Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju

1.pants. Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulārā konvencija (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma šā likuma 1.pantā minētā Konvencija latviešu valodā.

3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Konvencijas 54.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Krievijas Federācijas valdībai.

4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 54.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 30.septembrī
Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas konsulārā konvencija

Krievijas Federācija un Latvijas Republika,

cenšoties veicināt draudzīgo attiecību attīstību starp divām valstīm, kā arī savu pilsoņu tiesību un interešu efektīvāku aizsardzību,

vēloties noteikt papildnosacījumus konsulāro attiecību uzturēšanai, lai atbalstītu 1963.gada 24.aprīlī Vīnē parakstīto Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem,

vienojās par sekojošo:  

1.pants

Definējumi

Šajā konvencijā:

1) "konsulārā iestāde" ir jebkurš ģenerālkonsulāts, konsulāts, vicekonsulāts vai konsulārā aģentūra,

2) "konsulārais apgabals" ir rajons, kas noteikts konsulārajai iestādei konsulāro funkciju veikšanai,

3) "konsulārās iestādes vadītājs" ir persona, kurai uzdots darboties šajā amatā,

4) "konsulārā amatpersona" ir jebkura persona, arī konsulārās iestādes vadītājs, kurai uzdots pildīt konsulārās funkcijas šajā amatā,

5) "konsulārais kalpotājs" ir jebkura persona, kas veic administratīvus vai tehniskus pienākumus konsulārajā iestādē,

6) "apkalpojošā personāla darbinieks" ir jebkura persona, kas veic ar konsulārās iestādes apkalpošanu saistītus pienākumus,

7) "konsulārās iestādes darbinieki" ir konsulārās amatpersonas, konsulārie kalpotāji un apkalpojošā personāla darbinieki,

8) "konsulārā personāla darbinieki" ir konsulārās amatpersonas, kuras (izņemot konsulārās iestādes vadītāju), kā arī konsulārie kalpotāji un apkalpojošā personāla darbinieki,

9) "privāts mājkalpotājs" ir persona, kas tikai privātā kārtā strādā pie konsulārās iestādes darbinieka,

10) "konsulārās telpas" ir tikai konsulārās iestādes vajadzībām izmantojamas ēkas vai ēku daļas, un šo ēku vai ēku daļas apkalpojošais zemes gabals neatkarīgi no tā, kam pieder īpašuma tiesības uz tiem,

11) "konsulārie arhīvi" ietver visus konsulārās iestādes papīrus, dokumentus, korespondenci, grāmatas, filmas, videoierakstus un audioierakstus, disketes un reģistrus kopā ar šifriem un kodiem, kartotēkām un jebkuriem iekārtas priekšmetiem, kas paredzēti to drošības nodrošināšanai vai glabāšanai,

12) "nosūtītājvalsts kuģis" ir jebkurš kuģis, kuram ir tiesības kuģot zem nosūtītājvalsts karoga un kas reģistrēts šajā valstī (izņemot karakuģus),

13) "nosūtītājvalsts gaisa kuģis" ir jebkurš lidaparāts, kas reģistrēts nosūtītājvalstī un kuram ir tiesības izmantot šīs valsts pazīšanas zīmes, izņemot militāros lidaparātus.  

2.pants

Konsulāro iestāžu atvēršana

1. Nosūtītājvalsts konsulārā iestāde var tikt atvērta uzņēmējvalsts teritorijā tikai ar uzņēmējvalsts piekrišanu.

2. Konsulārās iestādes atrašanās vietu, tās klasi, konsulāro apgabalu un konsulāro amatpersonu skaitu nosaka, nosūtītājvalstij un uzņēmējvalstij vienojoties.

3. Pārstāvamā nosūtītājvalsts turpmāk var mainīt konsulārās iestādes atrašanās vietu, tās klasi un konsulāro amatpersonu skaitu tikai ar uzņēmējvalsts piekrišanu.

4. Uzņēmējvalsts piekrišana nepieciešama arī tad, ja kāds ģenerālkonsulāts vai konsulāts vēlas atvērt vicekonsulātu vai konsulāro aģentūru ārpus apdzīvotās vietas, kur šis ģenerālkonsulāts atrodas.

5. Iepriekšēja nepārprotami izteikta uzņēmējvalsts piekrišana nepieciešama arī tādas kancelejas atvēršanai, kura ir esošās konsulārās iestādes struktūrvienība un izvietota citur.  

3.pants

Konsulārās iestādes vadītāja iecelšana

1. Pirms konsulārās iestādes vadītāja iecelšanas nosūtītājvalsts pa diplomātiskiem vai citiem atbilstošiem kanāliem jāsaņem uzņēmējvalsts piekrišana attiecībā uz piedāvājamo personu.

2. Ja uzņēmējvalsts nedod piekrišanu kādas personas iecelšanai par konsulārās iestādes vadītāju, šai valstij nav obligāti jāpaziņo nosūtītājvalstij atteikuma iemesli.

3. Nosūtītājvalsts pa diplomātiskiem kanāliem nosūta uzņēmējvalsts ārlietu ministram konsulāro patentu vai citu analoģisku dokumentu konsulārās iestādes vadītāja iecelšanai. Šajā dokumentā jānorāda konsulārās iestādes vadītāja pilnu vārdu un uzvārdu, viņa pilsonību, klasi, konsulāro apgabalu un konsulārās iestādes atrašanās vietu.

4. Pēc tam, kad saņemts konsulārais patents vai cits konsulārās iestādes vadītāja iecelšanai paredzēts analoģisks dokuments, uzņēmējvalsts izdod viņam atļauju, t.s. eksekvatūru, kas var būt sastādīta jebkurā formā. Uzņēmējvalstij, kas atsakās izdot eksekvatūru vai citu atļauju, nav obligāti jāpaziņo nosūtītājvalstij šāda atteikuma iemesli.

5. Konsulārās iestādes vadītājs var stāties pie savu pienākumu izpildes tikai pēc šādas eksekvatūras vai citādas atļaujas izsniegšanas, izņemot šī punkta 6.punktā un 4.pantā paredzētos gadījumus.

6. Uzņēmējvalsts var atļaut konsulārās iestādes vadītājam uz laiku pildīt savus pienākumus līdz eksekvatūras izdošanai. Šādā gadījumā tiek ievēroti šīs konvencijas nosacījumi.

7. Tiklīdz konsulārās iestādes vadītājam atļauts pildīt viņa funkcijas (arī uz laiku), uzņēmējvalsts nekavējoties paziņo par to konsulārā apgabala kompetentām institūcijām. Turklāt tā nodrošina pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai konsulārās iestādes vadītājs varētu pildīt savus amata pienākumus un izmantot šīs konvencijas noteiktās priekšrocības.  

4.pants

Konsulārās iestādes vadītāja funkciju veikšana uz laiku

1. Ja konsulārās iestādes vadītājs nevar pildīt savas funkcijas un ja konsulārās iestādes vadītāja amats ir vakants, konsulārās iestādes vadītāja funkcijas uz laiku var veikt konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītāji.

2. Konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītāja pilnu vārdu un uzvārdu uzņēmējvalsts Ārlietu ministrijai vai šīs ministrijas noteiktai institūcijai paziņo nosūtītājvalsts diplomātiskā pārstāvniecība, vai, ja šai valstij nav tādas pārstāvniecības uzņēmējvalstī, konsulārās iestādes vadītājs, vai, ja viņš nespēj to izdarīt, — jebkura nosūtītājvalsts kompetenta institūcija. Šāds paziņojums parasti tiek sniegts savlaicīgi.

3. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas sniedz palīdzību konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītājam un nodrošina viņa aizsardzību. Kamēr viņš vada iestādi, uz viņu tiek attiecināti šīs konvencijas nosacījumi tāpat kā uz attiecīgās konsulārās iestādes vadītāju.

4. Ja nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekļi uzņēmējvalstī pārstāvamā valsts saskaņā ar šī panta 1.punkta nosacījumiem uz laiku ieceļ par konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītāju, viņš turpina izmantot diplomātiskās privilēģijas un imunitātes ar noteikumu, ka pret to neiebilst uzņēmējvalsts.  

