Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1998. gada 24. februāra noteikumus Nr. 62 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 194

Rīgā 1994. gada 6. septembrī (prot. Nr. 44 3. §)

Teritoriālplānošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 14. panta 3. punktu

LIETOTIE TERMINI

Aglomerācija - ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums.

Akcepts - institūcijas rakstiska piekrišana uzskatīt plānošanas procesa kārtējo posmu par pieņemtu.

Apbūves noteikumi - prasības zemesgabaliem, ēkām un būvēm saskaņā ar pagasta vai pilsētas ģenerālplānu.

Atjaunināšana - topogrāfiskā plāna un citu izejmateriālu precizēšana atbilstoši notikušajām izmaiņām.

Atsauksme - ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas rakstisks vērtējums vai atšķirīga risinājuma piedāvājums.

Būvlaide - detālplānojumā vai ģenerālplānā zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei.

Detālplānojums - pagasta vai pilsētas teritorijas daļas teritoriālplānojums, kas detalizē ģenerālplānu, nosakot robežas un prasības katrai parcelei vai zemesgabalam. Pilsētu un ciemu apbūves daļās detālplānojumi nosaka arī zemesgabalu sadalīšanu un to robežu pārkārtošanu.

Ģenerālplāns (cits nosaukums - attīstības plāns) - teritoriālplānojums visai pagasta vai pilsētas teritorijai.

Inženierkomunikāciju attīstības shēma - teritoriālplānojums, kas nosaka transporta un inženierkomunikāciju tīkla un objektu attīstību.

Izbūve - kopīgs nosaukums visu veidu teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.

Latvijas Būvnormatīvi - normu un noteikumu kopums, kas jāņem vērā visām juridiskajām un fiziskajām personām, veicot inženierizpēti, projektēšanu un būvdarbus, kā ari ēku un būvju remontu, restaurāciju vai pārbūvi Latvijas Republikā.

Lokālais plānojums - teritoriālplānojums tai pagasta vai pilsētas teritorijas daļai, kas neietilpst pieņemtajā ģenerālplāna daļā.

Nacionālais plānojums - teritoriālplānojums visai valsts teritorijai.

Neatbilstošs zemes izmantojums - zemesgabala izmantojums, kas likumīgi iesākts, pirms ģenerālplānā noteikts cits izmantojums.

Nozares attīstības programma - atsevišķas tautsaimniecības nozares attīstības programma vai shēma vairāku vai visu pašvaldību teritorijām.

Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta teritorijas pamatvienība.

Pieņemšanas lēmums - institūcijas lēmums plānošanas procesa rezultātu - teritoriālplānojumu uzskatīt par pieņemtu.

Rajona plānojums - teritoriālplānojums visai rajona teritorijai.

Reģiona plānojums - teritoriālplānojums nacionāli nozīmīgai valsts teritorijas daļai.

Sarkanā līnija - juridiski noteikta esoša vai projektēta zemesgabala plānā atzīmēta ielas vai inženierkomunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

Sociālās un ekonomiskās attīstības programma - pašvaldības sociālo un ekonomisko mērķu programma savam sasaukumam, kā arī mērķiem, kuru īstenošana turpināsies nākamajos sasaukumos.

Teritoriālplānojums - noteiktai teritorijai izstrādāts projekts, kas atbilstoši sociālās un ekonomiskās attīstības programmai un sabiedrības un vides attīstības likumsakarībām prognozē teritorijas izmantošanu un nosaka prasības zemes apbūvei un citādai izmantošanai.

Zemesgabals - juridiski noteikta teritorijas pamatvienība.

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Šie noteikumi nosaka teritoriālplānošanas kārtību Latvijas Republikā neatkarīgi no zemes īpašuma veida. Teritoriālplānošanā ietilpst teritorijas visu veidu apbūves, transporta un citu inženierkomunikāciju, labiekārtošanas, ainavu veidošanas, ēku un būvju nojaukšanas, kā arī citu teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumu plānošana.

2. Teritoriālplānojumā tiek līdzsvaroti izvērtēti plānojamās teritorijas pašreizējās izmantošanas veidi, tautsaimnieciskais raksturos apstākļi, vides aizsardzības prasības, īpaši aizsargājamās dabas, kultūrvēsturiskās un arhitektoniskās vērtības, iedzīvotāju vai atsevišķu sociālo grupu prasības, citos teritoriālplānojumos noteiktās prasības, kā arī katras plānotās darbības ietekme uz vidi. Teritoriālplānošanā tiek ievēroti Latvijas Republikas likumi, Latvijas Būvnormatīvi un citi normatīvie akti, kā arī attiecīgās teritorijas pašvaldības lēmumi un sociālās un ekonomiskās attīstības programma.

