Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 142

Rīgā 1994. gada 19. jūlijā (prot. Nr. 37 4. §)

Par valsts meža izmantošanas kārtību

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Bioloģiskā daudzveidība - variāciju iespējas starp visu izcelsmes avotu dzīvajiem organismiem, to skaitā starp sauszemes, jūras un citu ekosistēmu, kā arī ekoloģisko kompleksu dzīvajām sastāvdaļām. Jēdzienā ietverta gan sugu, gan starpsugu, gan ekosistēmu daudzveidība.

Celtniecības lietkoki - kokmateriāli, kas atbilst prasībām, ko valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm un mietiem.

Malka - kokmateriāli, kas atbilst valsts standarta noteiktajām prasībām.

Mežainums - ar mežu apklāto zemju platības attiecība pret kopējo teritorijas platību.

Nenoplicinoša meža resursu izmantošana - meža resursu ieguve tādos apjomos un veidos, kas nodrošina meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spējas, kā arī meža spējas tagad un nākotnē izpildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, neizraisot draudus citām ekosistēmām.

Populācija - vienas sugas īpatņu kopa, ko vieno vairošanās process un apdzīvojamā teritorija.

Valsts meža īpašums - valsts meža fonda zemes, kas reģistrētas ''zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Vietējie iedzīvotāji - iedzīvotāji, kuri ir pierakstīti vai kuriem ir nekustamais īpašums attiecīgajā pagastā (lauku teritorijā).

PIRMĀ NODAĻA
NOTEIKUMU MĒRĶI, UZDEVUMI UN PAMATS

1. pants. Noteikumu mērķi

Noteikumu «Par valsts meža izmantošanas kārtību» (tālāk tekstā - «noteikumi») mērķi ir:

1) saglabāt un pavairot valsts mežu kā visas Latvijas mežainuma garantu;

2) dot tiesisko pamatu valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai un izmantošanai kopsakarībā ar meža resursu ieguvi.

2. pants. Noteikumu uzdevumi

Noteikumu uzdevumi ir:

1) nodrošināt Latvijas valsts vārdā parakstītajās starpvalstu konvencijās un deklarācijās noteikto principu realizēšanu valsts meža izmantošanā;

2) noteikt valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

3) noteikt kārtību, kādā valsts meža resursi izsniedzami vietējiem iedzīvotājiem;

4) noteikt tādu kārtību valsts meža resursu izsniegšana citam fiziskajām un juridiskajām personām, kas veicinātu valsts ekonomisko attīstību.

3. pants. Noteikumu pamats

Noteikumi izdoti saskaņā ar likumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu», likumu «Par vides aizsardzību» un zemes likumdošanas aktiem.

OTRĀ NODAĻA
VALSTS MEŽA ĪPAŠUMA IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA

4. pants. Valsts meža fonda sastāvs

Valsts meža fonda sastāvā ietilpst likuma «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» 2. pantā minētie meži un citi meži saskaņā ar Civillikuma 417. un 930. pantu.

5. pants. Valsts meža fonda zemes reģistrēšana īpašumā

Zemes reformas I kārtā valsts meža fonda zeme tiek piešķirta lietošanā valsts virsmežniecībām likumā «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» noteiktajā kārtībā.

Zemes reformas II kārtā valsts meža fonda zeme tiek reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts meža dienesta personā, izņemot Grīnu, Krustkalnu, Moricsalas, Slīteres un Teicu valsts rezervātus, kuri tiek reģistrēti uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

Vienlaikus ar valsts meža fonda zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nostiprināmas valsts īpašuma tiesības uz valsts meža fondā esošiem meža uzņēmumu autoceļiem, meliorācijas sistēmām, upēm un ezeriem.

Dokumentus valsts meža fonda zemes reģistrēšanai zemesgrāmatā sagatavo Valsts meža dienesta institūcijas.

Valsts meža fonda robežas dabā ierāda Valsts zemes dienesta licencēta juridiska vai fiziska persona pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.

6. pants. Valsts meža fonda zemes reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti

Valsts meža fonda zemi zemesgrāmatā reģistrē pēc attiecīga Valsts meža dienesta iesnieguma, kuram pievienoti šādi dokumenti:

1) Latvijas valsts vēstures arhīva izdota izziņa par Latvijas Republikas bijušās Zemkopības ministrijas Meža departamentam piederošo nekustamo īpašumu;

2) Valsts mežierīcības institūta izdota Latvijas Republikas bijušās Zemkopības ministrijas Meža departamenta mežu pēdējās (1926.-1940. g.) mežierīcības plānu kopija;

3) Valsts meža dienesta sagatavota un ar pagasta valdi saskaņota izziņa par īpašumā nostiprināmiem mežiem, norādot to piederību pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju un norādot pamatojumu to reģistrēšanai valsts īpašumā;

4) reģistrējamā meža gabala robežu plāns, kas reģistrēts Valsts zemes dienestā, un robežu saskaņošanas akts.

