Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu
Izdarīt likumā «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2. panta trešo daļu šādā redakcijā:
«Ja laikā no nacionalizācijas brīža līdz 1991. gada 30. oktobrim namīpašums ir pārbūvēts tādā mērā, ka lielāko tā substances dalu (vairāk par 65 procentiem) veido vēlākā laika izbūve, un patlaban namīpašums visā pilnībā tiek izmantots valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, tas nav atdodams natūrā, bet bijušajam īpašniekam izmaksājama kompensācija naudā, pamatojoties uz īpašuma novērtējumu pirms 1940. gada 17. jūnija. Lēmumu par kompensācijas izmaksu divu mēnešu laikā pēc tam, kad pilsētas dome vai rajona padome pieņēmusi lēmumu par atteikumu atdot namīpašumu natūrā, pēc ieinteresētās ministrijas vai pašvaldības priekšlikuma pieņem Ministru kabinets. Ja Ministru kabinets nepieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu, namīpašums atdodams natūrā šajā likumā noteiktajā kārtībā.»
2. Izteikt 4. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju izskata pilsētas domes vai rajona padomes izveidotā komisija. Rīgā šādas komisijas var izveidot arī priekšpilsētās (rajonos).»
3. Izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā: «Pilsētas dome vai rajona padome mēneša laikā pēc minētās komisijas akta sastādīšanas, pamatojoties uz šo aktu un citiem materiāliem, pieņem lēmumu par namīpašuma atdošanu natūra vai tā vērtības kompensāciju.»
4. Izslēgt 4. panta ceturtajā daļā vārdu «pašvaldības».
5. Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus «rajona vai pilsētas pašvaldība» ar vārdiem «pilsētas dome vai rajona padome».
6. Aizstāt 6. panta otrajā daļā vārdus «pašvaldības lēmumiem» ar vārdiem «pilsētu domju un rajonu padomju lēmumiem».
Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 28. jūlijā.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 4. augustā