Darbības ar dokumentu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts zāļu aģentūra” (turpmāk — aģentūra) ir akciju sabiedrība, kura darbojas atbilstoši bezpeļņas organizācijas principiem un kuras kapitāls pieder valstij.

2. Aģentūras pilnais nosaukums — bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts zāļu aģentūra”, saīsinātais nosaukums — a/s “Valsts zāļu aģentūra”. Aģentūras nosaukums angļu valodā — “State Agency of Medicines”.

3. Aģentūras dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

4. Valsts kapitāla daļas turētājs aģentūrā ir Labklājības ministrija.

5. Aģentūra ir juridiska persona, un tai ir patstāvīga bilance un norēķinu konti, kā arī atribūtika ar aģentūras simboliku un zīmogs ar pilnu aģentūras nosaukumu. Aģentūras norēķinu konts ir reģistrēts Valsts kasē.

6. Aģentūrai ir atsevišķa manta. Aģentūra var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības, uzņemties saistības un saskaņā ar darbības mērķiem un uzdevumiem slēgt darījumus Latvijas teritorijā un ārvalstīs.

7. Aģentūra var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā Latvijā un ārvalstīs.

8. Aģentūra ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu.

9. Valsts ir atbildīga par aģentūras saistībām ar savu ieguldījumu pamatkapitālā, bet nav atbildīga ar pārējo mantu. Aģentūra nav atbildīga par valsts saistībām.

10. Aģentūra darbojas saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, likumu “Par akciju sabiedrībām”, citiem normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.

11. Likumā “Par akciju sabiedrībām” paredzētos sludinājumus un publikācijas aģentūra ievieto laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

12. Par aģentūras rīcībā esošās konfidenciālās informācijas izpaušanu tās darbinieki ir atbildīgi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Aģentūra ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

14. Aģentūras juridiskā adrese: Jersikas iela 15, Rīga, Latvijas Republika, LV-1003.

II. Aģentūras darbības mērķis, darbības veidi un funkcijas

15. Aģentūras darbības mērķis ir zāļu un farmaceitisko produktu novērtēšana, reģistrēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšanas regulēšana saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

16. Aģentūras darbības veidi saskaņā ar Eiropas Savienības ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju ir šādi:

16.1. to aģentūru darbības koordinēšana, kuras sniedz veselības aprūpes, izglītības, kultūras un citus sociālos pakalpojumus (75.12.);

16.2. izdevējdarbība (22.1.);

16.3. datu apstrāde (72.30.);

16.4. ar datu bāzes izveidošanu un aktualizēšanu saistītas darbības (72.40.);

16.5. aģentūras īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo un kustamo īpašumu pārvalde (70.1.);

16.6. citu neklasificētu pakalpojumu sniegšana, tai skaitā atbilstoši savai kompetencei informatīvu un konsultatīvu pakalpojumu (arī starpniecības pakalpojumu) sniegšana valsts iestādēm, kā arī Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem (93.05.);

16.7. citur neklasificēta komercdarbība, tai skaitā cita veida uzņēmējdarbība, lai īstenotu šajos statūtos noteiktos uzdevumus, kā arī semināru, izstāžu un citu pasākumu farmācijas jomā organizēšana (74.84.).

17. Aģentūra veic šāda funkcijas:

17.1. organizē informācijas vākšanu par aktualitātēm zāļu un farmaceitisko produktu kvalitātes kontroles jomā, šīs informācijas apkopošanu un izplatīšanu;

17.2. veido un regulāri aktualizē Latvijas zāļu reģistru, veido un uztur datu bāzi par novērotajām zāļu lietošanas izraisītajām blakusparādībām, kā arī par Latvijā veikto zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko izpēti;

17.3. novērtē un reģistrē zāles un reģistrācijai pakļautos farmaceitiskos produktus, tai skaitā salīdzina, analizē un novērtē zāļu patēriņa analīzē un zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmā iegūtos datus;

17.4. kontrolē zāļu un farmaceitisko produktu kvalitāti (arī pēc Valsts farmācijas inspekcijas pieprasījuma);