3. Teritoriālplānojumu izvērtēšana ir publiska. Teritoriālplānojuma sastāvā tiek izstrādāti arī sabiedrībai viegli uztverami un tehniskajam risinājumam atbilstoši uzskates materiāli.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē šādu teritoriālplānojumu izstrādāšanu:

- nacionālo plānojumu izstrādāšanu visai valsts teritorijai;

- reģiona plānojumu izstrādāšanu nacionāli nozīmīgām teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamām dabas un kultūrvēsturiskajām teritorijām un Rīgas aglomerācijai.

5. Rajona pašvaldība organizē rajona plānojuma izstrādāšanu - teritoriālplānojumu visai rajona teritorijai.

6. Pagasta vai pilsētas pašvaldība organizē šādu teritoriālplānojumu izstrādāšanu:

- ģenerālplānu (cits nosaukums - attīstības plānu) izstrādāšanu visai pašvaldības teritorijai;

- detālplānojumu, zemes ierīcības projektu, inženierkomunikāciju attīstības shēmu un lokālu teritoriālplānojumu izstrādāšanu - saskaņā ar ģenerālplāna nosacījumiem.

7. Teritoriālplānojums un nozares attīstības programmas tiek ekspertēti saskaņā ar likumu «Par valsts ekoloģisko ekspertīzi» un citiem likumdošanas aktiem.

8. Teritoriālplānojumā paredzētie izbūves pasākumi un noteikumi ir saistoši visiem zemesgabalu īpašniekiem vai lietotājiem, bet nav pamats paredzēto pasākumu piespiedu realizācijai.

9. Starptautisko un pārrobežu teritoriālplānojumu saturu un izstrādāšanas kārtību nosaka īpašos līgumos.

10. Tādai jebkuras nozares attīstības programmai (neatkarīgi no tās nosaukuma), kas aptver visu valsts teritoriju, jāatbilst nacionālajam plānojumam, bet tādai, kas aptver vienu vai vairākus rajonus, - attiecīgā reģiona plānojumam (ja tāds ir) un rajonu plānojumiem.

Jebkura nozares attīstības programma jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kuras pienākums ir sniegt profesionālu atsauksmi par tās atbilstību teritoriālplānojumiem. Neatbilstības gadījumā pieņem saskaņotu lēmumu par grozījumiem nozares programmā vai ierosina grozīt teritoriālplānojumu.

11. Katrai fiziskajai vai juridiskajai personai, kuras iebildumi publiskā apspriešanā nav ņemti vērā, ir tiesības divu mēnešu laikā apstrīdēt teritoriālplānojuma pieņemšanas lēmumu, iesniedzot rakstisku motivētu sūdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

12. Projekta vadītāju apstiprina pašvaldība.

13. Projekta vadītājs pasūta projektētājam teritoriālplānojumu un organizē teritoriālplānojuma apspriešanu.

Projekta vadītājs organizē izejmateriālu sagatavošanu: nodrošina topogrāfisko plānu un ģeoloģiskās kartēšanas materiālu atjaunināšanu, plānojuma struktūras attīstības vēstures materiālu apkopošanu; pieprasa un saņem ekoloģisko un higiēnisko uzdevumi teritoriālplānojuma izstrādāšanai un citus izejmateriālus par teritorijas ekoloģisko, higiēnisko un ekonomisko stāvokli, apdzīvotību iedzīvotāju sociāldemogrāfisko raksturojumu, inženierkomunikācijām apbūvi, ceļu un ielu tīklu un transportu, dabas un citiem resursiem un to izmantošanu, kultūrvēsturiskajiem un dabas pieminekļiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to izmantošanu. Ievērojot izejmateriālus, projekta vadītājs sastāda projektēšanas uzdevumi un izvēlas profesionālu projektētāju. Projektēšanas uzdevumu pie ņem pašvaldības dome (padome).

14. Rajona, pagasta vai pilsētas teritoriālplānotājs ir profesionāli izglītots.

Teritoriālplānotājs:

- ir atbildīgs par nacionālo un reģionālo teritoriālplānojumu prasību ievērošanu attiecīgi rajona, pagasta vai pilsētas teritoriālplānojumos;

- pašvaldības vārdā kontrolē un atbild par teritoriālplānojumu prasību ievērošanu būvprojektos saskaņā ar pašvaldības kompetenci;

- dod pašvaldības domei (padomei) atsauksmes par apbūves izvietošanu un citiem teritoriālplānošanas jautājumiem;

- ar pašvaldības atļauju piedalās rajona teritoriālplānojuma vai pagasta vai pilsētas ģenerālplāna izstrādāšanā.