7. pants. Valsts meža fonda zemes pārvaldīšana

Valsts meža fonda zemi pārvalda un ar valsts mežiem saistītus tiesiskus darījumus veic Valsts meža dienests un tā institūcijas.

8. pants. Valsts meža fonda zemes atsavināšana

Valsts meža fonda zemju atsavināšana pirms to reģistrēšanas zemesgrāmatā atļauta pēc saskaņošanas ar valsts meža ministru šādos gadījumos:

1) valsts meža fonda zeme nepieciešama līdzvērtīgai apmaiņai tajos gadījumos, ja bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku zeme atrodas dabas rezervātos, meža selekcijas un sēklkopības objektos;

2) valsts meža fonda zeme nepieciešama līdzvērtīgai apmaiņai sakarā ar robežu iztaisnošanu un neracionālu starpgabalu likvidēšanu.

Zemesgrāmatā reģistrētās valsts meža fonda zemes atsavināšana (arī pārdodot) atļauta:

1) aizsargājamos mežos ar Saeimas ikreizēju lēmumu;

2) saudzējamos mežos ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu;

3) saimnieciskajos mežos ar valsts meža ministra ikreizēju rīkojumu.

Valsts meža dienestam saskaņā ar likumdošanas aktiem ir tiesības iegādāties zemi valsts īpašumā.

9. pants. Valsts meža īpašumā reģistrēto ūdeņu lietošana

Valsts meža īpašumā reģistrēto ūdeņu lietošanas kārtību nosaka Valsts meža dienests saskaņā ar attiecīgajiem likumdošanas aktiem.

10. pants. Aprobežojumi, kuri nodrošina valsts meža fonda zemju apsaimniekošanu

Valsts meža fonda zemju apsaimniekošanas nodrošināšanai var noteikt īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus, ja aprobežojumi nepieciešami ceļu un novadgrāvju izmantošanai.

Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus nosaka pēc Valsts meža dienesta institūciju priekšlikumiem ar pašvaldības lēmumiem.

Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi ir spēkā pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatās.

TREŠĀ NODAĻA
VALSTS MEŽA EKOLOĢISKO ĪPAŠĪBU (VĒRTĪBU) AIZSARDZĪBA UN IZMANTOŠANA

11. pants. Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzība

Valsts mežs ir meža ekosistēmu saglabāšanas galvenais garants Latvijas Republikas teritorijā.

Valsts meža izmantošanas pasākumi jāveic tādā veidā un apjomā, lai cilvēku dzīves vides uzlabošanas interesēs nodrošinātu meža ekoloģisko īpašību (vērtību) saglabāšanu un palielināšanu, to skaitā:

1) augsnes, gaisa un ūdens tīrības saglabāšanas un to resursu aizsardzības, kā arī preterozijas funkcijas;

2) klimatu stabilizējošās funkcijas;

3) bioloģiskās daudzveidības, to skaitā augu un dzīvnieku sugu, to populāciju un biotopu, kā arī mežu tipu (īpaši pārmitro mežu) aizsardzības un saglabāšanas funkcijas;

4) iedzīvotāju veselības nostiprināšanas un atpūtas nodrošināšanas funkcijas;

5) citas sociālās prasības, vides aizsardzību un līdzsvarotu attīstību garantējošās funkcijas.

12. pants. Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) izmantošana

Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) izmantošanas mērķis ir iedzīvotāju veselības nostiprināšana, atpūtas iespēja mazpārveidotā dabas vidē, kā ari prasību pēc nepiesārņotas vides nodrošināšana.

13. pants. Valsts meža platību noteikšana atpūtai, veselības nostiprināšanai un meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai

Atpūtai un veselības nostiprināšanai, kā arī meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai izmantojamās valsts meža platības nosaka un to izmantošanas un aizsardzības noteikumus izstrādā likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

CETURTĀ NODAĻA
MEŽMATERIĀLU IEGUVE VALSTS MEŽOS

14. pants. Ciršanas tāme

Valsts meža ciršanas tāmi nosaka Valsts meža dienests Saeimas apstiprinātās ciršanas koptāmes ietvaros. Valsts mežos aizliegta gada tāmes pārsniegšana galvenajā cirtē, to skaitā skuju kokiem.

