Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par pārrobežas sadarbību

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, tālāk Līgumā "Puses",

Balstoties uz 1980.gada 21.maija Eiropas Pamatkonvencijas nolikumiem par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un Papildus protokolu Nr.1,

Ņemot vērā to, ka pārrobežas sadarbības mērķis ir abu valstu attiecību intensificēšana,

Saprotot sadarbības starp abu valstu reģionālajām un vietējām valdībām, īpaši starp vietējās pašvaldības institūcijām, svarīgumu, tiecoties uz šo mērķi,

Cenšoties veicināt šo sadarbību un tādā veidā atbalstīt abu valstu ekonomikas un sabiedrības progresu, vienojās:

1.pants

1. Šajā Līgumā lietotajiem jēdzieniem ir sekojoša nozīme:

- "pārrobežas sadarbība" ietver sevī visu saskaņoto ekonomisko, sabiedrisko, juridisko, tiesisko, administratīvo, tehnisko, zinātnisko, kultūras un cita veida sadarbību ar mērķi stiprināt un attīstīt sakarus starp abu valstu reģionālām un vietējām varas institūcijām, kā arī starp tām slēdzamos attiecīgos līgumus;

- "reģionālā vara" nozīmē teritoriālo varu un tās institūcijas, pirmkārt - pašvaldības institūcijas, kas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumiem veic (pilda) reģionālās varas funkcijas;

- "vietējā vara" nozīmē teritoriālo varu un tās institūcijas, pirmkārt - pašvaldības institūcijas, kas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumiem veic (pilda) vietējās varas funkcijas;

2. Puses apmainīsies ar informāciju, kas ir nepieciešama precīzākai "reģionālās varas" un "vietējās varas" terminu formulēšanai.

2.pants

1. Puses informēs savas reģionālās un vietējās varas institūcijas par to iespējām darboties pārrobežas sadarbības jomā.

2. Puses centīsies radīt piemērotus apstākļus savām reģionālajām un vietējām varas institūcijām pārrobežas sadarbības realizēšanai.

3. Šis Līgums neietekmē citas valsts pārrobežas sadarbības regulējošās normas, īpaši tās, kas ir noteiktas starptautiskajos līgumos.

4. Šis līgums nemaina reģionālās un vietējās varas institūciju pilnvaras, ko nosaka valsts iekšējā likumdošana.

5. Katra valsts jebkurā laikā var norādīt savas valsts teritoriālās daļas, objektus un sadarbības formas, uz ko šis Līgums netiks attiecināms. Tādā gadījumā par to tai ir savlaicīgi jāinformē otra Puse, izmantojot diplomātiskos kanālus.

6. Puses centīsies risināt juridiska, administratīva vai tehniska rakstura problēmas, kas var traucēt īstenot un attīstīt pārrobežas sadarbību.

3.pants

1. Par pārrobežu sadarbības objektiem reģionālās un vietējās varas institūciju kompetences ietvaros tiks uzskatīti:

- reģionu, pilsētu un ciematu attīstība;

- celtniecība un infrastruktūra;

- transports un sakari;

- pasažieru un kravas pārrobežu kustība;

- elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegāde;

- komunālā saimniecība;

- rūpniecības sadarbība;

- tirdzniecība un pakalpojumi;

- banku lietas un finanses;

- abpusējā apdrošināšana;

- lauksaimniecība;

- mežsaimniecība;

- vides aizsardzība;

- izglītība, zinātne, kultūra;

- masu mediji;

- veselības aizsardzība;

- tūrisms, rekreācija un sports;

- jaunatnes kontaktu uzturēšana un apmaiņa ar jaunatnes grupām;

- abpusēja apmaiņa ar informāciju un palīdzība stihisku negadījumu, katastrofu, rūpniecības avāriju gadījumos, kas var ietekmēt kaitīgas sekas pierobežā, kā arī izraisīt īpašus draudus apkārtējai videi (kodolinstalāciju avārijas, epidēmijas, plūdi, ugunsgrēki, transporta avārijas un citi);

- informācijas apmaiņa par abpusējām iespējām nodarbināt citas valsts teritorijas personas, kas dzīvo pierobežas apvidos.

