Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 19/9
Rīgā 2001. gada 16. novembrī
Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 103. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:
1. Apstiprināt "Palīdzības apdrošināšanas noteikumus" (pielikumā).
2. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas 2000. gada 3. marta noteikumi Nr. 28 "Par palīdzības apdrošināšanu".
Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis
1. "Palīdzības apdrošināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir saistoši apdrošinātājiem, kuri saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu saņēmuši licenci palīdzības apdrošināšanai.
2. Palīdzības apdrošināšana ir apdrošināšana, kas paredz saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nodrošināt apdrošinātajam nekavējošu palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tas ir nokļuvis grūtībās ārvalstu ceļojuma laikā (ārpus savas mītnes zemes). Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam.
3. Par palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumā vai transporta līdzekļa bojājuma gadījumā atzīst:
3.1. transporta līdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var tikt veikts tā remonts, kā arī autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļojumu;
3.2. transporta līdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz to mītnes zemi vai vietu, no kuras tie devušies ceļojumā, vai uz ceļojuma galamērķi;
3.3. citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pakalpojumus vai naudas izmaksas.
4. Palīdzības apdrošināšana neietver:
4.1. dažādu auto - moto klubu biedriem sniegtos pakalpojumus, kuriem palīdzību transporta līdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina auto - moto biedrība tajā valstī, kurā viņi atrodas, un starp šādām biedrībām ir noslēgts sadarbības līgums;
4.2. servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un noteikumu 4.1. punktā minēto juridisko personu pakalpojumus.
5. Apdrošinātājs, kurš vēlas veikt palīdzības apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita juridiskā persona, kurai ir personāls un aprīkojums, ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu, kā arī citi līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi šajā apdrošināšanas veidā.