Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 22.02.2019. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.165

Rīgā 2002.gada 23.aprīlī (prot. Nr.17 7.§)
Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.1 punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību.

2. Darbu un tam pielīdzinātos periodus līdz 1991.gada 1.janvārim neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas pielīdzina apdrošināšanas periodiem, kas balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido apdrošināšanas stāžu (izņemot šo noteikumu 35.punktā norādīto gadījumu), lai noteiktu tiesības uz valsts pensiju, kuras radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

(Vārdi un skaitļi "(bet ne agrāk kā no dienas, kad persona sasniegusi 15 gadu vecumu, izņemot šo noteikumu 40. punktā norādīto gadījumu)" atzīti par neatbilstošiem Satversmes 64.pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža ar Satversmes tiesas 09.10.2007. spriedumu, kas stājas spēkā 09.10.2007.)

3. No 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido:

3.1. darba periodi, kuru laikā ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas sakarā ar to, ka persona šajā laikā ir bijusi darba ņēmēja statusā un darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs (sociālā nodokļa maksātājs). Attiecīgo darba periodu apliecina ar šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

3.2. darba periodi, kuru laikā ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas sakarā ar to, ka persona šajā laikā ir bijusi pašnodarbinātās personas statusā;

3.3. darbam pielīdzinātie periodi, kuru laikā veiktas sociālās apdrošinā­šanas iemaksas, kā arī šo noteikumu 24., 25., 26. un 37.punktā minētie periodi neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

(MK 03.05.2005. noteikumu Nr.304 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

4. Apdrošināšanas periodu apliecinošus dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra). Aģentūra uzskaita atsevišķus apdrošināšanas periodus un aprēķina kopējo apdrošināšanas stāžu.

II. Apdrošināšanas periodu apliecinoši dokumenti

5. Apdrošināšanas periodu apliecina šādi dokumenti:

5.1. darba grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa);

5.2. kolhoznieka darba grāmatiņa;

5.3. darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu;

5.4. karaklausības apliecība;

5.5. mācības apliecinošs dokuments (apliecība, atestāts, diploms, mācību iestādes izziņa);

5.6. Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu (turpmāk — arhīvs) izziņas;

5.7. darba devēja izziņa, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu;

5.8. lauku saimniecības uzskaites grāmata un mājas grāmata;

5.9. dokuments par zemnieku saimniecības veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām līdz 1991.gadam;

5.10. individuālo darbu apliecinošs dokuments, kuru par periodu līdz 1990.gada 31.decembrim izdevusi attiecīgās izpildkomitejas finansu nodaļa;

5.11. invaliditātes izziņa vai izraksts no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas akta;

5.12. medicīnisks atzinums bērnam invalīdam kopš bērnības;

5.13. Tieslietu ministrijas atzinums, kas pamatots ar oficiāliem dokumentiem (piemēram, arhīva izziņām, tiesas nolēmumiem);

5.14. Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, arhīva vai tiesas izsniegts dokuments par politisko represiju periodu vai par darbības periodu nacionālās pretošanās kustībā, kā arī par reabilitāciju;

5.15. radošo savienību izziņas;

5.16. arodbiedrību izziņas;

5.17. reliģiskās organizācijas vadības izziņa par garīgā personāla kalpošanas periodiem;

5.18. politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība;

5.19. (svītrots ar MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 78)

5.20. dzimšanas apliecība;

5.21. dokuments, kas apliecina bērna audzināšanu līdz astoņu gadu vecumam vai bērna invalīda (līdz 16 gadu vecumam) kopšanu;

5.22. (svītrots ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33);

5.23. laulības apliecība;

5.24. laulības šķiršanas apliecība;

5.25. miršanas apliecība;

5.26. dzimtsarakstu nodaļas izziņa;

5.27. vārda vai uzvārda maiņas atļauja (apliecība);

5.28. dzīvesvietas izziņa;

5.29. tiesas spriedums.

(Grozīts ar MK 15.07.2003. noteikumiem Nr.396)

6. Apdrošināšanas periodu apliecināšanai uzrāda:

6.1. dokumentu oriģinālus;

6.2. dokumentu norakstus vai kopijas, kuras noformētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuru pareizību apliecinājis dokumenta autors vai notārs.

7. Šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 5.9., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13., 5.14., 5.15., 5.16., 5.17. un 5.29.apakšpunktā minētos dokumentus ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ievērojot tajos norādīto apdrošināšanas perioda sākuma un beigu datumu (dienu, mēnesi, gadu). Ja dokumentā, kas apliecina apdrošināšanas perioda ilgumu, ziņas ir nepilnīgas, par apdrošināšanas perioda sākuma vai beigu datumu uzskata attiecīgā gada 1.jūliju, ja norādīts tikai tā sākuma vai beigu gads, un attiecīgā mēneša piecpadsmito datumu, ja norādīts gads un mēnesis bez datuma.

8. Ārvalstīs izsniegtos dokumentus apdrošināšanas periodu pierādīšanai izmanto, ja tie ir legalizēti, izņemot gadījumus, ja starpvalstu līgumi paredz citu kārtību.

9. (Svītrots ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

10. (Svītrots ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

11. Izziņu par darbu, kas izsniegta pēc 1964.gada 12.maija, pieņem apdrošināšanas periodu pierādīšanai, ja tā ir pamatota ar atsauci uz dokumentiem.

12. Līdz 1962.gada 14.decembrim izsniegtajā darba grāmatiņā pirmo ierakstu par kopējo apdrošināšanas stāžu līdz darba grāmatiņas izsniegšanai ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja minētais ieraksts darba grāmatiņā ir pamatots ar atsauci uz dokumentiem.

13. Pēc 1962.gada 14.decembra izsniegtajā darba grāmatiņā pirmo ierakstu par kopējo apdrošināšanas stāžu līdz darba grāmatiņas izsniegšanai ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja minētais ieraksts darba grāmatiņā ir pamatots ar atsauci uz dokumentu, tā numuru un izsniegšanas datumu.

14. Ierakstus darba grāmatiņā par darbu un tam pielīdzinātiem periodiem ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja:

14.1. ieraksts par pieņemšanu darbā ir pamatots ar atsauci uz dokumentu un ir norādīts dokumenta numurs un izsniegšanas datums, bet ieraksts par atlaišanu no darba līdz 1992. gada 30. jūlijam ir pamatots ar atsauci uz dokumenta numuru un tā izdošanas datumu. No 1992. gada 31. jūlija var nebūt atsauces uz dokumenta numuru un tā izdošanas datumu, bet jābūt norādei uz atlaišanas iemeslu. Ierakstam par atlaišanu no darba jābūt apliecinātam ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas parakstu un uzņēmuma, organizācijas vai iestādes zīmogu vai personāla struktūrvienības zīmogu;

14.2. ierakstu par pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba ir izdarījuši atšķirīgi darba devēji, nepieciešams notikušo pārmaiņu skaidrojums un datums, kad pārmaiņas veiktas;

14.3. ierakstā par obligāto militāro dienestu ir norādīts dienesta sākuma un beigu datums, karaklausības apliecības numurs;

14.4. ierakstā par mācību laiku ir norādīts mācību perioda sākuma un beigu datums un ieraksts ir pamatots ar šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minēto dokumentu.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr. 33; MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 78)

15. Ja apdrošināšanas periodu apliecinošajos dokumentos ir atšķirīgs vārds vai uzvārds, uzrāda vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu. Ja darba grāmatiņā ieraksts par vārda vai uzvārda maiņu ir veikts, pamatojoties uz pasi, dzimšanas apliecību, laulības apliecību, laulības šķiršanas apliecību, vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu vai dzimtsarakstu nodaļas izziņu, un ir norādīts šo dokumentu numurs un izsniegšanas datums, un ieraksts ir apliecināts ar attiecīgā uzņēmuma, organizācijas vai iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas parakstu, kā arī uzņēmuma, organizācijas vai iestādes zīmogu vai personāla nodaļas zīmogu, vārda vai uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu uzrādīt nav nepieciešams.

16. Ja iesniegtie šo noteikumu 5. punktā minētie dokumenti ir nepilnīgi, neprecīzi vai neskaidri, aģentūrai ir tiesības pieprasīt uzrādīt citus dokumentus.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.33 redakcijā)

17. Ja par iesniegtajiem dokumentiem nepieciešama papildu informācija no arhīva, nosakot apdrošināšanas periodu, to ņem vērā, ja papildu informācija iesniegta pusotra gada laikā pēc pensijas pieprasīšanas.

18. Apdrošināšanas perioda pierādīšanai izvērtē arī citus dokumentus, kas iesniegti papildus šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem, kā arī valsts institūciju sniegto informāciju, kas apstiprina attiecīgo apdrošināšanas periodu.

