Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvijas Republikas 1993. gada 1. jūnija Notariāta likums stājas spēkā ar 1993. gada 1. septembri.

2. Noteikt, ka valsts notariāta kantori tiek likvidēti ar 1993. gada 1. septembri.

3. Valsts notāru apliecinātie darījumi un izsniegtie dokumenti, kas noformēti līdz 1993. gada 31. augustam, ir spēka, ja tie atbilst likumam, kas bija spēkā šo darījumu apliecināšanas vai dokumentu izsniegšanas brīdī.

4. Līdz laikam, kad Latvijas Republikas likumdošanas aktos tiks noteikta jūras protestu apliecināšanas kartība, jūras protesti zvērinātiem notāriem jāapliecina starptautiskajās konvencijās noteiktajos gadījumos.

5. Līdz apgabaltiesu izveidošanai likumā paredzētās apgabaltiesu funkcijas veic un sūdzības par zvērinātu notāru rīcību izskata rajonu un pilsētu tiesas, kuru darbības teritorijā atrodas zvērināta notāra prakses vieta.

6. Nodibināt Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju.

7. Uzdot tieslietu ministram:

1) pārtraukt pieņemšanu valsts notāru amatā;

2) līdz 1993. gada 1. jūlijam noteikt zvērinātu notāru skaitu un viņu amata vietas, izsludinot tās oficiālā laikrakstā;

3) līdz 1993. gada 1. septembrim bez eksāmenu kārtošanas par zvērinātiem notāriem iecelt tikai tos amatā esošos valsts notārus. kuri ir atestēti un pieteikušies uz izsludinātajām vakancēm, ja:

a) viņu darba stāžs valsts notāra amatā nav mazāks par diviem gadiem un viņiem ir augstākā juridiskā izglītība vai

b) viņu darba stāžs valsts notāra amatā nav mazāks par diviem gadiem, viņiem ir nepabeigta augstākā izglītība un viņi mācās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, vai

c) viņu darba stāžs valsts notāra amatā nav mazāks par piecpadsmit gadiem un

d) viņi pretendē uz iecelšanu vakancē savas līdzšinējās darbības teritorijā;

4) līdz 1993. gada 15. augustam sasaukt Latvijas zvērinātu notāru kopsapulci;

5) noteikt kārtību un termiņus, kādos arhīva iestādēm nododamas valsts notariāta kantoru lietas, bet Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam notāram - uzņēmumu reģistra lietas;

6) līdz 1993. gada 15. jūlijam sagatavot un iesniegt likumprojektu par Pagasttiesu likuma atjaunošanu jaunā redakcijā un likumprojektu par to, kādā kārtībā turpmāk reģistrējamas juridiskās personas;

7) veikt organizatoriskus pasākumus notariāla darbībai nepieciešamo reģistru un grāmatu iespiešanai.

8. Valsts notariāta kantoru vecākajiem valsts notāriem 1993. gada 1. septembrī iesniegt tieslietu ministram informāciju par notariāli apliecinātām pilnvarām, kuras atsauktas kopš 1990. gada 1. septembra.

9. Valsts notāriem 1993. gada 1. septembrī nodot tieslietu ministram ģerboņzīmogus.

10. Līdz likumā noteiktās apdrošināšanas sistēmas izveidošanai zvērināti notāri iemaksā Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas kontā apdrošināšanai nepieciešamo pirmo iemaksu, kuras apmēru nosaka tieslietu ministrs.

Pēc apdrošināšanas sistēmas izveides šo naudas summu pārskaita noteiktai apdrošināšanas iestādei līgumu noslēgšanai.

11. Noteikt, ka līdz 1993. gada 31. decembrim tieslietu ministram pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu notāru_ padomi jānosaka kārtība, kāda atbilstoši bilances vērtībai privatizējama visa tā Tieslietu ministrijas kustamā manta, kas nodota valsts notariāta kantoriem lietošanā, un šī manta privatizācijas ceļā nododama zvērinātiem notāriem personiskā īpašumā, paredzot Latvijas Zvērinātu notāru padomes vajadzībām nepieciešamo naudas līdzekļu un mantas nodošanu Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas īpašumā,

12. Noteikt, ka īres līgumi, ko valsts un pašvaldību institūcijas un justīcijas iestādes noslēgušas ar valsts notariāta kantoriem un Tieslietu ministriju par telpu izīrēšanu valsts notariāta kantora vajadzībām, nav pārtraucami, bet sakarā ar valsts notariāta kantoru likvidāciju šie līgumi ir pārjaunojami ar valsts notariāta kantoru tiesību pārņēmējiem, lai saglabātu šo telpu izmantošanas veidu. Valsts un pašvaldību institūcijām un justīcijas iestādēm jānodrošina zvērināti notāri ar telpām, kurās viņi varētu veikt zvērināta notāra pienākumus. Maksa par telpām un komunālajiem pakalpojumiem (ieskaitot maksu par elektrību un sakaru pakalpojumiem) nosakāma tāda pati kā budžeta iestādēm.

13. Uzdot tieslietu ministram un finansu ministram kopa ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi līdz 1993. gada 31. augustam:

1) izstrādāt un apstiprināt zvērinātu notāru profesionālas darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska obligātas apdrošināšanas noteikumus;

2) izstrādāt un apstiprināt zvērināta notāra sniegtās palīdzības taksi.

14. Tieslietu ministram pēc saskaņošanas ar Augstākās Tiesas priekšsēdētāju un Latvijas Zvērinātu notāru padomi apstiprināt zvērināta notāra apliecību formas, to izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas PSR 1974. gada 28. jūnija likumu «Par valsts notariātu» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1974, 27);

2) Latvijas PSR Augstākās Padomes 1974. gada 28. jūnija lēmumu «Par Latvijas PSR likuma «Par valsts notariātu» spēkā stāšanos» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1974, 27);

3) Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1976. gada 29. janvāra lēmumu «Par Latvijas PSR valsts notariāta likuma izpildi» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, 9);

4) Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1979. gada 31. maija dekrētu «Par grozījumiem Latvijas PSR likumā «Par valsts notariātu»» (Latvijas PSR Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1979, 23);

5) Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija 1982. gada 29. aprīļa dekrēta «Par dažu Latvijas PSR likumdošanas aktu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» 1. pantu (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1982, 18).

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada l. jūnijā