Darbības ar dokumentu
1. pants. Likumā lietotie termini
Šā likuma nozīmē lietotie termini:
Autors ir fiziska persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs, vai persona, kura ieguvusi autortiesības šajā likumā paredzētajā kārtībā.
Audiovizuāls darbs ir darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustības iespaidu radošu attēlu sērijas ar vai bez skaņas pavadījuma, kuru iespējams uztvert tā vizualitātes dēj un kuru skaņas pavadījuma gadījumā iespējams uztvert tā skanējuma dēļ.
Audiovizuāla darba vai fonogrammu producents ir persona, kura uzņēmusies saistības šādu darbu izgatavot.
Darba izziņošana ir darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai.
Dators ir elektroniska vai cita tamlīdzīga informācijas apstrādes un glabāšanas ierīce.
Datorprogramma ir vārdos, kodos, shēmās vai kādā citā formā izteikts, informācijas nesējā ierakstīts instrukciju kopums, ko dators spēj nolasīt un kas datoru aktivizē kādai noteiktai darbībai vai kāda noteikta uzdevuma veikšanai vai rezultāta sasniegšanai.
Datoru programmas adaptācija ir programmas piemērošana tikai izmantotāja tehniskajiem līdzekļiem.
Dizaina darbs ir ar mākslinieciskās projektēšanas (mākslinieciskās konstruēšanas) vai ar dizaina metodi radīts darbs — praktiski izmantojama priekšmeta ārējais veidols ar estētisku vērtību.
Fiksācija ir skaņu iemiesošana materiālā formā (vienalga kādā veidā), ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas.
Fotogrāfisks darbs ir gaismas vai citu izstarojumu vai jebkuras vides saglabājums, no kura attēls tiek radīts vai raidīts (vienalga kādā tehnikā — ķīmiskiem, elektroniskiem vai citiem līdzekļiem).
Kadra attēls, kas ņemts no audiovizuāla darba, uzskatāms nevis par fotogrāfisku darbu, bet gan par attiecīgā audiovizuālā darba daļu.
Fonogramma ir muzikālu, ierunātu un citu veidu skaņu (izņemot audiovizuālā darbā ietvertas skaņas) fiksācijas rezultāts magnētiskajās lentēs, disketēs vai optiskajās ierīcēs (vienalga kādā veidā — digitālā vai analogā).
Izpildītājs ir mākslinieks izpildītājs, tas ir, aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas publiski atveido lomu, dzied, lasa, spēlē mūzikas instrumentu vai kādā citā veidā izpilda literatūras vai vizuālās mākslas darbu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu, diriģents, izrādes režisors, audiovizuāla darba un fonogrammu producents.
Licence ir autora vai cita autortiesību īpašnieka (licenciāra) atļauja darba izmantotājam (licenciātam) izmantot darbu ar tiem paņēmieniem un saskaņā ar tiem noteikumiem, par kuriem viņi vienojušies.
Lietišķās mākslas darbs ir mākslas darbs, kas ietverts praktiski pielietojamos priekšmetos.
Publicēšana (klajā laišana) nozīmē, ka darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļuvuši pieejami publikai, ievērojot noteikumu, ka eksemplāru skaitam jāapmierina publikas saprātīgs pieprasījums atbilstoši darba raksturam.
Darbi nav laisti klajā, ja:
— tiek radīti dramatiskie, muzikāli dramatiskie vai audiovizuālie darbi;
— tiek izpildīti skaņdarbi;
— tiek publiski lasīti literārie darbi;
— tiek raidīti ēterā vai pa vadiem literatūras vai mākslas darbi;
— tiek demonstrēti (rādīti) vizuālās mākslas darbi vai izpildīti (uzcelti) arhitektūras darbi.
Publiska skate nozīmē, ka darba oriģināli vai tā eksemplāri tiek demonstrēti tieši vai uz ekrāna ar filmas, diapozitīva, televīzijas vai kādas citas ierīces vai procesa starpniecību, bet attiecībā uz audiovizuāliem darbiem — demonstrēti atsevišķi attēli neatkarīgi no to secības.
Publisks izpildījums ir jebkura cita darba, izņemot audiovizuālu darbu, lasījums, izpildījums, deja, aktierisks sniegums vai kāda cita jauktā tehnikā tieši vai ar jebkuras ierīces vai procesa starpniecību izpildīta darba pasniegšanas forma. Audiovizuāla darba gadījumā tā ir attēlu parādīšana, fonogrammas gadījumā — skaņu dzirdamības nodrošināšana ar jebkuras ierīces vai procesa starpniecību vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka, un tad, kad ģimenes tuvākie paziņas ir vai var būt klāt, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai var būt klāt vienā un tajā pašā vietā un laikā vai dažādās vietās un laikos.
Raidījums ēterā ir darba izziņošana (arī darba parādīšana vai izpildīšana) publikai ar bezvadu raidīšanas paņēmienu (radio vai televīzija, arī satelīti).
Translācija ir tiešs raidījums ēterā vai pa vadiem.
Reproducēšana ir darba vai fonogrammas vienas vai vairāku kopiju radīšana jebkurā materializētā formā, darba vai skaņu ieraksta ilgstoša vai īslaicīga uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiālu kopiju izveidošana no divdimensiāla darba un vienas vai vairāku divdimensiālu kopiju izveidošana no trīsdimensiāla darba.
Reprogrāfiska reproducēšana nozīmē darba oriģinālu vai kopiju Faksimileksemplāru izgatavošanu ar jebkuru līdzekļu palīdzību, piemēram, fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu.
Faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā ari uzskatāma par reprogrāfisku reproducēšanu.
Vizuāls mākslas darbs ir jebkurš glezniecības, tēlniecības un grafikas, lietišķas, dekoratīvas vai vides mākslas darbs, ka arī ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem īstenoti mākslas darbi, to skices, kompozīciju meti, darba modeļi, maketi un citas radošā procesa starpstadijās fiksēti darbi.
2. pants. Autortiesību darbības ietvari
(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti Latvijas Republikas teritorijā vai arī nav izziņoti, bet atrodas Latvijas Republikas teritorijā jebkādā materializētā formā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.
(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalsts teritorijā un Latvijas Republikas teritorijā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.
(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalsts teritorijā un Latvijas Republikas teritorijā, ja tas Latvijas Republikas teritorijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalsts teritorijā.
(4) Latvijas Republikas pilsoņiem un citām personām, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti jebkādā materializētā formā ārvalsts teritorijā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai izpausti jebkādā materializētā formā ārvalsts teritorijā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.
3. pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Autortiesības attiecināmas uz zinātnes, literatūras, mūzikas un vizuālās mākslas darbiem neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, kā arī no darba izteiksmes veida.
(2) Autortiesības attiecināmas uz darbiem, idejām un koncepcijām, kas publicētas vai nav publicētas, bet izpaustas jebkādā materializētā formā.
