Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
Noteikumi Nr. 22
(prot. Nr. 21, 16. §)

Izdoti saskaņa ar 1993. gada 28. oktobra līkumu
«Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā
«Par valsts budžetu 1993. gadam»»

Par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma realizāciju

1. Noteikumi nosaka Latvijas valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmju (tālāk tekstā - «parādzīmes») izlaišanas un apgrozības kārtību.

2. Parādzīmes ir Latvijas valsts vērtspapīri, kurus izlaiž valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma realizācijai, un tās uzskatāmas par bez-riska ieguldījumu.

3. Latvijas valsts vārdā parādzīmes izlaiž Finansu ministrija.

4. Latvijas Banka darbojas Ministru kabineta pilnvarojumā un ir parādzīmju emisijas finansu aģents.

5. Finansu ministrija uzņemas saistības apmaksāt parādzīmes to dzēšanas termiņu datumos. Valsts aizņēmums nevar pārsniegt ar likumu noteikto valsts iekšējā parāda līmeni.

6. Parādzīmju izlaišana noliek grāmatojuma veidā. Pārdošanas-pirkšanas darījumu reģistrāciju veic depozitārijs, kuru veido Latvijas Banka un Finansu ministrija.

7. Katra izlaiduma apjomu, parādzīmju nominālvērtību un termiņu nosaka Finansu ministrija katram laidienam atsevišķi.

8. Parādzīmju izlaidumu dzēšanas termini ir šādi: sākot ar divdesmit astoņām vai vairāk dienām, kuru skaits dalās ar septiņi, līdz vienam gadam.

9. Procentu likmes parādzīmēm nosaka izsolēs parādzīmju pārdošanas dienās.

10. Parādzīmes piešķir solītājiem, sākot ar zemāko piedāvāto procentu likmi.

1 1. Finansu ministrijai ir tiesības nepārdot parādzīmes virs iepriekš noteiktās slepenās procentu likmes.

12. Katra izlaiduma izsoles dienu publiski presē paziņo Finansu ministrija.

13. Parādzīmju izlaišanas dienā Latvijas Banka atbilstoši izsoles rezultātiem kā Ministru kabineta finansu aģents parādzīmes pārdod kredītiestādēm. Citas juridiskas, kā arī fiziskas personas parādzīmes var iegādāties kredītiestādēs vai ar kredītiestāžu starpniecību.

14. Parādzīmju nominālvērtību izsoles dienā diskontē par izsole noteiktām procentu likmēm atbilstoši parādzīmju dzēšanas termiņiem, par pamatu ņemot 360 dienas gadā.

15. Kredītiestādes par iegādātajām parādzīmēm norēķinās ar tiešiem pārskaitījumiem no Latvijas Bankā esošajiem korespondējošiem kontiem uz valsts kases kontu.

16. Latvijas Banka pirkšanas dienā parādzīmes ieskaita depozitārijā speciālos kredītiestāžu kontos. Tā ir arī parādzīmju samaksas diena.

17. Parādzīmes pirms dzēšanas termiņa var brīvi pārdot, pirkt vai izmantot kā savstarpēju maksāšanas līdzekli, pusēm vienojoties par cenu.

18. Parādzīmju dzēšanas dienā valsts kase izlaiduma pilnu vērtību pārskaita kredītiestāžu korespondējošā kontā un parādzīmes dzēš kredītiestāde, kurai depozitārijā pašas vai tās klientu kontā dzēšanas brīdī atrodas šis parādzīmes.

19. Parādzīmju izlaišanas kārtību izstrādā Finansu ministrija pēc vienošanās ar Latvijas Banku un pēc tam publicē to presē.

20. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 10. decembrim veikt parādzīmju izlaišanas sagatavošanas pasākumus un organizēt parādzīmju pirmā izlaiduma izvietošanas izsoli 1993. gada 15. decembrī.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS

Rīgā 1993. gada 30 novembrī