(Grozīts ar MK 26.02.2008. noteikumiem Nr.117)

19. Ja persona laikposmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātā persona vai par darbam pielīdzinātajiem periodiem, kas minēti likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punkta 4., 5., 6. un 7.apakšpunktā, apdrošināšanas stāžā šos apdrošināšanas periodus ieskaita, neprasot papildu dokumentus.

(Grozīts ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.304)

III. Atsevišķu apdrošināšanas periodu pierādīšana

20. Darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos:

20.1. pierāda, pamatojoties uz dokumentiem, kuri norādīti šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29.apakšpunktā, ievērojot darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīdī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto darba attiecību nodibināšanas minimālo vecumu;

20.2. ja tas saistīts ar komandējumiem ārpus Latvijas, ieskaita apdrošinā­šanas stāžā kā darbu Latvijas teritorijā (bet ne ilgāk kā līdz darba izpildes beigām vai līdz dienai, kad persona atlaista no darba iestādē, organizācijā vai uzņēmumā, kas viņu nosūtījis komandējumā), ja šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29.apakšpunktā minētajos dokumentos ir ieraksts par attiecīgās personas nosūtīšanu komandējumā ārpus Latvijas no Latvijas teritorijā esošas iestādes, organizācijas, uzņēmuma vai to struktūrvienības;

20.3. (svītrots ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33);

20.4. ja tas saistīts ar piespiedu ārstēšanos ārstnieciski profilaktiskajās iestādēs vai atrašanos soda izciešanas un ieslodzījuma vietās, ieskaita apdrošināšanas stāžā saskaņā ar noteikumiem, kādi tika piemēroti attiecīgajā laikposmā.

(Grozīts ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.304; MK 26.02.2008. noteikumiem Nr.117; MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

20.1 Apdrošināšanas periodu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 9. un 60. punktu (turpmāk – speciālais stāžs), veido darbs, kas saistīts ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem un atbilst Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstiem, kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada 22. augusta lēmumu Nr. 1173 (turpmāk – saraksts Nr. 1. un Nr. 2), bet ne ilgāk kā līdz 1995. gada 31. decembrim. Lai izvērtētu veiktā darba atbilstību sarakstam Nr. 1 un Nr. 2, piemēro PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un Vissavienības Arodu biedrību padomes centrālā sekretariāta skaidrojumu (izsludināts 1976. gada 2. aprīlī) Nr. 5/8 "Kārtība, kādā piemērojami ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada 22. augusta lēmumu Nr. 1173 apstiprinātie Ražotņu, cehu, profesiju un amatu saraksti", kā arī citus līdz 1990. gada 4. maijam visā PSRS teritorijā piemērojamos PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un KPFSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Zinātniski tehniskās informācijas un propagandas centrālā nozares biroja izdotos skaidrojumus attiecībā uz speciālā stāža noteikšanu.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr. 33 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 78)  

20.2 Speciālo stāžu pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.6. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī citiem dokumentiem, kas izdoti laikā, kad tika veikts darbs, un apdrošināšanas stāžā ieskaita saskaņā ar noteikumiem, kādi tika piemēroti attiecīgajā laikposmā.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.33 redakcijā)

20.3 Nosakot speciālo stāžu, ievēro šādus nosacījumus:

20.3 1. speciālo stāžu veido periodi, kuros persona bija nodarbināta sarakstā Nr. 1 vai Nr. 2 minētajos darbos normālu vai saīsinātu darba laiku atbilstoši tiesību aktiem, kas bija spēkā laikposmā, kad tika veikts minētais darbs;

20.3 2. speciālajā stāžā tiek iekļauts laiks, kad persona atradās ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, ja atvaļinājums bija piešķirts par šo noteikumu 20.3 1. apakšpunktā minēto periodu;

20.3 3. ja tiek apvienotas profesijas, no kurām viena iekļauta sarakstā Nr. 1 vai Nr. 2, bet otra nav iekļauta, speciālajā stāžā šo laiku ieskaita, ja ar dokumentiem pierādīts, ka piemaksa pie darba algas sakarā ar darba apjoma palielinājumu saņemta par darbu profesijā, kas nav iekļauta sarakstā Nr. 1 vai Nr. 2.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr. 33 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 78)

21. Par darba periodu Latvijā uzskata darbu Latvijas teritorijā esošajās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos vai to struktūrvienībās.