15. Rajona, pagasta vai pilsētas galvenais arhitekts ir profesionāli izglītots, un viņš ir atbildīgs par normatīvo prasību ievērošanu teritoriālplānojumos un būvprojektos ainavas, urbanizētās vides un apbūves jomā. Rajona galvenais arhitekts dod pašvaldības domei (padomei) profesionālu atsauksmi par teritoriālplānojumiem, bet pagasta un pilsētas galvenais arhitekts - par teritoriālplānojumiem un būvprojektiem.

16. Pagasta vai pilsētas galvenais arhitekts savas pašvaldības pārvaldītajā teritorijā var izstrādāt visu veidu būvprojektus, organizēt to izstrādāšanu un piedalīties rajona teritoriālplānojuma, ģenerālplāna un detālplānojumu izstrādāšanā vienīgi pēc attiecīgās pašvaldības pasūtījuma.

17. Visas pašvaldību un valsts pārvaldes institūcijas un uzņēmēji (uzņēmējsabiedrības) sniedz rajonu, republikas pilsētu, pagastu un pilsētu pašvaldībām teritoriālplānojuma izstrādāšanai vajadzīgās ziņas, tai skaitā par kapitālieguldījumiem, kuri nepieciešami šādu objektu un uzņēmumu celtniecībai:

- automaģistrāles un jauni ceļi;

- dzelzceļa būves;

- ostas;

- aerodromu celtniecība, rekonstrukcija, paplašināšana;

__ maģistrālie cauruļvadi (izņemot dzerama ūdens maģistrālos cauruļvadus);

- upju padziļināšana, iztaisnošana, polderu sistēmas;

- ūdenskrātuves, dambji;

- jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas;

- sadzīves un industriālo atkritumu izgāztuves;

- atkritumu dedzināšanas rūpnīcas un iekārtas;

- naftas pārstrādes uzņēmumi;

- elektrostacijas un atomelektrostacijas;

- ķīmiskās un farmaceitiskās rūpnīcas;

- celulozes rūpnīcas un papīrrūpnīcas;

- metalurģiskie uzņēmumi, to rekonstrukcija;

- objekti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Obligātās informācijas apjomu nosaka Latvijas Būvnormatīvi.

Pēc pašvaldības pieprasījuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās institūcijas un Labklājības ministrijas Nacionālais sabiedrības veselības un vides centrs izsniedz attiecīgi ekoloģisko vai higiēnisko uzdevumu teritoriālplānojumā ietvertajai teritorijai.

II. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS UN REĢIONA PLĀNOJUMS

18. Pēc Ministru kabineta darbības programmas pieņemšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ziņo Ministru kabinetam par tās realizēšanai vajadzīgo nacionālo plānojumu un reģionu plānojumiem, to izstrādāšanai nepieciešamajiem zinātniskajiem pētījumiem un finansu līdzekļiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par jauno nacionālā plānojuma vai reģiona plānojuma izstrādāšanu vai līdzšinējā teritoriālplānojuma grozīšanu, kā arī par tā finansēšanas kārtību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija realizē teritoriālplānojuma valsts pasūtītāja funkcijas, nosaka tā saturu un izstrādāšanas kārtību, kā ari uzdod valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām sagatavot nepieciešamos izejmateriālus.

19. Nacionālajā plānojumā un reģiona plānojumā iedzīvotāju intereses un pašvaldību priekšlikumi par pārvaldīto teritoriju izbūvi tiek līdzsvaroti ar valsts pārvaldes institūciju priekšlikumiem par savas nozares attīstību.

Nacionālajā plānojumā un reģiona plānojumā neatkarīgi no to īpašajiem uzdevumiem tiek līdzsvarotas apdzīvoto vietu un infrastruktūras attīstības, vides aizsardzības un resursu taupīšanas politikas prasības.

20. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publicē paziņojumu par nacionālā plānojuma vai reģiona plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu, norādot, kur četru nedēļu laikā jebkurš interesents var iesniegt priekšlikumus.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» astoņas nedēļas pirms plānojuma publiskās izskatīšanas publicē paziņojumu, norādot, kur nacionālais plānojums vai reģiona plānojums ir pieejams, datumu, līdz kuram var iesniegt rakstiskas atsauksmes, kā arī attiecīga teritoriālplānojuma pieņemšanas sēdes vietu un datumu.

21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nacionālo plānojumu vai reģiona plānojumu izskata atklātā sēdē, kurā piedalās ieinteresēto pašvaldību un ministriju pārstāvji, sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ja par kādu jautājumu neizdodas vienoties, nacionālo plānojumu vai reģiona plānojumu var nepieņemt vai pieņemt daļēji, un nepieņemtais jautājums jārisina tālākajā plānošanas procesā.

