Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 500

Par Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas nolikumu un kārtību, kādā izlietojami papildus aprēķinātie maksājumi veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas nolikumu.

2. Apstiprināt pievienoto Kārtību, kādā valsts finansu inspekciju iestāžu darbības attīstībai un veicināšanai izlietojami 20 procenti no budžeta un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 2. maija lēmumu Nr. 124 «Par Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas nolikumu».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas ministrs J. DINEVIČS

Rīgā 1992. gada 23. novembrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 
1992. gada 23. novembra lēmumu Nr. 500

Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Galvenā Valsts finansu inspekcija (tālāk tekstā - «Galvenā Valsts finansu inspekcija») ir patstāvīga finansu kontroles valsts pārvaldes institūcija un savu darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» un šo nolikumu. Galvenā Valsts finansu inspekcija ir pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Galvenā Valsts finansu inspekcija un pilsētu un rajonu valsts finansu inspekcijas kā vienota sistēma īsteno valsts kontroli par valsts un pašvaldību finansu resursu likumīgu veidošanu un izlietošanu Latvijas Republikā.

Pildot Latvijas Republikas likumā «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» noteiktos uzdevumus un tiesības, Galvenā Valsts finansu inspekcija veic šādas funkcijas:

3.1. Latvijas Republikas likumu un republikas Valdības lēmumu par nodokļiem, valsts nodevām, nenodokļu un citiem neapstrīdamiem maksājumiem, cenām un tarifiem izpildes kontroles jomā:

3.1.1. savas kompetences ietvaros organizē Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, Latvijas Republikas Valdības lēmumu, rīkojumu un citu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem pieņemto normatīvo aktu izpildi republikā;

3.1.2. uzskaita valsts ieņēmumu un nodokļu maksātājus, ar nodokļi apliekamos objektus, kontrolē nodokļu, valsts nodevu, nenodokļu un citu neapstrīdamu maksājumu iemaksu valsts un pašvaldību budžetos veic šo maksājumu iekasēšanu un piedziņu;

3.1.3. izstrādā priekšlikumus nodokļu, valsts nodevu, nenodokļu un citu neapstrīdamu maksājumu iekasēšanas mehānisma pilnveidošanai, piedalās to ieviešanā;

3.1.4. kopīgi ar ieinteresētajām valsts pārvaldes institūcijām organizē nodokļu maksātāju, nodokļu uzskaites, aprēķināšanas un pārskatu vienotu automatizētu informācijas sistēmu republikā;

3.1.5. organizē vienotu cenu un tarifu pielietošanas kontroli republikā, kā arī izstrādā metodiku, veic pārbaudes, realizē pasākumus, lai atklātu un novērstu cenu un tarifu noteikšanas un piemērošanas kārtības pārkāpumus;

3.1.6. kontrolē, kā tiek izlietoti valsts, sociālās apdrošināšanas un pašvaldību budžeta līdzekļi, un pārbauda to izlietošanas likumību;

3.1.7. kontrolē un pārbauda iemaksas speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos un šo fondu līdzekļu izlietošanu;

3.1.8. savas kompetences ietvaros, izpildot un ievērojot spēkā esošos likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus, pieņem lēmumus, kas obligāti jāpilda visām ministrijām, resoriem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām (neatkarīgi no to resorpakļautības), kā arī fiziskām personām, bet, ja nepieciešams, kopīgi ar citām Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām izdod arī normatīvos aktus;

3.1.9. pieprasa un saņem no republikas ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, iestādēm, organizācijām un bankām, kā arī no vietējām pašvaldībām valsts finansu kontroles darba veikšanai nepieciešamās ziņas, ziņu krājumus, normatīvos un citus ar valsts finansēm saistītus, dokumentus;

3.1.10. savas kompetences ietvaros izskata, saskaņo un dod slēdzienu par republikas ministriju, citu valsts pārvaldes institūciju, iestāžu un organizāciju izstrādātajiem, kā arī Latvijas Republikas Ministru Padomē iesniegtajiem normatīvo aktu projektiem finansu kontroles jautājumos;

3.1.11. izskata vēstules, sūdzības un iesniegumus par Galvenās Valsts finansu inspekcijas kompetencē ietilpstošajiem jautājumiem, pieņem attiecīgus lēmumus, mēneša laikā dod atbildi iesniedzējam;

3.1.12. piedalās sarunās par nolīgumu slēgšanu starp Latvijas Republiku un ārvalstīm, lai novērstu mantas un ienākumu divkāršu aplikšanu ar nodokļiem, likumā noteiktajā kārtībā veic ārvalstu juridisko un fizisko personu aplikšanu ar nodokļiem;

3.2. nodokļu un citu valsts finansu likumdošanas aktu piemērošanas metodikas, izskaidrošanas un publicēšanas jomā:

3.2.1. piedalās nodokļu, valsts nodevu, nenodokļu un citu neapstrīdamu maksājumu likumdošanas procesā un citu normatīvo aktu izstrādāšanā;