5.pants

Konsulārā personāla darbinieku iecelšana

1. Pārstāvamā valsts var brīvi iecelt konsulārā personāla darbiniekus, izņemot 3., 6. un 7.pantā paredzētajos gadījumos.

2. Pārstāvamā valsts savlaicīgi paziņo uzņēmējvalstij visu konsulāro amatpersonu, izņemot konsulārās iestādes vadītāja, pilnu vārdu un uzvārdu, kategoriju un klasi, lai uzņēmējvalsts varētu, ja vēlas, realizēt savas 7.panta 3.punktā paredzētās tiesības.

3. Uzņēmējvalsts izsniedz visiem konsulārās iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem personas apliecības, kas apliecina viņu — konsulārās iestādes darbinieku un viņu ģimenes locekļu — statusu.  

6.pants

Konsulāro amatpersonu pilsonība

Konsulārajai amatpersonai jābūt pārstāvamās valsts pilsoņiem.  

7.pants

Personas, kas izsludinātas par persona non grata

1. Uzņēmējvalsts var jebkurā laikā pa diplomātiskiem kanāliem paziņot pārstāvajamai valstij, ka kāda no konsulārajām amatpersonām ir persona non grata vai ka nepieņemams ir jebkurš no konsulārā personāla darbiniekiem. Šādā gadījumā pārstāvajamai valstij attiecīgi jāatsauc minētā persona vai jāpārtrauc tās funkcijas konsulārajā iestādē.

2. Ja pārstāvamā valsts atsakās izpildīt vai arī piemērotā termiņā neizpilda savas saistības, kas noteiktas ar šī panta 1.punktu, uzņēmējvalsts var attiecīgi anulēt minētās personas eksekvatūru vai citu atļauju vai pārstāt viņu uzskatīt par konsulārā personāla darbinieku.

3. Par konsulārās iestādes darbinieku iecelta persona var tikt atzīta par nepieņemamu pirms ierašanās uzņēmējvalsts teritorijā, vai, ja tā jau atrodas uzņēmējvalstī, — pirms šī persona stājas pie savu pienākumu pildīšanas konsulārajā iestādē. Jebkurā gadījumā pārstāvamā valsts anulē minētās personas iecelšanu.

4. Šī panta 1. un 3.punktā minētajos gadījumos uzņēmējvalstij nav obligāti jāpaziņo pārstāvamajai valstij lēmuma iemesli.  

8.pants

Uzņēmējvalsts informēšana par iecelšanu amatā, ierašanos un aizbraukšanu

1. Uzņēmējvalsts Ārlietu ministrija vai šīs ministrijas noteiktā institūcija paziņo:

a) par konsulārās iestādes darbinieku iecelšanu, viņu ierašanos konsulārajā iestādē pēc iecelšanas, galīgo aizbraukšanu vai funkciju pārtraukšanu un visām citām maiņām, kas iespaido minēto personu statusu un var notikt, minētajām personām strādājot konsulārajā iestādē,

b) par personas, kas ir konsulārās iestādes darbinieka ģimenes loceklis un pastāvīgi dzīvo kopā ar viņu, ierašanos vai galīgu aizbraukšanu, kā arī attiecīgos gadījumos par to, ka kāda no personām kļūstot vai pārstāj būt par šādu ģimenes locekli,

c) par privāto mājkalpotāju ierašanos un galīgu aizbraukšanu un attiecīgajos gadījumos par to, ka viņi pārtrauc šo dienestu,

d) par uzņēmējvalstī dzīvojošo personu pieņemšanu darbā par konsulārās iestādes darbinieku vai privātajiem mājkalpotājiem, kuriem ir tiesības uz privilēģijām un imunitātēm.

2. Informēšana par ierašanos vai galīgo aizbraukšanu veicama pēc iespējas savlaicīgi.  

9.pants

Konsulāro un dzīvojamo telpu iegāde

1. Pārstāvamajai valstij ir tiesības savā vārdā vai caur jebkuru tās pilnvarotu fizisku vai juridisku personu saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem un ar šīs valsts piekrišanu iegūt īpašumā, saņemot lietošanā, īrēt vai iegūt valdījumā (jebkurā citā formā):

a) konsulārās telpas, konsulārās iestādes vadītāja rezidenci, kā arī dzīvojamās telpas jebkurai konsulārajai amatpersonai un jebkuram konsulārajam kalpotājam, kas nav uzņēmējvalsts pilsonis vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas šajā valstī,

b) jebkuru šādu konsulāro un dzīvojamo telpu būvei paredzēto zemi.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem pārstāvamā valsts var arī uzlabot šādas konsulārās un dzīvojamās telpas vai zemi.

3. Uzņēmējvalsts, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu palīdzību un atbalstu pārstāvamajai valstij šī panta 1. un 2.punktā minēto tiesību realizēšanā.  

10.pants

Ja abas Līgumslēdzējas Puses vienojas par konsulārās goda amatpersonas iecelšanu, tās savstarpēji konsultējas jautājumos par attiecīgu vienošanos panākšanu, pamatojoties uz šīs konvencijas un vispārējo starptautisko tiesību nosacījumiem, lai noteiktu režīmu, kāds tiks piemērots konsulārajām goda amatpersonām, vienošanās tiek noformētas, apmainoties verbālām notām. 

11.pants

Konsulāro iestāžu un konsulāro iestāžu darbinieku aizsardzība un viņiem nodrošināmās iespējas

1. Uzņēmējvalsts nodrošina visas iespējas konsulārās iestādes funkciju veikšanai.

2. Uzņēmējvalsts ar vajadzīgo cieņu izturas pret konsulārajām amatpersonām un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādus draudus konsulāro amatpersonu drošībai, brīvībai vai cieņai. 

12.pants

Valsts karogs un ģerbonis

1. Pārstāvamajai valstij ir tiesības izmantot savu valsts karogu un ģerboni uzņēmējvalstī saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

2. Pārstāvanās valsts karogs var tikt izkārts un šīs valsts ģerbonis piestiprināts pie ēkas, kuru aizņem konsulārā iestāde, pie šīs ēkas ieejas durvīm, kā arī pie konsulārās iestādes vadītāja rezidences un, ja tas saistīts ar dienesta pienākumu izpildi, — pie viņa pārvietošanās līdzekļiem.

3. Realizējot šajā pantā paredzētās tiesības pārstāvamā valsts ievēro uzņēmējvalsts likumus, noteikumus un paražas.  

13.pants

Konsulāro telpu neaizskaramība

1. Konsulārās telpas ir neaizskaramas saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

2. Konsulāro telpu daļā, kas tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām, uzņēmējvalsts varas iestādes nedrīkst ieiet, citādi, kā ar konsulārās iestādes vadītāja, valsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja vai kāda no viņiem ieceltas personas piekrišanu.

Ugunsgrēka vai citas stihiskas nelaimes gadījumā, kad nepiciešams nekavējoties veikt aizsardzības pasākumus, uzņēmējavalsts varas iestādes drīkst ieiet konsulārajās telpās,ja no šajā punktā minētajām personām nav saņemts tiešs atteikums. Taču varas iestādēm nekādā gadījumā nav atļauts pārkāpt konsulāro telpu arhīva neaizskaramības principus, un jo sevišķi — studēt vai konfiscēt to.

3. Uzņēmējvalstij ir speciāls pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus konsulāro telpu aizsardzībai no dažādiem iebrukumiem vai kaitējuma nodarīšanas, kā arī jebkura konsulārās iestādes miera traucējuma vai tās cieņas aizskāruma novēršanai, ievērojot šī panta 2.punkta nosacījumus.

4. Uz konsulārajām telpām, to iekārtas priekšmetiem, konsulārās iestādes īpašumu, kā arī tai piederošajiem pārvietošanās līdzekļiem attiecināma imunitāte pret jebkuriem rekvizācijas veidiem valsts aizsardzības vai sabiedriskām vajadzībām.  

14.pants

Konsulārā arhīva un dokumentu neaizskaramība

Konsulārie arhīvi un konsulārie dokumenti ir neaizskarami jebkurā laikā un neatkarīgi no to atrašanās vietas.  

