Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs.

2. Zobārsta izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi:

2.1. zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir zobārstniecības pamatā, un izpratni par zinātnisko metožu lietošanu, kā arī par bioloģisko funkciju mērīšanas, zinātniski pierādītu faktu un datu analīzes principiem;

2.2. zināšanas par vesela un slima cilvēka anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

2.3. zināšanas par veselu un bojātu zobu, alveolāro izaugumu, mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu struktūru un funkcijām, to saistību ar pacienta vispārējo veselības stāvokli un fizisko un sociālo labklājību;

2.4. zināšanas par klīniskajām disciplīnām un metodēm, kas sniedz priekšstatu par mutes dobuma anatomisko struktūru anomālijām, bojājumiem un slimībām, kā arī par profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko zobārstniecību;

2.5. klīnisko pieredzi.

3. Studiju programmā zobārsta diploma ieguvei ir noteikts studiju kursu minimums. Atsevišķus studiju kursus var apgūt citu studiju kursu sastāvā vai apvienojot ar citiem studiju kursiem. Apgūstamo studiju kursu minimums ir šāds:

3.1. vispārīgie studiju kursi:

3.1.1. ķīmija;

3.1.2. fizika;

3.1.3. bioloģija;

3.2. medicīniski bioloģiskie, preklīniskie un klīniskie studiju kursi:

3.2.1. anatomija;

3.2.2. embrioloģija;

3.2.3. histoloģija un citoloģija;

3.2.4. fizioloģija;

3.2.5. bioķīmija;

3.2.6. vispārīgā un speciālā patoloģiskā anatomija;

3.2.7. vispārīgā un speciālā patoloģiskā fizioloģija;

3.2.8. farmakoloģija;

3.2.9. mikrobioloģija;

3.2.10. higiēna;

3.2.11. profilaktiskā medicīna un epidemioloģija;

3.2.12. radioloģija;

3.2.13. fizioterapija;

3.2.14. ķirurģija;

3.2.15. iekšķīgās slimības un pediatrija;

3.2.16. otorinolaringoloģija;

3.2.17. dermatoveneroloģija;

3.2.18. vispārīgā psiholoģija, psihopatoloģija un neiroloģija;

3.2.19. anestezioloģija un reanimatoloģija;

3.3. zobārstniecības studiju kursi:

3.3.1. prostodontija;

3.3.2. zobārstniecības materiāli un ierīces;

3.3.3. konservatīvā zobārstniecība;

3.3.4. profilaktiskā zobārstniecība;

3.3.5. anestēzija zobārstniecībā;

3.3.6. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;

3.3.7. speciālā patoloģija;

3.3.8. bērnu zobārstniecība;

3.3.9. periodontoloģija;

3.3.10. ortodontija;

3.3.11. dentālā radioloģija;

3.3.12. dentālās oklūzijas un žokļu funkcijas;

3.3.13. veselības aprūpes organizācija un normatīvie akti veselības aprūpē;

3.3.14. profesionālā ētika;

3.3.15. zobārstniecības sociālie aspekti;

3.3.16. klīniskās mācības.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 657)

4. Minimālais rezidentūras izglītības programmas ilgums, lai persona varētu pretendēt uz atļaujas saņemšanu patstāvīgi nodarboties ar zobārstniecību atbilstoši savai kompetencei, pēc pilna laika zobārsta izglītības programmas apguves ir šāds:

4.1. (svītrots ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228);

4.2. paradontoloģijā — trīs gadi;

4.3. bērnu zobārstniecībā — trīs gadi;

4.4. ortodontijā — trīs gadi;

4.5. zobu protezēšanā — trīs gadi;

4.6. endodontijā — trīs gadi;

4.7. (svītrots ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228).

5. Farmaceita izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi teorētiskās un praktiskās zināšanas šādās jomās:

5.1. zāles un vielas, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā;

5.2. farmaceitiskā tehnoloģija un zāļu fizikālā, ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā kontrole;

5.3. zāļu ietekme un metabolisms, toksisko vielu iedarbība, zāļu lietošana;

5.4. zinātnisko datu novērtēšana farmaceitisko preparātu lietošanas jomā;

5.5. farmācijas jomu regulējošie normatīvie akti.

