Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par nodarbinātību»

Izdarīt likumā «Par nodarbinātību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4/5; 1993, 20/21) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdu «pastāvīgo»;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem «citas darbiekārtošanas organizācijas» ar vārdiem «kuras saņēmušas attiecīgu atļauju (licenci)».

2. Izteikt 3. panta tekstu šādā redakcijā:

«Nodarbinātības valsts dienesta pasākumus, kas saistīti ar šā likuma realizāciju, finansē no valsts budžeta, kā arī no valsts nodarbinātības fonda, kuru veido:

1) valsts piešķirtie līdzekļi;

2) ienākumi no nodarbinātības valsts dienesta darbības;

3) fizisko un juridisko personu iemaksas.»

3. Izteikt 4. panta tekstu šādā redakcijā:

«Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1) sadarbībā ar rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienestu izstrādāt nodarbinātības politiku savā teritorijā;

2) sadarbībā ar rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienestu organizēt bezdarbniekiem algotos pagaidu sabiedriskos darbus;

3) sniegt rajona un pilsētas nodarbinātības valsts dienestiem to uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4) ierādīt nodarbinātības, valsts dienestiem nepieciešamās telpas.»

4. Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Ja tiks likvidēts uzņēmums, iestāde vai organizācija vai tiks izbrīvēti darbinieki, darba devēja pienākums ir brīdināt nodarbinātības valsts dienestu un pašvaldību ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.»

5. Izteikt likuma otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

«Sociālās garantijas bezdarbniekiem».

6. Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

«Par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu un kurš nestrādā, ir darbspējas vecuma, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu, ir reģistrēts nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.»

7. 7. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

«4) saņemt bezdarbnieka pabalstu»;

uzskatīt pirmās daļas 5. punktu par 7. punktu;

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

«5) saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā;

6) piedalīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos»;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

«Bezdarbnieka pienākums ir ziņot:

1) par pārmaiņām, kas pārtrauc viņa bezdarbnieka statusu;

2) par slimības laiku, kas ir ilgāks par divām nedēļām.»

8. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

«8. pants. Bezdarbnieka pabalsts (stipendija)

Bezdarbnieks var saņemt:

1) bezdarbnieka pabalstu;

2) stipendiju profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā.

Pabalstu (stipendiju) izmaksā no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem.

Vienlaikus ar bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) bezdarbnieks no valsts budžeta var saņemt valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem un no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem - vienreizējos sociālās palīdzības pabalstus.

Pabalstus nepiešķir personām, kas:

1) pārtraukušas darba attiecības pēc pašu vēlēšanās;

2) atlaistas no darba par darba kārtības vai darba līguma noteikumu pārkāpumiem;

3) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var saņemt pensiju vai cita veida pabalstu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos pabalstus;

4) atrodas pilnīgā valsts apgādībā;

5) ir mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi vai studenti.»

9. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

«9. pants. Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas noteikumi

Bezdarbnieka pabalstu piešķir, sākot ar četrpadsmito dienu pēc reģistrācijas pilsētas vai rajona nodarbinātības valsts dienestā.

Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir seši mēneši divpadsmit mēnešu periodā.

Rajona vai pilsētas nodarbinātības dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atsevišķiem pašvaldību teritorijā dzīvojošajiem bezdarbniekiem pēc pašvaldības iesnieguma pagarināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu līdz divpadsmit mēnešiem. Termiņa pagarinājuma laikā bezdarbniekam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja viņš ne mazāk kā 20 stundas nedēļā piedalās neapmaksātos sabiedriskajos darbos, kurus organizē attiecīgā pašvaldība. Ja šādi darbi netiek organizēti, bezdarbnieka pabalstu izmaksā no pašvaldības budžeta.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu attiecīgi pagarina arī par viņa slimošanas laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

Bezdarbniekam, kuram ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tas tiek izmaksāts 90 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja pēdējo divpadsmit mēnešu periodā par šo personu Latvijas Republikā izdarīti sociālā nodokļa maksājumi ne mazāk kā sešus mēnešus.

