1. pants. Atjaunot Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. Ordeņa devīze — «Per aspera ad astra».
2. pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā.
(2) Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordjeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelnu uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas un veidošanas laikā.
3. pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras.
(2) Persona, kura apbalvota ar I šķiras ordeni, tiek saukta par lielkrusta komandieri.
(3) Persona, kura apbalvota ar II šķiras ordeni, tiek saukta par lielvirsnieku.
(4) Persona, kura apbalvota ar III šķiras ordeni, tiek saukta par komandieri.
(5) Persona, kura apbalvota ar IV šķiras ordeni, tiek saukta par virsnieku.
(6) Persona, kura apbalvota ar V šķiras ordeni, tiek saukta par kavalieri.
(7) Ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa I, II un III pakāpes goda zīme. Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi.
4. pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplūkojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi «Per aspera ad astra» aplokojumā un ierakstu medaljonā «Latvijas Republika — 1918.g.18. novembris».
(2) I šķiras ordenis — liela zvaigzne ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts «Par Tēviju».
(3) II šķiras ordenis — mazā zvaigzne ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, bet attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 41 mm.
(4) Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm — komandieriem.
(5) Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un greifa attēlu un ugunskrustu.
(6) Ordeņa lente: gaišzila, zeltītām svītrām abpusīgi ielokota.
9. pants. Lielkrusta komandieri nēsā pār labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojumā piestiprināts 54 mm ordeņa krusts, vai ap kaklu ķēdi ar šo krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.
10. pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts «Par Tēviju» un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. I pakāpes zīme — zelta, II pakāpes — sudraba un III pakāpes — bronzas.
(2) Goda zīmes piešķiršanas pamats un kārtība ir tāda pati kā ordeņa piešķiršanas pamats un kārtība saskaņā ar šo likumu un Ordeņa domes noteikumiem.
12. pants. (1) Pēc apbalvošanas ar augstākas šķiras ordeni zemākas šķiras ordeni vairs nenēsā.
(2) Ordeņa piešķiršana personai nerada nekādas priekšrocības.
13. pants. Triju Zvaigžņu ordeni piešķir Ordeņa dome. Ordeņa domes lēmumi publicējami laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
14. pants. Ordeņa domes sastāvā ir Valsts prezidents (Ordeņa domes priekšsēdētājs), Ministru prezidents un piecas Valsts prezidenta uzaicinātas personas.
14.1 pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa ķēdi.
(08.07.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.07.1999.)
15. pants. Ierosinājumus par apbalvošanu Ordeņa domei var iesniegt jebkura persona Ordeņa domes noteiktajā kārtībā.
17. pants. Ar ordeni saistītas lietas kārto Ordeņa dome, bet tas lietvedību — Valsts prezidenta Kanceleja.