17.5. organizē sadarbību ar citām valstu zāļu kvalitātes kontroles institūcijām zāļu un farmaceitisko produktu kvalitātes kontroles jomā;

17.6. sadarbojas ar ārstu un farmaceitu sabiedriskajām organizācijām;

17.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz zāļu, reģistrācijai pakļauto farmaceitisko produktu un klīniskiem pētījumiem paredzēto preparātu ievešanas, izvešanas, tranzīta un izplatīšanas atļaujas (tai skaitā izsniedz atļaujas no fiziskajām personām iepirkto ārstniecības augu izplatīšanai), kā arī izsniedz medikamentu izplatīšanas atļaujas ārvalstīs reģistrētām un lietotām zālēm (ja tās būtiski nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, paredzētas retu slimību ārstēšanai un izplatāmas ierobežotā daudzumā vai lietojamas katastrofas, dabas stihijas vai epidēmijas gadījumā), norādot konkrētu ražošanas sēriju un apjomu:

17.7.1. ja medikaments ir nepieciešams konkrēta pacienta ārstēšanai, Latvijā nav reģistrēts un Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku indikāciju dēļ konkrētā pacienta ārstēšanai nevar izmantot, — pamatojoties uz atbilstoši normatīvajiem aktiem izrakstītu recepti;

17.7.2. ja medikaments ir nepieciešams konkrētas slimības ārstēšanai vai ārstnieciskās manipulācijas veikšanai konkrētā ārstniecības iestādē (izņemot ambulatorās ārstniecības iestādes), Latvijā nav reģistrēts un Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku indikāciju dēļ ārstēšanai nevar izmantot vai to izmantošana ir ierobežota, — pamatojoties uz ārstniecības iestādes motivētu rakstisku pieprasījumu un, ja nepieciešams, ārstu profesionālās asociācijas atzinumu;

17.7.3. ja medikaments ir nepieciešams medicīniskās palīdzības sniegšanai katastrofas, dabas stihijas vai epidēmijas gadījumā un Latvijā nav reģistrēts, — saskaņā ar labklājības ministra rīkojumu;

17.8. sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā priekšlikumus par laboratoriju, institūtu un citu institūciju iekļaušanu to institūciju sarakstā, kuras ir tiesīgas dot oficiālu atzinumu zāļu un farmaceitisko produktu kvalitātes jautājumos;

17.9. izsniedz atļaujas zāļu klīniskās izpētes veikšanai un uzrauga tās norisi;

17.10. pirms zāļu reklāmas izplatīšanas novērtē reklāmas devēja iesniegto reklāmas materiālu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

18. Lai sasniegtu darbības mērķi un veiktu funkcijas, aģentūra normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atbilstoši savai kompetencei sniedz informāciju Labklājības ministrijai.

19. Aģentūrai ir tiesības:

19.1. pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu ar aģentūras darbību saistītus uzdevumus;

19.2. sniegt aptiekām, zāļu lieltirgotavām un zāļu ražošanas uzņēmumiem metodiskus ieteikumus zāļu kvalitātes kontroles pilnveidošanai un kopīgi ar Valsts farmācijas inspekciju pārraudzīt to ieviešanu;

19.3. sniegt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ar aģentūras darbību saistītajos pamatjautājumos, kā arī sadarboties ar Labklājības ministriju to Eiropas Savienības normu ieviešanā, kuras attiecas uz aģentūras darbību;

19.4. atvērt pārstāvniecības un filiāles Latvijā un ārvalstīs;

19.5. dibināt statūtsabiedrības un piedalīties citu statūtsabiedrību dibināšanā un darbībā pēc saskaņošanas ar valsts kapitāla daļas turētāju;

19.6. veikt saimniecisko darbību, kas nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

III. Aģentūras kapitāls un rezerves

20. Aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 85000 latu. Katras akcijas nominālvērtība ir viens lats.

21. Aģentūras reģistrētais pamatkapitāls ir 200000 latu.

22. Aģentūras pamatkapitālu var palielināt vai samazināt, ja valsts kapitāla daļas turētājs ir devis iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Pamatkapitāla samazināšanas vai palielināšanas noteikumus apstiprina valsts pilnvarnieks (turpmāk — pilnvarnieks). Samazinot vai palielinot pamatkapitālu, izdara attiecīgus grozījumus aģentūras statūtos un reģistrē statūtu grozījumus Uzņēmumu reģistrā.