6. Studiju programmā farmaceita diploma ieguvei ir noteikts studiju kursu minimums. Atsevišķus studiju kursus var apgūt citu studiju kursu sastāvā vai apvienojot ar citiem studiju kursiem. Apgūstamo studiju kursu minimums ir šāds:

6.1. augu un dzīvnieku bioloģija;

6.2. fizika;

6.3. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

6.4. organiskā ķīmija;

6.5. analītiskā ķīmija;

6.6. farmācijas ķīmija, arī zāļu formu analīze;

6.7. medicīniskā bioķīmija;

6.8. anatomija un fizioloģija;

6.9. latīņu valoda (arī medicīniskā terminoloģija);

6.10. mikrobioloģija;

6.11. farmakoloģija un farmakoterapija;

6.12. zāļu formu tehnoloģija;

6.13. toksikoloģija;

6.14. farmakognozija;

6.15. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti, profesionālā ētika.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228)

7. Farmaceita izglītība nodrošina profesionālās zināšanas un prasmes, kas dod tiesības veikt šādu farmaceita profesionālās darbības veidu minimumu:

7.1. zāļu formu izgatavošana;

7.2. zāļu ražošana un kontrole;

7.3. zāļu testēšana zāļu testēšanas laboratorijās;

7.4. zāļu uzglabāšana, saglabāšana un izplatīšana zāļu lieltirgotavās;

7.5. drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu piegāde, izgatavošana, kontrole, uzglabāšana, izplatīšana un izsniegšana vispārēja tipa aptiekās;

7.6. drošu, efektīvu un atbilstīgas kvalitātes zāļu izgatavošana, kontrole, uzglabāšana un izplatīšana ārstniecības iestādēs;

7.7. informācijas un konsultāciju sniegšana par zālēm un to pareizu lietošanu;

7.8. ziņošana kompetentajām iestādēm par zāļu lietošanas izraisītajām blakusparādībām;

7.9. individuāls atbalsts pacientiem pašārstēšanās gadījumā;

7.10. atbalsts vietējiem vai valsts sabiedrības veselību veicinošiem pasākumiem.

(MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 228 redakcijā)

8. Māsas izglītības programmas apguve nodrošina, ka attiecīgā persona izglītības procesā ir ieguvusi:

8.1. zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir pacientu vispārējās aprūpes pamatā, un izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, fizioloģiskajām funkcijām un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

8.2. zināšanas par māsas profesijas būtību un ētiku, kā arī par veselības un pacientu aprūpes vispārējiem principiem;

8.3. klīnisko pieredzi māsas profesijā;

8.4. (svītrots ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228);

8.5. zināšanas un prasmes ārstniecības personu praktiskā izglītošanā un sadarbības pieredzi ar veselības aprūpes sistēmā nodarbinātajiem;

8.6. šādas kompetences:

8.6.1. patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, to plānot, organizēt un īstenot, kā arī novērtēt tās kvalitāti;

8.6.2. savas profesionālās jomas ietvaros komunicēt un sadarboties ar citu veselības aprūpes nozares profesiju pārstāvjiem, tai skaitā iesaistīties viņu praktiskajā apmācībā;

8.6.3. personām, ģimenēm un sabiedrības grupām palīdzēt ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību;

8.6.4. patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus, kā arī atbilstoši rīkoties krīžu un katastrofu gadījumos;

8.6.5. konsultēt un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;

8.6.6. analizēt pacientu aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo darbību.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228)

9. Māsu teorētiskā izglītība ir izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie apgūst šo noteikumu 8. punktā minētās zināšanas, prasmes un kompetences.

(MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 228 redakcijā)

10. Māsu klīniskās mācības ir izglītības programmas daļa, kurā izglītojamie, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, apgūst pacientu vispārējās aprūpes plānošanu, nodrošināšanu un novērtēšanu tiešā saskarsmē ar slimu vai veselu indivīdu (un/vai sabiedrību). Izglītojamie apgūst prasmi strādāt veselības aprūpes komandā un vadīt to, organizējot pacientu vispārējo aprūpi (arī indivīda un sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos). Lai apgūtu ar pacientu aprūpi saistītos pienākumus, izglītojamie piedalās tās ārstniecības iestādes nodaļas darbā, kurā notiek klīniskās mācības, ciktāl tas atbilst māsas kvalifikācijas ieguves mērķiem.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 657 redakcijā)

11. Studiju programmā māsas kvalifikācijas ieguvei ir noteikts studiju kursu minimums. Atsevišķus studiju kursus var apgūt citu studiju kursu sastāvā vai apvienojot ar citiem studiju kursiem. Praktiskās mācības un klīniskās mācības ir saskaņotas ar izglītības programmas teorētisko daļu. Apgūstamo studiju kursu minimums ir šāds:

11.1. teorētiskās un praktiskās zināšanas māsu praksē:

11.1.1. māsas profesijas būtība un ētika;

11.1.2. veselības un pacientu aprūpes vispārīgie principi;

11.1.3. pacientu aprūpe šādās māsu prakses jomās:

11.1.3.1. vispārīgā un speciālā ārstniecība;

11.1.3.2. vispārīgā un speciālā ķirurģija;

11.1.3.3. bērnu aprūpe un pediatrija;

11.1.3.4. mātes un jaundzimušā aprūpe;

11.1.3.5. garīgā veselība un psihiatrija;

11.1.3.6. geriatrija un vecu cilvēku aprūpe;

11.2. teorētiskās un praktiskās zināšanas medicīnas pamatnozarēs:

11.2.1. anatomija un fizioloģija;

11.2.2. patoloģija;

11.2.3. bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija;

11.2.4. biofizika, bioķīmija un radioloģija;

11.2.5. dietoloģija;

11.2.6. higiēna:

11.2.6.1. profilaktiskā medicīna;

11.2.6.2. veselības izglītība un pratība;

11.2.7. farmakoloģija;

11.3. teorētiskās un praktiskās zināšanas sociālajās zinātnēs:

11.3.1. socioloģija;

11.3.2. psiholoģija;

11.3.3. vadības principi;

11.3.4. pedagoģijas pamati;

11.3.5. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti;

11.3.6. pacientu aprūpes juridiskie aspekti;

11.4. klīniskās mācības šādās māsas darba jomās:

11.4.1. vispārīgā un speciālā ārstniecība;

11.4.2. vispārīgā un speciālā ķirurģija;

11.4.3. bērnu aprūpe un pediatrija;

11.4.4. mātes un jaundzimušā aprūpe;

11.4.5. garīgā veselība un psihiatrija;

11.4.6. geriatrija un vecu cilvēku aprūpe;

11.4.7. pacientu aprūpe mājās.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 657)

12. Augstākās izglītības studiju programmas, kas ļauj iegūt māsas piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ietver šo noteikumu 8. punktā minēto zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanu, kā arī klīniskās mācības šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētajās darbības jomās.

(MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 657)

13. Vecmātes izglītības programmas apguve nodrošina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir ieguvusi:

13.1. detalizētas zināšanas tajās zinātņu nozarēs, kuras ir vecmātes profesionālās darbības pamatā, it īpaši dzemdniecībā un ginekoloģijā;

13.2. zināšanas par profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

13.3. zināšanas par sievietes un jaundzimušā bioloģiskajām funkcijām, anatomiju un fizioloģiju, farmakoloģiju dzemdniecībā un jaundzimušo aprūpē, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli un uzvedību;

13.4. klīnisko pieredzi vecmātes profesijā, kas normāli noritošas grūtniecības gadījumā vecmātei ļauj patstāvīgi sniegt pirmsdzemdību un dzemdību aprūpi, novērtēt dzemdību norises gaitu, pieņemt dzemdības ārstniecības iestādēs, veikt pēcdzemdību aprūpi, kā arī, ja nepieciešams, veikt jaundzimušā reanimācijas pasākumus līdz atbilstošas kvalifikācijas ārsta ierašanās brīdim;

13.5. zināšanas un prasmes pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošanā veselības aprūpes jautājumos;

