Darbības ar dokumentu

Daugavpils pilsētas domes

saistošie noteikumi Nr.3

(prot. Nr.7, 50.§) Daugavpilī 2002.gada 28.martā

Par kārtību, kādā reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu jautājumu  risināšanā, un šīs palīdzības sniegšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem

"Par dzīvojamo telpu īri", "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju" un "Par pašvaldību

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

 

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Personu reģistru, kuras vēlas un ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk arī dzīvoklis) jautājumu risināšanā (turpmāk tekstā - palīdzība), kārto:

1.1. Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļa:

1.1.1. pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšanu;

1.1.2. sociālo dzīvokļu izīrēšanu;

1.1.3. nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu;

1.1.4. palīdzības sniegšanu īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, kas ir ar zemāku labiekārtojuma līmeni vai (un) mazāku platību, ja nav parādu par īres maksu un maksu par pakalpojumiem;

1.2. Daugavpils pilsētas domes Sociālās palīdzības centrs:

1.2.1. pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai;

1.2.2. vienreizēja pabalsta saņemšanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.2.3. dzīvojamo telpu remontu.

2. Persona, kura dzīvo un pierakstīta Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā vai kurā tai bija pēdējā dzīvesvieta (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās - deklarējusi dzīvesvietu Daugavpilī), iesniedz attiecīgu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību saistošo noteikumu "Par kārtību, kādā reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā un šīs palīdzības sniegšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumu) 1.punktā noteiktajā domes institūcijā, norādot tajā, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja šādu iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

3. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā nosaka likumi "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", "'Par dzīvojamo telpu īri", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un šie Noteikumi.

4. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaušanu palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības piekritības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī izslēgšanu no palīdzības reģistra, pieņem pašvaldības dome, ja ar domes lēmumu nav noteikts citādi. Šo jautājumu izskatīšana ietilpst arī sociālo jautājumu komitejas vai dzīvokļu komisijas kompetencē, kuras dot atzinumus un sagatavo ieteikumus minētajos jautājumos.

 

 

II. Reģistrācijas grupas

5. Palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katram Noteikumu 1.punktā noteiktajam pašvaldības palīdzības veidam.

6. Palīdzību sniedz tikai pašvaldības reģistrā iekļautām personām, izņemot šajā punktā paredzēto gadījumu, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai.

7. Personas, kuras vēlas un ir tiesīgas saņemt palīdzību pirmām kārtām, reģistrē sekojošās grupās:

7.1. personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no dzīvojamās telpas un ja tās pieder pie šī likuma 36.1 pantā noteiktās īrnieku kategorijas;

7.2. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

7.3. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likuma noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Daugavpilī;

7.4. maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kura atrodas Daugavpilī un kurā repatriants vai viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

7.5. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

7.6. maznodrošinātas personas, kuras no dzīvojamām telpām izliktas par Civillikumā noteikto saistību neizpildi, zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ir izliktas ar tiesas spriedumu (izņemot personas, kuras iztiesātas par nedzīvošanu) un atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1 pantā noteiktai personu kategorijai;

7.7. personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa (dzīvojamā māja) ir avārijas stāvoklī un attiecīgā pašvaldības institūcija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

7.8. personas, kuru īrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai, par ko īpašnieks (viņa mantinieks) pašvaldībā iesniedzis pieteikumu dzīvokļa atbrīvošanai;

7.9. personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atrodas mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" vai likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" noteiktajā termiņā ir iesniegts pieteikums un pārējie dokumenti.

8. Noteikumu 7.3., 7.4., 7.5. un 7.6. punktos un likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

9. Palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē personas:

9.1. personas, kuras ir latviešu valodas skolotāji, kuri savus priekšmetus pasniedz valsts valodā vai bilingvāli, ja tās atrodas darba attiecībās ar mācību iestādēm Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī speciālistus, kurus Daugavpils pilsētas dome ir uzaicinājusi veikt savus darba pienākumus saskaņā ar domes lēmumu un kuras nav apgādātas ar īrēto dzīvojamo telpu un atbilst 9.5.1.-9.5.5. punktu prasībām, vai nav nodrošinātas ar atsevišķu istabu, ja tām nav dzīvojamās telpas, kura pieder uz īpašuma tiesībām Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

9.2. zemesgabala īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta 4.daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli;

9.3. personas, kuras valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai reģistrētas līdz 31.12.2001. saskaņā ar 11.05.1993. likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" normām un 2001. gadā pārreģistrētas atbilstoši šajā laikā spēkā esošo likumdošanas aktu prasībām, ja uz tām īpašuma tiesībām nepieder dzīvojamā telpa Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

9.4. pēc Noteikumu stāšanās spēkā reģistrē maznodrošinātas personas:

9.4.1. kuru ģimenēs ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

9.4.2. kuras audzina bērnu invalīdu;

9.4.3. kuru ģimenēs visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

9.4.4. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

9.4.5. atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

9.4.6. politiski represētās personas;

9.4.7. kuras nav nodrošinātas ar atsevišķu istabu, ja tā pienākas saskaņā ar ārstu komisijas slēdzienu;

9.4.8. ja īrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, ja personas atbilst vienam no punktiem 9.4.1.-9.4.7., dzīvo un ir pierakstītas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā nepārtraukti ne mazāk par desmit gadiem un ja uz īpašuma tiesībām nepieder dzīvojamā telpa Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

9.5. Noteikumu 9.4.1.-9.4.7. punktos minētās personas reģistrē, ja tās dzīvo un ir pierakstītas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā nepārtraukti ne mazāk par desmit gadiem, ja nav dzīvojamās telpas, kura pieder uz īpašuma tiesībām Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā un ja atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

9.5.1. īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu, kad vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un kuras dzīvesvietu deklarējušas šajā dzīvojamā telpā, kā arī, ja nepietiekami lielu dzīvojamo telpu īrē ģimene, kurā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

9.5.2. ja personas īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga;

9.5.3. ja personas īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem apdzīvo vairākas ģimenes, vai arī vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

9.5.4. ja dzīvoklī uz viena īres līguma pamata dzīvo un ir pierakstītas (reģistrētas) personas, kuras izveidojušas vairākas pilnas ģimenes un nav apgādāta katra pierakstīta ģimene ar izolētu istabu;

9.5.5. ja persona ne mazāk ka piecus gadus ir pierakstīta (reģistrēta) uz īres vai apakšīres līguma pamata.

 

 

III. Reģistrācijas kārtība

un izslēgšana no palīdzības reģistra

10. Tiesības saņemt palīdzību persona apliecina, pievienojot iesniegumam dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību. Iesniegumā norādāmi iespējamie personai vēlamie pašvaldības palīdzības veidi.

11. Personas, kuras Noteikumu 4.punktā noteiktā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

12. Ja persona vēlas saņemt citu palīdzības veidu, nekā tā lūgusi iepriekš, tad šai personai jāiesniedz jauns iesniegums un jaunā reģistrā tā tiek ieskaitīta no šī iesnieguma iesniegšanas dienas.

13. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra Noteikumu 4.punktā noteiktā kārtībā:

13.1. pēc personas vēlēšanās;

13.2. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

13.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

13.4. ja persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;

13.5. ja persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību.

Ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

14. Ja persona pēdējo 5 gadu laikā ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu, kura ir ar zemāku labiekārtojuma līmeni vai (un) mazāku platību, pārdodot vai citādi to atsavinot, iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, saņemot palīdzību atbilstoši šajā laikā spēkā esošo likumdošanas aktu prasībām, izliktas no dzīvojamās telpas par nedzīvošanu), kā rezultātā ir radusies iespēja prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā, tad palīdzības sniegšanu atliek.

 

 

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji un secība

15. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Noteikumu 6.punktā minētām personām, ja tādas ir.

16. Ja Noteikumu 6.punktā minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt Noteikumu 7.punktā minētām personām, vispirms piedāvājot tām 7.1.punktā minētā personām, kurām pašvaldībai palīdzība jānodrošina saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.3 panta prasībām un Noteikumu 7.8. punktā minētām personām, ar kurām dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam), saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5 panta prasībām.

17. Ja Noteikumu 6. un 7. punktos minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, reģistrācijas secībā to piedāvā īrēt Noteikumu 9. punktā minētām personām, vispirms piedāvājot tām 9.1. punktā minētā personām.

18. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, tiek piedāvātas piedāvājumu izteikšanas dienā pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, ievērojot likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktos kritērijus.

19. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā 3 dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu nodaļai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona attiecīgā veida palīdzības reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs R.Eigims