22. Darbu pie individuālām personām pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.16. apakšpunktā minēto izziņu. Personas individuālais darbs veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.10. apakšpunktā minēto dokumentu.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.33 redakcijā)

23. Mācības darba perioda laikā pielīdzina darbam iestādēs, organizācijās un uzņēmumos.

24. Obligātā militārā dienesta laiks ierindas karavīriem Latvijas Republikas armijā un bijušās PSRS Bruņotajos spēkos veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.4. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

(Grozīts ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.304)

25. Alternatīvā dienesta laiks veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.4., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

26. Dienesta laiks veido apdrošināšanas periodu:

26.1. ja persona dienējusi Latvijas Republikas armijā un tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

26.2. ja Latvijas pilsonis dienējis PSRS Bruņotajos spēkos un tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.4. vai 5.6. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

(MK 19.02.2019. noteikumu Nr. 78 redakcijā)

27. Radošo savienību biedru darbs veido apdrošināšanas periodu no dienas, kad pirmo reizi autora darbs publicēts, izstādīts vai izpildīts, līdz dienai, kad persona izslēgta no savienības, bet ne ilgāk kā līdz 1990.gada 31.decembrim, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.15.apakšpunktā minētajām izziņām, kuras izsniegusi Rakstnieku savienība, Mākslinieku savienība vai Komponistu savienība, un tajās ir norādīts, ka persona ir attiecīgās savienības biedrs, kā arī laiks, kad autora darbs pirmo reizi publicēts, izstādīts vai izpildīts.

28. Darbs kolhozā veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.6. un 5.7.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

28.1. kolhozu biedriem (ievērojot vecumu, kāds attiecīgajā laikposmā spēkā esošajos normatīvajos aktos bija noteikts, lai persona varētu tikt uzņemta par kolhoza biedru) apdrošināšanas periodu veido laikposms, kurā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums:

28.1.1. apdrošināšanas perioda sākuma datums ir kolhozā iestāšanās datums, ja iestāšanās gadā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Ja izstrādes dienas vai atalgojums norādīts pēc kolhozā iestāšanās gada, tad apdrošināšanas perioda sākuma datumu nosaka no tā gada 1.janvāra, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai atalgojums. Gadus, kuros nav reģistrētas izstrādes dienas vai norādīts atalgojums, apdrošināšanas stāžā neieskaita;

28.1.2. apdrošināšanas perioda beigu datums ir datums, kad persona izstājusies no kolhoza. Ja izstāšanās gadā nav reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, tad par apdrošināšanas perioda beigu datumu uzskata 31.decembri pēdējā gadā, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums;

28.2. personām, kuras strādājušas kolhozā, nebūdamas kolhoza biedri vai nesasniedzot vecumu, kādā varēja kļūt par kolhoza biedru, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks: mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, vai nostrādāto dienu skaits gadā. Ja persona ir strādājusi uz darba līguma pamata, apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādājušas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās;

28.3. kolhoza biedriem, kuri mācījušies, saņemot kolhoza stipendiju, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks – mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.

(Grozīts ar MK 26.02.2008. noteikumiem Nr. 117; MK 19.02.2019. noteikumiem Nr. 78)

29. Laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam, veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.20. un 5.21.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

29.1. apdrošināšanas perioda sākuma datums ir bērna dzimšanas diena, bet beigu datums — diena pirms bērna astoņu gadu vecuma sasniegšanas;

29.2. apdrošināšanas perioda beigu datums, ja bērns miris pirms 8 gadu vecuma sasniegšanas, — diena pirms bērna nāves dienas;

29.3. apdrošināšanas perioda beigu datums, ja ir tiesas spriedums par vecāku varas atņemšanu mātei, — diena pirms tiesas sprieduma stāšanās spēkā.

30. Par bērna audzināšanas vietu uzskata valsti, kuras teritorijā bērna māte ir pastāvīgi dzīvojusi.

30.1 Ja bērna dzimšanas vieta ir Latvija un mātes pēdējā nodarbinātības vai izglītības iestādes vieta pirms bērna piedzimšanas ir Latvija, un pirmā nodarbinātības vai izglītības iestādes vieta, atsākot darbu vai mācības pēc bērna audzināšanas perioda, ir Latvija, par bērna audzināšanas vietu uzskata Latviju.