Nacionālā plānojuma vai reģiona plānojuma spēkā stāšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pieņemtais nacionālais plānojums vai reģiona plānojums tiek publicēts laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

Jebkuri papildinājumi vai grozījumi pieņemtajā nacionālajā plānojumā vai reģiona plānojumā tiek veikti šo noteikumu 20. punkta minētajā kārtībā.

22. Nacionālais plānojums un reģiona plānojums ir saistošs rajona plānojumam, bet, ja tāda nav, pagasta vai pilsētas ģenerālplānam.

III. RAJONA PLĀNOJUMS

23. Rajona plānojums tiek izstrādāts uz rajona pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības programmas, nacionālā plānojuma, reģiona plānojuma (ja tāds ir), datu un zinātnisko pētījumu pamata.

Rajona plānojums tiek izstrādāts trim pašvaldības sasaukumiem.

24. Katra rajona pašvaldība, sastādot sociālās un ekonomiskās attīstības programmu, izvērtē rajona plānojumu un pieņem lēmumu par spēkā esošā plānojuma derīgumu, grozīšanu, jauna izstrādāšanu vai ar saskarīgu rajonu pašvaldībām kopīga rajona plānojuma izstrādāšanu un šī darba finansēšanas kārtību.

Rajona pašvaldība tādā pašā kārtībā izvērtē rajona plānojumu un pieņem lēmumu pēc jauna nacionālā plānojuma vai rajona teritoriju skaroša reģiona plānojuma pieņemšanas.

Ja trīs mēnešu laikā pēc jaunā nacionālā plānojuma vai reģiona plānojuma pieņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālā institūcija nesaņem minēto pašvaldības lēmumu, tā pārtrauc rajona plānojuma darbību.

25. Rajona plānojumā tiek līdzsvarotas iedzīvotāju intereses, nacionālā plānojuma, valsts pārvaldes institūciju, pagastu un pilsētu pašvaldību priekšlikumi par pārvaldīto teritoriju izbūvi un rajona

pašvaldības priekšlikumi par tās pārvaldīto nozaru attīstību, kā ari tiek detalizēti nacionāla plānojuma un reģiona plānojuma priekšlikumi.

Izstrādājot rajona plānojumu rajonam, kurš pilnīgi vai daļēji ietilpst Rīgas aglomerācijā, tiek ievērots Rīgas aglomerācijas reģionālais plānojums.

26. Rajona plānojuma tiek risināti pašvaldības sociālās un ekonomiskās attīstības programmas uzdevumi, nosakot:

26.1. pilsētu, ciemu, lauksaimniecības zemju, mežu, rekreācijas un citu zonu attīstības teritorijas;

26.2. sabiedrībai nozīmīgu objektu un kapsētu izvietojumu un aptuveno apjomu vai platību;

26.3. nozīmīgākās transporta un inženierkomunikāciju trases, būves un to kategorijas;

26.4. teritorijas ražotnēm un uzņēmumiem, kuriem ir īpašas prasības izvietojumam vai nelabvēlīga ietekme uz vidi, saskaņā ar instrukcijas «Saimnieciskās darbības projektu valsts ekoloģiskās ekspertīzes organizēšana un izpildes kārtība» 1. pielikumu un civilās aizsardzības projektēšanas normatīvajiem aktiem;

26.5. beigto dzīvnieku apbedīšanas vietas un atkritumu vākšanas un pārstrādes būvju izvietojumu;

26.6. teritorijas, kurās ir īpaša ekoloģiska (likuma «Par vides aizsardzību» izpratnē) vai ģeoloģiska (no mūsdienu ģeoloģisko procesu viedokļa) situācija;

26.7. īpaši vērtīgas citiem nolūkiem neizmantojamas lauksaimniecības zemes, apmežojamās zemes un teritorijas, kur veidojamas kultūrainavas;

26.8. ainavas, kultūrvēsturiskos un dabas objektus, kuri ir aizsargājami vai kuriem ir iespējams atcelt aizsardzības režīmu;

26.9. ūdens resursu un derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas;

26.10. civilās aizsardzības pasākumus;

26.11. citus pasākumus saskaņā ar uzdevumu.

Iesniedzot izskatīšanai rajona plānojuma projektu, jānorāda tā pretrunas ar nacionālo plānojumu un reģiona plānojumu un pagastu vai pilsētu ģenerālplāniem.

27. Rajona plānojuma izstrādāšanas un īstenošanas procesā rajona pašvaldība nodrošina projekta vadītāja un rajona teritoriālplanotāja funkciju izpildīšanu.

28. Rajona pašvaldība laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un rajona laikrakstā publicē paziņojumu par rajona plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu, norādot vietu un laiku, līdz kuram jebkurš interesents var iesniegt priekšlikumus.