23. Ja aģentūras pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, to ar attiecīgu rīkojumu var ieguldīt tikai Labklājības ministrija.

24. Ja aģentūras pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un par akcijām samaksā, ieguldot ķermeniskas lietas, ieguldījumu novērtē, kā arī atzinumu sastāda un publicē neatkarīgi eksperti likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

25. Ja aģentūra kapitālu palielina, pārveidojot daļu aģentūras uzkrātā kapitāla par pamatkapitālu, aģentūras pamatkapitālā ieskaita to aģentūras īpašuma daļu, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apmēru.

26. Aģentūra pamatkapitālu var samazināt, samazinot vai palielinot akciju skaitu.

27. Samazinot pamatkapitālu, aģentūra ievēro likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktās prasības attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību akciju sabiedrības likvidācijas gadījumā.

28. Aģentūras ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezervē (rezerves fondā), kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

29. Rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai šo statūtu 17.punktā minēto funkciju veikšanai. Cita kapitāla un rezervju veidošana aģentūrā nav pieļaujama.

30. Aģentūrai ir aizliegts ieķīlāt pamatlīdzekļus, piešķirt kredītus, izdarīt ziedojumus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus un galvojumus vai dot garantijas.

IV. Pārvalde

31. Aģentūras pārvaldes institūcija ir akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieks.

32. Aģentūras augstākā pārvaldes institūcija ir akcionāru pilnsapulce (pilnvarnieks).

33. Akcionāru pilnsapulcei (pilnvarniekam) ir šādas funkcijas:

33.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumus un apstiprināt aģentūras darbības gada pārskatu;

33.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par iepriekšējo darbības gadu vai ierosināt viņus saukt pie atbildības;

33.3. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi;

33.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata valdes locekļus (izņemot aģentūras ģenerāldirektoru (turpmāk — ģenerāldirektors)) un aģentūras revidentus vai zvērinātus revidentus (turpmāk — zvērināts revidents), kā arī lemt par prasību un sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību un sūdzību izbeigšanu;

33.5. apstiprināt valdes iesniegtos papildu darbībās gūto ienākumu izlietošanas plānus;

33.6. iecelt komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt minētās komisijas sniegto novērtējumu;

33.7. pieņemt lēmumu par aģentūras pārstāvniecību vai filiāļu dibināšanu vai slēgšanu, kā arī apstiprināt to nolikumus pēc saskaņošanas ar valsts kapitāla daļas turētāju.

34. Akcionāru pilnsapulce (pilnvarnieks) pieņemtos lēmumus noformē rakstiski. Akcionāru pilnsapulces sēdes protokolus paraksta visi sēdē klātesošie akcionāri.

35. Akcionāru pilnsapulces sēdi aģentūras darbības gada pārskata apstiprināšanai sasauc valde.

36. Pilnvarnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz valsts kapitāla daļas turētājam priekšlikumus par aģentūras:

36.1. statūtu grozīšanu;

36.2. pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

36.3. likvidāciju.

37. Pilnvarnieka pieņemtos lēmumus noformē rakstiski.

38. Ja pilnvarnieka pieņemtie lēmumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, valsts kapitāla daļas turētājs var atcelt šos lēmumus.

39. Pilnvarnieks neiejaucas aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, kā arī tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz darījumus aģentūras vārdā.

40. Pilnvarnieks nevar būt par valdes locekli, ekspertu padomes locekli, revīzijas komisijas locekli vai zvērinātu revidentu.

41. Pilnvarnieks nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

42. Pilnvarnieks pienākumus veic līdz pilnvaru izbeigšanās dienai.

43. Ja pilnvarnieks slimības, ilgstošas prombūtnes vai citu iemeslu dēļ nespēj veikt savas funkcijas, valsts kapitāla daļas turētājs ar rīkojumu var uzdot uz laiku pildīt pilnvarnieka funkcijas citai personai.