Bezdarbnieka pabalstu 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas izmaksā bezdarbniekam, par kuru pēdējo divpadsmit mēnešu periodā Latvijas Republikā sociālā nodokļa maksājumi nav izdarīti vai izdarīti mazāk nekā sešus mēnešus, ja minētajā periodā viņš piederējis pie vienas no šādām darba meklētāju kategorijām:

1) pabeidzis mācību iestādi un saņēmis dokumentu, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības, vidējās speciālās vai augstākās izglītības iegūšanu;

2) atbrīvots no ieslodzījuma vietas;

3) vairs neatrodas pilnīgā valsts apgādībā, arī pēc atvaļināšanas rezervē no aktīvā valsts dienesta;

4) ir sieviete, kurai ir bērni no trīs līdz trīsarpus gadu vecumam;

5) ir invalīds, kurš atguvis darbspēju.»

10. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

9.1 pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un gadījumi, kad tiek zaudētas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja pabalsta saņēmējs:

1) bezdarbnieka pabalsta saņemšanai noteiktajā termiņā nonāk pilnīgā valsts apgādībā;

2) noslēdz līgumu par piedalīšanos algotos pagaidu sabiedriskajos darbos;

3) noslēdz darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem. Bezdarbnieks zaudē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja viņš:

1) divas reizes atsakās no piemērota darba piedāvājuma;

2) divas reizes atsakās no profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās gadījumos, kad nevar atrast piemērotu darbu;

3) bez attaisnojoša iemesla neapmeklē profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās nodarbības vai nepilda darba līgumu, veicot algotos pagaidu sabiedriskos darbus;

4) pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas;

5) zaudē bezdarbnieka statusu.»

11. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

10. pants. Stipendijas saņemšanas noteikumi bezdarbnieka profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās laikā

Bezdarbniekam stipendiju izmaksā 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, sākot ar pirmo apmācības vai pārkvalificēšanās dienu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā. Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš neierobežo stipendijas apmēru un izmaksas periodu.

Bezdarbnieks zaudē tiesības uz stipendiju, ja viņš:

1) bez attaisnojoša iemesla neapmeklē profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās nodarbības;

2) stipendijas saņemšanas laikā nonāk pilnīgā valsts apgādībā;

3) zaudē bezdarbnieka statusu.»

12. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

«Bezdarbniekam ir tiesības uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos ne mazāk kā vienu reizi divos gados ar nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu, ja viņš:

1) nevar atrast darbu tāpēc, ka viņam trūkst profesionālo zināšanu;

2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā profesijā, specialitātē;

3) ir zaudējis profesionālās iemaņas.

To bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta no nodarbinātības veicināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, - no profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.»

13. 13. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

«Pašvaldībām pēc bezdarbnieka piekrišanas saņemšanas sadarbībā ar nodarbinātības valsts dienestu jāorganizē viņam algots pagaidu sabiedriskais darbs»;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

«Ar bezdarbniekiem, kuri vēlas strādāt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, tiek noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem ar tiesībām to pagarināt»;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

«Algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšana netiek ieskaitīta bezdarbnieka pabalsta saņemšanai noteiktajā termiņā un nepārtrauc to»;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

«Pamatojoties uz nodarbinātības valsts dienesta un pasūtītāja noslēgto līgumu, daļējai to personu darba samaksai, kuras veic algotus pagaidu sabiedriskos darbus, un šo darbu finansēšanai var izlietot valsts budžeta un valsts nodarbinātības fonda līdzekļus»;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

«Valsts budžeta līdzekļus algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai var izlietot tādā apmērā, kas mēnesī katram bezdarbniekam nepārsniedz valsts noteikto minimālo darba algu.»

14. Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

«Bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) saņemšana neliedz bezdarbniekam tiesības saņemt materiālo palīdzību attiecīgās pašvaldības sociālās aprūpes nodaļā.»

15. Aizstāt 17. pantā vārdus «par labu sociālās apdrošināšanas budžetam» ar vārdiem «un ieskaita valsts budžetā».

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 16. decembrī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 5. janvārī

05.01.1994