Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Būvniecības likumā
Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "būvprakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts" (attiecīgā locījumā).
2. 1.pantā:
izteikt 1., 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:
"1) apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;
2) būvatļauja - Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;
3) būve - būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;
4) būvekspertīze - profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;";
izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
"6) būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;";
izslēgt 8. un 9.punktu;
izteikt 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:
"10) būvinspektors - valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;
11) būvizstrādājums - ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;
12) būvniecība - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;
13) būvniecības dalībnieki - fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;
14) būvnormatīvi - visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;
15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;";
izteikt 17. un 18.punktu šādā redakcijā:
"17) būvuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;
18) būvuzraugs - fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;";
izteikt 21.punktu šādā redakcijā:
"21) patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;";
izslēgt 22.punktu;
papildināt pantu ar 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:
"25) tehniskie noteikumi - konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;
26) būvvalde - pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
27) vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;
28) būvamatniecība - būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību";
29) arhitekta prakse - sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;
30) būvprakse - sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība."
3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:
"3.pants. (1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).
(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:
1) stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) drošību lietošanā;
4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;
5) energoefektivitāti;
6) akustiskās prasības."
4. 4.pantā:
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) pārbauda pašvaldību apstiprināto saistošo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;";
izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:
"7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā;";
papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
"8) uzrauga un kontrolē vides pieejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs."
5. Izteikt 6. un 7.pantu šādā redakcijā:
"6.pants. (1) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:
1) valsts aizsardzības būvēm;
2) diplomātiskajām pārstāvniecībām un to konsulārajām iestādēm;
3) transporta un telekomunikāciju būvēm un maģistrālajiem cauruļvadiem;
4) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo izrakteņu ieguves karjeriem;
5) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm;
6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm.
(2) Šajā pantā minētajām būvēm būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam attiecīgā ministrija.
7.pants. (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:
1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;
2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;
3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);
4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības.
(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
(3) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.
(4) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.
(5) Vietējās pašvaldības likuma "Par pašvaldībām" 10.pantā noteiktajā kārtībā var nodot viena otrai būvniecības pārzināšanas funkciju izpildi vai veidot kopīgus kontroles dienestus."
6. 8.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:
1) inženierizpēte;
2) projektēšana;
3) būvekspertīze;
4) būvdarbu vadīšana;
5) būvuzraudzība.";
izslēgt ceturto daļu.
7. Izslēgt 9.pantu.
8. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
"10.pants. (1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
(3) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nenosaka citādi.
(4) Licencē norādāma atļautās būvniecības joma un veidi.
(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā."
9. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:
"10.1 pants. (1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju savām vajadzībām būvē ģimenes mājas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts un juridiskajām personām nav nepieciešama licence gadījumos, kad būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.
(3) Amatu meistariem un amatnieku personālsabiedrībām, kurās darbus vada attiecīgi amata meistari, nav nepieciešams sertifikāts vai licence, ja viņi veic atbilstošus būvamatniecības darbus likuma "Par amatniecību" izpratnē.
(4) Personālsabiedrība var uzņemties būvniecību, ja:
1) vismaz viena juridiskā persona, kas ir personālsabiedrības biedrs, vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;
2) tiesības pārstāvēt personālsabiedrību ir piešķirtas juridiskajai personai, kura vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;
3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts attiecīgi būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts."
10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:
"11.pants. (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.
(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālo plānojumu.
(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.
(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā."
11. 12.pantā:
izteikt pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:
"2) jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 000 latu;";
papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā."
12. Izteikt 19. un 20.pantu šādā redakcijā:
"19.pants. Būvniecību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību un normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.
20.pants. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos."
13. Papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
14. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:
"23.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.
(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija."
15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
"26.pants. (1) Pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai - veikt autoruzraudzību.
(2) Pasūtītāja vai būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas neatkarīgi no tā, tiek vai netiek veikta autoruzraudzība. Izmaiņas būvprojektā drīkst izdarīt tikai ar tā autora (autoru) akceptu. Izmaiņas var akceptēt Vispārējos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Izmaiņu nesaskaņošana var būt par pamatu būvdarbu apturēšanai.
(3) Būvprojekta autora (autoru) pienākums ir likumā noteiktajos gadījumos veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai.
(4) Autoruzraudzības noteikumus būvniecībā apstiprina Ministru kabinets."
16. Izslēgt 28.pantu.
17. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija."
18. 30.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.";
aizstāt sestajā daļā vārdu "būvētājs" ar vārdiem "pasūtītājs vai būvētājs".
19. 31.pantā:
izslēgt trešajā daļā vārdus "vai pasūtītājs";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Lēmums par būves nojaukšanu saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Būves nojaukšana veicama Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā saskaņā ar akceptēto būvprojektu."
20. Izteikt 32. un 33.pantu šādā redakcijā:
"32.pants. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonā esošo būvju pārveidošanu to īpašnieki vai lietotāji veic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
33.pants. (1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.
(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visu laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi, un tā termiņš nedrīkst būt īsāks par Vispārīgajos būvnoteikumos paredzēto garantijas laiku.
(3) Gadījumus, kad nav piemērojami šā panta noteikumi, reglamentē Ministru kabinets.
(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tā segtu trešajām personām radušos zaudējumus vai nodarīto kaitējumu.
(5) Būvniecības dalībnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets."
21. Pārejas noteikumos:
izslēgt 7.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
"9. Grozījumi likuma 33.pantā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams - arī detālais plānojums), līdz 2003.gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.
11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (arī detālā plānojuma), jebkura būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai.
12. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim izstrādā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu.
13. Likuma 6.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.
14. Šā likuma 10.1 panta noteikumi līdz 2004.gada 31.decembrim attiecināmi arī uz līgumsabiedrībām un amatnieku individuālajiem un ģimenes uzņēmumiem."
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 7.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 20.martā
 |
 |
 |
 |