Darbības ar dokumentu

Piena pārstrādes uzņēmums — patstāvīgs uzņēmums, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, piena produkcijas sagatavošanu realizācijai un uzglabāšanu.

Sabiedrības — akciju, paju un kooperatīvas sabiedrības, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Kapitāla daļas — dažādiem sabiedrību veidiem atbilstošās līdzīpašuma daļas, arī akcijas, pajas.

Kapitāla personificēšana — bezatlīdzības kārtībā piensaimnieku operatīvajām sabiedrībām nodotā īpašuma vērtības sadalīšana starp šo sabiedrību biedriem.

Privatizējamais objekts — piena pārstrādes valsts uzņēmums, ādu uzņēmumu grupa vai bijušais piena pārstrādes valsts uzņēmums, kurš ar valsts pārvaldes institūcijas lēmumu vai rīkojumu nodots citai, juridiskajai personai laikā līdz 1992. gada 15. aprīlim.

Piena un tā produktu piegādātāji — šā likuma izpratnē ir saskaņā ar šo likumu privatizējamie objekti, kuri 1991. un 1992. gadā piegādājuši pienu un tā produktus citiem saskaņā ar šo likumu privatizējamajiem objektiem.

Personificējamais objekts — piena pieņemšanas un pārstrādes valsts uzņēmums, kas nodots īpašumā piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 392. gada 15. aprija lēmumu «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 18/19).

1. pants. Likuma darbība un uzdevumi

Saskaņā ar šā likuma 2., 3. un 4. nodaļas noteikumiem privatizējami:

1) Latvijas Republikas Augstākas Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmuma «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» 4. punktā minētie valsts uzņēmumi;

2) visi piena pārstrādes valsts uzņēmumi, attiecībā uz kuriem izpildot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmumu «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju», piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nav iesniegušas pieteikumu
un kuri nav nodoti tām īpašumā sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas tāpēc, ka šīs sabiedrības nav veikušas darbības, kas paredzētas šo uzņēmumu nodošanu un pieņemšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

3) bijušie piena pārstrādes valsts uzņēmumi, kuri ar valsts pārvaldes institūciju lēmumiem un rīkojumiem nodoti citām juridiskajām personām laikā līdz 1992. gada 15. aprīlim, izņemot tajos ietilpstošos Lauksaimniecības ministrijas noteiktos piena pieņemšanas un pārstrādes objektus, kuri saskaņā ar šajā pantā minēto lēmumu bezatlīdzības kārtībā nododami piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām īpašumā.

Saskaņā ar šā likuma 5. nodaļas noteikumiem ir personificējams īpašums piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos, kuri saskaņā ar šajā pantā minēto lēmumu ir nodoti īpašumā piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

Šis likums neattiecas uz tiem ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu noteiktajiem valsts uzņēmumiem, kas izpilda valsts rezervju glabātavu funkcijas. Šāds lēmums Ministru Padomē jāpieņem divu nedēļu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

2. pants. Piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas tiesiskais pamats

Piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizācijas tiesiskais pamats ir šis likums un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmums «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju». Ar piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos, kuri nav noregulēti šajā likumā un minētajā lēmumā, jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

3. pants. Privatizācijas kārtība

Piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas process aptver:

1) privatizācijas komisiju izveidošanu — mēneša laika no šā likuma spēkā stāšanās dienas;

2) pagastu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību nodibināšanu _ divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas;

3) privatizējamā objekta novērtēšanu — sešu nedēļu laikā no privatizācijas komisijas apstiprināšanas dienas;

4) privatizācijas projekta sagatavošanu — divu mēnešu laikā no privatizācijas komisijas apstiprināšanas dienas;

5) privatizācijas projekta apstiprināšanu — mēneša laikā no projekta iesniegšanas dienas;

6) dibināmās sabiedrības prospekta sagatavošanu — divu nedēļu laikā no privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas;

7) statūtu projekta un citu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu — divu mēnešu laikā no privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas;

8) parakstīšanos uz privatizējama objekta kapitāla daļām — divu nenesu laikā no parakstīšanās izsludināšanas dienas;

9) kapitāla daļu iegādi īpašumā — privatizācijas projektā noteiktajos termiņos;

10) sabiedrības dibināšanas sapulces sasaukšanu — triju mēnešu laikā no privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas;

11) sabiedrības reģistrāciju;

12) lietu nodošanu un pieņemšanu — ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

4. pants. Privatizējamā objekta administrācijas funkcijas šā objekta privatizācijā

Privatizējamā objekta administrācija turpina vadīt objekta saimniecisko darbību saskaņā ar šo darbību reglamentējošiem normatīvajiem dokumentiem, atbild par uzņēmuma īpašuma saglabāšanu un pārstāv uzņēmumu attiecībās ar valsti, citām juridiskajām un fiziskajām personām.

