Ministru kabineta rīkojums Nr. 214
Rīgā 1996.gada 6.jūnijā (prot. nr.30, 19.§)
1. Akceptēt Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līguma par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā projektu.
2. Pilnvarot izglītības un zinātnes ministru, Ministru prezidenta biedru M.Grīnblatu parakstīt šī rīkojuma 1.punktā minēto līgumu.
3. Līgums stājas spēkā tā 8.pantā noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidenta vietā -
izglītības un zinātnes ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats
Kultūras ministrs O.Spārītis
Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Tautas Republikas valdība, turpmāk tekstā - Līgumslēdzējas Puses,
vēlēdamās tālāk attīstīt un padziļināt draudzīgās attiecības un veicināt sadarbību starp abām valstīm zinātnes un tehnoloģijas laukā,
atzīdamas tehnoloģiskās sadarbības labvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecības un sabiedrības attīstību abās valstīs,
ir vienojušās par sekojošo:
Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma principu savu likumdošanas aktu robežās atbalstīs un attīstīs sadarbību starp abām valstīm zinātnē un tehnoloģijā.
Saskaņā ar šo Nolīgumu Līgumslēdzēju Pušu veicināmās sadarbības formas ir šādas:
1) zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas un datu, materiālu un ražojumu paraugu, kā arī sēklu un dīgstu apmaiņa,
2) zinātnisko un tehnoloģisko delegāciju, zinātnieku, pētnieku, tehnisko speciālistu un mācāmo apmaiņas vizītes studiju un zinātniskās pētniecības nolūkā,
3) kopīgi pētījumi un/vai projektu attīstīšana atsevišķās kopīgu interešu jomās,
4) divpusēju zinātnisku un tehnisku simpoziju un tikšanos organizēšana,
5) citas zinātnisko un tehnoloģisko aktivitāšu formas, par kurām Līgumslēdzējas Puses var vienoties.
3. pants
Sekojot šā Nolīguma mērķiem, Līgumslēdzējas Puses veicinās un atvieglos tiešos kontaktus savu zinātnes iestāžu, pētniecības centru un uzņēmumu starpā un atsevišķu vienošanos slēgšanu šādu sadarbības aktivitāšu īstenošanai šā Nolīguma ietvaros.
4. pants
1. Finansiālie pasākumi šā Nolīguma īstenošanai tiks atsevišķi norunāti projektu un programmu formulēšanas laikā saskaņā ar darbības raksturu.
2. Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka, ja netiek nolemts citādi, jautājumos par zinātnieku, pētnieku, tehnisko speciālistu un mācāmo dalību apmaiņas programmās šā Nolīguma ietvaros un par 6. pantā minētajām darba sesijām nosūtītāja puse segs starptautisko ceļojumu izmaksas un algas, turpretim uzņēmēja puse segs izmitināšanas, uzņemšanas, transporta un medicīniskās aprūpes izmaksas savā teritorijā.
5. pants
Varas iestādes, kas atbild par šā Nolīguma iedzīvināšanu, ir Zinātnes un tehnikas valsts komiteja no Ķīnas puses un Izglītības un zinātnes ministrija no Latvijas puses.
6. pants
Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka darba sesijas var tikt rīkotas saskaņā ar nepieciešamību pārmaiņus abās valstīs nolūkā pārlūkot un iztirzāt zinātnes un tehnoloģijas sadarbības formu attīstību Līgumslēdzēju Pušu starpā un vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar šā Nolīguma iedzīvināšanu.
7. pants
Jautājumos par kopīgo pētījumu un attīstības projektu galarezultātiem un patentu piederību, autortiesībām, projektiem un citādu rūpniecisko vai intelektuālo īpašumu, kas radīts šajā Nolīgumā ietvertās sadarbības rezultātā, tiks panāktas atsevišķas normatīvas vienošanās.
8. pants
Šis Nolīgums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses ir paziņojušas viena otrai, ka šim Nolīgumam nepieciešamās juridiskās procedūras ir noslēgtas, un ir spēkā piecus gadus. Šis Nolīgums tiek automātiski pagarināts uz vienu gadu, ja vien kāda no Pusēm nav ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Nolīguma izbeigšanās rakstveidā paziņojusi par tā pārtraukšanu, un ir attiecīgi atjaunojams.
Šo apliecinot, zemāk minētie savu valstu valdību pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo dokumentu.
Noslēgts 1996. gada 7. jūnijā divos eksemplāros, katrs latviešu, ķīniešu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Latvijas Republikas | Ķīnas Tautas Republikas |
valdības vārdā | valdības vārdā |
Māris Grīnblats | Džans Deguans |