1.pants. 2001.gada 9.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Rīgas Stradiņa universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Stradiņa universitātes Satversme.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmums "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 10./11.nr.) un ar to apstiprinātā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2018.)
Preambula
Rīgas Stradiņa universitātes sākotne saistīta ar 1919.gada 8.februārī dibināto un 1919.gada 28.septembrī atklāto Latvijas Augstskolu. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923.gada 28.martā, piešķirot augstskolai nosaukumu "Latvijas Universitāte".
1940.gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti.
Ar PSRS Ministru Padomes 1950.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.8640-r uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Rīgas Medicīnas institūts.
Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990.gadā Rīgas Medicīnas institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tās Satversmi pieņēma Latvijas Medicīnas akadēmijas kolektīva pārstāvju konferencē 1991.gada 1.oktobrī, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993.gada 23.februārī.
Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce 1998.gada 5.februārī pieņēma nosaukumu "Rīgas Stradiņa universitāte", bet 2001.gada 9. maijā — Satversmi. Rīgas Stradiņa universitāte ir Latvijas Medicīnas akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk tekstā – Universitāte) ir Augstskolu likumā noteiktā apjomā autonoma Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija.
1.2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:
– Rīgas Stradiņa universitāte, saīsināti RSU;
– Rīga Stradiņš University (angļu valodā);
– Stradiņš-Universität Riga (vācu valodā);
– Universitate Stradina de Riga (franču valodā);
– Universitas Rigensis Stradina (latīņu valodā);
– Рижский университет имени Страдиня (krievu valodā);
– Universidad Stradiņš de Riga (spāņu valodā).
1.3. Universitātes juridiskā adrese: Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007.
1.4. Universitāte ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, atvasināta publiska persona.
Universitātes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, citi normatīvie akti un šī Satversme.
1.5. Universitātei ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un tās pilnu nosaukumu "Rīgas Stradiņa universitāte", emblēma, karogs, nozīmes un citi atribūti, patstāvīga bilance un savi norēķinu konti bankās.
2. Universitātes autonomija, uzdevumi un akadēmiskā brīvība
2.1. Universitātes autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un Universitātes vadību, kā arī starp Universitātes vadību un akadēmisko personālu.
2.2. Universitātes galvenie mērķi ir piedāvāt un realizēt plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī pētnieciskā darba iespējas šādos pamatvirzienos — medicīnā, veselības un sociālajā aprūpē, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs un dabaszinātnēs.
2.3. Universitātes uzdevumi:
— nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju;
— izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot klīnikas, zinātniskās un mācību laboratorijas, mācību aptiekas, bibliotēku un citas struktūras, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā; nodrošināt tādas studiju programmas, pārbaudījumu un eksāmenu prasības, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;
— veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākas izglītības pasākumos. Sadarboties ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības un izglītības iestādēm. Veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām;
— organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, apzinot sabiedrības aktuālās intereses, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darbu izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;
— rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos, pētnieciskajos procesos;
— garantēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.
2.4. Universitāte nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem.
Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.
Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest mācību metodes.
Universitātes administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt Augstskolu likumā, šajā Satversmē un citos normatīvajos aktos paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.
2.5. Universitāte veic augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un patstāvīgi nosaka pakalpojumu normatīvus un izcenojumus. Universitātes veiktās saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie ienākumi izmantojami augstskolas attīstības vajadzībām.
3. Universitātes pašpārvalde un struktūrvienības
3.1. Universitātes galvenās lēmējinstitūcijas ir:
1) Satversmes sapulce;
2) Senāts;
3) Rektors;
4) Akadēmiskā šķīrējtiesa.
3.2. Satversmes sapulce ir Universitātes pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.
Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no:
1) akadēmiskā personāla;
2) studējošajiem;
3) vispārējā Universitātes personāla.
Satversmes sapulcē ir 130 locekļi. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — par 20 %.
Struktūrvienību pārstāvniecības normas Satversmes sapulcē nosaka Universitātes Senāts.
Satversmes sapulce, katrreiz sanākot, ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.
Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados. Ārkārtas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors, Senāts vai Studējošo pašpārvalde.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk kā puse delegātu. Lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso klātesošo delegātu vairākums.
Satversmes sapulces delegāts ir atsaukts, ja par atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75% no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces delegātu.