(3) Autors, viņa tiesību pārņēmējs vai cits autortiesību īpašnieks savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai skaidri būtu redzams, ka autortiesības saglabājas. Šī zīme sastāv no trim elementiem:
— burta «C» aplītī;
— autortiesību īpašnieka vārda (nosaukuma);
— darba pirmpublicējuma gada.
(4) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs, tās dod autoram pilnas un izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu bez jebkādiem ierobežojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(5) Paziņojums, kas par audiovizuālu darbu iekļauts starptautiskajā reģistrā saskaņā ar starptautisku līgumu, kuram pievienojusies Latvijas Republika, tiek uzskatīts par patiesu, līdz nav pierādīts pretējais, izņemot gadījumus, kad:
1) paziņojums nevar būt spēkā saskaņā ar šo likumu vai jebkuru citu likumu, kas aizsargā audiovizuāla darba īpašuma tiesības Latvijas Republikā;
2) paziņojums ir pretrunā ar jebkuru citu starptautiskajā reģistrā iekļautu paziņojumu.
4. pants. Darbi, uz kuriem attiecas autortiesības
(1) Autortiesības aizsargā zinātniskus, literārus, mākslas un muzikālus oriģināldarbus zinātnes, literatūras, mūzikas un vizuālās mākslas jomā neatkarīgi no izteiksmes veida un formas:
1) literāros darbus (grāmatas, brošūras, datorprogrammas un citus rakstveida darbus, runas, lekcijas, aicinājumus, ziņojumus, sprediķus un citus līdzīga veida darbus);
2) dramatiskos un muzikāli dramatiskos darbus, scenārijus, audiovizuālu darbu literāros projektus;
3) horeogrāfiskos darbus un pantomīmas;
4) muzikālos darbus ar tekstu vai bez teksta;
5) audiovizuālus darbus (kinofilmas, telefilmas un videofilmas, diapozitīvās filmas un citus kino un televīzijas darbus);
6) zīmējumus, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbus un citus vizuālās mākslas darbus;
7) lietišķās mākslas darbus, dekorācijas un scenogrāfijas darbus;
8) dizaina darbus;
9) fotogrāfiskos darbus un tādus darbus, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;
10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, metus, projektus un celtņu un būvju risinājumus un citus arhitektūras darinājumus, pilsētbūvniecības darbus un dārzu un parku projektus un risinājumus;
11) ģeogrāfiskās, ģeoloģiskās un citas tematiskās kartes, plānus, skices, plastiskos darbus, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.
(2) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts. Autortiesību piederības un īstenošanas apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.
(3) Darba nosaukums, ja tas ir oriģināls, tiek aizsargāts saskaņā ar šo likumu kā darba daļa.
5. pants. Atvasināti darbi
(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā:
1) tulkojumus un apdares, pārstrādātus darbus, anotācijas, referātus, kopsavilkumus, apskatus, muzikālus aranžējumus;
2) darbu krājumus, piemēram, enciklopēdijas, .antoloģijas un atlantus, kā arī datu bāzes un citus saliktus darbus, kas materiālu atlases un izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts.
(2) Autortiesības aizsargā atvasinātos darbus neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, uz kuriem atvasinātie darbi pamatoti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.
6. pants. Darbi, kurus neaizsargā autortiesības
Saskaņā ar šo likumu netiek aizsargāti:
j) likumdošanas un administratīva rakstura dokumenti un tiesu nolēmumi (likumi, tiesu spriedumi, lēmumi un citi oficiāli dokumenti), kā arī šo tekstu oficiālie tulkojumi;
2) valsts apstiprinātie, kā ari starptautiski atzītie oficiālie simboli un zīmes (karogi, ģerboni, ordeņi, naudas zīmes u. tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;
3) vienkārša informācija presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos informācijas līdzekļos par dienas jaunumiem un dažādiem faktiem un notikumiem;
4) programmēšanas valodas algoritmi un ar programmām nesaistīti algoritmi, kas izmantoti datorprogrammu radīšanai.
7. pants. Autortiesību īpašnieki
(1) Par autortiesību īpašnieku var būt:
1) darba autors;
2) darba autora mantinieki;
3) citi autortiesību pārņēmēji.
(2) Darbu autori, viņu mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji šajā nodaļā paredzētās tiesības uz darbu īsteno tieši, ar starpnieku un pārstāvju, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (šā likuma 50. pants) palīdzību.
8. pants. Autortiesību prezumpcija
(1) Ja nav pierādīts pretējais, persona, kuras vārds vai vispār
atzīts pseidonīms, vai paraksts ir parastajā veidā norādīts uz atkārtotiem darbiem vai ari uz paša darba brīdī, kad tas tiek laists
klajā, uzskatāma par darba autoru.
(2) Ja darbs laists klaja bez norādes uz autoru šā panta pirmajā daļā norādītā veidā, tad darba redaktors, ja viņš ir norādīts, bet pārējos gadījumos — izdevējs vai autora pilnvarota persona darbojas autora vārdā un interesēs. Šis nosacījums ir spēkā tik ilgi, kamēr tāda darba autors neatklās savu personību un nepieteiks savu autorību uz darbu.
9. pants. Līdzautorība
(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.
(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz katra autora individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.
(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.
(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar pabeigt savu darba daļu vizuālās mākslas vai audiovizuāla darba radīšanas procesā, viņš nedrīkst kavēt izmantot savu radīto darbu vizuālās mākslas vai audiovizuāla darba pabeigšanai. Šim autoram ir tiesības uz šo daļu, arī tiesības saņemt atlīdzību par to.
10. pants. Krājumu un citu saliktu darbu sastādītāju autortiesības
(1) Ja līgumā starp krājuma un cita salikta darba sastādītājiem un individuālajiem autoriem nav paredzēts citādi, sastādītājiem, kuru radošā darba rezultāts ir materiālu atlase un izkārtojums, ir autortiesības uz krājumu vai citu saliktu darbu kopumā ar noteikumu, ka tiek ievērotas katra autora tiesības uz savu darbu, kas iekļauts krājumā vai citā saliktā darbā.
(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to izmantot arī ārpus šāda krājuma vai salikta darba.
(3) Sastādītāju autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.
11. pants. Autortiesības uz audiovizuāliem darbiem
(1) Par audiovizuāla darba autoriem tiek atzīti:
1) režisors;
2) scenārija autors;
3) attiecīgajam audiovizuālajam darbam speciāli radīta muzikāla darba (ar tekstu un bez teksta) autors;
4) kinooperators un videooperators;
5) producents.
(2) Autori, kuru darbi, kas tapuši jauna darba radīšanas procesā, ir audiovizuālā darba sastāvdaļa, saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Tādi darbi tiek izmantoti audiovizuālā darbā, pamatojoties uz līgumu ar katru autoru. Audiovizuāla darba autoriem nav tiesību izdarīt grozījumus darbos, kas izmantoti kā audiovizuālā darba sastāvdaļas, bez šo darbu autoru piekrišanas.