15.pants

Konsulāro telpu atbrīvošana no nodokļiem

1. Konsulārās telpas un konsulārās iestādes vadītāja rezidenci, kuru īpašniece vai īrētāja ir pārstāvamā valsts vai jebkura persona, kas rīkojas tās vārdā, tiek atbrīvotas no visiem valsts, rajona vai municipālajiem nodokļiem, kolektēm un nodevām, izņemot tos maksājumus, kas kārtojami par konkrētiem pakalpojumu veidiem.

2. Šī panta 1.punktā minētā nodokļu atsavināšana nav attiecināma uz kolektēm, nodevām un nodokļiem, ar kuriem saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem tiek apliktas personas, kas noslēgušas līgumu ar pārstāvamo valsti vai personu, kas darbojas tās vārdā.  

16.pants

Pārvietošanās brīvība

Uzņēmējvalsts nodrošina visiem konsulārās iestādes darbiniekiem pārvietošanās un braucienu brīvību konsulārā apgabala teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar likumiem un noteikumiem par zonām, kurās iebraukšana aizliegta vai tiek regulēta pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem.  

17.pants

Sakaru brīvība

1. Uzņēmējvalsts pienākums ir atļaut un aizsargāt visiem oficiālajiem mērķiem paredzēto konsulārās iestādes sakaru brīvību.

Sakaros ar pārstāvamās valsts valdību, diplomātiskajām pārstāvniecībām un citām konsulārajām iestādēm neatkarīgi no to atrašanās vietas, konsulārā iestāde var izmantot visus atbilstošos līdzekļus, arī diplomātiskos un konsulāros kurjerus, diplomātiskās vai konsulārās valīzes un kodētas vai šifrētas depešas. Taču uzstādīt radioraidītāju un to izmantot konsulārā iestāde drīkst tikai ar uzņēmējvalsts piekrišanu.

2. Konsulārās iestādes oficiālā korespondence ir neaizskarama. Par oficiālo korespondenci uzskatāma visa korespondence, kas attiecināma uz tās funkcijām.

3. Visām konsulārās valīzes bagāžas vienībām jābūt iezīmētām ar labi saredzamām ārējām zīmēm, kas tās raksturo, un drīkst saturēt tikai oficiālu korespondenci un dokumentus vai priekšmetus, kas paredzēti tikai oficiāli lietošanai.

4. Konsulāro valīzi nedrīkst nedz atvērt, nedz aizkavēt. Tomēr gadījumos, kad uzņēmējvalsts kompetentām varas institūcijām ir nopietns pamats uzskatīt, ka valīzē, kurā ir korespondence, dokumenti vai šī panta 3.punktā minētie priekšmeti, ir ievietots vēl kaut kas cits, šīs institūcijas var pieprasīt, lai valīzi to klātbūtnē atvērtu pārstāvamās valsts pilnvarots pārstāvis. Ja pārstāvamās valsts varas iestādes atsakās izpildīt šo prasību, valīzi sūta atpakaļ uz nosūtīšanas vietu.

5. Konsulārāis kurjers tiek apgādāts ar oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un konsulārās valīzes bagāžas vienību skaits. Šis kurjers nevar būt nedz uzņēmējvalsts pilsonis, nedz arī persona, kas pastāvīgi dzīvo uzņēmējvalstī, ja viņš nav pārstāvamās valsts pilsonis, izņemot gadījumus, kas saņemta uzņēmējvalsts atļauja.

Savu funkciju izpildes laikā viņš atrodas uzņēmējvalsts aizsardzībā, viņa persona ir neaizskarama un viņu nedrīkst nedz arestēt, nedz aizturēt nekādā formā.

6. Pārstāvamā valsts, tās diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes var iecelt speciālos konsulāros kurjerus ad hoc. Arī šādos gadījumos tiek piemēroti šī panta 5.punkta nosacījumi, izņēmumi, tajā skaitā minētās imunitātes zaudē spēku brīdī, kad šāds kurjers nogādā pēc piederības viņam uzticēto konsulāro valīzi.

7. Konsulārā valīze var tikt uzticēta tāda kuģa vai civilas lidmašīnas komandierim, kuri dodas uz ostu vai lidostu, kurā ierasties ir atļauts. Viņam izsniedz oficiālus dokumentus ar norādītu bagāžas vietu skaitu, taču viņš netiek uzskatīts par konsulāro kurjeru. Pēc saskaņošanas ar kompetentām vietējās varas institūcijām konsulārā iestāde var nosūtīt vienu no saviem darbiniekiem tieši un bez kavēkļiem pieņemt valīzi no kuģa vai lidmašīnas komandiera, kā arī nodot viņam šādu valīzi.  

18.pants

Konsulāro amatpersonu personas neaizskaramība

1.Konsulārās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi bauda personas neaizskaramību. Viņus nevar arestēt vai aizturēt nekādā formā.

2.Uzņēmējvalstij jāizturas pret konsulārajām amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem ar pienācīgo cieņu un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu jebkādus draudus viņu personas brīvībai un cieņai.

19.pants

Imunitāte pret jurisdikciju

Konsulārās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi uzņēmējvalstī bauda imunitāti attiecībā pret kriminālo, civilo un administratīvo jurisdikciju, izņemot šādas civilprasības:

1) kas saistītas ar konsulāro amatpersonu noslēgtiem līgumiem, saskaņā ar kuriem viņi tieši vai netieši uzņēmušies pārstāvamās valsts aģenta saistības,

2) trešās puses civilprasības par ceļu transporta līdzekļa, kuģa vai lidmašīnas izraisīta nelaimes gadījuma radītiem zaudējumiem.  

20.pants

Pienākums sniegt liecības

1. Konsulārās iestādes darbiniekus var izsaukt kā lieciniekus uz tiesas vai administratīvo lietu izskatīšanu. Konsulārais kalpotājs vai apkalpojošā personāla darbinieks nevar atteikties sniegt liecības, izņemot šī panta 3.punktā minētos gadījumus, ja konsulārā amatpersona atsakās dot liecības, viņam nedrīkst piemērot nekādus spaidu vai soda līdzekļus.

2. Institūcijai, kurai nepieciešamas konsulārās amatpersonas liecības, jācenšas netraucēt šai personai veikt savas funkcijas. Ja tas iespējams, institūcija var noklausīties šādas liecības minētās personas mājās vai konsulārajā iestādē, vai saņemt no tās rakstiskas liecības.

3. Konsulārās iestādes darbiniekam nav obligāti jāsniedz liecības jautājumos, kas saistīti ar viņu funkciju izpildi vai jāsniedz ar viņu funkcijām saistīto oficiālo korespondenci un dokumentus. Viņiem arī nav obligāti jāsniedz liecības, kas izskaidro pārstāvamās valsts likumdošanas aktus.  

21.pants

Atteikšanās no privilēģijām un imunitātēm

1. Pārstāvamā valsts var atteikties no jebkurām privilēģijām un imunitātēm, kas 18.,19. un 20.pantā paredzētas konsulārās iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

2. Izņemot šī panta 3.punktā paredzēto gadījumu, šādam atteikumam vienmēr jābūt nepārprotami izteiktam un par to rakstiski jāpaziņo uzņēmējvalstij.

3. Ja konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs ierosina lietu gadījumā, kad viņš saskaņā ar 19.pantu varētu izmantot imunitāti pret jurisdikciju, tas atņem viņam tiesības izmantot imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz jebkuru pretprasību, kas tieši saistīta ar pamatprasību.

4. Atteikšanās no imunitātes pret jurisdikciju attiecībā pret civillietu vai administratīvu lietu nenozīmē atteikšanos no imunitātes pret izpilddarbībām, kas tiek veiktas tiesas lēmuma rezultātā; attiecībā pret šādām darbībām nepieciešams atsevišķs atteikums.  

