Darbības ar dokumentu
Rīgā 2002.gada 17.aprīlī (prot. Nr.16 5.§)
Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Informācijas sistēmu augstskolas Satversmi.
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
(Grozīta ar MK 26.10.2004. rīkojumu Nr.803; MK 03.01.2007. rīkojumu Nr.9)
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversme pieņemta Satversmes sapulcē 1998. gada 25. septembrī.
Grozījumi Satversmē pieņemti 2002.gada 18.janvārī, 20.martā,
2004.gada 2.jūlijā un
2006.gada 27.jūnijā.
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola ir juridiskās personas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības nams”, kuras tiesību un saistību pārmantotāja ir akciju sabiedrība "Izglītības nams", dibināta augstskola. Tā sāka darbību 1997. gada 17. jūlijā, saņemot Izglītības un zinātnes ministrijas licenci. Augstskola akreditēta 2000.gada 25.februārī.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. rīkojumu Nr. 803; MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
1. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (turpmāk tekstā — Augstskola) ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija. Tā atrodas Latvijas Republikas teritorijā un darbojas tās interesēs.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. rīkojumu Nr. 803; MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
2. Augstskolas nosaukums angļu valodā ir Information Systems Management Institute.
(MK 26.10.04.2004. noteikumu Nr. 803 redakcijā)
3. Augstskola ir komercsabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Tai ir zīmogs ar Augstskolas nosaukumu valsts valodā un emblēmas attēlu. Augstskolai var būt arī savs karogs un citi simboli.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
4. Augstskolas un tās dibinātāja juridiskā adrese ir: Ludzas ielā 91a, Rīgā, LV – 1003, Latvijas Republikā.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
5. Augstskolas mērķis ir sniegt Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kā arī ārvalstniekiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību uzņēmējdarbības jomā, atbilstošu informācijas laikmeta šodienas un nākotnes prasībām, integrējot informācijas sistēmas un vadībzinības, lai sagatavotu jaunu līderu paaudzi, kas spētu ne tikai pielāgoties sarežģītajām Latvijas ekonomikas pārmaiņām, bet būtu pārejas perioda straujas attīstības veicinātāji un veidotāji.
6. Augstskolas uzdevumi ir:
6.1. nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt augstāko profesionālo izglītību un akadēmisko izglītību, atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus;
6.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
6.3. īstenot nepārtrauktas izglītības koncepciju, veidojot saskaņotu mācību un metodiskā darba sistēmu ar vispārizglītojošām skolām, koledžām un citām mācību iestādēm;
6.4. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas atbilstoši Augstskolas profilam;
6.5. veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus un izmēģinājumu un konstruktoru darbus, lai attīstītu vadības zinības un informācijas tehnoloģiju;
6.6. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, kā arī informēt sabiedrību par Augstskolas darbību.
7. Īstenojot darbības mērķus un uzdevumus, Augstskola ievēro šādus pamatprincipus:
7.1. izziņas, studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātnisko viedokļu un pētījumu vārda brīvība, ja tas nav pretrunā normatīvajiem aktiem un ētikas normām;
7.2. studiju, zinātniskās pētniecības darba un prakses nedalāmība;
7.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.
8. Augstskola atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem:
8.1. iekārto auditorijas, laboratorijas, datorklases, bibliotēku un veic citas darbības, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un profesionālās iemaņas;
8.2. nodrošina tādas studiju darba, pārbaudījumu un eksāmenu formas un prasības, lai piešķirtā profesionālā kvalifikācija, grādi un iegūtie diplomi un dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studējošo iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos atzītu Latvijā un ārvalstīs;
8.3. veido licencētām studiju programmām atbilstošu personālsastāvu.
9. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu Augstskolā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.
12. Grozījumus Satversmē var ierosināt katrs Satversmes sapulces loceklis. Satversmes grozījumi ir iesniedzami Satversmes sapulces priekšsēdētājam un apspriežami Satversmes sapulcē.