12. pants. Autortiesības uz darbu, kas radīts, pildot darba devēja uzdevumu
Ja autors radījis darbu kādai fiziskajai vai juridiskajai personai (turpmāk — darba devējs) saskaņā ar darba līgumu un šajā līgumā noteiktajā laikā, pirmais šā darba personisko un mantisko tiesību īpašnieks ir autors, ja līgumā nav paredzēts citādi, bet šāda darba mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var tikt nodotas darba devējam tādā apmērā, kāds viņam nepieciešams darba izveides laikā.
13. pants. Autora personiskās un mantiskās tiesības
(1) Darba autoram neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām pat tad, ja viņš nav šo mantisko tiesību īpašnieks, ir neatsavināmas tiesības:
1) uz autorību — tikt atzītam par autoru;
2) uz darba izziņošanu un publicēšanu — izlemt, vai un kad darbs tiks izziņots vai publicēts;
3) uz darba atsaukšanu — pieprasīt darba izmantošanas pārtraukšanu, sedzot zaudējumus, kas pārtraukšanas rezultātā radušies izmantotājam atbilstoši šā likuma 36. panta otrās daļas un Civillikuma 1589. panta noteikumiem;
4) uz vārdu —pieprasīt autortiesības uz šo darbu un pieprasīt, lai viņa vārds, ievērojot praktiskus apsvērumus, būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā; pieprasīt, lai viņa vārds būtu norādīts kopijās un ikvienā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;
5) uz darba neaizskaramību — izmantot tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt kaut kādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;
6) uz pretdarbību (arī uz līguma laušanu bez zaudējumu atlīdzināšanas) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai darba autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai reputācijai.
(2) Neviena no šā panta pirmajā daļa minētajam tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet kādam citam.
14. pants. Autora mantiskās tiesības
(1) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu.
(2) Izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu nozīme autora tiesības īstenot pašam vai atļaut īstenot kādam citam šādas darbības attiecībā uz savu darbu:
1) atveidot darbu;
2) iznomāt vai publiski aizdot audiovizuāla darba, fonogrammu, datorprogrammas, datu bāzes vai grafiskas formas muzikāla darba oriģinālu vai kopiju neatkarīgi no tā, kam pieder īpašumtiesības uz darba oriģinālu vai tā kopiju;
3) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autortiesību īpašnieka atļauju;
4) nodot darba oriģinālu vai tā kopijas publiskai skatei ar filmas, televīzijas, datorprogrammas vai kādu citu līdzekļu un ierīču palīdzību — ar vai bez tiesībām tālāk tieši izmantot darba oriģinālu vai tā kopijas;
5) darbu publiski izpildīt;
6) izziņot darbu, raidot to ēterā, un/vai turpmāk raidīt ēterā;
7) izziņot darbu pa vadiem vai citā analoģiskā veidā;
8) darbu tulkot;
9) darbu pārveidot, aranžēt vai citādā veidā pārstrādāt.
(3) Autoratlīdzības lielumu un aprēķināšanas kārtību nosaka autora līgumā.
15. pants. Autortiesību pāreja
(1) Autortiesības, izņemot tiesības uz autorību, tiesības uz autora vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību, pāriet mantojumā.
(2) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot darbu, izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.
(3) Uz citiem autora tiesību pārņēmējiem, arī juridiskajām personām, var pāriet tikai 14. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.
(4) Autortiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materializēto objektu, kurā darbs ir izteikts. Autortiesības uz darbu, kas izteikts kādā materializētā objektā, atšķir no šā objekta valdījuma. Materializētā objekta, ari pirmās fiksācijas darba eksemplāra valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autortiesību pāreju. Savukārt, ja autortiesību sastāvdaļa ir kādas izņēmuma tiesības, to pāreja pati par sevi nerada materializēta objekta īpašumtiesību pāreju.
16. pants. Attiecības starp autortiesībām un īpašumtiesībām uz tēlotājas mākslas darbu
(1) Autors saglabā autortiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem, darba modeļiem un fotogrāfisku darbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību kompensēta _vai nekompensēta pāreja no autora citai personai nozīmē pirmo šā darba pārdošanu. Tēlotājas mākslas darba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala un tamlīdzīgu starpniecību) autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas. Norādītās tiesības ir neatņemamas un pāriet autora mantiniekiem tikai saskaņā ar likumu.
(2) Iekasēt, sadalīt un izmaksāt summas, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var pilnvarot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (šā likuma 50. pants).
(3) Ja nav noslēgts līgums, kas dod darba īpašniekam visas tiesības, autoram ir tiesības pieprasīt, lai darba īpašnieks rada iespēju īstenot tiesības uz sava darba pavairošanu, īpašniekam nevar uzlikt par pienākumu darbu autoram piegādāt vai nogādāt to uz pavairošanas vietu.
17. pants. Darba atveidošana personiskām vajadzībām
(1) Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas sveša izziņota vai klajā laista darba atveidošana personiskām vajadzībām ir atļauta atbilstoši šā likuma 27. panta, kā arī šā panta otrās daļas prasībām ar noteikumu, ka tāda atveidošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses.
(2) Publicētu grāmatu publiska aizdošana ir atļauta bez autora vai kāda cita autortiesību īpašnieka atļaujas.
(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz:
1) arhitektūras darbu atveidošanu celtņu vai analoģisku būvju formā;
2) uzskaitītas tirāžas mākslas darbiem;
3) datu bāzu vai to būtisku daļu atveidošanu;
4) datorprogrammu atveidošanu, izņemot gadījumus, kas norādīti šā likuma 25. pantā.
(3) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz juridiskajām personām.
18. pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem
Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas, obligāti norādot izmantotā darba autora vārdu un patapinājuma avotu, ievērojot šā likuma 14. panta noteikumus un prasību, ka darba izmantošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts:
1) atkārtot izziņotus vai klajā laistus darbus citātu veidā, arī avīžu un žurnālu rakstus preses apskatu veidā, zinātniskos, pētnieciskos, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos tādā apjomā, kādu nosaka citēšanas mērķis;
2) atkārtot avīzēs, raidīt ēterā vai pa vadiem rakstus, kas publicēti avīzēs vai žurnālos par aktuāliem ekonomiskiem, politiskiem, sociāliem un reliģiskiem jautājumiem, vai analoģiska rakstura darbus raidīt ēterā vai pa vadiem gadījumos, kad tiesības uz tādu atkārtošanu, raidīšanu ēterā un izziņošanu pa vadiem autors nav speciāli aizliedzis;
3) atkārtot avīzēs, raidīt ēterā vai pa vadiem publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus tādā apjomā, kas attaisno informācijas mērķi, autoram saglabājot tiesības uz šādu darbu krājumu publicēšanu;
4) izziņot vai atkārtot aktuālo notikumu apskatu ar fotogrāfiskiem līdzekļiem, raidīt ēterā vai pa vadiem darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, tādā apjomā, kas attaisno informācijas mērķi.