3.3. Satversmes sapulce:
1) atklāti balsojot, pieņem un groza Universitātes Satversmi;
2) aizklāti balsojot, ievēl un atceļ rektoru;
3) noklausās rektora pārskatu;
4) aizklāti balsojot, ievēl Senātu;
5) aizklāti balsojot, ievēl Akadēmisko šķīrējtiesu;
6) atklāti balsojot, apstiprina Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;
7) (izslēgts ar 30.04.2009. likumu);
8) veic citas Augstskolu likumā, Universitātes Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
3.4. Universitātes Senāts ir Universitātes personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Universitātes darbības sfēras.
3.5. Universitātes Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. Universitātes Senāts uz trīs gadiem no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, viņa vietnieku, sekretāru un Senāta prezidiju. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāta priekšsēdētājs ir arī Senāta prezidija priekšsēdētājs. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidiju un/vai priekšsēdētāju var pārvēlēt pēc 75% Senāta locekļu pieprasījuma.
3.6. Universitātes Senāts:
— nosaka profesoru, asociēto profesoru un docentu štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām;
— ievēl docentus, ja fakultātes domnieku kvalifikācija neatbilst promocijas padomes prasībām; akadēmisko struktūrvienību vadītājus; Universitātes Goda doktorus un goda biedrus;
— apstiprina prorektorus un Universitātes iestāžu, uzņēmumu un institūtu direktorus (pēc rektora priekšlikuma), Darba kārtības noteikumus, Universitātes struktūrvienību, padomju u.c. institūciju statūtus vai nolikumus, Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu Universitātē, Studējošo pašpārvaldes nolikumu; uzņemšanas noteikumus studiju programmās, citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu, profesionālās kvalifikācijas, akadēmisko un profesionālo grādu piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību u.c. Universitātes darbības jomas, Universitātes budžetu;
— lemj par akadēmiskās, zinātniskās, un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi universitātei;
— izskata sūdzības par rektora lēmumiem, kuri nav administratīvie akti;
— izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu.
Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt Universitātes Satversmes sapulcē.
3.7. Universitātes Senāta sastāvā 75 % jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. Universitātes Senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 % profesoru un asociētu profesoru un ne mazāk kā 25 % pārējā akadēmiskā personāla pārstāvju. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazāk par 20 %, pārējie Senāta locekļi ir Universitātes zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus atbilstoši savam nolikumam Senātā ievēl un atsauc Studējošo pašpārvalde. Satversmes sapulces ievēlēto Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina puse no darbinieku kopas, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba vai studiju attiecības ar Universitāti, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras. Universitātes Senāta locekļu kopējo skaitu nosaka Satversmes sapulces apstiprinātais Senāta nolikums.
3.8. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Universitātes Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.
3.9. Rektors ir Universitātes augstākā amatpersona, kas vada Universitāti un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Universitāti. Rektoru ievēl Universitātes Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Universitātes ievēlēto rektoru pēc veselības ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Universitātes Senāta vai Veselības ministrijas ierosinājuma, ja Universitātes rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
Rektors:
— atbild par Universitātes darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Universitātes Satversmei;
— atbild par Universitātē iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;
— nodrošina Universitātei piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Universitātes mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Universitātes finansiālo darbību;
— veicina un atbild par Universitātes personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
— atbild par Universitātes stratēģijas īstenošanu un sagatavo Universitātes budžetu;
— veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Universitātes Satversmē noteiktos rektora pienākumus.
Rektors nosaka prorektoru pilnvaras un vada visu Universitātes darbību, pildot šīs Satversmes prasības, Universitātes Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.
Rektora lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt Universitātes Senātā.
3.10. Pēc Universitātes Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma Universitātē var tikt izveidots Universitātes Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Universitātes attīstības stratēģijas jautājumos, un darbojas saskaņā ar Augstskolu likuma 16.pantu un Universitātes Padomnieku konventa nolikumu.
3.11. (Izslēgts ar 31.05.2018. likumu)
3.12. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēl Universitātes Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Universitātes administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no Universitātes studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz diviem gadiem ievēl Universitātes Studējošo pašpārvalde. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai Universitātes Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas tiesības, pienākumus, uzdevumus un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Augstskolu likums, Administratīvā procesa likums un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums.
Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus — administratīvos aktus — var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kuri nav administratīvie akti, var apstrīdēt Universitātes Satversmes sapulcē.
3.13. Universitātes struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. Universitātes struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Universitātes Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.
Universitātes struktūrvienības ir fakultātes, akadēmiskās skolas, institūti, katedras, centri, koledžas, klīnikas, mācību aptiekas, zinātniskās un mācību laboratorijas, kas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu.
