Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 6

Par norēķinu taloniem, kas izmantojami samaksai par apkuri un kurināmā iegādei

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka nestrādājošajiem pensionāriem, kuri pensiju saņem no Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem, piemaksa par apkuri - 1500 rubļu mēnesī - 1992. gada decembrī, 1993. gada janvāri, februāri, martā un aprīlī izmaksājama, izsniedzot speciāli šim nolūkam paredzētu norēķinu talonu, kas izmantojams tikai samaksai par apkuri un kurināmā iegādei.

2. Rūpniecības un enerģētikas ministrija līdz 1993. gada 15.janvārim nodrošināt šī lēmuma 1. punktā minēto talonu izgatavošanu, bet Labklājības ministrijai kopīgi ar valsts uzņēmumu «Latvijas pasts» nodrošināt šo talonu izsniegšanu nestrādājošajiem pensionāriem.

3. Apstiprināt pievienoto Norēķinu talonu aizpildīšanas instrukciju.

4. Apstiprināt pievienoto Kārtību, kādā norēķinu taloni izmantojami samaksai par apkuri un kurināmā iegādei.

5. Pašvaldībām, valsts uzņēmumiem «Latvijas gāze» un «Latvenergo» nodrošināt norēķinu talonu pieņemšanu un uzskaiti, kā mantot tos savstarpējos norēķinos ar attiecīgajām sociālās apdrošināšanas pārvaldēm.

6. Labklājības ministrijai līdz 1993. gada 15. jūnijam veikt izmanto norēķinu talonu uzskaiti, sastādīt to pensionāru sarakstu, kuri norēķinu talonus nav izmantojuši, un nodot šo sarakstu attiecīgajai sociālās apdrošināšanas pārvaldei.

7. Noteikt, ka samaksai par apkuri neizmantotie norēķinu taloni no 1993. gada 15. jūnija līdz 1993. gada 1. oktobrim pēc saskaņošanas ar sociālās apdrošināšanas pārvaldi izmantojami individuāli kurināmā iegādei.

8. Rūpniecības un enerģētikas ministrijai nodrošināt kurināmā pārdošanu, pieņemot apmaksai norēķinu talonus.

9. Labklājības ministrijai norēķinus ar siltumenerģijas piegādātājiem un norēķinus par individuāli iegādāto kurināmo izdarīt no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas labklājības ministrs T. ENINŠ

Rīgā 1993. gada 5. janvārī

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 6

Norēķinu talona aizpildīšanas instrukcija

1. Norēķinu talona numurs sastāv no divpadsmit cipariem. Pirmie divi cipari - reģiona kods, nākamie astoņi - pensionāra lietas numurs (ieraksta talona izsniedzējs). Pēdējie divi cipari - talona izmantošanas mēnesis.

2. Norēķinu talona A, B un C joslas augšējo un vidējo daļu aizpilda pensionārs (norēķinu veicējs):

2.1. augšējā daļā jāieraksta pensionāra vārds, uzvārds un dzīvesvieta (adrese);

2.2. vidus daļā jāieraksta dzīvokļa ordera īpašnieka (mājas īpašnieka) vārds, uzvārds un adrese. Pensionārs veic norēķinus par to dzīvokli (māju), kurā viņš ir pierakstīts.

3. Pensionārs (norēķinu veicējs) iesniedz norēķinu talonu namu Pārvaldē, valsts uzņēmumā «Latvijas gāze» vai citā iestādē, ar kuru noslēgts līgums par centralizēto apkuri vai gāzes apkuri.

Norēķinu talona saņēmējs norēķinu talona A, B un C joslas apakšējā daļā izdara atzīmi par talona saņemšanu, apliecina to ar savu spiedogu un ieraksta norēķinu čeka saņemšanas datumu. Pensionārs paraksta norēķinu talona A, B, C joslas apakšējo daļu.

4. Norēķinu talona A joslu pensionārs (norēķinu veicējs) saņem atpakaļ, bet B un C josla paliek attiecīgajā šīs instrukcijas 3. punktā minētajā institūcija.

Latvijas Republikas labklājības ministrs T.ENIŅŠ

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 5. janvāra lēmumu Nr. 6

Kārtība, kādā norēķinu taloni izmantojami samaksai par apkuri un kurināmā iegādei

1. Pensionāriem, kuri izmanto centralizētu apkuri vai gāzes apkuri, norēķinu taloni jāiesniedz namu pārvaldē, valsts uzņēmuma «Latvijas gāze» vai citā iestādē, ar kuru noslēgti līgumi par centralizēto apkuri vai gāzes apkuri (tālāk tekstā - «līgumslēdzēja organizācija»).

2. Līgumslēdzēja organizācija pēc tam, kad ir pārbaudījusi, vai attiecīgais pensionārs ir pierakstīts norēķinu talonā norādītajā dzīvesvietā, izdara atzīmi talonos A, B, C joslā:

2.1. norēķinu talona A joslu pensionārs saņem atpakaļ kā apliecinājumu samaksai par apkuri 1500 rubļu apmērā;

2.2. norēķinu talona B joslu patur līgumslēdzēja organizācija un atskaita 1500 rubļu no summas, kas dzīvokļa ordera īpašniekam (mājas īpašniekam) aprēķināta par apkuri;

2.3. norēķinu talona C joslu līgumslēdzēja organizācija nosūta uz rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvaldi un līdz kārtējā mēneša 5. datumam iesniedz tai maksājuma prasību par summu, kura atbilst katrā mēnesī saņemto norēķinu talonu daudzumam.

3. Kooperatīvo namu pārvaldes norēķinu talona B un C joslu kopā ar maksājuma aprēķinu, kas atbilst saņemto talonu daudzumam, līdz katra mēneša beigām iesniedz tai organizācijai, ar kuru noslēgts apkures līgums. Šī organizācija tālāk darbojas saskaņā ar šīs kārtības 2.3. apakšpunktu.

5. Namu pārvaldes par apkuri norēķinās ar organizācijām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, bet, ja samaksai par apkuri izmantoti taloni, - ar attiecīgās pašvaldības starpniecību.

6. Rajonu (pilsētu) sociālās apdrošināšanas pārvaldes pēc tam, kad no līgumslēdzējas organizācijas saņemta norēķinu talona josla un maksājumu pieprasījums par attiecīgo mēnesi, sastāda ko-pējo maksājumu bilanci, un šie maksājumi tiek segti no sociālā budžeta līdzekļiem.

7. Ja pensionāri nav izmantojuši norēķinu talonus samaksai par apkuri, viņi no 1993. gada 15. jūnija līdz 1993. gada 1. oktobrim norēķinu talonus varēs izmantot kurināmā iegādei.

8. Ja pensionārs, izmantojot norēķinu talonus, vēlas kurināmo iegādāties valsts uzņēmumā, tad viņam ir jāiesniedz šim uzņēmumam rakstisks pieteikums kurināmā iegādei (pieteikumā jānorāda talona numurs).

Attiecīgajam uzņēmumam jāpieprasa un jāsaņem apstiprinājums no sociālās apdrošināšanas pārvaldes, ka pensionārs nav savu talonu jau izmantojis. Pēc rakstiska apstiprinājuma saņemšanas uzņēmums turpmākas darbības ar norēķinu taloniem veic saskaņā ar šīs kārtības 2. punktu.

9. Pensionāri kurināmo citādā veidā var iegādāties tikai ar attiecīgās pašvaldības starpniecību, kura veiks norēķinus ar kurināmā piegādātājiem un ar sociālo budžetu.

Latvijas Republikas labklājības ministrs T. ENIŅŠ