19. pants. Darbu izmantošana izglītības mērķiem
(1) Ievērojot nosacījumu, ka darba atkārtošana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ir atļauts bez autora vai autortiesību īpašnieka pilnvaras:
1) izziņotus vai klajā laistus darbus vai to fragmentus izmantot izdevumu ilustrēšanā, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos mācību nolūkos tādā apjomā, kas attaisno noteikto mērķi;
2) reprogrāfiski reproducēt nepastarpinātam mācību procesam bezpeļņas izglītības iestādēs to darbības mērķim atbilstošā apjomā publikācijas vai citas formas darbus vai darbu fragmentus ar vai bez ilustrācijām, nosakot, ka reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un nesaistītos gadījumos, un ka nav kolektīvas licences, kas atļauj veikt šādu reproducēšanu.
(2) Ikvienā kopijā, kas izgatavota saskaņā ar šā panta pirmo daļu, jānorāda darba oriģināls un tā autors, cik vien tas praktiski iespējams.
(3) Ir atļauts izziņotus darbus, negūstot peļņu, atkārtot reljefa punktrakstā vai citādiem paņēmieniem neredzīgajiem. Izņēmums ir darbi, kas speciāli radīti atkārtošanai ar šādiem paņēmieniem.
20. pants. Darbu reproducēšana bibliotēkās un arhīvos
Ievērojot nosacījumu, ka darba atkārtošana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam, kura darbības mērķis nav tiešas vai netiešas peļņas gūšana, ir atļauts bez autora vai autortiesību īpašnieka pilnvaras izgatavot vienu darba kopiju ar reprografiskas reproducēšanas palīdzību, ja:
1) reproducētais darbs ir publikācija, cits īsformas darbs vai kāda lietota darba fragments ar vai bez ilustrācijām un ja reproducēšanas mērķis ir apmierināt kādas fiziskās personas prasību, paredzot, ka kopija tiks izmantota vienīgi mācību vielas apguves vai pētījumu mērķim un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos;
2) šādas kopijas izveide ir veikta ar nolūku nosargāt īpaši vērtīgu darbu vai aizstāt šāda darba kopiju ar citu kopiju gadījumos, kad tā nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, vai aizstāt citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams iegūt šādu kopiju citā pieņemamā veidā un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.
21. pants. Brīva atkārtošana tiesvedības mērķiem
Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts darbu atkārtot tiesvedības mērķiem tādā apjomā, kas attaisno šo mērķi.
22. pants. Sabiedriskās vietās pastāvīgi esošo darbu brīva izmantošana
Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts sabiedriskās vietās pastāvīgi esošo arhitektūras darbu, fotogrāfisku darbu, tēlotājas mākslas un dizaina darbu, kā arī lietišķās mākslas darbu attēlojumu atkārtot, raidīt ēterā vai pa vadiem, izņemot gadījumus, kad darba attēlojums ir pamatobjekts tālākai darba atkārtošanai, raidīšanai ēterā vai pa vadiem vai ari darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.
23. pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā
Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt publicētu muzikālu darbu:
1) oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā tādā apjomā, kas atbilst šādu ceremoniju raksturam;
2) mācību iestādēs apmācības procesā, piedaloties pasniedzējiem un studentiem, ja auditorijā ir tikai pasniedzēji un studenti, kā arī personas, kas tieši saistītas ar mācību iestādi (vecāki, aizbildņi, mājskolotāji).
24. pants. Brīvs ieraksts ētera raidījumu organizāciju īslaicīgai izmantošanai
(1) Ētera raidījumu organizācija drīkst bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai organizācijai tiesības raidīt ēterā, ar noteikumu, ka šādus ierakstus ētera raidījumu organizācija izdara ar saviem līdzekļiem un saviem raidījumiem.
(2) Organizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tāda ieraksta izgatavošanas to iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar ierakstītā darba autoru. Šādu ierakstu tomēr var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, pamatojoties uz tā īpašo dokumentālo vai kultūrvēsturisko nozīmi.
25. pants. Brīva datorprogrammu atkārtošana un adaptācija
(1) Persona, kurai ir likumīgas tiesības uz datorprogrammu, var bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas izgatavot vai atļaut izgatavot šādas datorprogrammas vienu kopiju vai adaptāciju ar noteikumu, ka tāda kopija vai adaptācija:
1) nepieciešama datorprogrammas izmantošanai savienojumā ar pašu datoru un to izmantos tikai tiem mērķiem, kādiem datorprogramma iegūta;
2) paredzēta tikai arhīva mērķiem likumīgi piederošas datorprogrammas kopijas aizstāšanai gadījumos, kad likumīgi piederošā datorprogrammas kopija ir pazaudēta, sabojāta vai citādi kļuvusi nelietojama.
(2) Datorprogrammas kopija vai adaptācija, kas minēta šā panta pirmajā daļā, jāiznīcina, ja izbeidzas likumīgās tiesības uz šo datorprogrammu.
26. pants. Darba brīva tālākpārdošana
Bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas atļauts tālāk pārdot vai nodot citādā veidā īpašumtiesības uz darba eksemplāru, ja notikusi šā eksemplāra īpašumtiesību pirmā pārdošana vai nodošana citādā veidā, izņemot šā likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.
27. pants. Darba izmantošana bez autora atļaujas, izmaksājot autoratlīdzību
(1) Bez autora atļaujas, bet izmaksājot taisnīgu autoratlīdzību, fiziskajām personām ir atļauts atkārtot audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām (arī izmantošanai zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem).
(2) Taisnīgu autoratlīdzību par atkārtošanu, kas norādīta šā panta pirmajā daļā, izmaksā izgatavotāji vai šādai atkārtošanai izmantojamo iekārtu (magnetofoni, videomagnetofoni u. tml.) un materializēto nesēju (skaņu un/vai videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, u.tml.) importētāji.
(3) Taisnīgas autoratlīdzības lielumu, tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka valdības izveidota tarifu komisija, kurā ietilpst valdības vai tās noteiktās institūcijas iecelts valsts pārstāvis (komisijas vadītājs) un proporcijā 2:1:1 tiek iekļauti autoru, ražotāju un patērētāju vai to pilnvarotu organizāciju pārstāvji. Šīs organizācijas nosaka valdība.
(4) Komisijai ir tiesības iegūt pilnīgu informāciju no muitas un statistikas organizācijām, kā ari Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra par šā panta otrajā daļā minētās produkcijas ražotājiem vai importētājiem.