Astoņas nedēļas pirms publiskās apspriešanas pašvaldība minētajos laikrakstos publicē paziņojumu, norādot, kur rajona plānojums ir pieejams, datumu, līdz kuram var iesniegt rakstiskas atsauksmes, ka arī teritoriālplānojuma pieņemšanas sēdes vietu un datumu.

29 Rajona plānojumu rajona padome pieņem atklāta padome, sēdē. Ja par kādu jautājumu neizdodas vienoties, teritoriālplānojumu var pieņemt daļēji un nepieņemto jautājumu risināt tālāka plānošanas procesā. Jebkuri papildinājumi un grozījumi pieņem tajā rajona plānojumā tiek veikti, atkārtojot publisku apspriešanu un pieņemšanu atklātā padomes sēdē. Pieņemtais rajona plānojums kopā ar sēdes protokola izrakstu tiek publicēts iedzīvotājiem pie ejamā veidā, bet laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publicē tikai sēdes protokola izrakstu un norādi par rajona plānojuma publicēšanai veidu.

30. Pēc rajona plānojuma pieņemšanas projekta vadītājs nosūti tā kopju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajai institūcijai, kura veic šī plānojuma valsts ekspertīzi un pārbauda tā atbilstību nacionālajam plānojumam un reģiona plānojumam. Ja astoņu nedēļu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālā institūcija neiebilst, rajona plānojums iegūst likumīgu spēku, un beidzas iepriekšējā rajona plāno juma darbība pilnībā vai jaunā rajona plānojuma pieņemtajā daļā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālā institūcija ir tiesīga aizkavēt rajona plānojuma stāšanos spēkā līdi konstatētās neatbilstības novēršanai.

31. Rajona plānojums ir saistošs rajona pagastu un pilsētu ģenerālplāniem.

IV. PAGASTA VAI PILSĒTAS ĢENERĀLPLĀNS

32. Pagasta vai pilsētas ģenerālplāns tiek izstrādāts uz pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības programmas, rajona teritoriālplānojuma (ja tāds ir), reģiona plānojuma vai nacionālā plānojuma (ja nav rajona plānojuma), datu un zinātnisko pētījumu pamata

Ģenerālplāns tiek izstrādāts trim pašvaldības sasaukumiem.

33. Katra jaunievēlēta pagasta vai pilsētas pašvaldība izvērti spēkā esošo ģenerālplānu un pieņem lēmumu par tās darbības termiņa pagarināšanu, grozījumu sagatavošanu vai jauna ģenerālplāna izstrādāšanu.

Pagasta vai pilsētas pašvaldība tādā pašā kārtībā izvērtē ģenerālplānu un pieņem lēmumu pēc jauna rajona plānojuma, jauna attiecīgās pašvaldības teritoriju skaroša reģiona plānojuma pieņemšanas vai (ja tādu nav) jauna nacionālā plānojuma pieņemšanas Ja trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā jaunā plānojuma pieņemšana; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionāli institūcija nesaņem minēto pagasta vai pilsētas pašvaldības lēmumu tā pārtrauc attiecīgā ģenerālplāna darbību.

34. Pagasta vai pilsētas ģenerālplāna izstrādāšanas un īstenošanas procesā pagasta vai pilsētas pašvaldība nodrošina projekta vadītāja, pagasta vai pilsētas plānotāja un pagasta vai pilsētas galvenā arhitekta funkciju izpildīšanu.

35. Ģenerālplāna nacionāla plānojuma un rajona teritoriālplānojuma, valsts pārvaldes institūciju un pagasta vai pilsētas pašvaldības priekšlikumi par teritorijas izbūvi un zemes ierīcību tiek līdzsvaroti ar zemes īpašnieku, kā arī citu ieinteresēto fizisko un juridisko personu priekšlikumiem.

36. Ģenerālplāns nosaka:

36.1. zemesgabalu perspektīvo izmantošanas veidu;

36.2. teritorijas, kam nepieciešams detālplānojums, zemes ierīcība vai mežierīcība;

36.3. esošas apbūves rekonstrukcijas teritorijas un prasības šim teritorijām;

36.4. teritorijas un objektus, kurus aizsargā kā pilsētbūvniecības vai arhitektūras pieminekļus;

36.5. nozīmīgākos ceļus, ielas un transporta būves, paplašināmos ceļus un ielas;

36.6. nepieciešamo apkalpes iestāžu un uzņēmumu koncentrācijas vietas, kapsētu izvietojumu;

36.7. beigto dzīvnieku apbedīšanas vietas, atkritumu vākšanas un pārstrādāšanas būvju izvietojumu;

36.8. maģistrālās inženierkomunikācijas un būves;

