Darbības ar dokumentu
Skatīt 2000. gada 14. decembra likumu: Atkritumu apsaimniekošanas likums.
Bīstamie atkritumi — saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji kuri negatīvi ietekmē vīdi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to radīšanas vai pēc attiecīgas speciālas pārstrādes (apstrādes).
Šā likuma nozīme to bīstamību raksturo:
— eksplozivitāte;
— ugunsnedrošība;
— uzliesmotspēja;
— toksiskums;
— korozivitāte;
— nevadāma reaģētspēja;
— spēja izraisīt kancerogēnas, mutagēnas un citas pārmaiņas dzīvos organismos (faktorus, kuri izraisa ļaundabīgos audzējus, sauc par kancerogēniem faktoriem; mutagēnie faktori izraisa iedzimtas slimības un defektus.)
Darbība ar bīstamajiem atkritumiem — bīstamo atkritumu radīšana, savākšana, šķirošana, otrreizēja izmantošana, apstrāde, pārstrāde, transportēšana, uzglabāšana, apglabāšana un citas līdzīgas darbības.
Bīstamo atkritumu transportēšana — jebkuru bīstamo atkritumu pārvietošana (arī pa cauruļvadiem), kravas sagatavošana pirms transportēšanas (izņemot uzglabāšanu).
Bīstamo atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras saimnieciskās vai citas darbības rezultātā rodas bīstamie atkritumi.
Bīstamo atkritumu izvietotājs — fiziskā vai juridiskā persona kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju izmantošanu, pārstrādāšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, apglabāšanu vai citām līdzīgām darbībām.
Paziņojums — dokuments, kurā apkopotas sistematizētas ziņas par bīstamo atkritumu izcelsmi, daudzumu, to fizikāli ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām, bīstamības klasi, ziņas par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, to veidu, marķējumu, informācija par drošības pasākumiem, kā arī citi tehniskie un ekonomiskie parametri.
Atļauja — kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas atļauj veikt darbības ar bīstamajiem atkritumiem (izņemot transportēšanu) noteiktā laika posmā.
Transportēšanas atļauja — kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas atļauj transportēt bīstamos atkritumus saskaņā ar apstiprinātām shēmām.
Vides aizsardzības sabiedriskā kontrole — sabiedrisko organizāciju, kustību un iedzīvotāju kontrole pār fizisko un juridisko personu veiktajām darbībām ar bīstamajiem atkritumiem.
Sabiedriskās kontroles fonds — bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kontrolei paredzētie līdzekļi, kurus pārvalda Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
1. pants. Likuma mērķis un pamatprincipi, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Likuma mērķis ir noteikt prasības un kārtību, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas teritorijā, lai pasargātu no bīstamo atkritumu ietekmes vidi, cilvēku veselību, fizisko un juridisko personu īpašumu un intereses.
Darbības ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikā tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam prasībām.
