Šis likums nosaka Satversmes aizsardzības biroja tiesisko statusu, tā vietu valsts drošības iestāžu kopumā, darbības mērķus, principus, uzdevumus, pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē biroja darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli.
1. pants. Satversmes aizsardzības birojs
(1) Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus.
(2) Satversmes aizsardzības birojs ir Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic pati un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskajām organizācijām un šīs informācijas aizsardzības pasākumus. Satversmes aizsardzības birojs ir arī drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Satversmes aizsardzības birojs veic kriptogrāfiskās sistēmas kontroli un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.
(3) Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts.
(4) Satversmes aizsardzības birojam ir zīmogs ar Latvijas valsts lielā ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu, kā arī norēķinu konti bankā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
2. pants. Satversmes aizsardzības biroja darbības tiesiskais pamats
Satversmes aizsardzības biroja darbības tiesiskais pamats ir Satversme, Nacionālās drošības likums, Valsts drošības iestāžu likums, Operatīvās darbības likums, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šis likums, kā arī citi likumi un normatīvie akti, starptautiskie līgumi un konvencijas, kurus jautājumos par nacionālo drošību noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)
3. pants. Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi
Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir:
1) ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, saņemšana, apkopošana, uzkrāšana, uzglabāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;
2) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršana vai neitralizācija atbilstoši savai kompetencei;
3) priekšlikumu un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos atbilstoši savai kompetencei;
4) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un to atbildīgo amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem;
5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
6) valsts noslēpuma aizsardzība šajā likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās kompetences ietvaros;
7) (izslēgts ar 27.06.2002. likumu);
8) informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai attiecīgajai izziņas iestādei par noziedzīgiem nodarījumiem un personām, kuras var tikt apsūdzētas to izdarīšanā;
9) atsevišķu Ministru kabineta rakstveidā dotu uzdevumu izpilde vai izpildes organizēšana savas kompetences ietvaros;
10) (izslēgts ar 18.06.2009. likumu);
11) Valsts apdraudējuma analīzes sagatavošana sadarbībā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004. un 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2009.)
3.1 pants. Satversmes aizsardzības biroja tiesības izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību veikšanā
Lai uzsāktu operatīvās darbības pasākumus, kuri veicami sevišķajā veidā izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbības ietvaros, Satversmes aizsardzības birojam jāsaņem Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts. Atsevišķos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu valstij svarīgu interešu apdraudējumu, Satversmes aizsardzības birojs operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt bez tiesneša akcepta, saņemot to 24 stundu laikā pēc pasākuma uzsākšanas, taču, ja minēto 24 stundu laikā akcepts netiek saņemts, pasākuma veikšana jāpārtrauc.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
4. pants. Satversmes aizsardzības biroja parlamentārā kontrole
Satversmes aizsardzības biroja parlamentāro kontroli veic Saeimas Nacionālās drošības komisija.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
5. pants. Satversmes aizsardzības biroja direktors
(1) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Par Satversmes aizsardzības biroja direktoru var būt persona, uz kuru neattiecas Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantā noteiktie ierobežojumi, kurai ir augstākā izglītība un kura ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(2) Satversmes aizsardzības biroja direktors par biroja darbību sniedz pārskatus Ministru kabinetam un, ja nepieciešams (pēc pieprasījuma), Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Nacionālās drošības padomei.
(3) Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir vietnieki, viens no tiem — pirmais vietnieks.
(4) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu.)
(5) Satversmes aizsardzības biroja direktors, lai nodrošinātu likumā, Nacionālās drošības koncepcijā un Nacionālās drošības plānā noteikto uzdevumu realizāciju un mērķu sasniegšanu:
1) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
2) atbilstoši savai kompetencei organizē un nodrošina valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu;
3) organizē Satversmes aizsardzības biroja sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem;
4) organizē un kontrolē izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības ārpus valsts robežām;
5) organizē valsts drošības iestāžu pārbaudes, kas saistītas ar akreditācijas veikšanu;
6) lai pildītu nacionālās drošības institūcijas funkcijas, saskaņā ar Valsts drošības iestāžu padomes lēmumu var uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm.
(6) Satversmes aizsardzības biroja direktors:
1) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
2) kopā ar valsts drošības iestāžu vadītājiem izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai šo iestāžu gada budžeta projektu;
3) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
4) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
5) organizē nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;
6) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
7) atbilstoši likumam nosaka operatīvās darbības pasākumu, izpildes metodes, operatīvo tehnisko līdzekļu pielietošanas, kā arī operatīvās uzskaites un lietvedības kārtību;
8) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
9) organizē atsevišķu Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Ministru kabineta dotu uzdevumu izpildi;
10) nosaka, saskaņojot ar attiecīgo valsts pārvaldes institūciju vadītājiem, kārtību, kādā izmantojami šo institūciju darbinieki, kā arī tehniskie līdzekļi un visu veidu informācijas nesēji, ja tas nepieciešams likumos noteikto uzdevumu veikšanai.