3.2.2. izstrādā kārtību, kādā piemērojami nodokļu, valsts nodevu nenodokļu un citu neapstrīdamu maksājumu normatīvie akti, kā arī starpvalstu līgumu noteikumi. Izstrādā un publicē šīs kārtības piemērošanas metodiku;

3.2.3. veic izskaidrošanas darbu nodokļu likumdošanas piemērošanā un nodokļu maksātāju izglītošanā, publicējot instrukcijas, kā arī sagatavojot publikācijas un izskaidrojumus masu informācijas līdzekļos, organizējot un piedaloties semināru, apmācības un kursu darbā; kontrolē un koordinē republikas pilsētu un rajonu vai finansu inspekciju, kā arī citu institūciju organizēto apmācību darbu, saskaņo apmācību tematiku un speciālistu piedalīšanos;

3.2.4. saskaņo un dod slēdzienu par to grāmatvedības veidlapu un normatīvo norādījumu atbilstību valsts finansu kontroles prasībām, kurus izstrādā republikas likumos un Latvijas Republikas Valdības normatīvajos aktos norādītās grāmatvedības metodoloģijas iestādes;

3.3. valsts finansu inspekcijas sistēmas darbības attīstības un plānošanas jomā:

3.3.1. izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomē apstiprināšanai kārtību, kādā valsts finansu inspekcijas iestāžu darbības attīstībai un veicināšanai izlietojami 20% no budžetā un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus ap rēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā;

3.3.2. izstrādā un apstiprina pilsētas un rajona valsts finansu inspekcijas nolikumu;

3.3.3. organizē speciālistu sagatavošanu valsts finansu kontroles darbam, valsts finansu inspekcijas darbinieku profesionālo apmācību un stažēšanos (arī ārvalstīs);

3.3.4. organizē un vada pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju darbu, analizē tā efektivitāti;

3.3.5. saņem, apkopo un analizē pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju pārskatus un informāciju, sniedz metodisko palīdzību inspekciju kontroles darba organizācijā, apkopo un izplata pozitīvo pieredzi;

3.3.6. veic pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju darba revīzijas un pārbaudes, kontrolē likumdošanas ievērošanu to darbā;

3.3.7. kontrolē, kā pilsētu un rajonu valsts finansu inspekcijas pārbauda to teritorijā esošo uzņēmumu nodokļu un nenodokļu maksājumu aprēķināšanas pareizību valūtā un nomaksas savlaicīgu valsts budžetā, kā arī veic šo darbu patstāvīgi, vispusīgi analizē izdarīto pārbaužu materiālus, sniedz priekšlikumus konstatēto pārkāpumu novēršanai;

3.3.8. nosaka pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju darbinieku maksimālo skaitu, darba samaksas fondu, asignējumus inspekciju uzturēšanas izdevumiem un limitus kopējo Latvijas Republikas

Ministru Padomes apstiprināto vietējo valsts finansu inspekciju štata vienību, darba samaksas fonda un to uzturēšanai iedalīto budžetu līdzekļu un limitu ietvaros;

3.3.9. piedalās pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju materiāltehniskās apgādes jautājumu risināšanā;

3.4. izstrādā kopīgi ar Finansu ministriju instrukcijas par konfiscētās, bezīpašnieka, apslēptās, bezmantinieku, dāvinātās un pēc mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušās mantas uzskaiti, realizāciju un ieņēmumu iemaksu budžetā, noteikumus par šīs mantas realizāciju izsolēs.

4. Galveno Valsts finansu inspekciju vada priekšnieks, kuru saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» ieceļ amatā Latvijas Republikas Ministru Padome.

Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšnieka kompetenci nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» un šis nolikums.

5. Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšnieks:

5.1. ir pilnībā atbildīgs par valsts finansu inspekcijai noteikto uzdevumu izpildi;

5.2. nosaka Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšnieka vietnieka, pārvalžu priekšnieku, pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju priekšnieku kompetenci un atbildību. Apstiprina un groza Galvenās Valsts finansu inspekcijas struktūru. Pieņem darbā un atbrīvo no darba Galvenās Valsts finansu inspekcijas aparāta darbiniekus, kā arī pilsētu un rajonu inspekciju priekšniekus, to kandidatūru izvēlē ņemot vērā attiecīgās valdes ieteikumus;

5.3. iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomē priekšlikumus par finansu kontroles darba pilnveidošanu, finansu kontroles darba analīzi un pārskatus;

5.4. atceļ pilsētu un rajonu valsts finansu inspekciju priekšnieku lēmumus, ja tie ir pretrunā Latvijas Republikas likumiem;

5.5. pieņem pēc saskaņošanas ar finansu ministru lēmumu par nodarīto zaudējumu atlīdzību juridiskām un fiziskām personām no valsts budžeta, kā arī no valsts finansu inspekcijas rīcībā papildus pārskaitāmajiem maksājumiem, ja šie zaudējumi radušies valsts finansu inspekcijas amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā;

5.6. saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par biržām» izvirza noteiktā kārtībā kandidatūras biržu revīziju komisiju priekšsēdētāja amatam.