22.pants

Atbrīvošana no ārvalstnieku reģistrācijas un no uzturēšanās atļaujas saņemšanas

1. Konsulārās amatpersonas, konsulārie kalpotāji un viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņiem, tiek atbrīvots no visiem pienākumiem, ko uzņēmējvalsts likumi un noteikumi paredz ārvalstnieku reģistrēšanai, kā arī no uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

2. Šī panta 1.punkta nosacījumi netiek piemēroti konsulārajam kalpotājam, kurš nav pārstāvamās valsts pastāvīgs kalpotājs, kā arī šāda kalpotāja jebkuram ģimenes loceklim.  

23.pants

Atbrīvošana no nepieciešamības saņemt atļauju strādāt

1. Attiecībā uz nosūtītājvalsts vajadzībām veicamo darbu konsulārās iestādes darbinieki tiek atbrīvoti no jebkuriem pienākumiem, ko nosaka uzņēmējvalsts likumi un noteikumi ārvalstnieku pieņemšanai darbā un, kas saistīti ar nepieciešamību saņemt atļauju strādāt.

2. Konsulāro amatpersonu un konsulāro kalpotāju privātie mājkalpotāji tiek atbrīvoti no šī panta 1.punktā minētajiem pienākumiem, ja viņi uzņēmējvalstī neveic nekādu citu darbību, kuras mērķis ir ienākumu gūšana.  

24.pants

Izņēmumi, kas saistīti uz sociālo nodrošinājumu

1. Uzņēmējvalstī spēkā esošie lēmumi par sociālo nodrošināšanu netiek attiecināti uz konsulāro iestāžu darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, ja darbs tiek veikts nosūtītājvalsts vajadzībām, izņemot šī panta 3.punktā paredzētos gadījumus.

2 Šī panta 1.punktā paredzētais izņēmums attiecināms arī uz privātajiem mājkalpotājiem, kuri tikai kalpo konsulārās iestādes darbiniekiem ar noteikumu, ka:

a) šie mājkalpotāji nav uzņēmējvalsts pilsoņi un nedzīvo šeit pastāvīgi;

b) uz šiem mājkalpotājiem attiecināmi nosūtītājvalsts vai trešajā valstī spēkā esošie nosacījumi par sociālo nodrošināšanu.

3. Konsulārās iestādes darbiniekiem, kas algo personas, uz kurām netiek attiecināti šī panta 2.punktā paredzētie izņēmumi, jāizpilda saistības, kuras uzņēmējvalsts likumdošanas aktos noteiktas darba devējiem.

4. Šī panta 1.un 2.punktā paredzētie izņēmumi neaizliedz brīvprātīgi piedalīties nodrošināšanas sistēmā ar noteikumu, ka minētā valsts atļauj šādu piedalīšanos.  

25.pants

Izņēmumi nodokļu jomā

1. Konsulārās amatpersonas un konsulārie kalpotāji, kā arī viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņiem, tiek atbrīvoti no nodokļiem un nodevām — personiskajām un mantiskajām, valsts, rajona un municipālajām, izņemot:

a) netiešos nodokļus, kuri parasti iekļauti preču un pakalpojumu cenā,

b) nodevas par privāto nekustamo īpašumu, kas atrodas uzņēmējvalsts teritorijā, ievērojot 15.panta nosacījumos paredzētos izņēmumus,

c) nodokļus par mantoto īpašumu vai nodevas par mantošanu vai nodokļus par īpašuma pāriešanu, kurus iekasē uzņēmējvalsts, ievērojot 27.panta b) punkta nosacījumos paredzētos izņēmumus,

d) nodokļus par privātajiem ieņēmumiem, arī ienākumus no kapitāla, kura avots atrodas uzņēmējvalstī, un nodokļus par kapitālieguldījumiem uzņēmējvalsts komercuzņēmumos vai finansu uzņēmumos,

e) nodevas par konkrētiem pakalpojumu veidiem,

f) reģistrācijas, tiesu un reģistra nodevas, hipotēku nodevas, ģerboņnodevas, ievērojot 15.panta nosacījumos paredzētos nosacījumus.

2. Apkalpojošā personāla darbinieki tiek atbrīvoti no nodokļiem un nodevām no algas, kuru viņi saņem par savu darbu.

3. Ja konsulārās iestādes darbinieki algo personas, kuru darba alga uzņēmējvalstī netiek atbrīvota no ienākumu nodokļa, viņiem jāpilda saistības, kuras šīs valsts likumos un noteikumos paredzētas darba devējiem attiecībā uz ienākumu nodokļa iekasēšanu.  

26.pants

Atbrīvošana no muitas nodevām un muitas kontroles

1. Uzņēmējvalsts saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem atļauj ievest un atbrīvo no visām muitas nodevām, nodokļiem un ar to saistītajām nodevām, izņemot nodevas par glabāšanu, pārvadāšanu un līdzīga veida pakalpojumiem:

a) priekšmetus, kas paredzēti konsulārās iestādes oficiālai lietošanai,

b) priekšmetus, kas paredzēti konsulārās amatpersonas vai šīs personas ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, personiskajai lietošanai, arī viņa iedzīvei paredzētos priekšmetus. Patēriņa preču daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas nepieciešams attiecīgo personu tiešam patēriņam.

2. Konsulārie kalpotāji attiecībā uz sākotnējās iekārtošanās laikā ievestajiem priekšmetiem izmanto šī panta 1.punktā noteiktās privilēģijas un imunitātes.

3. Konsulāro amatpersonu un viņu ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņiem, personiskā bagāža, kas tiek pārvadāta kopā ar viņiem, atbrīvojama no muitas apskates. To var apskatīt tikai gadījumā, ja ir nopietns pamats domāt, ka bagāžā vai citādi priekšmeti nekā norādīts šī panta 1.punkta b) apakšpunktā, vai arī priekšmeti, kurus ievest vai izvest aizliedz uzņēmējvalsts likumi, vai uz kuriem attiecināmi minētās valsts likumi un noteikumi par karantīnu. Šāda muitas apskate veicama attiecīgās konsulārās amatpersonas vai tās ģimenes locekļa klātbūtnē. 

27.pants

Konsulārās iestādes darbinieku un viņu ģimenes locekļu mantotais īpašums

gadījumā, ja miris konsulārās iestādes darbinieks vai viņa ģimenes loceklis, kas dzīvo kopā ar viņu, uzņēmējvalsts:

a) atļauj izvest mirušās personas kustamo īpašumu, izņemot īpašumu, kas ticis iegādāts uzņēmējvalstī un kura izvešana bijusi aizliegta viņa nāves brīdī,

b) neiekasē nekādus valsts, rajona vai municipālos nodokļus par mantošanu no kustamā īpašuma, kas atrodas uzņēmējvalstī tikai sakarā ar mirušās personas uzturēšanos šajā valstī konsulārās iestādes darbinieka vai viņa ģimenes locekļa statusā.  

28.pants

Atbrīvošana no personiskajām klausībām un nodevām

Uzņēmējvalstij jāatbrīvo konsulāro iestāžu darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņiem, no visām darba un valsts klausībām neatkarīgi no šo klausību rakstura, kā tādām, kā rekvizīcija, kontribūcija un militārpersonu izmitināšana.  

29.pants

Konsulāro privilēģiju un imunitāšu sākums un beigas

1. Katrs konsulārās iestādes darbinieks izmanto šajā konvencijā noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad viņš dodoties uz norīkojuma vietu, ierodas uzņēmējvalsts teritorijā, vai, ja viņš jau atrodas šajā teritorijā, — ar brīdi, kad minētā persona stājas pie savu pienākumu pildīšanas.

2. Konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu, un viņa privātie mājkalpotāji, kas nav uzņēmējvalsts pilsoņi vai nosūtītājvalsts pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo uzņēmējvalsts teritorijā, izmanto šīs konvencijas noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad minētajam darbiniekam saskaņā ar šī panta 1.punktu piešķir privilēģijas un imunitātes vai ar brīdi, kad viņi ierodas uzņēmējvalsts teritorijā, vai ar brīdi, kad viņi kļuvuši par minētā darbinieka ģimenes locekļiem vai viņa privātajiem mājkalpotājiem, atkarībā no tā, kas noticis vēlāk.