(MK 19.02.2019. noteikumu Nr. 78 redakcijā)

31. Mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.1., 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

31.1. kopējais mācību laiks augstākajās mācību iestādēs veido apdrošināšanas periodu, ne ilgāku par pieciem gadiem, bet attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi, — ne ilgāku par sešiem gadiem;

31.2. mācību laiku augstākajās un citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas ieskaita apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā mācību iestāde ir pabeigta, bet kopumā — ne vairāk kā piecus gadus.

(Grozīts ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.304)

32. Ja dokumentos nav norādīts mācību perioda sākuma datums un mēnesis, par perioda sākuma datumu uzskata dokumentā minētā gada 1.septembri.

33. Faktiskais mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par trim gadiem, un pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks veido apdrošināšanas periodu, pamatojoties uz dokumentu, kas to apliecina.

34. Darbs lauku saimniecībā veido apdrošināšanas periodu, pamatojoties uz šo noteikumu 5.6., 5.8. un 5.29.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kuros norādīta nodarbošanās, kas saistīta ar lauksaimniecību vai zvejniecību, bet ne ilgāk kā līdz kolhoza dibināšanas laikam. Ja nav informācijas par kolhoza dibināšanas laiku, tad ne ilgāk kā līdz 1949.gada 15.martam. Ja dokumentā norādīts "skolēns — laukstrādnieks", "skolēns — gans", "skolēns — strādnieks" u.tml., tad apdrošināšanas periodu veido attiecīgā gada četri mēneši no 15.maija līdz 15.septembrim. Ja skolēns ir strādājis ilgāku laikposmu, šo darba periodu apdrošināšanas stāžā ieskaita, ja dokumentā ir apstiprinājums par tiem mēnešiem, kuros darbs ir veikts.

(Grozīts ar MK 26.02.2008. noteikumiem Nr.117)

35. Lauksaimnieciska rakstura darbs zemnieku saimniecībā no 1989.gada 1.jūnija veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts:

35.1. ar dokumentiem, kas apliecina sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par zemnieku, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu;

35.2. ar šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto dokumentu, — personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu. Darba devēja (zemnieka) parakstam jābūt apstiprinātam ar tās padomju saimniecības direktora, kolhoza priekšsēdētāja vai izpildkomitejas atbildīgā darbinieka parakstu un zīmogu, kuras teritorijā atradās zemnieku saimniecība.

36. Garīgā personāla kalpošanas periodu reliģiskajās organizācijās uzskata par apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.17.apakšpunktā minēto dokumentu.

37. Laiks, kad persona atzīta par invalīdu un nestrādā, veido apdrošināšanas periodu:

37.1. no dienas, kad noteikta invaliditātes grupa, vai no nākamās dienas, kas seko dienai, kad persona atlaista no darba, līdz invaliditātes pēdējai dienai vai dienai pirms darba uzsākšanas, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

37.2. ja apdrošināšanas periods ir pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 5.11.apakšpunktā minēto dokumentu (sākot ar 1990.gada 4.maiju derīgs ir Latvijas Republikā izsniegts dokuments).

(Grozīts ar MK 26.02.2008. noteikumiem Nr.117)

38. Bērna invalīda (līdz viņa 16 gadu vecuma sasniegšanai) kopšanas laiks veido apdrošināšanas periodu:

38.1. pamatojoties uz šo noteikumu 5.12., 5.20. un 5.21. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, no bērna dzimšanas dienas, ja šo noteikumu 5.12. apakšpunktā minētajā dokumentā nav norādīts cits datums, līdz dienai, kad bērns invalīds sasniedzis 16 gadu vecumu, – vecākam, kurš kopis bērnu invalīdu;

38.2. citai personai, kura kopusi bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, pamatojoties uz šo noteikumu 5.29.apakšpunktā minēto tiesas spriedumu par juridiskā fakta konstatēšanu (apdrošināšanas periods ir tiesas spriedumā norādītais bērna kopšanas laiks).

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.33)

39. Apdrošināšanas periodu, kura laikā persona kopusi I grupas invalīdu vai personu, kas sasniegusi 80 gadu vecumu, pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.29.apakšpunktā minēto dokumentu. Apdrošināšanas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā tiesas spriedumā par juridiskā fakta konstatēšanu norādīto kopšanas laiku.

