Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

2. Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, apgūstot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas: profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas (turpmāk - bakalaura programma), profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas (turpmāk - maģistra programma), profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kuras īsteno pēc akadēmiskās (bakalaura vai maģistra) izglītības vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves (turpmāk - īsā profesionālā programma).

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.348 redakcijā)

3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas īsteno tikai augstskolā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:

3.1. nodrošināt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālās studijas;

3.2. nodrošināt nozares zinātņu teorētiskajos pamatos sakņotas, profesijas standartiem atbilstošas, praktiski piemērojamas profesionālās studijas.

4. Programmu galvenie uzdevumi ir:

4.1. izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešamajās nozarēs, kā arī sekmēt to konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

4.2. īstenot nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi (tai skaitā patstāvīgās mācīšanās prasmes), kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas vai pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam nozarē.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem uzdevumiem.

6. Bakalaura programmas obligātais saturs nodrošina šādu profesionālo kompetenci — zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams profesionālās darbības veikšanai:

6.1. nozarei atbilstošo humanitāro, sociālo, dabaszinātņu, inženier­zinātņu, informācijas tehnoloģiju, vadībzinību un nozares teorētisko pamatu zināšanas, kā arī to piemērošanas un patstāvīgās mācīšanās prasmes;

6.2. spēju stratēģiski un analītiski formulēt un risināt nozares problēmas;

6.3. speciālās iemaņas un prasmes profesijā;

6.4. prasmes informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē;

6.5. zināšanas un prasmes projektu izstrādē un to īstenošanā;

6.6. jaunrades, pētniecības, organizāciju un kvalitātes vadības prasmes;

6.7. izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību;

6.8. sociālās pamatprasmes (komunikatīvās prasmes, patstāvīga darba un komandas darba prasmes);

6.9. motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

7. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

8. Bakalaura programmas obligātais saturs ietverts šādās studiju programmas struktūras pamatdaļās:

8.1. studiju kursi;

8.2. prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);

8.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana.

9. Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

9.1. vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu:

9.1.1. humanitāro un sociālo zinātņu, tai skaitā pedagoģijas, psiholoģijas un biznesa ekonomikas, teorētiskie kursi;

9.1.2. kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. Kursos iekļauj moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompeten­ču veidošanai (uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Moduli īsteno, izmantojot galvenokārt kompetences treniņa, lietišķo spēļu un līdzīgas praktiskās metodes). Moduli vismaz sešu kredītpunktu apjomā iekļauj visās bakalaura programmās. Studējošais moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālās augstākās izglītības programmā;

9.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36 kredītpunkti;

9.3. nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

9.4. bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

9.5. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

9.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

10. Studiju kursu izvēli bakalaura programmā, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam nosaka profesijas standarts.

11. Studiju procesā vismaz 30 procentus no studiju kursu apjoma īsteno praktiski.

12. Bakalaura programmas apguves laikā izglītojamais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju darbus.

13. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodroši­nāšanu. Prakses līgumu augstskola slēdz ar darba devēju. Prakses līgumā ietver prakses mērķus, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi. Nosakot prakses mērķus un uzdevumus, prakses saturā iekļauj arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu. Augstskola noteiktu prakses daļu var īstenot arī studiju sākuma posmā, lai veidotu un nostiprinātu studējošo priekšstatu par apgūstamo profesiju.

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.348 redakcijā)

14. Imatrikulējot bakalaura programmā izglītojamos ar iepriekš iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, bakalaura programmas saturs un apjoms, kā arī studiju kursu saturs un apjoms savstarpēji jāsaskaņo. Atbilstošos pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās iegūtos kredītpunktus ieskaita bakalaura programmas apjomā.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

15. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā).

16. Profesionālais bakalaura grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskā maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā.

17. Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

18. Maģistra programmas obligāto saturu veido:

18.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti;

18.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti;

18.3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti;

18.4. prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

18.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu.

19. Izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, maģistra programmā var imatrikulēt izglītojamos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu.

20. Maģistra programmā izglītojamie ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

21. Studiju kursu izvēli maģistra programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka profesijas standarts.

22. Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē, starpnozarē, kopnozarē vai profesijā.

23. Profesionālais maģistra grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā doktora studiju programmā, turpināt izglītību doktora studiju programmā.

(Nodaļas nosaukums MK 29.05.2007. noteikumu Nr.348 redakcijā)

24. Īso profesionālo programmu apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri gadi.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

25. Īsās profesionālās programmas obligāto saturu veido:

25.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 4 kredītpunkti;

25.2. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti. Augstskola tās noteiktajā kārtībā var ieskaitīt prakses apjomā daļu (līdz 12 kredītpunktiem) no iepriekš īstenotās prakses apjoma, ja apgūstamā īsā profesionālā programma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju pārstāv to pašu izglītības programmu grupu, kurā ietilpst jau apgūtā profesionālā programma;

25.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 10 kredītpunktu.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

26. Studiju kursu izvēli īsajā profesionālajā programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka attiecīgās profesijas standarts.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

27. Pēc īsās profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.348)

28. Vērtējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi, ievēro šādus pamatprincipus:

28.1. zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;

28.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi.

29. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

30. Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

30.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — "izcili", 9 — "teicami");

30.2. augsts apguves līmenis (8 — "ļoti labi", 7 — "labi");

30.3. vidējs apguves līmenis (6 — "gandrīz labi", 5 — "viduvēji", 4 — "gandrīz viduvēji");

30.4. zems apguves līmenis (3 — "vāji", 2 — "ļoti vāji", 1 — "ļoti, ļoti vāji").

31. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

32. Šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā minētais programmas apguves līmenis uzskatāms par pozitīvu. Par katru studiju kursu, studiju darbu, bakalaura, maģistra darbu (diplomdarbu/diplomprojektu), valsts pārbaudījumu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita kredītpunktus, ja to apguves līmenis ir pozitīvs vai ir saņemts vērtējums "ieskaitīts".

33. Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra (diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk — komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

34. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.