(5) Šā panta trešajā daļā minētā autoratlīdzība tiek uzkrāta valdības noteiktajā kontā un sadalīta starp izpildītāju un producentu pilnvarotām organizācijām, ņemot vērā, ka katra darba reproducēšana ir darba izmantošana personiskajām vajadzībām.
(6) Par reproducēšanu autoratlīdzība netiek iekasēta, ja materializēto nesēju iegādājas personiskai izmantošanai fiziskās vai juridiskās personas, kuras materializētos nesējus izmanto palīdzības sniegšanai redzes un dzirdes invalīdiem. Minēto personu sarakstu apstiprina valdība.
(7) Taisnīgu autoratlīdzību neizmaksā tajos gadījumos, kad šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un materializētos nesējus eksportē vai izmanto profesionālai darbībai (profesionālas iekārtas un materializētie nesēji vai diktofoni un kasetes, ko izmanto diktofoniem).
28. pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves, izņemot gadījumus, kas norādīti šā likuma 29. un 30. pantā.
(2) Autora personiskās tiesības nav mantojamas.
(3) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uzdod savu tiesību aizsardzību pēc savas nāves. Šī persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves realizē viņa mantinieki. Ja nav mantinieku vai to autortiesības izbeigušās, aizsardzību realizē valsts pilnvarotas organizācijas.
29. pants. Autortiesību termiņš uz darbu, kas izziņots pēc autora nāves
Autortiesības uz darbu, kas izziņots pēc autora nāves, ir spēkā 50 gadus no tā izziņošanas brīža.
30. pants. Autortiesību termiņš uz atsevišķiem darbu veidiem
(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 50 gadus no tā izziņošanas brīža vai 50 gadus pēc tā radīšanas, ja tas nav bijis izziņots.
(2) Autortiesības uz darbu, kas izziņots anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 50 gadus no tā izziņošanas brīža. Ja minētajā laikā anonīmi vai ar pseidonīmu izlaista darba autors atklās savu personību vai viņa personība vairs neradīs šaubas, tiks piemērota šā likuma 28. panta pirmā daļa.
(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu autoru dzīves laiku un 50 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā, autora nāves.
(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai to izmantošana bija ierobežota no 1940. gada jūnija līdz 1990. gada maijam, no autortiesību noilguma termiņa atskaita aizlieguma vai ierobežojuma gadus. Aizlieguma vai ierobežojuma faktu konstatē tiesa.
31. pants. Autortiesību termiņa aprēķināšana
Sājā nodaļā paredzētais autortiesību termiņš sākas no tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31. decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 28., 29. un 30. pantā minētie termiņi.
32. pants. Darbi, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš
(1) Darbus, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, taču ievērojot tiesības uz autorību, tiesības uz vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 13. panta noteikumiem.
(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.
33. pants. Tiesības uz periodisko un citu izdevumu izmantošanu
(1) Juridiskajām personām, kas laiž klajā enciklopēdijas, enciklopēdiskas vārdnīcas, atlantus, zinātnisku darbu periodiskus krājumus, laikrakstus, žurnālus un citus periodiskus izdevumus ir tiesības izmantot periodiskus vai citus izdevumus kopumā, ja līgumā ar autoriem, kas devuši radošu ieguldījumu šādu izdevumu izveidošanā, nav noteikts citādi.
(2) Autori, kuru darbi iekļauti šādos izdevumos, saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to izmantot neatkarīgi no izdevuma kopumā.
(3) Izņemot šā likuma 36. panta pirmās daļas noteikumus, juridisko personu tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, izbeidzas 25 gadus pēc šādu izdevumu publicēšanas vai izveidošanas, ja tie nav bijuši publicēti.
34. pants. Licences uz darbu izmantošanu
(1) Ja licencē nav noteikts citādi, licence nedod tiesības uz darba pārveidošanu. Var būt vienkāršas licences un izņēmuma licences.
(2) Vienkāršas licences dod tiesības licences saņēmējam (izmantotājam) veikt atļautās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras saņēmušas attiecīgo licenci.
(3) Izņēmuma licence dod tiesības atļautās darbības veikt tikai tās saņēmējam (izmantotājam) un ir spēkā tikai tad, ja tā noformēta rakstveidā un to parakstījušas abas puses.
35. pants. Autora līgums
(1) Autora līgums atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma prasībām regulē noteiktus darba izmantošanas veidus (tas ir, konkrētas tiesības, kas nodotas saskaņā ar šo līgumu), izmantošanas noteikumus, atlīdzības lielumu (vai atlīdzības noteikšanas kārtību) par katru darba izmantošanas veidu, atlīdzības izmaksas kārtību un termiņus. Strīdus šajos jautājumos izskata tiesa.
(2) Ja autora līgumā atlīdzības summa nav konkretizēta, to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.
(3) Autora līgumā var paredzēt piešķirt licenci par darba izmantošanu vienā vai vairākos līgumā norādītajos veidos vienlaikus ar tiesībām nodot licenci pilnībā vai daļēji trešajām personām (sublicence). Ja līgumā tādu norādījumu nav, licence tiek ierobežota ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.
(4) Rakstveidā slēdzami šādi līgumi:
1) izņēmuma licences līgums;
2) izdevniecības līgums;
3) līgumi ar autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām;
4) līgums ar izpildītāju par audiovizuāla darba radīšanu;
5) citi līgumi, par kuriem puses vienojušās.
36. pants. Autora līguma termiņš
(1) Laiks, uz kādu izdota licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.
(2) Ja piešķirtā licence līgumā nav ierobežota laika ziņā, autors tādu līgumu jebkurā brīdī var lauzt, par to rakstveidā brīdinot otru . pusi sešus mēnešus pirms līguma laušanas.
(3) Nav atļauts autora līgumā iekļaut noteikumu par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām.
37. pants. Teritorija, kurā ir spēkā izsniegta licence pēc autora , līguma
(1) Autora līgumā jānorāda teritorija, kurā izsniegtā licence ir spēkā.
(2) Ja līguma nav noradīta teritorija, kurā darbojas licence, kas piešķirta saskaņā ar šādu līgumu, tā attiecas uz valsti, kurā attiecīgais līgums noslēgts.
38. pants. Autora līgums uz pasūtītu darbu
(1) Ja noslēgts autora līgums uz pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.
(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu. Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, izdarot grozījumus līgumā. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, tas pasūtītājam ir pamats līguma laušanai.
39. pants. Blakustiesību īpašnieki
(1) Sājā sadaļā noteikto tiesību īpašnieki ir izpildītāji, fonogrammu producenti un ētera raidījumu organizācijas, kā arī organizācijas, kas raida pa vadiem, vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.
(2) Fonogrammu producenti un ētera raidījumu organizācijas, kā arī organizācijas, kas raida pa vadiem, īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar izpildītāju un autoru piešķirtas uz fonogrammu vai ēterā pārraidītu, vai pa vadiem fiksētu darbu. Atļauja, kas saņemta no izrādes režisora par iestudējuma izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no citiem izpildītājiem, kuri piedalās iestudējumā, un darba autora.