44. Ja tiek mainīts pilnvarnieks, Labklājības ministrija par to rakstiski paziņo Uzņēmumu reģistram. Pilnvarnieku maiņa ir spēkā ar tās reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

45. Pilnvarnieks, kā arī padome un valde pēc motivēta pieprasījuma saņemšanas ir tiesīgi sasaukt akcionāru pilnsapulces sēdi.

46. Motivētu pieprasījumu sasaukt akcionāru pilnsapulces sēdi tās ierosinātājs iesniedz valdes priekšsēdētājam.

47. Pilnvarnieku uz akcionāru pilnsapulces sēdi uzaicina valdes priekšsēdētājs. Uzaicinājumu uz akcionāru pilnsapulces sēdi un paziņojumu par darba kārtību nosūta ierakstītā vēstulē vai nodod pret parakstu.

48. Padomes un valdes locekļiem ir tiesības akcionāru pilnsapulces sēdē piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

49. Padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets. Padomes sastāvā tiek iekļauti septiņi labklājības ministra ieteiktie pārstāvji. Padomes priekšsēdētāju pēc labklājības ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

50. Padomes loceklis nevar būt par valdes locekli, ekspertu padomes locekli vai zvērinātu revidentu.

51. Padomes locekļus ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem. Padomes locekļus amatā var iecelt atkārtoti uz jaunu termiņu.

52. Padomes locekļi divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski iesniedz pilnvarniekam šādas ziņas par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei):

52.1. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), valsts vai pašvaldību institūcijās viņi strādā;

52.2. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

52.3. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

52.4. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir valdes vai padomes locekļi.

53. Padomes loceklis savu pienākumu pildīšanu nevar uzticēt citai personai.

54. Padomes loceklis jebkurā laikā var iesniegt pilnvarniekam lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

55. Par padomes locekļa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pilnvarnieks paziņo valsts kapitāla daļas turētājam.

56. Par padomes sastāva maiņu valde paziņo Uzņēmumu reģistram. Padomes sastāva maiņa ir spēkā ar tās reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

57. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai viņa uzdevumā.

58. Padomei ir šādi uzdevumi:

58.1. pārraudzīt aģentūras darbību;

58.2. kontrolēt valdes darbību un nodrošināt, lai aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar akcionāru pilnsapulces (pilnvarnieka) lēmumiem;

58.3. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu tāmi un aģentūras darbības gada pārskatu;

58.4. pārstāvēt aģentūru tiesā visās aģentūras celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret aģentūru;

58.5. izskatīt tos pilnvarnieka kompetencē esošos jautājumus, kuri pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai akcionāru pilnsapulces sēdē, un sniegt par tiem atzinumus;

58.6. reizi sešos mēnešos iesniegt pilnvarniekam ziņojumu par aģentūras darbību, kurā dots aģentūras darbības novērtējums un izteikti priekšlikumi darbības uzlabošanai;

58.7. sniegt atzinumu, ja pilnvarnieks ir iesniedzis valsts kapitāla daļas turētājam priekšlikumu par ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata.

59. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par aģentūras darbību.

60. Padome var pārbaudīt aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu. Padome minēto pārbaudi var uzticēt kādam no padomes locekļiem, kā arī jautājumu noskaidrošanai pieaicināt lietpratēju.

61. Padomes sēdes ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc padomes priekšsēdētājs.

62. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot tās nepieciešamību.

63. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

64. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirīgā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par padomes pieņemto lēmumu. Padomes locekļa atsevišķo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta padomes sēdes protokolā.

65. Padomes sēdes protokolā atzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no sēdē klātesošajiem padomes locekļiem.

66. Padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

67. Ja aģentūras intereses saskaras ar kāda padomes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams padomes sēdes protokolā. Padomes locekļi, kas pārkāpuši šīs prasības, ir atbildīgi par aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

68. Padomei nav tiesību izlemt valdes kompetencē esošos jautājumus.

69. Ja padomes un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, citus normatīvos aktus un šos statūtus, vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par valstij, aģentūrai un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

V. Valde un ģenerāldirektors

70. Valde pārzina un vada visas aģentūras lietas. Tā ir atbildīga par visu aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumiem atbilstošu grāmatvedības kārtošanu.

