Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā»

Izdarīt likumā «Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3/4, 21/22; 1992, 2/3, 27/28; 1993, 7, 22/23) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. panta tekstu šādā redakcijā:

«Šajā likumā noteiktos nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pašvaldību budžetos.»

2. 5. pantā:

izteikt pirmo dalu šādā redakcijā:

«Valsts nodokļus un nodevas, kā arī šo nodokļu un nodevu maksimālās likmes nosaka un groza Saeima. Vietējās nodevas un to konkrētās likmes saskaņā ar likumdošanas aktiem nosaka pašvaldības.»;

izslēgt otro daļu;

uzskatīt trešo un ceturto dalu attiecīgi par otro un trešo daļu;

papildināt pantu ar jaunu ceturto dalu šādā redakcijā:

«Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas, kurām pēc šā likuma stāšanās spēkā turpina pieaugt nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, norēķinus skaidrā naudā drīkst izdarīt tādā apmērā, kas nepārsniedz 15 procentus no realizācijas apjoma summas, neieskaitot darba samaksu un nodokļu un nodevu maksājumus.»

3. Aizstāt 7.¹ pantā vārdus «Latvijas Republikas Ministru Padomes» ar vārdiem «Ministru kabineta».

4. Izteikt 8. panta 4. punktu šādā redakcijā:

«4) preču (pašražoto, iegādāto, ievedamo preču), maksas pakalpojumu un darbu realizācijas apgrozījums (preču un pakalpojumu realizācija), kā arī ievedamo preču vērtība - apgrozījuma nodoklis;».

5. Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pēc noteikta to sadalījuma valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos budžetos saskaņa ar likumiem par konkrētiem nodokļiem un nodevām.»

6. Izteikt 12. panta 4. punktu šādā redakcijā:

«4) Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu inspekcijai deklarāciju par katru iepriekšējā mēnesī veikto darījumu (arī pirkumu) skaidrā naudā, ja tas pārsniedz 3000 latu.»

7. Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:

«Par nodokļu un nodevu, kā ari citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējumu papildus nokavētajam maksājumam (pamatparādam) no maksātāja tiek piedzīts nokavētā maksājuma (pamatparāda) palielinājums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Par nodokļu un nodevu, kā arī citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto maksājuma dienu, ja attiecīgajā nodokļa vai nodevas likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielinājies pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un republikas pilsētu nodalu nodokļu inspekcijām, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu (izņemot sociālo nodokli) samaksas termiņus un ar pašvaldības piekrišanu - pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rajonu un republikas pilsētu sociālās apdrošināšanas pārvaldēm, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt līdz trijiem mēnešiem termiņu, kādā izdarāmas sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālā nodokļa maksājumi) valsts budžetā, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Pašvaldībām, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmi nokavētie pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumi, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Finansu ministrijai, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās rajona vai republikas pilsētas nodaļas nodokļu inspekcijas atzinumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmi nokavētie valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu (izņemot sociālo nodokli) maksājumi, neaprēķinot pamatparādam šajā likumā noteikto nokavējuma naudu, ka arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem.

Labklājības ministrijai, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda attiecīgās rajona vai republikas pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes atzinumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmas nokavētās sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālā nodokļa maksājumi) valsts budžetā, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Finansu ministrijai, pamatojoties uz privatizējamā uzņēmuma vai Privatizācijas aģentūras motivētu rakstveida iesniegumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības pagarināt līdz trijiem gadiem termiņu, kādā izdarāmi nokavētie valsts budžetā pārskaitāmie maksājumi, pamatparādam neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem.

Nodokļu samaksas termiņu un nokavēto maksājumu samaksas termiņu pagarinājums, kas piešķirts, neaprēķinot nokavējuma naudu, neatbrīvo maksātāju no pamatparāda samaksas, kurš kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Ja, pagarinājumu termiņiem beidzoties, maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā izdarījis šā panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktajos termiņos, nokavējuma nauda par parādu summām visa kavējuma periodā tiek aprēķināta vispār-noteiktajā kārtībā.

Nodokļu maksāšanas termiņa un nokavēto maksājumu samaksas termiņa pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma izdarīt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un likumā noteiktajos termiņos.»

8. 17. pantā:

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

«Ja maksātājs (juridiskā persona), kuram pēc šā likuma stāšanās spēkā turpina pieaugt nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, neievēro prasības, kādas šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktas norēķinu operācijām skaidrā naudā, budžetā tiek piedzīta soda nauda pārsniegtās summas apmērā.»;

uzskatīt līdzšinējo sesto un septīto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu;

aizstāt astotajā daļā vārdus «šā panta sestajā daļā» ar vārdiem «šā panta septītajā daļā».

9. Aizstāt likuma 10. panta pirmajā daļā, 12. panta 1. punktā vārdus «Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcija», bet 10. panta otrajā daļā, 11. pantā, 12. panta 3. punktā, 13., 17., 18., 19., 21. un 22. pantā vārdus «Valsts finansu inspekcija» ar vārdiem «Valsts ieņēmumu dienests» attiecīgos locījumos.

Pārejas noteikumi

1. Līdz likuma par valsts nodevu pieņemšanai Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts nodevas konkrēto likmi.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma «Par neatliekamiem pasākumiem finansiālā stāvokļa stabilizācijai tautas saimniecībā un par norēķinu sistēmas reorganizāciju Latvijas bankās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20/21) 14. punkts.

3. Finansu ministrijai mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 15. jūnijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 2. jūlijā