(3) Izpildītāji realizē šajā sadaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.
(4) Šajā sadaļā paredzēto tiesību apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Fonogrammas producents un izpildītāji savu tiesību apliecināšanai izmanto zīmi, kas sastāv no burta «P» aplītī un fonogrammas pirmatskaņojuma gada. Šī zīme ir jāatveido uz visiem fonogrammas eksemplāriem vai uz to iesaiņojuma tādā veidā, kas skaidri norāda uz aizsardzību.
(5) Izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakustiesību īpašnieki, kas paredzēti šajā sadaļā, īsteno savas tiesības tieši vai ar pilnvarotu personu un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.
40. pants. Izpildītāju tiesības
(1) Izpildītājiem attiecībā uz savā izpildījumā vai iestudējumā īstenotiem mākslas darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem), ir šādas izņēmuma tiesības:
1) prasīt sava vārda atzīšanu;
2) prasīt izpildījuma vai iestudējuma aizsardzību pret jebkādu sagrozīšanu vai jebkuru citu rīcību, kas spēj kaitēt izpildītāja godam un reputācijai;
3) atļaut vai aizliegt translāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem vai darba izziņošanu citādā veidā, izņemot gadījumus, kad izpildījums vai iestudējums jau agrāk translēts, raidīts ēterā vai pa vadiem vai citādi likumīgi fiksēts;
4) atļaut vai aizliegt fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu vai iestudējumu;
5) atļaut vai aizliegt sava izpildījuma vai iestudējuma fiksācijas atkārtošanu, ja:
— pirmreizēja fiksācija izdarīta bez izpildītāju atļaujas;
— fiksācija tiek atkārtota citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem izpildītāji devuši atļauju;
— atkārtošana tiek veikta citiem mērķiem, nevis tiem, kam tika veikta fiksācija saskaņā ar šā likuma 45. panta noteikumiem;
6) atļaut vai aizliegt izpildījuma vai iestudējuma fiksāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, izņemot gadījumus, kad fiksācija pirmreizēji tika veikta nekomerciālos nolūkos;
7) atļaut vai aizliegt nomāt vai izīrēt komerciāliem nolūkiem publicētas izpildījumu vai iestudējumu fonogrammas. Šīs tiesības, slēdzot līgumu par izpildījuma vai iestudējuma fiksāciju, pāriet fonogrammas producentam, bet izpildītājs saglabā savas tiesības uz atlīdzību par šādu fonogrammu un to eksemplāru nomu vai īri.
(2) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 43. panta otro daļu.
(3) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu vai iestudējumu un par to izmantošanu gadījumos, kas norādīti šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7. punktā, izpildītājam maksā atlīdzību.
(4) Atlīdzība, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7. punktā, noteikti jāsamaksā izpildītājam vai tā pilnvarotai personai uz noslēgta līguma pamata.
41. pants. Izpildītāja līgums
Attiecībā uz izpildītāja līgumu ir spēkā uz autora līgumu attiecinātie šā likuma 35. panta otrās daļas un 36. panta ceturtās daļas noteikumi.
42. pants. Līgums ar izpildītāju par audiovizuāla darba radīšanu
(1) Līguma noslēgšana starp izpildītāju un audiovizuāla darba producentu par audiovizuāla darba radīšanu nosaka, ka izpildītājs nodod tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, atkārtošanu un izziņošanu vispārīgai zināšanai saskaņā ar šā likuma 40. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu. Šādas audiovizuāla darba izmantošanas tiesības ierobežo izpildītāja piešķirtās tiesības un, ja līgumā nav noteikts citādi, neietver tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā.
(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru šāda darba izmantošanas veidu.
43. pants. Fonogrammu producentu tiesības
(1) Fonogrammu producentam attiecībā uz savām fonogrammām, izņemot publicētās fonogrammas, ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt fonogrammu un to eksemplāru tiešu vai netiešu atkārtošanu, izplatīšanu, translāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, kā arī saņemt atlīdzību par izsniegto licenci izmantot fonogrammas, to eksemplārus un par to izmantošanu. Tiesības uz izplatīšanu ietver tiesības uz fonogrammu un to eksemplāru nomu, īri un importu.
(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības:
1) atļaut vai aizliegt likumīgi izgatavotu fonogrammu un to eksemplāru importu;
2) atļaut vai aizliegt to fonogrammu eksemplāru izplatīšanu, kuru izgatavošanai vai importam nav izsniegta licence.
(3) Fonogrammu producenti turpina izmantot izņēmuma tiesības uz savu fonogrammu un to eksemplāru nomu un īri neatkarīgi no fonogrammas eksemplāra īpašnieka tiesībām.
(4) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu un to eksemplāru nomu un īri veic izpildītāju un fonogrammu ražotāju pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (šā likuma 51. pants). Atlīdzības summas, ka izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammas producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp viņiem nav noteikts citādi.
44. pants. Atlīdzība par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu
(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos vai šādu fonogrammu atkārtoti eksemplāri tiek izmantoti translācijai, raidīšanai ēterā vai pa vadiem, izmantotājam ir pienākums izmaksāt taisnīgu atlīdzību izpildītājiem un fonogrammas producentam.
(2) 5a panta pirmajā daļa noradītas atlīdzības lielums tiek noteikts ar speciālu vienošanos starp izpildītāju, fonogrammas producentu vai to pilnvarotu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvjiem un fonogrammu un to eksemplāru izmantotājiem vai tādu izmantotāju apvienībām (asociācijām). Sājā dokumentā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas un tās eksemplāru izmantošanas veidu, atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.
45. pants. Ētera raidījumu organizāciju tiesības
(1) Ētera raidījumu organizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir šādas izņēmuma tiesības:
1) atļaut vai aizliegt retranslāciju vai raidīšanu pa vadiem;
2) atļaut vai aizliegt fiksāciju;
3) atļaut vai aizliegt savu raidījumu fiksācijas atkārtošanu, ja:
a) fiksācija izdarīta bez šo organizāciju atļaujas;
b) atkārtošana tiek veikta citos nolūkos, nevis tajos, kādiem izdarīta fiksācija atbilstoši šā likuma 47. panta noteikumiem;
4) atļaut vai aizliegt izziņot radio un televīzijas raidījumus, ja tie notiek par ieejas maksu vietās, kas pieejamas plašam personu lokam.
(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos ētera raidījumu organizācijām jāsaņem atlīdzība.