Administrācijas pienākums ir nodrošināt privatizācijas komisiju ar nepieciešamo informāciju, kā arī segt ar privatizācijas procesu saistītos izdevumus.

Privatizējamā objekta administrācijas pienākumi un atbildība izbeidzas, tiklīdz tā ar sabiedrības izpildinstitūciju ir parakstījusi lietu nodošanas pieņemšanas aktu. Tas izdarāms divu nedēļu laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

5. pants. Privatizācijas komisijas, to sastāvs un izveidošanai kārtība

Privatizācijas procesu organizē un vada privatizācijas komisijas kuras veic savu darbību saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma «Par valsts un pašvaldību īpašu privatizācijas komisijām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13/14) 7., 8. un 9. pantu.

Privatizācijas komisija iekļauj:

1) Lauksaimniecības ministrijas speciālistu kā valsts pilnvarotu pārstāvi, kurš ir šīs komisijas priekšsēdētājs;

2) privatizējamā objekta vadītāju;

3) privatizējamā objekta uzskaites un ekonomiskā dienesta vadītāju;

4) privatizējama objekta darbinieku kopsapulce izvirzīto pārstāvi, kurš neietilpst privatizējamā objekta administrācijā;

5) to pašvaldību pārstāvi, kuru teritoriju apkalpo privatizējamais objekts;

6) ne mazāk par sešiem privatizējamā objekta apkalpes zonā ietilpstošo piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību pārstāvjiem vai pagastu piena ražotāju izvirzītiem pārstāvjiem, ja šādas sabiedrības vēl nav izveidotas. Šos pārstāvjus ievēlē privatizējamā objekta apkalpes zonā ietilpstošo piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību vai piena ražotāju sanāksmēs, kuru sasaukšanu koordinē Lauksaimniecības ministrija un rajonu lauksaimniecības departamenti.

Privatizācijas komisija savā darbā var iesaistīt arī ekspertus ar padomdevēja tiesībām.

Privatizācijas komisija atsevišķu funkciju veikšanai var veidot apakškomisijas.

Katra privatizējamā objekta privatizācijas komisiju apstiprina Lauksaimniecības ministrija. Tas izdarāms mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs nodrošina privatizācijas procesa norisi saskaņā ar šā likuma prasībām, un par to viņš kā amatpersona ir atbildīgs likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Privatizācijas komisijas sastāvs jāpublicē to rajonu laikrakstos, kuru teritoriju apkalpo privatizējamais objekts.

6. pants. Privatizācijas komisijas funkcijas

Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no privatizācijas komisijas apstiprināšanas dienas tā veic privatizējamā objekta novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem.

Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no privatizācijas komisijas apstiprināšanas dienas tā sagatavo objekta privatizācijas projektu vai organizē tā izstrādes konkursu saskaņā ar šā likuma 13. panta noteikumiem un iesniedz to Lauksaimniecības ministrijai apstiprināšanai.

Pēc objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas privatizācijas, komisija veic šādas ar tā īstenošanu saistītās darbības:

1) divu nedēļu laikā saskaņā ar šā likuma 14. panta noteikumiem sagatavo dibināmās sabiedrības prospektu;

2) divu nedēļu laikā paziņo privatizējamā objekta darbiniekiem, tā apkalpes zonā ietilpstošo pagastu valdēm, piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī citām personām privatizējamā objekta rezervēto kapitāla daļu lielumu un iegādes nosacījumus;

3) divu mēnešu laikā saskaņā ar šā likuma 15. panta noteikumiem sagatavo dibināmās sabiedrības statūtu un citu nepieciešamo dokumentu projektus;

4) atver bankā kontu, kurā izdarāmas iemaksas par kapitāla daļām, un organizē šo iemaksu pieņemšanu;

5) saskaņā ar šā likuma 20. un 21. panta noteikumiem organizē parakstīšanos uz sabiedrības kapitāla daļām;

6) organizē sabiedrības dibināšanas sapulci.

