Ministru kabineta noteikumi Nr. 221
Rīgā 1994. gada 29. novembrī (prot. Nr. 60 2. §)
Izdoti saskaņā
ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā
izdotajiem Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta
noteikumiem
Nr. 179 «Par privatizācijas sertifikātiem»
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Šie noteikumi nosaka metodiku, saskaņā ar kuru bijušo īpašnieku mantas (namīpašumi, uzņēmumi, viesnīcas, kinoteātri, veikali, slimnīcas u. c. īpašuma objekti, izņemot zemi) kompensācijas vērtība (objekta vērtības daļa, uz kuru ir atjaunojamas īpašuma tiesības) aprēķināma, pārrēķināma privatizācijas sertifikātos un salīdzināma ar privatizējamo objektu pašreizējo vērtību.
2. Šos noteikumus savā darbā izmanto institūcijas, kuras atjauno īpašuma tiesības (valsts institūcijas, pilsētu domes, rajonu un pagastu padomes, kā arī tiesu iestādes) atbilstoši likumiem «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem», «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem», «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumiem Nr. 179 «Par privatizācijas sertifikātiem».
II NODAĻA
BIJUŠO ĪPAŠNIEKU MANTAS NOVĒRTĒŠANA
3. Bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības (tālāk tekstā - «kompensācijas vērtība») noteikšana un pārrēķins pašreizējās cenās vai privatizācijas sertifikātos veicams trijos posmos:
3.1. nosaka bijušo īpašnieku mantas (pamatlīdzekļu) sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdi rubļos vai pirmskara latos;
3.2. aprēķina sākotnējās vērtības kompensācijas dalu jeb kompensācijas vērtību;
3.3. rubļos vai pirmskara latos izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās (latos) vai privatizācijas sertifikātos.
Ja bijušais īpašnieks jau ir saņēmis kompensāciju par nacionalizēto vai atsavināto īpašumu, šī summa, iepriekš to pārrēķinot salīdzināmās cenās, jāatskaita no kompensācijas vērtības.
4. Īpašuma sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdī nosaka, pamatojoties uz pirmajiem pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem, kas sastādīti sākot ar 1944. gadu, vai citiem dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks un kuros norādīta uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība:
4.1. bijušo īpašnieku mantas sākotnējo vērtību aprēķina atbilstoši attiecīgā objekta pamatlīdzekļu atlikuma vērtības (no bilances vērtības vai pamatlīdzekļu izveidošanas vērtības atskaitot nolietojumu) summai;
4.2. izņēmuma kārtā, ja bijušais īpašnieks iesniedz nepieciešamos dokumentus, bijušā īpašnieka nekustamās mantas (atskaitot zemes vērtību) sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar vienu no šiem dokumentiem: nekustamās mantas pirkuma līgumu (atsavināšanas summa); dokumentiem, kuros izdarīts nekustamās mantas novērtējums aplikšanai ar nodokļiem; novērtējumu, kurš izdarīts nekustamās mantas ilgtermiņa ieķīlāšanai kredītiestādēs; apdrošināšanas iestādes dokumentu, kurā norādīts mantas novērtējums.
5. Nekustamajam īpašumam, par kuru nav atrodami tā vērtību apliecinoši dokumenti, bet dokumentāri vai tiesas ceļā pierādītas īpašuma tiesības, kā arī noteikts šī objekta sastāvs un stāvoklis sākot ar 1944. gadu, sākotnējo vērtību nosaka pēc analoģijas, pamatojoties uz ekspertu slēdzieniem, - atbilstoši divu attiecīgajam objektam līdzvērtīgu objektu vidējai sākotnējai vērtībai, kura aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā zemes vērtības cenas atšķirību attiecīga nekustama īpašuma un salīdzināma īpašuma apbūves zonā tajā gadā, par kuru aprēķina bijušo īpašnieku mantas sākotnējo vērtību.
6. Ņemot vērā likumos noteiktās prasības par to pārmaiņu ievērošanu, kādas notikušas mantas sastāvā, kompensācijas vērtību aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
6.1. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta rubļos, pamatojoties uz pirmajiem pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem vai pēckara nacionalizācijas aktiem, vai citiem pēckara nacionali-zacijas perioda dokumentiem, kompensācijas vērtība ir vienāda ar sākotnējo vērtību;
6.2. ja sākotnējā vērtība noteikta rubļos vai pirmskara latos pēc pirmskara nacionalizācijas aktiem, pirkuma līgumiem, hipotēku, grāmatvedības vai citiem dokumentiem un objekts nacionalizēts pirms kara vai uzreiz pēc karadarbības izbeigšanās attiecīgajā Latvijas reģionā (1944.- 1945. gadā), no objekta sākotnējās vērtības jāatskaita daļa (procentos), kas kara laikā pilnīgi vai daļēji gājusi mazuma vai zudumā.
Objektiem, kuru sākotnējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz dokumentiem, kas sastādīti pirms 1939. gada, aprēķina mantas nolietojumu;
6.3. ja objekta sākotnējā vērtība ir noteikta rubļos pēc dokumentiem, kuri sastādīti pēc kara vairāk nekā vienu gadu pirms nacionalizācijas, vai ja sākotnējā vērtība noteikta pirms kara, bet objekts nacionalizēts pēc kara (1946. gadā un vēlāk), nosaka pārmainās un nolietojuma procentu objekta pamatlīdzekļu sastāvdaļām (nolietojuma aprēķins veicams saskaņā ar Ministru Padomes 1991. gada 18. marta rīkojumu Nr. 103-r) laikā no objekta sākotnēja novērtējuma līdz nacionalizācijai, atskaita atbilstošo nolietojuma procentu no katras pamatlīdzekļu vienības vai to grupas sākotnējās vērtības un summē aprēķinātās pamatlīdzekļu atlikuma vērtības visam objektam kopumā atbilstoši tā sastāvam nacionalizācijas bridi.
7. Kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās šādi:
7.1. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta pirmskara latos vai PSRS rubļos pēc stāvokļa līdz 1941. gadam (ieskaitot), pārrēķinam izmantojama formula:
V1 = V2 K1*K2 / K1*K2 ; kur
V1 - kompensācijas vērtība pašreizējās cenās (latos)
V2 - īpašuma kompensācijas vērtība, izteikta 1938. - 1941. gada cenās (pirmskara latos vai PSRS rubļos)
K - Latvijas Bankas noteiktais viena ASV dolāra kurss latos vidēji pēdējo četru nedēļu laikā pirms kompensācijas vērtības noteikšanas
Cz - viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms kompensācijas vērtības noteikšanas
K1 - viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros pasaules tirgū tajā gadā, kurā tiek aprēķināta bijušā īpašuma sākotnējā vērtība
K2 - viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos tajā gadā, kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti bijušā īpašuma sākotnējās vērtības aprēķināšanai
Ja objekta vērtību nosaka, ņemot vērā objekta sākotnējo vērtību, kas aprēķināta, pamatojoties uz dokumentiem, kuri sastādīti 1939.- 1941. gadā, tad K1 = 1,125; K2 = 5,30.
Pārējos gadījumos K1 un K2 aprēķina institūcija, kura atjauno īpašuma tiesības, vai tās izveidota struktūrvienība, pamatojoties uz Rīgas biržas, statistikas iestāžu un citiem arhīva dokumentiem;
7.2. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta rubļos pēc stāvokļa 1944. gadā vai turpmākajos gados, novērtējums pārrēķināms 1990. gada (bāzes gada) cenās, reizinot kompensācijas vērtību ar koeficientu, kuru aprēķina kā attiecību starp 1990. gada un objekta sākotnējās vērtības aprēķināšanas gada kapitālieguldījumu cenu indeksiem (pielikums), kuri atspoguļo celtniecības montāžas darbu, iekārtu un citu kapitālieguldījumu cenu izmaiņas. 1990. gada cenās izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās atbilstoši Valsts statistikas komitejas apstiprinātiem un oficiālajā preses izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētiem inflācijas (patēriņa cenu) indeksiem katram ceturksnim laikā no 1990. gada līdz kompensācijas piešķiršanas brīdim.