6. Galvenā Valsts finansu inspekcija ir juridiska persona. Tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu inspekcijas nosaukumu.

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 23. novembra lēmumu Nr. 500

KĀRTĪBA
kādā valsts finansu inspekciju iestāžu darbības attīstībai un veicināšanai izlietojami 20 procenti no budžetā un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā

Valsts finansu inspekciju iestāžu darbības attīstībai, materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai un instruktīvu materiālu publicēšanai izmanto trīs ceturtdaļas no pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātajiem budžetā un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmo maksājumu 20 procentu atskaitījumiem valsts finansu inspekciju iestāžu speciālajos kontos.

Rajonu un pilsētu valsts finansu inspekcijas savas darbības attīstībai, materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai un instruktīvu materiālu publicēšanai patstāvīgi izlieto 45 procentus no saņemtajiem atskaitījumiem, bet 30 procentus no atskaitījumiem Galvenās Valsts finansu inspekcijas noteiktajā kārtībā un termiņos pārskaita Galvenās Valsts finansu inspekcijas speciālajā kontā. Šos līdzekļus Galvenā Valsts finansu inspekcija izmanto inspekcijas iestāžu darbības attīstības, materiāltehniskās bāzes nostiprināšanas un instruktīvu materiālu publicēšanas pasākumiem, kuri veicami centralizēti.

Valsts finansu inspekciju iestāžu darbības attīstībai piešķirtie līdzekļi izlietojami papildus no budžeta iedalītajiem līdzekļiem materiāltehniskai apgādei, saimnieciskajiem izdevumiem, nodokļu maksājumiem, darbinieku apmācības un kvalifikācijas celšanas pasākumiem un ar tiem saistītiem komandējumiem, instruktīvu materiālu pavairošanai un publicēšanai.

Valsts finansu inspekciju iestādes savu darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai izmanto vienu ceturtdaļu no pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātajiem budžetā un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmo maksājumu 20 procentu atskaitījumiem attiecīgo valsts finansu inspekciju speciālajos kontos.

Šie līdzekļi izlietojami darbinieku materiālajai stimulēšanai, pabalstiem, apdrošināšanai, kultūras, veselības uzlabošanas un fiziskās kultūras pasākumiem un šo pasākumu materiāltehniskās bāzes izveidošanai, aizdevumiem darbinieku sociālajām vajadzībām, dāvanu iegādei viņu sveikšanai dzīves un darba jubilejās.

Valsts finansu inspekciju iestāžu darbiniekus materiāli stimulē reizi mēnesī (ceturksnī) pēc atskaites mēneša (ceturkšņa) darba rezultātu apkopošanas:

- par papildu maksājumu budžetā un ārpusbudžeta fondos aprēķināšanu;

- par instruktīvu materiālu savlaicīgu izstrādāšanu un publicēšanu;

- par kvalitatīvu centralizēto uzdevumu, kontroles un uzskaites darba organizēšanu un izpildi.

Valsts finansu inspekciju iestāžu darbinieku materiālās stimulēšanas konkrētos apmērus nosaka attiecīgās inspekcijas priekšnieks. Inspekcijas darbiniekiem, kas pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā atklājuši budžetā vai ārpusbudžeta fondos papildus pārskaitāmus maksājumus, izmaksājama dala no šo pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā inspekciju speciālajos kontos pārskaitītajiem 20 procentu atskaitījumiem. Izmaksājamā atlīdzības daļa nosakāma pēc šādas tabulas:

Darbinieka veikto pārbaužu un revīziju rezultātā inspekcijas speciālajā kontā pārskaitīto atskaitījumu summa (mēnesī) (rubļos)	Darbiniekam izmaksājama atlīdzības daļa (rubļos)
1 - 500 000 500 000 - 1000 000 1 000 000 - 2 000 000 virs 2000 000	5% 25000+3% no summas virs 500 000 40000+1% no summas virs 1 000 000 50000+0,5% no summas virs 2 000 000

Piezīme.

Ja veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā speciālajā kontā ieskaitītā konvertējamā valūta, darbiniekam pienākošās atlīdzības daļa aprēķināma un izmaksājama Latvijas Republikas nacionālajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

Ja valsts finansu inspekciju prettiesiskas rīcības rezultāta aprēķinātie un budžetā vai ārpusbudžeta fondos ieskaitītie maksājumi jāatlīdzina juridiskām vai fiziskām personām, tad no attiecīgās valsts finansu inspekcijas speciālā konta atlīdzināma visa 20 procentu atskaitījumu summa, kas pārskaitīta valsts finansu inspekcijas rīcībā un attiecas uz šiem maksājumiem.