13. Lēmumu par grozījumu izdarīšanu Satversmē pieņem ar Satversmes sapulces klātesošo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
14. Augstskolas Satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
15. Augstskolas pārstāvības un vadības isntitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, Revīzijas komisija, Akadēmiskā šķīrējtiesa, un rektors.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
16. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija.
17. Satversmes sapulce sastāv no 30 personām. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla ( 60 procentus), studējošajiem (20 procentus) un citām darbinieku grupām uz trīs gadiem aizklātā balsošanā. Pārstāvjus ievēlē katra personāla grupa atsevišķi – no studējošo, akadēmiskā personāla un vispārējā personāla vidus. Viena un tā pati persona var tikt ievēlēta Satversmes sapulcē vairākas reizes.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
18. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas kopsapulce, kura Satversmes sapulces locekli ievēlējusi. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.
19. Satversmes sapulce no tās locekļiem ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces locekli var izslēgt no Satversmes sapulces, ja par to vienbalsīgi nobalso pārējie Satversmes sapulces locekļi. Ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir izslēgts no Satversmes sapulces, tā vietā mēneša laikā ir jāievēlē loceklis no tās pašas personu grupas.
20. Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Jaundibinātā Augstskolā Satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.
21. Satversmes sapulce:
21.1. pieņem Augstskolas Satversmi un izdara grozījumus tajā;
21.2. ievēlē un atceļ rektoru;
21.3. noklausās rektora sastādītu pārskatu par Augstskolas darbību;
21.4. ievēlē Senātu vai apstiprina Augstskolas Senāta ievēlēšanas atbilstību Augstskolas Satversmei, balso par Senāta atlaišanu;
21.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu;
21.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;
21.7. izskata un izlemj citus ar Augstskolas darbību saistītus jautājumus, kas nav Senāta vai rektora kompetencē.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
22. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, nepieciešams, lai sapulcē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Katram Satversmes sapulces loceklim ir viena balss.
23. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu (atklāta vai aizklāta) nosaka Satversmes sapulce. Lēmumi par grozījumiem Augstskolas Satversmē, par rektora ievēlēšanu amatā, par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju tiek pieņemti ar Satversmes sapulces klātesošo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Satversmes sapulces lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Līdz Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai un tā apstiprināšanai Senātā Satversmes sapulces lēmuma darbība tiek apturēta.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
24. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kuru 20 locekļu sastāvā uz trīs gadiem ievēlē vai apstiprina ievēlēšanas atbilstību Augstskolas Satversmei Satversmes sapulce. 75 procentiem no Senāta locekļu skaita jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem. Studējošo īpatsvaram Senātā ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Senāta locekļus atsauc Satversmes sapulce.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
26. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Senāts pieņem lēmumus Augstskolas budžeta ietvaros. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes, iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Akadēmiskā šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja Akadēmiskā šķīrējtiesa atzīst to par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
27. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts pēc savas iniciatīvas var izveidot padomes un komisijas, kuru darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Senāts pēc savas iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma var dibināt padomnieku konventu, ievēlēt tā locekļus un apstiprināt tā nolikumu. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
28. Rektors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu un veic Augstskolas vispārējo administratīvo vadību.
30. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no Senāta izvirzītajiem kandidātiem uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
31. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.
32. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Izglītības un zinātnes ministrija. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces locekļu kopskaita. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets. Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
33. Rektors personiski atbild par likumu, citu normatīvo aktu un Augstskolas Satversmes ievērošanu un izpildīšanu, Augstskolas finansiālo darbību un Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei.
34. Rektors bez īpaša pilnvarojuma veic šādas funkcijas:
34.1. pārstāv Augstskolu;
34.2. rīkojas ar Augstskolas īpašumu un finanšu līdzekļiem;
34.3. vada mācību programmu izstrādi un izvirza šīs programmas Senātam apstiprināšanai;
34.4. lemj par mācību darba organizāciju Augstskolā;
34.5. vada Augstskolas struktūrvienību nolikumu izstrādi un apstiprina iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus;
34.6. apstiprina Augstskolas komercsabiedrību statūtus;
34.7. nosaka studentu uzņemšanas kārtību;
34.8. lemj par kārtību mācību uzsākšanai Augstskolā attiecībā uz studējošajiem, kas pārnākuši no citām augstskolām.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
35. Rektors izdod rīkojumus un pieņem lēmumus par augstskolas darbības jautājumiem, slēdz darba līgumus ar personālu, paraksta pilnvaras un citus dokumentus. Rektora pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Satversmes sapulcē. Līdz lēmuma pieņemšanai Satversmes sapulcē rektora lēmuma darbība ir apturēta.
36. Augstskolas darbību kontrolē Revīzijas komisija. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam. Revīzijas komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Senātā. Revīzijas komisijas locekļus atceļ Satversmes sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu.
37. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā personāla uz trīs gadiem ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu trīs locekļu sastāvā. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šīs šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp Augstskolas amatpersonām attiecībā uz to pilnvaru realizēšanu, kā arī starp struktūrvienību pārvaldes institūcijām. Administrācija izpilda Senāta apstiprinātos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Senātā. Akadēmiskā šķīrējtiesa par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus pēc darba devēja iniciatīvas var atbrīvot no darba tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
38. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolas galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, fakultātes, nodaļas, zinātniskās pētniecības institūti, centri u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.
39. Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot struktūrvienību nolikumus.
40. Augstskolā var izveidot fakultātes. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
41. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.
42. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozarēm vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, laboratorijām) ar nolūku izmantot zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecības mērķu racionālai sasniegšanai.
43. Zinātniskās pētniecības centra statusu un uzdevumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada tā vadītājs.
44. Katedras dibina, lai koordinētu dažādu nodaļu vai fakultāšu studiju programmu prasības attiecībā pret līdzīgiem studiju kursiem. Pārējie studiju kursi un programmas tiek veidotas nodaļās vai fakultātēs. Katedras izstrādā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes nozarēm. Katedras vadības struktūru veido katedras akadēmiskais personāls un katedras vadītājs.
45. Katedras akadēmiskais personāls ir tiesīgs izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti Senātam.
47. Laboratorija ir Augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas darbība notiek saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Senāts.
49. Augstskola var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
51. Personai ir tiesības studēt Augstskolā, ja tā ir ieguvusi:
51.1. vispārējo vidējo izglītību, lai iegūtu augstāko profesionālo izglītību vai arī akadēmisko izglītību un bakalaura grādu;
51.2. augstāko profesionālo izglītību, kurā integrēts attiecīgais bakalaura zinību bloks, vai bakalaura grādu, lai iegūtu maģistra grādu;
51.3. maģistra grādu, lai iegūtu doktora grādu.
53. Studējošie ir tiesīgi:
53.1. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;
53.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
53.3. izvēlēties studiju virzienus;
53.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas pārvaldes institūcijās un veidot biedrības un klubus.
54. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātām studiju programmām. Attiecīgās studiju programmas darbību nosaka studiju satura un īstenošanas apraksts. Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atsevišķi profesori, kā arī nodaļas vai citas akadēmiskās struktūrvienības Senāta noteiktajā kārtībā. Īpašas prasības studijām nosaka Senāts. Ja Studiju programma tiek likvidēta, studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā studiju programmā vai arī atbilstošajā studiju programmā citā augstskolā.
56. Bakalaura un maģistra studiju programmas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.
57. Gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību un norisi nosaka Senāta apstiprināts nolikums par gala un kvalifikācijas pārbaudījumiem.
58. Studiju maksu un maksāšanas kārtību katram mācību gadam nosaka Augstskolas Senāts. Mācību maksu sedz juridiskās vai fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Augstskola noslēgusi ar studējošajiem.
59. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Senāts.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
60. Augstskolas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet, ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina rektors.