3. Beidzoties konsulārās iestādes darbinieka funkcijām, viņa privilēģijas un imunitātes, kā arī viņa ģimenes locekļa, kas dzīvo kopā ar viņu, vai viņa privātā mājkalpotāja privilēģijas un imunitātes parasti izbeidzas ar brīdi, kad minētā persona atstāj uzņēmējvalsts teritoriju, vai, paejot piemērotam termiņam, kurā to varētu izdarīt, atkarībā no tā, kas noticis agrāk, taču līdz minētajam laikam privilēģijas un imunitātes paliek spēkā, arī bruņota konflikta gadījumā.

Šī panta 2.punktā minēto personu privilēģijas un imunitātes zaudē spēku, kad šīs personas pārstāj būt konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļi vai pārstāj kalpot pie viņa, taču ar nosacījumu, ka, ja šīs personas gatavojas piemērotā termiņā pamest uzņēmējvalsts viņu privilēģijas un imunitātes saglabājas līdz aizbraukšanas brīdim.

4. Attiecībā uz darbībām, ko konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs veic, pildot savas funkcijas, imunitāte attiecībā pret jurisdikciju paliek spēkā bez termiņa ierobežojumiem.

5. Konsulārās iestādes darbinieka nāves gadījumā viņa ģimenes locekļi, kas dzīvoja kopā ar viņu, turpina baudīt viņiem piešķirtās privilēģijas un imunitātes līdz brīdim, kad viņi atstāj uzņēmējvalsti vai arī līdz brīdim, kamēr pagājis uzņēmējvalsts atstāšanai piemērots termiņš, atkarībā no tā, kas noticis agrāk.  

30.pants

Uzņēmējvalsts likumu un noteikumu ievērošana

1. Visu personu, kuras izmanto privilēģijas un imunitātes, pienākums ir ievērot uzņēmējvalsts likumus un noteikumus, ja tas nenodara kaitējumu viņu privilēģijas un imunitātēm. Viņu pienākums ir arī neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās.

2. Konsulārās telpas nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav savienojami ar konsulāro funkciju ieviešanu.

3. Šī panta 2.punkta nosacījumi neizslēdz iespēju izvietot kancelejas vai citas institūcijas vai iestādes ēkas daļā, kur atrodas konsulārās telpas, ar nosacījumu, ka šādām kancelejām ierādītās telpas tiks nodalītas no telpām, kuras izmanto konsulārā iestāde. Šādā gadījumā saskaņā ar šo konvenciju minētās kancelejas nav konsulāro telpu daļa.  

31.pants

Apdrošināšana pret tiešajām personām nodarīto kaitējumu

Konsulārās iestādes darbiniekiem jāievēro jebkuras prasības, ko uzņēmējvalsts likumi un noteikumi paredz apdrošināšanai pret kaitējumu, kas var tikt nodarīts personām sakarā ar jebkuru ceļu transportlīdzekļa, kuģa vai lidmašīnas izmantošana.  

32.pants

Speciālie nosacījumi privātai darbībai nolūkā gūt ienākumus

1. Konsulārās amatpersonas uzņēmējvalstī nedrīkst veikt jebkādu profesionālu darbību vai komercdarbību nolūkā gūt personiskos ienākumus.

2. Šajā konvencijā paredzētās privilēģijas un imunitātes netiek attiecinātas:

a) uz konsulārajiem kalpotājiem vai apkalpojošā personāla darbiniekiem, kas uzņēmējvalstī nodarbojas ar privātu darbību nolūkā gūt ienākumus,

b) uz šī punkta a) apakšpunktā minētās personas ģimenes locekļiem vai viņa privātajiem mājkalpotājiem,

c) uz konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļiem, kas uzņēmējvalstī paši veic privātu darbību nolūkā gūt ienākumus.  

33.pants

Uzņēmējvalsts pilsoņi un personas, kas tajā pastāvīgi dzīvo

Konsulārās iestādes darbinieki (izņemot konsulārās amatpersonas), kas ir uzņēmējvalsts pilsoņi vai pastāvīgi tajā dzīvo, un viņu ģimenes locekļi, kā arī privātie mājkalpotāji izmanto priekšrocības, privilēģijas un imunitātes tikai tādā pakāpē, kādā viņiem tos piešķir uzņēmējvalsts. Taču uzņēmējvalsts pienākums ir realizēt savu jurisdikciju pār šīm personām tādā veidā, lai neradītu nevajadzīgus traucējumus konsulārās iestādes funkciju veikšanai. 

34.pants

Konsulāro funkciju izpilde

Konsulārās funkcijas izpilda konsulārās iestādes. Šīs funkcijas pilda arī diplomātiskās pārstāvniecības saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem.  

35.pants

Diplomātiskās pārstāvniecības konsulāro funkciju veikšana

1. Gadījumos, kad konsulārās funkcijas pilda diplomātiskā pārstāvniecība, šīs konvencijas nosacījumi arī tiek piemēroti tādā pakāpē, kā tas saprotams no konteksta.

2. To diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku uzvārdi, kuriem uzdots pildīt pārstāvniecības konsulārās funkcijas, tiek paziņoti uzņēmējvalsts ārlietu ministrijai vai šīs ministrijas noteiktai institūcijai.

3. Veicot konsulārās funkcijas, diplomātiskā pārstāvniecība var griezties gan pie uzņēmējvalsts vietējām, gan arī centrālajām varas iestādēm tādā pakāpē, kādā to atļauj uzņēmējvalsts likumi, noteikumi un paražas.

4. Diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku privilēģijas un imunitātes, kas minētas šī panta 2.punktā, turpina regulēt starptautisko tiesību normas, kas skar diplomātiskās attiecības.  

36.pants

Konsulāro funkciju izpilde konsulārā apgabalā un ārpus tā, trešajā valstī vai trešās valsts vārdā

1. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības sava apgabala robežās pildīt šajā konvencijā minētās konsulārās funkcijas.

2. Konsulārā amatpersona var ar uzņēmējvalsts piekrišanu veikt konsulārās funkcijas ārpus sava konsulārā apgabala.

3. Nosūtītājvalsts var pēc attiecīgo valstu informēšanas izdot uzņēmējvalstī atvērtajai konsulārajai iestādei veikt konsulārās funkcijas trešajā valstīm, ja no uzņēmējvalsts puses nav saņemti nepārprotami izteikti iebildumi.

4. Pēc uzņēmējvalsts attiecīgas informēšanas nosūtītājvalsts konsulārā iestāde var veikt uzņēmējvalstī konsulārās funkcijas trešās valsts vārdā, ja uzņēmējvalsts neiebilst.  

37.pants

Konsulāro funkciju kopums

Ievērojot otra ar minēto jautājumu saistītā panta nosacījumus šajā konvencijā, konsulārās funkcijas ir:

a) nosūtītājvalsts un tās pilsoņu (fizisko un juridisko personu) interešu aizsardzība uzņēmējvalstī tādā pakāpē, kā to pieļauj starptautiskās tiesības,

b) nosūtītājvalsts un uzņēmējvalsts tirdzniecības ,ekonomisko, kultūras un zinātnes sakaru attīstības veicināšana, kā arī citāda draudzīgu attiecību attīstības veicināšana saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem,

c) apstākļu un notikumu noskaidrošana uzņēmējvalsts tirdzniecības, ekonomiskajā, kultūras un zinātnes dzīvē, izmantojot visus likumīgos paņēmienus, un to paziņošana nosūtītājvalsts valdībai, kā arī informācijas sniegšana ieinteresētajām personām,

d) nosūtītājvalsts pilsoņu pasu un citu braukšanas dokumentu izsniegšana, anulēšana, izlabošana, izņemšana vai aizturēšana un vīzu vai atbilstošu dokumentu izdošana, pagarināšana vai anulēšana personām, kuras vēlas doties uz nosūtītājvalsti,

e) palīdzības un atbalsta sniegšana nosūtītājvalsts pilsoņiem (fiziskām un juridiskām personām),

f) palīdzības saņemšana no uzņēmējvalsts kompetentām institūcijām nosūtītājvalsts pilsoņu atrašanās vietas noskaidrošanai, ja ar to saistīta minēto personu labklājība vai citi humanitārie apsvērumi,

g) nosūtītājvalsts pilsoņu tādu tiesību aizsardzība, kas saistīta ar iespēju steidzami aizbraukt no uzņēmējvalsts, ar nosacījumu, ka