71. Ģenerāldirektoru, ņemot vērā labklājības ministra priekšlikumu, ieceļ amatā Ministru kabinets. Darba līgumu ar ģenerāldirektoru slēdz Labklājības ministrijas valsts sekretārs.

72. Valdes sastāvā ir ģenerāldirektors un vismaz četri valdes locekļi, kurus, ņemot vērā ģenerāldirektora priekšlikumu, ieceļ amatā pilnvarnieks.

73. Valdes priekšsēdētāja funkcijas veic ģenerāldirektors.

74. Valdes darbību vada un valdes locekļu pienākumus nosaka ģenerāldirektors.

75. Valde ir tiesīga:

75.1. izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai, noskaidrošanai vai kontrolēšanai un noteikt minēto komisijas locekļu darba samaksu;

75.2. izsludināt aģentūras darbības nodrošināšanai nepieciešamos konkursus un veikt pretendentu atlasi;

75.3. apstiprināt nolikumu par aģentūras darbinieku darba samaksu un materiālo stimulēšanu;

75.4. apstiprināt aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumus.

76. Valde:

76.1. pārstāv aģentūru jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks un padome;

76.2. pārvalda aģentūras mantu un rīkojas ar aģentūras līdzekļiem saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem un šiem statūtiem;

76.3. lemj visus ar aģentūras darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst tikai pilnvarnieka un padomes kompetencē;

76.4. sagatavo un iesniedz pilnvarniekam aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi, kā arī aģentūras darbības gada pārskatu;

76.5. pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ amatā ekspertu padomes locekļus;

76.6. nosaka aģentūras struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību funkcijas un atbildību;

76.7. ir atbildīga par aģentūras izdevumu tāmes ievērošanu.

77. Reizi sešos mēnešos valde sniedz padomei ziņojumu par savu darbību.

78. Valdes locekļus ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem. Valdes locekļus var iecelt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu.

79. Valdes sastāva maiņa, kā arī grozījumi valdes locekļu paraksta tiesībās stājas spēkā tikai ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

80. Bankas un kases dokumentus likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā paraksta ģenerāldirektors vai valdes pilnvarotas personas.

81. Ja aģentūras intereses saskaras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Valdes locekļi, kas pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

82. Valdes sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc ģenerāldirektors.

83. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem.

84. Katram valdes loceklim valdes sēdē ir viena balss.

85. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirīgā ir ģenerāldirektora balss.

86. Ja kāds no valdes locekļiem nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par valdes pieņemto lēmumu. Valdes locekļa atsevišķo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā.

87. Valdes sēdes protokolā atzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no sēdē klātesošajiem valdes locekļiem.

88. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.

89. Valdes loceklis jebkurā laikā var iesniegt pilnvarniekam lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

90. Pilnvarniekam ir tiesības atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja valdes loceklis ir izdarījis rupju pārkāpumu.

91. Valdes loceklis drīkst būt par cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) padomes vai valdes locekli tikai tad, ja pilnvarnieks ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

92. Valdes loceklim nevar piederēt kapitāla daļas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas veic farmaceitisko darbību.

93. Ģenerāldirektoram ir saistoši visi uz valdes locekļiem attiecinātie ierobežojumi un nosacījumi par valdes locekļu atbildību.

94. Līgumus un citus finansu dokumentus paraksta ģenerāldirektors vai valdes pilnvarotas personas.

95. Ģenerāldirektors un valdes locekļi divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski iesniedz pilnvarniekam šādas ziņas par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei):

95.1. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

95.2. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

95.3. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir padomes vai valdes locekļi, valsts vai pašvaldības pilnvarnieki.

96. Ģenerāldirektoram un valdes locekļiem mēneša laikā pēc iecelšanas amatā jāatstāj valdes locekļa amats citās uzņēmējsabiedrībās, un Uzņēmumu reģistrā par to jābūt attiecīgām atzīmēm.

97. Ģenerāldirektors:

97.1. nodrošina aģentūras operatīvo vadību;

97.2. pārstāv aģentūras intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās Latvijas un starptautiskajās organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

97.3. rīkojas ar aģentūras mantu un naudas līdzekļiem;

97.4. slēdz saimnieciskos līgumus, darba līgumus un citus līgumus;

97.5. atbilstoši savai kompetencei izsniedz pilnvaras;

97.6. atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

97.7. apstiprina aģentūras darbinieku štatu sarakstus;

97.8. nosaka aģentūras darbinieku darba samaksu;

97.9. atbilstoši savai kompetencei izdod rīkojumus un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem aģentūras darbiniekiem;

97.10. noteiktā kārtībā pieņem darbā un atlaiž no darba aģentūras darbiniekus.

98. Ģenerāldirektors informē pilnvarnieku par aģentūras līdzekļu izlietojumu, kas pārsniedz 5000 latu, ja šādi izdevumi nav paredzēti aģentūras gada budžetā.

99. Lēmumu par ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata, ņemot vērā labklājības ministra priekšlikumu, pieņem Ministru kabinets.

VI. Ekspertu padome

100. Valde pēc ģenerāldirektora priekšlikuma var izveidot konsultatīvu institūciju — ekspertu padomi. Valdes uzdevumā ekspertu padome analizē aģentūras darbības efektivitāti, kā arī izstrādā priekšlikumus aģentūras darbības stratēģiskajam plānam.

101. Ģenerāldirektors divu mēnešu laikā no aģentūras reģistrēšanas dienas iesniedz valdei priekšlikumus par ekspertu padomes sastāvu, kā arī par tās locekļu darba samaksas apmēru un izmaksas kārtību.

102. Ekspertu padomes sastāvu apstiprina valde.

103. Ekspertu padomes locekļi divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski sniedz valdei ziņas par to, kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder un kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir valdes vai padomes locekļi.

104. Ekspertu padomes darbs tiek organizēts ekspertu padomes sēdēs, sekcijās, darba grupās un individuāli saskaņā ar valdes apstiprināto nolikumu.

105. Ekspertu padomes loceklis jebkurā laikā var iesniegt valdei lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

106. Valde, ņemot vērā ģenerāldirektora priekšlikumu, ir tiesīga atbrīvot ekspertu padomes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš sistemātiski nepilda pienākumus vai viņa profesionālās zināšanas nav pietiekamas pienākumu veikšanai, vai arī viņš savu eksperta stāvokli izmanto savtīgās interesēs.

VII. Aģentūras darbības organizācija, finansu līdzekļi un to izlietojums

107. Aģentūra darbojas saskaņā ar šajos statūtos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Aģentūras darbības organizāciju nosaka valdes apstiprināti aģentūras iekšējās kārtības noteikumi.

108. Aģentūra pilda normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzības, veselības aizsardzības, dabas aizsardzības un cilvēku drošības jomā avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kā arī citās jomās, kas noteiktas likumā “Par uzņēmējdarbību”.

109. Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas kārtību nosaka valdes apstiprināts nolikums.

110. Aģentūras finansu līdzekļus veido ienākumi, kas gūti par sniegtajiem pakalpojumiem, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, fondu ieguldījumi, ziedojumi, ārvalstu ieguldījumi un tehniskā palīdzība, kā arī citi līdzekļi.

111. Priekšlikumus par aģentūras papildu darbībā gūto ienākumu izlietojumu izstrādā valde. Šo līdzekļu izlietojuma plānu apstiprina pilnvarnieks.

VIII. Aģentūras darbības gada pārskats

112. Aģentūra organizē grāmatvedības uzskaiti un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz aģentūras darbības gada pārskatu (turpmāk — gada pārskats) saskaņā ar likumā “Par grāmatvedību” un likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajām prasībām.

113. Pēc gada pārskata apstiprināšanas aģentūras ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezervē (rezerves fondā).

114. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām aģentūra attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, vietējai Centrālās statistikas pārvaldes nodaļai un Uzņēmumu reģistram nosūta apstiprinātā gada pārskata norakstu un zvērināta revidenta atzinumu, kurā norādīts, kad minētais pārskats apstiprināts.

IX. Aģentūras darbības uzraudzība un revīzija

115. Aģentūras darbību kontrolē:

115.1. zvērināts revidents;

115.2. pilnvarnieka izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos;

115.3. aģentūras kontrolei pilnvarotas valsts institūcijas.

116. Zvērinātu revidentu katru gadu ieceļ pilnvarnieks.

117. Zvērināts revidents pārbauda aģentūras darbību kārtējā gada laikā un pilda savus pienākumus līdz kārtējā gada pārskata apstiprināšanai.

118. Par zvērinātu revidentu var būt persona, kas ir sertificēta saskaņā ar likuma “Par zvērinātiem revidentiem” prasībām. Par zvērinātu revidentu var iecelt tikai tādu personu, kurai ar aģentūru nav saimniecisku sakaru un kura nestrādā aģentūrā. Par zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar valdes locekli vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei. Ja nepieciešams, pilnvarnieks ir tiesīgs iecelt citu zvērinātu revidentu.

119. Pēc gada pārskata sastādīšanas valde nekavējoties paziņo zvērinātam revidentam, ka gada pārskats ir sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami pārbaudei.

120. Zvērinātam revidentam ir tiesības apskatīt un revidēt aģentūras mantu un pārbaudīt aģentūras finansiālo un saimniecisko darbību. Zvērinātam revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt kontroli un pārbaudes.

121. Zvērināts revidents ziņo pilnvarniekam un padomei par valdes un tās pakļautībā esošo struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

122. Par veikto revīziju zvērināts revidents sastāda ziņojumu saskaņā ar likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajām prasībām. Ziņojumu kopā ar atzinumu un gada pārskatu valde iesniedz pilnvarniekam apstiprināšanai.

123. Gada pārskatu un turpmākās darbības plānu pilnvarnieks iesniedz valsts kapitāla daļas turētājam.

124. Zvērināts revidents savu darbību veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

125. Zvērināts revidents ir atbildīgs aģentūrai un trešajām personām par zaudējumiem, kas rodas, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav pildījis uzticētos pienākumus. Zvērināts revidents nav atbildīgs par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem ir zinājis, bet nav informējis pilnvarnieku vai padomi.

X. Aģentūras reorganizācija un darbības izbeigšana

126. Lēmumu par aģentūras reorganizāciju pieņem Ministru kabinets.

127. Aģentūru likvidē ar:

127.1. Ministru kabineta rīkojumu;

127.2. tiesas nolēmumu.

128. Aģentūras likvidācijai pilnvarnieks ieceļ likvidatorus. Līdz ar likvidatoru iecelšanu beidzas valdes locekļu pilnvaras. Pilnvarnieks iecelto likvidatoru var atbrīvot.

129. Likvidatori aģentūru likvidē likumā “Par uzņēmējdarbību”, likumā “Par bezpeļņas organizāciju” un likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

130. Ja aģentūru likvidē vai reorganizē par peļņas uzņēmumu, rezerves fonds un manta, kas iegādāta par rezerves fondā uzkrātajiem līdzekļiem, pāriet valsts īpašumā.

131. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši nosacījumi, kas piemērojami valdes darbībai. Pilnvarniekam un valdes locekļiem ir pienākums sniegt likvidatoram likvidācijas gaitā nepieciešamo informāciju.

132. Likvidatori pilnvarnieka noteiktajos termiņos sniedz pārskatu par savu darbību, bet pēc aģentūras likvidācijas — arī pārskatu par aģentūras likvidācijas laikā veikto darbību.

133. Ja likvidators apzināti vai nolaidības dēļ nav pildījis saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem vai pilnvarnieka lēmumiem viņam uzliktos pienākumus, viņš ir atbildīgs par likvidējamai sabiedrībai, tās kreditoriem un valstij nodarītajiem zaudējumiem.

134. Aģentūras likvidatori ir solidāri atbildīgi likvidējamai aģentūrai, valstij un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav pildījuši saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” un šiem statūtiem viņiem uzticētos pienākumus.

135. Informācija par sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju publicējama normatīvajos aktos un šajos statūtos noteiktajā kārtībā.

136. Aģentūra darbību beidz ar dienu, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.