Fakultāte ir Universitātes organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs, šajā jomā fakultāte pilda Universitātes kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus; atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte universitātē pilda metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot Universitātes vadības kompetenci un atbildību; fakultāti vada dekāns, ko ievēl fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma; dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās.
Akadēmiskā skola ir Universitātes akadēmiska struktūrvienība studiju programmu izveidei un realizācijai, kā arī pētnieciskā darba veikšanai atbilstīgi fakultātes profilam; akadēmisko skolu izveido pēc rektora, fakultātes domes vai dekāna priekšlikuma; tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; akadēmiskās skolas darbību vada skolas direktors, kuru pēc rektora priekšlikuma apstiprina Senāts.
Institūts ir Universitātes zinātniskā, akadēmiskā un/vai ārstnieciska struktūrvienība; institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, zinātniskajām laboratorijām vai klīnikām) ar nolūku savu intelektuālo un materiālo potenciālu izmantot kopīgu mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību; institūtu vada tā direktors, kuru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.
Katedra ir Universitātes akadēmiskā struktūrvienība; katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora vai fakultātes domes priekšlikumiem; tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; katedras darbību vada katedras vadītājs, kuru ievēl Senāts, un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās.
Centrs ir organizatoriska, akadēmiska un/vai ārstnieciska struktūrvienība; centru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora ierosinājuma; tas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; centra darbību atbilstīgi nolikumam vada direktors, medicīniskais direktors vai vadītājs, kura kandidatūru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.
Zinātniskā laboratorija (grupa) ir Universitātes zinātniska struktūrvienība; zinātnisko laboratoriju izveido ar Senāta lēmumu Universitātes institūta, katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību; zinātnisko laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru pieņem darbā Universitātes rektors.
3.14. Universitāte var dibināt komercsabiedrības un būt komercsabiedrību dalībnieks, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt biedrību un nodibinājumu biedrs vai dibinātājs. Ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai Universitāte var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.
Universitāte normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var dibināt zinātnisko institūtu, tai skaitā — kā publisko aģentūru vai kā atvasinātu publisku personu. Zinātnisko institūtu Universitāte var izveidot arī kā Universitātes struktūrvienību. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā Universitātes struktūrvienība, darbojas atbilstīgi Universitātes Senāta apstiprinātam nolikumam, to finansē un uzrauga Universitāte. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā Universitātes struktūrvienība, tiek reorganizēts vai likvidēts ar Universitātes Senāta lēmumu.
Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Universitāte var izveidot koledžas.
3.15. Universitāte, pamatojoties uz līgumu ar ārstniecības iestādi, ir tiesīga izveidot klīniku. Klīnika saskaņā ar Universitātes attiecīgo katedru, fakultāti vai akadēmisko skolu nodrošina un realizē mācību darbu un piedalās pētnieciskajā darbā; nodrošina un veic slimnieku izmeklēšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un konsultatīvo darbu; sadarbojas ar profesionālajām asociācijām metodiskajā un organizatoriskajā darbībā, kā arī ievieš praksē jaunas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes; klīniku vada tās vadītājs, kura kandidatūru izvirza un pieņem darbā ārstniecības iestādes vadītājs, saskaņojot ar rektoru un attiecīgās katedras vadītāju.
3.16. Universitātes Bibliotēka nodrošina krājuma, datubāzu un informācijas sistēmu pieejamību Universitātes personālam, Latvijas veselības aprūpes speciālistiem un ikvienam bibliotēkas lietotājam.
4. Universitātes personāls
4.1. Universitātes personālu veido:
— akadēmiskais personāls — Universitātes akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
— studējošie, t.sk. maģistranti, doktorandi un rezidenti;
— vispārējais Universitātes personāls.
Universitātes akadēmisko personālu veido:
— profesori, asociētie profesori;
— docenti, vadošie pētnieki;
— lektori, pētnieki;
— asistenti.
Universitātes studējošie ir:
— bakalauru studiju programmu studenti;
— profesionālo studiju programmu studenti;
— maģistranti;
— rezidenti medicīnā;
— doktoranti.
Vispārējais Universitātes personāls ir:
— mācību un zinātnes palīgpersonāls;
— administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos.
4.2. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Universitātes Darba kārtības noteikumi un citi Universitātes iekšējie normatīvie akti.
4.3. (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu.)
4.4. Lektoru galvenie uzdevumi ir:
— kvalificētu lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;
— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;
— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.
4.5. Asistentu galvenie uzdevumi ir:
— studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;
— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;
— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.
4.6. Imatrikulācija Universitātē notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Tiesības kļūt par Universitātes studējošajiem ir jebkuram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Studējošajiem mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Universitāte noslēgusi ar studējošiem.
Universitātes studējošie ir tiesīgi:
— saskaņā ar Universitātes apstiprinātām studiju programmām iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;
— izvēlēties fakultatīvo studiju programmas un virzienus;
— Universitātes noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
— saskaņā ar Universitātes Iekšējās kārtības noteikumiem izmantot Universitātes telpas, laboratorijas, klīnikas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;
— vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
— veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.;
— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;
— augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
— Universitātē noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.
4.7. Universitātes studējošajiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar Universitātes Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Universitātes lēmējinstitūcijās, piedalīties studējošo sadzīves jautājumu risināšanā un kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā arī izmantot citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības.
4.8. Vispārējā Universitātes personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu tā, lai Universitāte spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu traucēta citu personu amata vai darba pienākumu izpilde. Saskaņā ar Universitātes Satversmi personālam ir tiesības piedalīties Universitātes vadības un pašpārvaldes lēmumu un Darba kārtības noteikumu izstrādāšanā. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atlaists no darba vispārējais Universitātes personāls, saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem nosaka Senātā apstiprinātie Darba kārtības noteikumi.
4.9. Universitātes personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu nosaka Universitātes Senāts, pieņemot Darba kārtības noteikumus.
4.10. Universitātes vadība nodrošina Universitātes personālam darba vai studiju apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
4.11. Universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Universitātes personāls var apstrīdēt Universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Personas, kuras nav Universitātes personāla sastāvā, Universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Universitātes rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Universitātes rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
5. Universitātes īpašums, saimnieciskā darbība un finanšu līdzekļi
5.1. Pildot savus uzdevumus, Universitātei ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
— atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības;
— slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, Universitātes Satversmi;
— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Universitātes darbības mērķiem;
— veikt Universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Universitātes budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citās komercsabiedrībās atbilstoši Universitātes attīstības mērķiem. Saimniecisko darbību veicošu komercsabiedrību dibināšana un/vai savu daļu ieguldīšana to kapitālā notiek ar Senāta lēmumu;
— būt par prasītāju un atbildētāju tiesās.
5.2. Universitātes īpašumā, valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.
Universitātes īpašumu veido:
— kustama un nekustama manta, kas Universitātei dāvināta, ko Universitāte mantojusi vai ko Universitāte iegādājusies par pašas līdzekļiem;
— par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Universitātes īpašums;
— Universitātes intelektuālais īpašums;
— nekustamais īpašums, ko Universitātei bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.
Universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Universitātes Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.
5.3. Ar ienākumiem, ko Universitāte gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai, Universitāte rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.
5.4. Universitātei ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus, kā arī atbrīvojumu no nodokļiem un nodevām normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos.
5.5. Universitātes mantas daļu Universitātes Senāts var nodot lietošanā struktūrvienībām, lai tās realizētu savu darbību.
5.6. Universitātes finanšu līdzekļus veido:
1) valsts finansējums:
— no Valsts pamatbudžeta izglītībai — studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam, atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, atjaunošanai un modernizācijai ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecības darbam;
— no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
— no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai, t.sk. no investīcijām un mērķprogrammām.
2) citi ienākumi:
— no maksas pakalpojumiem;
— no zinātnisko līgumdarbu veikšanas un citiem zinātnes finansēšanas avotiem;
— no saimnieciskās darbības;
— no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;
— no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
— no citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ienākuma avotiem.
5.6.2.punktā minētie ienākumi tiek izmantoti Universitātes pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.
5.7. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar Universitāti par noteiktu speciālistu sagatavošanu pētījumu veikšanu vai Universitātes profilam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
5.8. Pašnopelnītos līdzekļus un papildus valsts budžetam iegūtos līdzekļus Universitāte izmanto tikai savu pamatuzdevumu veikšanai.
5.9. Universitātei ir tiesības saņemt banku un citu kredītiestāžu kredītus, līzinga pakalpojumus, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu dāvinājumus un ziedojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
5.10. Universitātes finanšu resursu struktūru nosaka Universitātes Senāts.
5.11. Par Universitātes budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Universitātes Senātam, izglītības un zinātnes ministram, kā arī veselības ministram.
6. Universitātes reorganizācijas vai likvidācijas kārtība, Universitātes Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
6.1. Lēmumu par Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai veselības ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.
Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu par Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju iesniedz veselības ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu par Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju iesniedz izglītības un zinātnes ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo ar veselības ministru.
6.2. Universitātes Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce.
6.3. Universitātes Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.