Privatizācijas komisija savu darbību izbeidz pēc sabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un pēc privatizācijas komisijas un sabiedrības izpildinstitūcijas dokumentu nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas. Šis akts ir jāparaksta, tiklīdz parakstīts akts par lietu nodošanu un pieņemšanu.

7. pants. Lauksaimniecības ministrijas funkcijas piena pārstrādes objektu privatizācijā

Lauksaimniecības ministrija ir tā valsts pārvaldes institūcija, kas atbild par piena pārstrādes objektu privatizāciju, organizē un koordinē šo procesu.

Lauksaimniecības ministrija piena pārstrādes objektu privatizācijas procesa nodrošināšanai:

1) ieceļ valsts pilnvarotu pārstāvi objekta privatizācijas komisijā. Šis pārstāvis ir Lauksaimniecības ministrijas speciālists un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs;

2) mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nosaka, kāda kapitāla daļa saskaņā ar šā likuma 17. panta trešās daļas noteikumiem saglabājama juridiskajām personām, kurām ar valsts pārvaldes institūciju lēmumu vai rīkojumu laikā līdz 1992. gada 15. aprīlim nodoti bijušie piena pārstrādes valsts uzņēmumi;

3) ja nepieciešams, mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas apstiprina objekta privatizācijas komisijai saistošu, argumentētu valstij paturamās kapitāla daļas lielumu privatizējamajos objektos šā likuma 17. pantā noteiktā pamatkapitāla sadalījuma ietvaros;

4) koordinē dibināmo sabiedrību pamatkapitāla sadalījumu starp atsevišķiem privatizējamajiem objektiem atbilstoši savstarpēji piegādātā piena daudzumam saskaņā ar šā likuma 16. un 18. panta noteikumiem;

5) izskata strīdus, kas saistīti ar piena pārstrādes objektu privatizāciju;

6) mēneša laikā no iesniegšanas dienas izskata un apstiprina objektu privatizācijas projektus, kā arī kontrolē to atbilstību šī likuma prasībām; ja tiek konstatētas neatbilstības, norāda uz tām privatizācijas komisijām.

8. pants. Pagasta pašvaldības funkcijas piena pārstrādes objektu privatizācijā

Ja pagastā nav piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības vai pagasta teritorija nav iekļauta kādas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības darbības iecirknī, pagasta valde:

1) nodrošina, lai 15 dienu laikā no šā likuma spēkā stāšanā dienas pagasta piena ražotāju sanāksmēs tiktu izvirzīti pārstāvji objektu privatizācijas komisijām, un paziņo tos rajona lauksaimniecības departamentam;

2) nodrošina pagasta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības nodibināšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

9. pants. Privatizācijas sapulce

Privatizācijas sapulcē var piedalīties:

1) fiziskās un juridiskās personas, kas šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā ir parakstījušās uz privatizējamā objekta kapitāla daļām un ir šīs daļas nomaksājušas privatizācijas projektā noteiktajā kārtībā, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji;

2) pilnvarotie pārstāvji no tiem privatizējamajiem objektiem, kuriem rezervētas kapitāla daļas par piegādāto pienu;

3) personas, kurām saskaņā ar privatizācijas projektu īpašuma tiesības uz daļu no privatizējamā objekta pamatkapitāla saglabātas vai noteiktas bezatlīdzības kārtībā, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji.

Tās kapitāla daļas, kuras par piegādāto pienu rezervētas citiem privatizējamajiem objektiem, privatizācijas sapulcē pārstāv:

1) sabiedrības pilnvarotā persona, ja uz privatizējamā objekta bāzes sabiedrība jau nodibināta;

2) privatizācijas komisijas pilnvarotā persona, ja uz privatizējamā objekta bāzes sabiedrība vēl nav nodibināta.

Katram sapulces dalībniekam pašam vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību jāpārstāv ne mazāk kā divi procenti no privatizācijas projekta noteiktā sabiedrības pamatkapitāla, bet sapulcē ir tiesības piedalīties katrai piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai, kura parakstījusies uz privatizējamā objekta kapitāla daļām un nomaksājusi tās privatizācijas projekta noteiktajā kartība. Ja persona ir parakstījusies uz vairāk nekā diviem procentiem no pamatkapitāla, tā deleģēt uz sapulci attiecīgi lielāku pilnvaroto pārstāvju skaitu.