Darbības ar bīstamajiem atkritumiem notiek par maksu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starptautiskie līgumi šajā jomā. Nav pieļaujama bīstamo atkritumu ievešana Latvijā caur Lietuvu un Igauniju no trešajām valstīm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
2. pants. Bīstamo atkritumu veidi
Likums piemērojams darbībām ar šādiem bīstamajiem atkritumiem (ja tiem piemīt bīstamos atkritumus raksturojošas pazīmes):
— atkritumi, kas satur naftas produktus un eļļas (minerāleļļas, naftu, mazutu, dīzeļeļļas, to emulsijas, ūdens maisījumus, nogulsnes, ar tiem piesārņotu grunti);
— atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus mazgāšanas un attaukošanas procesos izmantotos šķīdinātājus metālapstrādes, aparātbūves un citos uzņēmumos, sintēzes un ekstrakcijas procesos izmantotos šķīdinātājus ķīmiskajā, farmaceitiskajā, pārtikas rūpniecībā, ķīmiskās tīrīšanas procesos izmantotos Šķīdinātājus u. c.);
— atkritumi, kas satur halogēnus;
— atkritumi, kas satur cianīdus;
— nevajadzīgas vielas un produkti, kas satur polihlorētus bifenilus (PHB), polihlorētus terfenilus (PHT), polibromētus bifenilus (PBB) vai to piemaisījumus;
— atkritumi, kas satur smago metālu jonus;
— ādu pārstrādes uzņēmumu vai ģērēšanas cehu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās izveidojušās dūņas un citi hromu saturoši atkritumi;
— laku, krāsu un līmju atlikumi;
— atkritumi, kas satur dzīvsudrabu un tā savienojumus;
— atkritumi, kas satur kadmiju un tā savienojumus;
— neorganisko vielu atkritumi, kas izveidojusies dažādos ķīmiskajos procesos (izlietotas skābes, sārmi, sāļi);
— atkritumi, kas satur dažādas organiskās vielas, ari virsmas aktīvās vielas (dzesējošie šķidrumi, mazgāšanas un tīrīšanas procesu atkritumi);
— izlietoti organiskie filtrēšanas un tīrīšanas materiāli (tekstilijas, papīri, filtrmateriāli no dabīgiem un sintētiskiem polimēru materiāliem, ar eļļas produktiem piesārņotas kokskaidas u. c.);
— formēšanas un metālliešanas atkritumi;
— gaļas un zivju pārstrādes atkritumi, augu eļļas atkritumi;
— metālu pulēšanas un slīpēšanas atkritumi;
— piesārņoti polimēru materiāli — dabīgie un sintētiskie polimēri (jonīti, lateksi, plastifikatori u. c.);
— koksnes konservantu atkritumi;
— augu un dzīvnieku ķīmisko aizsardzības līdzekļu (pesticīdu, arī herbicīdu, insekticīdu u. c.) atkritumi;
— ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības atkritumi;
— biocīdu, bioloģiski aktīvo vielu un fitofarmaceītisko preparātu ražošanas atkritumi;
— nevajadzīgie, neizlietotie ārstniecības preparāti, mikrobioloģiskie preparāti un medicīnas iestāžu atkritumi;
— notekūdeņu attīrīšanas dūņas ar paaugstinātu bīstamo vielu saturu (smagie metāli, naftas produkti u. c.);
— sadzīve radušies atkritumi un atlikumi;
— citi bīstamie atkritumi, kuriem var piemērot šā likuma prasības. Sarakstam papildinājumus apstiprina Latvijas Republikas Labklājības ministrija, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Bīstamo atkritumu klasifikāciju un kritērijus, pēc kuriem atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, saskaņojot ar Labklājības ministriju, un apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
3. pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
— veic valsts kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— saskaņo fiziskajām un juridiskajām personām izsniedzamās atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī izsniedz bīstamo atkritumu transportēšanas atļaujas;
— nosaka monitoringa kārtību objektos, kuros tiek veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— nosaka ekoloģisko zināšanu minimumu amatpersonām un speciālistiem, kuri ir atbildīgi par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— izstrādā bīstamo atkritumu valsts nozīmes savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu paraugnolikumus;
— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
4. pants. Latvijas Republikas Ministru kabineta kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Latvijas Republikas Ministru kabinets:
— nosaka ekoloģiskās apdrošināšanas maksājumu limitus un kompensācijas sistēmu attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— nodrošina bīstamo atkritumu transportēšanas republikāniskas shēmas izstrādāšanu un ieviešanu valsts teritorijā;
— saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem koordinē un vada tādu avāriju seku likvidēšanu, kuras izraisījušas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— nodrošina un nosaka valsts sanitāro uzraudzību vietās, kur tiek veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— nosaka bīstamo atkritumu izmantošanas, pārstrādes, transportēšanas un apglabāšanas kārtību;
— apstiprina bīstamo atkritumu valsts nozīmes savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu izvietojumu;
— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.