2. Puses var vienoties par citām sadarbības jomām.

4.pants

1. Reģionālā un vietējā abu valstu vara var savas kompetences ietvaros noslēgt citus līgumus pārrobežas sadarbības jomās, kas ir formulēti šī Līguma 1.panta 1.daļā un 3.pantā.

2. Līgumi, kas minēti 1.punktā, var tikt attiecināti uz kopuzņēmumu, sabiedrību, biedrību, fondu un citu asociāciju veidošanu.

5.pants

1. Puses pēc paritātes principa izveidos Latvijas-Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisiju, tālāk Līgumā "Komisija".

2. Ne mazāk kā vienu trešdaļu no Komisijas locekļiem veido abu Pušu reģionālās un vietējās varas institūciju pārstāvji.

3. Komisijas uzdevums ir kopīgu pārrobežas sadarbības virzienu, programmu un formu noteikšana un koordinēšana, rekomendāciju iesniegšana kopīgiem reģionālā un vietējā līmeņa koordinācijas orgāniem, kā arī strīdus jautājumu, kas apgrūtina šo sadarbību, risināšana.

4. Komisijas sēdēs var būt pieaicināti reģionālā un vietējā līmeņa kopīgu koordinācijas orgānu pārstāvji ar padomdevēja balss tiesībām.

5. Komisija var izmantot ekspertu pakalpojumus konkrētu jautājumu risināšanā.

6. Komisijas sēdes notiek atkarībā no nepieciešamības, taču ne retāk kā vienu reizi gadā.

6.pants

1. Komisija un kopīgie reģionālā un vietējā līmeņa koordinācijas orgāni darbosies saskaņā ar saviem nolikumiem. Komisijas nolikumus apstiprina Puses. Kopīgo reģionālā un vietējā līmeņa koordinācijas orgānu nolikumus apstiprina Komisija.

2. Katra no Pusēm apmaksā savu locekļu dalībmaksu Komisijā. Dalības izdevumus kopīgajās koordinācijas orgānu sēdēs apmaksā tās reģionālās un vietējās varas institūcijas, kas deleģē minētājās sēdēs savus pārstāvjus.

7.pants

Puses rekomendē kopīgajiem koordinācijas orgāniem balstīties uz 1980.gada 21.maija Eiropas Pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību pielikumos esošo vienošanās un līgumu paraugiem.

8.pants

1. Puses uzņemas par pienākumu atturēties no rīcības, kas ir pretrunā ar Līguma noteikumiem.

2. Strīdus par šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu Puses risinās diplomātiskā ceļā.

9.pants

Līguma izmaiņas un papildinājumi tiek izdarīti pēc abpusējas Pušu vienošanās un noformēti protokolu veidā, kas kļūst par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.

10.pants

1. Puses ar notām paziņos viena otrai par to, ka visas iekšējās tiesiskās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šis Līgums stāsies spēkā ar to dienu, kad būs saņemta vēlākā nota.

3. Šis Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem. Katru reizi tas automātiski tiek pagarināts uz pieciem gadiem, ja neviena no Pusēm rakstiski nepaziņos par tā darbības termiņa pārtraukšanu sešus mēnešus līdz Līguma darbības termiņa beigām.

Parakstīts 10.septembrī, 1999.gadā Paņevežos, divos eksemplāros, katrs latviešu un lietuviešu valodās, abiem šiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

 

Latvijas Republikas valdības vārdā Jānis Bunkšs Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās

Lietuvas Republikas valdības vārdā Sigitas Kaktys Pārvaldes reformu un pašvaldību lietu ministrs

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas informāciju ("Latvijas Vēstnesis", 10.01.2000., Nr.7) līgums stājās spēkā 1999.gada 20.decembrī.