Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. 1993. gada 2. jūnijā Maskavā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāja tiesību aizsardzību (turpmāk — Vienošanās) ar šo likumu tiek apstiprināta un pieņemta.
2. pants. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Līdz ar likumu izsludināma šā likuma 1. pantā minētā Vienošanās.
3. pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar šā likuma 1. pantā minētās Vienošanās 18. pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Krievijas Federāciju.
Latvijas Republikas Valdība un Krievijas Federācijas Valdība (turpmāk tekstā — "puses"),
vadoties pēc principiem, kurus ietver ANO pamatdokumenti par cilvēka tiesībām, Helsinku apspriedes nobeiguma akta nosacījumi, kā arī apspriedes dokumenti par drošību un sadarbību Eiropā, tiecoties regulēt pārcelšanās procesus personām, ievērojot to brīvprātīgo vēlēšanos, kā arī noteikt savstarpējos pienākumus un atbildību abām Pusēm palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, vienojās par sekojošo:
I SADAĻA
Nosacījumi un pielietošanas sfēra
Šī vienošanās tiek attiecināta uz personām, kuras pārceļas no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju un no Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku.
Šīs vienošanās tekstā lietotie termini jāsaprot sekojoši:
"Pārceļotājs" — persona, kura brīvprātīgi pamet savu pastāvīgās mītnes valsti un pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu otras valsts teritorijā.
Persona, kura brīvprātīgi pārceļas no Krievijas Federācijas uz savu Dzimteni, uz Latvijas Republiku — savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valsti, ir repatriants.
Ar terminu "pārceļotāja (repatrianta) ģimenes locekļi" tiek atzīti laulātais (laulātā), vecāki, bērni, kā arī ar pārceļotāju kopā dzīvojošie radinieki, kuriem ir kopīga saimniecība, darba nespējīgie, aprūpējamie.
"Izbraukšanas valsts" — iepriekšējās pastāvīgās mītnes valsts.
"Iebraukšanas valsts" — jaunās pastāvīgās mītnes valsts.
Šī vienošanās nav attiecināma uz:
a) bēgļiem;
b) strādājošiem — migrantiem un jūrniekiem;
c) personām, kuras sodītas par noziegumiem un atrodas ieslodzījuma vietās;
d) personām, kuru izbraukšana skar valsts drošības intereses pastāvīgajā dzīvesvietā, līdz brīdim, kad darbību izbeidz izbraukšanu ierobežojošie apstākļi;
e) personām, kuru izbraukšana atlikta, kamēr nav nokārtoti mantiskie pienākumi, kuri skar katras Puses valsts, sabiedriskās vai citas organizācijas un iestādes, privātpersonas;
f) personām, kuras atrodas valsts teritorijā uz laiku sakarā ar mācībām, privātiem vai lietišķiem braucieniem.
Atļauju uz pārcelšanos pārceļotājiem piešķir iebraukšanas valsts saskaņā ar starptautisko tiesību normām un nacionālo likumdošanu.
II SADAĻA
Pārceļotāja un viņu ģimenes locekļu tiesības un pienākumi
Pārceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības uz brīvu un bezmaksas sekojošas informācijas saņemšanu no Pušu migrācijas dienestiem:
a) par šīs vienošanās tekstu un saturu;
b) par pārcelšanās noteikumiem;
c) par tiesībām un pienākumiem, kuri tiem jāievēro valstī, kuru tie izvēlējušies pastāvīgai dzīvei;
d) par noteikumiem apmaksātas nodarbošanās iegūšanai, izglītības iegūšanas iespējām, par profesionālo sagatavošanu, pārkvalifikāciju, profesionālo orientāciju, kā arī citiem dzīves apstākļiem (dabas un klimatiskajiem, dzīvokļu un sadzīves, sociālajiem, kultūras u. c.) valstī, kuru tie izvēlējušies par pastāvīgo dzīvesvietu.