(7) Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīgi brīvi iepazīties ar valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma, saņemt šo informāciju un materiālus.
(8) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu.)
(9) Satversmes aizsardzības biroja direktors atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu, un viņa pienākums ir nekavējoties ziņot par to Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Nacionālās drošības padomei.
(10) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu.)
(11) Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus.
(12) Par priekšzīmīgu darba (dienesta) pienākumu veikšanu Satversmes aizsardzības biroja direktors var apbalvot Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas un darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem vai citiem dienesta apbalvojumiem un godazīmēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.1996., 27.06.2002., 20.03.2003., 07.04.2004., 18.06.2009. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
6. pants. Satversmes aizsardzības biroja vadības organizācija
(1) Satversmes aizsardzības birojs un tā struktūrvienības darbojas pēc vienvadības principa.
(2) Satversmes aizsardzības biroja darbības jautājumu risināšanai var izveidot šā biroja kolēģiju, kuras sastāvu apstiprina biroja direktors.
(3) Ja Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieki vai biroja kolēģijas locekļi nepiekrīt direktora secinājumiem par valsts drošības apdraudējumiem, viņiem ir tiesības un pienākums personiski ziņot par to Ministru kabinetam.
(4) Satversmes aizsardzības biroja un tā struktūrvienību darbībā tiek ievērots ar likumu noteikto pilnvaru (kompetences) norobežošanas princips. Biroja amatpersonu un struktūrvienību statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi savu likumisko pienākumu veikšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
7. pants. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu pienākumi
Pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja galvenajiem uzdevumiem, tā amatpersonu pienākums ir:
1) nodrošināt valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar informāciju, kas nepieciešama valsts interesēm atbilstošas ārējās, iekšējās, ekonomiskās un aizsardzības politikas īstenošanai;
2) atbilstoši savai kompetencei prognozēt un atklāt iekšējos un ārējos valsts drošības apdraudējumus un veikt to novēršanas vai neitralizācijas pasākumus;
3) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt priekšlikumus un programmas valsts drošības jautājumos;
4) veikt izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, lai iegūtu informāciju par ārvalstu speciālo dienestu vai citu spēku radītiem ārējiem un iekšējiem valsts drošības apdraudējumiem;
5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
6) aizsargāt valsts ekonomisko, militāro, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus;
7) veikt pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;
8) (izslēgts ar 27.06.2002. likumu);
9) (izslēgts ar 27.06.2002. likumu);
10) iesniegt prokuratūrai vai attiecīgajai izziņas iestādei informāciju un materiālus par konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un personām, kuras var tikt apsūdzētas to izdarīšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
8. pants. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības, šo tiesību ierobežojumi un atbildība
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības, šo tiesību ierobežojumi un atbildība ir noteikta Valsts drošības iestāžu likumā.
9. pants. Dienests (darbs) Satversmes aizsardzības birojā
(1) Pamatnosacījumus iecelšanai amatos Satversmes aizsardzības birojā, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar iecelšanu amatos un ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus reglamentē Nacionālās drošības likums, Valsts drošības iestāžu likums un šis likums.
(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu kvalifikācijas eksāmenu un atestācijas noteikumus, to kārtošanas un kvalifikācijas celšanas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.
(3) Uzsākot pildīt dienesta pienākumus Satversmes aizsardzības birojā, tā amatpersonas uzticību Latvijas Republikai apstiprina ar zvērestu.
(4) Lai pildītu nacionālās drošības institūcijas funkcijas, Satversmes aizsardzības biroja direktors saskaņā ar Valsts drošības iestāžu padomes lēmumu Satversmes aizsardzības biroja darbā atsevišķu uzdevumu veikšanai var iesaistīt citu valsts drošības iestāžu speciālistus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004. un 04.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
10. pants. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu personības identifikācija
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām tām piešķirto pilnvaru apliecināšanai izsniedz noteikta parauga apliecības un žetonus.
11. pants. Satversmes aizsardzības biroja struktūra
(1) Satversmes aizsardzības birojs ir vienota centralizēta struktūrvienību sistēma, kas tiek izveidota atbilstoši biroja uzdevumiem.
(2) Ziņas par Satversmes aizsardzības biroja iekšējo struktūru, amatu sarakstu, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.
12. pants. Satversmes aizsardzības biroja darbības finansēšana, vispārējā vadība un kontrole
Satversmes aizsardzības biroja darbība tiek finansēta no valsts budžeta. Tā vispārējā vadība un kontrole ir noteikta Valsts drošības iestāžu likumā.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2004.)
13. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu Satversmes aizsardzības birojā
(1) Uzraudzību pār Satversmes aizsardzības biroja darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, ievērojot kārtību un nosacījumus, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā.
(2) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.