46. pants. Pa vadiem raidošo organizāciju tiesības
(1) Organizācijām, kas raida pa vadiem, attiecībā uz saviem raidījumiem ir šādas izņēmuma tiesības:
1) atļaut vai aizliegt retranslāciju ēterā vai raidīšanu pa vadiem;
2) atļaut vai aizliegt fiksāciju;
3) atļaut vai aizliegt savu raidījumu fiksācijas atkārtošanu, ja:
a) fiksācija izdarīta bez šo organizāciju atļaujas;
b) atkārtošana tiek veikta citos nolūkos, nevis tajos, kādiem izdarīta fiksācija atbilstoši šā likuma 47. panta noteikumiem;
4) atļaut vai aizliegt izziņot radio vai televīzijas raidījumus, ja tie notiek par ieejas maksu vietās, kas pieejamas plašam personu lokam.
(2) Par atļauju izmantot raidījumu un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos organizācijām, kas raida pa vadiem, ir jāsaņem atlīdzība.
47. pants. Izpildītāju, fonogrammu producentu, ētera raidījumu organizāciju un pa vadiem raidošo organizāciju tiesību ierobežošana
(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, ētera raidījumu organizāciju un pa vadiem raidošo organizāciju piekrišanas un bez atlīdzības izmaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, iestudējumu, raidījumu ēterā vai pa vadiem un to fiksāciju, kā arī fonogrammu atkārtošanu:
1) personiskiem mērķiem;
2] nelielu fragmentu iekļaušanai aktuālo notikumu apskatos;
3) apmācību un zinātniski pētnieciskos nolūkos;
4) nelielu fragmentu izmantošanai citātos ar noteikumu, ka šāda citēšana notiek informācijas nolūkos. Ja ētera raidījumu organizācijas un organizācijas, kas raida pārvadiem, izmanto fonogrammu eksemplārus, kuri publicēti komerciālos nolūkos, jebkura izmantošana raidīšanai ēterā vai pa vadiem iespējama, ievērojot šā likuma 44. panta noteikumus;
5) citiem nolūkiem, kas noteikti šā likuma pirmās sadaļas piektajā nodaļā attiecībā uz zinātnes, literatūras, mūzikas un mākslas darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.
(2) Šā likuma 40., 43., 45. un 46. panta noteikumus nepiemēro attiecībā uz atļaujas saņemšanu no izpildītājiem, fonogrammu producentiem, ētera raidījumu organizācijām vai pa vadiem raidošajām organizācijām, lai veiktu īslaicīgu izpildījuma, iestudējuma vai raidījuma izmantošanu un izdarītu tādu fiksāciju vai fonogrammu atkārtošanu, kas publicētas komerciālos nolūkos, ja fiksāciju īslaicīgai izmantošanai vai atkārtošanu izdara pati raidījumu organizācija ar saviem līdzekļiem un saviem raidījumiem, ievērojot šādus noteikumus:
1) raidījumu organizācijai jāsaņem iepriekšēja atļauja raidīt ēterā vai pa vadiem pašu iestudējumu, izpildījumu vai raidījumu, attiecībā uz kuru saskaņā ar šā punkta noteikumiem izdara īslaicīgas izmantošanas fiksāciju vai tādas fiksācijas atkārtošanu;
2) šādas fiksācijas jāiznīcina laika posmā, kāds noteikts zinātnes, literatūras, mūzikas un mākslas darbu īslaicīgu ierakstu izmantošanai, ko veic raidījumu organizācijas saskaņā ar šā likuma 24. panta noteikumiem, izņemot vienīgo eksemplāru, ko var saglabāt oficiālos arhīvos, pamatojoties uz tā īpašo dokumentālo un kultūrvēsturisko nozīmi.
(3) Ierobežojumus, kas paredzēti šajā pantā, piemēro tādā veidā, lai tie neradītu zaudējumus normālai fonogrammu, izpildījumu, iestudējumu, raidījumu un to fiksāciju izmantošanai, kā arī tajos iekļauto zinātnes, literatūras, mūzikas un mākslas darbu izmantošanai un neaizskartu izpildītāju, fonogrammu producentu, raidījumu organizāciju un darbu autoru likumīgās intereses.
48. pants. Blakustiesību termiņš
(1) Tiesības, kas paredzētas šajā sadaļā attiecībā uz izpildītājiem, ir speķa 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai iestudējuma. Izpildītāja tiesības, kas paredzētas kā likuma 40. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, ir spēkā bez termiņa ierobežojuma.
(2) Tiesības, kas paredzētas šajā sadaļā attiecībā uz fonogrammu producentiem, ir spēkā 50 gadus pēc fonogrammas izziņošanas.
(3) Tiesības, kas paredzētas šajā sadaļā attiecībā uz ētera raidījumu organizācijām, ir spēkā 50 gadus pēc tādas organizācijas attiecīgā raidījuma izziņošanas ēterā.
(4) Tiesības, kas paredzētas šajā sadaļā attiecībā uz organizācijām, kas raida pa vadiem, ir spēkā 50 gadus pēc šādas organizācijas attiecīgā raidījuma izziņošanas pa vadiem.
(5) Šā panta iepriekšējās daļās paredzētais tiesību termiņš sākas no tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31. decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.
49. pants. Blakustiesību ietvari
(1) Izpildītāju tiesības saskaņā ar šo sadaļu tiek atzītas, ja:
1) izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) izpildījums, iestudējums noticis Latvijas Republikas teritorijā;
3) izpildījums, iestudējums fiksēts fonogrammā, ko aizsargā saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;
4) izpildījums, iestudējums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts ētera raidījumā vai raidījumā pa vadiem, ko aizsargā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem.
(2) Fonogrammu ražotāju tiesības saskaņā ar šo sadaļu tiek atzītas, ja:
1) fonogrammas ražotājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) skaņas pirmā fiksācija notikusi Latvijas Republikas teritorijā;
3) fonogrammas pirmpublicējums noticis Latvijas Republikas teritorijā.
(3) Ētera raidījumu organizāciju un pa vadiem raidošo organizāciju tiesības saskaņā ar šo sadaļu tiek atzītas, ja ētera raidījumu organizācijas vai pa vadiem raidošās organizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvijas Republikas teritorijā.
(4) Tiesības, kas paredzētas šajā sadaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo izpildījumu, iestudējumu, skaņas fiksāciju, raidījumu ēterā vai pa vadiem ārpus Latvijas Republikas teritorijas saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.
50. pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Latvijas Republikas autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību aizsardzību, ja norādītās tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Šādas organizācijas izveido Latvijas Republikas autori, izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakustiesību īpašnieki, un tās darbojas to pilnvaru ietvaros, kas saņemtas no autoriem un blakustiesību īpašniekiem.
51. pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas
(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka pretmonopola likumdošanas akti.
(2) Pilnvaras uz mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu Latvijas Republikā iegūst no Latvijas Republikas autoriem, izpildītājiem un citiem blakustiesību īpašniekiem uz rakstveida vienošanās (līguma) pamata.
(3) Ārvalstu autorus un blakustiesību īpašniekus Latvijas Republikā pārstāv Latvijas Republikas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar ārvalstu autoru vai blakustiesību īpašnieku vai to pilnvaroto organizāciju pilnvarojuma līgumu.
