Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.104

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 4.§)

Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

2. Centralizētais eksāmens (turpmāk - eksāmens) šo noteikumu izpratnē ir pēc īpašas metodikas izveidots valsts pārbaudes darbs vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.

3. Eksāmena mērķis ir pārbaudīt izglītojamā zināšanas un prasmes atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standarta un attiecīgā mācību priekšmeta standarta prasībām.

4. Eksāmeni organizējami valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajos mācību priekšmetos.

5. Eksāmens sastāv no izglītojamā zināšanu, prasmju un radošās darbības pārbaudes, kas tiek strukturēta daļās atkarībā no mācību priekšmeta specifikas.

6. Izglītības satura un eksaminācijas centrs (turpmāk - centrs) atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā eksāmena programmu, kurā norāda:

6.1. eksāmena mērķi;

6.2. eksāmena adresātu;

6.3. eksāmena darba uzbūvi - daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku, daļu vērtējuma īpatsvaru;

6.4. pārbaudāmos mācību satura elementus;

6.5. eksāmena satura veidošanā izmantotos materiālus;

6.6. uzdevumu veidus un izglītojamā prasmes, kuras tiks pārbaudītas ar attiecīgajiem uzdevumiem;

6.7. vērtēšanas principus;

6.8. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot eksāmena laikā.

7. Centrs eksāmenu programmas nosūta izglītības iestādēm līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam.

8. Centrs atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam, attiecīgā mācību priekšmeta standartam un eksāmena programmai izstrādā eksāmena uzdevumus.

9. Eksāmeni tiek organizēti reizi gadā, mācību gada beigās.

10. Eksāmenu norises organizāciju nodrošina centrs un pašvaldību izglītības pārvaldes kopīgi ar izglītības iestādēm.

11. Katru gadu līdz 15.decembrim izglītības iestāde nosūta centram informāciju par to, kādus eksāmenus izglītojamie vēlas kārtot.

12. Eksterni (personas, kuras pašizglītojoties apguvušas noteiktas vidējās izglītības programmas prasību izpildei nepieciešamo izglītību un kārto pārbaudījumus akreditētā izglītības iestādē atbilstoša vidējās izglītības dokumenta iegūšanai), izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī personas, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību un vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, katru gadu līdz 15.decembrim var pieteikties jebkurā izglītības iestādē vai pašvaldības izglītības pārvaldē eksāmenu kārtošanai.

13. Katru gadu līdz 1.maijam izglītības iestādē un pašvaldības izglītības pārvaldē redzamā vietā izliekams eksāmenu norises grafiks ar norādi par katra eksāmena norises vietu.

14. Eksāmenu var organizēt izglītības iestādē, kurā eksāmenu kārto ne mazāk par 50 izglītojamiem. Ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā eksāmenu kārto mazāk par 50 izglītojamiem, pašvaldības izglītības pārvalde eksāmena norises vietu saskaņo ar centru.

15. Lai organizētu eksāmenu, centrs izveido eksāmena komisiju, kuras sastāvā ietilpst:

15.1. komisijas priekšsēdētājs;

15.2. eksāmena vadītāji (katrā izglītības iestādē);

15.3. eksāmena vērtētāji.

16. Atkarībā no mācību priekšmeta specifikas komisijas sastāvā var iekļaut:

16.1. eksāmena mutvārdu daļas intervētājus (katrā izglītības iestādē);

16.2. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājus (katrā izglītības iestādē).

17. Eksāmena komisijas personālsastāvu apstiprina centra vadītājs. Eksāmena vadītāju kandidatūras izvirza izglītības iestāžu vadītāji, izdodot attiecīgus rīkojumus. Pārējos eksāmena komisijas locekļus centrs iekļauj komisijas sastāvā pēc izvēles principa, pamatojoties uz rajonu (republikas pilsētu) pedagogu metodisko apvienību vadītāju ieteikumiem.

18. Eksāmena norisi izglītības iestādē nodrošina eksāmena vadītājs. Par eksāmena vadītāju var būt persona, kura:

18.1. nav attiecīgā mācību priekšmeta speciālists;

18.2. nav personīgi ieinteresēta izglītojamo darba rezultātā (neatrodas ar izglītojamo radniecībā līdz otrajai pakāpei vai nav viņa aizbildnis);

18.3. nepasniedz attiecīgo mācību priekšmetu izglītojamiem, kuri kārto eksāmenu.

19. Eksāmena mutvārdu daļas intervētājs (katrā izglītības iestādē) ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

20. Eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs ir persona, kura ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs un nav personīgi ieinteresēta izglītojamo darba rezultātā.

21. Pašvaldības izglītības pārvalde ar rīkojumu norīko eksāmena novērotājus attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

22. Eksāmena novērotāji var būt izglītības iestāžu pedagogi, augstskolu mācībspēki vai citi speciālisti, kuri nav personīgi ieinteresēti kāda izglītojamā - eksāmena kārtotāja attiecīgajā izglītības iestādē - darba rezultātā. Eksāmena novērotāju sarakstu apstiprina centrs.

23. Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to izglītojamo apzināšanu, kuri kārtos eksāmenu, kā arī par eksāmena norises praktisko nodrošinājumu, eksāmena norises instrukciju izpildi, eksāmena satura neizpaušanu līdz eksāmena sākumam attiecīgajā izglītības iestādē un izglītojamo darbu nogādi centrā.

24. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs ir atbildīgs par eksāmenu norises organizāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā, eksāmenu materiālu saņemšanu, glabāšanu un sadali izglītības iestādēm, kā arī par vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniegšanu izglītības iestādēm.

25. Eksāmena komisijas locekļa, eksāmena novērotāja un izglītības iestādes vadītāja pamatpienākumi ir:

25.1. nodrošināt un kontrolēt eksāmena norisi atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

25.2. nodrošināt objektīvu eksāmena vērtēšanas procesu;

25.3. nodrošināt eksāmena satura neizpaušanu līdz eksāmena sākumam.

26. Izglītības un zinātnes ministrijas, citu ministriju, centra un pašvaldības izglītības pārvaldes amatpersonas var piedalīties eksāmena novērošanā, informējot par to izglītības iestādes vadītāju līdz eksāmena sākumam.

27. Katra atsevišķa eksāmena gaitu nosaka attiecīgā eksāmena norises instrukcija.

28. Eksāmens notiek izglītojamo skaitam atbilstošā telpā. Telpā izglītojamos izvieto pa vienam (piešķirto eksāmena kodu secībā) pie atstatus izvietotiem galdiem.

29. Izglītojamie eksāmena laikā drīkst lietot tikai tos palīglīdzekļus, kuri norādīti attiecīgā eksāmena norises instrukcijā.

30. Eksāmena darbu izglītojamais aizpilda ar pildspalvu. Zīmuli izglītojamais var izmantot tikai zīmējumos.

31. Ja izglītojamais objektīvu iemeslu dēļ nokavē eksāmena sākumu, viņam ir tiesības iesaistīties eksāmena norisē, taču eksāmena laiks netiek pagarināts.

32. Ja izglītojamais eksāmena laikā lieto neatļautus palīglīdzekļus, traucē darbu citiem vai nestrādā patstāvīgi, eksāmena vadītājs pieprasa no izglītojamā rakstisku paskaidrojumu. Pēc paskaidrojuma nodošanas izglītojamais izraidāms no eksāmena norises telpas. Atkārtoti attiecīgo eksāmenu izglītojamais drīkst kārtot pēc gada.

33. Ja nepieciešams, eksāmena vadītājs var atļaut eksāmena norises laikā iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam izglītojamam. Šādā gadījumā izglītojamais savu rakstu darbu nodod eksāmena vadītājam, kurš uz tā atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Eksāmena laiks netiek pagarināts.

34. Eksāmena mutvārdu daļu organizē saskaņā ar attiecīgā eksāmena norises instrukciju.

35. Eksāmena darbus vērtē saskaņā ar vispārējās vidējās izglītības standartu.

36. Izglītības un zinātnes ministrija izveido eksāmena procedūras komisiju, kura izskata eksāmena novērotāju un eksāmena darba vērtētāju iesniegumus un pieņem lēmumu par eksāmena darba, tā daļas vai uzdevuma nevērtēšanu vai vispārējā vidējās izglītības sertifikāta neizsniegšanu izglītojamajam. Procedūras komisijas sastāvā iekļaujami Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības valsts inspekcijas un centra pārstāvji, darbu vērtētāji un, ja nepieciešams, pārstāvji no citām institūcijām.

37. Izglītojamā eksāmena darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus nevērtē, ja:

37.1. eksāmena darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

37.2. tie ir izpildīti ar zīmuli (izņemot zīmējumus);

37.3. tajos konstatētas nepamatotas atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu;

37.4. nepārprotami konstatējams, ka darbs nav veikts patstāvīgi.

38. Eksāmena procedūras komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu nevērtēt kādu eksāmena daļu vai uzdevumu neparedzētu iemeslu dēļ (piemēram, izglītojamie nav izpratuši eksāmena uzdevuma nosacījumus, ir neprecizitāte eksāmena materiālos, notikusi eksāmena satura izzināšana pirms noteiktā laika).

39. Centrs vispārējās vidējās izglītības sertifikātus izsniedz rajona (republikas pilsētas) pašvaldības izglītības pārvaldes pārstāvim, kurš ne vēlāk kā nākamajā dienā izsniedz tos izglītības iestādēm.

40. Ja izglītojamais nepiekrīt eksāmenā saņemtajam vērtējumam, viņam ir tiesības septiņu dienu laikā no dienas, kad centrs izsniedzis vispārējās vidējās izglītības sertifikātus rajona (republikas pilsētas) pašvaldības izglītības pārvaldes pārstāvim, iesniegt centrā personisku motivētu apelācijas iesniegumu, kuram pievienots attiecīgā mācību priekšmeta pedagoga paskaidrojums un izsniegtais vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

41. Septiņu dienu laikā no apelācijas iesnieguma saņemšanas dienas to izskata centra izveidota apelācijas komisija, kurā tiek iekļauti attiecīgā mācību priekšmeta speciālisti un attiecīgā eksāmena darbu vērtētāji.

42. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns