprobežojumi tajās

34.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriālplānojumos, ievērojot Ministru kabineta noteiktos teritoriālplānošanas noteikumus un aizsargjoslu noteikšanas metodikas. Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemesgabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šo noteikumu 62.pantā noteiktajā kārtībā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriālplānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka pašvaldību teritoriālplānošanas dienesti, ievērojot šo noteikumu prasības.

(2) Aizsargjoslas var noteikt kā īpašuma tiesību aprobežojumu vai servitūtu.

35.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākie minimālie platumi. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

36.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, kā arī tie var tikt noteikti ar pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(2) Objekta/komunikācijas īpašniekam atļauts aizsargjoslās veikt darbus, kas nepieciešami tā ekspluatācijai un remontam. Par to rakstiski jābrīdina zemes īpašnieks/lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie remonta un ekspluatācijas darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā gadalaikā, pirms tam informējot par to zemes īpašnieku/lietotāju rakstiski vai mutiski.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta/komunikācijas īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā ari jāatlīdzina zemes īpašniekam/lietotājam zaudējumi, kādi nodarīti darbu izpildes gaitā. Zaudējumu noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, tad ar attiecīgo objektu/komunikāciju remontu un ekspluatāciju saistītos darbus kopīgos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

(6) Aizsargjoslās ārpus meža zemēm augošu koku un krūmu ciršanas nepieciešamību nosaka objekta/komunikācijas īpašnieks, bet ciršanu veic zemes īpašnieks/lietotājs. Pirms šo darbu veikšanas viņam vietējā valsts mežniecībā jāizņem ciršanas apliecinājums vai ciršanas biļete.

Ja zemes īpašnieks/lietotājs koku un krūmu izciršanu neveic pēc atkārtota brīdinājuma, ciršanas biļeti vai apliecinājumu izņem un ciršanu veic objekta/komunikācijas īpašnieks.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus/komunikācijas vai aizsargāt pret bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbus jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta/ komunikācijas īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāveic šo darbu samaksa.

(8) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta/ komunikācijas īpašnieka likumīgās prasības. Objekta/komunikācijas īpašniekam ir tiesības apturēt darbus, kurus aizsargjoslās veic citas juridiskās vai fiziskās personas, ja netiek ievērotas šo noteikumu vai citu tiesību aktu prasības.

(9) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu/komunikāciju īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā bez zemes īpašnieka/lietotāja iepriekšējas brīdināšanas.

37.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) zemes īpašniekiem/lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā ari ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanās var tikt ierobežota likumos noteiktajā kārtībā mežos - ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

2) valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi drīkst pārdot tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu, bet valsts īpašumā esošos aizsargājamos mežus - saskaņā ar likuma "Par valsts meža izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 59.nr.) 7.panta noteikumiem, izņemot ostu zemi, kuras pārdošanu regulē "Likums par ostām" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 80.nr.; 1996, 66., 94.nr.);

3) ja, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritoriālplānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

4) lauku apvidus zemēs minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība ir 10 ha vienlaidu platības, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus. Atsavinot zemes īpašumus, tos nedrīkst sadalīt tādā veidā, ka viena no daļām ir mazāka par 10 ha, izņemot gadījumus, kad tā tiek pievienota piegulošajam īpašumam ar nosacījumu, ka pārējās daļas ir ne mazākas par 10 ha;

5) apdzīvotās vietās minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība tiek noteikta apbūves noteikumos, bet ne mazāk kā 0,12 ha vienlaidu platības, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šī panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) jaunu dzīvojamo, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētu ēku celtniecība, degvielas uzpildes staciju ierīkošana, kā arī esošo šāda tipa ēku un būvju paplašināšana;

2) izvietot lopbarības (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās un iekārtotās vietās;

3) veikt kailcirtes;

4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

5) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus.

(3) Šī panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas šādos gadījumos:

1) ja attiecīgas darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz motivēta pieprasījuma pamata, ja nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) ja attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju.

38.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās un iekārtotās vietās;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) 50 metru platā joslā aizliegta kailcirte;

4) 10 metru platā joslā papildus šī panta 1., 2. un 3.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas;

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves, izņemot kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai;

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

d) art augsni vai citādi bojāt zemsedzi.

39.pants. Aprobežojumi ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un ipaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm

Aizsargjoslās ap īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnēm papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot jaunas degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šo noteikurtiu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās un iekārtotās vietās;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

(2) Pirmpirkuma tiesības uz aizsargjoslas ap kultūras pieminekli zemi ir attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam.

41.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;

7) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

8) aizliegts lietot mēslošanas un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

9) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem

Aizsargjoslās ap kūrortiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas darbus, izņemot ārstniecisko dūņu, sēravotu un minerālavotu ūdens iegūšanu kūrortu vajadzībām;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskas ekspertīzes atzinums.

43.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās un iekārtotās vietās;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība;

b) veikt kailcirtes gar I - III tehniskās kategorijas ceļiem 50 m platā joslā;

c) veikt kailcirtes gar IV tehniskās kategorijas ceļiem 30 m platā joslā;

d) bez saskaņošanas ar Valsts ceļu dienestu aizliegts veikt jebkurus celtniecības, montāžas un kalnrūpniecības darbus;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība;

b) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ūdens caurteču ierīču ūdens caurlaides spēja;

c) veikt zemes rakšanas darbus bez saskaņošanas ar komunikāciju īpašniekiem;

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu;

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem;

3) aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem jāuztur ugunsdrošā stāvoklī;

4) mežos gar autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido pretuguns mineralizēta josla ne mazāk kā l ,5 m platumā, kas ik gadu jāatjauno.

45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar sakaru līnijām

(1) Papildus šo noteikumu 36.pantā minētajam bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstiski saskaņots ar sakaru līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar sakaru līnijām aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, kā ari zemes darbus dziļāk par 0,5 m un planēt zemi ar mehānismiem;

2) izdarit ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, ierīkot lauku apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem gaisvadu sakaru līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti sakaru kabeļi vai uzstādītas sakaru līniju statnes, kabeļu kastes un sadales kārbas (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis sakaru līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz apakšzemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt sakaru līniju neapkalpojamo pastiprinātājpunktu, mikroviļņu līniju, telefona kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā ari pieslēgties sakaru līnijām un iekārtām personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt sakaru līniju un iekārtu bojājumus;

10) lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus, rokot zemi tuvāk par vienu metru no kabeļa līnijas abās tā pusēs;

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem telefona kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus apakšzemes kabeļu trasēs, kā ari pārvietot esošās sakaru līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

Aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves;

2) aizliegts stirpot sienu un salmus;

3) aizliegts turēt lopus;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts kurt uguni.

47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tikliem

Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, izvietot lauka nometnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijam iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdensdzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts veikt ledus skaldīšanas darbus;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā ari strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju appludināšanu uz laiku;

12) juridiskajām un fiziskajām personām, veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm;

13) ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstisku atļauju elektrisko tīklu trasēs un to aizsargjoslās ir pieļaujama koku un krūmu audzēšana.

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas;

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tikliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvadu un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu.

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

Aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātuves;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas valsts ģeodēzisko atbalsta punktu objektiem;

4) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, kā arī nomest smagumus.

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

53.pants. Aprobežojumi tauvas joslā

Tauvas joslā papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā.

54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem

Aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu uzglabāšanas vietu un ūdens attīrīšanas iekārtu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt appludināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā ari veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizsargjoslas platība jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

59.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslās ap naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas vadu, naftas un naftas produktu noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā ari veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizsargjoslas platība jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

60.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap karjeriem

Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

61.pants. Aizsargjoslu noteikšanas metodikas

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodikas nosaka Ministru kabinets pēc šajos noteikumos minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikās jāietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms;

4) informācija par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtība, kādā aizsargjosla tiek ierīkota un apzīmēta dabā.

62.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā

īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

63.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un valsts autoceļiem uzrauga un par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks/lietotājs, ja citos tiesību aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) uzrauga un par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks/lietotājs, ja citos tiesību aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākums uzraudzīt un uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var tikt deleģēts zemes īpašniekam/lietotājam.

64.pants. Aizsargjoslu iezīmēšana plānos

(1) Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma/lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 137.nr.).

(2) Aizsargjoslu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību kartēs veic Valsts zemes dienests.

65.pants. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā ar īpašām zīmēm. Kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī lietojamo zīmju paraugus nosaka Ministru kabinets.

66.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole

Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks/lietotājs.

67.pants. Atbildība par aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas šos noteikumus, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

68.pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargjoslām

Ja Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos aizsargjoslām ir noteiktas citādas prasības nekā Latvijas Republikas likumos, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

VIII. Pārejas jautājumi

1. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1.1. Ministru Padomes 1979.gada 20.aprīļa lēmumu nr.203 "Par Latvijas PSR ūdenstilpju ūdens aizsardzības piekrastes joslu noteikšanu" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1979, 22.nr.);

1.2. Ministru Padomes 1983.gada 27.jūlija lēmumu nr.439 "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Ministru Padomes 1979.gada 20.apriļa lēmumā nr.203" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1983, 34.nr.}.

2. Izdarīt Nolikumā par īpaši aizsargājamo dabas objektu režīmiem Latvijas PSR teritorijā (apstiprināts ar Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmumu nr.107 "Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā" - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1987, 25.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 34.nr.) grozījumu un svītrot VIII sadaļu, izņemot 10.4., 10.11. un 19.9.apakšpunktu, kas regulē iedzīvotāju uzturēšanās kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā.

3. Izdarīt Ministru Padomes 1990.gada 18.jūnija lēmumā nr.30 "Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas paplašināšanu" (Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 34.nr.) grozījumu un svītrot 2., 3. un 4.punktu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Aizsardzības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Krastiņš