15. pants. Vietējo iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšana

Vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc malkas un celtniecības lietkokiem apkopo pagasta pašvaldība. Valsts meža ciršanas apjomus šī pieprasījuma apmierināšanai turpmākiem 5 gadiem (pieprasījumu katru gadu precizē) pašvaldība saskaņo ar valsts mežzini. Ja attiecīgā pagasta valsts meži nevar nodrošināt vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc malkas vai celtniecības lietkokiem, jautājumu pakļautības kārtībā izlemj augstākās Valsts meža dienesta institūcijas.

Malku un celtniecības lietkokus no valsts meža neizsniedz šī panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā tiem zemes lietotājiem vai .īpašniekiem, kuru lietojumā vai īpašumā ir vairāk par 2 ha pieauguša meža, kas apmierina viņu vajadzības pēc malkas un celtniecības vajadzības.

16. pants. Kokmateriālu realizācijas kārtība

Kokmateriālus realizē:

1) vietējiem iedzīvotājiem - sausos, vēja gāztos un lauztos -malkas kokus - bez maksas;

2) vietējiem iedzīvotājiem - lietkokus māju, saimniecības ēku celtniecībai, rekonstrukcijai un remontam - ar 50% atlaidi no maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) lietkokus meža apsaimniekošanas vajadzībām (ugunsnovērošanas torņu, tiltu, elektrolīniju, sakaru līniju un Valsts meža dienesta personālam nepieciešamo būvju un ēku celtniecībai, kapitālajam remontam un uzturēšanai) - bez maksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) saskaņā ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem;

5) iznomājot meža ciršanas tiesības;

6) izsolot cirsmas vai atsevišķus kokus;

7) pārdodot sagatavotos mežmateriālus;

8) valstiski vai sociāli svarīgu pasākumu nodrošināšanai - ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu noteiktajā kārtībā.

Kokmateriālu realizācijas, uzmērīšanas un uzskaites noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

17. pants. Papildnosacījumi kokmateriālu ieguvē

Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības tiesības dodamas tām fiziskajām un juridiskajām personām, kas atjauno un kopj valsts mežu, uztur kārtībā meža ceļus un citas ar meža apsaimniekošanu saistītās būves.

Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes vai nomas līgumus, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā.

Nelielās valsts meža platībās (līdz 100 ha), kas izvietotas starp lauksaimniecības zemēm, pirmtiesības uz meža resursu ieguvi ir

mežam pieguļošo zemju lietotajiem vai īpašniekiem (konkursa kartībā).

Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim noslēgtie ilgtermiņa līgumi par valsts meža platību un resursu nodošanu meža izmantotājiem paliek spēkā. Šo līgumu laušanas vai platību samazināšanas kārtību nosaka noteikumi, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī.

18. pants. Citu mežmateriālu ieguve

Sveķus, sulas, celmus, lūkus, mizas, zarus, zaleni, pumpurus, eglītes, meijas un citus dekoratīvos materiālus realizācijas vajadzībām fiziskās un juridiskās personas valsts mežos iegūst par maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Minēto mežmateriālu ieguves vietas ierāda valsts mežniecība.

PIEKTĀ NODAĻA
VALSTS MEŽA BLAKUSIZMANTOŠANA

19. pants. Valsts meža blakusizmantošana personīgajām vajadzībām

Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus fiziskās personas personīgajām vajadzībām valsts mežos iegūst bez maksas un bez ierobežojumiem, ja Valsts meža dienests, vides aizsardzības institūcijas vai pašvaldība nav noteikusi citu kārtību, kas izziņota masu informācijas līdzekļos.

Citas meža blakusizmantošanas darbības fiziskās personas valsts mežos veic saskaņā ar likumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu».

20. pants. Valsts meža blakusizmantošana realizācijas vajadzībām

Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus realizācijas vajadzībām fiziskās un juridiskās personas valsts mežos iegūst par maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. To ieguves vietas ierāda valsts mežniecība.

Citas meža blakusizmantošanas darbības fiziskās un juridiskās personas valsts mežos veic saskaņā ar likumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu».

SESTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA PAR VALSTS MEŽA IZMANTOŠANU

21. pants. Valsts meža dienesta atbildība

Valsts meža dienesta institūcijas atbild par:

1) vides aizsardzības starptautisko konvenciju un deklarāciju principu realizēšanu valsts mežā;

2) meža vides ekoloģisko aizsardzību un ekoloģiskas daudzveidības saglabāšanu valsts mežā;

3) nenoplicinošu un racionālu valsts meža resursu izmantošanu.

22. pants. Juridisko un fizisko personu atbildība

Juridiskās un fiziskās personas atbild par šo noteikumu un citu valsts meža izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Zemkopības ministrs J. KINNA