13.6. zināšanas un prasmes ārstniecības personu praktiskā izglītošanā un darba pieredzi ar veselības aprūpes sistēmā nodarbinātajiem.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228)

14. Studiju programmā vecmātes diploma ieguvei ir noteikts studiju kursu minimums. Atsevišķus studiju kursus var apgūt citu studiju kursu sastāvā vai apvienojot ar citiem studiju kursiem. Vecmātes izglītības programmā, kurā uzņem personas ar vidējo izglītību, ir šādu studiju kursu minimums:

14.1. teorētiskie vispārīgie studiju kursi:

14.1.1. anatomija un fizioloģija;

14.1.2. patoloģijas pamati;

14.1.3. bakterioloģijas, virusoloģijas un parazitoloģijas pamati;

14.1.4. biofizikas, bioķīmijas un radioloģijas pamati;

14.1.5. pediatrija, neonatoloģija;

14.1.6. higiēna, profilaktiskā medicīna, veselības izglītība un pratība, slimību agrīnā diagnostika;

14.1.7. dietoloģija, barošana un zīdīšana, sievietes un bērna uzturs;

14.1.8. socioloģijas pamati un sociālā medicīna;

14.1.9. farmakoloģijas pamati;

14.1.10. psiholoģija;

14.1.11. pedagoģijas pamati;

14.1.12. veselības aprūpes organizācija un normatīvie akti veselības aprūpē;

14.1.13. profesionālā ētika;

14.1.14. seksuālā izglītība un ģimenes plānošana;

14.1.15. mātes un bērna tiesību aizsardzība;

14.2. teorētiskie specifiskie studiju kursi:

14.2.1. embrioloģija;

14.2.2. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods;

14.2.3. ginekoloģija, patoloģiskā dzemdniecība;

14.2.4. vecāku sagatavošana bērna dzimšanai, aprūpei un vecāku funkcijām, tai skaitā psiholoģiskie aspekti;

14.2.5. (svītrots ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228);

14.2.6. vecmātes darbā nepieciešamo medicīnisko ierīču un aprīkojuma izmantošana;

14.2.7. analgēzija, anestēzija un reanimācija;

14.2.8. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija;

14.2.9. jaundzimušā aprūpe un novērošana;

14.3. klīniskās mācības:

14.3.1. grūtnieču konsultācija, kas ietver vismaz 100 pirmsdzemdību pārbaudes;

14.3.2. vismaz 40 grūtnieču novērošana un aprūpe pirmsdzemdību periodā;

14.3.3. vismaz 40 dzemdību pieņemšana. Ja šo apjomu nevar nodrošināt, to var samazināt līdz 30 dzemdībām, paredzot, ka izglītojamie asistēs vēl 20 dzemdībās;

14.3.4. asistēšana dzemdībās ar augļa patoloģisku guļu. Ja tas nav iespējams, prasmes apgūst simulējošās situācijās;

14.3.5. epiziotomijas izpilde un ķirurģisko šuvju uzlikšana;

14.3.6. 40 pacientu ar riska faktoriem novērošana un aprūpe (grūtnieces, dzemdētājas un sievietes pēcdzemdību periodā);

14.3.7. vismaz 100 sieviešu pēcdzemdību periodā un veselu jaundzimušo pēcdzemdību izmeklēšana;

14.3.8. sieviešu pēcdzemdību periodā un jaundzimušo novērošana un aprūpe, ieskaitot priekšlaicīgi dzimušos, pārnēsātos, jaundzimušos ar mazu dzimšanas svaru un slimos jaundzimušos;

14.3.9. sieviešu aprūpe, kurām ir ginekoloģiskas un grūtniecības patoloģijas.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 657)

15. Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc šajos noteikumos minētās māsas izglītības programmas apguves, tad tā ietver šo noteikumu 13. un 14.punktā noteiktās zināšanas, prasmes, klīniskās mācības un studiju kursus, kuri neveido daļu no ekvivalentiem studiju kursiem māsas izglītības programmā.

(Grozīts ar MK 12.04.2016. noteikumiem Nr. 228; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 657)

16. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

(MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 228 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu).