Darbības ar dokumentu
LATVIJAS REPUBLIKAS UN DĀNIJAS KARALISTES
KONVENCIJA
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU
Latvijas Republikas valdība un Dānijas Karalistes valdība, vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:
1. PANTS
KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA
Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.
2. PANTS
NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS SI KONVENCIJA
1. Šī Konvencija tiks piemērota attiecībā uz pastāvošajiem nodokļiem, kas ir:
a) Latvijā:
i) peļnas nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(iii) īpašuma nodoklis
(turpmāk apzīmēt; ka «Latvijas nodokļi);
b) Dānijā:
(i) Valsts ienākuma nodoklis (indkomstkatten til staten);
(ii) municipālais ienākuma nodoklis (den komrnunale indkomstskat );
(iii) apgabalu (pagastu) pašvaldību ienākuma nodoklis (den amtskommunale indkomstskat);
(iv)speciālais ienākuma nodoklis (deni saerlige indkomstskat);
(v) baznīcas nodoklis (kirkeskatten) ;
(Vi) dividendu nodoklis (kirkeskatten);
(vii) procentu nodoklis (renteskatten) ;
(viii) autoratlīdzību nodoklis (royaltyskatten);
(ix) nodokļi, kas tiek uzlikti saskaņā ar Ogļūdeņražu Nodokļa Aktu (skatter i henhold til kulbrintesskatteloven);
(x)Valsts kapitāla nodoklis (formueskatten til staten);
(turpmāk apzīmēti kā «Dānijas nodokļi»).
2. Ja Līgumslēdzējā Valstī tiek ieviesti jauni ienākuma vai kapitāla nodokļi pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, šī Konvencija tiks piemērota arī, attiecībā uz šiem nodokļiem. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm, savstarpēji vienojoties, ir jānosaka, vai nodoklis, kas tiek ieviests katrā no Līgumslēdzējām Valstīm, ir nodoklis, uz kuru saskaņā ar iepriekšminēto ir jāpiemēro šī Konvencija.
3. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem nodokļiem, kas ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kādi ir minēti vai uz kuriem ir atsauce 1. un 2. punktā, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot nodokļus, uz kuriem saskaņā ar šiem punktiem tiek piemērota šī Konvencija. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāinformē citai citu par visiem nozīmīgiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo valstu nodokļu likumos.
3. PANTS
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Ja no konteksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā: a) jēdziens «Latvija» nozīme Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā ,nozīmē apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kur saskaņā Latvijas un starptautiskajiem likumiem tiek izmantotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi Un tur esošajiem dabas resursiem;
b) jēdziens «Dānija» nozīme Dānijas Karalisti, tajā skaita jeb kādu teritoriju ārpus Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem, kura saskaņā ar starptautisko likumdošanu ir vai turpmāk tiks atzīta par teritoriju, kurā saskaņā ar Dānijas likumiem Dānija var izmantot savas suverēnās tiesības attiecībā uz jūras dzīļu, šelfa un teritoriālo ūdeņu dabas resursu izpēti un izmantošanu, kā arī veikt citu darbību, kas saistīta ar iepriekšminētās zonas ekonomisko izmantošanu un izpēti; šis jēdziens neietver Farēru salas un Grenlandi;
c) jēdziens «persona» apzīmē fizisku personu, sabiedrību, un jebkuru personu kopumu;
d) jēdziens «sabiedrība» apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta, par apvienotu veidojumu;
e) jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» un «otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
f) jēdziens «pilsonis» nozīmē:
(i) jebkuru fizisku personu, kam ir Līgumslēdzējas Valsts
pilsonība;
(ii) jebkuru juridisku personu sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;
g) jēdziens «starptautiskā satiksme» apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic,Līgumslēdzējas: Valsts, uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otrās Līgumslēdzējas Valsts, iekšienē;
h) jēdziens «kompetentās iestādes» apzīmē:
(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu;.
(ii) Dānijā - nodokļu ministru vai viņa pilnvarotu personu. 2. Šīs Konvencijas pielietošanai Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.
4 PANTS
REZIDENCE
1. Pielietošanai šajā Konvencija jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu,
inkorporācijas (reģistrācijas - tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Šis jēdziens ietver ari Līgumsjēdzēju Valsti kā tādu, tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības un statūtsabiedrības. Šis jēdziens neiekļauj personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā valstī, attiecībā tikai uz tās ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem vai no šajā valstī izvietota kapitāla.
2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīves vieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personīgās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī, ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidenti, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpēji vienojoties un jānosaka šīs Konvencijas pielietošanas veids šādai personai. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad šī Konvencijas pielietošanai persona katrā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.
5. PANTS
PASTĀVĪGA PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» ietver:
a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) kantori;
d) fabriku;
e) darbnīcu;
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas objekts, vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiek uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.
4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā «pastāvīgā pārstāvniecība» netiek ietverts sekojošais:
a) ēku izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;
b) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;
c) uzņēmumam piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;
e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos priekšdarbus vai palīgdarbus;
f) pastāvīgās darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar apakšpunktos a)-e) minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.
5. Neskatoties uz 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras slēgt līgumus uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā valstī, attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību un kura, notiekot caur pastāvīgu darbības vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.
6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģentu starpniecību, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), pats par
sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.
6. PANTS
IENĀKUMS NO NEKUSTAMA ĪPAŠUMA
1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.
2. Jēdzienam «nekustamais īpašums» ir jābūt tādai nozīmei, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes, celtnes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas - pārdošanās tiesības vai līdzīgas tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu, un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot vai par derīgo izrakteņu, avotu un citu dabas resursu izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.
3. 1. punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma atsavināšanas.
4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekiem tiesības uz sabiedrības nekustamo īpašumu un tā izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.
5. 1. un 3. punktu noteikumi ir jāpiemēro arī attiecība uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.
7. PANTS
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu
pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:
a) šo pastāvīgo pārstāvniecību;
b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā Valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību;
c) citu otrajā Valstī veikto uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību. Apakšpunktu b) un c) noteikumi netiks piemēroti, ja uzņēmums pamatoti pierāda to, ka šāda pārdošana vai darbība nevar tikt veikta, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, kad Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur ievietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pat vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos' pat vai līdzīgos apstākļos un darbotos pilnīgi neatkarīgi no šā uzņēmuma.
3 Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts nekavē Līgumslēdzēju Valsti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.
5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.
6. Iepriekšminēto punktu mērķiem: peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību katru gadu, jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.
7. Ja peļņā ir ietverti ienākuma veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.
8. PANTS
JŪRAS UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
2. Pirmā punkta noteikumi arī attiecas uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskā transporta uzņēmumā.
9. PANTS
SASKARIGIE UZŅĒMUMI
1. Gadījumos, kad:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbotos starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidojas starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto, izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.
2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma ienākumos (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) jenākumus, par kuriem otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šie iekļautie ienākumi ir ienākumi, kurus būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī, ja šī otrā Valsts uzskata šīs izmaiņas par pamatotām. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un, ja nepieciešams, kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.
10. PANTS
DIVIDENDES
1. Dividendes kuras sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente - izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja dividenžu saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5% no dividenžu bruto lieluma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kura tieši pārvalda vismaz 25% no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;
b) 15% no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos.
Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.
Šī punkta noteikumi neietekmēs kompānijas aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
3. Jēdziens «dividendes» šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļautas tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.
4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja holdings (pārvaldījums), kura labā tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīts ar šo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Sājā gadījumā parasti tiek piemērots 7. vai 14. pants.
5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai ari ja holdings (pārvaldījums), kuram par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīts ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī. Nedrīkst ari pakļaut nodokļu uzlikšanai sabiedrības nesadalīto peļņu, pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.
11. PANTS
PROCENTI
1. Procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
2. Tomēr šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10% no procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punktu noteikumiem:
a) procenti, kas rodas Latvijā, tiks atbrīvoti no Latvijas nodokļiem gadījumā, ja šie procenti tiek izmaksāti:
(i) Dānijas valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai, statūtsabiedrībai;
(ii) Dānijas Nacionālajai Bankai;
(iii) Jaunattīstības zemju Industrializācijas fondam un Austrumu un Centrālās Eiropas Investīciju fondam;
(iv) Dānijas Eksporta Finansu korporācijai;
(v) Dānijas Kuģu Kredīta fondam;
(vi) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga apakšpunktos (iii) - (v) minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;
b) procenti, kas rodas Dānijā, tiks atbrīvoti no Dānijas nodokļiem gadījumā, kad šie procenti tiks izmaksāji:
(i) Latvijas valstij, tās politiski administratīvajai vienībai, vietējai pašvaldībai, statūtsabiedrībai;
(ii) Latvijas Bankai;
(iii) jebkurai Latvijas valsts organizācijai, kas ir nodibināta pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma un kura ir līdzīga Dānijā izveidotajām organizācijām, kuras uzskaitītas a) apakšpunkta (iii) -(v) apakšiedaļās (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm, savstarpēji vienojoties, jānosaka, kuras organizācijas ir līdzīga rakstura);
(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga a) apakšpunkta (vi) iedaļā minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;
c) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā valstī par aizdevumu, ko garantējusi jebkura a) vai b) apakšpunktā minētā organizācija, un kuri tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī;
d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti, ar nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja:
(i) to saņēmējs ir šīs otras Valsts rezidents;
(ii) šis rezidents ir otrās Valsts uzņēmums un ir šo procentu īstenais īpašnieks;
(iii) šie procenti tiek izmaksāti attiecībā uz parādu šādam uzņēmumam, kas izveidojies par jebkuru preču, ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu pārdošanu uz kredīta, izņemot gadījumus, kad pārdošana veikta starp saistītiem uzņēmumiem.
4. Šajā pantā lietotais jēdziens «procenti» nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma, un sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiek uzskatītas par procentiem, pielietojot šā panta noteikumus.
5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks pielietoti, ja persona - procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente - veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai ari sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur esošu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek izmaksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.
6. Gadījumā, kad procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas šajā Valstī. Tomēr, kad persona, kas izmaksā procentus neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parādu saistības, par kurām tiek izmaksāti procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.
7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto - tulk.) summu. Sājā gadījumā atlikusī maksājuma daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi pārējie šīs Konvencijas noteikumi.
12. PANTS
AUTORA HONORĀRS
1. Autora honorārus, kas rodas Līgumslēdzējā Valsti un tiek maksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valsti.
2. Tomēr autora honorārus var aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu. Ja autora honorāra saņēmējs ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5% no autora honorāra kopapjoma, kas tiek maksāts par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;
b) 10% no autora honorāra kopapjoma visos pārējos gadījumos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.
3. Jēdziens «autora honorārs» šā panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, filmas un ierakstus televīzijas un radio pārraidēs, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku darbību un pieredzi.
4. 1. un 2. punktu noteikumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un, ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajos gadījumos, atkarībā no apstākļiem, ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.
5. Gadījumā, kad autora honorāra maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas šajā Valstu Tomēr, ja persona, kas izmaksā autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.
6. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autora honorāra apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādu speciālu attiecību, tad šā panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņa ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vēra citus šīs Konvencijas noteikumus.
7. Ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kuru noslēdz Latvija ar trešo Valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu no šā panta 3. punktā iekļautās definīcijas vai arī atbrīvot autora honorārus, kas rodas Latvijā no Latvijas nodokļa uz autora honorāru, vai arī samazināt nodokļa likmes, kādas norādītas 2. punktā, šī definīcijaL atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā tā būtu norādīta 2. vai 3. punktā.
13. PANTS
KAPITĀLA PIEAUGUMS
1. Ienākumu no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. panta 2. punktā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, vai tādas sabiedrības, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, akciju atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
2. Ienākumus no kapitāla pieauguma, kas gūti no kustamā īpašuma kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanas, vai ari ienākumus, kas gūti no kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanas, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.
3. Ienākumus no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras un gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu vai par šiem jūras vai gaisa transporta līdzekļiem piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par tāda īpašuma, kas atšķiras no šā panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.
5. Attiecībā uz ienākumu no kapitāla pieauguma, ko gūst vairāku valstu izveidots gaisa transporta konsorcijs, 3. punkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kapitāla pieauguma daļu, kura attiecas uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes - līdzdalību šajā konsorcijā.
6. Gadījumos, ja fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, kļūst par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, tiek uzskatīta pirmajā Līgumslēdzējā Valstī par tādu fizisko personu, kura ir izdarījusi akciju atsavināšanu, un šo akciju atsavināšanas rezultātā radies kapitāla pieaugums tiek attiecīgi aplikts ar nodokļiem, pēc stāvokļa uz rezidences izmaiņas datumu, tad, izdarot galīgo kapitāla pieauguma nodokļa aprēķinu, šī fiziskā persona drīkst iekļaut ikgadējā ienākumu deklarācijā otrajā Līgumslēdzējā Valstī, gadā, kad ir notikusi šī akciju atsavināšana, izdevumus, it kā tā būtu nopirkusi šīs akcijas par summu, kas vienāda ar šo akciju pārdošanas cenu pirmajā Līgumslēdzējā Valstī.
7. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumiem, Līgumslēdzēja Valsts var aplikt ar nodokļiem kapitāla pieaugumu, ko saņem otras Līgumslēdzējas Valsts fiziska persona, par tai piederošo uzņēmuma - pirmās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta akciju vai citu tiesību atsavināšanu, kā arī kapitāla pieaugumu par jebkuru vērtspapīru (kuri tiek pakļauti šajā Valstī tādai pat aplikšanai ar nodokļiem, kā kapitāla pieaugums par akciju vai jebkādu citu tiesību atsavināšanu) atsavināšanu, bet tikai tādā gadījumā, kad atsavinātājs ir bijis pirmās Līgumslēdzējas Valsts rezidents 10 gadu laikā pirms šo akciju, vērtspapīru vai tiesību atsavināšanas.
14. PANTS
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Fiziskas personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes ienākumi, kas saņemti par profesionāliem pakalpojumiem jeb par cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī izņemot gadījumus, kad šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Sājā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziska persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidente - uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas saņemts par otrā Valstī veiktajām, iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo fiksēto bāzi.
2. Jēdziens «profesionālie pakalpojumi» konkrēti iekļauj neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.
15. PANTS
ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. pantu noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrā Valstī.
2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, atalgojumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā pieminētajā Valstī, ja:
a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;
b) atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās Valsts rezidente;
c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.
3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.
4. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem atalgojumu par darbu, kas veikts uz dažādu Valstu sabiedrību izveidota gaisa transporta konsorcija starptautiskajā satiksmē izmantota gaisa transporta līdzekļa, un ja šajā konsorcijā piedalās sabiedrība, kas ir šīs Valsts rezidente, minētais atalgojums tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
16. PANTS
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkura cita līdzīga, sabiedrības - otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentes - pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.
17. PANTS
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. un 15. pantu noteikumiem, ienākumus, ko
saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā
piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, vai kā mūziķis,
vai kā sportists par savu personīgo darbību, kas tiek veikta otrajā
Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.
2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa personīgo darbību šajā jomā netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums, neatkarīgi no 7., 14. un 15. pantu nosacījumiem, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīti šajā valstī pilnīgi vai daļēji finansē otra Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības sabiedriskie fondi. Šādos gadījumos ienākums ir jāapliek ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. un 15. panta noteikumiem.
18. PANTS
PENSIJAS, IKGADĒJIE MAKSĀJUMI UN LĪDZĪGAS IZMAKSAS
1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu pensijas un citas līdzīgas atlīdzības par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
2. Neatkarīgi no 1. un 3. punkta noteikumiem un saskaņā ar 19. panta 2. punkta noteikumiem, pensijas un citas izmaksas, gan periodiska, gan vienreizēja rakstura, kas tiek piešķirtas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanu vai ar jebkuru citu Līgumslēdzējas Valsts sociālās labklājības sistēmu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, gadījumā, kad fiziska persona, kas ir bijusi Līgumslēdzējas Valsts rezidents un ir kļuvusi par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, un kurai tiek maksātas pensjjas, ikgadējie maksājumi un līdzīgas izmaksas, kas rodas pirmajā minētajā Valstī, tad tās var tikt apliktas ar nodokļiem šajā Valstī, saskaņā ar tās likumdošanu, tomēr nodoklis nedrīkst pārsniegt 15% no šo maksājumu kopapjoma. Šī punkta noteikumi netiks piemēroti personām - bezpavalstniekiem, kā arī otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoņiem, kuri vienlaicīgi nav pirmās Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi.
4. Jēdziens «ikgadējie maksājumi», lietots šajā pantā, apzīmē noteiktu summu, ko periodiski iemaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā laika periodā ar nosacījumu veikt_ atbilstošu un pilnīgu tās atmaksu naudā vai mantās naudas vērtībā (kas nav saņēmējam sniegtie pakalpojumi).
19. PANTS
VALSTS DIENESTS
1.
a) Atlīdzības, kas nav pensijas un kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai statūtsabiedrība par šai valstij, administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai vai statūsabiedrības organizācijai sniegtajiem atkarīgajiem personīgajiem pakalpojumiem (izpildītajiem darbiem), tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī;
b) tomēr šīs atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir šī fiziskā persona, ja pakalpojumi ir sniegti šajā Valstī un šī fiziskā persona: (i) ir šīs Valsts pilsonis;
(ii) nav kļuvusi par šīs Valsts rezidentu vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.
2.
a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksa no Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības, vai statūtsabiedrības izveidota fonda par atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai Valstij, politiski administratīvajai vienībai vai vietējai pašvaldībai, vai statūtsabiedrībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī;
b) tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī fiziskā persona, ja šī persona ir šīs Valsts pilsonis.
3. 15., 16. un 18. pantu noteikumi ir jāpiemēro atlīdzibām un pensijām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvas vienības, vai vietējās pašvaldības, vai statūtsabiedrības veikto uzņēmējdarbību.
20. PANTS
STUDENTI
1. Maksājumi, ko saņem students vai māceklis, vai stažieris uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām, kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas
Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.
21. PANTS
UZŅĒMĒJDARBĪBA, KAS SAISTĪTA AR OGĻŪDEŅRAŽU IEGUVI, IZPĒTI, KONTROLMĒRIJUMIEM
1. Neatkarīgi no 5. un 14. panta noteikumiem, tiks uzskatīts, ka persona, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente un kura veic uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu ieguvi, izpēti, kontrolmērījumiem, otrajā Līgumslēdzējā Valstī, veic uzņēmējdarbību šajā otrajā Valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi.
2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, urbšanas platformu darbība šelfa zonā tiks uzskatīta par pastāvīgu pārstāvniecību tikai tad, ja šī darbība pārsniegs 365 dienu ilgu periodu vai vairāku periodu kopējais ilgums pārsniegs 365 dienas kopumā jebkurā 18 mēnešu ilgā laika posmā. Tomēr šī punkta kontekstā uzņēmējdarbība, ko veic uzņēmums, kas ir saistīts ar citu uzņēmumu, saskaņā ar 9. panta noteikumiem, tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kuru veic uzņēmums, ar kuru ir saistīts pirmais minētais uzņēmums, gadījumā, ja minētā uzņēmējdarbība ir tāda pati kā tā, kuru veic otrais minētais uzņēmums.
3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņa, kas gūta par iekārtu vai personāla transportēšanu ar jūras vai gaisa transportu uz vietu otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kur tiek veikta uzņēmējdarbība, kas saistīta ar ogļūdeņražu ieguvi, izpēti, kontrolmērījumiem, vai ari peļņa no velkoņu un citu līdzīgu kuģu izmantošanas sakarā ar minēto uzņēmējdarbību, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā Valstī.
4. Darba algas un citas līdzīgas atlīdzības, kuras saņem fiziska persona, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, attiecībā uz darbu vai individuālajiem pakalpojumiem, kas ir sniegti uz jūras vai gaisa transporta līdzekļiem, kas minēta 3. punktā, tiks apliktas ar nodokļiem saskaņā ar 15. panta 3. punktu.
5. Neatkarīgi no 13. panta noteikumiem, urbšanas platformu, kuras tiek izmantotas 2. punktā minētajā uzņēmējdarbībā, kapitāla pieaugums, kurš tiek uzskatīts par tādu kapitāla pieaugumu, kuru saņems Līgumslēdzējas Valsts rezidents, pēc tam, kad urbšanas platformu darbība vairs netiks uzskatīta par apliekamu ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ir jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Šī punkta kontekstā jēdziens «kapitāla pieaugums» nozīmē tādu lielumu, par kādu nodokļu maksātāja statusa izmaiņas brīdī urbšanas platformas tirgus vērtība pārsniedz tās atlikušo vērtību, kas palielināta par amortizācijas atskaitījumiem.
22. PANTS
CITI IENĀKUMI
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, kas nav pieminēti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokli tikai šajā Valstī. Tomēr šādus ienākuma veidus, kuri veidojas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var arī aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas ir citādāks, nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kāds minēts 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes, un, ja ir tiesības vai īpašums, par kurām tiek maksāts šis ienākums, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.
23. PANTS
KAPITĀLS
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāls, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī vai akciju sabiedrībā, kuras īpašumi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.
3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā ari kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.
5. Attiecībā uz dažādu valstu izveidota gaisa transporta konsorcija kapitālu 3. un 4. punkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kapitāla daļu, kāda ir attiecināma uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes - līdzdalību šajā konsorcijā.
24. PANTS
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:
a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šis Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Dānijā, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj:
(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Dānijā samaksāto ienākuma nodokli;
(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Dānijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Dānijā;
b) apakšpunkta a) piemērošanai, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidente, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Dānijas rezidente, un kurā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk kā 10% no akcijām ar pilnām balsošanas tiesībām, Dānijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
2. Dānijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veida:
a) attiecībā uz c) apakšpunkta noteikumiem, gadījumā, kad Dānijas rezidents saņem ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Dānijai ir jāatļauj:
(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli, ar kādu tiek aplikts šī rezidenta ienākums, par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;
(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā;
b) šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā;
c) gadījumā, kad Dānijas rezidents saņem ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Dānija šo ienākumu vai ienākumu no kapitāla var iekļaut kopējā apliekamā ienākuma aprēķinā nodokļa
likmes noteikšanai. Tomēr Dānijai jāatļauj samazināt ienākuma vai kapitāla nodokli par ienākuma vai kapitāla nodokļa daļu, kāda ir attiecināma uz Latvija gūto ienākumu vai Latvijā esošo īpašumu;
d) gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek piemērots Latvijas nodokļa, kas maksājams, pamatojoties uz 7. panta noteikumiem samazinājums vai atvieglojums attiecībā uz peļņu, ko saņem Dānijas uzņēmums no Latvijā izvietotas pastāvīgās pārstāvniecības, tad apakšpunktu a) (i) un b) noteikumu pielietošanai, Dānijā maksājamo nodokli tiks atļauts samazināt par Latvijas nodokļa lielumu, it kā šāds samazinājums vai atvieglojums nebūtu ticis piemērots. Šie noteikumi tiks piemēroti pie nosacījuma, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ka ne vairāk kā 25% no šīs pastāvīgās pārstāvniecības peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, ko gūst trešajās Valstīs;
e) gadījumos, kad sabiedrība - Latvijas rezidente - izmaksā dividendes personai (sabiedrībai), kura ir Dānijas rezidente un kurai tieši vai netieši pieder ne mazāk kā 25% no pirmās minētās kompānijas akciju kapitāla, tad šīs dividendes tiks atbrīvotas no nodokļiem Dānija pie nosacījuma, ka sabiedrība, kura izmaksā dividendes, veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ka ne vairāk kā 25% no šīs sabiedrības peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, kas gūta trešajās Valstīs;
f) apakšpunktu d) un e) noteikumi tiks piemēroti pirmos desmit gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes, savstarpēji konsultējoties, var noteikt, vai šis termiņš tiks pagarināts. Jebkurš šī termiņa pagarinājums stāsies spēkā ar to datumu un attieksies uz tādām modifikācijām un noteikumiem, ieskaitot noteikumus par darbības izbeigšanu, kādi tiks norādīti un saskaņoti starp Līgumslēdzējām Valstīm notās, kuru apmaiņa notiek, izmantojot diplomātiskos kanālus vai kādā citā veida, saskaņa ar šo Valstu konstitucionālajām procedūrām.
25. PANTS
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļa uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.
2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.
3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piemērot otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskas atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādus tā piemēro saviem rezidentiem.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autora honorāri un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus pirmajā minētajā Valstī, nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.
6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
26. PANTS
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo Valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodomu uzlikšanu, iesniegt savu jautājumu tās
Līgumsledzejas Valsts kompetentam iestādēm, kuras rezidente ir šī persona, vai ari, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie nodokļu uzlikšanas neatbilstoši šis Konvencijas noteikumiem.
2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota, un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar šo Konvenciju. Gadījumā, kad kompetentās iestādes panāk šādu vienošanos, Līgumslēdzējām Valstīm ir jāatļauj nodokļu atmaksa vai tā kredīts saskaņā ar šo vienošanos. Katra šāda vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju. Tās var arī konsultēties savā starpā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.
4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi apmainīties domām mutiski, lai panāktu vienošanos, šāda domu apmaiņa var notikt, izveidojot Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.
27. PANTS
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā Konvencijā, izpildīšanu tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.
2. Nekāda gadījuma l panta noteikumus nedrīkst interpretēt ka tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:
a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public - franču vai.).
28. PANTS
PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ
1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību viena otrai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura ir iesniegusi lūgumu sniegt palīdzību.
2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā Valsts saskaņā ar tās likumiem, kuri tiek piemēroti šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.
3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi, saskaņā ar šīs Valsts
likumiem.
4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumiem. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākošies nodokļi.
5. Lūgums saskaņā ar šī panta 3. vai 4. punkta noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.
6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā..
7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:
a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;
b) ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās laba. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrajai Valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.
8. Sājā pantā jēdziens «nodoklis» nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procenti.
29. PANTS
DIPLOMĀTI UN KONSULĀRIE DARBINIEKI
Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.
30. PANTS
TERITORIĀLĀ PAPLAŠINĀŠANA
Šīs Konvencijas pielietošana var tikt paplašināta kopumā vai ar jebkādām nepieciešamajām modifikācijām uz jebkuru Dānijas teritorijas daļu, kuras nodokļi ir līdzīgi tiem nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un attiecībā uz kuru šī Konvencija speciāli netiek pielietota. Jebkurš šāds paplašinājums stājas spēkā no tā datuma un attiecas uz tādām modifikācijām un nosacījumiem, ieskaitot noteikumus par Konvencijas darbības pārtraukšanu, kādi ir norādīti un saskaņoti notās, ar kurām apmainās Līgumslēdzējas Valstis diplomātiskā ceļā, vai kādā citā veidā, saskaņā ar viņu konstitucionālajām procedūrām.
2. Kamēr abas Līgumslēdzējas Valstis nevienojas par citu kārtību, šīs Konvencijas darbības pārtraukšanas gadījumā, ko viena no Līgumslēdzējām Valstīm izdara saskaņā ar 32. panta noteikumiem, tiks pārtraukta arī šīs Konvencijas pielietošana jebkurā Dānijas teritorijas daļā, attiecībā uz kuru ir paplašināta šīs Konvencijas pielietošana saskaņā ar šo pantu.
31. PANTS
STĀŠANĀS SPĒKA
1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notāiru
2. Konvencija stājas spēkā laikā pēc pēdējas 1. punkta minētās notas iesniegšanas datuma, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pielietoti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sakot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam, kalendārā gadā, kurš seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sakot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gada, kurš sakas tā kalendārā gada 1. janvāri vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kura stājas spēkā šī Konvencija.
32. PANTS
DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA
5ī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendāra gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējas Valstīs tiks pārtraukta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sakot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīga nota
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sakot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1. janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.
Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši:
Konvencija sastādīta divos eksemplāros .
angļu valodā.
Latvijas Republikas Dānijas Karalistes
Valdības vārdāValdības vārdā
PROTOKOLS
parakstot šodien Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas nodokļu nemaksas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem turpmāk minēta ka «Konvencija») starp Latvijas Republiku un Dānijas Karalisti parakstījušies ir vienojušies par sekojošiem noteikumiem, kuri veidos šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.
1. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem:
Pielietojot jēdzienu «statūtsabiedrība» (statutory body) tiks saprasts, ka šis jēdziens nozīmē jebkuru sabiedriska rakstura juridisku personu, kas ir izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu un kurā nepiedalās citas personas kā tikai šī Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības.
2. Attiecībā uz 7. panta 3. punktu:
Tiks saprasts, ka izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt no ienākuma, nosakot apliekamo ienākumu Līgumslēdzējā Valstī, ir tikai tādi izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu.
3. Attiecībā uz 8. pantu:
Tiks saprasts, ka jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma ienākumi no jūras transporta izmantošanas starptautiskajā satiksmē» tiks interpretēts saskaņā ar EASO (OECD) 1992. gada Konvencijas Modeļa 8. panta komentāra 7.Jīdz 14. punktiem, un šie ienākumi jebkādā gadījumā neiekļaus ienākumus, kas gūti no piestātņu, noliktavu, terminālu vai cita līdzīga uz zemes izvietota īpašuma izmantošanas, izņemot gadījumus, kad šie ienākumi ir tieši attiecināmi uz šī uzņēmuma jūras transporta līdzekļu izmantošanu.
4. Attiecībā uz 11. panta 3. d) apakšpunktu:
Tiks saprasts, ka persona ir saistīta ar citu personu gadījumā, kad vienai personai atsevišķi vai kopā ar citu, vai vairākām saistītām personām pieder vairāk nekā 50% no otras personas, vai gadījumā, kad vienai vai vairākām personām atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50% no divām personām.
5. Attiecībā uz 12. panta 3. punktu:
Tiks saprasts, ka jēdziens «autora honorārs» neietver maksājumus par urbšanas platformu vai citu līdzīgu iekārtu izmantošanu, kuras tiek izmantotas ogļūdeņražu izpētē un ieguvē.
6. Attiecībā uz 12. panta 3. punktu:
_Ir izlemts, ka ienākumi no ražošanas, tirdzniecības un zinātnisko iekārtu iznomāšanas tiks iekļauti jēdzienā «autora honorārs», kāds ir definēts 12. panta 2. punktā.
7. Attiecība uz 15. panta 2. punktu.
15. panta 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz darbinieku, kurš ir «izīrēts» (hired put). Piemērošanai pirmajā teikumā: darbinieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts par «izīrētu», ja viņu norīko citas personas rīcībā persona (izīrētājs) ar nolūku veikt darbu šīs citas personas (vadītāja) veiktās uzņēmējdarbības ietvaros otrajā Līgumslēdzējā Valstī, pie nosacījuma, ka šī cita persona (vadītājs) ir šīs otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, vai izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto pastāvīgu pārstāvniecību un, ka persona (izīrētājs) nekādā veidā nav atbildīga par veicamā darba rezultātiem. Nosakot, kad darbinieks tiks uzskatīts par «izīrētu», jāizdara visaptverošs novērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot:
a) vai vadītājs ir atbildīgs par kopējo darba uzraudzību;
b) darbs tiek veikts darba vietā, kas atrodas vadītāja rīcībā un par kuru atbildīgs ir vadītājs;
c) personas («izīrētāja») atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar darbinieka («izīrētā») strādāšanas laiku vai arī saskaņā ar jebkuru citu attiecību starp atlīdzību un algu, kuru saņem darbinieks («izīrētais»);
d) lielākā daļa darbarīku un materiālu ir vadītāja piegādāti;
e) persona («izīrētājs») vienpusīgi neizlemj jautājumu par darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju.
Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu parakstījuši:
Protokols sastādīts divos eksemplāros .
angļu valodā.
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Dānijas Karalistes Valdības vārdā
 |
 |
 |
 |