Sapulce ir tiesīga, ja tā ir izziņota privatizējamā objekta apkalpes zonas rajonu laikrakstos ne vēlāk kā 15 dienas pirms sapulces un ja šādi izziņotā sapulcē pamatkapitāla pārstāvība atbilst privatizācijas projektā paredzētā statūtsabiedrības veida dibināšanas nosacījumiem. Ja privatizācijas projektā paredzēta kooperatīvās sabiedrības vai šādu sabiedrību savienības dibināšana, sapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk par pusi no šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

Ja šādi izziņota sapulce nav tiesīga tāpēc, ka tajā nepietiekami pārstāvēts pamatkapitāls, ne vēlāk kā mēneša laikā tādā pašā veidā sasaucama atkārtota sapulce, kura ir lemttiesīga, ja tajā ir pārstāvēta ne mazāk kā puse no pamatkapitāla. Šis nosacījums neattiecas uz kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām.

Privatizācijas sapulce:

1) izskata privatizācijas komisijas pārskatu par tās darbu;

2) izskata un pieņem privatizācijas komisijas sagatavoto dibināmās sabiedrības statūtu projektu. Lēmumu šajā jautājumā sapulce pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot atbilstoši kapitāla daļām. Dibinot kooperatīvo sabiedrību vai šādu sabiedrību savienību, lēmumu šajā jautājumā pieņem Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumā «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36) noteiktajā kārtībā;

3) pieņemtajos statūtos noteiktajā kārtībā ievēlē sabiedrības pārvaldes institūcijas un lemj par citiem ar sabiedrības darbību saistītiem jautājumiem.

10. pants. Sabiedrības reģistrācija

Piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas rezultātā izveidotās sabiedrības reģistrējamas Latvijas Republikas 1990. gada 20. novembra likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49) noteiktajā kārtībā.

Lai reģistrētu sabiedrību, ir jāiesniedz šādi dokumenti:

1) reģistrācijas pieteikums;

2) statūti, ko parakstījuši sabiedrības ievēlēto izpildinstitūciju locekļi, sapulces vadītājs un sekretārs;

3) kapitāla daļu īpašnieku saraksts;

4) sabiedrības dibināšanas sapulces protokola noraksts;

5) ar sabiedrības dibināšanu un reģistrāciju saistīto maksājumu un ieguldījumu izdarīšanu apliecinošie dokumenti.

11. pants. Privatizētā objekta manta un saistības

Ar lietu nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienu beidz pastāvēt valsts uzņēmums, kura tiesību un saistību pārņēmēja ir sabiedrība.

Pēc sabiedrības reģistrācijas ar lietu nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienu sabiedrībai tiek nodota visa privatizētā objekta manta, izņemot denacionalizējamos un likumīgajiem īpašniekiem atdodamos īpašumus, kā arī dzīvojamas mājas un dzīvokļus kuri nododami pašvaldībām un vēlāk privatizējami saskaņā ar īpašu likumu.

Privatizēta objekta saistības sabiedrībai ir jāpilda Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

12. pants. Strīdu izšķiršana

Pretenzijas par kapitāla sadalījuma atbilstību šā likuma prasībām, kā arī citas ar objekta privatizāciju saistītās pretenzijas izskata objekta privatizācijas komisija. Ja vienošanās netiek panākta, pretenzijas izskata Lauksaimniecības ministrija. Ja arī šajā instancē vienošanās netiek panākta, jautājumu pēc ieinteresētās personas prasības izskata tiesa.

13. pants. Privatizācijas projekts

Privatizācijas projektā jāiekļauj:

1) objekta nosaukums;

2) ziņas par objekta atrašanās vietu;

3) objekta iepriekšējā darbības gada bilance, saimnieciskās un finansiālās darbības analīze un novērtējums par iepriekšējiem trijiem darbības gadiem;

4) objekta inventarizācijas lieta, kurā fiksēta objekta un tā mantas vērtība;

5) dibināmās sabiedrības veida raksturojums un tā izvēles pamatojums, sabiedrības struktūra un perspektīvais darbības plāns:

6) pamatkapitāla sadalījums saskaņā ar šā likuma 17. panta noteikumiem;

7) kapitāla daļu realizācijas noteikumi (termiņi, atvieglojumi, maksāšanas līdzekļi), kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 18., 19. un 20. panta noteikumiem;

8) dibināmās sabiedrības pārņemamo saistību saraksts pēc stāvokļa šā likuma spēkā stāšanās dienā;

9) privatizācijas projekta un tā realizācijas termiņi.

