LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Ratificēt 1993. gada 4. martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par notiesāto nodošanu soda izciešanai (līguma teksts - oriģināla pielikumā).
2. Šā lēmuma 1. punktā minētais līgums stājas spēkā tā 21. pantā noteiktajā kārtībā.
3. Uzdot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai veikt ratifikācijas dokumentu apmaiņu.
4. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 30. martā
Latvijas Republikas Augstākās
Padomes 1993. gada 30. marta lēmuma
«Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma
par notiesāto nodošanu soda izciešanai ratifikāciju»
PIELIKUMS
Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk sauktas par Pusēm,
vadoties no valstu suverenitātes principa un uz savstarpējās cieņas pamata,
ņemot vērā, ka valstu tiesiskajai sadarbībai ir jāveicina taisnīgas tiesas spriešana un personu, kas izcieš sodu, atgriešanās sabiedrībā normālai dzīvei,
uzskatot, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešams, lai ārvalstniekiem, kam par nozieguma izdarīšanu ir atņemta brīvība, tiktu dota iespēja izciest sodu savas pilsonības valstī.
ievērojot nepieciešamību nodrošināt visu cieņu cilvēka tiesībām, kas fiksētas vispāratzītajos principos (tiesības uz dzimto valodu, kultūru, tradīcijām, reliģiju utt.),
vienojās par sekojošo:
1. pants
Puses apņemas saskaņā ar Šā Līguma noteikumiem pēc lūguma nodot viena otrai personas, kas par kriminālnoziegumu notiesātas ar brīvības atņemšanu vienas Puses teritorijā, bet ir otras Puses pilsoņi, soda izciešanai to pilsonības valstī.
Ar jēdzienu «notiesātie ar brīvības atņemšanu» ir domātas personas, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās.
2. pants
Notiesātā nodošana soda izciešanai notiek, ja:
- tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā;
- persona notiesāta par nodarījumiem, kas saskaņā ar abu Pušu likumdošanas aktiem ir noziegumi, par kuru izdarīšanu ir paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā;
- nodošanas lūguma saņemšanas brīdi brīvības atņemšanas termiņš, kas notiesātajam vēl jāizcieš, parasti ir ne mazāks par sešiem mēnešiem;
- tam piekrīt Puse, kura nodod (turpmāk - sprieduma pieņēmēja valsts), un Puse, kurai notiesāto nodod (turpmāk - sprieduma izpildītāja valsts);
- tam piekrīt notiesātais, bet gadījumos, kad viņš nespēj brīvi izteikt savu gribu, - viņa likumīgais pārstāvis. Sprieduma izpildītājai valstij jādod iespēja pārliecināties par piekrišanas brīvprātīgumu.
3. pants
Nodošanas lūgumu var iesniegt gan spriedumu pieņēmējas valsts, gan sprieduma izpildītājas valsts Ģenerālprokurors. Lūgums un tam pievienojamie dokumenti tiek sastādīti rakstveidā.
Notiesātais, kā arī viņa tuvi radinieki ir tiesīgi griezties jebkuras Puses prokuratūras iestādēs ar iesniegumu par savu ieinteresētību nodošanā. Notiesātajam tiek izskaidrota šāda iespēja, kā arī nodošanas juridiskās sekas.
4. pants
Ja nodošanas lūgumu iesniedz sprieduma izpildītāja valsts, lūgumam pievieno notiesātā vaī viņa tuvo radinieku iesniegumu, ja tāds ir.
5. pants
Ja nodošanas lūgumu iesniedz sprieduma pieņēmēja valsts, lūgumam pievieno:
- tiesu iestāžu galīgos nolēmumus šajā lietā;
- krimināllikuma pantu tekstus, uz kuru pamata persona notiesāta;
- notiesātā pilsonību apliecinošu dokumentu;
- izziņu par izciesto un neizciesto soda daļu;
- izziņu par papildsoda izpildi, ja tāds bija noteikts;
- notiesātā rakstveida piekrišanu;
- tuvo radinieku iesniegumu, ja tāds ir;
- citus dokumentus, ja to uzskata par nepieciešamu sprieduma pieņēmēja valsts.
