Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» un «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā»

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt papildinājumus šādos Latvijas Republikas likumdošanas aktos:

I. Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likumā «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, l991. 31/32):

1. Papildināt 16. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja šā panta trešajā daļā minētie sabiedrības dalībnieki par sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem norēķinās ar kapitāla daļām tad šie norēķini ir jāveic atbilstoši šo pakalpojumu cenām, pašizmaksai, izcenojumiem vai tarifiem, kādi bija spēkā līdz 1991. gada 1. jūlijam. Ja sabiedrības manta ir pārcenota vai ir sastādīta pilna sabiedrības bilance, izdarot atbilstošus pamatkapitāla un kapitāla daļu lieluma grozījumus, norēķini minētajām personām jāveic atbilstoši tām pakalpojumu cenām, pašizmaksai, izcenojumiem vai tarifiem, kādi bija spēkā līdz pēdējiem minēto iemeslu dēļ izdarītajiem pamatkapitāla grozījumiem un tiem atbilstošajiem kapitāla daļu lieluma grozījumiem.»

2. Papildināt 18. pantu ar jaunu piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

«Ja sabiedrības manta ir pārcenota vai ir sastādīta pilna sabiedrības bilance, konstatētais sabiedrības īpašuma vērtības palielinājums jāiekļauj sabiedrības pamatkapitālā, ieskaitot tajā arī debetoru parādus un ārpus sabiedrības izdarītos ieguldījumus, bet atskaitot tos parādus kreditoriem, kuri radušies pēc 1991. gada 1. jūlija, dividendes par iepriekšējo gadu, ja lēmums par to izmaksāšanu jau ir pieņemts, kā arī likumdošanas aktos vai statūtos noteiktajā apjomā rezerves kapitālā ieskaitāmos līdzekļus. Atbilstoši pamatkapitāla grozījumiem jāgroza arī sabiedrības dalībniekiem piederošo kapitāla daļu lielums.

Sabiedrība nedrīkst veikt reorganizāciju.

Sabiedrības dalībnieku kārtējās kopsapulces ir jāsasauc ne retāk kā reizi ceturksnī. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce ir tiesīga izlemt jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu, ja tajā ir pārstāvēta ne mazāk kā puse no sabiedrības pamatkapitāla. Kopsapulce pieņem lēmumu ar tajā pārstāvētā pamatkapitāla pārsvaru. Sapulces lemttiesīgumu konstatē katrā balsojumā, saskaitot tajā pārstāvēto pamatkapitālu.

Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludināta sabiedrības dalībnieku kopsapulce nav lemttiesīga nepietiekamas pamatkapitāla pārstāvības dēļ, ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā var sasaukt atkārtotu kopsapulci ar to pašu darba kārtību, un tā ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvētā sabiedrības pamatkapitāla. Atkārtotu kopsapulci drīkst izziņot tikai pēc tam, kad noskaidrojies, ka jau izziņotā sapulce nav lemttiesīga. Par atkārtoto kopsapulci jāpaziņo visos attiecīgā rajona laikrakstos un vismaz vienā centrālajā laikrakstā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tās sasaukšanas, ievērojot citus statūtos paredzētos noteikumus.

Sabiedrības pārvaldes, kontroles un revīzijas, kā arī likvidācijas institūciju locekļi ir amatpersonas, un par šo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un rīcību tie individuāli atbild likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Visiem sabiedrības dalībniekiem, Lauksaimniecības ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem un rajona lauksaimniecības departamenta direktoram vai viņa pilnvarotajai personai ir tiesības bez ierobežojumiem un aizkavējumiem iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.»

3. Papildināt 20. pantu ar jaunu ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

«Lēmuma par sabiedrības likvidāciju pieņēmējs nosaka laiku taču ne īsāku par vienu mēnesi, pēc kura stājas spēkā tā pieņemtais lēmums par sabiedrības likvidāciju. Šajā laikā vēl var iesniegt sabiedrībai pieteikumus mantas nošķiršanai par kapitāla daļām Lēmums par sabiedrības likvidāciju un tā spēkā stāšanās laiks ir jāizziņo visos attiecīgā rajona laikrakstos un vismaz vienā centrālajā laikrakstā septiņu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas. Par kapitāla daļām jānošķir visa tā sabiedrības manta, par kuras nošķiršanu ir saņemti pieprasījumi līdz tai dienai, kad stājas spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju.

Likvidācija nedrīkst ilgt vairāk par sešiem mēnešiem no dienas kad stājies spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju, bet lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu kopsapulce drīkst pieņemt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju. Ja likvidatori sabiedrības likvidāciju nepabeidz minētajā termiņā, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs divu nedēļu laikā pēc šā termiņa beigām ieceļ citus likvidatorus pēc sava ieskata, un viņiem likvidācija jāpabeidz triju mēnešu laikā no to iecelšanas dienas.

Likvidējamās sabiedrības vai sabiedrības, kurās ražošanas objektu nošķiršanas rezultātā no apgrozības izņemta vairāk nekā puse no kapitāla daļām, var nodot pašvaldībām sociālas nozīmes objektus, atbilstoši samazinot pamatkapitālu un kapitāla daļu lielumu. Ja pašvaldība nevēlas pārņemt nododamo objektu, tai divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par attiecīgā objekta nodošanu pašvaldībai, ir jāizveido sabiedrība šā objekta apsaimniekošanai vai citādi jānodrošina tā apsaimniekošana.

Lauksaimniecības ministrija vai rajona lauksaimniecības departaments, konstatējot kreditoru - valsts, valsts uzņēmumu un sabiedrības darbinieku - interešu apdraudējumu vai būtiskus likumpārkāpumus sabiedrībā, nodod šo lietu izskatīšanai prokuratūrā vai ceļ prasību tiesā attiecīgi par sabiedrības atzīšanu par maksātnespējīgu vai par tās likvidēšanu. Valsts nodeva par to nav jāmaksā.»

II. Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 41):

Papildināt 11. panta trešās daļas pirmo teikumu ar šādu tekstu: «ja prokurors nenorāda citu laiku. Protestā izteikto pamatoto prasību neizpildes gadījumā vainīgā amatpersona ir administratīvi atbildīga.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 2. februārī