Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 627

Rīgā 1998.gada 29.decembrī (prot. Nr. 69, 35.§)

Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/98 "Par izmaiņā m Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"

1. Akceptēt Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā" (turpmāk - rezolūcija) projektu.

2. Pilnvarot Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru parakstīt rezolūciju.

3. Rezolūciju pēc tās parakstīšanas iesniegt apstiprināšanai Saeimā.  

Ministru prezidents V.Krištopans

Ekonomikas ministra vietā -
īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar
starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle

Projekts

Rezolūcija Nr.1/98 par izmaiņām 1993.gada 13.septembrīparakstītajā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku A Protokolā.

Apvienotā Komiteja,

Atsaucoties uz 1993.gada 13.septembrī parakstīto Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Apvienotās Komitejas Rezolūcijas Nr.1/97 labojumiem A Protokola 1997.gada 6.februārī parakstītajā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku;

Atsaucoties uz Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku (turpmāk tekstā Nolīgums) 24.pantu;

Ievērojot to, ka termina "izcelsmes produkti" definīcija ir jāmaina, lai nodrošinātu paplašinātās kumulācijas sistēmas, kas pieļauj Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Eiropas Kopienas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Turcijas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas un Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu) izcelsmes materiālu lietošanu, atbilstošu darbību;

Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt 4., 12.un 15.pantu formulējumus, lai veicinātu tirdzniecību un vienkāršotu administratīvos uzdevumus;

Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu,

ir nolēmuši sekojošo:

1.pants

A Protokols par "izcelsmes produktu" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek mainīts sekojoši:

1) 1. (i) pants tiek aizvietots ar:

"(i) par "pievienoto vērtību" tiek uzskatīta ex-works cena mīnus katra iekļautā materiāla, kuru izcelsme ir kāda no 3.un 4.pantā minētajām valstīm, muitas vērtība vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noteikt, pirmā cena, ko apstiprināmi maksā par šīm precēm Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā.";

2) 3.pants tiek svītrots;

3) 4.pants tiek aizvietots ar sekojošo:

"4.pants
Izcelsmes kumulācija

1. Nekādi neietekmējot 2.panta nosacījumus, produkti tiks uzskatīti par kādas no Puses izcelsmes produktiem, ja tie ir iegūti tur, iekļaujot Kopienas, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas, Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu (*), vai Turcijas (**) izcelsmes materiālus saskaņā ar līgumu starp šo Pusi un katru no šīm valstīm Protokolu par preču izcelsmes noteikumiem nosacījumiem, nodrošinot, ka Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Šādiem materiāliem nav jābūt izgājušiem pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, kas veikta šajā Pusē, nepārsniedz 7.pantā minētās darbības, iegūtais produkts tiks uzskatīts par šīs Puses izcelsmes produktu tikai tad, ja vērtība, kas turp ievietota, ir lielāka par izmantoto jebkuras no 1.paragrāfā minētās valsts izcelsmes materiālu vērtību. Ja tā nav, iegūtais produkts tiek uzskatīts par tās valsts izcelsmes produktu, kuras izmantoto materiālu ražošanai šajā Pusē vērtība ir vislielākā.

3. Produkti, kuru izcelsme ir kāda no 1.paragrāfā minētajām valstīm un kuri netiek pakļauti jebkādai apstrādei vai pārstrādei šajā Pusē, saglabā to izcelsmi, ja tiek eksportēti uz kādu no šīm valstīm.

4. Kumulācija, kas nodrošināta ar šo pantu, var tikt pielietota tikai attiecībā uz materiāliem un produktiem, kas ieguvuši savu izcelsmi, piemērojot identiskus izcelsmes noteikumus šajā Protokolā minētajiem."

(*) Lihtenšteinas Hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici, un tā ir arī Eiropas Ekonomiskās Telpas Līguma dalībvalsts

(**) Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Turcijas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā

3) 12.pants tiek aizvietots ar sekojošo:

"12.pants
Teritoriālais princips

1. Izņemot kā noteikts 3.paragrāfa 4.pantā, II Nodaļā aprakstītajiem nosacījumiem izcelsmes iegūšanai ir jābūt izpildītiem kādā no Pusēm.

2. Izņemot kā dots 4.pantā, ja izcelsmes preces, kas eksportētas no vienas no Pusēm uz citu valsti, tiek atsūtītas atpakaļ, tās jāuzskata par neizcelsmes, ja vien muitas iestādēm var pierādīt, ka:

(a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas, kuras tika eksportētas; un

(b) tās nav tikušas pakļautas nekādām darbībām vairāk kā tām, kas nepieciešamas, lai saglabātu tās labā stāvoklī, kamēr tās atradās šajā valstī vai kamēr tikušas eksportētas.

3. Izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II Nodaļā aprakstītajiem noteikumiem neietekmēs ārpus kādas no Pusēm veiktā apstrāde vai pārstrāde materiāliem, kuri eksportēti no vienas no Pusēm un pēc tam reimportēti tur, nodrošinot, ka:

(a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti vienā no pusēm vai tiem pirms eksportēšanas ir veikta apstrāde vai pārstrāde vairāk kā 7.pantā aprakstītās nepietiekamās operācijas; un

(b) muitas iestādēm var uzrādīt, ka:

(i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un

(ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Latvijas vai Polijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta, kam tiek pieprasīts izcelsmes statuss, ex-works cenas.

4. 3.paragrāfa nolūkiem II Nodaļā aprakstītie izcelsmes statusa iegūšanas noteikumi neattieksies uz apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas. Ja II Pielikuma sarakstā, nosakot gala produkta izcelsmes statusu, tiek piemērots noteikums, kas nosaka maksimālo vērtību visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, visu neizcelsmes materiālu, kas izmantoti ieinteresētās puses teritorijā, kopējā vērtība, saskaitot kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus vienas no Pusēm, piemērojot šī panta noteikumus, nepārsniegs minēto daudzumu procentuāli.

5. 3. un 4.paragrāfu noteikumu piemērošanas nolūkā "kopējā pievienotā vērtība" nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas, ieskaitot tur izmantotos materiālus.

6. 3. un 4.paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri neatbilst II Pielikuma sarakstā dotajiem nosacījumiem vai kuri var tikt uzskatīti kā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tikai, ja tiek pielietoti 6 (2).pantā aprakstītie vispārīgie noteikumi.

7. 3. un 4.paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri tiek aprakstīti Harmonizētās Sistēmas 50.līdz 63.grupās.

8. Jebkura veida apstrāde vai pārstrāde, kas ietverta šī panta noteikumos un kas veikta ārpus Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas, tiks veikta saskaņā ar līgumiem par ievešanu uz pārstrādi vai līdzīgiem līgumiem."

5) 15.Pantā tiek pievienots sekojošs paragrāfs:

"6. Neskatoties uz 1.Paragrāfu, Puses var pielietot nosacījumus muitas nodokļu vai nodokļu ar ekvivalentu efektu trūkumu vai izņēmumus no tiem piemērotiem materiāliem, kas tiek lietoti izcelsmes produktu lietošanā kā subjekti sekojošiem nosacījumiem:

(a) 5% muitas tarifu likme tiek saglabāta Harmonizētās Sistēmas 25-49 un 64-97 nodaļu attiecīgajām precēm, vai tā zemākā likme, kas ir spēkā kādā no Pusēm;

(b) 10% muitas tarifu likme var tikt saglabāta Harmonizētās Sistēmas 50-63 nodaļu attiecīgajām precēm vai tā zemākā likme, kas ir spēkā kādā no pusēm.

Šī paragrāfa noteikumi tiek piemēroti līdz 2000.gada 31.decembrim un var tikt pārskatīti pēc pušu savstarpējas vienošanās.

1) 26 (1).pantā termini "C2/CP3" tiks izvietoti ar "CN22/CN23";

2) I Pielikums 5.2. Piezīmē:

starp uzskaitījumu

" - mākslīgie pavedieni" un

" - sintētiskās štāpelšķiedras no polipropilēna"

tiks ievietots sekojošais:

" - strāvu vadoši pavedieni"

8) piektais piemērs ("Tepiķis ar pušķiem ... svara nosacījumi.") tiks svītrots,

9) II Pielikums tiks mainīts sekojoši:

sekojošais tiek ielikts starp HS pozīcijām 2202 un 2208:

2.pants

Šī Rezolūcija stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir paziņojušas Depozitārijam par nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu, lai šis lēmums stātos spēkā.

Šī Rezolūcija no 1999.gada 1.janvāra tiek piemērota Latvijas Republikā un Igaunijas Republikā uz pagaidu nosacījumiem.

Šī Rezolūcija ir jāuzglabā 1993.gada 13.septembrī parakstītā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku Depozitārijā, Igaunijas Republikai.

Apliecinot minēto, šo Rezolūciju ir parakstījuši attiecīgi pilnvaroti zemāk parakstījušies pilnvarotie.

Parakstīta Viļņā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada decembra 22. dienā vienā eksemplārā angļu, igauņu, latviešu un lietuviešu valodās. Domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas	Igaunijas Republikas	Lietuvas Republikas
vārdā	vārdā	vārdā