40. Apdrošināšanas periodu, kura laikā persona, kas ieguvusi politiski represētās personas statusu, bijusi pakļauta politiskajām represijām, veido šo noteikumu 5.14. apakšpunktā minētajos dokumentos norādītais periods. Ja politiski represētā persona ir dzimusi vecāku izsūtījuma vai nometinājuma laikā, apdrošināšanas periodu pierāda, pamatojoties uz šo noteikumu 5.14. apakšpunktā minēto dokumentu par vecāku atrašanos izsūtījumā vai nometinājumā un šo noteikumu 5.20. apakšpunktā minēto dokumentu, ievērojot nosacījumu, ka apdrošināšanas perioda sākuma datums ir personas dzimšanas diena, bet beigu datums ir vecāku izsūtījuma vai nometinājuma beigu datums. Ja vecāku izsūtījuma vai nometinājuma beigu datumi atšķiras, ņem vērā tā vecāka izsūtījuma vai nometinājuma beigu datumu, kuram izsūtījuma vai nometinājuma periods beidzies pēdējam.

(MK 21.01.2014. noteikumu Nr.33 redakcijā)

IV. Apdrošināšanas periodu aprēķināšana

41. Atsevišķa apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, no perioda beigu datuma atņemot perioda sākuma datumu un iegūtajam periodam pieskaitot vienu dienu.

42. Apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, pieņemot, ka mēnesī ir 30 dienu.

43. Ja dokumentā par apdrošināšanas periodu ir norāde tikai par nostrādāto stundu skaitu, apdrošināšanas perioda ilgumu aprēķina, pieņemot, ka dienā ir astoņas darba stundas.

44. Ja dokumentā nav norādīts apdrošināšanas perioda sākums un beigas, bet tikai tā ilgums gados, mēnešos un dienās, aprēķinot apdrošināšanas stāžu, izmanto šo informāciju.

45. Katru apdrošināšanas periodu, kas izteikts kā kalendāra laika vienība, kopējā apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu reizi, pirms kopējā apdrošināšanas stāža aprēķināšanas pārbaudot, vai apdrošināšanas periodi nesakrīt. Ja sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu — attiecīgajai personai izdevīgāko.

46. Ja apdrošināšanas periodu veido darbs, kas pierādīts, pamatojoties uz šo noteikumu 12. un 13.punktā norādīto ierakstu darba grāmatiņā, tad papildus pierādīto apdrošināšanas periodu līdz pirmā ieraksta izdarīšanai darba grāmatiņā neuzskaita.

47. Kopējo apdrošināšanas stāžu aprēķina, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par apdrošināšanas periodiem. Atsevišķos apdrošināšanas periodus summē, un kopējo apdrošināšanas stāžu izsaka gados, mēnešos un dienās.

V. Apdrošināšanas periodu uzskaite

48. Atsevišķos apdrošināšanas periodus aģentūra uzskaita, pamatojoties uz šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem, kurus aģentūrā uzrāda:

48.1. persona, ja dokumenti atrodas viņas glabāšanā;

48.2. darba devējs, ja šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētie dokumenti atrodas viņa glabāšanā.

49. Personai ir tiesības:

49.1. pārbaudīt aģentūrā esošo informāciju par tās apdrošināšanas periodu uzskaiti un, ja nepieciešams, saņemt skaidrojumu par to;

49.2. līdz konkrētā pakalpojuma piešķiršanai pieprasīt labot vai papildināt aģentūrā esošos datus, iesniedzot dokumentus, kas pamato nepieciešamību izdarīt attiecīgus grozījumus.

50. Ja persona dokumentu, kas apliecina papildu apdrošināšanas periodu vai pamato nepieciešamību izdarīt attiecīgus grozījumus, iesniedz aģentūrā pēc pensijas piešķiršanas, grozījumus apdrošināšanas periodu uzskaitē izdara, bet pensijas apmēru pārrēķina likumā "Par valsts pensijām" noteiktajā kārtībā.

51. Aģentūra uzskaita visus tos atsevišķos apdrošināšanas periodus, kuri pierādīti, pamatojoties uz šo noteikumu 5. un 16.punktā minētajiem dokumentiem, neatkarīgi no tā, vai ziņas par šiem periodiem būs izmantojamas, aprēķinot attiecīgā sociālā pakalpojuma apmēru. Aģentūra pēc personas lūguma uzskaita arī tos darba un tam pielīdzinātos periodus, kuri uzskaites laikā nav uzskatāmi par darba vai darbam pielīdzinātiem periodiem.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs
22.02.2019