(Otrā daļa izslēgta ar 17.12.1996. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
5. pants. Pašvaldību (pagastu, pilsētu, Rīgas pilsētas) institūciju kompetence attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Pašvaldību (pagastu, pilsētu, Rīgas pilsētas) institūcijas to pārziņā esošajā teritorijā:
— veic Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzēto uzraudzību pār fizisko un juridisko personu veiktajām darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem līdzdarbojas tādu avāriju seku likvidēšanā, kuras izraisījušas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— veic citas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētas funkcijas vides aizsardzībā, kontrolējot darbības ar bīstamajiem atkritumiem.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas teritoriālo (reģionālo) vides aizsardzības institūciju atzinumu:
— izsniedz fiziskajām un juridiskajām personām atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās anulē;
— izstrādā un apstiprina bīstamo atkritumu savākšanas un transportēšanas shēmu saskaņā ar republikānisko shēmu;
— apstiprina vietējas nozīmes bīstamo atkritumu un pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un poligonu izvietojumu;
— saskaņo fizisko un juridisko personu izstrādāto drošības un pretavāriju plānu pasākumus attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī avāriju likvidēšanas plānus.
6. pants. Obligātie priekšnoteikumi darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Darbības ar bīstamajiem atkritumiem atļauts veikt tikai pēc tam, kad kompetentai institūcijai iesniegts paziņojums par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un saņemta atļauja vai transportēšanas atļauja.
7. pants. Paziņojums par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt vai veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, sagatavo un iesniedz paziņojumu par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem kompetentai institūcijai, kura ir tiesīga izsniegt atļauju vai transportēšanas atļauju.
Paziņojums ir obligāts priekšnoteikums atļaujas vai transportēšanas atļaujas saņemšanai.
8. pants. Atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, šo darbību veikšanai jāsaņem atļauja.
Atļauju darbībām ar bīstamajiem atkritumiem (izņemot bīstamo atkritumu transportēšanu), pamatojoties uz teritoriālo (reģionālo) vides aizsardzības institūciju atzinumu, izsniedz tā pašvaldības institūcija, kuras teritorijā tiks veiktas šīs darbības.
Bīstamo atkritumu transportēšanai Latvijas Republikas teritorijā jāsaņem transportēšanas atļauja. To izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas (pēc transportētāju — fizisko un juridisko personu — atrašanās vietas), informējot par to pašvaldības.
Atļauju bīstamo atkritumu tranzīttransportam Latvijas Republikas teritorijā izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, informējot par to attiecīgās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas un pašvaldības.
Atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem zaudē spēku, ja notikusi juridisko personu reorganizācija, mainījušies tehnoloģiskie procesi, bīstamo atkritumu transportēšana (transportēšanas veids, -tehnoloģija u. c.), kā arī citos gadījumos, kad notikušas pārmaiņas darbībās ar bīstamajiem atkritumiem. Lai arī turpmāk varētu veikt darbības ar bīstamajiem atkritumiem, jāsaņem jauna atļauja vai transportēšanas atļauja.
Atļaujas izsniedzējs ir tiesīgs to anulēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
9. pants. Citi dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas reglamentē darbības ar bīstamajiem atkritumiem, var būt paredzēti arī citi dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu darbības ar bīstamajiem atkritumiem.