36.9. teritorijas, kurām nepieciešama inženiersagatavošana;

36.10. teritorijas, kurās jāveic teritoriālie vides aizsardzības pasākumi;

36.11. apbūves noteikumus, kuri nosaka arī prasības zemesgabalu izmantošanai un sadalīšanai, apbūvei un labiekārtojumam;

36.12. civilās aizsardzības, avāriju un glābšanas darbu pasākumus saskaņā ar uzdevumu;

36.13. citus pasākumus saskaņā ar uzdevumu. Republikas pilsētu ģenerālplānos tiek risināti arī šo noteikumu 26.4. un 26.6.-26.9. apakšpunktā minētie uzdevumi. Ģenerālplānā tiek ievērots rajona plānojums.

37. Projekta vadītājs vietējā laikrakstā publicē paziņojumu par ģenerālplāna izstrādāšanas uzsākšanu, organizē, vada un veicina diskusiju par būtiskiem jautājumiem, kuri jāatrisina ģenerālplāna. Diskusija ilgst ne mazāk kā astoņas nedēļas. Projekta vadītājs publicē diskusiju kopsavilkumu tajā pašā laikrakstā, kurā bija publicēts paziņojums par diskusiju.

38. Ģenerālplāna tekstā jāizskaidro ģenerālplāna priekšlikumu motīvi un nolūki, priekšlikumu īstenošanas sekas, jāiekļauj nozīmīgākie tehniskie un ekonomiskie rādītāji.

Ja projektēšanas uzdevums nosaka grozīt tikai ģenerālplāna dalu, jāizvērtē šo grozījumu sekas visā pašvaldības teritorijā.

Sastādot ģenerālplāna daļu, kas attiecas uz saskarīgajiem pagastiem vai pilsētām, projektētājam jākonsultējas ar to pašvaldībām Ja viedokļus neizdodas saskaņot, attiecīgais jautājums jārisina rajona vai reģiona plānojumā.

39. Projekta vadītājs ar ģenerālplāna pirmo redakciju iepazīstina visas pagasta vai pilsētas pašvaldības institūcijas, Latvijas Būvnoteikumos noteiktās valsts pārvaldes institūcijas, kā arī rajona pašvaldību. Šīm institūcijām astoņu nedēļu laikā jādod sava atsauksme, Institūciju atsauksmes ir spēkā ne mazāk kā sešus mēnešus. Projekta vadītājs institūciju atsauksmes un projektētāja atbildes apkopo atsevišķa pārskata.

40. Pašvaldība ģenerālplāna pirmo redakciju uz laiku, ne īsāku par astoņām nedēļām. nodod publiskai apspriešanai. Jebkurš interesents apspriešanai atvēlētajā laikā rakstiskā veidā var iesniegt savu atsauksmi. Paziņojumu par ģenerālplāna pirmās redakcijas pieejamību un apspriešanas dienu projekta vadītājs publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un vietējā laikrakstā vismaz vienu nedēļu pirms pieejamības sākuma, norādot vietu, kur un cik ilgi ģenerālplāna pirmā redakcija ir pieejama, datumu, līdz kuram var iesniegt atsauksmes, kā arī pieņemšanas sēdes vietu un datumu.

41. Publiskai apspriešanai nodod:

- ģenerālplāna, arī apbūves noteikumu, pirmo redakciju;

- _projekta vadītāja pārskatu par atsauksmēm un projektētāja atbildēm uz tām;

- spēkā esošo ģenerālplānu;

- alternatīvos priekšlikumus;

- rajona plānojumu vai (ja tāda nav) reģiona plānojumu vai nacionālo plānojumu;

- citus materiālus, kurus pašvaldība uzskata par būtiskiem ģenerālplāna izvērtēšanai.

42. Projekta vadītājs pašvaldībai iesaka ģenerālplāna pirmo redakciju pieņemt, nodot to projektētājam redakcionāliem labojumiem vai, ja nepieciešams, grozīt projektēšanas mērķus un uzdot projektētājam izstrādāt ģenerālplāna otro redakciju. Otrā redakcija tiek apspriesta tāpat kā pirmā redakcija.

Ja tiek grozīti projektēšanas mērķi vai izejmateriāli, projektētājs ir tiesīgs pārtraukt projektēšanu un pieprasīt jauna uzdevuma izsniegšanu un līgumsaistību pārskatīšanu.

43. Ģenerālplāns tiek pieņemts atklātā pagasta padomes vai pilsētas domes sēdē. Sēdes laikā jebkuram interesentam ir pieejami publiskai apspriešanai nodotie materiāli.

Ģenerālplāns var tikt pieņemts kopumā vai daļēji.