(4) Savā darbībā autortiesību un blakustiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv šo īpašnieku tiesības un likumīgās intereses visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.
(5) Licences (atļaujas), ko organizācijas piešķir autortiesību un blakustiesību izmantotājiem, ir visaptverošas, tas ir, atļauj visu darbu izmantošanu, izpildīšanu, iestudēšanu, fonogrammu izmantošanu, raidīšanu ēterā vai pa vadiem. Izdodot tādas licences, organizācijas pārstāv visus autortiesību un blakustiesību īpašniekus, kuru intereses skar šādas licences. Visas iespējamās autortiesību un blakustiesību īpašnieku mantiskās pretenzijas pret izmantotājiem, kas izriet no visaptverošu licenču izmantošanas vai saistītas ar to, jānoregulē organizācijām, kas tādas licences izdevušas.
(6) Organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo summu izmaksā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autortiesību un blakustiesību īpašnieku interesēs.
52. pants. Mantisko tiesību kolektīva pārvaldījuma organizāciju funkcijas
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām jāpilda šādas funkcijas:
1) jāvienojas ar izmantotājiem par atlīdzības lielumu un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;
2) jāizsniedz izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas šādas organizācijas;
3) jāvienojas ar izmantotājiem par taisnīgas atlīdzības lielumu tajos gadījumos, kad atlīdzības iekasēšanu veic šādas organizācijas (šā likuma 16. panta otrā daļa, 27. pants, 28. panta trešā daļa, 43. panta otrā daļa);
4) jāveic licencēs paredzētas atlīdzības un/vai taisnīgas atlīdzības iekasēšana;
5) jāveic saskaņā ar šā panta 4. punkta noteikumiem iekasētās atlīdzības un/vai taisnīgas atlīdzības sadalīšana un izmaksa autortiesību un blakustiesību īpašniekiem;
6) jāveic citas darbības saskaņā ar autortiesību un blakustiesību īpašnieku pilnvarojumu.
53. pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi
(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbojas to autortiesību un blakustiesību īpašnieku interesēs, kurus tās pilnvarotas pārstāvēt. Šīm organizācijām jāpilda šādi pienākumi:
1) izmaksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, jāsniedz viņiem pārskats par darbu izmantošanu, izpildīšanu utt.;
2) iekasētas atlīdzības summas pēc šā panta otrajā daļā noteikto atskaitījumu izdarīšanas jāsadala starp šādu organizāciju pārstāvētajiem autortiesību un blakustiesību īpašniekiem proporcionāli viņu izmantotajiem darbiem, izpildījumam utt. un regulāri jāizmaksā norādītās summas.
(2) Aizliegts izmantot citiem mērķiem saskaņā ar šā likuma 52. panta 4. punkta noteikumiem iekasēto atlīdzību. No tās ir atļauts segt vienīgi faktiskos izdevumus, kas saistīti ar tās iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu; no savāktās atlīdzības summas var atskaitīt arī līdzekļus speciālajiem fondiem, ko radījušas šīs organizācijas ar pārstāvēto autortiesību un blakustiesību īpašnieku piekrišanu un viņu interesēs.
(3) Autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 51. panta piektajā daļā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī izslēdz viņu darbus, izpildījumus utt. no licencēm, ko šīs organizācijas izdod izmantotājiem.
AUTORTIESĪBU UN BLAKUSTIESĪBU PĀRKĀPUMI. AUTORU, IZPILDĪTĀJU, FONOGRAMMU RAŽOTĀJU, ĒTERA RAIDĪJUMU ORGANIZĀCIJU UN PA VADIEM RAIDOŠO ORGANIZĀCIJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA
54. pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi. Darba kontrafaktie eksemplāri, fonogrammas
(1) Fiziskā vai juridiskā persona, kura nepilda šā likuma prasības attiecībā uz autortiesību un/vai blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, arī importē Latvijas Republikā (izņemot importu personiskiem mērķiem) darbu un fonogrammu eksemplārus, kas izgatavoti bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas, ir autortiesību un/vai blakustiesību pārkāpēja.
(2) Kontrafaktie eksemplāri ir darba un fonogrammas eksemplāri, kuru izgatavošana vai izplatīšana izraisa autortiesību un/vai blakustiesību pārkāpumu.
(3) Kontrafaktie eksemplāri saskaņā ar šo likumu ir arī Latvijas Republikas teritorijā aizsargātu darbu eksemplāri un fonogrammas, kas importētas no valstīm, kurās šie darbi un fonogrammas netiek aizsargātas vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.
55. pants. Autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu, ētera raidījumu organizāciju un pa vadiem raidošo organizāciju tiesību aizsardzība
(1) Autors, izpildītājs, fonogrammas producents, ētera raidījumu organizācija, pa vadiem raidošā organizācija un citi autortiesību un blakustiesību īpašnieki ir tiesīgi prasīt no pārkāpēja:
1) savu tiesību atzīšanu;
2) līdz tiesību pārkāpšanai bijušā stāvokļa atjaunošanu un prettiesisko darbību pārtraukšanu vai pārkāpšanas draudus radošo darbību pārtraukšanu;
3) zaudējumu atlīdzināšanu, ieskaitot neiegūto peļņu;
4) nevis zaudējumu atlīdzināšanu, bet kompensāciju pēc tiesas ieskata;
5) Latvijas Republikas Civillikumā vai citos likumdošanas aktos paredzētu pasākumu veikšanu savu tiesību aizsardzībai.
(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību īpašnieki var griezties likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā.
(3) Tiesa var pieņemt lēmumu par to, ka darbu vai fonogrammu kontrafakta eksemplāri konfiscējami vai iznīcināmi, bet materiāli un iekārtas, kas izmantoti to atkārtošanai, pēc prasītāja lūguma nododami viņam attiecīgo zaudējumu atlīdzināšanai vai nododami izmantošanai labdarības nolūkos, vai to vērtība ieskaitāma Latvijas Republikas budžetā.
(4) Ja pārkāptas tiesības, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma trešās sadaļas noteikumiem, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību un blakustiesību īpašnieku vārda ceļ attiecīgi pilnvarotā mantisko tiesību kolektīva pārvaldījuma organizācija.
56. pants. Darbu un fonogrammu nelikumīgu eksemplāru apķīlāšana
Darbu un fonogrammu eksemplārus, kas, pārkāpjot autoru un fonogrammu producentu tiesības, izgatavoti, atkārtoti, izplatīti, pārdoti, importēti vai citādi izmantoti vai paredzēti izmantošanai, var apķīlāt.
57. pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem
Atkarībā no autortiesību un/vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs tiek saukts pie civilās, administratīvās vai kriminālās atbildības atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.
58. pants. Ja starptautiskais līgums, ko noslēgusi Latvijas Republika, paredz noteikumus, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |