Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1994. gada 24. novembra likumu:    Par valsts aizsardzību.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 163

Rīgā 1994. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 28. §)

Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

1. Nacionālie bruņotie spēki ir organizēta un apbruņota tautas daļa, kas tieši un aktīvi piedalās valsts aizsardzībā.

Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir Aizsardzības spēki un Zemessardze, bet kara laikā vai laikā, kad izsludināts izņēmuma stāvoklis, - arī citi Aizsardzības ministrijas militārie un atsevišķi Iekšlietu ministrijas militarizētie formējumi.

2. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir:

2.1. sargāt un aizstāvēt valsts robežu;

2.2. nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2.3. novērst vardarbīgu likumīgās valdības gāšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu;

2.4. piedalīties ANO miera uzturēšanas spēku pasākumos.

3. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais militārais vadītājs, viņš realizē vienotu militāro vadību Nacionālajos bruņotajos spēkos un ir tieši pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris nodrošina valsts aizsardzības operatīvā plāna izstrādi un ir atbildīgs par šo noteikumu 2. punktā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto uzdevumu plānošanu, izpildi un kontroli.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera darba institūcija ir Nacionālo bruņoto spēku štābs.

Nacionālo bruņoto spēku štāba struktūru un štatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets pēc Aizsardzības ministrijas priekšlikuma.

4. Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma uz 4 gadiem ieceļ amatā Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Saeima var atcelt no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieri pirms minētā termiņa beigšanās.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Aizsardzības ministrs V. PAVLOVSKIS

 

04.09.1994