Nepieņemtā daļa jārisina tālākajā plānošanas procesā kā lokāls teritoriālplānojums.

Ja projektētajam pašvaldības priekšlikums no profesionālā viedokļa nav pieņemams, viņa atšķirīgais priekšlikums tiek pievienots projekta galīgajai redakcijai.

44. Pēc ģenerālplāna pieņemšanas projekta vadītājs nosūta tā kopiju un projektētāja atšķirīgo priekšlikumu (ja tāds ir) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajai institūcijai, kura veic ģenerālplāna valsts ekspertīzi un pārbauda tā atbilstību nacionālajam, reģionālajam un rajona teritoriālplānojumam. Ja četru nedēļu laikā pēc ģenerālplāna kopijas saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionāla institūcija neiebilst, ģenerālplāns iegūst likumīgu spēku, un beidzas iepriekšējā ģenerālplāna darbība pilnībā vai jaunā ģenerālplāna pieņemtajā daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālā institūcija ir tiesīga aizkavēt ģenerālplāna stāšanos spēkā līdz konstatētās neatbilstības novēršanai.

Ģenerālplānam iegūstot likumīgu spēku, beidzas iepriekšēja ģenerālplāna darbība pilnībā vai jaunā ģenerālplāna pieņemtajā daļā.

45. Jebkuri ģenerālplāna grozījumi vai lokālie teritoriālplānojumi tiek izstrādāti, apspriesti un pieņemti šo noteikumu 37.-44. punktā minētajā kārtībā.

46. Pēc ģenerālplāna stāšanās spēkā tā kopiju četru nedēļu laikā projekta vadītājs iesniedz rajona pašvaldībai, saskarīgajām pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajai institūcijai un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļai. Ģenerālplāna kopijas Latvijas Būvnormatīvos noteiktajā apjomā ir pieejamas un pasūtāmas jebkuram interesentam.

Ģenerālplāna un apbūves noteikumu prasības zemesgabalu īpašniekiem ir saistošas, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, ēku, būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, ēku rekonstrukciju, modernizāciju vai nojaukšanu.

V. PAGASTA VAI PILSĒTAS ĢENERĀLPLĀNA DETALIZĀCIJA

47. Pēc ģenerālplāna stāšanās spēkā pašvaldība nodrošina ģenerālplānā paredzētos:

- detālplānojumus pilsētu un ciemu rekonstruējamam teritorijām un teritorijām, kurās paredzēta izbūve, arī pilsētbūvniecības un citu kultūras pieminekļu aizsardzības zonu reģistrācijas detālplānojumus;

- inženierkomunikāciju attīstības shēmas visiem paredzētajiem transporta un inženierkomunikāciju veidiem.

48. Detālplānojumus un inženierkomunikāciju attīstības shēmas pašvaldība nodrošina ģenerālplānā noteiktajā apjomā un secībā.

Jebkura juridiska vai fiziska persona, kura ieinteresēta attiecīgās teritorijas izbūvē, saņemot pašvaldības noteikumus, var pasūtīt detālplānojumu vai inženierkomunikāciju shēmu.

49. Detālplānojumā atbilstoši ģenerālplānam precizē:

49.1. transporta maģistrāļu inženierkomunikāciju, ceļu un ielu tīkla un būvju izvietojumu;

49.2. ielas vai ceļa robežu (sarkano līniju), būvlaidi, servitūtus, dažādas nozīmes aizsargzonas un aizsargjoslas un citus ierobežojumus katram zemesgabalam;

49.3. nepieciešamo apkalpes iestāžu un uzņēmumu koncentrāciju vietas, kapsētu izvietojumu

49 4 beigto dzīvnieku apbedīšanas vietas un atkritumu vākšanas un pārstrādāšanas būvju izvietojumu;

49.5. rekreācijas un atpūtas zonas;

49.6. teritorijas sadalīšanu parcelēs atbilstoši tas izmantošanas

49.7. apbūves noteikumus līdz pakāpei, kas nodrošina konkrētu prasību izvirzīšanu katram zemesgabalam vai parcelei.

50 Paziņojums par detālplānojuma vai inženierkomunikāciju attīstības shēmas izstrādāšanas uzsākšanu tiek publicēts vietējā laikrakstā vai izsūtīts visu to zemesgabalu īpašniekiem, kuri ietverti attiecīgajā teritoriālplānojumā vai tieši robežojas ar teritoriālplānojumā ietverto teritoriju. Paziņojumā jānorāda, kur mēneša laikā jebkurš interesents var iesniegt priekšlikumus.

51 Detālplānojums vai inženierkomunikāciju attīstības shēma uz četrām nedēļām tiek nodota publiskai apspriešanai un pieņemta pašvaldības padomes (domes) atklāta sēde.