6. pants
Pārceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības:
a) izvest no izbraukšanas valsts visu līdz izbraukšanai pieteikto kustamo un nekustamo īpašumu, kurš atrodas to personīgajā īpašumā, ņemot vērā ierobežojumus, kuri attiecināmi uz kultūras vērtību izvešanu saskaņā ar iekšējo izbraukšanas valsts likumdošanu un atzītas par nacionālo bagātību;
b) pārdot vai citādi rīkoties ar mantu, kura ir viņu personīgais īpašums, un izvest iegūtos naudas līdzekļus pieteiktajā kārtībā;
c) pārskaitīt naudas noguldījumus un aktīvus, kuri izvietoti izbraukšanas valsts banku iestādēs uz iebraukšanas valsts banku iestādēm;
d) atstāt izbraukšanas valsts teritorijā viņiem piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, naudas noguldījumus un aktīvus, īstenot attiecībā uz tiem pārvaldīšanas, izmantošanas un rīkojuma tiesības.
Kustamais un nekustamais īpašums nevar tikt atsavināts, pamatojoties uz to, ka īpašnieks ir persona, kura pastāvīgi dzīvo ārpus valsts teritorijas vai nav izbraukšanas valsts pilsonis.
7. pants
Puses atzīst pārceļotāju — dzīvokļu, dzīvokļu celtniecības, vasarnīcu, garāžu celtniecības kooperatīvu, dārzu un dārzeņkopības sabiedrības vai cita kooperatīva biedru, kuri pilnībā nomaksājuši savu paju iemaksu par dzīvokli, vasarnīcu, dārza māju, garāžu, citām telpām vai būvēm, kuras nodotas viņu lietošanā, — tiesības uz šo īpašumu.
Mājas, vasarnīcas, dārza mājas vai citas būves pārdošanas vai nodošanas gadījumā citai juridiskai vai fiziskai personai īpašuma tiesības pilnā apjomā pāriet jaunajam īpašniekam.
Pārceļotājiem tiek dotas tiesības priekšlaicīgi izmaksāt paju iemaksas par lietošanā nodoto īpašumu.
Krievijas Puse veicinās valsts un municipālā dzīvojamā fonda dzīvojamās platības privatizāciju pārceļotājiem, kuri saņēmuši pārcelšanās atļauju.
Latvijas Puse dod pārceļotājiem tiesības pārdot ieņemamo dzīvojamo platību, kā arī dzīvojamās platības īres tiesības un rekomendē pašvaldībām organizēt minētās dzīvojamas platības pārdošanu izsolē. Pie kam daļa iegūtās summas, bet ne vairāk kā 10% no sākotnējās vērtības, paliek izsoles organizētāju rīcībā, pārējā summa tiek nodota pārceļotāja rīcībā bez aplikšanas ar nodokli. Sākotnējo vērtību nosaka izsoles dalībnieki. Pārceļotājam ir tiesības rīkoties ar savu dzīvojamo platību arī citā veidā, kas atbilst Latvijas Republikas likumdošanai.
Puses neliek šķēršļus dzīvojamās platības maiņai starp pārceļotājiem, kura notiek saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikto kārtību.
Gadījumā, ja nav iespējama dzīvojamās platības realizācija pēc augstāk minētās kārtības, Puses uzskata par mērķtiecīgu izveidot speciālu migrācijas fondu, ar kura palīdzību pārceļotājs var realizēt savu dzīvojamo platību.
Pārceļotāji pilnā apjomā veic īpašuma pārvaldīšanu, lietošanu un rīkojas ar to.
Gadījumā, ja nacionālā likumdošana paredz citu kārtību, spēkā ir šīs vienošanās normas.
Civiltiesiskie strīdi attiecībā uz īpašumu, kurš atrodas izbraukšanas valsts teritorijā starp pārceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem, no vienas puses, un ieinteresētajām personām, no otras puses, atrisināmi tiesas kārtībā izbraukšanas valsts teritorijā saskaņā ar tās likumdošanu un šo vienošanos.
Iebraukšanas valsts kompetentā vara atzīst spēkā stājušos izbraucēja valsts tiesu lēmumus par minētajiem strīdiem, ar mērķi tos izpildīt iebraukšanas valsts teritorijā.
III SADAĻA
Pārceļotāju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzība
Puses savā teritorijā nodrošina pārceļotāju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību pret jebkādām vardarbības, draudu vai iebaidīšanas formām, kā arī pēc dzimuma, rases, valodas, reliģijas un politiskās pārliecības vai citādu uzskatu, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa pazīmēm, kā no valsts amatpersonu, tā arī privātpersonu, sabiedrisko un citu organizāciju puses.