I izveidojoties īpašiem apstākļiem, tiek izpildītas administratīvās un tiesu procedūras, kas skar personu, kura gatavojas aizbraukt un

II persona, kas gatavojas aizbraukt, izpilda parastās formalitātes, kas saistītas ar aizbraukšanu, ar nosacījumu, ka šādu prasību izpildei nav diskriminējošs raksturs un tās netiek izmantotas, lai aizkavētu steidzamo aizbraukšanu,

h) notāra, civilstāvokļa aktu reģistrētāja un citu līdzīgu pienākumu izpilde, kā arī dažu administratīvo funkciju izpilde ar nosacījumu, ka nekas nav pretrunā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem,

i) nosūtītājvalsts pilsoņu (fizisko un juridisko personu) interešu aizstāvība mortis causa pārmantojamības gadījumā uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem,

j) nosūtītājvalsts pilsoņu — nepilngadīgo personu un citu personu, kuras nav rīcībspējīgas, interešu aizstāvība uzņēmējvalsts likumu un noteikumu ietvaros, īpaši ja šādām personām nepieciešams noteikt kaut kādu aizbildnību vai aizsardzību,

k) ievērojot uzņēmējvalstī pieņemto praksi un kārtību — uzņēmējvalsts pilsoņu pārstāvēšana vai atbilstošas pārstāvēšanas nodrošināšana uzņēmējvalsts tiesu iestādēs un citās iestādēs, lai saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem saņemtu rīkojumus par iepriekšējiem pasākumiem minēto pilsoņu tiesību un interešu aizstāvībai, ja prombūtnes vai citu iemeslu dēļ savlaicīgi nespēj realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību,

l) tiesu un netiesu dokumentu nodošana vai tiesas uzdevumu izpilde, kā arī tādu uzdevumu izpilde, kas saistīti ar liecību iegūšanu nosūtītājvalsts tiesu vajadzībām, ievērojot spēkā esošās starptautiskās vienošanās, vai arī, ja šādu vienošanos nav, — jebkurā citā kārtībā, kas nav pretrunā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem,

m) nosūtītājvalsts likumos un noteikumos paredzēto uzraudzības un inspekcijas tiesību realizēšana attiecībā pret kuģiem, kas pārstāv nosūtītājvalsti, kā arī pret šajā valstī reģistrētajām lidmašīnām un to ekipāžu,

n) palīdzības sniegšana šī panta m) punktā minētajiem kuģiem un lidmašīnām un to ekipāžām, kuģa dokumentu pieņemšana, kā arī ceļā notikušo starpgadījumu izmeklēšana, nenodarot kaitējumu uzņēmējvalsts varas iestāžu tiesībā, un dažādu strīdu atrisināšana starp kapteini, komandējošo sastāvu un matrožiem tādā pakāpē, kā to paredz nosūtītājvalsts likumi un noteikumi,

o) jebkuru citu funkciju izpilde, kuras konsulārai iestāde uzdevumi nosūtītājvalsts un kuras neaizliedz uzņēmējvalsts likumi un noteikumi vai pret kuru izpildi uzņēmējvalstij nav iebildumu, vai arī kuras paredz starptautiskas vienošanās, kuras noslēgtas starp nosūtītājvalsti un uzņēmējvalsti.  

38.pants

Konsulārā pieejamība

1. Konsulārās amatpersonas var brīvi kontaktēties ar nosūtītājvalsts pilsoņiem un piekļūt viņiem. Tikpat brīvi kontaktēties ar konsulārajām amatpersonām un piekļūt tām var arī nosūtītājvalsts pilsoņi.

2. Konsulārās amatpersonas var griezties pie uzņēmējvalsts kompetentām varas iestādēm, lai sadarbotos bez vēsts pazudušu nosūtītājvalsts pilsoņu meklēšanā.

39.pants

Funkcijas attiecībā pret arestu un tiesas izmeklēšanu

1. Ja kāds nosūtītājvalsts pilsonis arestēts konsulārā apgabala teritorijā, uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas nekavējoties, vismaz četru diennakšu laikā, paziņo par to nosūtītājvalsts konsulārai iestādei.

2. Jebkuru ziņojumu, ko šai konsulārajai iestādei nosūta arestā esošs nosūtītājvalsts pilsonis, uzņēmējvalsts institūcijas nekavējoties nogādā minētajai konsulārajai iestādei.

3. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības apmeklēt arestā esošu nosūtītājvalsts pilsoni, lai apspriestos ar viņu, kā ar veiktu pasākumus juridiskās pārstāvniecības nodrošināšanai šim pilsonim. Atļauju pirmajam apmeklējumam jādod triju dienu termiņā.

Atļauja turpmākajiem apmeklējumiem tiek dota pēc noteiktiem laikposmiem, taču ne retāk kā reizi divos mēnešos.

4. Konsulārās amatpersonas atturas no jebkuru pasākumu veikšanas arestā esoša nosūtītājvalsts pilsoņa vārdā, ja minētais pilsonis konsulārās amatpersonas klātbūtnē tieši iebilst pret šādām darbībām.

5. Uzņēmējvalsts informē nosūtītājvalsts pilsoņus, kuri atrodas apcietinājumā, tiks tiesāti vai kuru lieta tiks citādā veidā izmeklēta, par šī panta nosacījumiem, un par to tiek izdarīts atbilstošs ieraksts krimināllietas materiālos.

6. Šajā pantā atsauce uz arestā esošu personu ietver sevī atsauci uz apcietinājumā esošu, arestētu personu vai personu, kuras brīvība kādā citā veidā ierobežota, arī personu, kura atrodas iepriekšējā ieslodzījuma vietā un gaida tiesas izmeklēšanu vai izcieš cietumsodu uzņēmējvalsts teritorijā.

7. Šajā pantā izklāstītās tiesības tiek realizētas saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem.  

40.pants

Funkcijas attiecībā uz mantojumu

1. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas iespējami īsākajā termiņā informē konsulāro amatpersonu, ka tās konsulārajā apgabalā mirusi persona, kuru šīs institūcijas pazīst kā nosūtītājvalsts pilsoni, kā arī informē konsulāro amatpersonu par mantojamo īpašumu, testamentu, arī par to, ka kāda uzņēmējvalsts teritorijā esoša vai pārstāvēta persona iecelta par šī īpašuma rīkotāju.

2. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas iespējami īsā termiņā informē konsulāro amatpersonu par uzņēmējvalsts teritorijā atstāto mantojamo īpašuma gadījumā, ja mantinieks vai legatārs ir nosūtītājvalsts vai kāda persona, kuru šīs kompetentās institūcijas pazīst kā nosūtītājvalsts pilsoni.

3. Ja konsulārā amatpersona pirmā uzzina par nosūtītājvalsts pilsoņa nāvi uzņēmējvalsts teritorijā vai par mirušā nosūtītājvalsts pilsoņa atstāto mantojamo īpašumu uzņēmējvalsts teritorijā, šī amatpersona informē par to uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas.

4. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības šī panta 1., 2. un 3.punktā minētajos mantojamā īpašuma jautājumos un pakāpē, kādu pieļauj uzņēmējvalsts likumi un noteikumi:

a) lūgt uzņēmējvalsti veikt pasākumus vai arī pašai veikt pasākumus, lai nodrošinātu šī mantojamā īpašuma saglabāšanu, kā arī lai rīkotos ar to,

b) būt klāt vai citādi piedalīties šī punkta a) apakšpunktā minētajā veikšanā,

c) nodrošināt, lai tiktu pārstāvēts nosūtītājvalsts pilsonis, kurš likumīgi ieinteresēts šajā īpašumā, neatrodas uzņēmējvalstī un kuram šajā valstī nav sava pārstāvja.

5. Ja saskaņā ar šī panta 4.punkta c) apakšpunktu tiek veikti pasākumi pārstāvības nodrošināšanai, šī pārstāvība ir spēkā līdz tam laikam, kamēr šādā veidā pārstāvētās personas neieceļ savus pārstāvjus vai neuzņemas atbildību par savu tiesību un interešu aizstāvēšanu.