61. Noteikumus par jautājumiem, kuru regulēšana ir ārpus rektora kompetences, apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma, bet, ja šie jautājumi ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, tos apstiprina Satversmes sapulce.
62. Augstskolas personālu veido:
62.1. akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
62.2. vispārējais personāls;
62.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktoranti.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
63. Augstskolas personāla tiesības un pienākumi ir:
63.1. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē;
63.2. Augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses;
63.3. piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītiem;
63.4. piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētiem tajās.
64. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties, ja tas atbilst Augstskolas interesēm.
65. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu neizpildīšanu, nosaka Augstskolas Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
66. Akadēmisko personālu veido:
66.1. profesori un asociētie profesori;
66.2. docenti un vadošie pētnieki;
66.3. lektori un pētnieki;
66.4. asistenti.
67. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus. Uzdevuma apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka darba līgumi.
69. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Augstskola var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.
70. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.
73. Lektora amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem.
74. Asistenta amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai institūta padome. Personas bez doktora grāda asistenta amatā var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes.
75. Lektoru un asistentu uzdevumi ir lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, kā arī eksāmenu un pārbaudes darbu organizēšana.
76.1 Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, apstiprina Augstskolas senāts. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
77. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīgā štata vieta, Senāts pēc fakultātes domes vai rektora ierosinājuma var uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori tiek pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumu. Viņi nevar piedalīties vēlēto Augstskolas vadības institūciju darbā.
78. Ja asociētais profesors, profesors vai docents atrodas pagaidu prombūtnē (ne ilgāk kā divus gadus), rektoram ir tiesības pēc tam, kad saņemta Augstskolas Senāta piekrišana, iecelt profesora amatā asociēto profesoru un docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu.
79. Darba attiecības ar vispārējo personālu tiek veidotas, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus, kā arī Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus un noslēgtos darba līgumus.
80. Augstskolas studējošajiem ir sava pašpārvalde — vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija Augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.
(MK 03.01.2007. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
81. Studējošo pašpārvalde aizstāv un pārstāv studējošo intereses citās institucijās, reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs un nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.
83. Studējošajiem ir veto tiesības Senātā jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.
85. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.
86. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.
87. Augstskolas īpašums nodrošina Augstskolas Satversmē noteikto mērķu īstenošanu. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
89. Augstskolas finanšu līdzekļu struktūru nosaka Augstskolas Senāts, budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
90. Augstskolas darbība tiek finansēta no maksas par studējošo mācībām Augstskolā, no fizisko un juridisko personu ziedojumiem Augstskolai vai atsevišķām tās īstenotajām programmām.
91. Augstskola var slēgt līgumus ar valsts iestādēm, organizācijām un citām juridiskām personām par speciālistu sagatavošanu valsts vai attiecīgo organizāciju vajadzībām un pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no valsts budžeta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
92. Augstskolā studējošajām personām ir tiesības saņemt kredītu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
93. Senāts lemj par augstskolas nodaļu, filiāļu un pārstāvniecību atvēršanu, reorganizāciju un likvidāciju Latvijas Republikā un ārvalstīs. Nodaļas, filiāles un pārstāvniecības darbu organizē tās vadītājs, kuram ir saistoši Augstskolas vadības un pārstāvniecības institūciju lēmumi.
94. Augstskolai ir tiesības slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, veikt saimniecisko darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
95. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas dibinātājas – juridiskās personas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības nams” – tiesību un saistību pārmantotāja akciju sabiedrība "Izglītības nams". Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns. Licences anulēšanas gadījumā Augstskola tiek likvidēta vai pārveidota par tādu iestādi, kurai nav augstskolas statusa.
(Grozīts ar MK 03.01.2007. noteikumiem Nr. 9)
96. Augstskola ar visu savu īpašumu garantē, ka Augstskolas vai studiju programmas reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt studijas citā studiju programmā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā vai citā Latvijas augstskolā.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. rīkojumu Nr. 803)
Satversmes sapulces sekretāre M.Živitere
 |
 |
 |
 |