Sagatavoto privatizācijas projektu apstiprina Lauksaimniecības ministrija un tikai tai ir tiesības izdarīt grozījumus apstiprinātajā privatizācijas projektā.

14. pants. Sabiedrības prospekts

Dibināmās sabiedrības prospektā jāiekļauj šāda informācija: privatizējamā objekta nosaukums un sastāvs, tā jaudas;

2) pamatkapitāla lielums, kapitāla daļu skaits un nominālvērtība;

3) pamatkapitāla sadalījums;

4) kapitāla daļu iegādes nosacījumi, kārtība un termiņi, kā arī kapitāla daļu iegādes atvieglojumi;

5) dibināmas sabiedrības veids, nosaukums, darbības mērķis, atrašanās vieta, privatizācijas komisijas adrese, telefons un apmeklētāju pieņemšanas laiks;

6) dibināmas sabiedrības pārvaldes struktūra, tas izveidošanas kārtība.

Dibināmās sabiedrības prospekts jāpublicē to rajonu laikrakstos, kuru teritorijā atrodas privatizācijas projektā noteiktie kapitāla daļu parakstītāji.

15. pants. Sabiedrības statūti

Dibināmās sabiedrības statūtos jāiekļauj šā likuma prasības, un tie jāizstrādā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par izraudzīto sabiedrības veidu. Sabiedrības statūtos jāparedz:

1) noteikums, ka sabiedrība ir atklāta piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām;

2) noteikums, ka sabiedrības valdē, bet akciju sabiedrībā — arī akcionāru padomē ietilpst viens Lauksaimniecības ministrijas pilnvarots pārstāvis, kuram ir visas šo institūciju locekļu tiesības un kuram nav jābūt šīs sabiedrības dalībniekam;

3) tiesības visām piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kuras darbojas privatizētā objekta apkalpes zonā, divu gadu laikā no nodibinātās sabiedrības reģistrācijas dienas ieguldīt šajā sabiedrībā kooperatīvās sabiedrības īpašumā esošos piena pārstrādes uzņēmumus mantiskā ieguldījuma veidā. Sājā gadījumā par ieguldītā īpašuma vērtību attiecīgi palielināms sabiedrības pamatkapitāls un kapitāla daļu skaits, piešķirot daļas šai piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai. Statūtos var paredzēt arī citus iestāšanās veidus;

4) tiesības tajā ietilpstošajām piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām izveidot kooperatīvo sabiedrību savienību, ieguldot tajā uz privatizētā objekta bāzes nodibinātās sabiedrības kapitāla daļas. Kooperatīvo sabiedrību savienība ir sabiedrības dalībniece;

5) iespēja turpmākas darbības gaita iekļaut sabiedrības sastāvā arī vietējos un ārvalstu kapitāla ieguldītājus vai veidot ar tiem dažādus kopuzņēmumus.

16. pants. Privatizējamā objekta mantas novērtēšana un sabiedrības pamatkapitāla noteikšana

Privatizējamo objektu novērtē saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa lēmuma «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» noteikumiem. Objekta vērtībā nav iekļaujama saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem denacionalizējamo un likumīgajiem īpašniekiem atdodamo īpašumu vērtība, kā ari šo objektu sastāvā ietilpstošo dzīvojamo māju un dzīvokļu vērtība.

Šādi noteiktā objekta vērtības un saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem citos privatizējamajos objektos rezervētās kapitāla daļas summa veido dibināmās sabiedrības pamatkapitālu.

17. pants. Pamatkapitāla sadalījums un tā noteikšana

Pamatkapitāla sadalījums ir privatizācijas projekta sastāvdaļa, un tas nosaka, kādas privatizējamā objekta pamatkapitāla daļas var iegādāties dažādas personu grupas.

Tiesības iegādāties privatizējamā objekta kapitāla daļas ir šādām personu grupām:

1) piena ražotājiem, kā ari piena un tā produktu piegādātājiem — ne mazāk kā 70 procentus no pamatkapitāla;

2) privatizējamo objektu darbiniekiem — ne vairāk kā 10 procentus no pamatkapitāla;

3) citām personām, kā arī privatizējamo objektu pamatkapitāla pārdalīšanai — ne vairāk kā 20 procentus no pamatkapitāla.

Šā likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā minētajos privatizējamajos objektos, kuri bijuši nodoti citām juridiskajām personām, Lauksaimniecības ministrija mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanas dienas nosaka šīm personām šajos objektos saglabājamo kapitāla daļu proporcionāli šo personu ieguldītajiem līdzekļiem salīdzināmas cenās, ņemot vērā no privatizējamajiem objektiem gūtās peļņas izlietojumu laikā, kad tos pārvaldīja minētās juridiskās personas. Pārejā pamatkapitāla daļa šajos privatizējamajos objektos sadalāma atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

18. pants. Pamatkapitāla sadalījums starp piena ražotājiem, kā arī piena un tā produktu piegādātājiem

Starp piena ražotājiem, kā arī piena un tā produktu piegādātājiem kapitāla daļas sadalāmas proporcionāli nosacītā piena daudzumam kas 1991. un 1992. gadā kopā piegādāts pārstrādei privatizējamajā objektā. Privatizējamo objektu savstarpējās piena un tā produktu piegādes, kuras pārrēķināmas nosacītajā pienā, tiek dzēstas, rezervējamā pamatkapitāla apjoms tiek noteikts tikai par savstarpējo piegāžu apjomu starpību.

Piena ražotajiem noteiktas privatizējama objekta kapitāla daļas privatizācijas projektā sadalāmas starp piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām proporcionāli piena daudzumam, kuru 1991. un 1992. gadā kopā pārstrādei privatizējamajā objektā piegādājuši šo biedrību darbības iecirkņos ietilpstošo pagastu piena ražotāji.

Privatizējamajiem objektiem par piena un tā produktu piegādēm noteikto kapitāla daļu vērtība ir jāiekļauj šo objektu pamatkapitālā.

19. pants. Kapitāla sadalījums starp piena pārstrādes uzņēmumā strādājošajiem

Kapitāla sadalījumu starp privatizējamā objekta darbiniekiem un sadalīšanas kārtību nosaka privatizācijas komisija privatizācijas projektā.

Šā darba veikšanai uzņēmuma privatizācijas komisija var izveidot apakškomisiju.

20. pants. Kapitāla daļu iegādes nosacījumi

Privatizācijas projektā var paredzēt šādas kapitāla dalu iegādes atlaižu pakāpes:

Pirmā pakāpe — atlaide līdz 75 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — piemērojama piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kurām nav bijis saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. aprīļa .lēmumu «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» nododamo piena savākšanas un pirmapstrādes ražotņu.

Otrā pakāpe — atlaide līdz 50 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — piemērojama citām piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

Trešā pakāpe — atlaide līdz 25 procentiem no kapitāla daļu nominālvērtības — paredzēta privatizējamā objekta darbiniekiem.

Ceturtā pakāpe — atlaide nav paredzēta — piemērojama citām personām.

Ja kāda sabiedrība vai persona iegādājas vairāk kapitāla daļu nekā tai paredzēts privatizācijas projektā, atlaide samazināma par vienu pakāpi saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Privatizācijas komisija privatizācijas projektā var paredzēt piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām tiesības samaksu par parakstītajām kapitāla daļām izdarīt laika posma līdz pieciem gadiem.

21. pants. Parakstīšanās procesa organizācija

Parakstīšanās uz privatizējamā objekta kapitāla daļām veicama divos posmos.

Parakstīšanās pirmais posms privatizācijas projektā noteiktā pamatkapitāla sadalījuma ietvaros veicams mēneša laikā no sabiedrības prospekta publicēšanas un parakstīšanās izsludināšanas dienas

Parakstītās kapitāla daļas neatkarīgi no izraudzītā sabiedrības veida ir nomaksājamas Latvijas Republikas 1990. gada 5. decembra likuma «Par akciju sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 7/8) 20. pantā noteiktajā kartībā, ievērojot apstiprinātā objekta privatizācijas projektā noteiktās atlaides. Parakstītās kapitāla daļas var nomaksāt arī ar privatizācijas sertifikātiem.

Pirmajā posmā neparakstītās kapitāla daļas otrajā parakstīšanās posmā tiek piedāvātas citiem tās pašas grupas parakstītājiem. Otrā posma ilgums nedrīkst pārsniegt mēnesi.

(Piektā daļa zaudējusi spēku ar 31.05.1995. likumu)

Zemkopības ministrijai, ja nepieciešams, ir tiesības realizēt saskaņā ar šā likuma 7.panta otrās daļas 3.punkta noteikumiem apstiprinātās, privatizācijas projektā paredzētās valstij paturamās kapitāla daļas un iegūtos līdzekļus izmantotu, lai segtu privatizācijas laikā radušos parādus piena piegādātājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.1995. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1995.)

22. pants. Iegūto līdzekļu izmantošana

Proporcionāli citu sabiedrību kapitāla īpatsvaram privatizējamā objekta pamatkapitālā šā objekta kapitāla daļu izpirkšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pārskaitāmi minētajām sabiedrībām.

Pārējie kapitāla daļu izpirkšanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi nodibinātās sabiedrības speciālajā ražošanas attīstības fondā kas izmantojams vienīgi sabiedrības ražošanas bāzes rekonstrukcija un attīstībai.

23. pants. Bezatlīdzības kārtībā nodotā īpašuma sadale starp piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām

Ja saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padome 1992. gada 15. aprīļa lēmumu «Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām bezatlīdzības kārtībā nododamā objekta apkalpes zona aptver vairāku pagastu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību darbības iecirkņus, uz šā objekta bāzes dibināma šo pagastu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība vai šādu sabiedrību savienība, kapitāla sadalījumu tajā nosakot saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem.

24. pants. Bezatlīdzības kārtībā nodotā kapitāla personificēšana piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās

Tā piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās, kuru darbības iecirknī līdz nacionalizācijai 1940. gadā ir bijušas piensaimnieku sabiedrības, bijušie paju īpašnieki vai viņu mantinieki saskaņā ar šajā daļā minētā lēmuma noteikumiem ir pieteikuši savas pretenzijas un pierādījuši to pamatotību, viņiem bez līdzekļu ieguldīšanas piešķirams tāds pats paju skaits, kāds piensaimnieku biedrībā piederēja bijušajiem paju īpašniekiem pirms nacionalizācijas 1940. gadā. Zaudējumi, kuri rodas, bez līdzekļu ieguldīšanas piešķirot pajas un šādā veidā uzņemot par piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību dalībniekiem bijušos paju īpašniekus vai viņu mantiniekus, jāsedz no šo sabiedrību darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.

Piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās, kuru īpašumā saskaņā ar minēto lēmumu bezatlīdzības kārtībā nodoti valsts piena savākšanas un pārstrādes uzņēmumi, šim īpašumam atbilstošā kapitāla personificēšana izdarāma divos posmos:

1) pēc stāvokļa uz 1994. gada 1. janvāri personificē pusi no sabiedrībai bezatlīdzības kārtībā nodotā valsts īpašuma vērtības. To izdara, minēto kapitāla vērtību ieskaitot sabiedrības pamatkapitālā un attiecīgi palielinot visu paju skaitu vai to nominālvērtību. Pamatkapitālā ieskaitāmas ari tās pajas, kas par saražoto pienu iegūtas no jauna pēc sabiedrības dibināšanas (atjaunošanas) saskaņā ar sabiedrības statūtiem, kā arī tās, kuras piešķirtas bijušajiem piensaimnieku biedrību biedriem vai viņu mantiniekiem;

2) pēc stāvokļa uz 1995. gada 1. janvāri personificē atlikušo sabiedrībai bezatlīdzības kārtībā nodotā valsts īpašuma vērtību personificēšanas pirmajam posmam noteiktajā kārtībā.

Līdz īpašuma personificēšanai sabiedrība bezatlīdzības kārtībā tai nodoto valsts īpašumu nedrīkst atsavināt. Ja sabiedrību pēc pašas iniciatīvas vai piespiedu kārtā likvidē, bezatlīdzības kārtībā nodotais valsts īpašums vai tā nepersonificētajai daļai atbilstošā daļa atdodama valstij.

25. pants.  Privatizācijas procesa stabilitātes garantijas

Ja sabiedrība, kura saskaņā ar šo likumu un šajā nodaļā minēto lēmumu ir nodibināta uz privatizējamā objekta bāzes vai kurai bezatlīdzības kārtībā nodots piena pieņemšanas un pārstrādes valsts uzņēmums, izbeidz savu darbību pirmajos trijos gados, valstij ir pirmpirkuma tiesības ar noteikumu, ka tā atlīdzina sabiedrības dalībniekiem vienīgi viņu faktiski ieguldītos līdzekļus.