Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumus Nr. 212 "Meža monitoringa veikšanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 334

Rīgā 1996.gada 20.augustā (prot. nr.42 3.§)

Meža monitoringa organizācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" 7.pantu

 

1. Šie noteikumi nosaka meža monitoringa organizācijas kārtību saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994,41.nr.; 1995,68., 154.nr.; 1996, 62., 94.nr.).

2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt meža monitoringa vienotu organizāciju un finansējumu Latvijas Republikā, ticamas informācijas iegūšanu un tās izmantošanu meža apsaimniekošanā, vides aizsardzības darba organizācijā un plānošanā.

3. Meža monitoringu pēc izpētes intensitātes iedala trīs līmeņos:

3.1. pirmais līmenis - vispārīga mežaudzes veselības stāvokļa novērtēšana pēc koku vainagu stāvokļa;

3.2. otrais līmenis - vispārīga meža veselības stāvokļa novērtēšana pēc meža ekosistēmu svarīgāko komponentu izpētes;

3.3. trešais līmenis - kompleksa meža ekosistēmu izpēte.

4. Visu līmeņu meža monitoringu veic meža monitoringa punktos - monitoringa parauglaukumos.

5. Nogabalos, kuros atrodas meža monitoringa parauglaukumi, tiek noteikti šādi apsaimniekošanas režīmi:

5.1. nogabali, kuros atrodas pirmā līmeņa monitoringa parauglaukumi, ieskaitāmi īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, un tajos ir aizliegtas sastāva un krājas kopšanas cirtes 50 m rādiusā ap dabā iezīmēto parauglaukuma centru;

5.2. nogabalos, kuros atrodas otrā līmeņa monitoringa parauglaukumi, mežsaimnieciskā darbība veicama saskaņā ar attiecīgā nogabala apsaimniekošanas projektu, ja tiem nav noteikts īpaši aizsargājama meža iecirkņa statuss;

5.3. nogabali, kuros atrodas trešā līmeņa monitoringa parauglaukumi, ir ieskaitāmi īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, un tajos aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība. Trešā līmeņa monitoringa parauglaukumi ierīkojami valsts meža fonda zemēs.

6. Meža īpašnieku (lietotāju) rakstiski informē par meža monitoringa pētījumu uzsākšanu un parauglaukumu ierīkošanu. Minētajā informācijā jāietver ziņas par pētījumu vietu, veicamajiem novērojumiem un nepieciešamajiem saimnieciskās darbības aprobežojumiem.

7. Meža monitoringu atbilstīgi pirmajam izpētes intensitātes līmenim veic Valsts meža dienests.

8. Meža monitoringu atbilstīgi otrajam un trešajam izpētes intensitātes līmenim savas kompetences ietvaros veic Valsts meža dienests un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

9. Valsts meža dienests sagatavo meža monitoringa datu analīzi un ikgadējo ziņojumu par meža vispārīgo veselības stāvokli. Ziņojums tiek iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros saga tavo ikgadējo ziņojumu par meža monitoringa ietvaros gūtajiem meža ekosistēmas izpētes rezultātiem un iesniedz to Valsts meža dienestam un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

11. Meža monitoringa datu analīzi atbilstīgi visiem trim izpētes intensitātes līmeņiem un z.iņojumu par meža vispārīgo veselības stāvokli un meža ekosistēmas izpētes rezultātiem reizi četros gados sagatavo Valsts meža dienests kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs R.Dilba

 

24.08.1996