Puses nodrošina uz vienlīdzības pamata pārceļotāju un viņu ģimenes locekļu atbrīvošanu no muitas nodevām un ierobežojumiem lietu, mēbeļu un cita kustamā īpašuma ievešanai un izvešanai, bet ne vairāk kā 3 vienībām vai komplektiem no katra nosaukuma, un vienam individuālā transporta līdzeklim.
Ja izvedamo priekšmetu daudzums pārsniedz izvešanai atļauto, tad tiek apmaksāta izvešanas nodeva saskaņā ar noteiktajiem preču izvešanas nodevu pagaidu tarifiem.
Izvedamie naudas līdzekļi un pārskaitāmie naudas noguldījumi un aktīvi tiek atbrīvoti no atskaitījumiem un nodevām, izņemot tos, kuri ir kā samaksa par pārskaitījuma pakalpojumiem.
Šī panta realizācijas noteikumi katru gadu tiek saskaņoti un noformēti ar protokolu.
IV SADAĻA
Apstākļu nodrošināšana pārceļotāja un viņu ģimenes locekļu tiesību realizācijai
11. pants
Katra Puse ir tiesīga ik gadu noteikt pārceļotāju iebraukšanas kvotu, saskaņā ar kuru pārceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem izsniedz atļauju iebraukšanai valstī, kuru tie izvēlējušies pastāvīgai dzīvošanai. Kvotu apmērus valsts nosaka patstāvīgi.
Puses atzīst personu tiesības patstāvīgi pārcelties uz otras valsts teritoriju ārpus noteiktās kvotas. Uz personām, kuras pārceļas patstāvīgi, netiek attiecinātas šīs vienošanās priekšrocības.
Pārceļošanas darbu koordināciju un šīs vienošanās ievērošanas kontroli Puses uzliek par pienākumu veikt:
Latvijas Republikā — Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamentam,
Krievijas Federācijā — Krievijas Federācijas migrācijas dienestam.
Puses var atvērt migrācijas dienestu pārstāvniecības attiecīgi Latvijas Republikā un Krievijas Federācijā.
Nepieciešamības gadījumā abu valstu teritorijā var tikt atvērtas Pušu migrācijas dienestu pilnvarotas pārstāvniecības.
Migrācijas pārstāvniecības dienestu funkcijās var ietilpt:
a) pārceļošanas programmu realizācija;
b) pārceļotāju uzņemšanas iespēju ikgadējā saskaņošana un noteikšana starp abām Pusēm;
c) informācijas apmaiņa un savstarpējās konsultācijas;
d) informācijas sniegšana pārceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kura paredzēta šīs vienošanās 5. pantā;
e) pārceļotāju un viņu ģimenes locekļu reģistrācija un palīdzības sniegšana tiem, lai veiktu nepieciešamās formalitātes un procedūras, kuras saistītas ar izbraukšanu un iebraukšanu.
Pārceļotāju un viņu ģimenes locekļu sociālās nodrošināšanas tiesību realizācijas kārtību regulē atsevišķa vienošanās.
V SADAĻA
Nobeiguma noteikumi
15. pants
Puses pēc savstarpējas vienošanās var papildināt un izmainīt šīs vienošanās tekstu kārtībā, kādu nosaka Puses.
Jautājumus, kuri saistīti ar šīs vienošanās pielietošanu, Puses pilnvaro izlemt 12. un 13. pantā minētās organizācijas. Problēmas, kuras nevar atrisināt minētās organizācijas, tiek nodotas pēc Pušu lūguma izlemšanai starpvalstu komisijai, kuru Puses izveido uz paritātes principiem.
Šī vienošanās jāratificē kārtībā, kādu paredz Pušu likumdošana, un jāpublicē Pušu masu informācijas līdzekļos.
Šī vienošanās stājas spēkā ratifikācijas aktu apmaiņas dienā un ir spēkā piecus gadus. Puses ir tiesīgas pagarināt šīs Vienošanās darbības laiku pēc savstarpējas vienošanās.
Vienošanās sastādīta divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, pie kam abi teksti ir ar vienādu spēku. Maskavā 1993. gada 2. jūnijā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Krievijas Federācijas Valdības vārdā
 |
 |
 |
 |