6. Ja kāds nosūtītājvalsts pilsonis nomirst savas pagaidu atrašanās laikā uzņēmējvalsts teritorijā, turklāt ja viņam šajā valstī nav pastāvīgas dzīvesvietas, konsulārā amatpersona, ievērojot nosūtītājvalsts likumus, var pārņemt valdījumā mirušā dokumentus, naudu un citu personisko īpašumu un rīkoties ar tiem, ja uzņēmējvalsts teritorijā nav nevienas personas, kurai būtu tiesības pretendēt uz šādiem dokumentiem, naudu vai citu personisko īpašumu. Pagaidu pārvaldīšanas tiesības saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem tiek nodotas atbilstošā veidā ieceltam rīkotājam vai citai pilnvarotai personai.

7. Nosūtītājvalsts un uzņēmējvalsts nododot mantojumu sadarbojas šādi:

a) izsniedzot atļauju to priekšmetu izvešanai un ievešanai, kuri ir daļa no mantojuma, ja šo priekšmetu izvešana un ievešana nav aizliegta ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras atļauja nepieciešama šādai ievešanai vai izvešanai,

b) izsniedzot atļauju tās mantojuma daļas realizēšanai, kura netiek izvesta saskaņā ar šī punkta a) apakšpunkta nosacījumiem,

c) izsniedzot atļauju pārskaitīt tādējādi gūto tīro peļņu, izņemot atlīdzību, nodevas un nodokļus, kas pienākas legatāram viņa dzīvesvietas valstī nosūtītājvalsts valūtā vai citā brīvi konvertējamā valūtā.

8. Konsulārā amatpersona nosūtītājvalsts pilsoņa vārdā var saņemt, ja viņš neatrodas uzņēmējvalsts teritorijā, no tiesas un varas iestādēm vai fiziskām personām var saņemt naudu vai citu īpašumu, uz kuru attiecīgajam pilsonim ir tiesības saskaņā ar jebkuras personas nāvi, ieskaitot mantojuma īpašumu un maksājumus, kuri veikti saskaņā ar kompensācijas izmaksu nelaimes gadījuma dēļ, kā arī dzīvības apdrošināšanas polises maksājumi.  

41.pants

Funkcijas attiecībā uz pilsonības jautājumiem

Konsulārā amatpersona ir tiesīga:

a) reģistrēt nosūtītājvalsts pilsoņus,

b) pieņemt iesniegumus un saņemt, izdot vai izsniegt ar pilsonības jautājumiem saistītus dokumentus, ievērojot nosūtītājvalsts likumus un lēmumus.  

42.pants

Funkcijas attiecībā uz civilstāvokļa jautājumiem

1. Konsulārā amatpersona ir tiesīga:

a) izdarīt ierakstus reģistrācijas grāmatā par nosūtītājvalsts pilsoņu piedzimšanu un nāvi, kā arī pieņemt paziņojumus un dokumentus,

b) saņemt jebkuru līgumu vai iesniegumu attiecībā uz nosūtītājvalsts pilsoņu civilstāvokli.

2. Šī panta 2.punktā minētie nosacījumu neatbrīvo attiecīgās personas no jebkurām saistībām, kas noteiktas no uzņēmējvalsts likumiem un lēmumiem.  

43.pants

Funkcijas attiecībā uz aizbildniecību

1. Ja uzņēmējvalsts kompetentām institūcijām ir attiecīga informācija, tām ir jāpaziņo kompetentai konsulārai iestādei par ikvienu gadījumu, kad aizbildņa vai aizgādņa iecelšana atbilst nepilngadīgā interesēm vai citas personas interesēm, kura nav pilnā mērā rīcībspējīga un ir nosūtītājvalsts pilsonis.

2. Konsulārā amatpersona ir tiesīga uzņēmējvalsts kompetentām institūcijām ieteikt to personu uzvārdus, kuras būtu piemērotas, lai tās ieceltu par aizbildni vai aizgādni. 

44.pants

Palīdzības sniegšana kuģiem

1. Konsulārā amatpersona ir tiesīga sniegt vajadzīgo palīdzību un atbalstu nosūtītājvalsts kuģim, kurš atrodas uzņēmējvalsts ostā vai citā enkurvietā, vai uznēmējvalsts iekšējos un teritoriālajos ūdeņos.

2. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības satikties un uzturēt sakarus ar kuģa kapteini un tā ekipāžas locekļiem kā uz kuģa, tā jebkurā citā vietā saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem.

3. Konsulārā amatpersona var griezties pie uzņēmējvalsts kompetentām institūcijām un lūgt atbalstu to konsulārās amatpersonas funkciju izpildē, kuras saistītas ar visu nosūtītājvalsts kuģa, kā arī kapteiņa, ekipāžas locekļu un kravas jautājumu risināšanu. 

45.pants

Palīdzības sniegšana kapteinim un ekipāžai

1. Tādā mērā, kādā šajā pantā minētās darbības nav pretrunā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem, konsulārā amatpersona ir tiesīga:

a) izmeklēt jebkurus incidentus, kuri notikuši uz nosūtītājvalsts kuģa, iztaujāt kapteini un jebkuru ekipāžas locekli sakarā ar šiem incidentiem par kuģa reisu un tā galapunktu, kā arī sniegt palīdzību sakarā ar kuģa ienākšanu ostā, iziešanu no ostas vai atrašanos tajā,

b) izšķirt kapteiņa un ekipāžas locekļu strīdus, ieskaitot strīdus par darba algu un darblīgumiem,

c) pildīt formalitātes, kas saistītas ar kapteiņa vai ekipāžas locekļu pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba,

d) nodrošināt kuģa kapteiņa, ekipāžas locekļu un pasažieru medicīnisko ārstēšanu un veikt pasākumus, lai viņi varētu atgriezties nosūtītājvalstī,

e) saņemt, sastādīt un apstiprināt, kā arī pagarināt jebkuru iesniegumu vai cita veida dokumentu attiecībā uz nosūtītājvalsts kuģi vai tā kravu termiņu, ja šie dokumenti paredzēti nosūtītājvalsts likumos un noteikumos,

f) veikt citus pasākumus. lai ievērotu nosūtītājvalsts likumus un noteikumus attiecībā uz tirdzniecības kuģniecību.

2. Konsulārā amatpersona ir tiesīga saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem pavadīt kapteini vai jebkuru no ekipāžas locekļiem uz tiesu vai citu uzņēmējvalsts institūciju, lai sniegtu viņiem palīdzību. 

46.pants

Interešu aizsardzība, ja uz kuģa notiek izmeklēšana

1. Ja uzņēmējvalsts tiesa vai citas kompetentas institūcijas nolēmušas veikt piespiedu pasākumus vai izdarīt izmeklēšanu uz nosūtītājvalsts kuģa, kurš atordas uzņēmējvalsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos, vai tās iekšējos ūdens ceļos, uzņēmējvalsts kompetentām institūcijām ir savlaicīgi jāpaziņo par to konsulārajai amatpersonai, lai tā varētu piedalīties šādu pasākumu norisē. Ja konsulārā amatpersona nepiedalās šādu pasākumu norisē, uzņēmējvalsts kompetentās institūcijas pēc šīs personas lūguma viņu informē par to rakstiski. Ja nepieciešamie pasākumi jāveic steidzamā kārtā un tādēļ nav iespējams savlaicīgi paziņot par tiem konsulārajai amatpersonai, uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas rakstiski paziņo konsulārajai amatpersonai par šo faktu un veiktajiem pasākumiem arī tad, ja konsulārā amatpersona nav izteikusi šādu lūgumu.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi tiek piemēroti arī tad, ja uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas uzaicina liecības sniegšanai nosūtītājvalsts kuģa kapteini vai kādu no ekipāžas locekļiem uz tiesu, kura notiek krastā, ja šajā tiesā izskatītie jautājumi attiecas uz kuģi.