8. Pašreizējās cenās izteiktu kompensācijas vērtību pārrēķina sertifikātos atbilstoši Valdības apstiprinātajai viena sertifikāta nominālvērtībai kompensācijas piešķiršanas brīdī.
9. Šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto metožu izvēli nosaka īpašuma vērtību apliecinošie dokumenti, kurus likumīgais īpašnieks iesniedzis institūcijai, kas atjauno īpašuma tiesības.
Katram objektam var izmantot tikai vienu no Šo noteikumu 6. punkta minētajām kompensācijas vērtības aprēķināšanas metodēm.
III NODAĻA
BIJUŠO ĪPAŠNIEKU MANTAS VĒRTĪBAS SALĪDZINĀŠANA AR PRIVATIZĒJAMA
OBJEKTA PAŠREIZĒJO VĒRTĪBU
10. Ja kompensācijas vērtība pašreizējās cenās, kura aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāsalīdzina ar attiecīgā objekta pašreizējo vērtību, kad bijušo īpašnieku mantas pašreizējo vērtību (nosacīto cenu) objektam, kuru privatizēs, aprēķina saskaņā ar likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību». Visos gadījumos objekta (uzņēmuma) pašreizējam novērtējumam jābūt no zemākam par novērtēšanas periodā sastādītajā bilancē norādīto pašu kapitāla vērtību saskaņā ar likuma «Par uzņēmumu gada pārskatiem» 10. pantu.
11. Ja likumīgais īpašnieks pilnībā atjauno īpašuma tiesības uz nacionalizēto objektu, kurš pēc nacionalizācijas ir iekļauts kāda lielāka uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības sastāvā vai paplašināts ar tehnoloģiski nošķiramām ražotnēm, Šo objektu novērtē pēc tā nošķiršanas no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības un nodalītā uzņēmumu bilances sastādīšanas.
IV NODAĻA
PĀREJAS JAUTĀJUMI
12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 115 «Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar uzņēmumu pašreizējo mantas vērtību» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13).
Ministru prezidents M. GAILIS
Finansu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A. P1EBALGS
PIELIKUMS
Ministru kabineta
1994. gada 29. novembra noteikumiem Nr. 221
(1984. gada nosacītās cenas ir 100%)
1944. gads - 6650
1945. gads - 6650
1946. gads - 6650
1947. gads - 6650
1948. gads - 690
1949. gads - 690
1950. gads - 690
1951. gads - 670
1952. gads - 635
1953. gads - 605
1954. gads - 605
1955. gads - 605
1956. gads - 620
1957. gads - 620
1958. gads - 620
1959. gads - 620
1960. gads - 620
1961. gads - 77
1962. gads - 77
1963. gads - 77
1964. gads - | 77 |
1965. gads - | 77 |
1966. gads - | 89 |
1967. gads - | 89 |
1968. gads - | 89 |
1969. gads - | 89 |
1970. gads - | 89 |
1971. gads - | 89 |
1972. gads - | 89 |
1973. gads - | 89 |
1974. gads - | 89 |
1975. gads - | 89 |
1976. gads - | 89 |
1977. gads - | 89 |
1978. gads - 89
1979. gads - 89
1980. gads - 100
1981. gads - 100
1982. gads - 100
1983. gads - 100
1984. gads - 100
1985. gads - 100
1986. gads - 103
1987. gads - 108
1988. gads - 116
1989. gads - 127
1990. gads - 146
Šie indeksi ir aprēķināti, izmantojot Valsts statistikas komitejas datus par kapitālieguldījumiem un PSRS Ekonomikas institūta datus par kapitālieguldījumu inflāciju 1985.-1990. gadā.
Finansu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.PIEBALGS