6. pants
Saņemto nodošanas lūgumu Ģenerālprokurors izlemj pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pēc lūguma saņemšanas dienas. Lēmums par piekrišanu (atteikšanos) izdot vai
pieņemt notiesāto nekavējoties nosūtāms otras Puses Ģenerālprokuroram.
Lēmumam par piekrišanu nodot notiesāto pievienojami šā Līguma 5. panta noradītie dokumenti.
7. pants
Abu Pušu savstarpējā vienošanās ir pamats notiesātā pieņemšanai - nodošanai, ievērojot noteikumus, kas paredzēti šajā Līgumā. Puses veic pasākumus, lai lēmumu, kas pieņemts par notiesātā nodošanu, izpildītu pēc iespējas īsākā laikā.
8. pants
Nodošanas vietu un kārtību nosaka Pušu institūcijas, kas veic sodu izpildi.
9. pants
Ar notiesātā nodošanu saistītos izdevumus sedz Puse, kuras teritorijā tie radušies. Citus ar notiesātā nodošanu saistītos izdevumus sedz sprieduma izpildītāja valsts.
10. pants
Sprieduma izpildītājai valstij ir jānodrošina soda izpildes turpināšana.
Sprieduma izpildi regulē šīs valsts likumdošanas akti.
11. pants
Pārskatīt spriedumu attiecībā uz nodoto notiesāto ir tiesīga tikai sprieduma pieņēmēja valsts.
12. pants
Ja pēc sprieduma izpildītājas valsts likumdošanas aktiem par konkrēto noziegumu maksimālais brīvības atņemšanas laiks ir mazāks nekā spriedumā noteikts, tiesa nosaka maksimālo brīvības atņemšanas termiņu, kādu paredz šīs valsts likumi par konkrētā nozieguma izdarīšanu.
Brīvības atņemšanas galējais termiņš nedrīkst pārsniegt sprieduma izpildītājas valsts likumdošanas aktos noteikto maksimālo termiņu.
13. pants
Spriedumā noteikto papildsodu, ja tas nav izpildīts, nosaka sprieduma izpildītājas valsts tiesa, ja tādu sodu par šāda nozieguma izdarīšanu paredz šīs valsts likumdošanas akti.
14. pants
Notiesātajam, kas nodots soda izciešanai sprieduma izpildītājā valstī, iestājas tādas pašas notiesāšanas sekas kā notiesātajam šajā valstī par tāda paša nozieguma izdarīšanu.
15. pants
Gan sprieduma pieņēmēja valsts, gan sprieduma izpildītāja valsts ir tiesīga veikt apžēlošanu vai amnestiju.
16. pants
Notiesāto nevar no jauna saukt pie kriminālatbildības sprieduma izpildītājā valstī par to pašu noziegumu, sakarā ar kuru bija pieņemts spriedums, kas stājies spēkā.
Ja pēc notiesātā nodošanas soda izciešanai sprieduma pieņēmējā valstī spriedums ir atcelts un paredzēta jauna izmeklēšana vai tiesas izskatīšana, par to pieņemtā lēmuma kopija, krimināllietas materiāli un citi nepieciešamie materiāli tiek nosūtīti sprieduma izpildītājai valstij, lai izlemtu jautājumu par viņa saukšanu pie atbildības pēc šīs valsts likumdošanas aktiem.
17. pants
Šā Līguma noteikumi piemērojami arī attiecībā uz personām, kas notiesātas pirms Līguma stāšanās spēkā.
18. pants
Sprieduma grozīšanas gadījumos sprieduma pieņēmēja valsts nekavējoties informē par to sprieduma izpildītāju valsti.
19. pants
Izpildot šo Līgumu, Puses lieto savu valsts valodu.
20. pants
Jautājumi, kas rodas, piemērojot šo Līgumu, tiek izlemti, savstarpēji vienojoties Pušu Ģenerālprokuroriem.
21. pants
Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.
22. pants
Katrai Pusei ir tiesības denonsēt šo Līgumu, nosūtot par to otrai Pusei rakstveida paziņojumu. Līguma darbība tiek izbeigta pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma saņemšanas datuma.
Līgums sastādīts MASKAVĀ 1993. gada 4. martā divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.
To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami savu valstu pienācīgi pilnvaroti, parakstīja šo Līgumu un apstiprināja to ar zīmogiem.
Latvijas
Republikas vārdā
|
Krievijas Federācijas vārdā
|