3. Uznēmējvalsts tiesas vai citas kompetentas institūcijas neiejaucas to nosūtītājvalsts kuģa iekšējo jautājumu izskatīšanā, kuri saistīti ar ekipāžas locekļu savstarpējām attiecībām, darba attiecībām, kuģa disciplīnu, kā arī citu iekšējo pasākumu norisē ar nosacījumu, ka netiek pārkāpti tie likumi un noteikumi, kuri attiecas uz uzņēmējvalsts sabiedriskā miera un drošības nodrošināšanu, izņemot gadījumus, kad šāda iejaukšanās notiek, pamatojoties uz nosūtītājvalsts konsulārās amatpersonas vai kuģa kapteiņa lūgumu, vai ar viņa atļauju.

4. Taču šajā pantā minētie nosacījumi atliek piemēroti attiecībā uz parastiem pasākumiem, kuri saistīti ar muitas kontroli, vai citiem pasākumiem, kurus uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas veic uz kuģa kapteiņa lūguma pamata vai ar viņa piekrišanu. Šis pants neaizskar Pušu tiesības un saistības, kuras paredz daudzpusējie spēkā esošie līgumi.  

47.pants

Palīdzība kuģa bojājuma gadījumā

1. Ja nosūtītājvalsts kuģis ir avarējis, uzsēdies uz sēkļa vai citā veidā cietis uzņēmējvalsts iekšējos vai teritoriālajos ūdeņos, uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas pēc iespējas īsākā laikā informē par to konsulāro amatpersonu un paziņo viņai par pasākumiem, kuri veikti pasažieru, ekipāžas, kuģa un tā kravas glābšanai.

2. Konsulārā amatpersona var sniegt palīdzību nosūtītājvalsts kuģim, tā ekipāžas locekļiem un tiem kuģa pasažieriem, kuri ir nosūtītājvalsts pilsoņi, vai lūgt uzņēmējvalsti sniegt šādu palīdzību.

3. Ja nosūtītājvalsts kuģa īpašnieks, kapteinis vai cita pilvarota persona nav spējīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa un tā kravas apsardzību un glābšanu vai arī rīkoties ar tiem, nosūtītājvalsts konsulārā amatpersona īpašnieka vārdā vai nu veic pasākumus, kurus šādā gadījumā veiktu kuģa vai kravas īpašnieks, vai griežas pie uzņēmējvalsts ar lūgumu veikt šādus pasākumus.

4. Šī panta 1., 2. un 3. punktā minētie nosacījumi tiek piemēroti arī attiecībā uz priekšmetiem, kuri pieder nosūtītājvalsts vai trešās valsts pilsonim un kuri tika atrasti krastā vai uzņēmējvalsts ūdeņos vai nogādāti uzņēmējvalsts ostā.

5. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas sniedz nepieciešamo palīdzību konsulārajai amatpersonai, veicot pasākumus nosūtītājvalsts kuģa glābšanai.

6. Nosūtītājvalsts bojājumu guvušais kuģis, kā arī tā krava un manta uzņēmējvalstī tiek atbrīvoti no muitas nodokļiem, maksājumiem un nodevām, izņemot tos gadījumus, kad kuģis un tā krava atstāti šajā valstī, lai tiktu nomaksāta muita.  

48.pants

Funkcijas attiecībā uz gaisa kuģiem

Šīs konvencijas 44.-47.pants tiek piemērots arī attiecībā uz gaisa kuģiem tādā mērā, kādā tie nav pretrunā ar jebkuru abu valstu noslēgto starptautisko vienošanos aviācijas jomā.  

49.pants

Sakari ar uzņēmējvalsts institūcijām

Pildot pienākumus, konsulārās amatpersonas var griezties:

a) pie sava konsulārā apgabala kompetentām institūcijām,

b) pie uzņēmējvalsts centrālajām kompetentajām institūcijām tādā mērā, kādā to pieļauj uzņēmējvalsts likumi, noteikumi un paražas vai attiecīgie starptautiskie līgumi.  

50.pants

Konsulārie maksājumi

1. Konsulārās iestādes par konsulāro aktu pildīšanu uzņēmējvalsts teritorijā var ņemt nosūtītājvalsts likumos un noteikumos paredzētos maksājumus un nodevas.

2. Šī panta 1.punktā minētie maksājumi un nodevas, kā arī kvītis par šo maksājumu un nodevu saņemšanu uzņēmējvalstī tiek atbrīvotas no visa veida nodokļiem, maksājumiem un nodevām.

Uzņēmējvalsts atļauj konsulārajai iestādei šādā veidā savāktos līdzekļus ieguldīt tās oficiālajā bankas kontā.  

51.pants

Konsulārās iestādes darbinieka funkciju izbeigšana

Konsulārās iestādes darbinieka funkcijas tiek izbeigtas šādos gadījumos:

a) ja nosūtītājvalsts paziņo uzņēmējvalstij par to, ka viņa funkcijas tiek izbeigtas,

b) ja tiek anulēta ekzekvatūra vai cita veida atļauja, ko saskaņā ar 3.pantu izsniegusi uzņēmējvalsts,

c) ja uzņēmējvalstij jāpaziņo par to, ka uzņēmējvalsts šo darbinieku vairs neuzskata apar konsulārā personāla darbinieku.  

52.pants

Aizbraukšana no uzņēmējvalsts

Pat bruņota konflikta gadījumā uzņēmējvalstij ir jādod iespēja konsulārās iestādes darbiniekiem un privātajiem mājkalpotājiem, kuri nav uzņēmējvalsts pilsoņi vai pastāvīgi tās teritorijā dzīvojošie ārvalstnieki, kā arī kopā ar viņiem dzīvojošie ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu pilsonības, nepieciešamā laika un apstākļiem, lai viņi varētu sagatavoties aizbraukšanai un izbraukt pēc iespējas ātrāk pēc attiecīgo darbinieku funkciju izbeigšanās. Ja nepieciešams, valstij viņi ir jānodrošina ar transportlīdzekļiem, kuri nepieciešami viņu aizbraukšanai vai uzņēmējvalstī iegādātās mantas izvešanai, ja izbraukšanas brīdī tās izvešana nav aizliegta.  

53.pants

Konsulāro telpu un arhīva, kā arī nosūtītājvalsts interešu aizsardzība izņēmuma apstākļos

1. Ja konsulārās attiecības starp divām valstīm tiek pārtrauktas:

a) uzņēmējvalstij pat bruņotu konflikta gadījumā ir jāciena un jāaizsargā konsulārās telpas, kā arī konsulārās iestādes manta un konsulārais arhīvs,

b) uzņēmējvalsts var konsulāro telpu, kā arī tajā esošās mantas un konsulārā arhīva aizsardzību uzticēt trešajai valstij, kura ir pieņemama uzņēmējvalstij,

c) nosūtītājvalsts var savu interešu un savu pilsoņu interešu aizsardzību uzticēt trešajai valstij, kura ir pieņemama uzņēmējvalstij.

2. Ja konsulārā iestāde tiek slēgta uz laiku vai pavisam, tiek piemēroti šī panta 1.punkta a) apakšpunkta nosacījumi. Turklāt:

a) ja uzņēmējvalstī nav nosūtītājvalsts diplomātiskā pārstāvniecība, taču šīs valsts teritorijā ir cita konsulārā iestāde, šai konsulārajai iestādei var tikt uzticēta slēgtās konsulārās iestādes telpu, tajā esošās mantas un konsulārā arhīva apsardzību un ar uzņēmējvalsts piekrišanu konsulāro funkciju veikšana šajā konsulārajā apgabalā, vai

b) ja uzņēmējvalstī nav nedz nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības, nedz citas konsulārās iestādes, tiek piemērota šī panta 1.punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi.  

54.pants

Konvencijas stāšanās spēkā un tās darbības termiņš

1. Šī konvencija ir jāratificē saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu konstitucionālajiem noteikumiem un stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem.

2. Šī konvencija paliek spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm pa diplomātiskiem kanāliem iesniedz otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu par savu nodomu pārtraukt šīs konvencijas darbību.

Konvencija parakstīta Maskavā 1994.gada 14.decembrī divos eksemplāros krievu un latviešu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Krievijas Federācijas vārdā                                                        Latvijas Republikas vārdā

30.09.1995