Pašvaldība var deleģēt padomes (domes) priekšsēdētajām, viņa vietniekam vai izpilddirektoram tiesības pieņemt mazāk svarīgu detālplānojumu vai inženierkomunikāciju attīstības shēmu, ja to akceptējuši šo noteikumu 50. punktā minētie zemesgabalu īpašnieki un pagasta vai pilsētas plānotājs.

52 Detālplānojums vai inženierkomunikāciju attīstības shēma, pret kuru iebilst pagasta vai Pilsētas plānotājs, stājas spēkā tikai pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālo institūciju.

53 Pieņemtais detālplānojums inženierkomunikāciju attīstības shēma ir pieejami visiem interesentiem. Detālplānojumā kopija divu nedēļu laikā tiek izsūtīta visiem skarto zemesgabalu īpašniekiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajai institūcijai un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļai.

54 Jebkuri detālplānojuma vai inženierkomunikāciju attīstības shēmas grozījumi tiek Izstrādāti, apspriesti un pieņemti šo noteikumu 50., 51., 52. un 53. punktā minētajā kārtībā.

55. Ja kāda zemesgabala izmantojums likumīgi iesākts, pirms pašvaldība pieņēmusi ģenerālplānu vai detālplānojumu, kuri nosaka tam citu izmantošanas veidu, šim zemesgabalam tiek piešķirts neatbilstoša izmantojuma statuss.

Neatbilstoša izmantojuma zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantojumu, bet jebkuru jaunu apbūvi, piebūvi, esošo ēku pārbūvi, restaurāciju un nojaukšanu veic atbilstoši ģenerālplāna un detālplānojuma prasībām.

Ja zemesgabala īpašniekam ir līdz ģenerālplāna vai detālplānojuma pieņemšanai saskaņots būvprojekts vai izsniegta būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad, ja pašvaldība nekompensē viņam zaudējumus, zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt būvdarbību.

Visos gadījumos, kad mainās zemesgabala īpašnieks, zemesgabals zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu, un jaunajam zemesgabala īpašniekam jāievēro ģenerālplāna un detālplānojuma prasības.

Pārejas jautājumi

1. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

2. Rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldības līdz 1994. gada 31. decembrim saskaņā ar Teritoriālplānošanas noteikumiem izvērtē spēkā esošos teritoriālplānojumus, ģenerālplānus, ciematu plānojumu un apbūves projektus, detālplānojumus, parcelācijas un zemes ierīcības projektus un apbūves noteikumus, kā arī pieņem lēmumu par to darbības termiņa pagarināšanu, grozījumu sagatavošanu vai jauna teritoriālplānojuma un apbūves noteikumu izstrādāšanu un spēkā esošā teritoriālā plānojuma darbības pārtraukšanu. Noteikumos paredzēto teritoriālplānojumu izstrādāšana uzsākama ne vēlāk kā 1995. gada 1. janvārī un pabeidzama parasti ne vēlāk kā 1997. gada 31. decembrī vai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālo institūciju saskaņotā termiņā.

3. Visi rajona, pagasta vai pilsētas pašvaldības lēmumi, kuri attiecas uz rajona plānojumu, pagasta vai pilsētas ģenerālplānu, iesniedzami arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - Teritoriālplānošanas noteikumu efektivitātes analīzei - un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļai - informācijai.

4. Līdz apbūves noteikumu un detālplānojumu pieņemšanai pirms katra būvprojekta uzsākšanas apbūvētājs pasūta un pagasta vai pilsētas pašvaldība izsniedz Arhitektūras un plānošanas uzdevumu.

5. To pagastu un pilsētu pašvaldības, kurās nav teritoriālplānotāja, galvenā arhitekta vai arhitekta funkcijas izpildošas amatpersonas, deleģē šo funkciju izpildi attiecīgā rajona galvenajam arhitektam.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:

6.1. gada laikā jāizstrādā un jāapstiprina:

- saskaņā ar Teritoriālplānošanas noteikumiem izstrādāti grozījumi instrukcijā «Saimnieciskās darbības projektu valsts ekoloģiskās ekspertīzes organizēšana un izpildes kārtība» un tajos Latvijas Būvnormatīvos, kuri reglamentē teritoriālplānošanu;

- īpašo ekoloģisko situāciju noteikšanas noteikumi;

- teritoriālplānotāja licencēšanas noteikumi;

- nolikums par rajona, pilsētu un pagastu teritoriālplānotāju un galveno arhitektu;

6.2. jāorganizē Teritoriālplānošanas noteikumu pielietošanas izskaidrošana un pieredzes apmaiņa.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģ. LŪKINS

 

28.09.1994