10. pants. Pienākumi, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, Ir pienākums:
— ievērot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas teritorijā;
— pirms uzsāktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, iesniegt kompetentai institūcijai šajā laikā noteiktajā kārtībā paziņojumu par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un saņemt attiecīgu atļauju;
— ieviest ražošanas procesos mazatlikumu, bezatlikumu vai noslēgtās tehnoloģijas, kas mazina vai nepieļauj bīstamo atkritumu veidošanos;
— nekavējoties informēt pašvaldību un vides aizsardzības institūcijas, ja mainījies tehnoloģiskais vai ražošanas process, uzņēmums pārprofilēts, mainījies bīstamo atkritumu apjoms, sastāvs utt.j
— ievērot bīstamo atkritumu savākšanas un transportēšanas shēmas;
— izstrādāt drošības un pretavāriju pasākumu plānus attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— savlaicīgi nokārtot maksājumus par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— nodrošināt pašvaldības un vides aizsardzības institūcijas, iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas ar pieprasīto informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem un nodrošināt iespēju veikt objektā pārbaudes;
— organizēt monitoringu savām darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— atlīdzināt videi, cilvēku dzīvībai un veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarīto kaitējumu, kas radies vides aizsardzības likumpārkāpumu rezultātā;
— veikt citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, darbojoties ar bīstamajiem atkritumiem;
— atbalstīt vides aizsardzības sabiedrisko kontroli, izdarot atskaitījumus sabiedriskās kontroles fondā.
Par šo pienākumu nepildīšanu fiziskās un juridiskās personas ir atbildīgas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jebkura šo noteikumu nepildīšana var būt par pamatu tam, ka tiek anulēta atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
11. pants. Institūcijas, kas veic kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Kontroli pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic:
— Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas;
— pašvaldību institūcijas;
— Latvijas Republikas Labklājības ministrijas institūcijas;
— fiziskās un juridiskās personas, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem (paškontrole).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
12. pants. Vides aizsardzības sabiedriskā kontrole
Vides aizsardzības sabiedriskā kontrole:
— ierosina valsts un pašvaldību institūcijām veikt iedzīvotāju aptaujas par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem;
— ierosina valsts institūcijām apturēt vai pārtraukt fizisko un juridisko personu veiktās darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— pieprasa informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un no fiziskajām un juridiskajām personām par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem;
— apseko vietas, kurās tiek veiktas darbības ar bīstamajiem atkritumiem;
— sadarbojas ar vides aizsardzības institūcijām;
— kontrolē ekspertu darba samaksu no sabiedriskās kontroles fonda.
(17.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
13.pants. Informācijas pieejamība
Informācija par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem ir brīvi pieejama valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī vides aizsardzības sabiedriskajai kontrolei.
(17.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
ATBILDĪBA PAR LIKUMPĀRKĀPUMIEM UN STRĪDU IZSKATĪŠANA, KURI RODAS, VEICOT DARBĪBAS AR BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM
14. pants. Darbību ar bīstamajiem atkritumiem ierobežošana, apturēšana vai pārtraukšana
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās teritoriālās (reģionālas) institūcijas vai citas tam pilnvarotas institūcijas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt tādas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, kuru rezultātā tiek pārkāptas šajā likumā un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos noteiktās prasības, un tiek nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, cilvēku veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
15. pants. Atbildības veidi par likumpārkāpumiem, kas pieļauti, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Fiziskās un juridiskās personas, kas, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem, pārkāpušas vides aizsardzības likumdošanas aktos noteiktās prasības, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(Panta numerācija grozīta ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
16. pants. Atbildība par kaitējumu, kas nodarīts, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, jāatlīdzina videi, cilvēku veselībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarītais kaitējums, ja tas radies, pārkāpjot šā likuma vai citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.
Fiziskās un juridiskās personas, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, atbrīvojamas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu, ja tas radies nepārvarama speķa vai citu tādu apstākļu rezultātā (dabas stihija u. tml.), kuros šīs personas nav vainojamas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
17. pants. Strīdu izskatīšana, kuri rodas, noformējot un veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem
Strīdus, kuri rodas, noformējot un veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem, izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieņemto lēmumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.
Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos šādus strīdus izskata starptautiskā tiesa vai arbitrāža.
(Panta numerācija grozīta ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
18. pants. Starptautiskās vienošanās par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem
Ja Latvijas Republikas noslēgtās starptautiskās vienošanās noteikumi attiecībā uz darbībām ar bīstamajiem atkritumiem atšķiras no Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas teritorijā piemērojami starptautiskās vienošanās noteikumi, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākas prasības.
(Panta numerācija grozīta ar 17.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |