Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu

1.pants. Marakešas līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Līgums stājas spēkā laikā un kārtībā, kāda noteikta Protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 8.paragrāfā.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 17.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 29.decembrī
1994. GADA 5. APRĪĻA MARAKEŠAS DEKLARĀCIJA

Ministri,

pārstāvot Tirdzniecības sarunu komitejas Ministru līmeņa pēdējā sanāksmē 124 valstis un Eiropas Kopienas, kas piedalās Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā, Marakešā, Marokā, 1994. gadā no 12. līdz 15. aprīlim,

atgādinot Ministru Deklarāciju, kas pieņemta Urugvajā, Punta del Este, 1986. gada 20. septembrī, lai uzsāktu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

atgādinot attīstību, kas panākta Ministru sanāksmēs, kas notikušas, retrospektīvi uzskaitot, Monreālā, Kanādā un Briselē, Beļģijā, 1988. gadā un 1990. gadā,

atzīmējot, ka sarunas tika pēc būtības pabeigtas 1993. gada 15. decembrī,

apņemoties nostiprināt Urugvajas raunda panākumus ar savu valstu dalību pasaules tirdzniecības sistēmā, pamatojoties uz atklātu politiku ar tirgus orientāciju un saistībām, kas definētas Urugvajas raunda Līgumos un Lēmumos,

šodien pieņēmuši sekojošu

DEKLARĀCIJU

1. Ministri apsveic vēsturiskos Raunda panākumus, kuri, pēc viņu pārliecības, stiprinās pasaules ekonomiku un novedīs pie plašākas tirdzniecības, investīcijām, nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieauguma visā pasaulē. Īpaši viņi apsveic:

- stiprākas un skaidrākas juridiskās vadlīnijas, ko viņi pieņēmuši starptautiskās tirdzniecības veikšanai, ieskaitot efektīvāku un uzticamāku strīdu noregulēšanas mehānismu

- globālu tarifu samazināšanu par 40%, plašākus, tirgus atverošus preču līgumus un vispārējās tarifu saistību jomas attīstības rezultātā palielinājušos prognozējamību un drošību, un

- daudzpusēju juridisko vadlīniju izstrādāšanu pakalpojumu tirdzniecībā un ar tirdzniecību saistītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī daudzpusējo tirdzniecības nosacījumu nostiprināšanos lauksaimniecībā un tekstiliju un apģērba jomā.

2. Ministri apstiprina, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nodibināšana uzsāk jaunu globālās ekonomiskās sadarbības ēru, atspoguļojot vispārēju vēlēšanos darboties godīgākas un atvērtākas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ietvaros savu tautu labklājības un izdevīguma labā. Ministri izsaka savu apņemšanos pretoties visa veida protekcionistiskam spiedienam. Viņi uzskata, ka tirdzniecības liberalizācijas un nostiprināto noteikumu, kas izstrādāti Urugvajas raundā, rezultāts būs progresīvāka un atvērtāka pasaules tirdzniecības vide. Ministri nekavējoties apņemas šobrīd un līdz PTO spēkā stāšanās brīdim nepieņemt nevienus tirdzniecības pasākumus, kas apdraudētu vai negatīvi ietekmētu gan Urugvajas raunda sarunu rezultātus, gan to īstenošanu.

3. Ministri apstiprina savu apņēmību censties pēc lielākas globālas stratēģiju saskaņotības tādās jomās, kā naudas un finansu jautājumi, ieskaitot sadarbību šajā nolūkā starp PTO, Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku.

4. Ministri apsveic faktu, ka dalība Urugvajas raundā bija ievērojami plašāka nekā jebkurās no iepriekšējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām, un īpaši to, ka jaunattīstības valstīm piekritusi ievērojami aktīva loma tajā. Tas iezīmē vēsturisku soli pretī līdzsvarotākām un integrētākām globālajām partnerattiecībām tirdzniecībā. Ministri atzīmē, ka šo sarunu laikā tolaik daudzi nozīmīgi sagatavošanā esoši ekonomisko reformu pasākumi un patstāvīga tirdzniecības liberalizācija tikuši īstenoti daudzās jaunattīstības valstīs un bijušajās ekonomikas centrālās plānošanas tipa valstīs.

5. Ministri atgādina, ka sarunu rezultātā ir panākts arī diferencēts un labvēlīgāks jaunattīstības valstu statuss, ieskaitot arī īpašu attieksmi pret vismazāk attīstīto valstu specifisko situāciju. Ministri atzīst šo nosacījumu īstenošanas nozīmīgumu vismazāk attīstītajām valstīm un paziņo par savu nolūku palīdzēt to tirdzniecības un investīciju piesaistes iespēju nodrošināšanā. Viņi vienojas, ka Urugvajas raunda rezultātu atstātais iespaids uz vismazāk attīstītajām valstīm un uz jaunattīstības valstīm, kurām ir pārtikas produktus importējošas valsts statuss, ir jāpakļauj regulārām Ministru Konferences un attiecīgo PTO institūciju pārbaudēm, ar nolūku veicināt pozitīvus pasākumus to attīstības mērķu sasniegšanai. Ministri atzīst nepieciešamību stiprināt GATT un PTO, lai nodrošinātu intensīvāku tehnisko palīdzību to kompetences robežās un, īpaši, paplašināt šādas palīdzības nodrošināšanu vismazāk attīstītajām valstīm.

6. Ministri paziņo, ka GATT pāreja uz PTO uzsākta ar viņu parakstīto "Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu" un viņu akceptētajiem Ministru Lēmumiem. Tādēļ viņi ir nodibinājuši Sagatavošanas komisiju, kas sagatavos PTO Līguma spēkā stāšanās pamatu, un viņi apņemas īstenot visu posmu pabeigšanu PTO Līguma ratifikācijai lai tas varētu stāties spēkā 1995. gada 1. janvārī vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tam. Ministri ar turpmāko ir pieņēmuši Lēmumu par Tirdzniecību un apkārtējo vidi.

7. Ministri izsaka patiesu pateicību Viņa Majestātei karalim Hasanam II par viņa personīgo ieguldījumu šīs Ministru sanāksmes panākumu nodrošināšanā un viņa valsts valdībai, kā arī Marokas tautai par viņu laipno viesmīlību un izcilo organizāciju ko viņi bija nodrošinājuši. Tas fakts, ka Urugvajas raunda Ministru sanāksme notika Marakešā ir papildus apliecinājums Marokas uzticībai atvērtas pasaules tirdzniecības sistēmas principiem un šīs valsts pilnīgai integrācijai pasaules ekonomikā. .

8. Ar Nobeiguma dokumenta pieņemšanu un parakstīšanu un PTO Līguma akceptēšanas procesa atklāšanu Ministri paziņo, ka Tirdzniecības sarunu komitejas darbs ir pabeigts un Urugvajas sarunu raunds ir formāli noslēgts.

DAUDZPUSĒJO TIRDZNIECĪBAS SARUNU URUGVAJAS RAUNDA REZULTĀTUS APKOPOJOŠAIS NOSLĒGUMA DOKUMENTS

1. Sapulcējušies, lai noslēgtu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu, dalībvalstu, Eiropas Kopienu pārstāvji un Tirdzniecības sarunu komitejas pārstāvji, vienojas, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas Līgums (šajā Noslēguma dokumentā saukts "PTO Līgums"), Ministru deklarācijas un lēmumi un Vienošanās par finansu pakalpojumu saistībām, kā minēts tālāk pielikumā, apkopo to sarunu rezultātus un veido šī Noslēguma dokumenta neatņemamu sastāvdaļu.

2. Parakstot šo Noslēguma dokumentu, pārstāvji vienojas:

(a) atbilstoši kārtībai iesniegt PTO Līgumu izskatīšanai savām attiecīgi kompetentajām iestādēm ar nolūku panākt Līguma apstiprināšanu saskaņā ar to noteiktajām procedūrām; un

(b) pieņemt Ministru deklarācijas un lēmumus.

3. Pārstāvji vienojas par visu Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda dalībnieku (tālāk tekstā — "dalībnieki") vēlmi akceptēt PTO Līgumu, lai tas varētu stāties spēkā ar 1995. gada 1. janvāri, vai arī ātrākajā iespējamajā laikā pēc šī datuma. Ne vēlāk kā 1994. gada beigās, Ministri tiksies saskaņā ar Punta del Este Ministru deklarācijas noslēguma paragrāfu, lai lemtu par rezultātu starptautisku īstenošanu, ieskaitot to spēkā stāšanās termiņu.

4. Pārstāvji vienojas, ka PTO Līgumu ir iespējams akceptēt kopumā, to parakstot vai kā citādi, visiem dalībniekiem atbilstoši tā XIV pantam. PTO Līguma 4. pielikumā ietvertā Plurilaterālā tirdzniecības līguma apstiprināšanu un stāšanos spēkā regulē šī Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumi.

5. Pirms PTO Līguma akceptēšanas, dalībniekiem, kuri nav Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) līgumslēdzējas puses, vispirms jānoslēdz sarunas par to pievienošanos GATT un līdz ar to jākļūst par līgumslēdzējām pusēm. Dalībniekiem, kuri nav GATT līgumslēdzējas puses Noslēguma dokumenta parakstīšanas brīdī, saistību Grafiki nav definitīvi un tie turpmāk pabeidzami, lai varētu pievienoties GATT un PTO Līguma akceptēšanai.

6. Šis Noslēguma dokuments un tā pielikumā esošie materiāli atrodas Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora depozitārijā, kuram nekavējoties jāizsniedz katram dalībniekam sertificēta kopija.

Izpildīts Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

MARAKEŠAS LĪGUMS PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU

Šī Līguma Puses,

atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomiskās attīstības jomā ir nepieciešams veidot ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, lai tas atbilstu to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,

atzīstot tālāk, ka pastāv nepieciešamība pēc pozitīviem centieniem, kuru mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu un sevišķi vismazāk attīstīto valstu nodrošinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecības attīstībā atbilstoši to ekonomiskās attīstības vajadzībām,

vēloties dot savu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā, veidojot savstarpēji un abpusēji izdevīgas saistības ar nolūku būtiski pazemināt tarifus un citas tirdzniecības barjeras, kā arī likvidēt diskriminējošu attieksmi starptautiskajās tirdzniecības attiecībās,

nolemjot šajā sakarā izveidot integrētu, dzīvotspējīgāku un ilgstošāku daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kas ietvertu Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, agrāko tirdzniecības liberalizācijas mēģinājumu rezultātus, kā arī visus Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus,

apņemoties saglabāt pamatprincipus un veicināt to mērķu sasniegšanu, kas ir šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatā,

vienojas par sekojošo:

I pants

Organizācijas izveidošana

Ar šo tiek izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija (turpmāk tekstā — "PTO").

II pants

PTO darbības sfēra

1. PTO nodrošina vispārēju institucionālu struktūru tirdzniecības attiecību īstenošanai to Dalībvalstu starpā jautājumos par līgumiem un ar tiem saistītiem juridiskiem aktiem, kas ietverti šī Līguma pielikumos.

2. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 1., 2. un 3. pielikumos (turpmāk tekstā — "Daudzpusējie tirdzniecības līgumi") ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas, kas ir saistošas visām tā Dalībvalstīm.

3. Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 4. pielikumā (turpmāk tekstā — "Plurilaterālie tirdzniecības līgumi") arī ir šī Līguma sastāvdaļa tām Dalībvalstīm, kuras tos atzinušas, un šīm Dalībvalstīm ir saistoši. Plurilaterālie tirdzniecības līgumi neuzliek nekādas saistības vai tiesības tām Dalībvalstīm, kuras tos nav atzinušas.

4. 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kā precizēts 1A pielikumā (turpmāk tekstā — "GATT 1994") ir juridiski atšķirīga no 1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas pievienota Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas Otrajā sesijā pieņemtajam Noslēguma dokumentam, kas tika sekojoši labots, papildināts vai izmainīts (tālāk tekstā saukts "GATT 1947").

III pants

PTO funkcijas

1. PTO nodrošina šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību, veicina to mērķu īstenošanu, kā arī rada Plurilaterālo tirdzniecības līgumu īstenošanas, administrēšanas un darbības struktūru.

2. PTO nodrošina sarunu vidi tās Dalībvalstīm attiecībā uz to daudzpusējām tirdzniecības attiecībām par jautājumiem, kas apskatīti šī Līguma pielikumos esošajos līgumos. PTO var arī nodrošināt sarunu vidi turpmākām tās Dalībvalstu sarunām par to daudzpusējās tirdzniecības attiecībām un par šādu sarunu rezultātu īstenošanas struktūru, ja Ministru Konference attiecīgi nolemj.

3. PTO administrē "Vienošanos par likumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu noregulēšanu" (turpmāk tekstā — "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" vai "DSU") šī Līguma 2. pielikumā.

4. PTO administrē "Tirdzniecības politikas pārskata mehānismu" (turpmāk tekstā — "TPRM"), kas atspoguļots šī Līguma 3. pielikumā.

5. Lai panāktu lielāku saskaņotību pasaules ekonomikas politikas veidošanā, PTO sadarbojas attiecīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku un ar to izveidotajām institūcijām.

IV pants

PTO struktūra

1. Jāizveido Ministru Konference, kuras sastāvā ir visu Dalībvalstu pārstāvji un kura tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Ministru Konference pilda PTO funkcijas un veic šajā sakarā nepieciešamo darbību. Ministru Konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem pēc Dalībvalsts lūguma atbilstoši specifiskajām prasībām par lēmuma pieņemšanu šajā Līgumā un attiecīgajā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā.

2. Darbojas Vispārējā padome, ko veido visu Dalībvalstu pārstāvji, un kura sapulcējas pēc nepieciešamības. Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Vispārējā padome veic arī funkcijas, ko tai paredz šis Līgums. Vispārējā padome izstrādā savus procedūras noteikumus un apstiprina procedūras noteikumus Komitejām, kā to paredz 7. paragrāfs.

3. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Strīdu noregulēšanas institūcijas pienākumus, ko paredz Vienošanās par strīdu noregulēšanu. Strīdu noregulēšanas institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

4. Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijas pienākumus, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM). Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.

5. Darbojas Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (turpmāk tekstā — "TRIPS Padome"), kas darbojas saskaņā ar Vispārējās padomes noteiktajiem pamatprincipiem. Preču tirdzniecības padome administrē 1. pielikumā minēto Daudzpusējo tirdzniecības līgumu darbību. Pakalpojumu tirdzniecības padome administrē Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā saukta "GATS"). TRIPS Padome pārrauga Līguma par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā — "TRIPS Līgums") darbību. Šīs Padomes veic funkcijas, ko tām paredz attiecīgie līgumi un Vispārējā padome. Tās izstrādā savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Vispārējā padome. Šajās Padomēs var piedalīties visu Dalībvalstu pārstāvji. Šīs Padomes sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu savas funkcijas.

6. Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un TRIPS Padome nepieciešamības gadījumā izveido palīginstitūcijas. Šīs palīginstitūcijas izstrādā savus attiecīgos procedūras noteikumus, kurus apstiprina attiecīgās Padomes.

7. Ministru Konference izveido Tirdzniecības un attīstības komiteju, Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju un Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komiteju, kuras veic šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos paredzētās funkcijas, kā arī jebkuras papildus funkcijas, ko tām uzliek Vispārējā padome, un izveido pēc to ieskatiem papildus Komitejas ar funkcijām, kādas tās uzskata par nepieciešamām. Savu funkciju ietvaros, Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus Daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai. Šajās Komitejās piedalās visu Dalībvalstu pārstāvji.

8. Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos paredzētās institūcijas pilda funkcijas, kas tām deleģētas šo Līgumu ietvaros un darbojas PTO institūciju ietvaros. Šīs institūcijas regulāri informē Vispārējo padomi par savu darbību.

V pants

Attiecības ar citām organizācijām

1. Vispārējā padome veic attiecīgus pasākumus, lai efektīvi sadarbotos ar citām starpvaldību organizācijām, kuras pilda PTO funkcijām līdzīgas funkcijas.

2. Vispārējā padome var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos un sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām, kuras nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir arī PTO kompetencē.

VI pants

Sekretariāts

1. Jāizveido PTO sekretariāts (turpāk tekstā — "Sekretariāts"), kuru vada Ģenerāldirektors.

2. Ministru Konference nozīmē ģenerāldirektoru un pieņem nolikumus, kas nosaka Ģenerāldirektora pilnvaras, pienākumus, dienesta nosacījumus un termiņu.

3. Ģenerāldirektors nozīmē Sekretariāta personālu un nosaka viņu pienākumus un dienesta nosacījumus atbilstoši Ministru Konferences pieņemtajiem nolikumiem.

4. Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumiem ir izteikti starptautisks raksturs. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un Sekretariāta personāls neprasa vai nepieņem jebkuras valdības, vai arī kādas citas varas iestādes ārpus PTO, norādījumus. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi atsaukties uz to starptautisko ierēdņu amatiem. PTO Dalībvalstis ciena Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas tos ietekmēt viņu pienākumu veikšanas gaitā.

VII pants

Budžets un dalības maksas

1. Ģenerāldirektors iesniedz Budžeta, finansu un administrācijas lietu lietu komitejai PTO gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja izskata ģenerāldirektora iesniegto gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu un sniedz rekomendācijas par to Vispārējai padomei. Gada budžeta tāmi apstiprina Vispārējā padome.

2. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja sagatavo un ierosina Vispārējai padomei finansu nolikumus, kuri ietver nosacījumus, kas regulē:

(a) dalības maksu apjomu, sadalot PTO izdevumus to Dalībvalstu starpā; un

(b) veicamos pasākumus attiecībā uz parādniecēm Dalībvalstīm.

Finansu nolikumi balstās, cik tas ir praktiski iespējams, uz GATT1947 nosacījumiem un praksi.

3. Vispārējā padome pieņem finansu noteikumus un gada budžeta tāmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas sastāda vairāk nekā pusi PTO Dalībvalstu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties iemaksā PTO savu daļu no PTO izdevumu apjoma atbilstoši finansu nolikumiem, kurus pieņēmusi Vispārējā padome.

VIII pants

PTO statuss

1. PTO ir juridiska persona un katra tās Dalībvalsts piešķir tai tādas juridiskas tiesības, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

2. Katra PTO Dalībvalsts piešķir PTO tādas privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.

3. Katra no Dalībvalstīm līdzīgi piešķir PTO amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas un imunitāti, kas ir nepieciešamas neatkarīgai funkciju veikšanai saistībā ar PTO.

4. Privilēģijas un imunitāte, ko PTO, tās amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem piešķir Dalībvalstis, ir vienādas ar tām privilēģijām un imunitāti, kas nostiprinātas Konvencijā par Speciālo institūciju privilēģijām un imunitāti, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1947. gada 21. novembrī.

5. PTO var noslēgt līgumu par mītnes vietu.

IX pants

Lēmumu pieņemšana

1. PTO turpina lēmumu pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa atbilstoši GATT19471. Izņemot gadījumus, ja paredzēts citādi, tad, ja lēmumu nav iespējams pieņemt pēc konsensusa principa, par izskatāmo jautājumu lemj balsojot. Ministru Konferences un Vispārējās padomes sanāksmēs katrai PTO Dalībvalstij ir viena balss. Ja Eiropas kopienas izmanto savas balsošanas tiesības, tām ir vienāds balsu skaits ar viņu dalībvalstu2 — PTO Dalībvalstu skaitu. Lēmumus Ministru Konferencē un Vispārējā padomē pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šis Līgums vai attiecīgs Daudzpusējās tirdzniecības līgums3 neparedz citu kārtību.

2. Ministru Konferencei un Vispārējai padomei ir ekskluzīvas tiesības pieņemt šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu skaidrojumus. 1. pielikumā esošā Daudzpusējā tirdzniecības līguma skaidrojuma gadījumā, tās izmanto savas tiesības balstoties uz Padomes rekomendāciju, kas pārrauga šī Līguma darbību. Lēmumu par skaidrojuma pieņemšanu pieņem ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu. Šo paragrāfu neizmanto veidā, kas varētu kaitēt labojumu nosacījumiem X pantā.

3. Izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts Dalībvalstij saskaņā ar šo Līgumu vai jebkuriem citiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds lēmums tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām4 no Dalībvalstu balsīm, ja vien to neparedz citādi šis paragrāfs.

(a) lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz šo Līgumu tiek iesniegts Ministru Konferencei izskatīšanai saskaņā ar lēmuma pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa. Ministru Konference nosaka termiņu, kas nepārsniedz 90 dienas šī lūguma izskatīšanai. Ja konsensuss nav panākts šajā laikā, jebkurš lēmums par speciālā izņēmuma lūguma apmierināšanu tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām no Dalībvalstu balsīm.

(b) lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem 1A vai 1B vai 1C pielikumos tiek sākotnēji iesniegts attiecīgi Preču tirdzniecības Padomei, Pakalpojumu tirdzniecības Padomei vai arī TRIPS Padomei, lai par to lemtu termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas. Termiņa beigās attiecīgā Padome iesniedz ziņojumu Ministru Konferencei.

4. Ministru Konferences lēmumā par īpašā izņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu, nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma par izņēmumu pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmums izbeidzas. Jebkurš īpašais izņēmums, kas piešķirts uz vairāk kā vienu gadu, tiek pārskatīts Ministru Konferencē ne vēlāk kā gadu pēc tā piešķiršanas un turpmāk ik gadu, līdz īpašā izņēmuma beigām. Katrā pārskatīšanas gadījumā Ministru Konference noskaidro, vai īpašie apstākļi, kas pamato izņēmumu, vēl joprojām pastāv un vai īpašā izņēmuma nosacījumi ir ievēroti. Ministru Konference, pamatojoties uz gada pārskatu, var pagarināt, izmainīt vai izbeigt izņēmumus.

5. Lēmumu, saskaņā ar Plurilaterālo tirdzniecības līgumu, ieskaitot jebkurus lēmumus par skaidrojumiem, un izņēmumu pamatā ir šī Līguma nosacījumi.

X pants

Labojumi

1. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt labojumus šī Līguma vai 1. pielikuma Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Padomes, kuras uzskaitītas IV panta 5. paragrāfā, arī var iesniegt Ministru Konferencei labojumu priekšlikumus attiecīgajam 1. pielikumā minētajam Daudzpusējam tirdzniecības līgumam, kura darbību tās pārrauga. Ja vien Ministru Konference nenolemj par garāku termiņu, 90 dienas pēc priekšlikuma formālās apspriešanas Ministru Konferencē, jebkurš Ministru Konferences lēmums iesniegt ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai tiek pieņemts pēc konsensusa principa. Ja vien nav piemērojami 2., 5. vai 6. paragrāfi, šis lēmums precizē vai nu 3. vai 4. paragrāfu piemērošanu. Ja panākts konsensuss, Ministru Konference nekavējoties iesniedz ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Ja konsensuss nav panākts Ministru Konferences sanāksmē noteiktajā termiņā, Ministru Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu lemj par ierosinātā labojuma iesniegšanu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Izņemot 2., 5. un 6. paragrāfos paredzēto, 3. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami ierosinātajam labojumam, ja vien Ministru Konference ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu nepieņem lēmumu, ka jāpiemēro 4. paragrāfa nosacījumi.

2. Šī panta un sekojošo pantu nosacījumu labojumi ir spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājušas visas Dalībvalstis:

šī Līguma IX pants;

GATT 1994 I un II pants;

GATS II:1. pants;

TRIPS Līguma 4 pants.

3. Dalībvalstu tiesības un saistības ietekmējoši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumos, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfos, ir spēkā tām Dalībvalstīm, kas tos akceptējušas, apstiprinot to ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsīm un turpmāk ikvienai citai Dalībvalstij, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu attiecībā uz labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši šim paragrāfam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tās Dalībvalsts ar Ministru Konferences piekrišanu.

4. Dalībvalstu tiesības un saistības neskaroši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumā, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfā, stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

5. Izņemot iepriekš 2. paragrāfā paredzēto, labojumi GATS I, II un III daļā un attiecīgie pielikumi stājas spēkā Dalībvalstīm, kuras tos ir akceptējušas, apstiprinot to ar divām trešdaļām Dalībvalstu balsu un turpmāk katrai Dalībvalstij, pēc tam, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu par labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši iepriekšējam nosacījumam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tā sastāvā ar Ministru Konferences piekrišanu. Labojumi GATS IV, V un VI daļās stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

6. Neskatoties uz citiem šī panta nosacījumiem, labojumus TRIPS Līgumā, līdz ar to apmierinot 71. panta 2. paragrāfa prasības, var pieņemt arī Ministru Konference bez turpmākā formālā akceptēšanas procesa.

7. Jebkura Dalībvalsts, kura atzinusi labojumu šajā Līgumā vai Daudzpusējā tirdzniecības līgumā 1. pielikumā, iesniedz akceptēšanas aktu PTO Ģenerāldirektoram akceptēšanas termiņā, ko nosaka Ministru Konference.

8. Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt veikt labojumus 2. un 3. pielikumos Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Lēmums par labojumu atzīšanu 2. pielikumā minētā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā jāpieņem pēc konsensusa principa un šie labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference. Lēmumi par 3. pielikumā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā izdarīto labojumu atzīšanu stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference.

9. Ministru Konference pēc Dalībvalstu — tirdzniecības līguma pušu lūguma, tikai un vienīgi ar konsensusa balsojumu var lemt par šāda līguma pievienošanu 4. pielikumam. Ministru Konference pēc Dalībvalstu -Plurilaterālā tirdzniecības līguma pušu lūguma, var lemt par šāda Līguma izslēgšanu no 4. pielikuma.

10. Labojumus Plurilaterālajā tirdzniecības līgumā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XI pants

PTO Dibinātājvalsts statuss

1. GATT1947 līgumslēdzējas puses šī Līguma spēkā stāšanās brīdī un Eiropas kopienas, kuras atzīst šo Līgumu un Daudzpusējos tirdzniecības līgumus un kuru koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT1994 un kuru Īpašo saistību Grafiki ir iekļauti GATS, kļūst par PTO Dibinātājvalstīm.

2. Vismazāk attīstītajām valstīm, kuras par tādām atzinušas Apvienotās Nācijas, tiks izvirzīta vienīgi prasība uzņemties saistības un koncesijas tik lielā mērā, cik to atļauj šādu valstu individuālā attīstība, finansu un tirdzniecības vajadzības vai arī to administratīvās un institucionālās iespējas.

XII pants

Pievienošanās

1. Jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību un citu jautājumu, kurus paredz šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pārvaldē, var pievienoties šim Līgumam ar noteikumiem, par ko tā vienojas ar PTO. Šāda pievienošanās attiecas tikai uz šo Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas tajā iekļauti.

2. Lēmumus par pievienošanos pieņem Ministru Konference. Ministru Konference apstiprina līgumu par pievienošanās noteikumiem ar PTO Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Pievienošanos Plurilaterālajam tirdzniecības līgumam nosaka šī Plurilaterālā Līguma nosacījumi.

XIII pants

Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nepiemērošana atsevišķu Dalībvalstu starpā

1. Šis Līgums un 1. un 2. pielikumu Daudzpusējie tirdzniecības līgumi netiek piemēroti kādas Dalībvalsts un citu Dalībvalstu starpā, ja viena vai otra Dalībvalsts, laikā, kad kāda no tām kļūst Dalībvalsts, nepiekrīt šādai piemērošanai.

2. PTO Dibinātājvalstu, kas bijušas GATT 1947 līgumslēdzējas puses, starpā 1. paragrāfs var tikt piesaistīts tikai tad, ja šīs Vienošanās XXXV pants jau ir ticis iesaistīts agrāk un atzīts par efektīvu šo līgumslēdzēju pušu starpā brīdī, kad šī Vienošanās tām stājusies spēkā.

3. 1. paragrāfs jāpiemēro attiecībās starp vienu Dalībvalsti un citu Dalībvalsti, kura ir pievienojusies saskaņā ar XII pantu, ja Dalībvalsts, kura nepiekrīt piemērošanai, par to ir paziņojusi Ministru Konferencei pirms Ministru Konference apstiprinājusi vienošanos par pievienošanās noteikumiem.

4. Ministru Konference var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma un sniegt attiecīgas rekomendācijas.

5. Plurilaterāla tirdzniecības līguma nepiemērošanu šī Līguma pušu starpā nosaka šī Līguma nosacījumi.

XIV pants

Pievienošanās, stāšanās spēkā un depozīts

1. Šim Līgumam var pievienoties to parakstot vai citādi, GATT1947 līgumslēdzējas puses un Eiropas Kopienas, kurām ir tiesības kļūt par PTO Dibinātājvalstīm saskaņā ar šī Līguma XI pantu. Šāda pievienošanās attiecas uz šo Līgumu un tajā iekļautajiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Šis Līgums un tajā iekļautie Daudzpusējie tirdzniecības līgumi stājas spēkā Ministru noteiktajā datumā atbilstoši Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā Noslēguma dokumenta 3. paragrāfam un pievienošanās paliek atklāta divu gadu laikā pēc šī datuma, ja vien Ministri nenolemj citādi. Pievienošanās, kas seko pēc Līguma spēkā stāšanās, stājas spēkā 30. dienā pēc šādas pievienošanās datuma.

2. Dalībvalsts, kura pievienojas šim Līgumam pēc tā stāšanās spēkā, īsteno tādas koncesijas un saistības Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, kas īstenojamas termiņā, kas sākas līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, tā, it kā tā būtu pievienojusies šim Līgumam tā spēkā stāšanās brīdī.

3. Līdz šī Līguma spēkā stāšanās laikam, šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu tekstam jāglabājas pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora. Ģenerāldirektors nekavējoties izsniedz apstiprinātu patiesu šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu kopiju, un paziņo par katru pievienošanos ikvienai valstij un Eiropas Kopienām, kuras pievienojušās šim Līgumam. Šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, kā arī jebkuri labojumi tajos pēc šī Līguma spēkā stāšanās ir deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

4. Plurilaterālā tirdzniecības līguma atzīšanu un spēkā stāšanos nosaka šī Līguma nosacījumi. Šādus līgumus deponē pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā, šādi Līgumi tiek deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

XV pants

Izstāšanās

1. Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo Līgumu, gan uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem skaitot no brīža, kad PTO Ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

2. Izstāšanos no Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosaka šī Līguma nosacījumi.

XVI pants

Citi nosacījumi

1. Izņemot, ja citādi paredzēts šajā Līgumā vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, PTO darbība balstās uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT 1947 ietvaros izveidoto institūciju lēmumiem, procedūrām un parasto tiesību praksi.

2. Ciktāl iespējams, GATT 1947 Sekretariāts kļūst par PTO Sekretariātu, un GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektors, līdz laikam, kamēr Ministru Konference ir nozīmējusi ģenerāldirektoru atbilstoši šī Līguma VI panta 2. paragrāfam, darbojas kā PTO Ģenerāldirektors.

3. Konflikta gadījumā starp šī Līguma nosacījumu un jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu, konflikta robežās noteicošais ir šī Līguma nosacījums.

4. Katra Dalībvalsts nodrošina savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību savām saistībām, kā to paredz klāt pievienotie Līgumi.

5. Nekādi iebildumi netiek celti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu. Iebildumi attiecībā uz jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu var tikt celti tikai tajās robežās, ko paredz šie Līgumi. Iebildumus attiecībā uz Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumiem nosaka šī Līguma nosacījumi.

6. Šis Līgums tiek reģistrēts atbilstoši Apvienoto Nāciju Hartas 102. panta nosacījumiem.

IZPILDĪTS Marakešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

Paskaidrojumi:

Termini "valsts" vai "valstis", šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos jāsaprot kā jebkuru PTO atsevišķas muitas teritorijas Dalībvalsti ietveroši.

Ja PTO Dalībvalsts ir atsevišķa muitas teritorija, kad izteiciens šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos tiek kvalificēts ar terminu "nacionāls", šāds izteiciens attiecas uz minēto muitas teritoriju, ja vien netiek citādi precizēts.  

Pielikums 1A

VISPĀRĒJA PASKAIDROJOŠA PIEZĪME PIELIKUMAM 1A

Konflikta gadījumā starp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nosacījumu un nosacījumu citā līgumā 1A pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (1. pielikuma līgumu tekstā — "PTO Līgums"), cita līguma pants ir noteicošais konflikta ietvaros.  

VISPĀRĒJĀ VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU - 1994

1. Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību - 1994 (GATT 1994) sastāv no:

(a) Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas datēts ar 1947. gada 30. oktobri un pievienots Noslēguma dokumentam Apvienoto Nāciju Konferences par tirdzniecību un nodarbinātību Sagatavošanas komitejas Otrās sesijas noslēgumā (neietverot Pagaidu piemērošanas Protokolu) nosacījumus, kas ir laboti, papildināti vai izmainīti ar juridisku aktu palīdzību, kas stājušies spēkā pirms PTO Līguma spēkā stāšanās datuma;

(b) zemāk minēto juridisko aktu nosacījumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši GATT 1947 pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma:

(i) protokoli un sertifikāti, kas attiecas uz tarifu koncesijām;

(ii) pievienošanās protokoli (neietverot nosacījumus (a) attiecībā uz pagaidu piemērošanu un pagaidu piemērošanas anulēšanu un (b) ar noteikumu, ka GATT 1947 II daļa tiek piemērota pagaidu piemērošanas kārtībā visplašākajā mērogā, kas savienojams ar pastāvošo likumdošanu Protokola parakstīšanas datumā);

(iii) lēmumi par īpašajiem izņēmumiem, kas piešķirti atbilstoši GATT 1947 XXV pantam un vēl joprojām ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī.5

(iv) citi GATT 11947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU lēmumi;

(c) zemāk uzskaitītajiem Izskaidrojumiem:

(i) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II panta 1(b) interpretāciju;

(ii) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretāciju;

(iii) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājumu bilances nosacījumiem;

(iv) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretāciju;

(v) Izskaidrojums par īpašajiem izņēmumiem attiecībā uz tiesībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību 1994;

(vi) Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXVIII panta interpretāciju; un

(d) GATT 1994 Marakešas Protokols.

2. Paskaidrojošas piezīmes:

(a) atsauces uz "līgumslēdzēju pusi" GATT 1994 pantos ir lasāmas kā "Dalībvalsts". Atsauces uz "vismazāk attīstīto līgumslēdzēju pusi" un "attīstīto līgumslēdzēju pusi" lasāmas kā "jaunattīstības Dalībvalsts" un "attīstītā Dalībvalsts". Atsauces uz "izpildsekretāru" lasāmas kā "PTO ģenerāldirektors".

(b) Atsauces uz LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras kopdarbojas GATT 1994 XV:1, XV:2, XV:8, XXXVIII pantos un XII un XVIII pantu Piezīmēs; kā arī XV:2, XV:3, XV:6, XV:7 un XV:9 pantos par īpašiem apmaiņas līgumiem, uzskatāmas par atsaucēm uz PTO. Citas funkcijas, ko GATT 1994 panti paredz kopdarbojošamies LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, piešķir Ministru Konference.

(c) (i) GATT 1994 teksts ir autentisks angļu, franču un spāņu valodās.

(ii) GATT 1994 teksts franču valodā ir pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC/41 A pielikumā.

(iii) Autentiskais GATT 1994 teksts spāņu valodā ir Galveno aktu un izlases dokumentu sērijas IV sējuma teksts, kas pakļauts terminoloģiskiem labojumiem, kā norādīts dokumenta MTN.TNC./41 B pielikumā.

3. (a) GATT 1994 II daļas nosacījumi neattiecas uz Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem saskaņā ar īpašu obligātu likumdošanu, kuru šī Dalībvalsts ieviesusi, pirms tā kļuvusi par GATT 1994 līgumslēdzēju pusi, kas aizliedz ārzemēs būvēta vai ārzemēs rekonstruēta kuģa izmantošanu, pārdošanu vai iznomāšanu komerciāliem nolūkiem starp galapunktiem nacionālajos ūdeņos vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos. Šis izņēmums attiecas uz: (a) šādai likumdošanai neatbilstoša panta saglabāšanu vai nekavējošu atjaunošanu; un (b) šādai likumdošanai neatbilstoša panta grozīšanu tik lielā mērā, par cik šādi labojumi nemazina panta atbilstību GATT 1947 II daļai. Šādu izņēmumu ierobežo pasākumi, kuri veikti saskaņā ar augstāk minēto likumdošanu, par kuriem ir paziņots un tie precizēti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma. Ja šāda likumdošana turpmāk tiek grozīta, lai mazinātu tās atbilstību GATT 1994 II daļai, tā nevar tikt pakļauta šī paragrāfa juridiskajam segumam.

(b) Ministru Konference izskata šo izņēmumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma un turpmāk ik katrus divus gadus, cik vien ilgi izņēmums paliek spēkā, lai noskaidrotu, vai apstākļi, kuri radīja nepieciešamību pēc izņēmuma, vēl ir spēkā.

(c) Dalībvalsts, kuras pasākumi ietilpst šāda izņēmua statusā, katru gadu iesniedz detalizētu statistisku ziņojumu, kas sastāv no attiecīgo kuģu reālo un plānoto piegāžu piecu gadu vidējā apgrozījuma, kā arī papildus informācijas par attiecīgo kuģu, kuri ietverti šāda izņēmuma statusā, izmantošanu, pārdošanu, nomu vai remontu.

(d) Dalībvalsts, kura uzskata, ka šis izņēmums darbojas tā, lai apstiprinātu savstarpēju un proporcionālu to kuģu, kas būvēti izņēmuma pieprasītājas Dalībvalsts teritorijā, ierobežojumu izmantošanā, pārdošanā, nomā vai remontā, ir tiesīga ieviest šādu ierobežojumu, vispirms par to paziņojot Ministru Konferencei.

(e) Šis atbrīvojums neietekmē risinājumus attiecībā uz specifiskiem likumdošanas aspektiem, šī izņēmuma statusa kontekstā, kas panākti sektoru līgumos vai citās sarunu vidēs.

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 II:1(B) panta interpretāciju

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

1. Lai veicinātu juridisko tiesību un pienākumu, kas izriet no II panta 1(b) paragrāfa, atklātību, jebkuru "citu nodevu vai maksājumu" raksturs un apjoms, kas uzlikts fiksētajai tarifa pozīcijai kā to paredz šis nosacījums, tiek reģistrēts koncesiju Grafikos, kas pievienoti GATT 1994 pretī tarifa pozīcijai, uz kuru tie attiecas. Tiek pieņemts, ka šāda reģistrācija neizmaina "citu nodokļu vai maksājumu" juridisko raksturu.

2. Datums, kad "citi nodokļi vai maksājumi" ir noteikti, II panta mērķiem, ir 1994. gada 15. aprīlis. Tādēļ "citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti Grafikos, tādos apjomos, kas piemēroti šajā datumā. Katrā turpmākajā koncesijas vai jaunas koncesijas apspriešanā attiecīgās tarifa pozīcijas piemērošanas datums būs datums, kad jaunā koncesija iekļauta attiecīgajā Grafikā. Tomēr dokumenta datums, pamatojoties uz kuru koncesija par jebkuru atsevišķu tarifu paragrāfu tika pirmo reizi iekļauta GATT 1947 vai GATT 1994, arī turpmāk jāreģistrē 6. ailē Grafikos.

3. "Citi nodokļi vai maksājumi" tiek reģistrēti atbilstoši visiem fiksētajiem tarifiem.

4. Ja tarifa pozīcija iepriekš bijusi koncesijas subjekts, "citu nodokļu vai maksājumu" lielums, kas iereģistrēts attiecīgajā Grafikā, nedrīkst būt lielāks kā tas, kas pastāvējis laikā, kad koncesija pirmo reizi tika iekļauta šajā Grafikā. Katra Dalībvalsts ir tiesīga apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" eksistenci, pamatojoties uz to, ka tamlīdzīgs "cits nodoklis vai maksājums" nav pastāvējuši attiecīgās sākotnējās tarifa pozīcijas fiksēšanas laikā, kā arī apstrīdēt "citu nodokļu vai maksājumu" " iereģistrētā lieluma atbilstību iepriekš noteiktajam tarifam, trīs gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās vai trīs gadus pēc tam, kad PTO Ģenerālsekretāram nodots glabāšanā akts, kas iekļauj Grafiku GATT 1994, ja pēdējais ir vēlāks datums.

5. "Citu nodokļu vai maksājumu" reģistrēšana Grafikos neietekmē to atbilstību GATT 1994 tiesībām un pienākumiem, izņemot tos, kas saistās ar 4. paragrāfu. Visas Dalībvalstis patur tiesības jebkurā laikā apstrīdēt jebkuru "citu nodokļu vai maksājuma" atbilstību šādiem pienākumiem.

6. Šī Izskaidrojuma nolūkiem spēkā ir GATT 1994 XXII un XXIII panta nosacījumi, kas izstrādāti un pielietoti Izskaidrojumam par strīdu noregulēšanu.

7. "Citi nodokļi vai maksājumi" kas nav iekļauti Grafikā brīdī, kad GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram iesniegts glabāšanā akts par attiecīgā Grafika iekļaušanu GATT 1994 līdz PTO Līguma spēkā stāšanās datumam, vai pēc tam — PTO Ģenerāldirektoram, netiek sekojoši pievienoti Grafikam un jebkuri "citi nodokļi vai maksājumi", kas piereģistrēti zemākā apjomā, nekā piemērošanas datumā prevalējošais apjoms, netiek atjaunoti šādā apjomā, ja vien šādi pieskaitījumi vai izmaiņas netiek veiktas sešu mēnešu laikā no akta iesniegšanas datuma.

8. Lēmums attiecībā uz katras koncesijas pielietošanas datumu 2. paragrāfā, GATT 1994 II panta 1.(b) paragrāfa mērķiem aizstāj lēmumu attiecībā uz pielietošanas datumu, kas pieņemts 1980. gada 26. martā (BISD 27S/24).

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XVII panta interpretāciju

Dalībvalstis,

atzīmējot, ka XVII pants uzliek saistības Dalībvalstīm attiecībā uz valsts tirdzniecības uzņēmumu darbību, kā minēts XVII panta 1. paragrāfā, kurai jāatbilst prasībām par nediskriminējošas attieksmes vispārējiem principiem, ko paredz GATT 1994 valdību pasākumiem, kas ietekmē privāto tirgotāju veikto importu un eksportu.

atzīmējot tālāk, ka Dalībvalstīm jāievēro savas saistības GATT 1994 kontekstā attiecībā uz šiem valstiskajiem pasākumiem, kas ietekmē valsts tirdzniecības uzņēmumus;

atzīstot, ka šis Izskaidrojums neietekmē būtiskās disciplīnas, ko paredz XVII pants;

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Lai veicinātu atklātību valsts tirdzniecības uzņēmumu darbībā, Dalībvalstis paziņo par šādiem uzņēmumiem Preču tirdzniecības padomei, lai to izskatītu darba grupa, kas izveidota saskaņā ar 5. paragrāfu, atbilstoši sekojošai darba definīcijai:

"Valdības un nevalstiskie uzņēmumi, ieskaitot mārketinga padomes, kurām dotas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai privilēģijas, ieskaitot likumīgās vai konstitucionālās pilnvaras, kuras īstenojot, tās ietekmē ar savu valsts pasūtījumu vai pārdošanu importa un eksporta līmeni un attīstību."

Šī paziņošanas prasība neattiecas uz to produktu importu, kas paredzēti valsts vai kāda uzņēmuma tūlītējam vai steidzamam patēriņam vai izmantošanai kā precizēts augstāk, un nevis tālākpārdošanai vai izmantošanai preču ražošanai pārdošanai.

2. Katra Dalībvalsts gatavo pārskatu par savu politiku attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu par valsts tirdzniecības iestādēm Preču tirdzniecības Padomei, ievērojot šīs Vienošanās nosacījumus. Veicot šādu pārskatu, katrai Dalībvalstij vajadzētu ievērot nepieciešamību veicināt maksimāli iespējamu atklātību savos paziņojumos, tā lai varētu precīzi novērtēt to uzņēmumu darbības veidu, par kuriem tiek ziņots, un to darbības iespaidu starptautiskajā tirdzniecībā.

3. Ziņojumi jāizdara atbilstoši aptaujai par valsts tirdzniecību, kas pieņemta 1960. gada 24. maijā (BISD 9S/184-185), ar to saprotot, ka Dalībvalstis paziņo 1. paragrāfā minētajiem uzņēmumiem par to, vai importa un eksporta darbība ir faktiski notikusi vai nē.

4. Jebkura Dalībvalsts, kurai ir pamats domāt, ka otra Dalībvalsts nav adekvāti pildījusi paziņošanas saistības, var ierosināt šāda jautājuma izskatīšanu attiecīgajai Dalībvalstij. Ja jautājums netiek apmierinoši atrisināts, tā var sagatavot pretpaziņojumu Preču tirdzniecības Padomei izskatīšanai darba grupā, kas izveidota atbilstoši 5. paragrāfam, vienlaicīgi par to informējot ieinteresēto Dalībvalsti.

5. Darba grupa tiek izveidota Preču tirdzniecības padomes vārdā, lai pārbaudītu ziņojumus un pretpaziņojumus. Vadoties pēc šīm pārbaudēm un neietekmējot XVII panta 4.(c) paragrāfa nosacījumus, Preču tirdzniecības padome var sniegt rekomendācijas attiecībā uz ziņojumu atbilstību un tālākas informācijas nepieciešamību. Darba grupa pārbauda, balstoties uz saņemtajām paziņošanām, arī augstāk minētās aptaujas par valsts tirdzniecību, atbilstību un valsts tirdzniecības uzņēmumu apjomu atbilstību, kas minēti saskaņā ar 1. paragrāfu. Tā veido arī ilustratīvu sarakstu, kas atspoguļo attiecības starp valdībām un uzņēmumiem, kā arī darbības veidus, kuros iesaistījušies šie uzņēmumi, kas varētu būt atbilstošs XVII panta mērķiem. Ar šo saprot, ka sekretariāts nodrošina vispārēju pamata dokumentu darba grupai par valsts tirdzniecības uzņēmuma operācijām, kur to darbība attiecas uz starptautisko tirdzniecību. Dalība darba grupā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kuras izteikušas savu vēlēšanos tajā strādāt. Tā sanāk viena gada laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpmāk — vismaz reizi gadā. Tā sniedz ikgadēju paziņojumu par savu darbību Preču tirdzniecības Padomei.6

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 maksājuma bilances nosacījumiem

Dalībvalstis,

Atzīstot GATT 1994 XII. un XVIII:B pantu nosacījumus un Deklarāciju par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājuma bilanes mērķiem, kas pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26 S/205-209, šajā Vienošanās dēvēta par "1979. gada Deklarāciju") un, lai ienestu skaidrību šajos nosacījumos;7

Ar šo vienojas par sekojošo:

Pasākumu pielietošana

1. Dalībvalstis apstiprina savas saistības, cik vien ātri iespējams publiski paziņot, par ierobežojošo importa pasākumu, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, atcelšanas termiņiem. Ar šo jāsaprot, ka šādus termiņus var nepieciešamības gadījumā grozīt, lai ievērotu izmaiņas maksājuma bilances stāvoklī. Gadījumos, kad Dalībvalsts publiski nav paziņojusi par termiņu, šī Dalībvalsts sniedz pamatojumu šādas savas rīcības iemesliem.

2. Dalībvalstis apstiprina savas saistības par priekšrokas piešķiršanu tiem pasākumiem, kuri vismazāk kaitētu tirdzniecībai. Šādi pasākumi (šajā Vienošanās — "cenu pasākumi") ietver importa papildsamaksas, importa depozīta prasības vai citus ekvivalentus tirdzniecības pasākumus, kas ietekmē importēto preču cenu. Ar šo saprot, ka neskatoties uz II panta nosacījumiem, cenu pasākumus, kas veikti maksājuma bilances mērķiem, Dalībvalsts var pielietot papildus nodokļiem, ko šai Dalībvalstij paredz Grafiks. Turklāt šī Dalībvalsts norāda apmēru, par kādu cenu pasākums pārsniedz uzlikto nodokli skaidri un atsevišķi saskaņā ar šīs Vienošanās paziņošanas procedūru.

3. Dalībvalsts cenšas izvairīties no jaunu kvantitatīvu ierobežojumu uzlikšanas maksājuma bilances nolūkā, ja vien sakarā ar kritisku stāvokli maksājuma bilancē, cenu pasākumi var apturēt ārējā maksājuma situācijas krasu pasliktināšanos. Tajos gadījumos, kad Dalībvalsts pielieto kvantitatīvus ierobežojumus, kā savas rīcības iemeslu tā pamato, kāpēc cenu pasākumi nav bijuši adekvāts līdzeklis, lai risinātu situāciju maksājuma bilancē. Dalībvalsts, kura saglabā kvantitatīvos ierobežojumus, vairākās secīgās konsultācijās norāda uz panākto progresu ievērojamas šādu pasākumu biežuma un ierobežojošās darbības samazināšanā. Tiek saprasts, ka vienam un tam pašam produktam var pielietot ne vairāk kā viena veida ierobežojošu importa pasākumu, kas veikts maksājuma bilances mērķiem.

4. Dalībvalstis apstiprina, ka ierobežojošos importa pasākumus, ko veic maksājuma bilances mērķiem, var pielietot vienīgi, lai kontrolētu vispārējo importa apjomu un tie nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami maksājuma bilances stāvokļa nodrošināšanu. Lai mazinātu jebkuru nejauši radušos aizsargājošu efektu, Dalībvalsts īsteno ierobežojumus pēc atklātības principa. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes sniedz atbilstošu pamatojumu attiecībā uz kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu, kādi produkti tiek pakļauti ierobežojumiem. Kā to paredz XII panta 3. paragrāfs un XVIII panta 10. paragrāfs, Dalībvalstis var kādu būtisku produktu gadījumā izslēgt vai ierobežot papildsamaksu piemērošanu, kā arī citus pasākumus, kas pielietoti maksājuma bilances nolūkiem. Termins "būtiski produkti" nozīmē produktus, kuri apmierina patērētāju pamatprasības vai arī, kuri palīdz Dalībvalstij uzlabot tās maksājuma bilances stāvokli, tādi kā ražošanas līdzekļi vai ražošanai nepieciešamie ieguldījumi. Kvantitatīvo ierobežojumu administrēšanā Dalībvalsts izmanto aizklātu licencēšanu tikai tad, ja no tās nevar izvairīties, un īsteno to pakāpeniski. Tiek nodrošināts attiecīgs pamatojums kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu pieļaujamās importa kvotas vai vērtības.

Konsultāciju par maksājuma bilanci procedūra

5. Maksājuma bilances ierobežojumu Komiteja (šajā Izskaidrojumā — "Komiteja") rīko konsultācijas, lai pārbaudītu visus importu ierobežojošos pasākumus, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem. Dalība Komitejā ir pieejama visām Dalībvalstīm, kas izrādījušas vēlēšanos tajā darboties. Komiteja ievēro maksājumu bilances ierobežojumu konsultāciju procedūras, kuras pieņemtas 1970. gada 28. aprīlī (BISD 18S/48-53, šajā Vienošanās — "pilnu konsultāciju procedūra"), uz kurām attiecas zemāk minētie nosacījumi.

6. Dalībvalsts, kas pielieto jaunus ierobežojumus vai palielina jau esošo ierobežojumu apjomu intensificējot pasākumu piemērošanu, sāk konsultācijas ar Komiteju četru mēnešu laikā kopš šādu pasākumu pieņemšanas. Dalībvalsts, kura pieņēmusi šādus pasākumus var pieprasīt, lai konsultācijas notiktu saskaņā ar atbilstoši XII panta 4.(a) paragrāfu vai XVIII panta 12.(a) paragrāfu. Ja šāds lūgums nav izteikts, Komitejas priekšsēdētājs uzaicina Dalībvalsti sarīkot šādas konsultācijas. Konsultāciju laikā izskatītie faktori inter alia var ietvert jauna veida ierobežojošu pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem, vai arī produktam piemēroto ierobežojumu apjoma palielināšanos vai intensificēšanos.

7. Visi ierobežojumi, ko pielieto maksājuma bilances nolūkiem, ir pakļauti periodiskām Komitejas pārbaudēm saskaņā ar XII panta 4.(b) paragrāfu vai saskaņā ar XVIII panta 12.(b) paragrāfu, saskaņā ar iespēju mainīt konsultāciju biežumu pēc vienošanās ar konsultējošo Dalībvalsti vai atbilstoši jebkurai īpašai pārbaudes procedūrai, ko rekomendējusi Vispārējā Padome.

8. Konsultācijas var sarīkot, ievērojot vienkāršotas procedūras, kas pieņemtas 1972. gada 19. decembrī (BISD 20S/47-49, šajā Vienošanās — "vienkāršotas konsultāciju procedūras") ar vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumā vai arī jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā, kuras veic liberalizācijas pasākumus atbilstoši iepriekšējo konsultāciju laikā Komitejā iesniegtajam plānam. Vienkāršotu konsultāciju procedūru var izmantot arī, ja jaunattīstības Dalībvalsts Tirdzniecības politikas pārskats tiek plānots tajā pašā kalendāra gadā, kad noteikts konsultāciju datums. Šādos gadījumos lēmums par to, vai izmantojama pilna konsultāciju procedūra, tiek pieņemts pamatojoties uz faktiem, kas uzskaitīti 1979. gada Deklarācijas 8. paragrāfā. Izņemot vismazāk attīstīto Dalībvalstu gadījumu, nedrīkst rīkot pēc kārtas vairāk kā divas konsultācijas, izmantojot vienkāršotu konsultāciju procedūru.

Paziņošana un dokumentācija

9. Dalībvalsts paziņo Vispārējai Padomei par ierobežojošu importa pasākumu ieviešanu maksājuma bilances nolūkiem vai jebkurām izmaiņām tajos, kā arī par grozījumiem termiņos šādu pasākumu atcelšanai kā paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu. Par nozīmīgām izmaiņām paziņo Vispārējai Padomei pirms vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc to izziņošanas. Katru gadu ikviena Dalībvalsts iesniedz sekretariātā visaptverošu paziņojumu, kas ietver visas izmaiņas likumos, nolikumos, paziņojumos vai informatīvos materiālos, Dalībvalstīm izskatīšanai. Paziņojumi ietver pilnu informāciju, cik tas ir iespējams, tarifu līmenī, par pielietoto pasākumu veidiem, to administrēšanā izmantotajiem kritērijiem, produkcijas apjomu un ar to saistīto tirdzniecības plūsmu.

10. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, Komiteja var pārbaudīt paziņojumus. Šīs pārbaudes tiek ierobežotas ar specifisku paziņojuma izraisītu jautājumu noskaidrošanu, vai arī izpēti par konsultācijas atbilstoši XII panta 4.(a) paragrāfam vai XVIII panta 12.(a) paragrāfam nepieciešamību. Dalībvalstis, kurām ir pamats uzskatīt, ka otras Dalībvalsts pielietotais importu ierobežojošais pasākums ir veikts maksājuma bilances nolūkā, var pievērst Komitejas uzmanību šim jautājumam. Komitejas priekšsēdētājs pieprasa informāciju par pasākumu un iepazīstina ar to visas Dalībvalstis. Nemazinot neviena Komitejas locekļa tiesības pieprasīt attiecīgus precizējumus konsultāciju gaitā, jautājumus var iesniegt iepriekš konsultējošajai Dalībvalstij izskatīšanai.

11. Konsultējošā Dalībvalsts sagatavo konsultāciju Pamatdokumentu, kurā, papildus jebkurai citai atbilstošai informācijai, jāietver: (a) maksājuma bilances stāvokļa pārskats un perspektīvas, ieskaitot iekšējo un ārējo faktoru izvērtējumu, kam ir ietekme uz maksājuma bilances stāvokli un iekšpolitikas pasākumi, kas veikti, lai atjaunotu veselīgu un ilgstošu sabalansētību; (b) maksājuma bilances nolūkiem pielietoto ierobežojumu pilns apraksts, to juridiskais pamats un veiktie pasākumi, lai samazinātu gadījuma rakstura aizsargājošu efektu; (c) pasākumi, kas veikti kopš pēdējās konsultācijas par importa ierobežojumu liberalizāciju, ņemot vērā Komitejas secinājumus; (d) atlikušo ierobežojumu atcelšanas un pakāpeniskas samazināšanas plānu. Attiecīgos gadījumos var izdarīt atsauces uz informāciju, kas sniegta citos paziņojumos vai PTO iesniegtajos ziņojumos. Vienkāršotas konsultāciju procedūras gadījumā, konsultējošā Dalībvalsts iesniedz rakstisku paziņojumu, kurā ir būtiska informācija par Pamatdokumentā aptvertajiem elementiem.

12. Sekretariāts, ar nolūku nodrošināt konsultācijas Komitejā, sagatavo faktoloģisku fona informāciju, kas ietver dažādos konsultāciju plāna aspektus. Attīstīto Dalībvalstu gadījumā sekretariāta dokuments ietver atbilstošu faktoloģisko un analītisko materiālu par ārējās tirdzniecības vides iedarbību uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un perspektīvām. Sekretariāta tehniskās palīdzības dienesti pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma palīdz sagatavot konsultāciju dokumentāciju.

Maksājuma bilances konsultāciju secinājumi

13. Komiteja ziņo par savām konsultācijām Vispārējai Padomei. Ja tiek izmantota pilna konsultāciju procedūra, ziņojumā jānorāda Komitejas secinājumi par konsultāciju plāna dažādajiem elementiem, kā arī fakti un iemesli, uz kuriem tie balstās. Komiteja cenšas ietvert secinājumos rekomendāciju projektu, kuru mērķis ir veicināt XII panta un XVIII:B panta, 1979. gada Deklarācijas un šīs Vienošanās īstenošanu. Tajos gadījumos, kad ir iesniegti termiņi ierobežojošo pasākumu, kas veikti maksājuma bilances nolūkiem, atcelšanai, Vispārējā Padome var rekomendēt, ka pieturoties pie šādiem termiņiem var uzskatīt, ka Dalībvalsts piekrīt savām GATT 1994 saistībām. Gadījumos, kad Vispārējā Padome ir sniegusi īpašas rekomendācijas, Dalībvalstu tiesības un saistības nosaka šīs rekomendācijas ievērojot. Ja Vispārējā Padome nav sniegusi īpašus ierosinājumus rekomendācijām, Komitejas secinājumi fiksē Komitejā izteiktos dažādos viedokļus. Ja izmantota vienkāršota konsultāciju procedūra, ziņojums ietver galveno elementu kopsavilkumu, kas apspriesti Komitejā un lēmumu par to, vai ir nepieciešama pilna konsultāciju procedūra.

Izskaidrojums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 XXIV panta interpretāciju

Dalībvalstis,

ņemot vērā GATT 1994 XXIV panta nosacījumus;

atzīstot, ka muitas savienību un brīvo tirdzniecības zonu skaits un nozīme ir palielinājusies kopš GATT 1947 izveidošanas un šodien aptver ievērojamu pasaules tirdzniecības daļu;

atzīstot ieguldījumu pasaules tirdzniecības paplašināšanā, kuru var panākt ar ciešāku šādu līgumslēdzēju pušu ekonomikas integrāciju;

atzīstot arī, ka šāds ieguldījums pieaug, ja nodevu atcelšana saistītu teritoriju starpā un citi ierobežojoši noteikumi tiek attiecināti uz visu tirdzniecību un samazinās, ja kāds no galvenajiem tirdzniecības sektoriem tiek izslēgts;

atkārtoti apstiprinot, ka šādu līgumu mērķim jābūt tirdzniecības veicināšanai starp saistītajām teritorijām un nevis barjeru radīšanai citu Dalībvalstu tirdzniecībai ar šādām teritorijām; un, ka tās veidojot vai palielinot tām piederīgo pušu skaitu, ir cik vien iespējams jāizvairās no nelabvēlīgu seku radīšanas citu Dalībvalstu tirdzniecības procesiem;

būdamas pārliecinātas arī par nepieciešamību nostiprināt Preču tirdzniecības padomes lomas efektivitāti līgumu pārraudzīšanā, par kuriem paziņots atbilstoši XXIV pantam, šim nolūkam precizējot jaunu vai paplašinātu līgumu novērtēšanas kritērijus un procedūras, kā arī palielinot visu XXIV panta līgumu atklātību;

atzīstot nepieciešamību pēc kopējas Dalībvalstu saistību izpratnes atbilstoši XXIV panta 12. paragrāfam;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. Muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām un pagaidu līgumiem, kuru mērķis ir muitas savienību vai brīvo tirdzniecības zonu izveidošana ir inter alia jāpilda šī panta 5., 6., 7. un 8. paragrāfu nosacījumi, lai minētie akti atbilstu XXIV pantam.

XXIV panta 5. paragrāfs

2. Nodokļu un citu komerciālo noteikumu, kas izmantoti pirms un pēc muitas savienības izveidošanas, vispārējā apjoma novērtēšana atbilstoši XXIV panta 5.(a) paragrāfam, attiecībā uz nodevām un maksājumiem pamatojas uz visaptverošu vidējo svērto tarifu likmju un iekasēto importa nodokļu novērtējumu. Šis novērtējums balstās uz iepriekšējā pārskata perioda importa statistiku, kas iesniedzama muitas savienībā, pamatojoties ar tarifu līniju, to izsakot izmaksās un daudzumos, ko izstrādājusi PTO izcelsmes valsts. Sekretariāts aprēķina vidējās svērtās tarifu likmes un iekasētos muitas nodokļus atbilstoši metodei, kuru izmanto tarifu piedāvājumu novērtēšanai Urugvajas raunda Daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šim nolūkam apskatāmie nodokļi un maksājumi ir piemērotās nodokļu likmes. Ir atzīts, ka lai visaptveroši novērtētu citus tirdzniecības noteikumus, kuriem ir sarežģīti noteikt daudzumu un apjomu, var būt nepieciešams izanalizēt atsevišķus pasākumus, noteikumus, to ietekmētās preces un tirdzniecības plūsmas.

3. XXIV panta 5.(c) paragrāfā minētais "saprātīgais laika periods" drīkst pārsniegt 10 gadus tikai izņēmuma gadījumos. Gadījumos, kad Dalībvalstis — pagaidu līguma puses, uzskata, ka 10 gadu termiņš nav pietiekams, tās sniedz visaptverošu paskaidrojumu Preču tirdzniecības padomei par garāka laika perioda nepieciešamību.

XXIV panta 6. paragrāfs

4. XXIV panta 6. paragrāfs nostiprina procedūru, kas jāievēro, kad Dalībvalsts, kura izveido muitas savienību, ierosina palielināt fiksēto nodokļa likmi. Šajā sakarā Dalībvalstis atkārtoti apstiprina, ka procedūra, kas norādīta XXVIII pantā un precizēta 1980. gada 10. novembrī pieņemtajos norādījumos (BISD 27S/26-28) un Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, jāuzsāk pirms tarifu koncesijas tiek grozītas vai atceltas sakarā ar muitas savienības izveidošanu vai pagaidu līgumu, kura rezultātā tiek izveidota muitas savienība.

5. Šīs sarunas notiek labticīgi, ar mērķi panākt savstarpēji apmierinošu kompensācijas pielāgojumu. Šādās sarunās, kā to prasa XXIV panta 6. paragrāfs, pienācīgi jāņem vērā nodokļu samazināšana vienā un tajā pašā tarifu līnijā, ko izstrādājušas citas muitas savienības sastāvdaļas muitas savienības formēšanas procesā. Gadījumā, ja šāda samazināšana nav pietiekoša, lai radītu vajadzīgo kompensācijas pielāgojumu, muitas savienība varētu piedāvās kompensāciju, kas var izpausties kā nodokļu samazināšana citās tarifu līnijās. Šādu piedāvājumu ņem vērā Dalībvalstis, kurām ir sarunu vešanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras ir grozītas vai atceltas. Gadījumā, ja kompensācijas pielāgojums vēl joprojām tiek uzskatīts par nepieņemamu, sarunas nepieciešams turpināt. Ja neskatoties uz šādām pūlēm, vienošanos sarunās par kompensācijas pielāgojumu atbilstoši XXVIII pantam, kas precizēts Izskaidrojumā par GATT 1994 XXVIII panta interpretāciju, pieņemamā termiņā kopš sarunu sākuma nav iespējams panākt, muitas savienībai tomēr ir tiesības grozīt vai atcelt koncesijas; Dalībvalstis, uz kurām tas attiecas, tādā gadījumā ir tiesīgas atcelt būtiski ekvivalentas koncesijas saskaņā ar XXVIII pantu.

6. GATT 1994 neuzliek nekādas saistības Dalībvalstīm, kuras gūst labumu no nodokļu samazināšanas, izveidojoties muitas savienībai vai noslēdzot pagaidu līgumu ar mērķi izveidot muitas savienību par kompensējošu pielāgojumu savienības sastāvdaļām izstrādāšanu.

Muitas savienību un brīvās tirdzniecības zonu pārbaude

7. Visus paziņojumus, kas veikti atbilstoši XXIV panta 7.(a) paragrāfam, pārbauda darba grupa ņemot vērā GATT 1994 un šī Izskaidrojuma 1. paragrāfa nosacījumus. Darba grupa iesniedz ziņojumu Preču tirdzniecības Padomei par saviem secinājumiem šajā sakarā. Preču tirdzniecības padome pēc saviem ieskatiem var sniegt rekomendācijas Dalībvalstīm.

8. Attiecībā uz pagaidu līgumiem darba grupa var savā ziņojumā sniegt atbilstošas rekomendācijas par ierosināto termiņu un par nepieciešamajiem pasākumiem, lai pabeigtu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu. Tā var nepieciešamības gadījumā arī turpmāk pārbaudīt līgumu.

9. Dalībvalstis — pagaidu līguma līgumslēdzējas puses, paziņo par šajā līgumā ietvertā plāna un grafika būtiskām izmaiņām Preču tirdzniecības Padomei, un pēc attiecīga pieprasījuma Padomei jāiepazīstas ar izmaiņām.

10. Gadījumā, ja pagaidu līgums, kas minēts XXIV panta 7.(a) paragrāfā, neietver plānu un grafiku pretēji XXIV panta 5.(c) paragrāfa nosacījumiem, darba grupa savā ziņojumā iesaka šāda plāna un grafika izstrādāšanu. Atkarībā no gadījuma, puses neturpina vai nepasludina par spēkā esošu šādu līgumu, ja tās nav gatavas to grozīt atbilstoši šīm rekomendācijām. Turpmāk jānodrošina rekomendāciju īstenošanas pārbaude.

11. Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonu dalībvalstis regulāri atskaitās Preču tirdzniecības Padomei par attiecīgā līguma darbību, kā to paredz GATT 1947 Līgumslēdzējas Puses savā instrukcijā GATT 1947 Padomei attiecībā uz ziņojumiem par reģionālajiem līgumiem (BISD 18S/38). Ziņojums par jebkurām izmaiņām un/vai papildinājumiem līgumos jāiesniedz nekavējoties.

Strīdu noregulēšana

12. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas nostiprināti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu un atbilstoši pielietoti, var tikt izmantoti attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no XXIV panta nosacījumu piemērošanas attiecībā uz muitas savienībām, brīvās tirdzniecības zonām vai pagaidu līgumiem ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, pielietošanas.

XXIV panta 12. paragrāfs

13. Katra Dalībvalsts ir pilnā mērā atbildīga atbilstoši GATT 1994 par visu GATT 1994 nosacījumu ievērošanu un veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi ir iespējami, lai nodrošinātu šādu ievērošanu savā teritorijā no reģionālo un vietējo pārvaldes un valsts iestāžu puses.

14. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un pielietoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, kas skar tā ievērošanu no reģionālo un vietējo pārvaldes un varas iestāžu puses Dalībvalsts teritorijā. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija ir noteikusi, ka GATT 1994 nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Nosacījumi attiecībā uz koncesiju kompensāciju vai pārtraukšanu, kā arī citām saistībām, ir spēkā gadījumos, kad nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu.

15. Katra Dalībvalsts apņemas nodrošināt saprotošu attieksmi jautājumu izskatīšanā un piešķirt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz otras Dalībvalsts paziņojumiem par pasākumiem, kas skar GATT 1994 darbību iepriekš minētās Dalībvalsts teritorijā.

izskaidrojums attiecībā uz īpašiem izņēmumiem saistībās saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

1. Prasībā par īpašā izņēmuma statusu vai esošā izņēmuma statusa pagarinājums jāapraksta pasākumi, kurus Dalībvalsts ierosina veikt, specifiski politiski mērķi, kurus Dalībvalsts cenšas sasniegt un iemesli, kas traucē Dalībvalstij sasniegt tās politiskos mērķus atbilstoši tās saistībām attiecībā uz GATT 1994.

2. Jebkurš īpašais izņēmums, kas ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, beidzas, ja vien tas nav pagarināts atbilstoši augstāk minētajai procedūrai un tai, ko paredz PTO Līguma IX pants, tā termiņa iztecēšanas brīdī vai arī divus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, jebkurā no agrākajiem datumiem.

3. Jebkura Dalībvalsts, kas uzskata, ka tās ieguvumi saskaņā ar GATT 1994 tiek likvidēti vai mazināti sekojošu faktoru rezultātā:

(a) tās Dalībvalsts, kam tika piešķirts īpašā izņēmuma statuss, nespēja ievērot izņēmuma nosacījumus un noteikumus, vai

(b) pasākuma pielietošana atbilstoši īpašā izņēmuma nosacījumiem un noteikumiem,

var attiecināt GATT 1994 XXIII panta nosacījumus, kas precizēti un izmantoti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

Izskaidrojums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII panta interpretāciju

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

1. Koncesijas labojuma vai atcelšanas nolūkos Dalībvalsts ar visaugstāko koncesijas ietekmētā eksporta koeficientu, (t.i. produkta eksports uz tās Dalībvalsts tirgu, kura labo vai atceļ koncesiju) attiecībā pret tās kopējo eksporta apjomu, tiek uzskatīta par būtiski ieinteresētu piegādātāju, ja tai jau nav piešķirtas sākotnējo sarunu tiesības vai būtiski ieinteresēta piegādātāja statuss saskaņā ar XXVIII panta 1. paragrāfu. Tomēr ir panākta vienošanās, ka šis paragrāfs tiks pārskatīts Preču tirdzniecības padomē piecus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, lai nolemtu, vai šis kritēriju kopums ir darbojies apmierinoši sarunu tiesību pārdalīšanas nodrošināšanā par labu mazām un vidējām eksportējošām Dalībvalstīm. Ja šis nav tāds gadījums, tiks izskatīti iespējamie uzlabojumi, ieskaitot, adekvātu datu pieejamības gadījumā, kritēriju kopuma pieņemšanu, kas pamatots ar tādu eksportu koeficientu, kurus ietekmē apskatāmā produkta eksportēšanai uz visiem tirgiem noteiktā koncesija.

2. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tā ir būtiski ieinteresēts piegādātājs atbilstoši 1. paragrāfam, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju, un vienlaicīgi jāinformē sekretariāts. Šajos gadījumos jāpiemēro "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu", kas pieņemtas 1980. gada 10. novembrī (BISD 27S/26-28) 4. paragrāfs.

3. Nosakot Dalībvalsti, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs (vai nu saskaņā ar augstākminēto 1. paragrāfu, vai XXVIII panta 1. paragrāfu) vai kurai ir būtiska interese tikai tirdzniecībā ar attiecīgo produktu, kas veikta, pamatojoties uz MFN, ir ņemama vērā. Tomēr tirdzniecība ar ietekmēto produktu, kas notikusi saskaņā ar bez-līguma preferencēm arī jāņem vērā, ja attiecīgā tirdzniecība vairs nenes labumu no šādas preferenciālas attieksmes, tādējādi kļūstot par MFN tirdzniecību sarunu laikā par koncesijas grozīšanu vai atcelšanu vai arī kļūs par tādu sarunu noslēgumā.

4. Ja tarifa koncesija ir labota vai atcelta jaunam produkcijas veidam (t.i. produkcijai, par kuru nav pieejama triju gadu tirdzniecības statistika), Dalībvalstij, kurai piekrīt sarunu pirmtiesības par tarifu līniju, kurai produkcija tiek vai tikusi pieskaitīta, piekrīt arī sarunu pirmtiesības par attiecīgo koncesiju. Būtiska piegādātāja un būtiskas intereses noteikšanā un kompensācijas aprēķināšanā inter alia tiek ņemti vērā ražošanas apjomi un investīcijas ietekmētajā produkcijas veidā eksportējošajā Dalībvalstī un eksporta pieauguma prognozes, kā arī produkcijas pieprasījuma prognoze importējošajā Dalībvalstī. Šī paragrāfa nolūkā "jauns produkcijas veids" nozīmē tādu, kas ietver tarifa vienību, kas radīta, izņemot to no esošās tarifu līnijas.

5. Ja Dalībvalsts uzskata, ka tai piekrīt būtiskas piegādātāja vai būtiskas pirmtiesības saskaņā ar 4. paragrāfu, tai sava prasība rakstiski ar pievienotu apgalvojumus pastiprinošu liecību jādara zināma Dalībvalstij, kura ierosinājusi labot vai atcelt koncesiju un vienlaicīgi jāinformē Sekretariāts. Šajos gadījumos spēkā ir augstāk minētā "Sarunu procedūras saskaņā ar XXVIII pantu" 4. paragrāfs.

6. Kad neierobežota tarifu koncesija tiek aizstāta ar tarifu likmes kvotām, attiecīgajam kompensācijas apjomam jāpārsniedz tirdzniecības apjoms, kuru faktiski ietekmējis koncesijas labojums. Kompensācijas aprēķināšanā jāvadās pēc apjoma, par kuru plānotās tirdzniecības prognozes varētu pārsniegt kvotas lielumu. Ar šo jāsaprot, ka plānotās tirdzniecības aprēķināšanai galvenokārt jābalstās uz:

(a) gada vidējo tirdzniecības apjomu pēdējo trīs pārskata perioda gadu laikā, pieskaitot gada vidējo importa likmju pieaugumu tajā pašā laika periodā, vai pieskaitot 10%, lielāko no abiem rādītājiem; vai

(b) tirdzniecības apjomu pēdējā gada laikā, tam pieskaitot 10%.

Nekādā gadījumā Dalībvalstij nevar tikt pieprasīts lielāks kompensācijas apjoms par to ieguvumu, ko varētu radīt pilnīga koncesijas atcelšana.

7. Jebkura Dalībvalsts, kurai piekrīt būtiska piegādātāja ieinteresētība, vai nu atbilstoši augstāk minētajam 1. paragrāfam, vai arī XXVIII panta 1. paragrāfam, attiecībā uz laboto vai atcelto koncesiju tiek dotas sarunu pirmtiesības attiecībā uz kompensējošām koncesijām, ja vien ieinteresētās Dalībvalstis nav vienojušās par citu kompensācijas veidu.

1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Marakešas protokols

Dalībvalstis,

pabeidzot sarunas GATT 1947 ietvaros, atbilstoši Ministru Deklarācijai par Urugvajas raundu

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Šim Protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks kļūst par GATT 1994 Grafiku un piemērojams šai Dalībvalstij dienā, kad tai stājas spēkā PTO Līgums. Jebkurš grafiks, kas tiek iesniegts saskaņā ar Ministru lēmumu par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam, tiek uzskatīts par pielikumu šim Protokolam.

2. Tarifu samazināšana, par ko vienojusies katra Dalībvalsts, tiek īstenota piecos vienādos likmju samazināšanas posmos, izņemot, ja vien tas netiek citādi noteikts Dalībvalsts Grafikā. Pirmais šādas samazināšanas posms stājas spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī un katrs nākošais pazemināšanas posms stājas spēkā katra nākošā gada 1. janvārī, bet galīgā likme stājas spēkā datumā ne vēlāk četrus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, ja vien Dalībvalsts Grafiks nenosaka citādi. Ja vien tās Grafikā nav noteikts citādi, Dalībvalstij, kas akceptē PTO Līgumu pēc tā stāšanās spēkā, tajā dienā, kad tai šis Līgums stājas spēkā, jāizpilda visi jau notikušie likmju samazināšanas posmi kopā ar samazināšanas posmiem, kurus saskaņā ar iepriekšējo teikumu tai ir pienākums izpildīt līdz nākošā gada 1. janvārim, kā arī tai jāizpilda visi atlikušie iepriekšējā teikumā noteiktie likmju pazemināšanas posmi, kā to paredz grafiks. Katrā posmā pazeminātā likme jānoapaļo līdz pirmajam decimālajam skaitlim. Lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Līguma par lauksaimniecību 2. pantā, samazināšanas posmus īsteno vadoties pēc grafiku attiecīgajās daļās noteiktā.

3. Koncesiju un saistību, ko satur šī Protokola pielikumā esošie grafiki, īstenošana pēc attiecīga pieprasījuma ir pakļauta Dalībvalstu daudzpusējai analīzei. Tas notiek nemazinot Dalībvalstu tiesības un saistības atbilstoši PTO Līguma 1A pielikuma līgumiem.

4. Pēc tam, kad šim protokolam pievienotais Dalībvalsts grafiks, ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem, šādai Dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā šādā Grafikā kopumā vai daļēji atturēties vai atcelt koncesiju attiecībā uz jebkuru produktu, kura būtiskais piegādātājs ir jebkura cita Urugvajas raunda dalībvalsts, kuras grafiks vēl nav kļuvis par GATT 1994 Grafiku. Šāda darbību tomēr var veikt tikai pēc rakstiska paziņojuma par jebkuru šādu atturēšanos no koncesijas vai tās atcelšanu Preču tirdzniecības Padomei un pēc tam, kad pēc attiecīga pieprasījuma ir notikušas konsultācijas ar jebkuru Dalībvalsti, attiecībā uz kuru attiecīgais grafiks ir kļuvis par GATT 1994 Grafiku un kura ir būtiski ieinteresēta par attiecīgo produktu. Jebkuras koncesijas, no kurām šādi atturas, vai kuras tiek atceltas, turpmāk jāpiemēro pēc datuma, kad Dalībvalsts grafiks, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs, kļūst par GATT 1994 Grafiku.

5. (a) Neierobežojot Līguma par lauksaimniecību 4. panta 2. paragrāfa nosacījumus, atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 1.(b) un 1.(c) paragrāfos uz šī Līguma datumu, katram produktam, kas ir pakļauts koncesijai, ko tam paredz šim Protokolam pievienotais koncesiju grafiks, piemērojamais datums ir šī Protokola datums.

(b) Atsauces nolūkā GATT 1994 II panta 6.(a) paragrāfā uz šī Līguma datumu, šim Protokolam pievienotā koncesiju grafika piemērojamais datums ir šī Protokola datums.

6. Atturēšanās no koncesijām vai to atcelšanas gadījumos attiecībā uz ārpus-tarifu pasākumiem, kas ietverts grafiku III daļā, ir spēkā GATT 1994 XXVIII panta nosacījumi un 1980. gada 10. novembrī pieņemtā "Sarunu procedūra atbilstoši XXVIII pantam" ( BISD 27S/26-28). Tas neierobežo Dalībvalstu tiesības un saistības saskaņā ar GATT 1994.

7. Ikvienā gadījumā, kad šim Protokolam pievienotais grafiks jebkuram produktam veido nelabvēlīgāku attieksmi, nekā to šādam produktam paredzēja GATT 1947 Grafiki pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, tiek uzskatīts, ka Dalībvalsts, uz kuru grafiks attiecas ir veikusi piemērotu tādu darbību, kura citādi būtu bijusi nepieciešama saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1947 vai 1994 XXVIII panta nosacījumiem. Šī paragrāfa nosacījumi piemērojami tikai Ēģiptei, Peru, Dienvidāfrikai un Urugvajai.

8. Tālāk pievienotie Grafiki ir vienlīdz autentiski angļu, franču vai spāņu valodās, kā noteikts katrā Grafikā.

9. Šī Protokola datums ir 1994.gada 15.aprīlis.

_______________________________

1 Uzskata, ka attiecīgā institūcija ir lēmusi pēc konsensusa principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kas piedalās sanāksmē lēmuma pieņemšanas laikā, formāli neiebilst pret ierosināto lēmumu.

2 Jebkurā gadījumā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu balsu skaits nedrīkst pārsniegt dalībvalstu skaitu Eiropas Kopienās.

3 Vispārējās padomes lēmumi, ko tā pieņem darbojoties kā Strīdu noregulēšanas institūcija, var tikt izdarīti tikai pamatojoties uz Vienošanās par strīdu noregulēšanu 2. panta 4. paragrāfu.

4 Lēmumus par īpaša izņēmuma statusa piešķiršanu jebkurām saistībām pārejas periodā vai pakāpeniskās īstenošanas periodā, ko pieprasītāja Dalībvalsts nav pabeigusi līdz attiecīgā perioda beigām pieņem tikai pēc konsensusa principa.

5 Uz šī nosacījuma balstītie īpašie izņēmumi ir uzskaitīti 7. piezīmē 11.-12. lpp. MTN/FA 1993. gada 15. decembra dokumentā un 1994. gada 21. marta MTN/FA 6.

Ministru Konference sagatavo savā pirmajā sesijā pārskatītu īpašo izņēmumu sarakstu saskaņā ar šo nosacījumu, kurš papildināts ar ikvienu izņēmumu, kas piešķirts atbilstoši GATT 1947 pēc 1993. gada 15. decembra un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, un atceļ izņēmumus, kuru termiņi uz to brīdi ir notecējuši.

6 Šīs darba grupas darbība tiek saskaņota ar to darba grupas darbību, ko paredz Ministru lēmuma par paziņošanas procedūrām, kas pieņemts 1994.gada 15.aprīlī, III nodaļa,

7 Nekas šajā Vienošanās nav paredzēts Dalībvalstu tiesību un saistību atbilstoši GATT 1994 XII un XVIII:B pantiem izmainīšanai. Var atsaukties uz GATT 1994 XXII un XXIII pantiem, kas papildināti un pielietoti Vienošanās par strīdu noregulēšanu, attiecībā uz jebkuriem jautājumiem, kas izriet no ierobežojošu importa pasākumu pielietošanu, kurus veic maksājuma bilances mērķiem.

LĪGUMS PAR LAUKSAIMNIECĪBU
Dalībvalstis,

Ar mērķi radīt bāzi lauksaimniecības produktu tirdzniecības reformu procesam, kas atbilstu sarunu mērķiem, kuri minēti Punta del Este deklarācijā;

Ņemot vērā Urugvajas raunda Termiņa vidus pārskatā izvirzīto ilgtermiņa mērķi "izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu, un to, ka reformu process ir jāuzsāk, noorganizējot sarunas par subsīdijām un aizsardzību, kā arī ieviešot stingrākus un efektīvākus GATT nosacījumus un disciplīnas";

Ņemot vērā, ka "iepriekšminētais ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt būtisku progresīvas lauksaimniecības subsīdiju un aizsardzības samazināšanu, kas darbojās noteiktu laika periodu un ar kuru starpniecību tiktu panākta pasaules lauksaimniecības produktu tirgū pastāvošo ierobežojumu un nepilnību korekcijas un novēršana";

Ar mērķi panākt speciālu saistošu saistību pildīšanu šādās jomās: pieeja tirgum; valsts iekšējais atbalsts; eksporta konkurence; kā arī panākt vienošanos jautājumos par sanitārām un fitosanitārām problēmām;

Vienojušies par to, ka, pildot saistības attiecībā uz pieeju tirgum, attīstītajām Dalībvalstīm ir jāuzklausa jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vēlmes un jāņem vērā to apstākļi, nodrošinot plašākas izvēles iespējas un nosacījumus attiecībā uz šīs valstis interesējošiem lauksaimniecības produktiem, ieskaitot pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju tropiskiem lauksaimniecības produktiem, par ko tika panākta vienošanās raunda Starpposma pārskatā, kā arī produktiem, kuru ražošana palīdz novērst narkotisko augu nelegālu audzēšanu;

Ievērojot to, ka reformu programmā noteiktās saistības ir objektīvi jāuzņemas visām Dalībvalstīm, ņemot vērā tādus ar tirdzniecību nesaistītus jautājumus kā pārtikas drošība un vides aizsardzība; ņemot vērā vienošanos par to, ka sarunu sastāvdaļa ir speciālie un diferencētie nosacījumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, un ņemot vērā to, ka reformu process var nelabvēlīgi ietekmēt visvājākās valstis un tās jaunattīstības valstis, kurām ir pārtikas produktu importētājvalstu statuss;

vienojas par sekojošo:

I DAĻA

1. pants

Līgumā lietotie termini

Šī Līguma ietvaros, ja nav dota cita norāde:

(a) "Subsīdiju kopējais apjoms" un "SKA" nozīmē subsīdiju gada apjomu, izteiktu naudas izteiksmē, kas piešķirts konkrētu lauksaimniecības produktu ražotājiem vai lauksaimniecības produktu ražotājiem kopumā. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir atbilstoši programmām, uz kurām neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa īstenošanas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 3. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(b) "lauksaimniecības pamatprodukti" saistībā ar valsts iekšējo atbalstu ir produkti, kuru stāvoklis atbilst to tūlītējai realizācijai atbilstoši Dalībvalstu Grafika papildmateriālu nosacījumiem;

(c) "budžeta izdevumi" vai "izdevumi" ietver nerealizētos ienākumus;

(d) "Ekvivalentais subsīdiju apjoms" ir subsīdiju gada apjoms naudas izteiksmē, kuras piešķir lauksaimniecības pamatproduktu ražotājiem un kuru aprēķināšana pēc SKA metodes nav iespējama. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar programmām, un uz kurām samazināšana neattiecas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikumu, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa realizācijas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(e) "eksporta subsīdijas" attiecas uz subsīdijām, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, ieskaitot šī Līguma 9. pantā minētās eksporta subsīdijas;

(f) "īstenošanas periods" ir sešus gadus ilgs laika posms, sākot ar 1995. gadu, 13. panta kontekstā tas ir deviņus gadus ilgs posms, sākot ar 1995. gadu;

(g) "tirgus pieejas atvieglojumi" ir visas tirgus pieejas saistības, kas izriet no šī Līguma nosacījumiem;

(h) "Galīgais subsīdiju kopapjoms" un "galīgais SKA" ir visu iekšzemes subsīdiju summa, kas piešķirtas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kas sastāv no konkrēto lauksaimniecības produktu subsīdiju summas, vispārējo subsīdiju kopējās summas un visu lauksaimniecības produktu ekvivalenta subsīdiju apjoma summas, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas (t.i. "bāzes galīgais SKA") un maksimālais pieļaujamais subsīdiju apjoms īstenošanas perioda gados vai pēc tā (t.i. "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoms"), kas minēts Dalībvalstu Grafika IV daļā; un

(ii) faktiskais subsīdiju apjoms atsevišķos īstenošanas perioda gados un pēc tā (t.i. "tekošais galīgais SKA"), ko aprēķina saskaņā ar šī Līguma, ieskaitot 6. pantu, un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu informācijas un metožu nosacījumiem;

(i) "gads" (f) punktā un attiecībā uz īpašām dalībvalsts saistībām ir kalendārais, finansu vai mārketinga gads, ko precizē attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

2. pants

Produktu saraksts

Šīs Līgums attiecas uz produktiem, kas minēti šī Līguma 1. pielikumā (tālāk tekstā — lauksaimniecības produkti).

II DAĻA

3. pants

Atvieglojumu un subsīdiju samazināšanas apvienošana

1. Valsts iekšējais atbalsts un eksporta subsidēšanas saistības Dalībvalstu Grafika IV daļā nozīmē subsidēšanas ierobežošanu un ar šo kļūst par 1994. gada GATT sastāvdaļu.

2. Dalībvalstis atbilstoši 6. panta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas iekšzemes ražotājiem, ja to apjoms ir lielāks par to Grafika IV daļas 1. nodaļā minēto.

3. Dalībvalstis atbilstoši 9. panta 2. (b) un 4. punkta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas eksportam, kas minētas 9. panta 1. punktā, lauksaimniecības produktiem vai produktu grupām, kas minētas to Grafika IV daļas II nodaļā, ja to apjoms pārsniedz budžeta izdevumus un tajā noteiktās kvantitatīvās saistības, kā arī nepiešķir šādas subsīdijas produktiem, kas nav minēti to Grafika II nodaļā.

III DAĻA

4. pants

Tirgus pieejamība

1. Tirgus pieejas atvieglojumi, kas minēti Dalībvalstu Grafikos, attiecas uz saistībām un tarifu samazināšanu, kā arī uz citām tirgus pieejas saistībām atbilstoši Grafiku nosacījumiem.

2. Dalībvalstis neveic un neuztur pasākumus, attiecībā uz kuriem ir prasība pārvērst tos par parastiem muitas nodokļiem1, ja vien šī Līguma pielikuma 5. pantā nav minēti citādi nosacījumi.

5. pants

Īpašie aizsardzības nosacījumi

1. Neatkarīgi no 1994. gada GATT II panta 1. (b) punkta nosacījumiem, visas Dalībvalstis var attiecināt tālāk minēto 4. un 5. punktu nosacījumus uz lauksaimniecības produktu importu, attiecībā uz kuru šī Līguma 4. panta 2. punktā minētie pasākumi tika pārvērsti par parastiem muitas nodokļiem un kas to Grafikā tiek apzīmēts ar simbolu "SSG" jeb atvieglojumu priekšmets, uz kuru var attiecināt šī panta nosacījumus, ja:

(a) produkta imports, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, pārsniedz noteiktajā gadā paredzēto apjomu attiecībā uz 4. punktā minētajām esošajām tirgus pieejas iespējām; vai, taču ne vienlaicīgi:

(b) cena, kas noteikta produkta importam, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, kas noteikta pēc pārvadājuma c.i.f. importa cenas un izteikta valsts iekšējā valūtā, ir mazāka par noteikto konkrēto cenu, kas ir attiecīgā produkta 1986. - 1988. gadu vidējā bāzes cena2.

2. Imports saskaņā ar esošajām vai minimālas pieejas saistībām, kas ieviestas kā 1. punktā minēto atvieglojumu ietvaros, ir jāuzskaita, lai noteiktu importa apjomu, kas nepieciešams, lai varētu pielietot 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus, bet importam saskaņā ar šādām saistībām netiek uzlikti papildu nodokļi, kas izriet no 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumiem vai 1. (b) apakšpunkta un 5. punkta nosacījumiem.

3. Ja produkti, par kuru piegādi līgums tika noslēgts pirms papildu nodokļa noteikšanas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu, ir ceļā, tie netiek aplikti ar šādu papildu nodokli, ar nosacījumu, ka tos var ieskaitīt attiecīgā produkta nākamā gada importa apjomā, lai ievērotu 1.(a) punkta nosacījumus nākamajā gadā.

4. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu papildu nodoklis tiek piemērots līdz tā gada beigām, kurā tas tika noteikts, to var iekasēt tikai apjomā, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no esošās parastās nodokļu likmes gadā, kurā tas tiek ieviests. Konkrēto apjomu nosaka saskaņā ar Grafiku, kas balstās uz tirgus pieejas iespējām jeb procentos izteikts atbilstošā iekšzemes patēriņa3 trijos iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejama informācija, imports:

(a) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir 10% vai mazāk, tad noteiktais apjoms ir 125%;

(b) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas par 10%, bet mazākas vai vienādas ar 30%, tad noteiktais apjoms ir 110%;

(c) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas nekā 30%, tad noteiktais apjoms ir 105%.

Papildu nodokli var piemērot visos gadījumos jebkurā no realizācijas perioda gadiem, ja kopējais produkta importa apjoms, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, teritorijā ir lielāks nekā summa, ko veido (x) iepriekš minētais noteiktais apjoms, reizināts ar importu vidējo skaitu triju iepriekšējo gadu laikā, par kuriem ir pieejama informācija un (y) kopējās izmaiņas produkta valsts iekšējā patēriņa rādītājos iepriekšējā gadā, kas savukārt tiek salīdzināts ar iepriekšējo gadu, ja konkrētais apjoms nav mazāks par 105% no vidējā importu skaita skaitlī (x).

5. Papildu nodokļa, ko piemēro saskaņā ar 1.(b) apakšpunktu, apmērs tiek noteikts šādi:

(a) ja starpība starp importa piegādes c.i.f. cenu, kas izteikta iekšzemes valūtā (tālāk tekstā - "importa cena") un noteiktā cena, definēta saskaņā ar 1. (b) apakšpunktu, sastāda līdz 10% ieskaitot no konkrētās cenas, tad papildu nodoklis netiek noteikts;

(b) ja starpība starp importa cenu un noteikto cenu (tālāk tekstā - "starpība") ir lielāka nekā 10% un vienāda vai mazāka nekā 40% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 30% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka nekā 10%;

(c) ja starpība ir lielāka nekā 40%, un vienāda vai mazāka nekā 60% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 50% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 40%, plus papildu nodoklis, kas noteikts (b) punktā;

(d) ja starpība ir lielāka nekā 60% un vienāda vai mazāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 70% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 60% no noteiktās cenas, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b) un (c);

(e) ja starpība ir lielāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodokļa apmērs ir 90% no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 75%, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b), (c) un (d).

6. Attiecībā uz sezonas produktiem un produktiem ar īsu uzglabāšanas laiku iepriekš minētie nosacījumi tiek piemēroti, ņemot vērā šādu produktu specifiskās īpašības. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu bāzes periodā var izmantot īsākus laika periodus atbilstošo iepriekšnoteikto periodu vietā, kā arī saskaņā ar 1. (b) punktu var izmantot diferencētas bāzes cenas dažādos periodos.

7. Speciālo aizsargmehānismu darbībai jābūt uzskatāmai. Visām Dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu, savlaicīgi rakstveidā, ne mazāk kā desmit dienas pirms šādas darbības uzsākšanas, jāinformē par to Lauksaimniecības komiteja, paziņojot svarīgāko informāciju. Gadījumos, kad patēriņa apjomu izmaiņām, saskaņā ar 4. punktu, tiek piemēroti individuālie tarifi, informācijai jāsatur arī izmantoto metožu apraksts. Dalībvalsts, kas darbojas saskaņā ar 4.apakšpunktu, rada jebkurai ieinteresētai Dalībvalstij iespējas konsultēties par šādu darbību. Jebkurai Dalībvalstij, kas darbojas saskaņā ar 1. (b) apakšpunkta nosacījumiem rakstveidā par to jāinformē, ietverot svarīgāko informāciju, Lauksaimniecības komiteja - 10 dienu laikā pirms šādas darbības uzsākšanas attiecībā uz sezonāliem vai ilgstoši neuzglabājamiem produktiem. Dalībvalstis uzņemas saistības iespēju robežās atteikties no 1. (b) apakšpunkta nosacījumu pielietošanas, kad produkta importa apjoms sāk samazināties. Abos gadījumos Dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, rada ieinteresētajām Dalībvalstīm konsultāciju iespējas par šādu pasākumu veikšanas nosacījumiem.

8. Ja pasākumi tiek veikti saskaņā ar 1. - 7. punktu nosacījumiem, Dalībvalstis uzņemas saistības neveikt pasākumus, kas minēti 1. (a) punktā, un 1994. gada GATT III panta nosacījumus vai Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 8. panta 2. punktu.

9. Saskaņā ar 20. panta nosacījumiem šī panta nosacījumi ir spēkā esoši visā reformu procesa darbības laikā.

IV DAĻA

6. pants

Valsts iekšējā atbalsta saistības

1. Katras dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā atbalsta samazināšanu, kas minētas to Grafika IV daļā, attiecas uz visām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtajām subsīdijām, izņemot iekšzemes pasākumus, uz kuriem subsīdiju samazināšana, atbilstoši kritērijiem, kas minēti šajā pantā un šī Līguma 2. pielikumā, neattiecas. Saistības tiek izteiktas galīgā subsīdiju kopapjoma un "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoma" formā.

2. Atbilstoši Starpposma pārskata līguma nosacījumiem par to, ka valsts tiešās vai netiešās palīdzības apjoms, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību, ietilpst jaunattīstības valstu attīstības programmās, nosacījumi par investīciju subsīdiju samazināšanu, kas ir vispārēji pieejamas lauksaimniecības produktu ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs, un lauksaimniecības ražošanas materiālu subsidēšana jaunattīstības valstīs, kuru ražotājiem ir zems ienākumu līmenis vai nabadzīgi, nepietiekami resursi, ir atbrīvoti no iekšējā atbalsta samazināšanas saistībām, kas citos gadījumos būtu jāsamazina, ja valsts iekšējā atbalsta mērķis ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs ir nelikumīgās narkotisko augu audzēšanas novēršana. Valsts iekšējais atbalsts, kas atbilst šī punkta nosacījumiem, nav jāiekļauj Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

3. Dalībvalsts ir izpildījusi saistības par valsts iekšējā atbalsta samazināšanu tajos gados, kad tas valsts iekšējais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, kurš izteikts kā Tekošais Kopējais SKA, nepārsniedz atbilstošo ikgadējo vai galīgo saistošo saistību apjomu, kas minēts Dalībvalsts Grafika IV daļā.

4. (a) Dalībvalstij nav jāiekļauj tās Tekošā Kopējā SKA aprēķinā un nav jāsamazina:

(i) valsts iekšējais atbalsts konkrētam produktam, kas citādi ir iekļaujamas Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no dalībvalsts lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; un

(ii) vispārējais valsts iekšējais atbalsts, kurš citādi ir iekļaujams Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, taču tikai gadījumā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no Dalībvalsts lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.

(b) Saskaņā ar šo punktu jaunattīstības Dalībvalstīm minimālais (de minimis) procents tiek noteikts 10% apmērā.

5. (a) Uz tiešajiem maksājumiem, kurus veic ražošanu ierobežojošu programmu ietvaros, valsts iekšējā atbalsta samazināšana neattiecas, ja:

(i) šādi maksājumi attiecas uz noteiktu teritoriju un ražām; vai

(ii) šādi maksājumi tiek veikti 85% apmērā vai mazāk no ražošanas bāzes apjoma; vai

(iii) maksājumi par ganāmpulku tiek veikti pēc noteikta galvu skaita.

(b) Subsīdiju samazināšana attiecībā uz tiešiem maksājumiem, ja tie apmierina iepriekš minētos nosacījumus, to atspoguļo, izslēdzot šādu tiešo maksājumu vērtību no Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķina.

7. pants

Vispārējas disciplīnas par valsts iekšējo atbalstu

1. Visas Dalībvalstis nodrošina to valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšanu, uz kuru neattiecas samazināšana atbilstoši šī Līguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. (a) Valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšana, ieskaitot subsīdiju modifikācijas, un vēlāk ieviestie pasākumi, kas neatbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem vai uz kuriem neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma citiem nosacījumiem, ir iekļaujami Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

(b) Ja Dalībvalsts Grafika IV daļā nav minētas Tekoša Kopējā SKA saistības, Dalībvalsts piešķir subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem, kas nepārsniedz 6. panta 4. punktā minēto minimālo (de minimis) apjomu.

V DAĻA

8. pants

Eksporta konkurences saistības

Katra Dalībvalsts uzņemas saistības nepiešķirt eksporta subsīdijas, ja tās ir pretrunā šim Līgumam un Dalībvalsts Grafikā minētajām saistībām.

9. pants

Eksporta subsidēšanas saistības

1. Saskaņā ar šo Līgumu šādas eksporta subsīdijas ir jāsamazina:

(a) valsts vai to institūciju tiešās subsīdijas, ieskaitot maksājumus mantā, firmām, nozarei, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kooperatīviem vai citām šādu ražotāju apvienībām, mārketinga padomei, kas atkarīgas no eksporta rezultātiem;

(b) valsts vai to institūciju realizētā nekomerciālo lauksaimniecības produktu krājumu pārdošana par cenām, kas ir zemākas par līdzīgu produktu cenām valsts iekšējā tirgū;

(c) maksājumi par lauksaimniecības produktu eksportu, kurus finansē valsts, ieskaitot maksājumus, kurus finansē no nodokļu ieņēmumiem no lauksaimniecības produktiem vai lauksaimniecības produktiem, no kuriem tiek ražots eksportētais produkts, neatkarīgi no tā, vai notiek maksājumi valsts kontā;

(d) subsīdijas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu eksporta mārketinga izmaksu samazināšanai (nevis plaši izplatītie eksporta veicināšanas un konsultatīvie pakalpojumi), ieskaitot apstrādes, kvalitātes uzlabošanas u.c. pārstrādes izmaksas, kā arī starptautiskās transportēšanas un kravu pārvadāšanas izmaksas;

(e) eksporta iekšējās transportēšanas un pārvadāšanas maksājumi, ko veic vai pilnvaro valdības un kas notiek uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem;

(f) lauksaimniecības produktu subsidēšana, kas ir atkarīga no to ietveršanas eksportētajos produktos.

2. (a) Izņemot (b) apakšpunkta nosacījumus, eksporta subsidēšanas apjoms katrā no īstenošanas perioda gadiem, kas ir noteikts Dalībvalsts Grafikā, eksporta subsīdijas, kas minētas šī panta 1. punktā, ir:

(i) budžeta izdevumu samazināšana gadījumā maksimālais izdevumu apjoms subsīdijām, kas var tikt piešķirtas attiecīgajā gadā konkrētiem lauksaimniecības produktiem vai to grupai;

(ii) eksporta daudzuma samazināšanas saistību gadījumā maksimālā lauksaimniecības produkta, produktu grupas daudzums, kurai šādas eksporta subsīdijas var tikt piešķirtas šajā gadā.

(b) Īstenošanas perioda visos gados, sākot ar tā otro līdz piektajam gadam, Dalībvalsts var piešķirt 1. punktā minētās eksporta subsīdijas, kuru apjoms ir lielāks nekā atbilstošais gada saistību rādītājs Dalībvalstu Grafika IV daļā produktiem vai produktu grupām, ja:

(i) budžeta izdevumu kopējais apjoms šādām subsīdijām, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gadā beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 3% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(ii) kopējais eksporta apjoms, uz kuru attiecas šādas eksporta subsīdijas, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gada beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 1,75% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(iii) kopējais budžeta izdevumu apjoms šādām subsīdijām visa īstenošanas perioda laikā nav lielāks par summām saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā; un

(iv) Dalībvalstu subsīdijas un daudzums, kas tiek finansēta no budžeta izdevumiem, īstenošanas perioda beigās nepārsniedz 64% un 79% no attiecīgi 1986. un 1990. gadu bāzes periodu apjomiem. Jaunattīstības Dalībvalstīm šie rādītāji ir attiecīgi 76% un 86%.

3. Saistības par eksporta subsīdiju palielināšanas ierobežojumiem ir noteiktas Dalībvalstu Grafikos.

4. Īstenošanas perioda laikā jaunattīstības Dalībvalstīm nav jāuzņemas saistības attiecībā uz eksporta subsīdijām, kas minētas 1. punkta (d) un (e) apakšpunktos, ja vien tās netiek piešķirtas veidā, kas varētu sekmēt samazināšanas saistību nepildīšanu.

10. pants

Eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas novēršana

1. Eksporta subsīdijas, kas nav minētas 9. panta 1. punktā, netiek piešķirtas, ja tas var izsaukt vai novest pie šādu eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas; nav pieļaujami nekomerciālas dabas darījumi šādu saistību neievērošanas nolūkos.

2. Dalībvalstis uzņemas izstrādāt starptautiski pieņemamas disciplīnas, kas regulētu eksporta kreditēšanu, eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas programmas un, vienojoties par šādām disciplīnām, nodrošināt eksporta kredītus, eksporta garantijas vai apdrošināšanas programmas saskaņā ar tām.

3. Dalībvalstīm, kuru eksporta apjoms, kas pārsniedz samazināšanas saistību apjomu, netiek subsidēts, ir jānosaka, ka eksporta subsīdijas, neatkarīgi no to minēšanas 9. pantā, konkrētajam eksporta apjomam netiek piešķirtas.

4. Dalībvalstis - starptautiskās pārtikas palīdzības donori- nodrošina, ka:

(a) starptautiskā pārtikas palīdzība nav tieši vai netieši saistīta ar komerciālo lauksaimniecības produktu eksportu uz saņēmējvalstīm;

(b) starptautiskās pārtikas palīdzības piegādes darījumi, ieskaitot divpusēju pārtikas produktu palīdzību, notiek saskaņā ar FAO (Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija) izstrādātajiem principiem dokumentā "Virsvērtības nodošanas principi un konsultācijas", ietverot arī parastā mārketinga nosacījumus; un

(c) iespēju robežās šādas palīdzības programmas tiek veiktas dāvinājumu veidā vai uz atvieglotiem nosacījumiem, kuru apmērs ir mazāks par 1986. gada Pārtikas palīdzības programmas konvencijas IV Pantā noteiktajiem.

11. pants

Saliktie produkti

Subsīdijas, kas tiek piešķirtas uz vienu salikta lauksaimniecības pamatprodukta vienību, nedrīkst būt lielākas par eksporta vienības subsīdiju, kas tiek piešķirtas eksportētajam pamatproduktam vispār.

VI DAĻA

12. pants

Eksporta aizliegumu un ierobežojumu disciplīnas

1. Ja kāda Dalībvalsts ievieš jaunu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus pārtikas produktiem, tad saskaņā ar 1994. gada GATT XI panta 2. (a) punktu, tai ir jāievēro šādi nosacījumi:

(a) Dalībvalsts, kas ievieš eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, sniedz atbilstošu pamatojumu šādam aizliegumam vai ierobežojumiem attiecībā uz importētājvalsts pārtikas drošību;

(b) pirms eksporta aizlieguma vai ierobežojumu ieviešanas Dalībvalstij ir savlaicīgi jāinformē rakstveidā Lauksaimniecības komiteja, paziņojot par šādu darbību un tās ilgumu, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz konsultācijas, ja tajās ir ieinteresētas citas Dalībvalstis - importētājas, par jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu. Dalībvalsts, kas ievieš šādu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā sniedz citām Dalībvalstīm nepieciešamo informāciju.

2. Šī panta nosacījumi neattiecas uz jaunattīstības Dalībvalstīm, ja vien šādu pasākumu neievieš jaunattīstības Dalībvalsts, kurai ir pārtikas produktu eksportētājvalsts statuss.

VII DAĻA

13. pants

Nepieciešamie ierobežojumi

Īstenošanas perioda laikā, neatkarīgi no 1994. gada GATT nosacījumiem un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem (šajā Līgumā - "Subsīdiju līgums"):

(a) valsts iekšējais atbalsts, kas pilnībā atbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem:

(i) ir subsīdijas ierobežojošu pasākumu mērķim4;

(ii) uz tām neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz 1994. gada GATT XVI pantu un Subsīdiju līguma III daļu; un

(iii) uz tām neattiecas pasākumi, kas neatceļ tarifu atvieglojumus attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II. pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē.;

(b) uz valsts iekšējo atbalstu, kas pilnībā atbilst šī Līguma 6. panta nosacījumiem, tai skaitā tiešie maksājumi, kas atbilst 6. panta 5. punkta nosacījumiem, un kas atspoguļota katras Dalībvalsts grafika valsts iekšējā atbalsta minimālo apjomu robežās un saskaņā ar 6. panta 2. punktu:

(i) neattiecas ierobežojošie pasākumi, ja par to iespējamību tiek paziņots saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļu. Tiek veikta nepieciešamā darbība šādu ierobežojošu pasākumu izpētes nolūkā;

(ii) neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI panta 1. punktā vai Subsīdiju līguma 5. vai 6. pantā, ja vien šādi pasākumi nenosaka subsīdijas kādam specifiskam produktam apmērā, kas pārsniedz 1992. tirgus gadā noteikto; un

(iii) neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz tarifu atvieglojumu atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē, ja šādu pasākumu rezultātā subsīdijas netiek piešķirtas konkrētiem produktiem, un to apjoms pārsniedz 1992. gadā tirgus noteikto;

(c) eksporta subsīdijām, kas pilnībā atbilst šī Līguma V daļas nosacījumiem un kas atspoguļots Dalībvalsts Grafikā:

(i) tiek noteikti ierobežojošie pasākumi tikai gadījumā, ja tās ietekmē cenas vai tām ir citādas sekas saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V. daļas nosacījumiem. Tiek veikti nepieciešamie pasākumi šādu ierobežojošu nodokļu izpētes nolūkā; un

(ii) Neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI pantā vai Subsīdiju līguma 3., 5. un 6. pantā.

VIII DAĻA

14. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Dalībvalstis piekrīt apstiprināt Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu.

IX DAĻA

15. pants

Speciāli un diferencēti nosacījumi

1. Atzīstot, ka diferencēti un labvēlīgāki nosacījumu pārrunāšana attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir sarunu sastāvdaļa, speciālie un diferencētie nosacījumi izriet no šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī ir ietverti atvieglojumu un saistību Grafikos.

2. Jaunattīstības Dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības 10 gadu laikā īstenot subsīdiju samazināšanas saistības. Subsīdiju samazināšanas saistības neattiecas uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.

X DAĻA

16. pants

Vismazāk attīstītās valstis un jaunattīstības Dalībvalstis, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss

1. Attīstītās Dalībvalstis pilda pasākumus atbilstoši Lēmuma "Par pasākumiem attiecībā uz iespējamām reformu programmas negatīvām sekām" nosacījumiem attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss.

2. Lauksaimniecības komiteja lemj par nepieciešamajiem šī Lēmuma papildinājumiem un labojumiem.

XI DAĻA

17. pants

Lauksaimniecības komiteja

Ar šo tiek nodibināta Lauksaimniecības komiteja.

18. pants

Saistību ievērošanas pārskats

1. Lauksaimniecības komiteja veic Urugvajas raunda reformu programmā noteikto saistību ievērošanas uzraudzību.

2. Pārskata procesa gaitā tiek izskatīti Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi attiecībā uz jautājumiem un tādos intervālos, kā tiks noteikts, kā arī pamatojoties uz dokumentiem, kurus izstrādā Sekretariāts pārskata procesa racionalizācijas nolūkā.

3. Papildus 2. punktā minētajiem ziņojumiem Dalībvalstis nekavējoši paziņo par tām jaunajām iekšzemes subsīdijām vai esošo subsīdiju modifikācijām, uz kurām samazināšana neattiecas. Šādam ziņojumam ir jāsatur detalizēta informācija par jauno vai modificēto subsīdiju un to atbilstību 6. pantā vai 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. Pārskata procesa gaitā Dalībvalstīm ir jāņem vērā hiperinflācijas ietekme uz Dalībvalsts iespējām pildīt valsts iekšējās subsidēšanas samazināšanas saistības.

5. Dalībvalstis Lauksaimniecības komitejas ietvaros konsultējas par to piedalīšanos lauksaimniecības produktu pasaules tirdzniecības normālā apritē eksporta subsīdiju saistību ietvaros saskaņā ar šo Līgumu.

6. Pārskata procesa gaitā jārada iespējas Dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar saistību pildīšanu reformu programmas ietvaros, kas noteikts šajā Līgumā.

7. Jebkura Dalībvalsts var vērst Lauksaimniecības komitejas uzmanību uz pasākumiem, par kuriem, pēc tās domām, citām Dalībvalstīm būtu bijis jāpaziņo savlaicīgi.

19. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1994. gada GATT XXII un XXIII pantu nosacījumi, kuri sīkāk reglamentēti un tiek piemēroti atbilstoši vienošanai par strīdu noregulēšanu, tiek izmantoti konsultācijās un strīdu noregulēšanai šī Līguma ietvaros.

XII DAĻA

20. pants

Reformu procesa turpināšana

Uzskatot, ka ilgtermiņa subsīdiju un aizsardzības būtiska pakāpeniska samazināšana, kas pārtop fundamentālā programmā, ir nepārtraukts process, Dalībvalstis vienojas par to, ka sarunas par procesa turpināšanu tiek uzsāktas vienu gadu pirms īstenošanas perioda beigām, ņemot vērā:

(a) pieredzi attiecībā uz subsīdiju samazināšanas saistību īstenošanu uz attiecīgo brīdi;

(b) subsīdiju samazināšanas ietekmi uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pasaulē;

(c) ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, speciālos un diferencētos nosacījumus attiecībā uz jaunattīstības valstīm, mērķi izveidot godīgu un tirgus orientētu lauksaimniecības tirdzniecības sistēmu, kā arī pārējos mērķus un jautājumus, kas minēti šī Līguma preambulā; un

(d) saistības, kas būs nepieciešamas iepriekšminēto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

XIII DAĻA

21. pants

Nobeiguma nosacījumi

1. 1994. gada GATT nosacījumi un citu Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumi, kas minēti PTO Līguma 1A pielikumā, tiek piemēroti saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumi ir šī Līguma sastāvdaļa.  

1. pielikums

PRODUKTU SARAKSTS

1. Šis Līgums attiecas uz šādiem produktiem:

(i) HS 1. -24. nodaļa, izņemot zivis un zivju produktus, plus*

(ii) HS kods 2905.43 (mannīts)

HS kods 2905.44 (sorbīts)

HS virsraksts 33.01 (ēteriskās eļļas)

HS virsraksti 35.01 līdz 35.05 (albuminoidālās vielas, modificēta ciete, līme)

HS kods 3809.10 (virsmas apstrādes vielas)

HS kods 3823.60 (sorbitols, izņemot 290544 subpozīcijā minēto)

HS virsraksti 41.01 līdz 41.03 (ādas)

HS virsraksts 43.01 (jēlkažokādas)

HS virsraksti 50.01 līdz 51.03 (jēlzīds un zīda ražošanas atkritumi)

HS virsraksti 51.01 līdz 52.03 (vilna)

HS virsraksts 53.01 (linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

HS virsraksts 53.02 (kaņepāju šķiedra neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

2. Iepriekšminētais neierobežo Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu produktu sarakstu.

______________________

* Produktu saraksts iekavās nav uzskatāms par pilnīgu.

2. pielikums

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: SUBSĪDIJU NESAMAZINĀŠANAS KRITĒRIJI

1. Valsts iekšējam atbalstam, kas ir atbrīvots no samazināšanas saistībām, ir jāatbilst pamatprasībai, ka šādam atbalstam nav vai ir tikai minimāla tirdzniecību kropļojoša ietekme vai ietekme uz ražošanu. Attiecīgi pasākumiem, uz kuriem neattiecas samazināšanas saistības, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

(a) konkrētajam atbalstam jānotiek valdības programmas ietvaros, kas tiek finansēta no budžeta (ieskaitot valdības nerealizētos ienākumus), neietverot patērētāju maksājumus; un

(b) konkrētais atbalsts nerada cenu atbalstu ražotājiem;

kā arī zemāk minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

Valdības pakalpojumu programmas

2. Vispārējie pakalpojumi.

Izdevumi (nerealizētie ienākumi) programmām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana vai pabalsti lauksaimniecībai un lauku iedzīvotajiem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādām programmām, kas ietver, taču kuras neierobežo sekojošais saraksts, ir jāatbilst vispārējiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, un valdības politikas nosacījumiem:

(a) pētniecības darbs, ieskaitot vispārējo un ar vides aizsardzību saistīto pētniecisko darbu programmas konkrētiem produktiem;

(b) kaitēkļu un slimību apkarošanas programmas, ieskaitot parastos un noteikta auga kaitēkļu un slimību apkarošanu, kā, piemēram, agrīno apkarošanu, karantīnu utt.;

(c) vispārējo un speciālo mācību kursu organizēšana;

(d) konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tai skaitā līdzekļu nodrošināšana informācijas un pētījumu rezultātu izplatīšanai ražotājiem un patērētājiem;

(e) inspekcijas pakalpojumi, ieskaitot vispārējo inspekciju, kā arī specifisko produktu inspekciju cilvēku veselības, drošības un standartizācijas nolūkos;

(f) mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ieskaitot tirgus informāciju, konsultācijas un reklāmu attiecībā uz speciāliem produktiem, izņemot izdevumus mērķiem, kas nav minēti un kurus varētu izmantot pārdevēji produktu realizācijas cenu samazināšanai, vai no kuriem tūlītēju ekonomisku labumu varētu gūt pircēji; un

(g) infrastruktūras pakalpojumi, ieskaitot elektroenerģijas tīklus, ceļus un transporta līdzekļus, tirgus un ostu aprīkojumu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, aizsprostus, drenēšanas sistēmas un infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi ir jāvirza uz kapitālceltniecību un ir jāatsakās no subsidētas saimniecību aprīkošanas, kas nav pieejamas plašākai sabiedrībai. Tās neietver subsīdijas materiālu iegādei vai saimnieciskās darbības izdevumiem.

3. Valsts pārtikas produktu uzglabāšana drošības nolūkā.5

Izdevumi (vai nerealizētie ienākumi), kas rodas, uzkrājot un uzglabājot produktus valsts tiesību aktos noteiktās pārtikas produktu drošības programmas ietvaros. Tas var ietvert valsts palīdzību produktu uzglabāšanā privātpersonām šādas programmas ietvaros.

Šādu krājumu apjomam un uzkrājumiem ir jāatbilst iepriekš noteiktajām normām, kas saistītas vienīgi ar pārtikas produktu drošību. Krājumu uzkrāšanās procesam jābūt finansiāli uzskatāmam. Pārtikas iepirkšana, ko veic valdība, notiek par konkrētā brīža tirgus cenām, bet produktu realizācija no pārtikas drošības krājumiem tiek veikta par cenām, kas nav mazākas par konkrētā brīža iekšzemes tirgus cenām šim produktam un noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

4. Valsts atbalsts produktu subsidēšanā6

Izdevumi (negūtie ienākumi) attiecībā uz iekšzemes pārtikas subsidēšanu maznodrošinātajai sabiedrības daļai.

Tiesības saņemt pārtikas produktu subsīdijas tiek noteiktas atbilstoši īpašiem kritērijiem, kuru pamatā ir barības vielu rādītāji. Šādas subsīdijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiešas pārtikas produktu piegādes veidā vai nodrošinot, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegādāties pārtikas produktus par tirgus vai subsidētām cenām. Valsts veiktā pārtikas produktu iegāde notiek par tirgus cenām, šādas palīdzības finansēšanai un organizēšanai ir jābūt uzskatāmai.

5. Tiešie maksājumi ražotājiem

Subsīdijām, kas tiek piešķirtas tiešu maksājumu veidā (nerealizēto ienākumu veidā, ieskaitot maksājumus mantā) ražotājiem, uz kuriem subsīdiju samazināšana neattiecas, ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, kā arī speciāliem nosacījumiem, kas noteikti tiešo maksājumu dažādiem veidiem, kas minēti tālāk punktos 6.-13. Ja subsīdiju samazināšana neattiecas uz kādu tiešo maksājumu jaunu veidu, kas nav minēts no 6. -13. punktam, tām ir jāatbilst kritērijiem, kas noteikti 6. (b)-(e) punktos, papildus 1. punktā minētajiem vispārējiem kritērijiem.

6. Sadalītās ienākumu subsīdijas

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka tādi kritēriji kā ienākums, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, ražošanas apjoms noteiktā bāzes periodā.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulku) gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz iekšzemes vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(d) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražošanas faktoriem, kas tiek izmantoti gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(e) Šādu maksājumu saņemšanai ražošana nav nepieciešams priekšnosacījums.

7. Valsts finansiāla piedalīšanās ienākumu apdrošināšanā un ienākumu drošības programmās.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka ienākumu zaudējumi, ņemot vērā tikai ienākumus, kas gūti no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 30% no vidējās bruto peļņas vai ekvivalenta neto ienākumos (izņemot maksājumus saskaņā ar līdzīgām vai tādām pašām programmām) iepriekšējo trīs gadu laikā vai triju gadu vidējo rādītāju, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko rādītājus. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Ar šādiem maksājumiem tiek kompensēts līdz 70% no ražotāja ienākumu zaudējumiem gadā, kad ražotājs ir tiesīgs saņemt šādu palīdzību.

(c) Šādi maksājumi attiecas tikai uz ienākumiem; tas neattiecas uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), vai ražošanas apstākļiem.

(d) Ja ražotājs saskaņā ar šī punkta un 8. punkta nosacījumiem saņem maksājumus vienā gadā (atvieglojumi dabas katastrofu rezultātā), šādu maksājumu kopsumma sasniedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

8. Maksājumi (kas tiek veikti tieši vai valsts finansēšanas formā ražu apdrošināšanas programmās) dabas katastrofu seku kompensācijai.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka oficiāls valdības iestāžu apstiprinājums tam, ka ir notikusi vai notiek dabas vai līdzīga veida katastrofas (ieskaitot slimību uzliesmojumus, kaitēkļu ekstremālu savairošanos vai karu konkrētās Dalībvalsts teritorijā); un tiek noteikta kā ražošanas zaudējums, kas pārsniedz 30% no vidējās ražošanas iepriekšējo triju gadu laikā vai triju gadu vidējā rādītāja, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko radītāju. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Maksājumi, kas tiek veikti pēc katastrofas, kompensē ienākumu zaudējumus, ganāmpulka zaudējumus (ieskaitot maksājumus saistībā ar veterināro palīdzību dzīvniekiem), zemi vai citiem ražošanas elementiem, kas radušies dabas katastrofas dēļ.

(c) Kompensācija nepārsniedz kopējās izmaksas, kas sedz šos zaudējumus, un nenosaka turpmākās ražošanas veidu vai apjomu.

(d) Kompensācija katastrofas laikā nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams tālāku zaudējumu novēršanai, vai kā noteikts iepriekš punktā (b).

(e) Ja ražotājs vienā gadā saņem kompensāciju saskaņā ar šī punkta un 7. punkta nosacījumiem (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu drošības programmas), kopējais šādu kompensāciju apjoms sedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

9. Strukturālās izmaiņas lauksaimniecības produktu ražotāju samazināšanas programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādu kompensāciju nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu lauksaimniecības produktu ražotāju novirzīšanu no lauksaimniecības nozares vai to piesaistīšanu citām tautas saimniecības nozarēm.

(b) Maksājumi, kas ir atkarīgi no kompensācijas saņēmēja atteikšanās no turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas.

10. Strukturālās izmaiņas resursu novirzīšanas programmu ietvaros.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai atbrīvotu zemi un pārējos resursus, ieskaitot ganāmpulku, no lauksaimnieciskās ražošanas.

(b) Maksājumi tiek veikti, ja zeme netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai vismaz trīs gadus, vai ja ganāmpulks tiek izkauts vai pakāpeniski samazināts.

(c) Maksājumi nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai citu resursu alternatīvu izmantošanu, kas ietver tirdzniecībai paredzētu lauksaimniecības produktu ražošanu.

(d) Maksājumi nav atkarīgi no ražošanas veida vai apjoma, vai valsts iekšējām un starptautiskām cenām.

11. Strukturālās izmaiņas investīciju programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji valsts programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu finansiālo vai ražotāja operāciju fizisku reorganizāciju strukturālo nepilnību likvidēšanas nolūkā. Tiesības uz šādām programmām var izrietēt no noteiktām valsts programmām lauksaimniecības zemes atkārtotai privatizācijai.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām, izņemot kā to paredz zemāk minētais (e) kritērijs,

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi, ko piešķir tikai par laika periodu, kas nepieciešams tās investīcijas realizēšanai, kurai tiek piešķirti līdzekļi.

(e) Maksājumi nenosaka, kādus lauksaimniecības produktus ir jāražo saņēmējvalstīs, izņemot tikai to, ka pieprasa tiem attiekties no konkrēta produkta ražošanas.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām, kas nepieciešamas strukturālo nepilnību likvidēšanai.

12. Maksājumi vides aizsardzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus ir noteiktas konkrētu valstu vides aizsardzības programmās un ir atkarīgas no īpašu nosacījumu ievērošanu vides aizsardzības programmu ietvaros, ieskaitot apstākļus, kas saistīti ar ražošanas metodēm un materiāliem.

(b) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas radies, pildot valsts programmas nosacījumus.

13. Maksājumi reģionālās palīdzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šadus maksājumus ir ražotājiem nelabvēlīgos reģionos. Šādiem reģioniem ir noteikta ģeogrāfiskā teritorija ar savu ekonomisku un administratīvu identitāti, kas saskaņā ar neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir noteikti likumos vai nosacījumos, un kas norāda, ka reģiona grūtības nav pagaidu grūtības.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), kas seko pēc bāzes perioda beigām, un kas nav noteikts punktā (e) zemāk.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kuri seko pēc bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi tiek noteikti tikai ražotājiem noteiktos reģionos, taču parasti ir pieejami visiem ražotājiem šajos reģionos.

(e) Ja maksājumi ir atkarīgi no ražošanas elementiem, tad tos veic pēc degresīvās metodes virs noteiktā elementa sliekšņa līmeņa.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai peļņas zaudējuma lielumam, kas rodas, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu konkrētajās teritorijās.  

3. pielikums

IEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem subsīdiju kopējo apjomu (SKA) aprēķina atsevišķi katram lauksaimniecības pamatproduktam, kuram tiek piešķirtas tirgus cenu subsīdijas, tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi vai cita veida subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana. Subsīdijas, kas nav paredzētas konkrētam produktam, tiek summētas vienā SKA kopējā naudas izteiksmē.

2. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver gan valsts un to institūciju budžeta izdevumus, gan nerealizētos ienākumus.

3. Tiek iekļauts atbalsts, kas piešķirts valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmenī.

4. Īpašie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, tiek atrēķināti no SKA.

5. SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.

6. Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.

7. SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.

8. Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas, izmantojot starpību starp fiksēto ārējo bāzes cenu un izmantoto kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam. Maksājumi no budžeta, kas tiek veikti šādas starpības uzturēšanai, piemēram, iepirkšanas vai uzglabāšanas izmaksas, SKA netiek iekļauti.

9. Fiksētā ārējā bāzes cena tiek noteikta, balstoties uz 1986. līdz 1988. gadu rādītājiem, un parasti ir vidējā f.o.b. vienības vērtība lauksaimniecības pamatproduktiem valstī, kurai ir eksportētājvalsts statuss un vidējo c.i.f. vienības vērtību lauksaimniecības pamatproduktiem valstīs, kurām ir importētājvalstu statuss bāzes periodā. Fiksētā bāzes cena var tikt grozīta atbilstoši kvalitātes rādītājiem.

10. Tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi: tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ir atkarīgi no cenu starpības, tiek aprēķināti: 1) izmantojot starpību starp fiksēto bāzes cenu un kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam vai 2) no budžeta izdevumiem.

11. Fiksēta bāzes cena tiek noteikta, pamatojoties uz 1986.-1988. gada rādītājiem un parasti ir faktiskā cena, ko izmanto maksājumu likmju noteikšanai.

12. Tiešo maksājumu apjoms, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, un kuri nebalstās uz cenām, tiek aprēķināti no budžeta izdevumiem.

13. Pārējie pasākumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ieskaitot materiālu subsīdijas un citi pasākumi kā, piemēram, mārketinga izmaksu samazināšana: šādu pasākumu vērtība tiek noteikta no budžeta izdevumiem vai, ja to izmantošana neatspoguļo subsīdiju pilnu apmēru, pamats subsīdiju aprēķināšanai ir starpība starp subsidētās preces vai pakalpojuma cenu un attiecīgo tirgus cenu līdzvērtīgām precēm vai pakalpojumiem, reizinātu ar preču vai pakalpojumu apjomu.  

4. pielikums

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: EKVIVALENTA SUBSĪDIJU APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem ekvivalenta subsīdiju aprēķināšana tiek veikta visiem lauksaimniecības pamatproduktiem, ja tirgus cenu subsīdijas, kas definētas 3. pielikumā, pastāv, taču to komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem produktiem bāzes apjoms valsts iekšējā atbalsta samazināšanai ir tirgus cenas subsīdiju komponents, kas izteikts ekvivalenta subsīdiju aprēķināšanas apjoma formā, saskaņā ar tālākminēto 2. punktu, kā arī tiešie maksājumi bez atvieglojumiem un citas subsīdijas, kas tika novērtētas saskaņā ar tālākminēto 3. punktu. Tiek ietvertas valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmeņa subsīdijas.

2. Subsīdiju ekvivalenta apjoms, kas noteikts 1. punktā, tiek aprēķināts visiem lauksaimniecības produktiem tādam to stāvoklim, kas maksimāli atbilst to tūlītējai realizācijai par subsidētām tirgus cenām un kuru komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem pamatproduktiem ekvivalenta tirgus cenu subsīdiju apjoms tiek noteikts, izmantojot kontrolēto cenu un noteiktā ražošanas apjoma, vai no budžeta izdevumiem, kas paredzēti ražotāju cenu uzturēšanai.

3. Ja uz lauksaimniecības pamatproduktiem saskaņā ar 1. punktu attiecas tiešie maksājumi bez atvieglojumiem vai citu konkrētu produktu subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana, ekvivalenta subsīdiju apjoma noteikšana attiecībā uz šiem pasākumiem balstās uz aprēķiniem, kurus veic līdzīgi atbilstošajiem SKA komponentiem (minēti 3. pielikuma punktos 10. - 13.)

4. Ekvivalenta subsīdiju apjoms tiek aprēķināts no subsīdiju summas lauksaimniecības produktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst to tūlītējas realizācijas cenām. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tiktāl, lai no tiem labumu gūtu lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji. Specifiskie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, samazina ekvivalenta subsīdiju apjomu par atbilstošo summu.  

5. pielikums

SPECIĀLIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ 4. PANTA 2. PUNKTU

A nodaļa

1. 4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums attiecībā uz lauksaimniecības pamatproduktu, un tā izstrādātos un/vai noteiktos produktus ("nozīmētos produktus") attiecībā uz kuriem tiek ievēroti sekojoši nosacījumi (tālāk tekstā "speciālie nosacījumi"):

(a) nozīmēto produktu imports bāzes periodā no 1986. līdz 1988. gadam ("bāzes periods") veidoja līdz 3% no atbilstošā iekšzemes patēriņa ;

(b) nozīmēto produktu eksports kopš bāzes perioda sākuma netika subsidēts;

(c) uz lauksaimniecības pamatproduktiem tiek attiecināti atbilstoši efektīvi ražošanu ierobežojoši pasākumi;

(d) šādi produkti tiek apzīmēti ar atšķirības zīmi "ST - pielikums 5" Dalībvalstu grafika 1. daļas 1.B nodaļā, kas pievienots Marakešas protokolam, uz tiem attiecas speciāli nosacījumi, kuri atspoguļo ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, piemēram, pārtikas produktu drošību un vides aizsardzību; un

(e) minimālas pieejas iespējas attiecībā uz nozīmētajiem produktiem atbilst, kā noteikts Dalībvalstu Grafika 1. daļas 1.B nodaļā, 4% no bāzes perioda noteiktā produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un turpmāk katru gadu tiek palielināti par 0.8% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.

2. Īstenošanas perioda katra gada sākumā Dalībvalsts var pārtraukt speciālo nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nozīmētajiem produktiem saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem. Šādā gadījumā konkrētā Dalībvalsts uztur minimālas iespējas, kas ir spēkā esošas uz attiecīgo brīdi, un palielina minimālo pieeju par 0,4% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā ik gadu visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā. Turpmāk minimālas pieejas iespēju apjoms, kas tiek iegūts šīs formulas pielietojuma rezultātā, īstenošanas perioda beidzamajā gadā tiek uzturēts Dalībvalsts Grafikā.

3. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, kā minēts 1. punktā, pēc īstenošanas perioda beigām tiek pabeigtas īstenošanas perioda laikā kā sarunu sastāvdaļa saskaņā ar šī Līguma 20. pantu, ņemot vērā ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus.

4. Ja ir panākta 3. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, tad šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

5. Ja speciālo nosacījumu ievērošana pēc īstenošanas perioda beigām tiek pārtraukta, tad attiecīgā Dalībvalsts pilda 6. punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā pēc īstenošanas perioda beigām minimālās pieejas iespējas nozīmētajiem produktiem tiek noteiktas 8% apjomā no atbilstošā iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

6. Uz robežu aktivitātēm, kas nav pieskaitāmas pie parastajiem muitas nodokļiem, kuras uztur attiecībā uz noteiktiem produktiem, attiecas 4. panta 2. punkta nosacījumi, kas stājas spēkā sākot ar gadu, kurā tiek pārtraukta speciālo nosacījumu piemērošana. Šādi produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek noteikti attiecīgās Dalībvalsts Grafikā, sākot ar gadu, kad tiek pārtraukta speciālo nosacījumu ievērošana, un turpmāk pie likmes, kas atbilstu 15% gada samazinājumam, šāda samazināšana būtu ievērota īstenošanas periodā. Šie nodokļi tiek ieviesti tarifu vietā, tos aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas izklāstīta pielikumā V pielikumam.

B nodaļa

7. 4. panta 2. punkta nosacījumi ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums, attiecībā uz tiem lauksaimniecības produktiem, kas ir pamatprodukts attiecīgajā jaunattīstības Dalībvalstī, un attiecībā uz kuru tiek ievēroti šādi nosacījumi, papildus 1.(a) - 1. (d) noteiktajiem:

(a) minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgo produktu, saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts Grafika 1. daļas 1. -B nodaļas nosacījumiem, atbilst 1% no bāzes perioda attiecīgo produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 2% no attiecīgā iekšzemes patēriņa bāzes periodā īstenošanas perioda piektā gada sākumā. Sākot ar īstenošanas perioda sesto gadu, minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgajiem produktiem atbilst 2% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 4% no iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā līdz 10. gada sākumam. Minimālās pieejas iespējas, kas izriet no šīs formulas, desmitajā gadā tiek uzturēts attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts Grafikā;

(b) saskaņā ar šo Līgumu atbilstošas tirgus pieejas iespējas tiek nodrošinātas citiem produktiem.

8. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu var notikt kā minēts 7. punktā, pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tās tiek uzsāktas un pabeigtas 10. gada laikā.

9. Ja ir panākta 8. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

10. Gadījumā, ja speciālo nosacījumu ievērošana saskaņā ar 7. punktu tiek pārtraukta pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tad attiecīgie produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek ieviesti kā tarifi, kuru apmēru aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas minēta pielikumā 5. Pielikumam, kas ir noteikts attiecīgās Dalībvalsts Grafikā. Pārejos aspektos 6. punkta nosacījumi tiek ievēroti attiecībā uz speciālajiem un diferencētajiem nosacījumiem jaunattīstības Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu.

Pielikums 5. pielikumam

INSTRUKCIJA TARIFU APRĒĶINĀŠANAI MĒRĶIEM, KAS NOTEIKTI ŠĪ PIELIKUMA 6. UN 10. PARAGRĀFOS

1. Tarifu aprēķināšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta ad valorem vai pēc speciālām likmēm, tiek veikta, izmantojot faktisko starpību starp iekšējām un ārējām cenām uzskatāmā veidā. Izmantotā informācija tiek iegūta no 1986.-1988. gadu rādītājiem. Tarifa ekvivalenti:

(a) tiek galvenokārt ieviesti četru ciparu apjomā no HS;

(b) tiek ieviesti kā sešzīmju skaitlis vai vēl detalizētāk no HS, kur tas ir iespējams;

(c) tiek parasti ieviesti sākotnējiem un/vai sagatavotiem produktiem, reizinot speciālo tarifa ekvivalentu galvenajam lauksaimniecības produktam ar attiecību vērtības izteiksmē vai fiziskā izteiksmē atbilstoši galvenajam lauksaimniecības produktam sākotnējos un /vai gatavos produktos, ņemot vērā, kur nepieciešams, papildu elementus, kas dotajā brīdī nodrošina nozares aizsardzību.

2. Ārējā cena parasti ir faktiskā vidējā c.i.f. vienības vērtība importētājvalstij. Ja vidējā c.i.f. vienības vērtība nav zināma vai nav piemērota, ārējā cena ir:

(a) atbilstošas vidējās c.i.f. vienības vērtība kaimiņvalstī; vai

(b) noteikta no lielāko eksportētājvalstu vidējās f.o.b. vienības vērtības, pieskaitot apdrošināšanas, pārvadāšanas izmaksas un citas nozīmīgākās izmaksas importētājvalstij.

3. Ārējās cenas parasti tiek konvertētas iekšzemes tirgus valūtā, apmaiņas kurss uz cenas noteikšanas datumu.

4. Iekšējā cena parasti atspoguļo vairumtirdzniecības cenu, kas pastāv iekšzemes tirgū, vai šīs cenas aplēsi, ja attiecīgie dati nav pieejami.

5. Sākotnējie tarifi var tikt mainīti, ja nepieciešams, ņemot vērā kvalitātes un daudzveidības rādītājus vai izmantojot piemērotu koeficientu.

6. Ja tarifs, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, ir negatīvs skaitlis vai mazāks par attiecīgajam brīdim noteikto likmi, sākotnējais tarifs var tikt ieviests pie pašreizējās noteiktās likmes vai, balstoties uz šī produkta piedāvājumu valstī.

7. Ja tiek veikti labojumi tarifa ekvivalenta līmenim, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, attiecīgā Dalībvalsts pēc pieprasījuma piedāvā pilnīgas konsultāciju iespējas, lai sarunās panāktu vienošanos par pieņemamu risinājumu.

____________________

1 Šie pasākumi ietver kvantitatīvos importa ierobežojumus, mainīgos importa nodokļus, minimālās importa cenas, subjektīvu importa licencēšanu, ārpustarifu pasākumus, kas tiek veikti ar valsts tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, voluntārus eksporta ierobežojumus un līdzīgus pasākumus, kas tiek veikti uz robežām, bet kas nav parastie muitas nodokļi neatkarīgi no tā, vai šādus pasākumus veic saskaņā ar noteiktas valsts 1947. gada GATT nosacījumu neievērošanu, taču pie tiem nepieder pasākumi, kurus veic saskaņā ar maksājumu bilanci vai saskaņā ar citiem vispārējiem ar lauksaimniecību nesaistītiem 1994. gada GATT nosacījumiem, vai citiem PTO Līguma 1A pielikuma daudzpusējās tirdzniecības līgumiem.

2 Bāzes cena, kuru izmanto šī apakšpunkta nosacījumu ievērošanai, ir vidējā c.i.f. produkta vienības vērtība vai arī cena, kas noteikta, ņemot vērā produkta kvalitāti un tā pārstrādes pakāpi. Atkarībā no tās sākotnējās izmantošanas to nosaka un dara zināmu, lai pārējās Dalībvalstis varētu noteikt papildu nodokļu likmi.

3 Ja netiek ņemta vērā iekšzemes ražošana, jāpiemēro bāzes noteiktais apjoms 4. (a) apakšparagrāfa ietvaros.

4 Šajā pantā minētie ierobežojošie pasākumi ir 1994. gada GATT VI pantā un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 5.daļā minētie pasākumi.

5 Šī pielikuma 3. punkts nozīmē valsts produktu krājumu izveidošanas programmas pārtikas drošības nolūkā jaunattīstības Dalībvalstīs, kuru organizācija ir uzskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai instrukcijām un tiek uzskatīti par atbilstošiem šī punkta nosacījumiem, ieskaitot programmmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu uzkrājumi tiek izveidoti pārtikas produktu drošības nolūkos un realizēti par kontrolētām cenām, ja starpība starp iegādes cenu un ārējo bāzes cenu tiek iekļauta SKA.

5,6 Šī pielikuma 3. un 4. punktā pārtikas produktu realizācija par subsidētām cenām ar mērķi sasniegt pārtikas produktu rādītājus pilsētās un lauku rajonos jaunattīstības valstīs regulāri un par samērīgām cenām tiek uzskatīta par atbilstošu šī punkta nosacījumiem.

LĪGUMS PAR SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU

Dalībvalstis,

Apliecinot, ka nevienu Dalībvalsti nedrīkst kavēt pieņemt vai īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ar noteikumu, ka šie pasākumi netiek izmantoti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai arī kā slēptus starptautiskās tidzniecības ierobežojumus;

Vēloties uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, un fitosanitāro situāciju visās Dalībvalstīs;

Atzīmējot, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi parasti tiek piemēroti uz divpusējo līgumu vai protokolu pamata;

Vēloties izveidot noteikumu un disciplīnu daudzpusīgu struktūru, lai pārraudzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanu, pieņemšanu un īstenošanu, ar nolūku mazināt to negatīvo ietekmi uz tirdzniecību;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko šajā sakarā var dot starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas;

Vēloties vēl vairāk veicināt saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu starp Dalībvalstīm uz starptautisko standartu, norādījumu un rekomendāciju pamata, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, tai skaitā Codex Alimentarius Komisija, Starptautiskais Epizootijas birojs un attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kas darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, tajā pašā laikā neprasot Dalībvalstīm mainīt pastāvošo cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības līmeni;

Atzīstot, ka jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties īpašas grūtības, ievērojot importētāju Dalībvalstu izstrādātos sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un tā rezultātā — grūtības tirgus pieejā, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā to teritorijās, kā arī vēlmē palīdzēt šajā jomā;

Tādēļ, vēloties izstrādāt noteikumus GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) 1994. gada attiecīgo noteikumu, kuri attiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši uz XX (b)-1 Panta noteikumu1, īstenošanai;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt starptautisko tirdzniecību. Šādi pasākumi jāizstrādā un jāievieš saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šajā Līgumā tiek piemērotas A Pielikumā ietvertās definīcijas.

3. Pielikumi ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.

4. Nekas šajā Līgumā neietekmēs Dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par tehniskām barjerām tirdzniecībā, attiecībā uz pasākumiem, kas nav iekļauti šajā Līgumā.

2. pants

Pamattiesības un pamatpienākumi

1. Dalībvalstīm ir tiesības veikt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Dalībvalstīm jānodrošina, lai jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiktu piemēroti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, lai tie būtu pamatoti uz zinātniskiem principiem un netiktu saglabāti bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, izņemot 5. panta 2. paragrāfa nosacījumus.

3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai neattaisnoti nediskriminētu tās Dalībvalstis, kurās pastāv identiski vai līdzīgi apstākļi; tas attiecas uz pašu valstu teritoriju, kā arī citām Dalībvalstu teritorijām. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nedrīkst izmantot tādā veidā, ka varētu rasties slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.

4. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, jāpieņem saskaņā ar pastāvošām Dalībvalstu saistībām, kas atbilst GATT 1994 nosacījumiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši XX(b) panta nosacījumiem.

3. pants

Saskaņošana

1. Lai saskaņotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus pēc iespējas plašākā apjomā, Dalībvalstīm jāizstrādā savi sanitārie un fitosanitārie pasākumi, vadoties no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tādi ir, izņemot tos gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādus noteikumus, īpaši 3. paragrāfā.

2. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai dzīvību, un tiek uzskatīts, ka tie ir atbilstoši šim Līgumam un GATT 1994.

3. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas veicinātu augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tiem ir zinātnisks pamatojums, vai arī saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro aizsardzības līmeni, kādu Dalībvalsts nosaka par piemērotu saskaņā ar attiecīgajiem 5. panta 1.-8. paragrāfu nosacījumiem.2 Neskatoties uz augšminēto, visi pasākumi, kas rezultātā sasniedz sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas atšķiras no tā, kāds tiktu panākts ar pasākumiem, kas, pamatojas uz starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, nedrīkst būt pretrunā ar citiem šī Līguma nosacījumiem.

4. Dalībvalstīm, savu iespēju robežās, visā pilnībā jāiesaistās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā Epizootikas birojā, un starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, norādījumu un rekomendāciju pilnveidošanu un regulāru pārskatu visos sanitāro un fitosanitāro pasākumu aspektos.

5. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komisijai, kuru paredz 12. panta 1. un 4. paragrāfs (šajā Līgumā dēvēta par "Komisiju"), jāizstrādā procedūra, lai pārraudzītu starptautiskās saskaņošanas procesu un sadarbības koordināciju ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

4. pants

Līdzvērtība

1. Dalībvalstīm jāatzīst citu Dalībvalstu sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā līdzvērtīgi, pat ja tie atšķiras no pašu izstrādātajiem, vai tiem, ko izmanto citas Dalībvalstis, kas tirgojas ar to pašu produkciju, ja eksportētāja Dalībvalsts objektīvi pārliecina importētāju Dalībvalsti, ka tās izstrādātie pasākumi sasniedz importētājas Dalībvalstis attiecīgo sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. Ja importētāja Dalībvalsts šādā gadījumā pieprasa veikt inspekciju, pārbaudi vai citas attiecīgas procedūras, tās atbilstoši iespējām ir jānodrošina.

2. Pēc lūguma Dalībvalstīm jāiesaistās konsultācijās ar mērķi panākt divpusēju vai daudzpusēju vienošanos par noteiktu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu savstarpējās līdzvērtības atzīšanu.

5. pants

Riska novērtēšana un attiecīgā sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi pamatotos uz novērtējumu, atbilstoši pastāvošiem apstākļiem un riskam cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā, riska novērtēšanas tehniku, kādu izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Riska novērtēšanā Dalībvalstīm jāņem vērā esošie zinātniskie pierādījumi, būtiskās norises un ražošanas metodes, attiecīgās inspekcijas, pārbaudes, paraugu noņemšanas un pārbaužu metodes, konkrētu slimību vai kaitēkļu izplatība, kaitēkļu vai slimību esamība brīvajos rajonos, attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi, karantīna vai citi apstrādes veidi.

3. Novērtējot risku dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai un nosakot pasākumu, kas veicams, lai panāktu piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Dalībvalstīm jāņem vērā arī būtiski ekonomiskie faktori: potenciālais kaitējums, kas rodas ražošanā vai realizācijā, ja produkciju ieved valstī, vai kaitēkļu un slimību rašanās un izplatīšanās rezultātā; pārbaudes un kaitēkļu iznīcināšanas izmaksas importētājas Dalībvalsts teritorijā; kā arī alternatīvo pasākumu attiecīgo izmaksu lietderīgums riska samazināšanai.

4. Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm jāņem vērā mērķis samazināt tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

5. Ja mērķis ir panākt atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa koncepcijas ieviešanu, kas novērstu risku cilvēku un dzīvnieku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējumu augu valstij, tad katrai Dalībvalstij ir jāizvairās no patvaļīgas vai neattaisnotas rīcības dažādās situācijās, vadoties tikai no saviem vērtējumiem, jo tie var izsaukt citu valstu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. Dalībvalstīm jāsadarbojas Komitejā, saskaņā ar 12. panta 1., 2. un 3. paragrāfiem, lai izstrādātu norādījumus tālākai šī uzdevuma praktiskai izpildīšanai. Izstrādājot norādījumus, Komitejai jāņem vērā visi būtiskie faktori, tai skaitā ārkārtējā rakstura risks cilvēka veselībai, kādam cilvēki sevi pakļauj brīvprātīgi.

6. Neskatoties uz 3. panta 2. paragrāfa nosacījumiem, nosakot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, atbilstoša sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa sasniegšanai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādi pasākumi neierobežo tirdzniecību vairāk nekā tas nepieciešams, lai panāktu šo valstu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas3.

7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pētījumi nav pietiekami, Dalībvalsts var ieviest pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo pamatinformāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus izmanto citas Dalībvalstis. Šādos gadījumos Dalībvalstīm jāmēģina iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama objektīvai riska novērtēšanai, lai saprātīgā laika periodā attiecīgi pārskatītu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus.

8. Kad Dalībvalstij rodas pamatota pārliecība, ka specifisks sanitārais vai fitosanitārais pasākums, ko ieviesusi vai saglabā cita Dalībvalsts, ierobežo vai potenciāli var ierobežot tās eksportu, un nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, norādījumi vai rekomendācijas nepastāv, Dalībvalsts var pieprasīt paskaidrojumu šādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, un Dalībvalstij, kas šo pasākumu piemēro, paskaidrojums ir jāsniedz.

6. pants

Piemērošanās reģionālajiem apstākļiem, ieskaitot teritorijas, kas brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, kā arī teritorijas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatības līmeni

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi būtu piemēroti teritoriju sanitārajiem vai fitosanitārajiem raksturojumiem — vai nu visai valstij, valsts apgabalam, vairākām valstīm pilnībā vai to apgabaliem — kur produkts ir izcēlies un uz kurieni tas tiek nosūtīts. Novērtējot reģiona sanitāro vai fitosanitāro raksturojumu, Dalībvalstīm, jāņem vērā, cita starpā, specifisku slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis, iznīcināšanas vai kontroles programmu esamība, kā arī attiecīgie kritēriji vai norādījumi, kuras var izstrādāt attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Dalībvalstīm īpaši jāatzīst koncepcija par teritorijām, kurās nav kaitēkļi vai slimības, vai kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šādu teritoriju noteikšanai jāpamatojas uz tādiem faktoriem, kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.

3. Dalībvalstīm — eksportētājām, kas apgalvo, ka rajoni to teritorijās ir brīvi no kaitēkļiem un slimībām, vai arī ir teritorijas, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, jānodrošina visi nepieciešamie objektīvie pierādījumi importētājai Dalībvalstij, ka šādas teritorijas ir un tās varētu palikt brīvas no slimībām un kaitēkļiem, vai arī tajās saglabāsies zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šajā nolūkā, pēc importētājas Dalībvalsts lūguma, tai jānodrošina saprātīga pieeja inspekciju, pārbaužu un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.

7. pants

Atklātība

Dalībvalstīm jāziņo par visām izmaiņām to sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos un jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar B Pielikuma nosacījumiem.

8. pants

Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras

Dalībvalstīm jāievēro C Pielikuma nosacījumi kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūru izmantošanā, ieskaitot nacionālās sistēmas, kuras apstiprina konservantu lietošanu, kā arī to pieļaujamos daudzumus pārtikas produktos, dzērienos vai lopbarībā, un visādā veidā jānodrošina, lai to darbība atbilstu šī Līguma nosacījumiem.

9. pants

Tehniskā palīdzība

1. Dalībvalstis vienojas veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu citām Dalībvalstīm, īpaši jaunattīstītām Dalībvalstīm, vai nu divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju palīdzību. Šāda palīdzība, cita starpā, var būt pārstrādes tehnoloģijas jomā, izpētē un infrastruktūrā, tai skaitā nacionālo regulējošo institūciju izveidošana. Palīdzība var būt rekomendāciju, kredītu, ziedojumu un dotāciju veidā, ar mērķi nodrošināt šīs valsts ar tehnisko ekspertīzi, apmācību un iekārtām, lai tās varētu piemēroties un ievērot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni to eksporta tirgos.

2. Ja nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai eksportētāja jaunattīstības Dalībvalsts izpildītu importētājas Dalībvalsts sanitārās vai fitosanitārās prasības, tad pēdējai jāapsver iespēja nodrošināt tādu tehnisko palīdzību, kas ļautu jaunattīstības Dalībvalstij uzturēt un paplašināt tās iespējas attiecīgā produkta tirgus pieejamībai.

10. pants

Īpaša un diferencēta pieeja

1. Izstrādājot un piemērojot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, Dalībvalstīm jāņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vajadzības un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzības.

2. Ja attiecīgais sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis pieļauj pakāpenisku jaunu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ieviešanu, jaunattīstības Dalībvalstīm jādod ilgāks laika periods prasību izpildīšanai, attiecībā uz šo valstu interesējošo produktu, lai nodrošinātu šo valstu produkcijas eksporta iespējas.

3. Lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu iespēju izpildīt šī Līguma prasības, Komiteja ir pilnvarota piešķirt šīm valstīm, pēc to pieprasījuma, īpašus atvieglojumus, uz noteiktu laiku atbrīvojot tās no visām vai daļējām Līgumā paredzētajām saistībām, ņemot vērā to finansiālās, tirdzniecības un attīstības vajadzības.

4. Dalībvalstīm jāatbalsta un jāveicina jaunattīstības Dalībvalstu aktīva piedalīšanās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

11. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. GATT1994 XXII un XXIII pantu noteikumi, kas tiek detalizēti izskaidroti un tiek piemēroti saskaņā ar Vienošanos par strīdu noregulēšanu, attiecas uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma ietvaros, ja nav īpaši noteikta cita kārtība.

2. Strīdā, atbilstoši šim Līgumam, kas skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, panelim jāgriežas pēc ekspertu padoma, kurus konsultācijām ir izvēlējušās abas strīdā iesaistītās puses. Šajā sakarā panelis var, kad tas uzskata par piemērotu, izveidot tehnisko konsultantu/ekspertu grupu, vai konsultēties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, pēc ik vienas no strīdus pusēm lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas.

3. Nekas šajā Līgumā nedrīkst ierobežot Dalībvalstu tiesības saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem, ieskaitot tiesības vērsties pie citu starptautisko organizāciju labas gribas pakalpojumiem vai strīdu noregulēšanas mehānismiem, vai mehānismiem, kas noteikti jebkāda starptautiskā līguma ietvaros.

12. pants

Administrācija

1. Ar šo tiek nodibināta Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Komiteja, lai nodrošinātu regulāru konsultāciju forumu. Tai jāveic nepieciešamās funkcijas, lai īstenotu šī Līguma nosacījumus un veicinātu tā mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz saskaņotību. Komitejā pieņem lēmumus pēc konsensusa principa.

2. Komitejai jāpopularizē un jāveicina ad hoc konsultācijas vai pārrunas starp Dalībvalstīm par specifiskiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem jautājumiem. Komitejai jāveicina starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju pielietošana Dalībvalstu vidū, un šajā sakarībā jāapmaksā tehniskās konsultācijas un apmācības, ar mērķi paaugstināt koordināciju un integrāciju starp starptautiskām un nacionālām sistēmām, kā arī jāvienojas par konservantu lietošanu un to pieļaujamo devu pārtikas produktos, dzērienos un lopbarībā.

3. Komitejai jāuztur cieši kontakti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām sanitārās un fitosanitārās aizsardzības jomā, īpaši ar Codex Alimentarius Komisiju, Starptautiskās epizootijas biroju un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariātu, ar mērķi nodrošināt vislabākās zinātniskās un tehniskās konsultācijas šī Līguma administrācijā un novērstu nevajadzīgu veikto pasākumu dubultošanos.

4. Komitejai jāizstrādā procedūra starptautiskās saskaņošanas procesu, kā arī starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju izmantošanas uzraudzībai. Šajā nolūkā Komitejai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām jāsastāda starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju saraksts attiecībā uz sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuriem, pēc Komitejas ieskatiem, ir vislielākā ietekme uz tirdzniecību. Sarakstā jāietver norādes par tām Dalībvalstīm, kuras, importējot produktus, izmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas, vai uz kuru pamata importa produkti, atbilstoši šiem standartiem, var iegūt pieeju viņu tirgiem. Gadījumos, ja Dalībvalsts neizmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas importā, tai jādod norādījumi, norādot iemeslu, it sevišķi tajā gadījumā, ja tā uzskata, ka standarta prasības nav pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Ja Dalībvalsts pārskata savu nostāju pēc tam, kad tā noraidījusi kāda standarta, norādījuma vai rekomendācijas izmantošanu importa nosacījumiem, tai jānodrošina šādas rīcības pamatojums un jāinformē par to Sekretariāts, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, izņemot tos gadījumus, kad šāds paziņojums vai paskaidrojums tiek sniegts saskaņā ar B Pielikuma procedūru.

5. Lai izvairītos no pasākumu liekas dublēšanas, Komiteja var pēc vajadzības pieņemt lēmumu par tādā kārtībā iegūtas informācijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz paziņojumu sniegšanu, kāda ir noteikta attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

6. Komiteja pēc vienas Dalībvalsts iniciatīvas var pa saviem kanāliem aicināt attiecīgās starptautiskās organizācijas vai to pakļautās organizācijas pārskatīt specifiskus jautājumus attiecībā uz kādu noteiktu standartu, norādījumu vai rekomendāciju, ieskaitot pamatojumu paskaidrojumiem par to nepielietošanu saskaņā ar 4. paragrāfu.

7. Komitejai jāpārskata šī Līguma darbība un īstenošana trīs gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, un pēc tam atkarībā no nepieciešamības. Ja nepieciešams, Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šī Līguma tekstu, ņemot vērā, cita starpā, tā īstenošanā iegūto pieredzi.

13. pants

Īstenošana

Dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas saskaņā ar šo Līgumu par visu tajā noteikto pienākumu ievērošanu. Dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno nepieciešamie pasākumi un metodes, lai atbalstītu šī Līguma nosacījumu ievērošanu no to organizāciju puses, kuras nav centrālās valsts varas iestādes. Dalībvalstīm jāveic pārdomāti iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās institūcijas to teritorijā, kā arī reģionālās organizācijas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijā ir dalībnieces, ievērotu attiecīgos šī Līguma nosacījumus. Turklāt Dalībvalstis nedrīkst veikt pasākumus, kuru rezultātā, tieši vai netieši, tiktu pieprasīts, vai veicināts, ka šādas reģionālās vai sabiedriskās institūcijas, vai arī pašvaldību institūcijas, rīkotos tādā veidā, kas nav saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka nevalstisko organizāciju pakalpojumi sanitāro vai fitosanitāro pasākumu īstenošanā tiek izmantoti tikai tajā gadījumā, ja tās izpilda šī Līguma prasības.

14. pants

Nobeiguma nosacījumi

Vismazāk attīstītās Dalībvalstis var atlikt uz pieciem gadiem pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma šī Līguma nosacījumu piemērošanu attiecībā uz tiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuri ietekmē importu vai importētās preces. Citas jaunattīstības Dalībvalstis var uzsākt šī Līguma nosacījumu piemērošanu divus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā, izņemot 5. panta 8. paragrāfu un 7. pantu, attiecībā uz to pastāvošajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas ietekmē importu vai importētās preces, kur to ātrāku ieviešanu kavē tehniskās ekspertīzes, tehniskās infrastruktūras vai resursu trūkums.

PIELIKUMS A

DEFINĪCIJAS4

1. Sanitārais vai fitosanitāra pasākums ir jebkurš pasākums, kas tiek piemērots:

(a) lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa kaitēkļi, slimību pārnēsātāji organismi vai slimību izraisītāji organismi, to ieviešanās vai izplatīšanās;

(b) lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa konservanti, piesārņojošas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā;

(c) lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa dzīvnieku, augu vai produktu pārnēsātās slimības, vai kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās vai izplatīšanās; vai arī

(d) lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu Dalībvalsts teritorijā, kas rodas no kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās.

Sanitārie vai fitosanitārie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, rīkojumus, noteikumus, prasības un procedūras, kā arī galaprodukcijas kritērijus, apstrādi un ražošanas metodes; pārbaudes, inspekcijas, sertifikācijas un novērtēšanas procedūras; karantīnas apstrādes, ietverot attiecīgās prasības, kas saistītas ar dzīvnieku vai augu transportēšanu, kā arī barību, kas nepieciešama to dzīvības uzturēšanai transportēšanas laikā; attiecīgo statistisko metožu nodrošinājumu, paraugu noņemšanu un riska novērtēšanas metodes; kā arī iesaiņošanas un etiķešu uzlīmēšanas prasības, kas cieši saistītas ar pārtikas krājumu drošību.

2. Saskaņošana — dažādām Dalībvalstīm kopīgu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšana, novērtēšana un ieviešana.

3. Starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas

(a) par pārtikas produktu drošību — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kuras noteikusi Codex Alimentarius Komisija attiecībā uz konservantiem, veterināro medikamentu un pesticīdu pārpalikumiem, piesārņojošām vielām, to analīzes un paraugu noņemšanas metodēm, kā arī kodeksi un pamatnorādes par higiēnas ievērošanu;

(b) par dzīvnieku veselību un zoonozēm — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādātas Starptautiskā Epizootijas biroja vadībā;

(c) par augu veselību — starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādāti Starptautiskā augu aizsardzības līguma Sekretariāta vadībā, sadarbībā ar reģionālajām organizācijām, kas darbojas Starptautiskā augu aizsardzības līguma ietvaros; kā arī

(d) par jautājumiem, kuri neatrodas iepriekšminēto organizāciju pārziņā — par piemērotiem standartiem, norādījumiem un rekomendācijām, kuras ir izplatījušas citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un kuras atbilstoši Komitejas norādījumiem atvērtas visu Dalībvalstu dalībai.

4. Riska novērtēšana — slimību vai kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās novērtējums importētājas Dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus varētu pielietot, un ar to saistītās potenciālās bioloģiskās un ekonomiskās sekas; vai arī potenciāli negatīvo seku novērtēšana cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada pārtikai, dzērieniem vai lopbarībai pievienotie konservanti, kaitīgās vielas, vai arī toksīnu un slimību izraisītāju organismu klātbūtne.

5. Piemērotākais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis — aizsardzības līmenis, kādu par piemērotu uzskata Dalībvalsts, kas noteikusi sanitāros vai fitosanitāros pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai tās teritorijā.

PIEZĪME: Daudzas Dalībvalstis šo jēdzienu dēvē par — "pieņemamā riska līmeni".

6. Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām — teritorija, kuru pārbaudījušas kompetentas valsts institūcijas — vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur nav atrodami specifiski kaitēkļi vai slimības.

PIEZĪME: Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām var aptvert, vai arī to var ietvert valsts daļa, kā arī tā var atrasties blakus valsts daļai vai ģeogrāfiskam rajonam, kas savukārt ietver vairāku valstu visu vai daļēju teritoriju - kurā ir sastopams specifisks kaitēklis vai slimība, bet šī teritorija ir pakļauta reģionāliem kontroles pasākumiem, tādiem kā, aizsardzības nodrošināšana, uzraudzība un buferzonu izveidošana, kas ierobežo vai palīdz iznīcināt minēto kaitēkli vai slimību.

7. Teritorija ar zemu kaitēkļu un slimību izplatības līmeni — teritorija, kas ir vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur specifisks kaitēklis vai slimība sastopami zemā izplatības līmenī, kā to noteikušas kompetentas valsts iestādes, un tās ir pakļautas efektīviem uzraudzības, apkarošanas vai ierobežošanas pasākumiem.

PIELIKUMS B

SANITĀRO UN FITOSANITĀRO NOTEIKUMU ATKLĀTĪBA

Noteikumu publicēšana

1. Visām Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi5 tiktu nekavējoties publicēti, tādā veidā, radot iespēju ieinteresētajām Dalībvalstīm ar tiem iepazīties.

2. Dalībvalstīm jādod zināms laika periods, izņemot ārkārtējus apstākļus, starp sanitāro vai fitosanitāro noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās laiku, lai ražotājiem eksportējošās Dalībvalstīs, un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, būtu iespējams piemērot savu produkciju un ražošanas metodes importētājas Dalībvalsts prasībām.

Pieprasījuma punkti

3. Katrai Dalībvalstij jāizveido vismaz viens pieprasījuma punkts, kas būtu atbildīgs par atbilžu nodrošināšanu uz visiem ieinteresēto Dalībvalstu attiecīgajiem jautājumiem, kā arī nodrošinātu dokumentus, kas attiecas uz:

(a) jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kas pieņemti vai ierosināti tās teritorijā;

(b) ikvienu kontroles un inspekcijas procedūru, ražošanu un karantīnas apstrādi, pesticīdu pieļaujamiem daudzumiem un konservantu noteikšanas procedūrām pārtikā, kas ir spēkā tās teritorijā;

(c) riska novērtēšanas procedūrām, vērā ņemamiem faktoriem, kā arī piemērotā sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

(d) Dalībvalstu dalību vai piedalīšanos attiecīgajās starptautiskajās un reģionālajās sanitārajās un fitosanitārajās organizācijās un sistēmās, kā arī par divpusējām un daudzpusējām vienošanām un norunām šī Līguma ietvaros un šo vienošanos un norunu publikācijām.

4. Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja ieinteresētās Dalībvalstis pieprasa izsniegt dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par to pašu cenu (ja tāda ir), neskaitot piegādāšanas izmaksas, kā attiecīgās Dalībvalsts iedzīvotājiem6.

Paziņojuma sniegšanas kārtība

5. Ja nepastāv starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs būtiski neatbilst starptautiskajam standartam, norādījumam vai rekomendācijām, un, ja noteikumam ir svarīga nozīme citu Dalībvalstu tirdzniecībā, Dalībvalstīm:

(a) sākotnējā stadijā jāpublicē paziņojums tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētām Dalībvalstīm iepazīties ar priekšlikumu ieviest īpašus nosacījumus;

(b) ar Sekretariāta starpniecību jāpaziņo citām Dalībvalstīm par produktiem, uz kuriem attieksies šie nosacījumi, kopā ar raksturojumu par izvirzītā nosacījuma mērķi un pamatnostādnēm. Šādi paziņojumi jāsniedz sākuma nosacījumu izstrādes sākuma periodā, kad vēl iespējams izdarīt labojumus un ņemt vērā komentārus;

(c) pēc citu Dalībvalstu lūguma izsniegt ierosināto nosacījumu kopijas, un, ja iespējams, norādīt sadaļas, kas būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām;

(d) bez diskriminācijas dot citām Dalībvalstīm saprātīgu laiku rakstveida komentāru iesniegšanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus.

6. Tomēr, ja Dalībvalstij ir radušās neatliekamas veselības aizsardzības problēmas, vai arī pastāv to rašanās draudi, šī Dalībvalsts, ja tā uzskata par nepieciešamu, var neveikt tos pasākumus, kas uzskaitīti šī Pielikuma 5. paragrāfā, ar nosacījumu, ka Dalībvalsts:

(a) nekavējoties, ar Sekretariāta palīdzību, paziņo citām Dalībvalstīm par noteiktiem produktiem un noteikumiem, īsi raksturojot izvirzītā noteikuma mērķi un pamatnostādnes, tai skaitā — problēmas(u) neatliekamo raksturu;

(b) pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma izsniedz tām noteikumu kopijas;

(c) atļauj citām Dalībvalstīm iesniegt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma apspriež tos, un ņem vērā šo komentāru un diskusiju rezultātus.

7. Paziņojumi Sekretariātam iesniedzami angļu, franču vai spāņu valodā.

8. Attīstītās Dalībvalstis pēc pārējo Dalībvalstu lūguma nodrošina dokumentu kopijas, bet apjomīgu dokumentu gadījumā — dokumentu kopsavilkumus ar speciālām norādēm angļu, franču vai spāņu valodā.

9. Sekretariātam nekavējoties jāizplata paziņojuma kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī jāpievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanība ikvienam paziņojumam, kas attiecas uz produktiem, par kuriem tām ir sevišķa interese.

10. Dalībvalstīm jānosaka viena centrālās valsts varas iestāde, kas ir atbildīga par nosacījumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanas procedūrām, saskaņā ar šī Pielikuma 5., 6., un 8. paragrāfiem, ieviešanu valsts līmenī.

Vispārējās atrunas

11. Nekas šajā Līgumā netiek traktēts kā prasība:

(a) sniegt detaļu vai projektu kopijas, vai publicēt tekstus valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot gadījumus, kas noteikti šī Pielikuma 8. paragrāfā; vai arī

(b) Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt sanitārās vai fitosanitārās likumdošanas īstenošanu, vai arī, ietekmēt atsevišķu uzņēmumu likumīgās komercintereses.

PIELIKUMS C

KONTROLE, INSPEKCIJA UN NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS7

1. Attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, Dalībvalstīm jānodrošina sekojošais:

(a) šādas procedūras tiek uzsāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās, un ne mazāk labvēlīgi pret importētajiem produktiem kā pret iekšzemes produktiem;

(b) katras procedūras informācijas apstrādei nepieciešamais vai paredzētais laika posms tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, pēc tā lūguma; saņemot iesniegumu, atbildīgā iestāde nekavējoties pārbauda, vai ir visa dokumentācija, un precīzi un izsmeļoši informē pieteikuma iesniedzēju par visiem trūkumiem; atbildīgā iestāde nekavējoties precīzi un izsmeļoši dara zināmus procedūras rezultātus pieteikuma iesniedzējam, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt labojumus; gadījumā, ja iesniegumam ir trūkumi, atbildīgā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma turpina procedūras, cik tās praktiski ir iespējamas; pēc pieprasījuma, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par procedūras izskatīšanas gaitu, pamatojot jebkuru kavēšanos;

(c) informācijas pieprasījums ir ierobežojošs, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgām kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrām, ieskaitot konservantu un piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanu pārtikā, dzērienos un lopbarībā;

(d) informācijas konfidencialitāte, kas rodas vai tiek sniegta sakarā ar kontroli, inspekciju un novērtēšanu, par importētajiem produktiem tiek respektēta ne mazāk labvēlīgi kā attiecībā uz vietējiem produktiem, un tādā veidā, lai tiktu aizsargātas likumīgās komerciālās intereses;

(e) ikviena kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas prasība attiecībā uz individuāliem preču paraugiem ir ierobežota ar to, kas ir saprātīgs un nepieciešams;

(f) jebkādas procedūru izmaksas importētajiem produktiem, ir vienādas ar līdzīgiem iekšzemes produktiem, vai arī produktiem, kuriem ir jebkuras citas Dalībvalsts izcelsme, un tās nedrīkst būt augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām;

(g) iekārtu izvietošanā, kas tiek izmantotas procedūrās un importēto produktu paraugu izvēlē, jālieto tie paši kritēriji, kādi pastāv attiecībā uz iekšzemes produktiem, lai mazinātu neērtības pieteikumu iesniedzējiem, importētājiem, eksportētājiem vai to pārstāvjiem;

(h) ja pēc kontroles un inspekcijas tiek mainītas produktu specifikācijas, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, šādam modificētam produktam procedūra ir ierobežota līdz nepieciešamajām darbībām, lai pietiekošā mērā pārliecinātos par to, ka produkts joprojām atbilst noteikumiem; kā arī

(i) pastāv atsevišķa procedūra, lai pārskatītu sūdzības, kas attiecas uz šādu procedūru darbošanos un veiktu darbības, kad sūdzība ir pamatota.

Ja importējošā Dalībvalstī darbojas sistēma pārtikai pievienoto konservantu novērtēšanai, vai piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanai pārtikā, dzērienos un lopbarībā, kas aizliedz vai ierobežo preču pieeju iekšējā tirgū tiem produktiem, kuriem trūkst attiecīgs apstiprinājums, importējošai Dalībvalstij jāapsver iespēju lietot attiecīgu starptautisku standartu, kā pamatu pieņemamam risinājumam, līdz galīgā standarta noteikšanai.

2. Ja sanitārie vai fitosanitārie pasākumi nosaka kontroli ražošanas līmenī, Dalībvalstij, kuras teritorijā notiek ražošana, jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu šādu kontroli un kontrolējošo iestāžu darbu.

3. Nekas šajā Līgumā neliedz Dalībvalstīm veikt savās teritorijās nepieciešamās inspekcijas.

___________________

1 Šajā Līgumā atsauce uz XX(b) pantu ietver arī šī panta virsrakstu.

2 3. panta 3. paragrāfa izpratnē zinātnisks pamatojums pastāv tad, ja, pamatojoties uz pieejamās zinātniskās informācijas pārbaudi un novērtējumiem saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, Dalībvalsts nolemj, ka attiecīgie starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas ir nepietiekami, lai panāktu vajadzīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.

3 5. panta 6. paragrāfa izpratnē, pasākums nerada lielāku tirdzniecības ierobežojumu, nekā nepieciešams, ja vien nepastāv cits pasākums, kas ir saprātīgi izmantojams, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, kas nodrošina piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni un ievērojami mazāk ierobežo tirdzniecību.

4 Šo definīciju izpratnē jēdziens "dzīvnieks" ietver arī zivis un savvaļas faunu; jēdziens "augs" ietver arī mežus un savvaļas floru; jēdziens "kaitēkļi" ietver nezāles; jēdziens "piesārņojošas vielas" ietver pesticīdu un veterināro medikamentu atliekas un nezināmas izcelsmes vielas.

5 Sanitārie un fitosanitārie pasākumi: kā vispārēji piemērojamie likumi, rīkojumi vai lēmumi.

6 Šajā Līgumā termins "iedzīvotāji" PTO Dalībvalsts muitas teritorijā nozīmē fizisko vai juridisko personu kopu, kuras vai nu dzīvo, vai kurām ir reāli eksistējošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums šajā teritorijā.

7 Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras cita starpā ietver sevī paraugu noņemšanas, pārbaudes un sertifikācijas procedūras.

LĪGUMS PAR TEKSTILIJĀM UN APĢĒRBU

Dalībvalstis,

Atgādinot, ka Ministri Punta del Este vienojās, ka "sarunu mērķis tekstiliju un apģērbu sfērā ir nosacījumu formulēšana, kas sekmētu šī sektora iespējamo integrāciju GATT, pamatojoties uz stabiliem GATT noteikumiem un disciplīnām, tādējādi arī veicinot tālāku tirdzniecības liberalizāciju";

Atgādinot arī, ka 1989. gada aprīļa Tirdzniecības sarunu komitejas lēmumā tika panākta vienošanās, ka integrācijas procesam vajadzētu sākties pēc Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda pabeigšanas un tam vajadzētu būt progresīvam pēc būtības;

Atgādinot tālāk, ka tika panākta vienošanās, ka vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm jāveltī īpaša attieksme;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

1. Šis Līgums paredz nosacījumus, kuri jāizmanto Dalībvalstīm pārejas perioda laikā tekstiliju un apģērbu sektora integrācijai GATT 1994.

2. Dalībvalstis nolemj izmantot 2. panta 18. paragrāfa un 6. panta 6.(b) paragrāfa nosacījumus tādējādi, lai atļautu ievērojamu tirgus pieejas palielināšanos mazajiem piegādātājiem un komerciāli nozīmīgu tirdzniecības iespēju palielināšanos jauniem dalībniekiem tekstiliju un apģērbu tirdzniecības jomā 1.

3. Dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē situāciju tajās Dalībvalstīs, kuras nav akceptējušas Protokolus, pagarinot Vienošanos par starptautisko tekstiliju tirdzniecību (šajā Līguma saukts — "MFA") kopš 1986. gada, un, cik vien tas ir iespējams, piešķir tām īpašu attieksmi attiecībā uz šī Līguma nosacījumu izmantošanu.

4. Dalībvalstis vienojas, ka konsultējoties ar Dalībvalstīm — kokvilnas ražotājām, to eksporta īpašās intereses nepieciešams atspoguļot šī Līguma nosacījumu īstenošanā.

5. Lai nodrošinātu tekstiliju un apģērbu sektora integrāciju GATT 1994, Dalībvalstīm jāparedz nepārtrauktas rūpnieciskās pielāgošanās un pieaugošas konkurences iespēja to tirgū.

6. Ja šajā Līgumā nav citādi paredzēts, tā nosacījumi nedrīkst ietekmēt Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.

7. Tekstila un apģērbu produkcija, uz kuriem attiecas šis Līgums, ir norādīta Pielikumā.

2. pants

1. Par visiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem divpusējos līgumos, kas ir spēkā dienu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kurus pilda atbilstoši 4. pantam, vai par kuriem tiek paziņots saskaņā ar MFA 7. vai 8. pantu, Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus, 60 dienu laikā pēc šādas stāšanās spēkā jāsniedz detalizēts ziņojums Tekstila uzraudzības iestādei (šeit un turpmāk Vienošanās tekstā "TMB"), kuras izveidošanu nosaka 8. pants, šādā ziņojumā ietverot ierobežojumu apjomus, nodokļu pieaugumu un elastīguma nosacījumus. Dalībvalstis vienojas, ka no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, visu šādu ierobežojumu, kas tiek uzturēti starp GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm un ir spēkā vienu dienu pirms šādas stāšanās spēkā, darbībai turpmāk jāpakļaujas šī Līguma nosacījumiem.

2. TMB izplata šos paziņojumus visām Dalībvalstīm informācijai. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības vērst TMB uzmanību 60 dienu laikā, kopš paziņojumu izsūtīšanas, uz jebkuriem novērojumiem, kurus tā uzskata par atbilstošiem šādiem paziņojumiem. Šādi novērojumi tiek izsūtīti citām Dalībvalstīm informācijai. TMB vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

3. Ja 12 mēnešu ierobežojumu termiņš, par ko jāpaziņo atbilstoši 1. paragrāfam, nesakrīt ar 12 mēnešiem tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgajām Dalībvalstīm savstarpēji jāvienojas par pasākumiem, lai panāktu ierobežojumu termiņa saskaņošanu ar līguma gadu2 un noteiktu nacionālos bāzes apjomus šādiem ierobežojumiem nolūkā īstenot šī Panta nosacījumus. Ieinteresētās Dalībvalstis vienojas nekavējoties sākt konsultācijas pēc attiecīga lūguma ar nolūku noslēgt šādu savstarpēju vienošanos. Jebkuriem šādiem pasākumiem jāņem vērā inter alia pēdējo gadu sezonas īpatnības piegādēs. Par šo konsultāciju rezultātiem paziņo TMB, kas sniedz tādus ieteikumus ieinteresētajām Dalībvalstīm, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

4. Jāpanāk, ka ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā atspoguļo šādu ierobežojumu kopumu, ko attiecīgā Dalībvalsts piemērojusi dienu pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Netiek ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz produktiem vai Dalībvalstīm izņemot tos, kas atbilst šī Līguma nosacījumiem vai attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem3. Ierobežojumi, par kuriem netiek paziņots 60 dienu laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, jāatceļ nekavējoties.

5. Jebkurš vienpusējs pasākums, kas veikts atbilstoši MFA 3. pantam pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, var palikt spēkā uz tajā precizētu termiņu, bet nepārsniedzot 12 mēnešus, ja to ir pārbaudījusi Tekstiliju Uzraudzības padome (šeit un turpmāk Līguma tekstā "TSB"), kas izveidota MFA ietvaros. Ja TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt šādu vienpusēju pasākumu, TMB tas jāpārskata atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas nosaka 3. panta pasākumus MFA ietvaros. Jebkurš pasākums, kas pielietots atbilstoši MFA 4. pantā paredzētajai vienošanās pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, kas ir strīda objekts un kuru TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt, arī jāpārbauda TMB saskaņā ar MFA likumiem un procedūrām, kas attiecināmas uz šādu pārbaudi.

6. PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, katra Dalībvalsts integrē GATT 1994 produkciju, kuras apjoms sastāda ne mazāk kā 16% no kopējā Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa apjoma, kuri minēti Pielikumā HS slejās vai kategorijās. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām : šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

7. Detalizēti par darbību, kas veicama atbilstoši 6. paragrāfam paziņo attiecīgās Dalībvalstis, atbilstoši sekojošam:

(a) Dalībvalstis, kas saglabā ierobežojumus atbilstoši 1. paragrāfam, apņemas, neskatoties uz PTO Līguma spēkā stāšanās datumu, paziņot par šādām detaļām GATT Sekretariātam ne vēlāk kā datumā, ko noteicis 1994. gada Ministru lēmums. Sekretariāts nekavējoties izsūta šos paziņojumus citiem dalībniekiem informācijai. Šie paziņojumi ir pieejami TMB, kad tā nodibināta 21. paragrāfa nolūkā.

(b) Dalībvalstis, kuras atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, ir saglabājušas tiesības izmantot 6. panta nosacījumus, paziņo par šādām detaļām TMB ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, vai, attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras minētas 1. panta 3. paragrāfā, ne vēlāk kā 12. mēneša beigās, kopš PTO Līgums ir stājies spēkā. TMB izsūta šos paziņojumus citām Dalībvalstīm informācijai un pārbauda tos, kā paredzēts 21. paragrāfā.

8. Atlikusī produkcija, t. i. produkti, kas nav integrēti GATT 1994 atbilstoši 6. paragrāfam, tiek integrēti vadoties pēc HS slejām vai kategorijām sekojošos trīs posmos:

(a) 37. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 17% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(b) 85. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 18% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(c) 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, tekstiliju un apģērbu sektors paliek integrēts GATT 1994, ja visi ierobežojumi saskaņā ar šo Līgumu ir likvidēti.

9. Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, par savu nodomu atteikties no tiesībām izmantot 6. paragrāfa nosacījumus, šī Līguma mērķiem tiek uzskatītas kā tādas, kas integrējušas savu tekstila un apģērbu produkciju GATT 1994. Šādas Dalībvalstis, tādēļ ir atbrīvotas no 6. - 8. un 11. paragrāfu nosacījumu ievērošanas.

10. Nekas šajā Līgumā neattur Dalībvalsti, kura ir iesniegusi integrācijas programmu atbilstoši 6. vai 8. paragrāfam, no produktu integrēšanas GATT 1994 agrāk nekā to paredz šāda programma. Tomēr jebkura šāda produktu integrācija stājas spēkā līguma gada sākumā, un par detaļām tiek paziņots TMB vismaz trīs mēnešus iepriekš izsūtīšanai visām Dalībvalstīm.

11. Par attiecīgajām integrācijas programmām, atbilstoši 8. paragrāfam , detalizēti jāpaziņo TMB vismaz 12 mēnešus pirms tās stājas spēkā, un TMB tās jāizsūta visām Dalībvalstīm.

12. Bāzes apjoms ierobežojumiem attiecībā uz atlikušo produkciju, kas minēta 8. paragrāfā, atbilst ierobežojumu apjomam, kas minēts 1. paragrāfā.

13. Pirmajā šī Līguma posmā (no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma līdz 36. mēnesim, kopš tas ir spēkā ieskaitot), katra ierobežojuma līmenis atbilstoši MFA divpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā 12 mēnešus pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, tiek palielināts ik gadus ne mazākā apjomā kā nodokļu pieaugums, kas noteikts attiecīgajiem ierobežojumiem un palielināts par 16%.

14. Izņemot gadījumu, ja Preču tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija nolemj citādi atbilstoši 8. panta 12. paragrāfam, katra atlikušā ierobežojuma līmenis tiek paaugstināts ik gadus sekojošo šī Līguma posmu laikā par ne mazāk kā sekojoši:

(a) 2. posmam (no 37. līdz 84. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 1. posma laikā, palielinātu par 25%;

(b) 3. posmam (no 85. līdz 120. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā, ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 2. posma laikā, palielinātu par 27%.

15. Nekas šajā Līgumā nekavē Dalībvalsti no jebkura ierobežojuma, kas noteikts atbilstoši šim Pantam, likvidēšanas, kurš stājas spēkā jebkura līguma gada sākumā pārejas periodā, ar noteikumu, ka attiecīgajai eksportētājai Dalībvalstij un TMB par to tiek paziņots vismaz trīs mēnešus pirms likvidēšana stājas spēkā. Termiņu pirms paziņošanas var saīsināt līdz 30 dienām, par to vienojoties ar Dalībvalsti, kura tiek šādi ierobežota. TMB jāizsūta šādus paziņojumus visām Dalībvalstīm. Izskatot ierobežojumu likvidēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, attiecīgajām Dalībvalstīm jāpievērš pienācīga uzmanība līdzīgu eksportu statusam no citām Dalībvalstīm.

16. Elastības nosacījumiem, t. i. kāda faktora amplitūda, iespēja piemērot ilgāk un turpināšanas iespēja, kas pielietojami visiem ierobežojumiem, kuri noteikti un piemēroti atbilstoši šim pantam, jābūt tādiem pašiem, kā MFA divpusējos līgumos paredzētajiem 12 mēnešu periodā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā. Brīvai amplitūdai, ilgākas piemērošanas un turpināšanas kombinācijas izvēlei netiek piemēroti nekādi kvantitatīvie ierobežojumi.

17. Administratīvo pasākumu noteikšana, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem attiecībā uz jebkura šī panta nosacījuma izpildi, piekrīt attiecīgajām Dalībvalstīm uz savstarpējās vienošanās pamata. Par jebkuriem šādiem pasākumiem tiek informēta TMB.

18. Attiecībā uz Dalībvalstīm, kuru eksports ir pakļauts ierobežojumiem dienā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kuru ierobežojumi atspoguļo 1.2% vai mazāk no kopējā ierobežojumu apjoma, ko piemēro importējošā Dalībvalsts, sākot no 1991. gada 31. decembra, un par to ir paziņots atbilstoši šim pantam, tām tiek nodrošināta nozīmīga tirgus piekļuves uzlabošanās to eksportiem ar PTO Līguma spēkā stāšanos un šajā Līgumā aptvertā termiņa laikā, paātrina pieauguma likmes par vienu līmeni, kā noteikts 13. un 14. paragrāfā, vai ar vismaz ekvivalentu pielāgojumu palīdzību, par kuriem iespējams savstarpēji vienoties attiecībā uz dažādiem jauktiem bāzes apjomiem, pieauguma un elastības nosacījumiem. Par šādiem uzlabojumiem jāinformē TMB.

19. Jebkurā gadījumā, šī Līguma termiņa laikā, kurā aizsardzības pasākumu Dalībvalsts uzsāk saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu attiecībā uz kādu noteiktu produktu viena gada laikā sekojoši šī produkta integrācijai GATT 1994 atbilstoši šī Panta nosacījumiem, XIX panta nosacījumi, kā to tulko Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, ir spēkā, tiem saglabājoties kā norādīts 20. paragrāfā.

20. Gadījumā, ja šāds pasākums tiek piemērots izmantojot ārpustarifu līdzekļus, attiecīgā importējošā Dalībvalsts piemēro pasākumu tā, kā norādīts GATT 1994 XIII panta 2. (b) paragrāfā pēc jebkuras tādas eksportētājas Dalībvalsts lūguma, kuras produktu eksports bijis pakļauts ierobežojumiem kādā laika sprīdī šī Līguma ietvaros un tieši vienu gadu pirms aizsardzības pasākuma uzsākšanas. Attiecīgajai eksportējošajai Dalībvalstij jāadministrē šāds pasākums. Piemērojamais apjoms nedrīkst pazemināt attiecīgā eksporta līmeni zem nesenā pārstāvības perioda līmeņa, kas parasti tiek izteikts kā vidējais eksportu apjoms no attiecīgās Dalībvalsts pēdējos trīs pārstāvības gados par kuriem ir pieejama statistika. Turklāt, ja aizsardzības pasākums ir ticis piemērots ilgāk par vienu gadu, pielietojamais apjoms arvien progresīvi jāliberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Šādos gadījumos attiecīgā eksportējošā Dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības būtiski līdzvērtīgu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai atbilstoši GATT 1994 XIX panta 3. (a) paragrāfam.

21. TMB kontrolē šī panta īstenošanu. Tai pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma jāpārbauda jebkurš jautājums, kas skar šī Panta nosacījumu īstenošanu. TMB jāsagatavo attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm piemēroti ieteikumi vai secinājumi ne vēlāk kā 30 dienu laikā, pēc tam, kad šīs Dalībvalstis ir uzaicinātas piedalīties.

3. pants

1. 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm, kas saglabā ierobežojumus4 attiecībā uz tekstila un apģērbu produkciju (izņemot ierobežojumus, kas tiek saglabāti saskaņā ar MFA un predzēti ar 2. panta nosacījumiem), vai tie ir atbilstoši GATT 1994 vai nav, (a) jāsniedz par šādiem ierobežojumiem detalizēts paziņojums TMB, vai (b) jāiesniedz TMB informācija par šādiem ierobežojumiem ar norādi par citām PTO institūcijām, kurām ir šādi paziņots. Paziņojumos, kur tas iespējams, jāsniedz informācija par jebkuru ierobežojumu pamatojumu GATT 1994, ieskaitot GATT 1994 nosacījumus, pamatojoties uz kuriem šie ierobežojumi ir piemēroti.

2. Dalībvalstīm, kuras saglabā ierobežojumus saskaņā ar 1. paragrāfu, izņemot tos, kurus piemēro atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, vai nu:

(a) jāpanāk to atbilstība GATT 1994 viena gada laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, un jāpaziņo par šādu darbību TMB; vai arī

(b) jāsadala šādi ierobežojumi posmos pieaugošā kārtībā atbilstoši programmai, kuru ierobežojumus saglabājošajai Dalībvalstij jāiesniedz TMB ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā programmā jāparedz visu ierobežojumu sadalīšana posmos termiņā, kas nepārsniedz šī Līguma termiņu. TMB izstrādā ieteikumus attiecīgajai Dalībvalstij par šādu programmu.

3. Šī Līguma darbības laikā Dalībvalstīm jāinformē TMB par paziņojumiem, kas iesniegti jebkurām citām PTO institūcijām par jebkuriem jauniem ierobežojumiem vai izmaiņām pastāvošajos ierobežojumos tekstila un apģērbu produkcijai, kas piemēroti atbilstoši jebkuram GATT 1994 nosacījumam, 60 dienu laikā pēc to spēkā stāšanās.

4. Jebkura Dalībvalsts var informēt TMB ar pretējiem paziņojumiem par GATT 1994 pamatojumu vai par jebkuriem ierobežojumiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts var uzsākt darbību attiecībā uz šādiem paziņojumiem saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem vai procedūrām attiecīgajā PTO institūcijā.

5. TMB izsūta paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, visām Dalībvalstīm to informācijai.

4. pants

1. Ierobežojumus, kas minēti 2. paragrāfā, un tos, kurus pielieto atbilstoši 6. pantam, administrē eksportējošās Dalībvalstis. Importējošajām Dalībvalstīm nav pienākums pieņemt vairāk preču sūtījumus nekā paredzēts ierobežojumos atbilstoši 2. pantam, vai ierobežojumos, kurus piemēro saskaņā ar 6. panta nosacījumiem.

2. Dalībvalstis vienojas, ka izmaiņu ieviešana, piemēram, izmaiņu praksē, noteikumos, procedūrās un tekstila un apģērbu produkcijas kategoriju noteikšanā, ieskaitot tās izmaiņas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, šādu ierobežojumu īstenošanā vai pārvaldē, kas pieminēti vai pielietoti šajā Līgumā: nedrīkst izjaukt tiesību un pienākumu līdzsvaru starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam; nelabvēlīgi ietekmēt pieejamību, kas iespējama Dalībvalstij; nedrīkst traucēt šādas pieejamības izmantošanu vai kaitēt tirdzniecībai šī Līguma ietvaros.

3. Ja atbilstoši 2. panta nosacījumiem paziņots par tāda produkta integrāciju, kurš sastāda tikai daļu no ierobežojuma, Dalībvalstis ar šo vienojas, ka jebkuras izmaiņas šī ierobežojuma apjomā nekaitē tiesību un pienākumu līdzsvaram starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam.

4. Ja izmaiņas, kas minētas 2. un 3. paragrāfā tomēr ir nepieciešamas, Dalībvalstis vienojas, ka tā Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas, par to paziņo un, ja iespējams, uzsāk konsultācijas ar izmaiņu ietekmēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm pirms šādu izmaiņu īstenošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un vienlīdzīgu piemērošanu. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka ja konsultācijas pirms īstenošanas nav iespējamas, Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas pēc izmaiņu ietekmētās Dalībvalsts lūguma, konsultējas 60 dienu laikā ar attiecīgajām Dalībvalstīm ar nolūku panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un objektīvu piemērošanu. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts var nosūtīt jautājumu TMB, lai saņemtu ieteikumus 8. pantā noteiktajā kārtībā. Ja TSB nav iespējams pārbaudīt strīdu attiecībā uz šādām izmaiņām pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, to pārbauda TMB atbilstoši MFA likumiem un procedūrām, kas pielietojamas šādā pārbaudē.

5. pants

1. Dalībvalstis vienojas, ka krāpšana — kravu pārsūtīšana, atpakaļnosūtīšana, viltotas izcelsmes deklarācijas un oficiālu dokumentu viltošana, grauj šī Līguma īstenošanu tekstila un apģērbu sektora integrēšanai GATT 1994. Secīgi, Dalībvalstīm jāievieš nepieciešamās likumdošanas normas un/ vai administratīvās procedūras, kas vērstas un paredz rīcību pret šādu krāpšanu. Dalībvalstis ar šo vienojas, ka tās pilnībā sadarbosies atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai risinātu problēmas, kuras radušās krāpšanas rezultātā.

2. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts krāpjot ar kravu pārsūtīšanu, atpakaļnosūtīšanu, viltotām izcelsmes deklarācijām vai oficiālās dokumentācijas viltošanu un, ka nekādi pasākumi netiek veikti, vai arī veiktie ir nepietiekoši, lai vērstos un/ vai rīkotos pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij jākonsultējas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas konsultācijas tiek rīkotas nekavējoties un, ja iespējams, ne vēlāk, kā 30 dienu laikā. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai.

3. Dalībvalstis vienojas par nepieciešamo darbību veikšanu atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai izpētītu un nepieciešamības gadījumā veiktu juridisku un/ vai administratīvu darbību pret krāpšanas gadījumiem to teritorijās. Dalībvalstis vienojas pilnā mērā sadarboties atbilstoši to vietējiem likumiem un procedūrām krāpšanas gadījumos vai sūdzību gadījumos par šī Līguma pārkāpumiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus importa, eksporta, un, kur iespējams, pārsūtīšanas vietās. Ar šo vienojas, ka šāda iekšzemes likumiem un procedūrām atbilstoša sadarbība ietver: krāpšanas gadījumu izpēti, kas palielina ierobežotā eksporta apjomu uz Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus; apmaiņu ar dokumentiem, korespondenci, ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju cik tas plaši iespējams; ražotņu apmeklējumu, kā arī kontaktu nodrošināšanu pēc attiecīga lūguma un katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstīm jācenšas noskaidrot jebkura šāda krāpšanas vai sūdzības par krāpšanu gadījuma apstākļi, ieskaitot iesaistīto eksportētāju un importētāju lomas.

4. Ja izpētes rezultātā rodas pietiekoši pierādījumi, ka notikusi krāpšana (piem., ja ir atklāti pierādījumi attiecībā par patiesās izcelsmes vietu vai valsti un šādas krāpšanas apstākļiem), Dalībvalstis ar šo vienojas, ka ir jāveic attiecīga rīcība tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai vērstos pret šo problēmu. Šāda rīcība var ietvert preču ievešanas aizliegumu vai, ja preces ir ievestas, nodevu pielāgošanu ierobežošanas apjomiem, kas atspoguļo īsto izcelsmes valsti vai vietu, pienācīgi ievērojot reālos apstākļus un valsts vai īstās izcelsmes vietas iesaistīšanos. Arī tad, ja ir atklāti pierādījumi par Dalībvalstu teritoriju iesaistīšanos, ar kuru palīdzību preces ir pārsūtītas, šāda attiecīgā rīcība var būt ierobežojumu ieviešana pret šādām Dalībvalstīm. Jebkura šāda rīcība, kopā ar termiņa un apjomu noteikšanu, var tikt veikta pēc konsultācijām, kuras tiek rīkotas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecīgo Dalībvalstu starpā, par ko jāinformē TMB, nodrošina turklāt pilnīgu pamatojumu. Attiecīgās Dalībvalstis var konsultāciju rezultātā vienoties par citu līdzekļu piemērošanu. Par jebkuru šādu vienošanos arī tiek paziņots TMB un tā var pēc saviem ieskatiem sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura attiecīgā Dalībvalsts var šo jautājumu neatliekamai pārbaudei un ieteikumu sagatavošanai nosūtīt TMB.

5. Gadījumi var ietvert tranzīta sūtījumus cauri valstīm vai vietām bez jebkādām izmaiņām vai labojumiem attiecībā uz precēm, kas atrodas šādā sūtījumā tranzīta vietās. Dalībvalstis uzsver, ka šādās tranzīta vietās var nebūt praktiski iespējami veikt šādu sūtījumu kontroli.

6. Dalībvalstis vienojas, ka viltotas šķiedru satura, daudzumu, aprakstu vai preču klasifikācijas deklarācijas arī kaitē šī Līguma mērķiem. Ja ir atklāti pierādījumi, ka kāda viltota deklarācija ir sastādīta krāpšanas nolūkā, Dalībvalstis vienojas, ka ir veicami attiecīgi pasākumi atbilstoši vietējiem likumiem un procedūrām, eksportā vai importā iesaistītajām personām. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts, krāpjot ar šādu viltotu deklarāciju, un nekādi administratīvi pasākumi netiek veikti, vai arī tie ir neatbilstoši, lai vērstos un/ vai uzsāktu darbību pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij nekavējoties jākonsultējas ar iesaistīto Dalībvalsti, lai meklētu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Ja šāds risinājums nav panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai. Šis nosacījums neattur Dalībvalstis no tehniska rakstura pielāgojumiem, ja deklarācijās ir pieļautas netīšas kļūdas.

6. pants

1. Dalībvalstis atzīst, ka pārejas periodā var būt nepieciešams pielietot īpašu pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu (šeit un turpmāk Līguma tekstā — "pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzība"). Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo Līgumu var pielietot jebkura Dalībvalsts attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti Pielikumā, izņemot tos produktus, kuri integrēti GATT 1994 saskaņā ar 2. panta nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras nesaglabā ierobežojumus atbilstoši 2. pantam, paziņo TMB 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā par to, vai tās vēlas vai nevēlas saglabāt tiesības izmantot šī Panta nosacījumus. Dalībvalstis, kuras nav akceptējušas MFA pagarinošos Protokolus kopš 1986. gada, iesniedz šādu paziņojumu 6 mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi jāpielieto cik vien iespējams saudzīgi, atbilstoši šī Panta nosacījumiem un integrācijas procesa efektīvai īstenošanai saskaņā ar šo Līgumu.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi var tikt veikti saskaņā ar šo Pantu, ja, pamatojoties uz Dalībvalsts lēmumu5 noskaidrojas, ka noteikta prece tiek ievesta tās teritorijā tādos daudzumos, ka tas rada nopietnu kaitējumu, vai reālus draudus vietējai rūpniecībai, kura ražo līdzīgu un/vai tieši konkurējošu produkciju. Nopietnam kaitējumam vai tā reālajiem draudiem ir jābūt uzskatāmi izrietošiem no šīs preces kopējā importa daudzuma palielināšanās un nevis no citiem faktoriem, piemēram no tehnoloģiskām izmaiņām vai patērētāju izvēles svārstībām.

3. Nosakot nopietna kaitējuma vai tā reālu draudu faktu kā minēts 2. paragrāfā, Dalībvalstij jāizpēta šādu importu ietekme uz kādu konkrētu rūpniecības nozari pēc sekojošiem ekonomiskajiem parametriem: saražotā produkcija, ražīgums, ražotspējas izlietojums, inventārs, tirgus daļa, eksporti, darba algas, nodarbinātība, iekšzemes cenas, peļņa un investīcijas; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu.

4. Jebkurš līdzeklis atbilstoši šī panta nosacījumiem tiek piemērots katrai Dalībvalstij individuāli. Dalībvalsts vai Dalībvalstis, kurām nodarīts nopietns kaitējums vai eksistē tā reāli draudi kā aprakstīts 2. un 3. paragrāfā, tiek noteiktas pamatojoties uz krasu un ievērojamu importa pieaugumu, reālu vai tā draudiem6, individuāli no šādas Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, un pamatojoties uz: importa apjoma salīdzinājumu ar importu no citiem avotiem, ieņemto tirgus daļu, importa un iekšzemes cenām komercdarbības salīdzinošajā posmā; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu. Šādu iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli nepiemēro attiecībā uz tādas Dalībvalsts eksportu, kurai noteikta produkta eksports jau ir pakļauts ierobežojumiem saskaņā ar šo Līgumu.

5. Nopietnu kaitējumu vai to reālo draudu noteikšanai darbības termiņš, kurā jāuzsāk iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana, nepārsniedz 90 dienas no sākotnējā paziņošanas datuma atbilstoši 7. paragrāfa nosacījumiem.

6. Pielietojot pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš eksportējošo Dalībvalstu interesēm, kā aprakstīts zemāk:

(a) vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm jāpiešķir ievērojami labvēlīgāks statuss pēc iespējas visos tā elementos, vai vismaz vispārējā kontekstā, par to, kas piešķirts citām šajā paragrāfā minētajām Dalībvalstu grupām;

(b) Dalībvalstīm, kuru kopējais tekstila un apģērbu eksporta apjoms salīdzinājumā ar citu Dalībvalstu kopējo eksporta apjomu ir neliels, un kuras importē tikai nelielu procentu no kopējā šī produkta importa apjoma importētājā Dalībvalstī, tiek piešķirts diferenciāls un daudz labvēlīgāks statuss nosakot ekonomiskos noteikumus saskaņā ar 8., 13. un 14. paragrāfiem. Šīm piegādātājām atbilstoši 1. panta 2. un 3. paragrāfam tiks pienācīgi novērtētas iespējas tirdzniecības attīstībai nākotnē, kā arī nepieciešamība atļaut komerciālu apjomu importēšanu no tām;

(c) pret jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras ražo vilnu un kuru ekonomika un tirdzniecība tekstila un apģērbu jomā ir atkarīgi no vilnas sektora, kā arī kuru kopējais tekstila un apģērbu eksports sastāv gandrīz vienīgi no vilnas izstrādājumiem un kuru tekstila un apģērbu tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels attiecībā pret importējošo Dalībvalstu tirgiem, jānodrošina īpaša attieksme pret šādu Dalībvalstu eksporta vajadzībām kvotu apjomu, pieauguma likmju un elastīguma apsvēršanas procesā;

(d) labvēlīgāks statuss tiek noteikts otrreizējam tekstila un apģērbu produkcijas importam, kurus kāda Dalībvalsts ir eksportējusi uz citu Dalībvalsti pārstrādei un sekojošam otrreizējam importam, saskaņā ar importētājas Dalībvalsts likumiem un praksi, ja šie produkti tiek importēti no Dalībvalsts, kurai šis tirdzniecības veids ir nozīmīga tekstila un apģērbu kopējā eksporta daļu.

7. Dalībvalstij, kura ierosinājusi veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, jākonsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāda darbība. Lūgumam par konsultācijām jāpievieno specifiska, atbilstoša un iespējami nesena faktoloģiskā informācija, sevišķi attiecībā uz: (a) faktoriem, kas minēti 3. paragrāfā, uz kuriem Dalībvalsts, kura uzsāk pasākumu ir balstījusi savu apgalvojumu, ka pastāv nopietns kaitējums vai tā reāli draudi; un (b) 4. paragrāfā minētajiem faktoriem, uz kuriem pamatojoties tā ierosina uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pret attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm.

Saskaņā ar šo paragrāfu izteiktu lūgumu sakarā informācija jāattiecina pēc iespējas tiešāk uz nosakāmajiem produkcijas segmentiem un termiņu saskaņā ar 8. paragrāfu. Dalībvalstij, kura uzsāk darbību, jānorāda arī specifiskais apjoms, par kuru tiek ierosināts ierobežojums attiecīgās produkcijas importam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm; šāds apjoms nav mazāks kā tas, kas minēts 8. paragrāfā. Dalībvalstij, kura vēlas rīkot konsultācijas paralēli jāiesniedz TMB priekšsēdētājam ziņojums par šīm konsultācijām, kurā apskatīti atbilstošie faktoloģiskie dati saskaņā ar 3. un 4. paragrāfā norādītajiem un ierosinātais ierobežojuma apjoms. Priekšsēdētājs informē TMB Dalībvalstis par konsultāciju lūgumu, norādot Dalībvalsti, kura izsaka šādu lūgumu, apskatāmo produktu un Dalībvalsti, kura ir saņēmusi konsultāciju lūgumu. Attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm jāatbild uz šo lūgumu nekavējoties un konsultācijas jāsarīko nekavējoties un parasti jāpabeidz 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

8. Ja konsultācijās panākta savstarpēja izpratne par to, ka dotajā situācijā nepieciešami ierobežojumi kādas noteiktas preces eksportam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, šāda ierobežojuma apjomam jābūt noteiktam ne mazākam par reālā eksporta vai importa apjomu no ieinteresētās Dalībvalsts 12 mēnešu laikā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iesniegts lūgums par konsultācijām.

9. Ja panākta vienošanās par ierobežojumu, par tā detaļām jāpaziņo TMB 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas datuma. TMB jālemj par to, vai līgums ir pamatots atbilstoši šī panta nosacījumiem. Lai pieņemtu lēmumu, TMB ir jābūt pieejamam faktoloģiskajam materiālam, kas tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis. TMB pēc saviem ieskatiem var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

10. Ja 60 dienu laikā sākot no no datuma, kad tika saņemts lūgums par konsultācijām, nav noslēgts līgums starp Dalībvalstīm, Dalībvalsts, kura ierosinājusi uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, var piemērot ierobežojumu importa datumam vai eksporta datumam saskaņā ar šī panta nosacījumiem 30 dienu laikā pēc 60 dienu konsultāciju termiņa beigām un tai paralēli jānosūta šis jautājums TMB. Visām Dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt šādu jautājumu TMB pirms 60 dienu termiņa izbeigšanās. Abos gadījumos TMB nekavējoties jāizskata jautājums, arī jānosaka nopietns kaitējums vai tā reālie draudi un tā cēloņi, kā arī 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Lai veiktu šādu jautājuma izpēti, TMB jābūt pieejamiem faktoloģiskajiem datiem, kuri tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī jebkurai citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis.

11. Sevišķi neparastos un kritiskos apstākļos, kad kavēšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, 10. paragrāfam atbilstošam pasākumam drīkst būt pagaidu raksturs, ar noteikumu, ka konsultāciju pieprasījums un paziņojums TMB ir iesniegts ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pasākuma piemērošanas. Gadījumā, ja konsultāciju rezultātā līgums netiek noslēgts, TMB jāpaziņo par konsultāciju iznākumu un beigšanu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas no pasākuma piemērošanas datuma. TMB nekavējoties jāveic šī jautājuma izskatīšana un 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja konsultācijas nebeidzas ar līguma noslēgšanu, Dalībvalstis paziņo TMB par to beigšanu, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 90 dienas no šī pasākuma izpildes datuma. TMB var sniegt tādus ieteikumus, kādus tā uzskata par vajadzīgām ieinteresētajām Dalībvalstīm.

12. Dalībvalsts var turpināt pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šī panta nosacījumiem: (a) līdz trīs gadiem bez pagarinājuma, vai (b) līdz prece ir integrēta GATT 1994; īstenojoties jebkuram no abiem minētajiem faktoriem.

13. Ja gadījumā ierobežojošais līdzeklis paliek spēkā uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, turpmāko gadu apjoms ir vienāds ar pirmajam gadam noteikto apjomu, kas palielināts par pieauguma likmi ne mazāku kā 6% gadā, ja vien tas nav citādi pamatots TMB. Ierobežojuma apjoms attiecīgajam produktam var tikt pārsniegts kādā no diviem sekojošajiem gadiem ar ilgāku piemērošanu un/ vai turpināšanu par 10%, no kuriem turpināšana nesastāda vairāk kā 5%. Kombinētai ilgākas piemērošanas un turpināšanas faktoru un 14. panta nosacījumu izmantošanai netiek piemēroti nekādi kvantitatīvi ierobežojumi.

14. Ja Dalībvalsts nosaka ierobežojumus vairāk kā vienam citas Dalībvalsts produktam, ar vienošanos noteikto ierobežojuma apjomu saskaņā ar šo pantu drīkst pārsniegt par 7% katram šādam produktam, ar nosacījumu, ka kopējais ierobežojumiem pakļautais eksports nepārsniedz kopējo visu produktu apjomu, kas šādi tiek ierobežoti saskaņā ar šo pantu pamatojoties uz vienošanos par kopējām vienībām. Gadījumā, ja ierobežojumu piemērošanas periodi šiem produktiem nesakrīt viens ar otru, šis nosacījums jāpiemēro katram daļēji segtajam periodam pēc pro rata principa.

15. Ja iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots saskaņā ar šo pantu attiecībā uz produktu, kuram iepriekš bija noteikts ierobežojums atbilstoši MFA 12 mēnešus pirms PTO Līguma spēkā stāšanās vai saskaņā ar 2. vai 6. panta nosacījumiem, jaunā ierobežojuma apjoms ir apjoms, kurš paredzēts 8. paragrāfā, ja vien jaunais ierobežojums nestājas spēkā viena gada laikā no:

(a) paziņošanas datuma, kas minēts 2. panta 15. paragrāfā, par iepriekšējā ierobežojuma atcelšanu; vai

(b) iepriekšējā ierobežojuma atcelšanas datuma atbilstoši šī panta vai MFA nosacījumiem,

un šādā gadījumā šis apjoms nedrīkst mazāks nekā lielākais: (i) ierobežojuma apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā, kurā prece tikusi pakļauta ierobežojumam, vai (ii) ierobežojuma apjoms, ko paredz 8. paragrāfs.

16. Ja Dalībvalsts, kura nesaglabā ierobežojumu saskaņā ar 2. pantu, nolemj piemērot ierobežojumu atbilstoši šī panta nosacījumiem, tā veic attiecīgus pasākumus, kur: (a) pilnībā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ar normālu komerciālo praksi eksporta un importa darījumos pamatotas noteikto tarifu klasifikāciju un kvantitatīvās vienības attiecībā uz šķiedras sastāvu un konkurenci par to pašu iekšzemes tirgus segmentu, un (b) izvairās no pārmērīgas kategorizācijas.

Lūgumā par konsultācijām, kas minēts 7. -11. paragrāfos, jāietver pilna informācija par šādiem pasākumiem.

7. pants

1. Kā integrācijas procesa sastāvdaļu un atsaucoties uz īpašām saistībām, kuras uzņemas Dalībvalstis Urugvajas raunda rezultātā, visas Dalībvalstis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai ievērotu GATT 1994 noteikumus un disciplīnas, ar nolūku:

(a) sasniegt labāku pieejamību tirgum tekstila un apģērbu produktiem ar tādu pasākumu palīdzību, kā tarifu un saistību samazināšana, ārpustarifu barjeru samazināšana un atcelšana, kā arī muitas, administratīvo un licencēšanas formalitāšu vienkāršošana;

(b) veicināt attiecīgās politikas pielietošanu jautājumos par godīgiem un taisnīgiem tekstilu un apģērba tirdzniecības apstākļiem tādās jomās kā dempinga un antidempinga noteikumi un procedūras, subsīdijas un pretsubsīdiju pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības; un

(c) izvairīties no importu diskriminācijas tekstila un apģērbu sektorā, veicot pasākumus vispārējās tirdzniecības politikas ietvaros.

Šādi pasākumi nemazina Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994.

2. Dalībvalstis paziņo TMB par ar šī Līguma īstenošanu saistītiem pasākumiem, kas minēti 1. paragrāfā. Ar noteikumu, ka par tiem ir paziņots citām PTO institūcijām, šī paragrāfa prasību izpildīšanai ir pietiekami iesniegt kopsavilkumu ar norādēm uz oriģinālo paziņojumu. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības iesniegt TMB pretpaziņojumus.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka kāda cita Dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas minēti 1. paragrāfā, un ir izjaukts šajā Līgumā noteiktais tiesību un pienākumu līdzsvars, šī Dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu attiecīgajām PTO institūcijām un paziņot par to TMB. Jebkuri attiecīgo PTO institūciju turpmākie secinājumi vai vērtējumi veido daļu no TMB visaptverošā ziņojuma.

8. pants

1. Lai uzraudzītu šī Līguma izpildi, iepazītos ar visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu un to atbilstību, kā arī, lai veiktu pasākumus, kurus īpaši pieprasa šis Līgums, ar šo tiek izveidota Tekstila uzraudzības iestāde (TMB). TMB sastāv no priekšsēdētāja un 10 biedriem. TMB ir līdzsvaroti un plaši pārstāvēta ar visām Dalībvalstīm un nodrošina savā sastāvā esošo dalībvalstu rotāciju attiecīgos termiņos. Preču tirdzniecības padomes nozīmētajām Dalībvalstīm savukārt jānozīmē dalībvalstis darbam TMB, pildot to funkcijas pēc ad personam principa.

2. TMB jāizstrādā tās darba procedūras. Kaut gan ar to saprot, ka TMB konsensusa nolūkā nav nepieciešama Dalībvalstu, kuras saistītas ar TMB pārbaudē esošo neatrisināto jautājumu, nozīmēto dalībvalstu piekrišanu vai viedokļu vienādību.

3. TMB jāuzskata par pastāvīgi darbojošos organizāciju un tai pēc nepieciešamības jāsapulcējas šajā Līgumā noteikto funkciju pildīšanai. Tai jāvadās pēc paziņojumiem un Dalībvalstu iesniegtās informācijas saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma pantiem, papildina minēto ar jebkuru citu papildus informāciju vai nepieciešamajām detaļām, kuras Dalībvalstis var iesniegt vai TMB var pieprasīt no tām. TMB var arī balstīties uz paziņojumiem, kas iesniegti citām PTO institūcijām un ziņojumiem no šīm institūcijām, kā arī uz informāciju, kas iegūta no pēc tās ieskatiem izvēlētiem avotiem.

4. Dalībvalstis piešķir viena otrai vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuriem jautājumiem šī Līguma ietvaros.

5. Ja šajā Līgumā paredzētajās divpusējās konsultācijās nav panākts savstarpējs risinājums, TMB pēc kādas no Dalībvalstīm pieprasījuma un pēc rūpīgas un ātras jautājuma izskatīšanas, sniedz ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

6. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, TMB nekavējoties izskata jebkuru jautājumu, kurš pēc šīs Dalībvalsts uzskatiem ir tās interesēm noteicošs saskaņā ar šo Līgumu un par kuru konsultācijās starp šo un attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums. Attiecībā uz šiem jautājumiem TMB var izdarīt piezīmes pēc saviem ieskatiem, kādas tā uzskata par nepieciešamām attiecīgajām Dalībvalstīm pārbaudes nolūkā, ko paredz 11. paragrāfs.

7. Pirms savu ieteikumu vai piezīmju noformulēšanas TMB uzaicina piedalīties tās Dalībvalstis, kuras varētu būt tieši saistītas ar attiecīgo jautājumu.

8. Visos gadījumos, kad TMB tiek aicināta sniegt ieteikumus vai secinājumus, tai tas jādara vēlams 30 dienu laikā, ja vien šajā Līgumā nav precizēts cits termiņš. Visi šāda veida ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti tieši attiecīgajām Dalībvalstīm. Šādi ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti arī Preču tirdzniecības padomes informācijai.

9. Dalībvalstīm jātiecas pilnībā akceptēt TMB ieteikumus, kam jānodrošina nepieciešamā uzraudzība šādu ieteikumu izpildei.

10. Ja Dalībvalsts uzskata, kā tā nespēj ievērot TMB ieteikumus, tai jānorāda iemesli TMB ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas. Pēc rūpīgas šādu iemeslu izskatīšanas TMB pēc saviem ieskatiem sagatavo un nekavējoties sniedz jebkurus turpmākos ieteikumus. Ja pēc šādām turpmākajiem ieteikumiem jautājums jopojām ir neatrisināts, viena vai otra Dalībvalsts var ierosināt šo jautājumu Strīdus noregulēšanas institūcijā atsaucoties uz GATT 1994 XXIII panta 2. paragrāfu un Vienošanās par strīdu noregulēšanu attiecīgajiem nosacījumiem.

11. Lai pārraudzītu šī Līguma īstenošanu, Preču tirdzniecības padome veic vispārēju pārbaudi pirms katra integrācijas procesa posma beigām. Lai piedalītos šajā pārbaudē, TMB vismaz piecus mēnešus pirms katra posma beigām, nosūta Preču tirdzniecības padomei visaptverošu ziņojumu par šī Līguma īstenošanu pārbaudāmā posma laikā, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas attiecas uz integrācijas procesu, pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pielietošanu un atsaucoties uz GATT 1994 noteikumu un procedūru pielietošanu, kā noteikts attiecīgi 2., 3., 6. un 7. paragrāfos. TMB visaptverošais ziņojums var ietvert jebkurus ieteikumus Preču tirdzniecības Padomei pēc TMB ieskatiem.

12. Vadoties pēc vispārējās pārbaudes rezultātiem, Preču tirdzniecības padome pēc konsensusa principa pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem šajā līgumā paredzēto tiesību un saistību līdzsvara nodrošināšanai. Jebkuru strīdu, kas var rasties attiecībā uz 7. pantā minēto jautājumu noregulēšanu, Strīdus noregulēšanas institūcija var atļaut, galīgo datumu kas noteikts 9. pantā neietekmējot, 2. panta 14. paragrāfa piemērošanu pārbaudei sekojošajam posmam jebkurai Dalībvalstij, kura neievēro savas saistības saskaņā ar šo Līgumu.

9. pants

Šis Līgums un visi tajā minētie ierobežojumi tiek izbeigti 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, datumā, kurā tekstila un apģērbu sektors tiks pilnībā integrēts GATT 1994. Šis Līgums nevar tikt pagarināts.

PIELIKUMS

PREČU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS LĪGUMS

1. Šajā pielikumā uzskaitīta tekstila un apģērba produkcija, ko nosaka Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) sešzīmju ciparu kodu līmenis.

2. Darbība saskaņā ar garantijas pasākumiem 6. pantā tiek veikta attiecībā uz noteiktiem tekstila vai apģērbu produktiem un nevis pamatojoties uz HS saturu per se.

3. Darbība saskaņā ar drošības pasākumiem šī Līguma 6. pantā neattiecas uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstu nerūpnieciski cilvēka radītiem pašaustiem audumiem, nerūpnieciskiem roku darba produktiem, kuri cilvēka radīti no šādiem pašaustiem audumiem, vai tradicionālajiem tautas amatniecības tekstilizstrādājumiem un apģērbu, ar noteikumu, ka šāda produkcija ir pareizi sertificēta atbilstoši noteikumiem, kas pastāv attiecīgo Dalībvalstu starpā;

(b) vēsturiski tirdzniecībā esošajām tekstilprecēm, kuras tikušas tirgotas starptautiskā mērogā komerciāli ievērojamos daudzumos pirms 1982. gada, tādām kā somas, maisi, paklāju oderes, virves, rokturi, pīti paklāji, sedziņas, paklāji, kas parasti pagatavoti no tādām šķiedrām kā džuta, kokoss, sisalšķiedra, abaka, magueja un henekvena;

(c) produkciju, kas cilvēka radīta no dabīgā zīda.

Šādiem produktiem pielietojami GATT 1994 XIX panta nosacījumi, kā to skaidro Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) produkcijas saraksts Xl sekcijas ietvaros

(Tekstils un tekstila izstrādājumi)

HS Nr.Preces apraksts

Ch. 50 Zīds

5004.00 Zīda dzija (ne no zīda atlikām vērptā) neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5005.00 Dzija, kas vērpta no zīda atlikām, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5006.00 Zīda dzija un no zīda atlikām vērptā dzija, neiesaiņota mazumtirdzniecībai, zīdtārpiņu pavediens

5007.10 Audumi no zīda atsukām

5007.20 Audumi no zīda/ zīda atlikām, ne zīda atsuku audumi, kas satur 85% šādu šķiedru

5007.90 Audumi no zīda, pārējie

Ch. 51 Vilna, smalki un rupji dzīvnieku mati, zirga astru šķiedra un audumi

5105.10 Kārsta vilna

5105.21 Ķemmēta vilna atgriezumos

5105.29 Jēlvilna un cita ķemmētā vilna, ne ķemmēta vilna atgriezumos

5105.30 Smalki dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

5106.10 Kārstas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5106.20 Kārstas vilnas dzija, <85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.10 Ķemmētas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.20 Ķemmētas vilnas dzija, < 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.10 Šķiedra no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.20 Šķiedra no ķemmētiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.10 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.90 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, <85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5110.00 Rupju matu vai zirga astru šķiedra

5111.11 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </=300 g/m2

5111.19 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, 300 g/m2

5111.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5112.11 Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </= 200 g/m2

5112.19 Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, >200 g/m2

5112.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5113.00 Audums no rupjiem dzīvnieku matiem, zirgu sariem

Ch. 52 Kokvilna

5204.11 Kokvilnas šujamdiegi, >/=85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.19 Kokvilnas šujamdiegi, <85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.20 Kokvilnas šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai mazumtirdzniecībai

5205.11 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.12 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.13 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.14 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.15 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.21 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.22 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.23 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.24 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.25 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.31 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.32 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.33 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.34 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.35 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.41 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.42 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.43 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 232.56>dtex >/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.44 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 192.31>dtex >/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.45 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.11 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti,

5206.12 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti,

5206.13 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti,

5206.14 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti,

5206.15 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.21 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5206.22 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti

5206.23 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5206.24 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5206.25 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.31 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.32 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.33 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.34 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.35 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.41 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta,>/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.42 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 714.29 >dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.43 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 232.56 >dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.44 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 192.31 >dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.45 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5207.10 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi)>/=85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5207.90 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi) <85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5208.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, nebalināts

5208.12 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, nebalināts

5208.13 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5208.19 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5208.21 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, balināts

5208.22 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, balināts

5208.23 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5208.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5208.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, krāsots

5208.32 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%,>100g/m2 līdz 200g/m2, krāsots

5208.33 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5208.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5208.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, dzija krāsota

5208.42 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, dzija krāsota

5208.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota

5208.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota, pārējie

5208.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, apdruka

5208.52 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, apdruka

5208.53 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5208.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5209.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.19 Kokvilnas audumi,>/=85%,vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5209.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.22 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5209.31 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.32 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5209.41 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.42 Denīma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2

5209.43 Sarža pinuma kokvilnas audums, ne denim,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5209.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.52 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5210.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.19 Kokvilnas audums,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, nebalināts, pārējie

5210.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.29 kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, balināts, pārējie

5210.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, krāsots, pārējie

5210.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.42 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5210.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5210.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, apdruka

5210.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, apdruka, pārējie

5211.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.19 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, nebalināts, pārējie

5211.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.29 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5211.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5211.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5211.42 Denīma kokvilnas audumi, <85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2

5211.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi, ne denīma,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200g/m2, šķiedra krāsota

5211.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5211.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, apdruka, pārējie

5212.11 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.12 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.13 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.14 Kokvilnas audumi,</=200g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.15 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5212.21 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.22 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.23 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.24 Kokvilnas audumi, >200 g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.25 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

Ch. 53 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedra un audumi

5306.10 Linu šķiedra, vienkārša

5306.20 Linu šķiedra, daudzkārtu vai šķeterēta

5307.10 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, vienkārtas

5307.20 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, daudzkārtu vai šķeterētas

5308.20 Īstā kaņepāju šķiedra

5308.90 Citas augu valsts tekstilšķiedras

5309.11 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.19 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5309.21 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.29 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5310.10 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, ne nebalināts

5310.90 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, nebalināts

5311.00 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedras audums

Ch. 54 Sintētiskās šķiedras

5401.10 Šujamdiegi no sintētiskajiem pavedieniem

5401.20 Šujamdiegi no mākslīgajiem pavedieniem

5402.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), neilons/cita poliamīda šķiedras, neiesaiņoti

5402.20 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), poliesters, neiesaiņoti

5402.31 Teksturētie pavedieni, pārējie, neilons/citi poliamīdi fil,</=50tex/s.y., neiesaiņoti

5402.32 Teksturētie pavedieni, pārējie, ar neilona/citu poliamīdu sastāvu,>50 tex/s.y., neiesaiņoti

5402.33 Teksturētie pavedieni, pārējie, poliesters, neiesaiņoti vai iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5402.39 Teksturētie sintētiskie pavedieni, pārējie, neiesaiņoti

5402.41 Neilona vai cita poliamīda pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.42 Poliestera sintētiskie pavedieni, daļēji orientēti, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5402.43 Poliestera sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.49 Sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.51 Neilona vai citu pioliamīdu pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu/m, neiesaiņoti

5402.52 Poliestera pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu metrā, neiesaiņoti

5402.59 Sintētiskā šķiedra, vienkārša,>50 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5402.61 Neilona vai citu poliamīdu pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.62 Poliestera pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.69 Sintētiskie pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), viskoze, neiesaiņoti

5403.20 Teksturētie pavedieni, pārējie, no mākslīgajām izejvielām, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5403.31 Viskozes pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5403.32 Viskozes pavedieni, vienkārtas, >120 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5403.33 Celulozes acetāta pavedieni, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.39 Pavedieni no mākslīgajām izejvielām, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.41 Viskozes pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.42 Celulozes acetāta pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.49 Mākslīgā šķiedra, salikta, pārējie, neiesaiņoti

5404.10 Sintētiskie monopavedieni ,>/=67dtex, neviena no starpsekciju dimensijām nepārsniedz 1 mm

5404.90 Sloksnes un tām līdzīgie materiāli no polipropilēna, kuru uzskatāmais platums nepārsniedz 5mm

5405.00 Mākslīgie monopavedieni, 67 dtex, starpsekcija >1mm; mākslīgā materiāla sloksnes platums w</=5mm

5406.10 Sintētiskā pavedieni (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5406.20 Mākslīgā šķiedra (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5407.10 Audums no augstas stiprības pavedieniem, neilona vai citiem poliamīdiem/ poliesteriem

5407.20 Audums, kas iegūts no sloksnēm/ sintētiskajiem tekstilmateriāliem līdzīgs

5407.30 Audumi, aprakstīti XI Sadaļas 9. piezīmē (paralēli kompleksu pavedienu slāņi)

5407.41 Audums,>/=85% neilons/citi poliamīdi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.42 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, krāsots, pārējie

5407.43 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.44 Audumi,>/=85% ar neilona/citu poliamīdu sastāvu, apdruka, pārējie

5407.51 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.52 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, krāsots, pārējie

5407.53 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, šķiedra krāsota, pārējie

5407.54 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, apdruka, pārējie

5407.60 Audumi,>/=85% pārējietrukturēta poliestera, pārējie

5407.71 Audums,>/=85% sintētikas, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.72 Audumi,>/=85% sintētikas, krāsots, pārējie

5407.73 Audumi,>/=85% sintētikas, šķiedra krāsota, pārējie

5407.74 Audumi,>/=85% sintētikas, apdruka, pārējie

5407.81 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.82 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, krāsots, pārējie

5407.83 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota, pārējie

5407.84 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka, pārējie

5407.91 Sintētikas audumi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.92 Sintētikas audumi, krāsots, pārējie

5407.93 Sintētikas audumi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.94 Sintētikas audumi, apdruka, pārējie

5408.10 Audumi no augstas stiprības sintētiskajiem pavedieniem — viskozes diegiem

5408.21 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, nebalināts/balināts, pārējie

5408.22 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, krāsots, pārējie

5408.23 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, šķiedra krāsota, pārējie

5408.24 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, apdruka, pārējie

5408.31 Mākslīgās izejvielas audums, nebalināts vai balināts, pārējie

5408.32 Mākslīgās izejvielas audums, krāsots, pārējie

5408.33 Mākslīgās izejvielas audums, šķiedra krāsota, pārējie

5408.34 Mākslīgās izejvielas audums, apdruka, pārējie

Ch. 55 Mākslīgās štāpeļa šķiedras

5501.10 Mākslīgās grīstes no neilona vai citiem poliamīdiem

5501.20 Mākslīgās grīstes no poliesteriem

5501.30 Mākslīgās grīstes no akrila vai akrila modifikācijām

5501.90 Sintētiskās mākslīgās grīstes, pārējie

5502.00 Mākslīgās grīstes

5503.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, nekārstas vai neķemmētas

5503.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, nekārstas vai neķemmētas

5503.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, nekārstas vai neķemmētas

5503.40 Štāpeļa šķiedras no polipropilēna, nekārstas vai neķemmētas

5503.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, nekārstas vai neķemmētas, pārējie

5504.10 Sintētiskās štāpeļa no viskozes, nekārstas vai neķemmētas

5504.90 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne viskoze, nekārstas vai neķemmētas

5505.10 Sintētisko šķiedru atkritumi

5505.20 Mākslīgo šķiedru atkritumi

5506.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, kārstas vai ķemmētas

5506.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, kārstas vai ķemmētas

5506.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, kārstas vai ķemmētas

5506.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas, pārējie

5507.00 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas

5508.10 Šujamdiegi no sintētiskajām štāpeļa šķiedrām

5508.20 Šujamdiegi no mākslīgās štāpeļa šķiedrām

5509.11 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, vienkārša, neiesaiņoti

5509.12 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, salikta, neiesaiņoti, pārējie

5509.21 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.22 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.31 Dzija,>/=85% no akrila vai akrila modifikācijām, štāpeļa šķiedras, vienkārtas, neiesaiņoti

5509.32 Dzija,>/=85% akrila/ akrila modifikāciju štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.41 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.42 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.51 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, neiesaiņoti, pārējie

5509.52 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar vilnu/ dzīvnieku smalkajiem matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.53 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.59 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, neiesaiņoti, pārējie

5509.61 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.62 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.69 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta, neiesaiņoti, pārējie

5509.91 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu, smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5509.92 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.99 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5510.11 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, vienkārtaa, neiesaiņoti

5510.12 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5510.20 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5510.30 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5510.90 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5511.10 Dzija,>/=85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5511.20 Dzija, <85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, iesaiņoti mazumtirdzniecībai, pārējie

5511.30 Šķiedra no mākslīgām šķiedrām (ne sewing thread), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5512.11 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.19 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.21 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.29 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.91 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5512.99 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, ne nebalināts/ balināts

5513.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.13 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5513.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, </=170g/m2, krāsots

5513.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots, pārējie

5513.29 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jauktas ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots pārējie

5513.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5513.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,<=/170g/m2, apdruka

5513.43 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jauktas ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka, pārējie

5513.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5514.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts

5514.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, nebalināts/balināts

5514.13 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5514.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, nebalināts/balināts

5514.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, krāsots

5514.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, krāsots

5514.29 Audumi no sintētiskām štāpeļšķiedrām, <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota

5514.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, šķiedra krāsota

5514.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5514.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jauktas ar/kokvilnu,>170 g/m2, šķiedra krāsota

5514.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.43 Poliestera štāpeļa šķiedras audums <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, apdruka, pārējie

5514.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukti ar/kokvilnu,>170 g/m2, apdruka

5515.11 Poliestera šķiedras štāpeļa audums jaukts ar štāpeļa šķiedru, pārējie

5515.12 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi,jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.13 Poliestera štāpeļa šķiedras audums jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.19 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi, pārējie

5515.21 Audumi no akrila štāpeļa šķiedras, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.22 Audums no akrila štāpeļa šķiedras, jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.29 Štāpeļa šķiedras audumi no akrila vai akrila modifikācijām, pārējie

5515.91 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.92 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar/ vilnu vai smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.99 Audumi no sintētiskās štāpeļa šķiedras, pārējie

5516.11 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5516.12 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots

5516.13 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota

5516.14 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka

5516.21 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, nebalināts/balināts

5516.22 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, krāsots

5516.23 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, šķiedra krāsota

5516.24 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, apdruka

5516.31 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, nebalināts/balināts

5516.32 Audumi no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, krāsots

5516.33 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, šķiedra krāsota

5516.34 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, apdruka

5516.41 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts

5516.42 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85% jaukts ar kokvilnu, krāsots

5516.43 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota

5516.44 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka

5516.91 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts, pārējie

5516.92 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots, pārējie

5516.93 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota, pārējie

5516.94 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka, pārējie

Ch. 56 Vate, filci un neaustie materiāli; šķiedras; šķeterētie, virves, u.tml..

5601.10 Vate no tekstilmateriāliem sanitāriem nolūkiem, kā higiēniskās salvetes, tamponi

5601.21 Kokvilnas vate un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.22 Vate no cilvēka radītām šķiedrām un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.29 Vate no citiem tekstilmateriāliem un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.30 Tekstila pūkas un putekļi

5602.10 Adatsteļļu filci un šūto šķiedru audumi,

5602.21 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neimpregnēti, bez seguma, nedublēti u.c.

5602.29 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no citiem tekstilmateriāliem, neimpregnēti, nosegti, dublēti u.c.

5602.90 Filci no tekstilmateriāliem, pārējie

5603.00 Neaustie materiāli, impregnēti vai neimpregnēti, noklāti, pārklāti vai laminēti

5604.10 Gumijas diegi un virves, klāti ar tekstiliju

5604.20 Augstas stiprības poliestera, neilona, viskozes šķiedra pārklāta etc

5604.90 Tekstilšķiedra, sloksnes un līdzīgi, impregnēta pārklāta/nosegta ar gumiju vai plastiku, pārējie

5605.00 Metalizēta šķiedra, tekstilšķiedra kombinācijā ar ar metāla diegu, sloksnes/pulveris

5606.00 Pozamenta pavedieni; lentes vai līdzīgas formas / cilpaini pavedieni; pozamenta pavedieni

5607.10 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no džutas vai citas tekstilšķiedras

5607.21 Sienoši vai ķīpās šķeterētie, sizala vai citas agavju ģints pārstāvju augu tekstilšķiedras

5607.29 Šķeterētie materiāli materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no sisala tekstilšķiedrām

5607.30 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no Abakas (Manilas kaņepājiem) vai citām cietajām (lapu) šķiedrām

5607.41 Sienoši vai ķīpās šķeterētie materiāli materiāli materiāli no polietilēna vai polipropilēna

5607.49 Šķeterētie materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no polietilēna vai polipropilēna

5607.50 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citām sintētiskajām šķiedrām

5607.90 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citiem materiāliem

5608.11 Gatavi zvejas tīkli no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

5608.19 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem/virvēm/auklām, un citi gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5608.90 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem / virvēm/auklām, pārējie, un gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5609.00 Izstrādājumi no šķiedrām, sloksnēm, šķeterētajiem materiāliem, virvēm, auklām un kabeļiem, pārējie

Ch. 57 Paklāji un citas tekstila grīdsgeas

5701.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, mezgloti

5701.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, mezgloti

5702.10 "Kelem", "Schumacks", "Karamanie" un tamlīdzīgas tekstila grīdsegas, roku darbs

5702.20 Grīdu pārklāji no kokosa šķiedrām

5702.31 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.32 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.39 Paklāji no citām tekstilšķiedrām, neapdarināti, pārējie

5702.41 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.42 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, apdarināti, pārējie

5702.49 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.51 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.52 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.59 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.91 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, apdarināti, pārējie

5702.92 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5702.99 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5703.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, stepēti

5703.20 Paklāji no neilona vai citiem poliamīdiem, stepēti

5703.30 Paklāji no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, stepēti

5703.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, stepēti

5704.10 Flīzes no tekstila filca, kuru maksimālā kopējā virsma ir 0.3 m2

5704.90 Paklāji no tekstila filca, pārējie

5705.00 Paklāji un citas grīdsegas, pārējie

Ch. 58 Speciālie audumi; stepēti tekstilizstrādājumi; mežģīnes; gobelēni u.tml.

5801.10 Austi kārtaini audumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne frotē un šauri audumi

5801.21 Austi vienlaidus audu kārtaini kokvilnas audumi, ne frotē un šauri audumi

5801.22 Griezti kokvilnas samta audumi, ne šauri audumi

5801.23 Austi audu plūksnu kokvilnas audumi, pārējie

5801.24 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

5801.25 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, ar grieztām šķiru plūksnām, ne frotē un šauri audumi

5801.26 Šenila kokvilnas audumi, ne šauri audumi

5801.31 Austi vienlaidus audu kārtaini audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne frotē un šauri audumi.

5801.32 Griezti velvetkorda audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.33 Audumi ar audu plūksnām no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5801.34 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

5801.35 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, griezti, ne frotē un šauri audumi

5801.36 Šenila audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.90 Austi kārtaini audumi no citiem tekstilmateriāliem, ne frotē un šauri audumi

5802.11 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, nebalināts

5802.19 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, ne nebalināts

5802.20 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē audums no citiem tekstilmateriāliem, ne šaurs audums.

5802.30 Stepēti tekstila audumi, ne preču pozīcijas No 57.03 produkti

5803.10 Kokvilnas marle, ne šaurs audums

5803.90 Cita tekstilmateriāla marle, ne šaurs audums

5804.10 Tilli un citi tīklveida audumi, izņemot austus, mezglotus vai tamborētus audumus

5804.21 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.29 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cita tekstilmateriāla, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.30 Ar rokām izgatavotas mežģīnes, gabalos, loksnēs/ motīvos

5805.00 Ar rokām austi gobelēni un izšūti gobelēni, vai nu apdarināti, vai nē

5806.10 Šauri austi kārtaini audumi un šauri šenila audumi

5806.20 Šauri audumi, cntg pēc svara>/=5% elastomēra šķiedra/gumijas diegs, pārējie

5806.31 Šauri austi kokvilnas audumi, pārējie

5806.32 Šauri audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5806.39 Šauri audumi no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

5806.40 Audumi, kas sastāv no audiem vai metiem, kuri savā starpā sastiprināti ar adhezīvu vielu

5807.10 Austas etiķetes u.tml. produkcija no tekstilmateriāliem

5807.90 Austas etiķetes u.tml. produkcija, neausti, no tekstilmateriāliem, pārējie

5808.10 Lentes, gabalos

5808.90 Ornamentālas apmales gabalos, ne adītas; uzšuves, piekariņi u.tml. izstrādājumi

5809.00 Audumi no metāla diega vai metalizētas šķiedras, pārējie

5810.10 Izšuvumi, kas pilnībā noklāj pamatu, gabalos, sloksnēs vai motīvos

5810.91 Kokvilnas izšuvumi, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5810.92 Izšuvumi no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

5810.99 Izšuvumi no citiem tekstilmateriāliem, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5811.00 Stepēti tekstila izstrādājumi gabalos

Ch. 59 Impregēti, pārklāti, laminēti tekstilizstrādājumi, u.tml.

5901.10 Gumijoti tekstila audumi , tāda veida, ko lieto ārējiem apsegiem vai grāmatu vākiem

5901.90 Marķējumu audums; gleznošanai sagatavota kanva; iecietināts tekstilaudums; cepurēm u.tml.

5902.10 Gumijotas virves audums no neilona vai citu poliamīdu augstas stiprības šķiedrām

5902.20 Gumijotas virves audums no augstas stiprības poliestera šķiedrām

5902.90 Gumijotas virves audums no augstas stiprības viskozes šķiedrām

5903.10 Tekstila audumi, impregnēti vai pārklāti ar polivinilhlorīdu, pārējie

5903.20 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar poliuretānu, pārējie

5903.90 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar plastiku, pārējie

5904.10 Linolejs, griezts vai negriezts

5904.91 Grīdu segumi, ne linolejs, ar adatsteļļu audumu /neaustu materiālu pamatu

5904.92 Grīdu segumi, ne linolejs, ar citu tektstilmateriālu pamatu

5905.00 Tekstila sienu segumi

5906.10 Gumijota tekstila līmlenta, kuras platums nepārsniedz 20 cm

5906.91 Gumijotas tekstilijas, adītas vai tamborētas, pārējie

5906.99 Gumijoti tekstila audumi, pārējie

5907.00 Impregnēti vai pārklāti tekstilaudumi, krāsota kanva (teātra dekorāciju noformēšanai)

5908.00 Tekstila degļi lampām, plītīm u.tml., gāzes apvalki un adīti gāzes pārvalki

5909.00 Tekstila šļūtenes u.tml. izstrādājumi

5910.00 Transmisijas vai konveijeru siksnas vai jebkuras siksnas no tekstilmateriāla

5911.10 Tekstila audumi kārstuvju apsegšanai un līdzīgi tehniskie audumi

5911.20 Tekstila pārklājumu audums, vai nu apdarināti, vai nē

5911.31 Tekstila audumi ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, <650 g/m2

5911.32 Tekstila audumi, ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, sver >/=650 g/m2

5911.40 Tekstila filtru audumi, ko lieto degvielas pumpjos, ieskaitot cilvēka matus.

5911.90 Tekstila audumi vai izstrādājumi tehniskiem nolūkiem, pārējie

Ch. 60 Adīti vai tamborēti audumi

6001.10 Garām kārtām adīti vai tamborēti tekstila audumi

6001.21 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas

6001.22 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām

6001.29 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem

6001.91 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6001.92 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6001.99 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6002.10 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platums</=30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.20 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platumā nepārsniedz 30 cm, pārējie

6002.30 Adīti/tamborēti tekstila audumi, platums > 30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.41 Metos adīti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.42 Metos adīti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.43 Metos adīti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.49 Metos adīti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

6002.91 Adīti vai tamborēti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.92 Adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.93 Adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.99 Adīti vai tamborēti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

Ch. 61 Tērpi un apģērbi, adīti vai tamborēti

6101.10 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6101.20 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no kokvilnas, adīti

6101.30 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6101.90 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6102.10 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6102.20 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no kokvilnas, adīti

6102.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6102.90 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6103.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, adīti

6103.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6103.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, adīti

6104.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6104.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, adīti

6104.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, adīti

6104.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, adīti

6104.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, adīti

6104.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6104.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6105.10 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, adīti

6105.20 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6105.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6106.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, adīti

6106.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6106.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem materiāliem, adīti

6107.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, adīti

6107.12 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6107.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.tml.. no kokvilnas, adīti

6107.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml.. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml.. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.21 Sieviešu/meiteņu biksītes, no kokvilnas, adīti

6108.22 Sieviešu/meiteņu biksītes, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.29 Sieviešu/meiteņu biksītes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.31 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6108.32 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.39 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.91 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no kokvilnas, adīti

6108.92 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.99 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6109.10 T-krekli, sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, adīti

6109.90 T-krekli, sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6110.10 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6110.20 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, adīti

6110.30 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6110.90 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6111.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6111.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, adīti

6111.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, adīti

6111.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.11 Treniņtērpi, no kokvilnas, adīti

6112.12 Treniņtērpi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.19 Treniņtērpi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, adīti

6112.31 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.39 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.41 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.49 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6113.00 Apģērbs no impregnēta vai pārklāta auduma, adīti izstrādājumi

6114.10 Apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6114.20 Apģērbs pārējie, no kokvilnas, adīti

6114.30 Apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6114.90 Apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.11 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras <67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

6115.12 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras >/=67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.19 Zeķubikses un zeķes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.20 Sieviešu zeķītes un zeķes, no tekstilšķiedrs<67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.91 Zeķes pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6115.92 Zeķes pārējie, no kokvilnas, adīti

6115.93 Zeķes pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6115.99 Zeķes pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6116.10 Cimdi piesūcināti vai pārklāti ar plastiku vai gumiju, adīti

6116.91 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6116.92 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no kokvilnas, adīti

6116.93 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6116.99 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6117.10 Šalles, kaklauti un plīvuri un līdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.20 Kaklasaites un kravates, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.80 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.90 Apģērba aksesuāru daļas, no tekstilmateriāliem, adīti

Ch. 62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti

6201.11 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.12 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6201.13 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.19 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6201.91 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.92 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no kokvilnas, ne adīti

6201.93 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.99 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6202.11 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem ne adīti

6202.12 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.13 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.19 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no citām tekstilšķiedrām, ne adīti

6202.91 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6202.92 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.93 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.99 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6203.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, ne adīti

6203.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6203.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, ne adīti

6204.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6204.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, ne adīti

6204.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, ne adīti

6204.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6204.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, ne adīti

6204.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6204.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6205.10 Vīriešu/zēnu krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6205.20 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, ne adīti

6205.30 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6205.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6206.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no zīda vai zīda atlikumiem, ne adīti

6206.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6206.30 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, ne adīti

6206.40 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6206.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, ne adīti

6207.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6207.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no kokvilnas, ne adīti

6207.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki un rītasvārki, u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.21 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6208.22 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.29 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.91 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no kokvilnas, ne adīti

6208.92 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.99 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6209.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6209.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, ne adīti

6209.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6209.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6210.10 Apģērbs no tekstila filca un no neaustiem tekstila materiāliem

6210.20 Vīriešu/zēnu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.40 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml. tekstilauduma

6210.50 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml., tekstilauduma

6211.11 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem ne adīti

6211.12 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.31 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.32 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.33 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.39 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.41 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.42 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.43 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.49 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6212.10 Krūšturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.20 Zeķturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.30 Korsāžas un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.90 Korsetes, bikšturi u.tml.. izstrādājumi vai to daļas, no tekstilmateriāliem

6213.10 Mutautiņi, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6213.20 Mutautiņi, no kokvilnas, ne adīti

6213.90 Mutautiņi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6214.10 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml.., no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6214.20 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6214.30 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6214.40 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6214.90 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6215.10 Kaklasaites un kravates, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6215.20 Kaklasaites un kravates, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6215.90 Kaklasaites un kravates, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6216.00 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.10 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.90 Apģērba vai drēbju daļas vai pārējie, no tekstilšķiedrām, ne adīti.

Ch. 63 Citi apdarināti tekstila izstrādājumi, lietoti apģērbi u.tml.

6301.10 Elektriski apsildāmās segas, no tekstilmateriāliem

6301.20 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6301.30 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no kokvilnas

6301.40 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no sintētiskām šķiedrām

6301.90 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no citiem tekstilmateriāliem

6302.10 Gultasveļa, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti materiāli

6302.21 Gultasveļa, no kokvilnas, apdruka, ne adīti

6302.22 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, apdruka, ne adīti

6302.29 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, apdruka, ne adīti

6302.31 Gultasveļa, no kokvilnas, pārējie

6302.32 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6302.39 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6302.40 Galdauti, no adīta vai tamborēta tekstila materiāla

6302.51 Galdauti, no kokvilnas, ne adīti

6302.52 Galdauti, no liniem, ne adīti

6302.53 Galdauti, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6302.59 Galdauti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6302.60 Tualetes un virtuves tekstilijas, no frotē dvieļauduma vai citas frotē drānas, no kokvilnas

6302.91 Tualetes un virtuves tekstilijas, no kokvilnas, pārējie

6302.92 Tualetes un virtuves tekstilijas, of linu

6302.93 Tualetes un virtuves tekstilijas, no cilvēka radītām šķiedrām

6302.99 Tualetes un virtuves tekstilijas, no citiem tekstilmateriāliem

6303.11 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, adīti

6303.12 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, adīti

6303.19 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no cita tekstilmateriāla, adīti

6303.91 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, ne adīti

6303.92 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, ne adīti

6303.99 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, of other tex mat, notadīti

6304.11 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, adīti vai tamborēti

6304.19 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, ne adīti vai tamborēti

6304.91 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti

6304.92 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no kokvilnas, ne adīti vai tamborēti

6304.93 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti vai tamborēti

6304.99 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti vai tamborēti

6305.10 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no džutas vai no citām tekstila lūksnes šķiedrām

6305.20 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no kokvilnas

6305.31 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

6305.39 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

6305.90 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no citiem tekstilmateriāliem

6306.11 Brezenti, nojumes un sauljumi, no kokvilnas

6306.12 Brezenti, nojumes un sauljumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.19 Brezenti, nojumes un sauljumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.21 Teltis, no kokvilnas

6306.22 Teltis, no sintētiskām šķiedrām

6306.29 Teltis, no citiem tekstilmateriāliem

6306.31 Buraudumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.39 Buraudumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.41 Piepūšamie matrači, no kokvilnas

6306.49 Piepūšamie matrači, no citiem tekstilmateriāliem

6306.91 Tūristu piederumi pārējie, no kokvilnas

6306.99 Tūristu piederumi pārējie, no citiem tekstilmateriāliem

6307.10 Grīdas-lupatas, trauku-lupatas, putekļu lupatas un līdzīgi tīrīšanas tekstilizstrādājumi

6307.20 Piepūšamās drošības vestes un drošības jostas, no tekstilmateriāliem

6307.90 Apdarināti izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, pārējie, ieskaitot apģērba aksesuārus

6308.00 Komplekti, kas sastāv no auduma un šķiedras paklāju un gobelēnu izgatavošanai, u.tml..

6309.00 Lietoti apģērbi un citi lietoti izstrādājumi

Tekstila un apģērba izstrādājumi 30-49, 64-96. sadaļās

HS No.Produkta nosaukums

3005.90 Vate, marle, saites un tiem līdzīgi

ex 3921.12} {Austi, adīti vai neausti audumi, pārklāti

ex 3921.13} {vai laminēti ar plastiku

ex 3921.90} {

ex 4202.12} {

ex 4202.22} {Bagāžas somas, rokas somas un preces ar ārējo virsmu

ex 4202.32} {pārsvarā no tekstilmateriāliem

ex 4202.92} {

ex 6405.20 Apavi ar filca zolēm un virspusi

ex 6406.10 Apavu virspuse, kas par 50% vai vairāk sastāv no tekstilmateriāla

ex 6406.99 Kāju sildītāji un supinatori no tekstilmateriāliem

6501.00 Cepuru formas, cepuru karkasi no filca; plakanas un cilindriskas filca sagataves

6502.00 Cepuru formas, pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6503.00 Filca cepures un citas filca galvassegas

6504.00 Cepures un citas galvassegas pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6505.90 Cepures un citas galvassegas, adītas vai izgatavotas no mežģīnēm, vai cita tekstilmateriāla

6601.10 Lietussargi un saulessargi, dārza tipa

6601.91 Citi lietussargu veidi, lietussargu uzmavas

6601.99 Citi lietussargi

ex 7019.10 Stiklašķiedras

ex 7019.20 Audumi no stiklašķiedras

8708.21 Drošības jostas mehāniskajiem transporta līdzekļiem

8804.00 Parašuti, to daļas un aksesuāri

9113.90 Pulksteņsiksnas, saites un aproces no tekstilmateriāliem

ex 9404.90 Spilveni no kokvilnas; polsterējumi; mīksti paliktņi u.tml.. izstrādājumi no tekstilmateriāliem

9502.91 Apģērbs lellēm

ex 9612.10 Austas lentes, no cilvēka radītām šķiedrām, ne tās, kuru platums ir mazāks par 30 mm un kuras ir iestiprinātas kārtridžos

__________________________

1 Cik tas iespējams, eksports no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts var izmantot šo nosacījumu savā labā.

2 1 "Līguma gads" ir 12 mēnešu ilgs lika periods sākot no PTO Līgums spēkā stāšanās brīža un tam sekojošais 12 mēnešu intervāls.

3 Atbilstošie GATT 1994 nosacījumi neietver XIX pantu attiecībā uz produktiem, kas vēl nav integrēti GATT 1994, izņemot, ja īpaši to paredz Pielikuma 3. paragrāfs

4 Ierobežojumi nozīmē visus vienpusējos kvantitatīvos ierobežojumus, divpusējās vienošanās un citus pasākumus, kam ir tāda pati ietekme.

5 Muitas savienība var pielietot iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli kā vienība vai arī tās dalībvalsts vārdā. Ja muitas savienība pielieto garantijas līdzekli kā vienība, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz muitas savienībā kā vienotā veselumā pastāvošiem nosacījumiem. Ja iekšējā tirgus aizsardzības līdzeklis tiek pielietots dalībvalsts vārdā, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz nosacījumiem, kuri pastāv šajā dalībvalstī un šāda līdzekļa piemērošana ir atļauta tikai šajā dalībvalstī.

6 Šādiem pieauguma draudiem ir jābūt izmērojamam lielumam un tā pastāvēšanai nepietiekošs pamatojums ir sūdzība, pieļāvums vai tikai iespējamība, piemēram, produktu apjomi eksportējošajās Dalībvalstīs.

LĪGUMS PAR TEHNISKAJĀM BARJERĀM TIRDZNIECĪBĀ

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko starptautiskie standarti un atbilstības novērtēšanas sistēmas var šajā ziņā sniegt, uzlabojot ražošanas efektivitāti un nodrošinot starptautiskās tirdzniecības vadību;

Vēloties līdz ar to veicināt šādu starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidošanu;

Vēloties nodrošināt to, ka tehniskie noteikumi un standarti, ieskaitot iesaiņojumu, marķēšanas un preču etiķešu prasības un procedūras atbilstības tehniskajiem noteikumiem un standartiem noteikšana neradīs starptautiskajā tirdzniecībā nevajadzīgus šķēršļus;

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no eksporta kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas, vai cilvēku, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzības, vai krāpnieciskas prakses apkarošanas, tik lielā mērā, kādu tās atzīst par nepieciešamu, ievērojot prasību, ka tie netiks veikti pieļaujot patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju valstu starpā, kur dominē tie paši apstākļi vai arī slēpta starptautiskās tirdzniecības ierobežošana, un tos citādi piemērojot atbilstoši šī Līguma prasībām.

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no pasākumu veikšanas, kas nepieciešami būtisku to drošības interešu aizsardzībai;

Atzīstot ieguldījumu, ko starptautiskā standartizācija var sniegt jaunattīstības valstīm, tām pārmantojot tehnoloģijas no attīstītām valstīm;

Atzīstot, ka jaunattīstības valstis var sastapties ar īpašām grūtībām tehnisko noteikumu un standartu, kā arī novērtēšanas procedūru un standartu atbilstības tehniskajiem noteikumiem noformulēšanā un izmantošanā, un izsakot vēlēšanos palīdzēt tām to centienos ;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējie nosacījumi

1.1. Vispārējie standartizācijas atbilstības novērtēšanas procedūru termini parasti atbilst Apvienoto Nāciju sistēmā un starptautiskajos standartizēšanas institūcijās pieņemtajām definīcijām, ņemot vērā to kontekstu un saskaņā ar šī Līguma mērķiem un nolūkiem.

1.2. Tomēr, šī Līguma kontekstā spēkā ir terminu nozīme, kas aprakstīta 1 pielikumā.

1.3. Visas preces, ieskaitot rūpniecības un lauksaimniecības preces, ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem.

1.4. Pirkšanas specifikācijas, kuras sagatavojušas valdības institūcijas valdības institūciju ražošanas vai patērēšanas vajadzībām, nav pakļautas šī Līguma nosacījumiem, bet tiek iekļautas "Līgumā par valsts pasūtījumu" atbilstoši tā darbības sfērai.

1.5. Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā noteikts "Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu" A pielikumā

1.6. Visas atsauces šajā Līgumā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām jāizdara tā, lai ietvertu jebkurus turpmākos labojumus tajos un jebkurus noteikumu vai preču apjoma papildinājumus, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus.

TEHNISKIE NOTEIKUMI UN STANDARTI

2. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana, ko veic valdības centrālās institūcijas

Attiecībā uz savām valdības centrālajām institūcijām:

2.1. Dalībvalstis nodrošina precēm, kas importētas no jebkuras Dalībvalstis teritorijas, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgām vietējas izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes valsts ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

2.2. Dalībvalstis nodrošina tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu vai piemērošanu tā, lai tie neizraisītu nevajadzīgu šķēršļu rašanos starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā kontekstā tehniskie noteikumi nedrīkst tirdzniecību ierobežot lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumiski pamatotu mērķi, ievērojot risku, ka tos varētu nepildīt. Šādi likumiskie mērķi inter alia ir: nacionālās drošības prasības; krāpnieciskas prakses gadījumu novēršana; cilvēku veselības un drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, vai apkārtējās vides aizsardzība. Šāda riska novērtēšanā inter alia jāņem vērā tādi atbilstoši elementi: pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija, atbilstoša pārstrādes tehnoloģija vai preču galīgās izmantošanas plāni.

2.3. Tehnisko noteikumu ievērošana tiek pārtraukta, ja apstākļi vai mērķi, kādēļ tie tikuši pieņemti, vairs nepastāv vai arī, ja izmainītos apstākļus vai mērķus iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā veidā.

2.4. Ja tehniskie noteikumi tiek pieprasīti un atbilstošie starptautiskie standarti ir spēkā vai to noteikšana ir nenovēršama, Dalībvalstis izmanto tos, vai attiecīgas to daļas, par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas uzskatāmi par neefektīviem vai par neatbilstošiem līdzekļiem noteikto likumisko mērķu īstenošanai, piemēram, fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ.

2.5. Dalībvalsts, kura sagatavo, pieņem vai piemēro tehnisko noteikumu, kuram var būt nozīmīga ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma izskaidro šī tehniskā noteikuma pamatojumu saskaņā ar 2. līdz 4. paragrāfa nosacījumiem. Gadījumos, ja tehniskais noteikums ir sagatavots, pieņemts vai piemērots vienam no likumiski pamatotajiem mērķiem, kas skaidri minēts 2. paragrāfā, un kas ir atbilstošs attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jāuzskata par starptautiskajai tirdzniecībai šķēršļus neradošu.

2.6. Lai cik vien plaši iespējams harmonizētu tehniskos noteikumus, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās to preču starptautisko standartu sagatavošanā, kurām tās vai nu ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt tehniskos noteikumus.

2.7. Dalībvalstis pozitīvi izturas un uzskata par līdzvērtīgiem citu Dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja pēdējo noteikumi atšķiras no pirmo noteikumiem, ja vien tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus.

2.8. Nepieciešamības gadījumos Dalībvalstīm jāprecizē preču prasību tehniskie noteikumi drīzāk attiecībā uz to izpildi nekā uz dizainu vai aprakstu.

2.9. Gadījumos, kad neeksistē attiecīgs starptautiskais standarts vai tehniskais saturs ierosinātajam tehniskajam noteikumam neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam un, ja tehniskajam noteikumam var būt ievērojama ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, Dalībvalstis:

2.9.1. publicēs ziņojumu izdevumā par šāda tehniskā noteikuma ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

2.9.2. ar sekretariāta starpniecību paziņos citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātais tehniskais noteikums kopā ar īsu norādījumu par tā uzdevumiem un būtību. Šādi ziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā izteiktos komentārus;

2.9.3. pēc attiecīga pieprasījuma sniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

2.9.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.10. Atbilstoši nosacījumiem 9. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 9. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc tehniskā noteikuma pieņemšanas:

2.10.1. nekavējoties paziņo par noteiktu tehnisko noteikumu un tā ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

2.10.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma kopijas

2.10.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.11. Dalībvalstis nodrošina, ka visi pieņemtie tehniskie noteikumi tiek nekavējoties publicēti vai citādi padarīti pieejami, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tiem.

2.12. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 10. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

3. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pielāgošana un piemērošana, ko veic pašvaldības un nevalstiskās organizācijas

Attiecībā uz to pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām to teritorijās:

3.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 2. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 2. panta 9.2. un 10.1. paragrāfos.

3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par tajās esošo to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem tiek paziņots atbilstoši 2. panta 9.2.un 10.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 2. panta 9.un 10. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

3.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri vietējām pašvaldībām varētu likt vai tās mudināt to teritorijās rīkoties neatbilstoši 2. panta nosacījumiem.

3.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 2. panta nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas ievērot 2.panta nosacījumus.

4. pants

Standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana

4.1. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību standartizēšanas institūcijas akceptē un ievēro "Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pozitīvās prakses kodeksu" šī Līguma Pielikumā 3 (turpmāk šajā Līgumā saukts "Pozitīvās prakses kodekss"). Tās veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības un nevalstiskās standartizēšanas organizācijas to teritorijās, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kurās Dalībvalstis vai to teritorijās esošās institūcijas ir biedra statusā, savās teritorijās akceptē un ievēro šo Pozitīvās prakses kodeksu. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri tieši vai netieši mudina šādas standartizēšanas institūcijas darboties neatbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam. Dalībvalstu saistības attiecībā uz to, kā standartizēšanas institūcijas ievēro Pozitīvās prakses kodeksa nosacījumus, ir spēkā neatkarīgi no tā vai standartizēšanas institūcija ir akceptējusi Pozitīvās prakses kodeksu vai nē.

4.2. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir akceptējušas un ievēro Pozitīvās prakses kodeksu, Dalībvalstis atzīst par šī Līguma principus ievērojošām.

ATBILSTĪBA TEHNISKAJIEM NOTEIKUMIEM UN STANDARTIEM

5. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras, ko veic centrālās valdības institūcijas

5.1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, to centrālās valdības piemēro sekojošus nosacījumus precēm, kuru izcelsme ir citu Dalībvalstu teritorijās:

5.1.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek izstrādātas, pieņemtas un piemērotas tā, lai tirgus pieejamību līdzīgu preču ar izcelsmi citu Dalībvalstu teritorijās piegādātājiem nodrošinātu ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā līdzīgu vietējās izcelsmes preču vai tādu preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā; šāda tirgus pieejamība paredz piegādātāju tiesības uz atbilsības novērtējumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, tai skaitā iespēju veikt atbilstības novērtēšanas pasākumus uz vietas, kad to paredz šī procedūra, un saņemt sistēmas marķējumu;

5.1.2. atbilstības novērtēšanas procedūras netiek izstrādātas, pieņemtas vai piemērotas tā, lai vai to rezultātā radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tas inter alia nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu importējošās Dalībvalsts pārliecību par preču atbilstību ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, ievērojot risku, ko varētu radīt neatbilstība.

5.2. Īstenojot 1. paragrāfa nosacījumus, Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.2.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek veiktas un pabeigtas cik vien iespējams ātri un ne mazāk labvēlīgi tām precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijās, nekā līdzīgām vietējās izcelsmes precēm;

5.2.2. standarta sagatavošanas laiks katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai tiek publicēts, vai par plānoto sagatavošanas laiku tiek paziņots iesniedzējam pēc attiecīga pieprasījuma; saņemot iesniegumu, kompetenta institūcija nekavējoties iepazīstas ar dokumenta pareizību un informē iesnieguma autoru precīzi un sīki par visiem trūkumiem; kompetentā institūcija nosūta, cik vien drīz iespējams, precīzus un sīkus novērtējuma rezultātus iesnieguma autoram, tā lai pēdējais nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas; pat, ja iesniegumam ir trūkumi, kompetentā institūcija savu iespēju robežās un pēc iesniedzēja pieprasījuma turpina atbilstības novērtēšanu; pēc attiecīgas iesniedzēja prasības viņš tiek informēts par procedūras gaitu, kur tiek sniegti paskaidrojumi par katru kavēšanos.

5.2.3. informācijas prasības tiek ierobežotas līdz apjomam, kas ir nepieciešams atbilstības novērtēšanai un maksājumu aprēķināšanai;

5.2.4. konfidenciāla informācija attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas un kura atklājas vai tiek sniegta sakarā ar šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām, tiek respektēta tādā pašā veidā, kā attiecībā uz vietējās izcelsmes precēm un tā, lai tiktu aizstāvētas likumiskās komercintereses.

5.2.5. jebkuriem par atbilstības novērtēšanu piemērotiem maksājumiem precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas, ir jābūt vienādiem ar maksājumiem, kas tiek prasīti par atbilstības novērtēšanu līdzīgām vietējās izcelsmes precēm vai tādām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas no atšķirībām iesnieguma autora tehniskā nodrošinājuma un atbilstības novērtēšanas institūcijas novietojuma dēļ;

5.2.6. tehniskā nodrošinājuma izvietojums, ko izmanto atbilstības novērtēšanas procedūrās un paraugu atlasē nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības iesniedzējiem un to pārstāvjiem;

5.2.7. gadījumos, kad preces specifikācijas tiek mainītas pēc tās atbilstības piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūra modificētajai precei tiek ierobežota līdz apjomam, kas nepieciešams, lai pārliecinātos par to, vai prece vēl joprojām atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem;

5.2.8. ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu sūdzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūras darbību un veiktu korekcijas pamatotas sūdzības gadījumā.

5.3. Nekas 1. un 2. paragrāfos neattur Dalībvalstis no pamatotu pārbaužu uz vietām veikšanas.

5.4. Gadījumos, kad nepieciešams pozitīvs apliecinājums par preču atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem un starptautisko standartizēšanas institūciju atbilstošie norādījumi vai rekomendācijas, kas pastāv vai drīzumā tiks pabeigtas, Dalībvalstis nodrošina, ka centrālās valdības institūcijas izmanto tās vai attiecīgās to daļas kā pamatu šādu institūciju atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja pēc attiecīga lūguma ir ticis pienācīgi izskaidrots, ka šādi norādījumi, rekomendācijas vai attiecīgas to daļas nav pieņemamas ieinteresētajām Dalībvalstīm, inter alia sekojošu iemeslu dēļ: nacionālās drošības prasības, krāpšanas gadījumu novēršana; cilvēku veselības aizsardzība un drošība, dzīvnieku un augu valsts vai tās veselība, vai apkārtējā vide; fundamentāli klimatiskie vai citi ģeogrāfiskie faktori; fundamentālas tehnoloģiskas vai infrastruktūras problēmas.

5.5. Lai cik vien plaši iespējams saskaņotu atbilstības novērtēšanas procedūras, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās novērtēšanas procedūru izstrādāšanā.

5.6. Gadījumos, kad nepastāv atbilstošs norādījums vai rekomendācija, ko sniegusi starptautiskā standartizēšanas institūcija vai arī ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras tehniskais saturs neatbilst attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizēšanas institūcijas, un, ja atbilstības novērtēšanas procedūrai var būt nopietna ietekme uz tirdzniecību ar citām Dalībvalstīm, Dalībvalstis:

5.6.1. publicē paziņojumu par šādas atbilstības novērtēšanas procedūras ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

5.6.2. ar Sekretariāta starpniecību paziņo citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra kopā ar īsu norādījumu par tās uzdevumiem un būtību. Šādi paziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un izteikt komentārus;

5.6.3. pēc attiecīga pieprasījuma, sniedz citām Dalībvalstīm piedāvātās procedūras sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

5.6.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.7. Atbilstoši nosacījumiem 6. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 6. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc procedūras pieņemšanas:

5.7.1. nekavējoties paziņo par noteiktu procedūru un tās ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

5.7.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm procedūras kopijas;

5.7.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.8. Dalībvalstis nodrošina, ka visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras tiek nekavējoties publicētas vai citādi padarītas pieejamas, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tām.

5.9. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 7. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanu un tās spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

6. pants

Centrālo valdības institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas atzīšana

Attiecībā uz to centrālajām valdības institūcijām:

6.1. Neapejot 3. un 4. paragrāfu nosacījumus, Dalībvalstis to iespēju robežās nodrošina to, ka citu Dalībvalstu atbilstības novērtēšanas procedūras tiek akceptētas pat tad, ja šīs procedūras atšķiras no to pašu procedūrām, ja vien tās ir pārliecinātas, ka šādas procedūras nodrošina atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kas līdzvērtīgi pašu procedūrām. Tiek atzīts, ka iepriekšējas konsultācijas var būt nepieciešamas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu izpratni, sevišķi attiecībā uz:

6.1.1. adekvātu un ilgstošu attiecīgo atbilstības novērtēšanas institūciju tehnisko kompetenci eksportējošajā Dalībvalstī, tā, lai būtu pārliecība par to atbilstības novērtēšanas rezultātu turpmāko uzticamību; šajā sakarā, piemēram ar akreditācijas palīdzību apliecināta atbilstība attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizācijas institūcijas, tiek uzskatīta par veiktu atbilstošā tehniskajā kompetencē;

6.1.2. atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas ierobežošanu tikai tādējādi, kā to izstrādājušas nozīmētās institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī.

6.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstības novērtēšanas procedūras cik vien iespējams veicina 1. paragrāfa nosacījumu īstenošanu.

6.3. Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma, uzsākt sarunas, lai noslēgtu līgumus par katras no šīm Dalībvalstīm atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi līgumi atbilstu 1. paragrāfa kritērijiem un būtu abpusēji apmierinoši attiecībā tirdzniecības ar attiecīgajām pusēm veikšanas potenciālu.

6.4. Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citu Dalībvalstu teritorijās esošajām atbilstības novērtēšanas institūcijām piedalīties to atbilstības novērtēšanas procedūrās ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi, kā tie, kas piešķirti to teritorijā vai kādas citas valsts teritorijā esošajām institūcijām.

7. pants

Pašvaldību veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

Attiecībā uz Dalībvalstu pašvaldībām to teritorijās:

7.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 5. panta 6.2. un 7.1. paragrāfos.

7.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par Dalībvalstu to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, atbilstības novērtēšanas procedūrām tiek paziņots atbilstoši 5. panta 6.2.un 7.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotie tehniskie noteikumi.

7.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 5. panta 6.un 7. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

7.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri pašvaldībām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

7.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 5. un 6. pantu nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas, ievērot 5. un 6. pantu nosacījumus.

8. pants

Nevalstisko institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

8.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās organizācijas to teritorijās, kuras veic atbilstības novērtēšanas procedūras, darbotos atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot par paredzamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri šādām institūcijām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

8.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas nevalstisko organizāciju izstrādātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām tikai tad, šie pēdējie ievēro 5. un 6. pantu nosacījumus, izņemot pienākumu paziņot par ierosinātajām novērtēšanas procedūrām.

9. pants

Starptautiskās un reģionālās sistēmas

9.1. Gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apstiprinājums atbilstībai tehniskajam noteikumam vai standartam, Dalībvalstis atbilstoši savām iespējām noformulē un pieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un kļūst par to biedriem, vai piedalās tajās.

9.2. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām var būt pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir Dalībvalstis vai dalībnieces, atbilstu 5. un 6.pantu nosacījumiem. Turklāt, Dalībvalstis neveic tādus pasākumus, kas ietekmē, tieši vai netieši, prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties, tā lai tās neatbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem.

9.3. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tik lielā mērā, par cik šīs sistēmas atbilst attiecīgajiem 5. un 6. pantu nosacījumiem.

INFORMĀCIJA UN PALĪDZĪBA

10. pants

Informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām

10.1. Katra Dalībvalsts nodrošina pieprasījumu izskatīšanas centra darbību, kurš spēj sniegt atbildes uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā arī sniegt atbilstošus dokumentus attiecībā uz:

10.1.1. jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.2. jebkuriem standartiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.3. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto to teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, vai nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas.

10.1.4. Dalībvalsts vai attiecīgu centrālo valdību vai vietējo pašvaldību to teritorijās dalību un piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos līgumos šī Līguma ietvaros; tai jābūt spējīgai sniegt būtisku informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem;

10.1.5. paziņojumu, kas publicēti saskaņā ar šo Līgumu, atrašanās vietām, vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt; un

10.1.6. pieprasījumu izskatīšanas centru, kas minēti 3. paragrāfā, atrašanās vietām.

10.2. Ja tomēr, juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, Dalībvalsts izveidojusi vairāk nekā vienu pieprasījumu izskatīšanas centru, šī Dalībvalsts sniedz otrai Dalībvalstij pilnīgu un plašu informāciju par katra šī pieprasījumu izskatīšanas centra atbildības apjomu. Turklāt šī Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuri pieprasījumi, kas adresēti nepareizajam pieprasījumu izskatīšanas centram, tiek nekavējoties nogādāti pareizajā centrā.

10.3. Katra Dalībvalsts veic savu iespēju robežās piemēro saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāv viens vai vairāki pieprasījumu izskatīšanas centri, kuri spēj atbildēt uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem, kuri saņemti no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā nodrošina attiecīgo dokumentu vai informācijas par to, kur tos iespējams saņemt, izsniegšanu attiecībā uz:

10.3.1. jebkuriem standartiem, ko pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā nevalstiskās standartizēšanas organizācijas, vai reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir; un

10.3.2. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām, vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras to teritorijās izmanto nevalstiskās organizācijas vai reģionālās institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

10.3.3. attiecīgo nevalstisko institūciju to teritorijās dalību vai piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos pasākumos šī Līguma ietvaros; tām jābūt spējīgām sniegt saprātīgu informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem.

10.4. Dalībvalstis veic tām pieejamus saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja citas Dalībvalstis vai ieinteresētās puses citās Dalībvalstīs lūdz dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas par objektīvu samaksu (ja vispār tāda ir noteikta), kura ir, īstās piegādes izmaksas neieskaitot, tāda pati kā attiecīgās Dalībvalsts valsts piederīgiem1 vai jebkuras citas Dalībvalsts pilsoņiem.

10.5. Attīstītās Dalībvalstis, ja to lūdz citas Dalībvalstis, nodrošina tulkojumu angļu, franču vai spāņu valodās tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas īpašā paziņošana, kā arī apjomīgu dokumentu, vai šādu dokumentu kopsavilkuma gadījumā.

10.6. Sekretariāts, saņemot paziņojumus atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, izsūta paziņojumu kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām standartizēšanas un atbilstības novērtēšanas institūcijām, kā arī pievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanību jebkuram paziņojumam attiecībā uz tās sevišķi interesējošajām precēm.

10.7. Kad Dalībvalsts ir panākusi vienošanos ar jebkuru citu valsti vai valstīm par jautājumiem attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kam var būt nozīmīga ietekme uz tirdzniecību, tad vismaz vienas Dalībvalsts līguma puse paziņo citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību par precēm, kuras attiecas uz šo līgumu un pievieno īsu līguma aprakstu. Ieinteresētajām Dalībvalstīm iesaka pēc attiecīga pieprasījuma uzsākt konsultācijas ar citām Dalībvalstīm, lai noslēgtu līdzīgus līgumus vai vienotos par to piedalīšanos šādos līgumos.

10.8. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā tāds, kas pieprasa:

10.8.1. tekstu publicēšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda;

10.8.2. projektu detaļu vai kopiju izsniegšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda, izņemot 5. paragrāfā noteiktos gadījumus; vai

10.8.3. Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras atklāšanu tā uzskata par pretēju to būtiskajām drošības interesēm.

10.9. Paziņojumi sekretariātam jāiesniedz angļu, franču vai spāņu valodā.

10.10. Dalībvalstis nozīmē vienu centrālās valdības iestādi, kura ir atbildīga par nosacījumu īstenošanu nacionālā līmenī attiecībā uz paziņojuma procedūrām un saskaņā ar šo Līgumu, izņemot nosacījumus, kas ietverti 3. pielikumā.

10.11. Ja tomēr juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, atbildība par paziņojuma procedūrām tiek sadalīta starp divām vai vairākām centrālās valdības iestādēm, ieinteresētā Dalībvalsts sniedz citām Dalībvalstīm pilnīgu un plašu informāciju par katras šīs iestādes atbildības apjomu.

11. pants

Tehniskā palīdzība citām Dalībvalstīm

11.1. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis par tehnisko noteikumu sagatavošanu.

11.2. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji akceptētiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz nacionālo standartizācijas institūciju izveidošanu un piedalīšanos starptautiskajās standartizācijas institūcijās, kā mudina savas nacionālās standartizācijas institūcijas rīkoties līdzīgi.

11.3. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai izveidotu regulējošas institūcijas savās teritorijās citu Dalībvalstu, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstu konsultēšanai, kā arī sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz:

11.3.1. regulējošo institūciju, vai atbilstības tehniskajiem noteikumiem novērtēšanas institūciju izveidošanu; un

11.3.2. metodēm, ar kurām vislabāk var panākt tehnisko noteikumu ievērošanu.

11.4. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai sagatavotu priekšlikumu, kas ierosināms citām Dalībvalstīm, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīm, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz atbilstības standartiem, kas pieņemti lūguma iesniedzējas Dalībvalstis teritorijā, novērtēšanas institūciju izveidošanu.

11.5. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas veicami šādu valstu ražotājiem, ja tie vēlas iegūt piekļuvi atbilstības novērtēšanas sistēmām, kuras izmanto valdības vai nevalstiskās organizācijas tās Dalībvalsts teritorijā, kura saņem lūgumu.

11.6. Dalībvalstis, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz institūciju un tiesiskās bāzes izveidošanu, kura dotu tām iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības šādās sistēmās.

11.7. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma ierosina tādām institūcijām to teritorijās, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultēt citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis, un apsver pēdējo pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības attiecībā uz tādu institūciju izveidošanu, kuras dotu attiecīgajām institūcijām to teritorijās iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības.

11.8. Sniedzot padomu un tehnisko palīdzību citām Dalībvalstīm atbilstoši 1.-7. paragrāfiem, Dalībvalstis piešķir prioritāti vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzībām.

12. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

12.1. Dalībvalstis piešķir diferencētu un labvēlīgāku attieksmi šī Līguma jaunattīstības Dalībvalstīm, ievērojot sekojošos nosacījumus, kā arī attiecīgos citu šī Līguma Pantu nosacījumus.

12.2. Dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem un ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, gan nacionālā līmenī, gan izmantojot šī Līguma institucionālos pasākumus.

12.3. Dalībvalstis, sagatavojot un piemērojot tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no jaunattīstības Dalībvalstīm.

12.4. Dalībvalstis atzīst, ka, lai gan jaunattīstības Dalībvalstīs starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas var pastāvēt to īpašos tehnoloģiskos un sociāli-ekonomiskos apstākļos, jaunattīstības Dalībvalstis pieņem noteiktus tehniskos noteikumus, standartus vai atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis ir saglabāt vietējo tehnoloģiju, ražošanas metodes un procesus, kas ir savienojami ar to attīstības vajadzībām. Tāpēc Dalībvalstis atzīst, ka no jaunattīstības Dalībvalstīm netiek sagaidīts, lai tās izmantotu starptautiskos standartus par bāzi to tehniskajiem noteikumiem, kuri neatbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām.

12.5. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas un starptautiskās atbilstības novērtēšanas sistēmas tiek organizētas un darbojas veicinot aktīvu un visas Dalībvalstis pārstāvošu attiecīgo institūciju piedalīšanos, ievērojot jaunattīstības Dalībvalstu speciālās problēmas.

12.6. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas pēc jaunattīstības Dalībvalstu pieprasījuma iepazītos ar iespēju un, ja iespējams, sagatavotu starptautiskos standartus attiecībā uz precēm, par kurām jaunattīstības Dalībvalstīm ir īpaša interese.

12.7. Dalībvalstis atbilstoši 11. panta nosacījumiem sniedz tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošana un piemērošana nerada jaunattīstības Dalībvalstu eksporta pieaugumam un dažādībai nevajadzīgus šķēršļus. Nosakot tehniskās palīdzības noteikumus un apstākļus, jāņem vērā pieprasījumu izteikušo Dalībvalstu, un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu attīstības pakāpe.

12.8. Ar šo atzīst, ka jaunattīstības Dalībvalstis var saskarties ar īpašām problēmām, ieskaitot institucionālas un infrastruktūras problēmas, tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā. Tālāk tiek atzīts, ka jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī to tehnoloģiskās attīstības pakāpe, var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Tāpēc Dalībvalstis pilnā mērā ievēro šo faktu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības Dalībvalstis spēj pildīt šo Līgumu, Tirdzniecības tehnisko barjeru komitejai, kas minēta 13. pantā (šajā Līgumā saukta - "Komiteja"), tiek dota iespēja pēc to attiecīga pieprasījuma noteikt precizētus, laika ziņā ierobežotus šī Līguma saistību pilnīgus vai daļējus izņēmumus. Izskatot šādus lūgumus, Komiteja ņem vērā speciālās problēmas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā, un jaunattīstības Dalībvalsts speciālās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī tās tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Komiteja īpaši ņem vērā vismazāk attīstīto valstu speciālās attīstības problēmas.

12.9. Konsultāciju laikā attīstīto valstu Dalībvalstis patur prātā īpašās grūtības, ar kurām nācās sastapties jaunattīstības Dalībvalstīm noformulējot un īstenojot standartus un tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, un vēloties palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm to centienos šajā virzienā, attīstīto valstu Dalībvalstis ņem vērā iepriekšminētās speciālās vajadzības attiecībā uz finansēšanu, tirdzniecību un attīstību.

12.10. Komiteja periodiski iepazīstas ar šajā Līgumā noteikto īpašo un diferencēto stāvokli, kas piešķirts jaunattīstības Dalībvalstīm nacionālā un starptautiskā līmenī.

INSTITŪCIJAS, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

13. pants

Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja

13.1. Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai Dalībvalstis varētu konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanu. Komiteja veic tādus pienākumus, kādus tai paredz šis Līgums vai deleģē Dalībvalstis.

13.2. Komiteja pēc nepieciešamības izveido darba grupas vai citas institūcijas, kuras veic tām tādus pienākumus, kādus Komiteja tām deleģējusi atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

13.3. Ar šo jāsaprot, ka jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās starp darbu saskaņā ar šo Līgumu un to, ko veic valdības citās tehniskajās organizācijās. Komitejai jāizpēta šī problēma, lai mazinātu šādu dublēšanos.

14. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

14.1. Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību, notiek sadarbībā ar Strīdu noregulēšanas institūciju un ievēro, mutatis mutandis, GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumus, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu".

14.2. Pēc strīdus puses lūguma, vai arī pēc tās iniciatīvas, komisija var izveidot tehnisko ekspertu grupu, tādu tehnisku jautājumu risināšanai, kam nepieciešams detalizēts ekspertu izvērtējums.

14.3. Tehnisko ekspertu grupas ievēro 2 pielikuma procedūras.

14.4. Augstāk minētās strīdu noregulēšanas procedūras var piemērot gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata, ka otra Dalībvalsts nav panākusi apmierinošus rezultātus atbilstoši 3.4., 7.8. un 9. pantiem un tās tirdzniecības intereses tikušas ievērojami skartas. Šajā sakarā, šādi rezultāti ir tādi paši kā gadījumā, ja attiecīgā institūcija būtu Dalībvalsts.

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

15. pants

Nobeiguma nosacījumi

Atrunas (rezervācijas)

15.1. Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem bez citu Dalībvalstu piekrišanas nevar tikt ieviestas nekādas atrunas (rezervācijas).

Pārskats

15.2. Katra Dalībvalsts uzreiz pēc datuma, kurā tā pievienojusies PTO Līgumam, informē Komiteju par esošajiem vai veiktajiem šī Līguma īstenošanas un pārvaldes nodrošināšanas pasākumiem. Par jebkurām izmaiņām šādos pasākumos arī jāpaziņo Komitejai.

15.3. Komiteja veic gada pārskatu par šī Līguma, ņemot vērā tā mērķus, izpildi un darbību.

15.4. Ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un katra triju gadu perioda beigās, Komiteja pārskata šī Līguma darbību un izpildi, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz atklātību, lai rekomendētu šī Līguma tiesību un pienākumu noregulējumu pēc nepieciešamības, tādejādi veicinot abpusējas ekonomiskās priekšrocības un tiesību un pienākumu līdzsvaru, neapejot 12. panta nosacījumus. Ievērojot inter alia pieredzi, kas gūta Līguma īstenošanā, Komiteja pēc nepieciešamības, iesniedz ierosinājumus šī Līguma tekstu labojumus Preču tirdzniecības padomei.

Pielikumi

15.5. Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

1. pielikums

TERMINI UN TO DEFINĪCIJAS ŠĪ LĪGUMA NOLŪKĀ

Terminiem, kas sniegti 1991. gada ISO/IEC 2. Norādījumu sestajā izdevumā "Vispārējie termini un to definīcijas attiecībā uz standartizēšanu un ar to saistīto darbību" un kas lietoti šajā Līgumā ir tāda pati nozīme, kā minēto Norādījumu definīcijās dotā, ņemot vērā, ka pakalpojumi tiek izslēgti no šī Līguma darbības sfēras. Šī Līguma nolūkā vēl spēkā ir sekojošas definīcijas:

1. Tehniskais noteikums

Dokuments, kas atspoguļo preču īpašības vai ar tām saistītos procesus un ražošanas metodes, ieskaitot spēkā esošos administratīvos nosacījumus, atbilstība kuram ir obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības, kā tie ir piemēroti precei, procesam vai ražošanas metodei.

Paskaidrojoša piezīme

Definīcija ISO/IEC 2.Norādījumā nav pašpietiekama, bet pamatojas uz tā saukto "ķieģeļu" sistēmu.

2. Standarts

Dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo likumus, norādījumus vai preču un ar tām saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības kas attiecas uz preci, procesu vai ražošanas metodi.

Paskaidrojoša piezīme

Termini, kas definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, skar preces, procesus un pakalpojumus. Šis Līgums attiecas tikai uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas savukārt attiecas uz precēm vai procesiem un ražošanas metodēm. Standarti, kā tie definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, var būt neobligāti vai obligāti. Šī Līguma nolūkā standarti tiek definēti kā neobligāti un tehniskie noteikumi kā obligāti dokumenti. Standarti, kurus sagatavo starptautiskā standartizācijas kopiena, balstās uz konsensusa principa. Šis Līgums aptver arī dokumentus, kuri nebalstās uz konsensusa principa.

3. Atbilstības novērtēšanas procedūras

Jebkura procedūra, kas tieši vai netieši izmantota, lai konstatētu, ka tiek pildītas atbilstošās prasības tehniskajos noteikumos vai standarti.

Paskaidrojoša piezīme

Atbilstības novērtēšanas procedūras inter alia ietver paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas procedūras; atbilstības novērtēšanu, apstiprināšanu un apliecināšanu; reģistrāciju, akreditēšanu un pieņemšanu, kā arī to kombinācijas.

4. Starptautiskā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties vismaz visu Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

5. Reģionālā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties tikai dažu Dalībvalstu attiecīgām institūcijām.

6. Centrālās valdības institūcijas

Centrālā valdība, tās ministrijas un departamenti vai jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas centrālās valdības kontrolē.

Paskaidrojoša piezīme

Eiropas Kopienu gadījumā spēkā ir nosacījumi, kas attiecas uz centrālās valdības institūcijām. Tomēr reģionālās institūcijas vai atbilstības novērtēšanas sistēmas var izveidot Eiropas Kopienu ietvaros, un šādos gadījumos tās ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem par reģionālajām institūcijām vai atbilstības novērtēšanas sistēmām.

7. Pašvaldības un to institūcijas

Pārvaldes institūcijas, ne centrālā valdība, (piem. štati, provinces, Zemes, kantoni, municipalitātes, u.t.t.), to ministrijas vai departamenti, kā arī jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas šādas valdības kontrolē.

8. Nevalstiskā organizācija

Ne centrālās valdības institūcija un ne vietējās pašvaldības institūcija, arī nevalstiska institūcija, kurai ir likumiskas tiesības piemērot tehnisko noteikumu.

2. pielikums

TEHNISKO EKSPERTU GRUPAS

Sekojošas procedūras ir spēkā tehnisko ekspertu grupām, kuras izveidotas atbilstoši 14.panta nosacījumiem:

1. Tehnisko ekspertu grupas pakļaujas padomes prasībām. Par to atsauksmju nosacījumiem un detalizētām darbības procedūrām lemj padome un tie ziņo padomei.

2. Piedalīšanās tehnisko ekspertu grupās ir iespējama tikai personām ar profesionālu pieredzi attiecīgajā jomā.

3. Strīda pušu pilsoņi nedarbojas tehnisko ekspertu grupā bez strīda pušu koplīguma, vien izņēmuma gadījumos, ja padome uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes nevar tikt īstenota citādi. Strīda pušu valdības amatpersonas nedarbojas tehnisko ekspertu grupā. Tehniskās ekspertu grupas biedri pilda savus individuālos pienākumus, nevis kā valdības pārstāvji, ne arī kā jebkuras organizācijas pārstāvji. Valdības vai organizācijas nesniedz norādījumus attiecībā uz jautājumiem pirms to nav izdarījusi tehnisko ekspertu grupa.

4. Tehnisko ekspertu grupas konsultējas un saņem informāciju un tehnisku padomu no jebkura avota, kas tiem šķiet piemērots. Pirms ekspertu tehniskā grupa uzsāk šādas informācijas vai padoma meklēšanu no avota, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, tā informē Dalībvalsts valdību. Jebkurai Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuru ekspertu tehniskās grupas lūgumu šādas informācijas iegūšanai, ja ekspertu tehniskā grupa to uzskata par nepieciešamu un piemērotu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai, ja vien tā nav konfidenciāla. Konfidenciālā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — valdības, organizācijas vai personas formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija tehnisko ekspertu grupai tiek pieprasīta, bet šādas informācijas izpaušanai tehnisko ekspertu grupa nav saņēmusi attiecīgo pilnvarojumu, tad valdība, organizācija vai persona - informācijas sniedzēji, sagatavo nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu.

6. Tehnisko ekspertu grupa iesniedz ziņojuma projektu ieinteresētajām Dalībvalstīm, lai iegūtu to komentārus un attiecīgi ņemtu tos vērā nobeiguma ziņojumā, kuru arī izplata ieinteresētajām Dalībvalstīm pēc iesniegšanas padomē.

3. pielikums

POZITĪVĀS PRAKSES KODEKSS STANDARTU SAGATAVOŠANĀ, PIEŅEMŠANĀ UN PIEMĒROŠANĀ

Vispārēji nosacījumi

A. Šī Kodeksa nolūkā spēkā ir šī Līguma 1. pielikuma definīcijas.

B. Šis Kodekss ir pieejams jebkuras PTO Dalībvalsts teritorijā esošas standartizēšanas institūcijas akceptam, vai tā būtu centrālās valdības institūcija, vietējā pašvaldība vai nevalstiska organizācija; arī jebkurai valdības reģionālajai standartizēšanas institūcijai, kur viena vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis; un jebkurai nevalstiskai reģionālajai standartizēšanas organizācijai, kur viens vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis (šajā Kodeksā sauktas kopumā par "standartizēšanas institūcijām" un atsevišķi — "standartizēšanas institūcija").

C. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir pievienojošās vai izstājušās no šī Kodeksa par šo faktu paziņo ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā. Paziņojumā jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums un adrese, kā arī tās patreizējās un plānotās darbības apjoms. Paziņojumu var nosūtīt vai nu tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai arī ar ISO/IEC nacionālās biedrorganizācijas starpniecību, vai vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

Būtiski nosacījumi

D. Attiecībā uz standartiem, standartizēšanas institūcija piešķir tādu labvēlības statusu precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkuras citas PTO Dalībvalsts teritorija, kas ir ne mazāks kā līdzīgām iekšzemes izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piešķirtais

E. Standartizēšanas institūcija nodrošina to, ka standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti, lai radītu, vai to rezultātā rastos nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.

F. Ja starptautiskie standarti pastāv vai to pabeigšana ir neizbēgama, standartizēšanas institūcija izmanto tos, vai to attiecīgās daļas, kā bāzi gatavotajiem standartiem, izņemot gadījumu, ja šādi starptautiski standarti vai attiecīgās daļas būtu mazefektīvi vai neatbilstoši, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisku problēmu dēļ.

G. Lai harmonizētu standartus cik vien plaši iespējams, standartizēšanas institūcija atbilstošā veidā un pilnā mērā savu iespēju robežās piedalās starptautisko standartu sagatavošanā, ko veic attiecīgās starptautiskās standartizēšanas institūcijas attiecībā uz jautājumu, par kuru tā vai nu ir pieņēmusi vai plāno pieņemt standartus. Standartizēšanas institūcijām Dalībvalsts teritorijā piedalīšanās noteiktā starptautiskās standartizēšanas pasākumā notiek ar vienas delegācijas starpniecību, kura pārstāv visas standartizēšanas institūcijas teritorijā, kas ir pieņēmusi, vai plāno pieņemt standartus par jautājumu, uz kuru starptautiskais standartizēšanas pasākums attiecas.

H. Standartizēšanas institūcija Dalībvalsts teritorijā dara visu iespējamo, lai izvairītos no standartizēšanas institūciju darba dublēšanas nacionālajā teritorijā vai pārklāšanās ar attiecīgu starptautisko vai reģionālo standartizēšanas institūciju darbu. Pēdējie arī dara visu iespējamo, lai panāktu nacionālo vienprātību attiecībā uz to izveidotajiem standartiem. Līdzīgi, reģionālā standartizēšanas institūcija dara visu iespējamo, lai izvairītos no attiecīgo starptautisko standartizēšanas institūciju darba dublēšanas vai pārklāšanas.

I. Ja nepieciešams, standartizēšanas institūcija precizē standartus pamatojoties uz prasībām pret precēm, attiecībā uz to izpildīšanu nevis uz dizainu vai raksturojošām īpašībām.

J. Vismaz reizi katros sešos mēnešos standartizēšanas institūcija publicē darba programmu, kurā norādīti tās nosaukums un adrese, standarti, kurus tā patreiz gatavo un standarti, kurus tā ir pieņēmusi iepriekšējā laika periodā. Standarts atrodas sagatavošanā no brīža, kad pieņemts lēmums par standarta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr šis standarts ir pieņemts. Specifisku standartu projektu nosaukumi pēc attiecīga pieprasījuma tiek sniegti angļu, franču vai spāņu valodā. Paziņojums par darba programmu tiek publicēts nacionālā vai, atsevišķos gadījumos, reģionālā standartizēšanas pasākumu izdevumā.

Darba programma katram standartam norāda, atbilstoši ISONET noteikumiem, klasifikāciju atbilstoši tēmai, sasniegto standarta izstrādāšanas posmu, un atsauces uz jebkuriem starptautiskajiem standartiem, kas ņemti tam par pamatu. Ne vēlāk kā šīs darba programmas publicēšanas laikā, standartizēšanas institūcija paziņo par tās pastāvēšanu ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā.

Paziņojumā ir standartizēšanas institūcijas nosaukums un adrese, tā izdevuma nosaukums un adrese, kurā publicēta darba programma, programmas cena ( ja tāda ir), kā un kur to var iegūt. Paziņojumu var nosūtīt tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai, vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

K. ISO/IEC nacionālais biedrs dara visu, lai kļūtu par ISONET biedru vai nozīmētu citu institūciju, kas kļūtu par biedru, kā arī, lai iegūtu visaugstākā līmeņa dalību, kas iespējama ISONET biedram. Citas standartizēšanas institūcijas dara visu, lai saistītu sevi ar ISINET biedru.

L. Pirms standarta pieņemšanas, standartizēšanas institūcijas atvēl vismaz 60 dienu ilgu laika periodu, lai ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā varētu iesniegt komentārus par standarta projektu. Šo laiku tomēr var saīsināt gadījumos, kad rodas neatliekamas drošības, veselības vai apkārtējās vides problēmas vai šo problēmu draudi. Ne vēlāk kā komentāru termiņa sākumā standartizēšanas institūcija publicē paziņojumu, kas izziņo komentāru termiņu publikācijā, kā minēts J paragrāfā. Šāds paziņojums ietver iespējami daudz norāžu par to, kur standarta projekts atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

M. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz, vai sagatavo standarta projekta kopiju, kuru tā iesniegusi komentāriem. Jebkuras nodevas par šo pakalpojumu, neskaitot no patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un iekšzemes pusēm.

N. Standartizēšanas institūcija tālākajā standarta izstrādāšanā ņem vērā komentārus, kas saņemti komentāru iesniegšanas termiņa laikā. Uz komentāriem, kas saņemti ar tādu standartizēšanas institūciju starpniecību, kuras ir pievienojušies Pozitīvās prakses kodeksam, pēc to attiecīga pieprasījuma tiek sniegta iespējami ātra atbilde. Atbildē ir paskaidrojums par to, kāpēc atkāpšanās no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem ir nepieciešama.

O. Ja standarts ir pieņemts, tas tiek nekavējoties publicēts.

P. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz vai sagatavo tās pēdējās darba programmas vai sagatavotā standarta kopiju. Jebkuras nodevas, kas tiek pieprasītas par šo pakalpojumu, neskaitot to patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un vietējām pusēm.

Q. Standartizēšanas institūcija ar izpratni izturas un sniedz atbilstošu konsultāciju iespēju attiecībā uz iesniegumiem par šī Kodeksa darbību, ko sagatavo standartizēšanas institūcijas, kas ir pievienojušās Pozitīvās prakses kodeksam. Sūdzības risinot, tā rīkojas objektīvi.

___________

1 Ar "valsts piederīgiem" šeit, PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, tiek domātas personas, fiziskas vai juridiskas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kurām ir reāls un funkcionējošs rūpniecisks vai komerciāls uzņēmums šajā muitas teritorijā.

LĪGUMS PAR AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTAJIEM INVESTĪCIJU PASĀKUMIEM

Dalībvalstis,

uzskatot, ka Ministri Punta del Este Deklarācijā panākuši vienošanos, par to, ka "ievērojot GATT pantu darbības izpēti attiecībā uz tirdzniecību ierobežojošu un kropļojošu ietekmi, kāda ir investīciju pasākumiem, sarunās rūpīgi jāizstrādā turpmākie pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai izvairītos no šādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību" ;

vēloties veicināt pasaules tirdzniecības attīstību un tās liberalizācijas pieaugumu, kā arī nodrošināt starptautiski neierobežotas investīcijas tā, lai palielinātu visu tirdzniecības partneru, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīs, ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot brīvu konkurenci;

ievērojot īpašās jaunattīstības un it īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

atzīstot, ka noteikti investīciju pasākumi var radīt tirdzniecību ierobežojošas un kropļojošas sekas;

ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra

Šis Līgums ir piemērojams tikai ar preču tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem ( šī Līguma tekstā — "PreTIP").

2. pants

Nacionālais režīms un kvantitatīvie ierobežojumi

1. Nemazinot citas tiesības un saistības GATT 1994, neviena Dalībvalsts nedrīkst piemērot PreTIP, kas neatbilst GATT 1994 III panta vai XI panta nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumā tiek sniegts ilustratīvs to PreTIP saraksts, kuri neatbilst nacionālā režīma saistībām, kā minēts GATT 1994. III panta 4. paragrāfā un saistībām par vispārēju kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanu, kā nosaka GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs.

3. pants

Izņēmumi

Visi izņēmumi saskaņā ar GATT 1994 ir atbilstoši jāpiemēro šī Līguma nosacījumiem.

4. pants

Jaunattīstības Dalībvalstis

Jaunattīstības Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no 2. panta nosacījumiem tik lielā mērā un tādā veidā, kā to pieļauj GATT 1994 XVIII panta nosacījumi, Izskaidrojuma par GATT 1994 maksājumu bilances nosacījumiem un Deklarācijas par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājumu bilances mērķiem (pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/205 -209)) nosacījumi, Dalībvalstij atkāpjoties no GATT 1994 III un XI pantu nosacījumiem.

5. pants

Notifikācija un pārejas pasākumi

1. Dalībvalstīm 90 dienu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei par visiem veiktajiem PreTIP, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem. Par šādiem vispārīgi un īpaši veiktiem PreTIP pasākumiem tiek paziņots, norādot to galvenās iezīmes.1

2. Katra Dalībvalsts pārtrauc visus PreTIP, par kuriem ir paziņots saskaņā ar 1.paragrāfu attīstītās Dalībvalsts gadījumā divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgi piecu gadu laikā jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā un septiņu gadu laikā vismazāk attīstītās Dalībvalsts gadījumā.

3. Preču tirdzniecības padome var pēc attiecīga pieprasījuma pagarināt tādu PreTIP izbeigšanas pārejas periodu, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu jaunattīstības Dalībvalstij, ieskaitot vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kura pierāda sevišķas grūtības šī Līguma nosacījumu īstenošanā. Izskatot šādu lūgumu, Preču tirdzniecības padomei jāņem vērā attiecīgās Dalībvalsts vajadzības individuālajā attīstībā, finansiālajā un tirdzniecības jomā.

4. Pārejas perioda laikā Dalībvalsts nedrīkst mainīt neviena PreTIP, kuri ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā, termiņus, par kuriem tā ir paziņojusi saskaņā ar 1.paragrāfu, tādejādi palielinot neatbilstības pakāpi 2. paragrāfa nosacījumiem. Tādiem PreTIP, kas uzsākti mazāk kā 180 dienas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma nav priekšrocības attiecībā uz pārejas perioda pasākumiem, ko paredz 2. paragrāfs.

5. Neskatoties uz 2. paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts, lai neradītu neizdevīgus apstākļus izveidotajiem uzņēmumiem, kuri jau ir pakļauti PreTIP pasākumiem saskaņā ar 1. paragrāfu, var pārejas periodā piemērot tos pašus PreTIP jaunām investīcijām (i) ja šādas investīcijas rezultātā preces ir tādas pašas kā jau izveidoto uzņēmumu preces, un (ii) ja ir nepieciešams izvairīties no konkurences apstākļu kropļošanas starp jauno investīciju un jau izveidoto uzņēmumu. Par jebkuriem šādi jaunai investīcijai piemērotiem PreTIP jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc

6. pants

Atklātība

1. Dalībvalstis attiecībā uz PreTIP pasākumiem atkārtoti apliecina savas saistības pret atklātības un notifikācijas prasībām GATT 1994 X pantā, traktējot "Notifikāciju" saskaņā ar 1979. gada 28. novembrī pieņemto Izskaidrojumu par notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību un 1994. gada 15. aprīlī pieņemto Ministru lēmumu par notifikācijas procedūrām.

2. Katra Dalībvalsts paziņo Sekretariātam par publikācijām, kurās varētu būt minēti PreTIP pasākumi, ieskaitot tos, kurus veic reģionālās un vietējās pašvaldības un varas iestādes to teritorijās.

3. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas pret informācijas pieprasījumiem un nodrošina vienādas konsultāciju iespējas par jebkuru šī Līguma kontekstā radušos jautājumu, ko ierosina cita Dalībvalsts. Atbilstoši GATT 1994 X pantam, nevienai Dalībvalstij netiek pieprasīta tādas informācijas publiskošana, kuras izpaušana varētu traucēt likuma ievērošanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm, vai kaitētu noteiktu sabiedrisko vai privāto uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

7. pants

Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos

1. Ar šo tiek izveidota "Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos" (turpmāk šī Līguma tekstā "Komiteja") un tā ir pieejama visām Dalībvalstīm. Komiteja izvēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, pulcējas ne retāk kā reizi gadā un citos gadījumos pēc Dalībvalsts pieprasījuma.

2. Komiteja pilda pienākumus, kurus tai uzdevusi Preču tirdzniecības padome. Komiteja nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā īstenošanu.

3. Komiteja kontrolē šī Līguma darbību un īstenošanu, kā arī katru gadu par to ziņo Preču tirdzniecības padomei.

8. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma kontekstā.

9. pants

Preču tirdzniecības padomes pārskats

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Preču tirdzniecības padome pārskata šī Līguma darbību un, ja nepieciešams, ierosina Ministru Konferencei izdarīt labojumus tā tekstā. Šī pārskata gaitā Preču tirdzniecības padome lemj, vai Līgums jāpapildina ar nosacījumiem par investīciju politiku un konkurences politiku.

PIELIKUMS

ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

1. Nacionālā režīma statusam, ko paredz GATT 1994 III panta 4. paragrāfs, neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri pieprasa:

(a) lai uzņēmums pirktu vai izmantotu iekšzemes izcelsmes vai jebkuras iekšzemes preces, kuras precizētas kā noteiktas preces, preču daudzums vai preču vērtība, vai kā daudzuma proporcija vai vietējās ražošanas vērtība; vai

(b) ka uzņēmuma importēto preču pirkšana vai izmantošana tiek ierobežota ar daudzumu, kas saistāms ar iekšzemes preču, ko tā eksportē, daudzumu un vērtību.

2. Kvantitatīvo ierobežojumu, ko paredz GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs, vispārējai likvidēšanai neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri ierobežo:

(a) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to vispār, kā arī daudzumos, kuri saistīti ar uzņēmuma eksportēto iekšzemes preču daudzumu un vērtību;

(b) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to, ierobežojot tā piekļuvi preču apmaiņai ar ārvalstīm līdz tādam apjomam, ko nosaka uz šo uzņēmumu attiecināmā ienākošā ārvalstu preču apmaiņa; vai

(c) uzņēmuma produktu eksportu vai pārdošanu eksportam attiecībā uz kādām precēm, produkta apjomu vai vērtību, vai noteiktu uzņēmuma iekšzemes produkcijas apjoma vai vērtības proporciju.

_________________

1 Ja PreTIP pasākumi tiek veikti varas iestāžu kompetences robežās pēc to ieskatiem, par katru īpašu piemērošanas gadījumu jāziņo. Nav jāatklāj informācija, kura varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

I DAĻA

1.pants

Principi

Antidempinga pasākums tiek piemērots tikai pie 1994.gada GATT VI pantā paredzētajiem apstākļiem un atbilstoši izmeklēšanai, kas uzsākta 1 un veikta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Sekojošie noteikumi reglamentē 1994.gada GATT VI panta piemērošanu, ciktāl pasākumi tiek veikti antidempinga likumdošanas vai noteikumu ietvaros.

2.pants

Dempinga noteikšana

2.1. Šī Līguma nozīmē, prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i. par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.

2.2. Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai, ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū2 šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.

2.2.1. Līdzīgas preces realizācija eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir zem vienas vienības (fiksētas vai variējamas) ražošanas izmaksām, pieskaitot administratīvās, realizācijas un vispārējās izmaksas, var tikt uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē sakarā ar cenu, un var netikt ņemta vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja institūcijas3 nosaka, ka šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros4 un ievērojamos daudzumos5, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu saprātīgā laika periodā. Ja cenas, kuras ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā, ir augstākas par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām apskatāmā perioda laikā, šādas cenas tiek uzskatītas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu saprātīgā laika periodā.

2.2.1.1. 2.paragrāfa mērķiem izmaksas normāli tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar apskatāmās preces ražošanu un realizāciju. Institūcijām jāapsver visi pieejamie pierādījumi par faktisko izmaksu noteikšanu, arī tie, kurus sniedzis eksportētājs vai ražotājs izmeklēšanas gaitā, ar noteikumu, ka eksportētājs vai ražotājs ir vēsturiski izmantojis šādus sadalījumus, it īpaši attiecībā uz materiālo un nemateriālo vērtību atbilstošo amortizācijas periodu un kapitālieguldījumu izdevumu un citu attīstības izmaksu izslēgšanas noteikšanu. Ja vien tās nav jau atspoguļotas izmaksu sadalījumos šī apakšpunkta ietvaros, izmaksas tiek atbilstoši koriģētas attiecībā uz tām neatkārtojošajām izmaksu pozīcijām, kas ir ieguldījums nākotnes un/vai patreizējā ražošanas attīstībā, vai apstākļiem, kuros izmaksas apskatāmajā periodā ir ietekmētas uzsākšanas operāciju rezultātā6.

2.2.2. 2. paragrāfa mērķiem administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summām jābalstās uz faktiskajiem datiem attiecībā uz līdzīgas preces ražošanu un realizāciju parastajā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja šādas summas nevar noteikt šajā veidā, šīs summas var noteikt, pamatojoties uz:

(i) faktiskajām summām, ko attiecīgais eksportētājs vai ražotājs izdevis un realizējis, attiecībā uz tādas pašas vispārējas kategorijas preces ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

(ii) citu eksportētāju vai ražotāju, kuri pakļauti izmeklēšanai attiecībā uz līdzīgu preču ražošanu un realizāciju izcelsmes valsts iekšējā tirgū, faktiski izdotās un realizētās vidējās svērtās summas;

(iii) jebkuru citu piemērotu metodi, ar noteikumu, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju normāli realizēto peļņu, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

2.3. Gadījumos, ja nepastāv eksporta cena vai, ja attiecīgās institūcijas uzskata, ka eksporta cena nav ticama sakarā ar eksportētāja un importētāja savienību vai kompensācijas vienošanos starp eksportētāju un importētāju vai trešo pusi, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces tiek pirmoreiz atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam vai, ja preces netiek atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam, vai netiek atkārtoti pārdotas tādā pašā stāvoklī, kādā tās importētas, pamatojoties uz tādiem saprātīgiem nosacījumiem, kādus nosaka institūcijas.

2.4. Eksporta cenu un normālo vērtību ir jāsalīdzina objektīvi. Šo salīdzinājumu jāizdara tādā pat tirdzniecības līmenī, parasti ex-factory (rūpnīcas cenu) līmenī, un attiecībā uz realizāciju, kas pēc iespējas veikta vienā un tajā pašā laikā. Katrā gadījumā pienācīgi jāņem vērā, pēc to būtības, atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, t.sk. atšķirības pārdošanas apstākļos un nosacījumos, nodokļu maksājumos, tirdzniecības līmeņa, apjomu, fiziskā raksturojuma ziņā, un jebkādas citas atšķirības, kuras arī ietekmē cenu salīdzināmību7. 3.paragrāfā minētajos gadījumos jāņem vērā arī izmaksas, t.sk. nodokļus un nodevas, kuras rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, un uzkrāto peļņu. Ja šajos gadījumos ir ietekmēta cenu salīdzināmība, institūcijas nosaka normālo vērtību pie tirdzniecības līmeņa, kurš ir ekvivalents izveidotās eksporta cenas tirdzniecības līmenim, vai arī izdara atbilstošas korekcijas, kā to nosaka šis paragrāfs. Institūcijas norāda attiecīgajām pusēm, kāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu salīdzinājumu, un neuzliktu šīm pusēm nepamatotu pierādīšanas slogu.

2.4.1. Ja salīdzināšana saskaņā ar 4.paragrāfu prasa valūtu konvertāciju, šāda konvertācija veicama, pielietojot valūtas maiņas kursu pārdošanas dienā8, ar noteikumu, ka ja ārvalsts valūtas pārdošana mērķa tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo eksporta pārdošanu, tiek lietots sagaidāmās pārdošanas valūtas maiņas kurss. Valūtas kursu svārstības tiek ignorētas, un veicot izmeklēšanu, institūcijām ir jādod eksportētājiem vismaz 60 dienas, lai koriģētu savas eksporta cenas, atspoguļojot izmaiņas valūtas maiņas kursos izmeklēšanas aptvertā perioda laikā.

2.4.2. Atbilstoši 4.paragrāfa nosacījumiem, kuri reglamentē objektīvu salīdzinājumu, izmeklēšanas fāzē dempinga maržas esamība parasti tiek noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās vērtības salīdzinājumu ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu, vai salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas no darījuma uz darījumu. Normālo vērtību, kuru nosaka, balstoties uz vidējo svērto vērtību, var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām, ja institūcijas atrod eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras starp dažādiem pircējiem, reģioniem un laika periodiem, un ja tiek sniegts izskaidrojums par to, kādēļ šādas atšķirības nevar attiecīgi ņemt vērā, pielietojot vidējā svērtā pret vidējo svērto vai darījuma pret darījumu salīdzinājumu.

2.5. Gadījumā, ja preces netiek tiešā veidā importētas no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importētāju Dalībvalsti no starpniekvalsts, cena, par kādu preces tiek pārdotas no eksportētājas valsts importētājai Dalībvalstij, normāli tiek salīdzināta ar salīdzinošo cenu eksportētājā valstī. Tomēr salīdzinājumu var izdarīt ar cenu izcelsmes valstī, ja, piemēram, preces tiek tikai pārvadātas caur eksportētāju valsti, vai arī šādas preces nav ražotas eksportētājā valstī vai, ja tām nav salīdzināmas cenas eksportētājā valstī.

2.6. Visā šī Līguma tekstā termins "līdzīga prece" ("produit similaire") tiek interpretēta kā prece, kura ir identiska, t.i. visos aspektos līdzīga apskatāmajai precei vai, ja nav šādas preces, citai precei, kuras īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas apskatāmās preces īpašībām.

2.7. Šis pants neierobežo 1994.gada GATT I Pielikuma VI panta 1.paragrāfa otro Papildus noteikumu.

3.pants

Kaitējuma noteikšana9

3.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta nolūkos pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem un ietver objektīvu pārbaudi attiecībā gan uz (a) dempinga apstākļos realizētā importa apjomu un dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū, gan (b) turpmāko šāda importa ietekmi uz šo preci iekšzemes ražotājiem.

3.2. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa apjomu, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai novērojama dempinga apstākļos realizētā importa apjoma būtiska palielināšanās, vai nu absolūtajos rādītājos, vai saistībā ar ražošanu vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai dempinga apstākļos realizētais imports izraisījis būtisku cenu pazemināšanos salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgas preces cenu, un, vai šāda importa ietekme var citādā veidā ievērojami pazemināt cenas vai kavēt cenu būtisku celšanos, kas citādi nebūtu notikusi. Viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.3. Ja antidempinga izmeklēšanai ir vienlaicīgi pakļauts kādas preces imports no vairāk nekā vienas valsts, izmeklēšanu veicošās institūcijas var novērtēt šāda importa ietekmi kopumā tikai tad, ja tās nosaka, ka (a) dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir lielāka nekā 5.panta 8.paragrāfā definētais de minimis, un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nebūtisku, un (b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs, vadoties no konkurences apstākļiem starp importēto produktu un līdzīgo pašmāju produktu.

3.4. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekmes uz attiecīgo iekšzemes ražošanu izmeklēšanai jāietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kuriem ir ietekme attiecībā uz ražošanas situāciju, ieskaitot faktisko un potenciālo realizācijas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus segmenta, produktivitātes, investīciju atgriezeniskuma vai kapacitātes izmantošanas līmeni; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas, dempinga maržas (starpības) lielumu; faktiskās un potenciālās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, aktīviem, nodarbinātību, algām, pieaugumu, kapitāla vai investīciju piesaistes spējām. Šis saraksts nav izsmeļošs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem var būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.5. Ir jāparāda, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu šī Līguma nozīmē caur šāda dempinga sekām, kā tas ir noteikts 2. un 4. paragrāfos. Cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un iekšzemes ražošanai radīto kaitējumu jāpierāda, balstoties uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kuri ir institūciju rīcībā. Institūcijām ir arī jāizvērtē jebkurus citus zināmos faktorus, bez dempinga apstākļos realizētā importa, kuri šajā pašā laikposmā rada kaitējumu iekšzemes ražošanai, un šo citu faktoru radīto kaitējumu nedrīkst attiecināt uz dempinga apstākļos realizēto importu. Faktori, kuri var būt šajā ziņā būtiski, cita starpā ietver importa, kurš netiek realizēts par dempinga cenām, apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos, vai izmaiņas patēriņa struktūrā, tirdzniecību ierobežojošus pasākumus un konkurenci starp ārzemju un pašmāju ražotājiem, tehnoloģijas attīstību un pašmāju industrijas eksportspēju un produktivitāti.

3.6. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekme ir jāizvērtē saistībā ar līdzīgu preču ražošanu iekšzemē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā ražošanas process, ražotāju realizācija un peļņa. Ja atsevišķa šādas ražošanas identifikācija nav iespējama, dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi jāvērtē, apskatot iespējami sīki iedalītu preču grupu vai sortimentu, kura iekļauj līdzīgu preci, par kuru var tikt sniegta nepieciešamā informācija.

3.7. Materiālā kaitējuma draudu noteikšanai jābalstās uz faktiem, un nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Izmaiņām apstākļos, kuras izraisītu situāciju, kad dempings radītu kaitējumu, jābūt skaidri paredzamām un reālām 10. Nosakot to, vai pastāv materiāla kaitējuma draudi, institūcijām cita starpā būtu jāizvērtē tādi faktori kā:

(i) dempinga apstākļos realizētā importa ievērojams pieaugums iekšzemes tirgū, kas norāda uz preču ievešanas būtiska palielinājuma iespējamību;

(ii) eksportētāja kapacitātes būtisks brīvi realizējams vai nenovēršams pieaugums, kas norāda uz dempinga apstākļos realizētā eksporta būtiska palielinājuma iespējamību importējošās Dalībvalsts tirgū, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību jebkāda papildus eksporta absorbēšanai;

(iii) tas, vai imports nonāk tirgū par cenām, kuras radīs ievērojamu depresīvu vai nospiedošu ietekmi uz iekšzemes cenām, un potenciāli palielinās pieprasījumu pēc šāda importa turpmāk; un

(iv) apskatāmās preces krājumi.

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanā, bet izvērtēto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais dempinga apstākļos realizētais eksports ir nenovēršams un, ka var rasties materiāls kaitējums, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi.

3.8. Attiecībā uz gadījumiem, kad kaitējuma draudus rada dempinga apstākļos realizētais imports, jāapsver antidempinga pasākumu pielietošanu, un par to jālemj ar sevišķu rūpību.

4. pants

Iekšzemes ražošanas definīcija

4.1. Šī Līguma nolūkiem termins "iekšzemes ražošana" tiek interpretēts kā attiecināms uz līdzīgu preču iekšzemes ražotājiem kopumā vai uz tiem, kuru kopīgais preču apjoms sastāda šo preču kopējās iekšzemes ražošanas lielāko daļu, izņemot, ka:

i) ja ražotāji ir saistīti11 ar eksportētājiem vai importētājiem, vai paši ir dempinga apstākļos realizētās preces importētāji, termins "iekšzemes ražošana" var tikt attiecināts uz pārējiem ražotājiem;

ii) izņēmuma apstākļos Dalībvalsts teritoriju, attiecībā uz apskatāmo ražošanu, var iedalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos, un katrā no šiem tirgiem ietilpstošie ražotāji var tikt uzskatīti kā atsevišķa nozare, ja (a) šādā tirgū ietilpstošie ražotāji pārdod visu vai gandrīz visu attiecīgo produkciju šajā tirgū, un (b) pieprasījumu šajā tirgū nekādā būtiskā mērā neapgādā attiecīgās preces ražotāji, kuri atrodas jebkur citur šajā teritorijā. Šādos apstākļos var konstatēt kaitējumu pat tad, ja lielākajai daļai no kopējās iekšzemes ražošanas nav nodarīts kaitējums, ar noteikumu, ka pastāv dempinga apstākļos realizētā importa koncentrācija šādā izolētā tirgū, un ar noteikumu, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu visas vai gandrīz visas produkcijas ražotājiem šādā tirgū.

4.2. Ja iekšzemes ražošanu attiecina uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā definēts 1.(ii) paragrāfā, ar antidempinga nodevām tiek apliktas12 tikai apskatāmās preces, kuras nosūtītas gala patēriņam uz šo teritoriju. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj aplikšanu ar antidempinga nodevām ar šādu pamatojumu, importējošā Dalībvalsts var uzlikt antidempinga nodevas bez ierobežojuma tikai tad, ja (a) eksportētājiem ir tikusi dota iespēja pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi dot garantijas atbilstoši 8.pantam, un adekvātas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties dotas, un (b) šādas nodevas nevar tikt uzliktas tikai noteiktu ražotāju, kuri apgādā attiecīgo teritoriju, precēm.

4.3. Ja divas vai vairāk valstis saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) paragrāfu ir sasniegušas tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt vienota, unificēta tirgus pazīmes, ražošana visā integrācijas teritorijā var tikt uzskatīta par iekšzemes ražošanu, kas minēta 1. paragrāfā.

4.4. 3. panta 6. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

5. pants

Uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

5.1. Izņemot 6. paragrāfā paredzētos gadījumus, izmeklēšana, lai noteiktu jebkura iespējamā dempinga esamību, apmēru un ietekmi, ir uzsākama pēc iekšzemes industrijas vai tās vārdā iesniegta rakstiska iesnieguma.

5.2. 1.paragrāfā minētajam iesniegumam jāsatur pierādījumi par (a) dempingu, (b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, atbilstoši šajā Līgumā sniegtajai interpretācijai, un (c) cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un pierādāmo kaitējumu. Vienkāršs, ar attiecīgiem pierādījumiem neapstiprināts apgalvojums nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai apmierinātu šī paragrāfa prasības. Pieprasījumam jāsatur tādu informāciju, kas saprātīgi ir pieejama iesniedzējam, par sekojošo:

i) iesniedzēja identitāte un iesniedzēja veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības raksturojums. Ja rakstisks iesniegums tiek iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā, iesniegumā jāidentificē ražošanas nozare, kuras vārdā tiek iesniegts iesniegums, ar visu zināmo līdzīgās preces iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, pēc iespējas pilnīgi, šādu ražotāju veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu;

ii) pilnīgs iespējamās dempinga preces apraksts, attiecīgās izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu nosaukumi, katra zināmā eksportētāja vai ārvalstu ražotāja identitāte un to zināmo personu sarakstu, kuras importē attiecīgo preci;

iii) informācija par cenām, par kurām attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu iekšzemes tirgos (vai attiecīgajos gadījumos, informācija par cenām, par kurām prece tiek pārdota no izcelsmes vai eksporta valsts vai valstīm, vai par precei noteikto vērtību) un informāciju par eksporta cenām vai, attiecīgajos gadījumos, par cenām, par kādām prece tiek pirmo reizi pārdota tālāk neatkarīgam pircējam importējošās Dalībvalsts teritorijā;

iv) informācija par iespējami dempinga apstākļos realizētā importa apjoma attīstību, šī importa ietekmi uz līdzīgas preces cenu iekšzemes tirgū un turpmāko šī importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, ko pierāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji, tādi kā 3.panta 2. un 4. paragrāfos uzskaitītie.

5.3. Institūcijām jāizvērtē iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekoši, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.4. Izmeklēšana nav uzsākama atbilstoši 1. paragrāfam, ja vien institūcijas, izvērtējot atbalstu vai opozīciju līdzīgās preces13 iekšzemes ražotāju iesniegumam, nav konstatējušas, ka šo iesniegumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare, vai arī tas iesniegts tās vārdā14. Šāds iesniegums ir uzskatāms par "iekšzemes ražošanas vai tās vārdā iesniegtu", ja to ir atbalstījuši tie iekšzemes ražotāji, kuru kolektīvais produkcijas apjoms ir lielāks par 50% no kopējās līdzīgās preces produkcijas apjoma, kuru ražo tā iekšzemes ražošanas daļa, kas vai nu atbalsta iesniegumu, vai oponē tam. Tomēr izmeklēšana nav uzsākama, ja iekšzemes ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk kā 25% no iekšzemes industrijas ražotā līdzīgās preces kopējā apjoma.

5.5. Institūcijām jāizvairās, ja vien nav pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, no iesnieguma par izmeklēšanas uzsākšanu publiskošanas. Tomēr, pēc pareizi dokumentēta iesnieguma saņemšanas un pirms izmeklēšanas uzsākšanas procedūras, institūcijām jāinformē attiecīgās eksportējošās Dalībvalsts valdība.

5.6. Ja īpašos apstākļos attiecīgās institūcijas nolemj uzsākt izmeklēšanu bez rakstiska iesnieguma saņemšanas no iekšzemes ražošanas vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās drīkst virzīt šo procesu tikai tad, ja tām ir pietiekoši pierādījumi par dempingu, kaitējumu un 2.paragrāfā aprakstītajām cēloņsakarībām, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.7. Pierādījumus gan par dempingu, gan par kaitējumu jāizvērtē vienlaicīgi (a) lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, un (b) turpmāk izmeklēšanas gaitā, sākot no dienas, kas nav vēlāk kā visagrākajā datumā, kurā var tikt piemēroti pagaidu pasākumi saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

5.8. 1.paragrāfā minētais iesniegums tiek noraidīts un izmeklēšana tiek pārtraukta, tiklīdz kā attiecīgās institūcijas ir pārliecinājušās, ka nav pietiekošu pierādījumu par dempingu vai kaitējumu lietas turpināšanai. Izmeklēšana ir nekavējoties jāpārtrauc gadījumos, kad institūcijas konstatē, ka dempinga starpība (marža) ir de minimis vai, ka faktiskais vai potenciālais dempinga importa apjoms vai kaitējums ir niecīgs. Dempinga starpība (marža) uzskatāma par de minimis, ja tā ir mazāka par 2% no eksporta cenas. Dempinga apstākļos realizēto importu apjoms parasti tiek uzskatīts par niecīgu, ja dempinga apstākļos realizēto importu apjoms no noteiktas valsts ir mazāks par 3% no līdzīgas preces importa apjoma importējošajā Dalībvalstī, ja vien valstu, no kurām katrai piekrīt mazāk kā 3% līdzīgās preces importu importējošajā Dalībvalstī, importu kopējais apjoms nav lielāks par 7% no līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī.

5.9. Antidempinga process nedrīkst aizkavēt muitošanas procedūras.

5.10. Izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās uzsākšanas.

6. pants

Pierādījumi

6.1. Visām antidempinga izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm tiek paziņots par informāciju, kuru pieprasa institūcijas, un tām tiek dota pienācīga iespēja iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par izmeklēšanai būtiskiem.

6.1.1. Eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši antidempinga izmeklēšanas anketas, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildes sniegšanai15. Jāpievērš pienācīga uzmanība jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarināšanu un, ja tiek uzrādīts būtisks iemesls, šāds pagarinājums ir jāpiešķir, kad vien tas ir iespējams.

6.1.2. Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, vienas ieinteresētās puses rakstiski iesniegtos pierādījumus nekavējoties jānosūta pārējām ieinteresētajām pusēm, kas piedalās izmeklēšanā.

6.1.3. Tiklīdz kā uzsākta izmeklēšana, institūcijām jānosūta rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 5.panta 1.paragrāfu, pilns teksts zināmajiem eksportētājiem16 un eksportējošās Dalībvalsts institūcijām, kā arī tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma citām ieinteresētajām pusēm.

6.2. Visā antidempinga izmeklēšanas laikā visām ieinteresētajām pusēm ir jādod pilnīga iespēja aizstāvēt savas intereses. Šajā nolūkā institūcijas, pēc attiecīga līguma, dod iespēju visām ieinteresētajām pusēm tikties ar tām pusēm, kurām ir pretējas intereses, lai varētu tikt uzklausīti pretējie uzskati un piedāvāti atspēkojoši argumenti. Paredzot šādu iespēju, jāņem vērā nepieciešamība saglabāt konfidencialitāti, kā arī, lai tas būtu izdevīgi pusēm. Nevienai no pusēm nav obligāti jāapmeklē tikšanās, un neierašanās neietekmē lietas izskatīšanu attiecībā uz šo pusi. Ieinteresētajām pusēm ir arī tiesības, ar pamatotu iemeslu, iesniegt citu informāciju mutiski.

6.3. Institūcijas ņem vērā 2. paragrāfā paredzēto mutisko informāciju tikai ciktāl tā pēc tam tiek reproducēta rakstiski un padarīta pieejama citām ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 1.2. apakšpunktā.

6.4. Institūcijām, kad vien tas ir iespējams, jānodrošina ieinteresētajām pusēm iespēja savlaicīgi iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz to lietām, kas nav konfidenciāla pēc 5.paragrāfā sniegtās definīcijas, un kuru izmanto institūcijas, veicot antidempinga izmeklēšanu, un sagatavot ziņojumus uz šīs informācijas bāzes.

6.5. Jebkura informācija, kura pēc savas dabas ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai tādēļ, ka tās izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas informācijas sniedzējam vai personai, no kuras šī persona ir ieguvusi informāciju), vai kuru izmeklēšanā iesaistītās puses ir sniegušas kā konfidenciālu, institūcijām kā tāda arī jāuztver, ja tiek norādīts būtisks iemesls. Šāda informācija nav izpaužama bez īpašas tās puses piekrišanas, kura to iesniegusi17.

6.5.1. Institūcijas pieprasa ieinteresētajām pusēm, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai pietiekošā mērā nodrošinātu izpratni par konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses var norādīt, ka šai informācijai nevar nodrošināt kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kopsavilkums nav iespējams.

6.5.2. Ja institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes netiek garantēts un, ja informācijas iesniedzējs vai nu nevēlas informāciju publiskot vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien ar attiecīgu informācijas avotu palīdzību tām netiek apmierinoši pierādīta šādas informācijas pareizība18.

6.6. Izņemot gadījumus, kuri paredzēti 8.paragrāfā, institūcijām izmeklēšanas gaitā jāpārliecinās par ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru balstās to atzinumi, pareizību.

6.7. Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildus ziņas, institūcijas var pēc vajadzības veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijā, ar noteikumu, ka tās saņem attiecīgo firmu piekrišanu un paziņo attiecīgās Dalībvalsts valdības pārstāvjiem un, ja vien attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret šo izmeklēšanu. I pielikumā aprakstītās procedūras attiecas uz izmeklēšanu, kas tiek veikta citu Dalībvalstu teritorijās. Ņemot vērā prasību pēc konfidenciālās informācijas aizsardzības, institūcijām jebkuras šādas izmeklēšanas rezultāti jāpadara pieejami, vai jāpublisko saskaņā ar 9. paragrāfa nosacījumiem, firmām, uz kurām tie attiecas, un tās var padarīt šādus rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

6.8. Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka pieeju vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā laika posmā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, visi pagaidu un galīgie nolēmumi, apstiprinoši vai negatīvi, var tikt pieņemti, pamatojoties uz pieejamo faktu materiālu. Šī paragrāfa piemērošanā jāievēro II pielikuma nosacījumi.

6.9. Institūcijas pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas informē visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem, kuri tiek izskatīti un uz kuriem pamatojams lēmums par to, vai piemērot definitīvus pasākumus. Šāda informācija sniedzama pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

6.10.Institūcijas, kā noteikums, nosaka individuālu dempinga starpību (maržu) katram izmeklēšanā esošās līdzīgās preces zināmajam attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam. Gadījumos, kad eksportētāju, ražotāju, importētāju vai ietverto preču veidu skaits ir tik liels, ka tas padara šādu noteikšanu neiespējamu, institūcijas var aprobežot izmeklēšanu vai nu līdz saprātīgam ieinteresēto pušu vai preču skaitam, izmantojot paraugus, kuri ir statistiski derīgi, pamatojoties uz atlases laikā institūcijām pieejamo informāciju, vai līdz vislielākajam eksporta apjoma no attiecīgās valsts procentuālajam īpatsvaram, ko var reāli izmeklēt.

6.10.1. Jebkuru eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi saskaņā šo paragrāfu vēlams veikt, konsultējoties ar attiecīgajiem eksportētājiem, ražotājiem vai importētājiem, un ar viņu piekrišanu.

6.10.2. Gadījumos, kad institūcijas ir aprobežojušas izmeklēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, tām tomēr jānosaka individuālā dempinga starpība (marža) jebkuram sākotnēji neizraudzītam eksportētājam vai ražotājam, kas iesniedz nepieciešamo informāciju laikā, lai šo informāciju izskatītu izmeklēšanas gaitā, izņemot, ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālā izvērtēšana varētu pārmērīgi apgrūtināt institūcijas un aizkavēt savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu. Nedrīkst neievērot brīvprātīgi sniegtas atbildes.

6.11. Šī Līguma kontekstā "ieinteresētās puses" nozīmē:

i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārvalsts ražotāju vai importētāju, vai arī tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji;

ii) eksportējošās Dalībvalsts valdību; un

iii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts nav par šķērsli Dalībvalstīm atļaut citām iekšzemes vai ārzemju pusēm, ne tikai augstāk minētajām, iestāties kā ieinteresētajām pusēm.

6.12. Institūcijas dod iespējas izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un patērētāju organizāciju pārstāvjiem gadījumos, kad prece tiek pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām.

6.13. Institūcijas pienācīgi izvērtē jebkuras grūtības, ar kurām sastapušās ieinteresētās puses, it īpaši mazie uzņēmumi, pieprasītās informācijas sniegšanā, un sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

6.14. Augstākminētās procedūras nav paredzētas, lai atturētu Dalībvalsts institūcijas no ātras rīcības attiecībā uz izmeklēšanas uzsākšanu, pagaidu vai galīgo lēmumu, pozitīvu vai negatīvu, pieņemšanas, vai no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

7. pants

Pagaidu pasākumi

7.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai tad, ja:

i) izmeklēšana ir uzsākta atbilstoši 5.panta nosacījumiem, šajā sakarā ir sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas adekvātas iespējas iesniegt informāciju un komentārus;

ii) ir pieņemts apstiprinošs pagaidu nolēmums par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai; un

iii) attiecīgās institūcijas uzskata šādus pasākumus par nepieciešamiem, lai novērstu kaitējuma rašanos izmeklēšanas laikā.

7.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu nodeva, vai vēlamajā gadījumā, kā vērtspapīrs — ar skaidras naudas depozītu vai parādzīmi, kas ir vienādi ar pagaidu kārtā noteiktās antidempinga nodevas lielumu, bet ne lielāki kā pagaidu kārtā noteiktā dempinga marža. Novērtējuma atlikšana ir atbilstošs pagaidu pasākums, ar noteikumu, ka normālā nodeva un aprēķinātā antidempinga nodevas summa tiek norādītas, un kamēr novērtējuma atlikšana ir pakļauta tiem pašiem nosacījumiem kā citi pagaidu pasākumi.

7.3. Pagaidu pasākumi netiek veikti agrāk kā 60 dienas pēc izmeklēšanas uzsākšanas datuma.

7.4. Pagaidu pasākumu pielietošanai jāaprobežojas ar cik vien iespējams īsu laika periodu, nepārsniedzot četrus mēnešus vai, pēc attiecīgo institūciju lēmuma, pēc eksportētāju, kuri pārstāv iesaistītās tirdzniecības ievērojamu daļu, lūguma, uz laika periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Institūcijām izmeklēšanas gaitā izvērtējot, vai nodeva, kas ir zemāka nekā dempinga starpība (marža), būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu, šie termiņi var būt attiecīgi seši un deviņi mēneši.

7.5. Pagaidu pasākumu pielietošanā ir jāievēro attiecīgie 9.panta nosacījumi.

8. pants

Cenu labojumi

8.1. Procedūras var19 tikt pārtrauktas vai izbeigtas bez pagaidu pasākumu vai antidempinga nodevu piemērošanas, saņemot pietiekošu brīvprātīgu apsolījumu no jebkura eksportētāja par cenu pārskatīšanu vai eksporta pārtraukšanu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju, tādu, kas pārliecina institūcijas, ka dempinga kaitējošā ietekme ir likvidēta. Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem pasākumiem nedrīkst būt lielāks nekā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību (maržu). Ir vēlams, lai cenu palielinājumi būtu mazāki kā dempinga starpība, ja šādi palielinājumi ir pietiekami, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanai.

8.2. Cenu labojumus nevar pieprasīt vai pieņemt no eksportētājiem, ja vien importējošās Dalībvalsts institūcijas nav pieņēmušas apstiprinošu pagaidu nolēmumu par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu.

8.3. Piedāvātos cenu labojumus nav jāpieņem, ja institūcijas uzskata to pieņemšanu par nepraktizējamu, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ, arī vispārējās politikas iemeslu dēļ. Šādā gadījumā institūcijām iespēju robežās jāpaskaidro eksportētājam iemesli, kuru dēļ tās uzskata cenu labojuma pieņemšanu par neatbilstošu, un tām pēc iespējas jādod eksportētājam izdevība izteikt par to komentārus.

8.4. Ja labojums tiek pieņemts, dempinga un kaitējuma izmeklēšana tomēr jāpabeidz, ja to vēlas eksportētājs vai nolemj institūcijas. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par dempingu vai kaitējumu, cenu labojums automātiski zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir pieņemts lielā mērā cenu labojuma dēļ. Šādos gadījumos institūcijas var pieprasīt, lai labojums tiktu saglabāts uz saprātīgu termiņu atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts apstiprinošs nolēmums par dempingu un kaitējumu, labojums turpina pastāvēt, ievērojot tā noteikumus un šī Līguma nosacījumus.

8.5. Cenu labojumus var ieteikt importējošās Dalībvalsts institūcijas, taču nevienu eksportētāju nedrīkst piespiest uzņemties šādus labojumus. Lietas izskatīšanu nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā cenu labojumus, vai neuzklausa uzaicinājumu tos izdarīt. Tomēr institūcijas var konstatēt, ka kaitējuma draudi kļūs reāli, ja turpināsies dempinga apstākļos realizētais imports.

8.6. Importējošās Dalībvalsts institūcijas var pieprasīt jebkuram eksportētājam, no kura ir pieņemti cenu labojumi, periodisku informācijas sniegšanu par šādu labojumu īstenošanu un atļaut attiecīgo datu pārbaudi. Ja labojums tiek pārkāpts, importējošās Dalībvalsts institūcijas var veikt tūlītējas darbības saskaņā ar šo Līgumu un tā nosacījumiem, lai nekavējoties piemērotu pagaidu pasākumus, pamatojoties uz vislabāko pieejamo informāciju. Šādos gadījumos galīgās nodevas var tikt uzliktas saskaņā ar šo Līgumu precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms šī labojuma pārkāpuma.

9. pants

Antidempinga nodevu piemērošana un iekasēšana

9.1. Lēmumu par antidempinga nodevu piemērošanu vai nepiemērošanu gadījumos, kad visas prasības attiecībā uz piemērošanu ir izpildītas, un lēmumu par to, vai piemērojamās antidempinga nodevas apjoms ir pilna dempinga marža vai mazāks, ir jāpieņem importējošās Dalībvalsts institūcijai. Ir vēlams, lai šāda piemērošana būtu saskaņota visu Dalībvalstu teritorijās un, lai šādi piemērotas nodevas apjoms būtu mazāks nekā dempinga starpība (marža), ja tas ir pietiekoši, lai novērstu iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu.

9.2. Ja antidempinga nodeva tiek piemērota kādai precei, šāda antidempinga nodeva tiek iekasēta attiecīgajā apmērā katrā gadījumā atsevišķi, nepieļaujot diskrimināciju, par šādas preces importu no visiem avotiem, kas atzīti par dempingam pakļautiem un kaitējumu radošiem, izņemot importus no tiem avotiem, no kuriem šī Līguma ietvaros pieņemti cenu labojumi. Institūcijām jānorāda attiecīgās preces piegādātājs vai piegādātāji. Ja tomēr ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vienas un tās pašas valsts, un nav iespējams nosaukt visus šos piegādātājus, institūcijas var nosaukt attiecīgo piegādātāju valsti. Ja ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vairāk nekā vienas valsts, varas iestādes var nosaukt vai nu visus iesaistītos piegādātājus, vai, ja tas nav reāli iespējams, visas iesaistītās piegādātājas valstis.

9.3. Antidempinga nodevas apjoms nedrīkst pārsniegt dempinga starpību (maržu), kas noteikta saskaņā ar 2.pantu.

9.3.1. Ja antidempinga nodevas apmērs ir noteikts ar atpakaļejošu datumu, lēmums par antidempinga nodevu galīgo samaksu tiek pieņemts, tiklīdz kā tas ir iespējams, parasti 12 mēnešu laikā, un nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegts lūgums par antidempinga nodevas apmēra galīgo noteikšanu20. Jebkura atmaksāšana tiek veikta nekavējoties un parasti ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc maksājuma galīgā apmēra noteikšanas, atbilstoši šim apakšpunktam. Jebkurā gadījumā, ja atmaksāšana netiek izdarīta 90 dienu laikā, institūcijām pēc attiecīga pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.

9.3.2. Ja antidempinga nodevas apmērs tiek noteikts uz prospektīva pamata, jāparedz tūlītēja naudas atmaksa pēc attiecīga lūguma, jebkurai nodevai, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās starpības (maržas). Jebkuras šādas nodevas, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās maržas, atmaksāšanai normāli jānotiek 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā antidempinga nodevai pakļautais preces importētājs iesniedzis lūgumu par naudas atmaksu, kam pievienoti attiecīgie pierādījumi. Apstiprinātā naudas atmaksa normāli jāveic 90 dienu laikā no augstākminētā lēmuma.

9.3.3. Nosakot to, vai un kādā apmērā izmaksājama kompensācija, ja eksporta cena tiek veidota atbilstoši 2.panta 3.paragrāfam, institūcijām jāņem vērā jebkuras izmaiņas normālajā vērtībā, jebkuras izmaiņas izmaksās starp importu un atkārtoto pārdošanu, un jebkuras izmaiņas tālākpārdošanas cenās, kas tiek pienācīgi atspoguļotas turpmākajās pārdošanas cenās, un tām jāaprēķina eksporta cena bez antidempinga nodevu atskaitīšanas, kuras tiek maksātas pēc tam, kad ir iesniegti galīgie pierādījumi par augstākminēto.

9.4. Ja institūcijas ir ierobežojušas savu izmeklēšanu saskaņā ar 6.panta 10.paragrāfa otro teikumu, jebkura antidempinga nodeva, kas piemērota importam no eksportētājiem vai ražotājiem, kuri nav iekļauti pārbaudē, nedrīkst pārsniegt:

i) vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izraudzītajiem eksportētājiem vai ražotājiem, vai

ii) ja antidempinga nodevu maksājuma apmērs tiek aprēķināts pamatojoties uz prospektīvo normālo vērtību — starpību starp izraudzīto eksportētāju vai ražotāju vidējo svērto normālo vērtību un atsevišķi nepārbaudīto eksportētāju vai ražotāju eksporta cenām,

ar noteikumu, ka institūcijas šī paragrāfa nolūkā neņem vērā jebkuras nulles un de minimis maržas un maržas, kas noteiktas pie 6.panta 8.paragrāfā minētajiem apstākļiem. Institūcijas piemēro individuālas nodevas vai faktisko vērtību importam no jebkura eksportētāja vai ražotāja, kas nav iekļauts izmeklēšanā un kas ir sniedzis nepieciešamo informāciju izmeklēšanas gaitā, kā to paredz 6. panta 10.2 apakšpunkts.

9.5. Ja prece ir pakļauta antidempinga nodevām importējošā Dalībvalstī, institūcijas nekavējoties veic pārbaudi, lai noteiktu individuālo dempinga starpību jebkuriem eksportētājiem vai ražotājiem attiecīgajā eksportējošā valstī, kura nav eksportējusi preci uz importētāju Dalībvalsti izmeklēšanas perioda laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ražotāji var pierādīt, ka tie nav saistīti ne ar vienu no antidempinga nodevām pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem eksportējošajā valstī. Šāda pārbaude tiek uzsākta un izpildīta paātrināti salīdzinājumā ar parasto nodevas noteikšanas un pārskatīšanas procesu importējošajā Dalībvalstī. Nekādas antidempinga nodevas netiek uzliktas šādu eksportētāju vai ražotāju importam, kamēr notiek pārskatīšana. Institūcijas tomēr var atlikt novērtējumu un/ vai lūgt garantijas, lai nodrošinātu, ka ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts dempings no šādu ražotāju vai eksportētāju puses, antidempinga nodevas var tikt noteiktas atpakaļejošā kārtā no pārbaudes uzsākšanas datuma.

10. pants

Atpakaļejošais spēks (retro-aktivitāte)

10.1. Pagaidu pasākumi un antidempinga nodevas tiek piemērotas tikai precēm, kuras ievestas patēriņam pēc tam, kad stājas spēkā saskaņā ar 7.panta 1.paragrāfu un 9.panta 1.paragrāfu attiecīgi pieņemtais lēmums, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā pantā.

10.2. Ja ir pieņemts galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai kādas nozares izveidošanās materiālo kavēšanu), vai kaitējuma draudu galīgās noteikšanas gadījumā, ja dempinga apstākļos realizētā importa ietekme, pagaidu pasākumiem iztrūkstot, būtu novedusi pie kaitējuma noteikšanas, antidempinga nodevu var piemērot ar atpakaļejošu datumu par laiku, kurā pagaidu pasākumi, ja tādi pastāv, ir tikuši pielietoti.

10.3. Ja galīgā antidempinga nodeva ir augstāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā nodeva ir zemāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, tiek kompensēta starpība vai pārrēķināta nodeva, atkarībā no konkrētā gadījuma.

10.4. Izņemot 2. paragrāfā noteiktos gadījumus, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālo kavēšanu (bet kaitējums vēl nav radies), galīgo antidempinga nodevu var uzlikt tikai sākot ar lēmuma par kaitējuma draudu vai materiālās kavēšanas pieņemšanas dienu, un jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas veikts pagaidu pasākumu pielietošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.6. Galīgo antidempinga nodevu var piemērot precēm, kuras ir ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas, ja institūcijas nosaka attiecībā uz dempinga preci, ka:

i) pastāv dempinga fakts, kas radījis kaitējumu vai, ka importētājs ir zinājis, vai viņam vajadzējis zināt, ka eksportētājs praktizē dempingu un, ka šāds dempings radīs kaitējumu, un

ii) kaitējumu rada masīvs, relatīvi īsā laika posmā realizēts dempinga preces importa apjoms, kurš laikposma un dempinga apstākļos realizētā importa apjoma, kā arī citu apstākļu (piem., importētās preces uzkrājumu strauja palielināšanās) ziņā var nopietni apdraudēt galīgās antidempinga nodevas aizsargājošo ietekmi, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem importētājiem ir tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

10.7. Institūcijas var pēc izmeklēšanas uzsākšanas veikt tādus pasākumus, kā novērtējuma vai izvērtējuma atlikšana, ja tas nepieciešams antidempinga nodevas iekasēšanai ar atpakaļejošu datumu, kā paredzēts 6.paragrāfā, no brīža, kad tām ir pietiekoši pierādījumi par atbilstību šajā paragrāfā definētajiem apstākļiem.

10.8. Nodevas netiek iekasētas ar atpakaļejošu datumu atbilstoši 6.paragrāfam par precēm, kas ievestas patēriņam pirms izmeklēšanas uzsākšanas brīža.

11. pants

Antidempinga nodevu un cenu labojumu ilgums un pārskatīšana

11.1. Antidempinga nodeva paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai pretdarbotos dempingam, kurš rada kaitējumu.

11.2. Institūcijām jāpārskata nodevu turpmākās piemērošanas nepieciešamību savu pilnvaru robežās pēc savas iniciatīvas vai, ja kopš galīgās antidempinga nodevas noteikšanas ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, pēc jebkuras no ieinteresētajām pusēm, kura iesniedz apstiprinošu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskatīšanas21, lūguma. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības lūgt varas iestādēm izvērtēt, vai turpmākā nodevas piemērošana ir nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja nodeva tiktu atcelta vai grozīta, vai abējādi. Ja šī paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas rezultātā institūcijas nolemj, ka antidempinga nodeva vairs nav pamatota, tā nekavējoties jāatceļ.

11.3. Nenonākot pretrunā ar 1. un 2. paragrāfu nosacījumiem, jebkuras galīgās antidempinga nodevas iekasēšana tiek izbeigta ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai sākot ar pašas pēdējās 2. paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas datumu, ja šī pārskatīšana ir aptvērusi gan dempingu, gan kaitējumu, vai saskaņā ar šo paragrāfu), ja vien institūcijas nenolemj, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms šī datuma pēc savas iniciatīvas, vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā pietiekoši savlaicīgi pirms šī datuma, ka nodevas iekasēšanas izbeigšana varētu novest pie dempinga vai kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās22. Nodeva paliek spēkā tikmēr, kamēr noskaidrojas šādas pārbaudes rezultāti.

11.4. 6.panta nosacījumi par pierādījumiem un procedūru attiecas uz jebkuru pārskatīšanu, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārskatīšana tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas dienas.

11.5. Šī panta nosacījumi ir mutatis mutandis piemērojami cenu labojumiem, kas ir pieņemti saskaņā 8. pantu.

12. pants

Publiskie paziņojumi un lēmumu izskaidrošana

12.1. Ja institūcijas ir pārliecinātas par to, ka pierādījumi ir pietiekami, lai uzsāktu antidempinga izmeklēšanu, kā noteikts 5.pantā, par to jāpaziņo tai Dalībvalstij vai tām Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām ir zināms izmeklēšanas iestādēm, un jāizdara publisks paziņojums.

12.1.1. Publiskajam paziņojumam par izmeklēšanas uzsākšanu jāsatur, vai arī tā jādara zināma atklātībai ar atsevišķa ziņojuma23 palīdzību sekojošo adekvātu informāciju:

i) eksportētājas valsts vai valstu un iesaistītās preces nosaukums;

ii) izmeklēšanas uzsākšanas datums;

iii) pamatojums, uz kuru balstās pieņēmums par dempingu attiecīgajā iesniegumā;

iv) faktoru kopsavilkums, uz kuru balstās pieņēmums par nodarīto kaitējumu;

v) adreses ieinteresēto pušu paskaidrojumu nosūtīšanai;

vi) termiņi, kas doti ieinteresētajām pusēm sava viedokļa izteikšanai.

12.2. Publiskais paziņojums tiek sniegts par jebkuru pozitīvu vai negatīvu pagaidu vai galīgo lēmumu, par jebkuru lēmumu pieņemt cenu labojumu atbilstoši 8. pantam, par šāda labojuma piemērošanas izbeigšanu un par galīgās antidempinga nodevas izbeigšanu. Katrā paziņojumā pietiekoši detalizēti jāatklāj, vai jādara zināmi atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, atzinumi un slēdzieni visos jautājumos faktiskā un juridiskā ziņā, ko izmeklēšanas iestādes uzskata par būtiskiem. Visi šādi paziņojumi un ziņojumi tiek nosūtīti Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādam lēmumam vai labojumam, un citām zināmajām ieinteresētajām pusēm.

12.2.1. Publiskais paziņojums par pagaidu pasākumu piemērošanu ietver vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību pietiekoši detalizētus paskaidrojumus par pagaidu lēmumiem, dempingu vai kaitējumu un norāda uz faktiskas un juridiskas dabas jautājumiem, no kuriem izriet akceptētie vai noraidītie argumenti. Šādā paziņojumā vai ziņojumā, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, konkrēti jānorāda:

i) piegādātāju vārdi (nosaukumi), vai, ja tas nav praktiski iespējams, iesaistīto piegādājošo valstu nosaukumi;

ii) preces apraksts, kas ir pietiekošs muitas nolūkiem;

iii) noteiktā dempinga starpība un pilnīgs iemeslu izskaidrojums izmantotajai metodoloģijai eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanā un salīdzināšanā saskaņā ar 2.pantu;

iv) apsvērumi attiecībā uz kaitējumu noteikšanu saskaņā ar 3.pantu;

v) galvenie lēmuma iemesli.

12.2.2. Publisks paziņojums par izmeklēšanas pabeigšanu vai pārtraukšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās nodevas piemērošanu vai cenu labojuma pieņemšanu, satur vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, visu attiecīgo informāciju par faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem un iemesliem, kuri ir noveduši pie galīgo pasākumu piemērošanas vai cenu labojuma pieņemšanas, pienācīgu uzmanību veltot informācijas konfidencialitātei. Paziņojumā vai ziņojumā īpaši jāuzsver informācija, kas aprakstīta 2.1. apakšpunktā, kā arī iemesli atbilstošo iebildumu vai prasību, kuras iesnieguši eksportētāji un importētāji, pieņemšanai vai noraidīšanai, un jebkura lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 10.2. apakšpunktu, pamatojums.

12.2.3. Publiskais paziņojums par izmeklēšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu pēc labojuma pieņemšanas atbilstoši 8. pantam ietver, vai citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, šī labojuma nekonfidenciālo daļu.

12.3. Šī panta nosacījumi mutatis mutandis tiek piemēroti pārskatīšanas uzsākšanai un pabeigšanai saskaņā ar 11.pantu un lēmumiem saskaņā ar 10.pantu par nodevu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu.

13. pants

Izskatīšana tiesas ceļā

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālie tiesību akti satur nosacījumus par antidempinga pasākumiem, uztur tiesas, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, inter alia administratīvo pasākumus, kuri attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatīšanu 11.panta nozīmē, ātrai pārskatīšanai. Šādiem tribunāliem un procedūrām jābūt neatkarīgiem no institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgajiem lēmumiem vai pārskatīšanām.

14. pants

Antidempinga pasākums trešās valsts uzdevumā

14.1. Iesniegumu par antidempinga pasākumu trešās valsts vārdā iesniedz trešās valsts iestādes, kuras pieprasa šādu pasākumu.

14.2. Šādam iesniegumam ir jāpievieno informācija par cenām, lai parādītu, ka imports tiek realizēts dempinga apstākļos, un detalizētu informāciju, lai parādītu, ka minētais dempings rada kaitējumu attiecīgajai iekšzemes ražošanai trešajā valstī. Trešās valsts valdība sniedz visa veida palīdzību importējošās valsts institūcijām, lai iegūtu jebkuru informāciju, kuru pēdējā var pieprasīt.

14.3. Izskatot šādu iesniegumu, importējošās valsts institūcijas ņem vērā minētā dempinga ietekmi uz attiecīgo ražošanu kopumā trešajā valstī; tātad kaitējums tiek noteikts ne tikai attiecībā uz minētā dempinga ietekmi uz nozares eksportu importējošajā valstī vai pat uz nozares kopējo eksportu.

14.4. Lēmums par lietas turpināšanu piekrīt importējošajai valstij. Ja importējošā valsts nolemj, ka tā ir gatava rīkoties, importējošajai valstij piekrīt iniciatīva griezties Preču tirdzniecības padomē, lai saņemtu piekrišanu šādam pasākumam.

15. pants

Jaunattīstības Dalībvalstis

Tiek atzīts, ka attīstītajām Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sevišķajam jaunattīstības Dalībvalstu stāvoklim, izskatot iesniegumu par antidempinga pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu. Konstruktīvu šajā Līgumā paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespējas, kur tās varētu ietekmēt jaunattīstības Dalībvalstu būtiskās intereses, jāizpēta pirms antidempinga nodevu piemērošanas.

II DAĻA

16. pants

Antidempinga prakses komiteja

16.1. Ar šo tiek izveidota Antidempinga prakses komiteja (turpmāk Līguma tekstā — "Komiteja"), kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl priekšsēdētāju, un tā sanāk ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, ja to paredz šī Līguma attiecīgie nosacījumi. Komiteja veic pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ko tai deleģē Dalībvalstis, un tā nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību un tā mērķu izpildi. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

16.2. Komiteja pēc nepieciešamības var izveidot palīginstitūcijas.

16.3. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuras palīginstitūcijas pēc saviem ieskatiem var konsultēties un ievākt informāciju no jebkuriem avotiem. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija ievāc šādu informāciju no avota, kas pakļauts Dalībvalsts jurisdikcijai, tai jāinformē par to attiecīgā Dalībvalsts. Komitejai jāsaņem konsultējamās Dalībvalsts un jebkuras firmas piekrišana.

16.4. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komitejai par visiem veiktajiem pagaidu vai galīgajiem antidempinga pasākumiem. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā citām Dalībvalstīm caurlūkošanai. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par iepriekšējo sešu mēnešu laikā veiktajiem antidempinga pasākumiem. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc noteiktas standartformas.

16.5. Katra Dalībvalsts paziņo Komitejai par to, (a) kuras no tās institūcijām ir kompetentas uzsākt un veikt izmeklēšanu, kas minēta 5.pantā, un (b) tās iekšzemes procedūrām, kas regulē šādas izmeklēšanas uzsākšanu un veikšanu.

17. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

17.1. Izņemot gadījumus, kad tas šeit ir paredzēts citādāk, "Izskaidrojums par strīdu noregulēšanu" ir pielietojams attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu.

17.2. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas un piešķir vienlīdzīgas iespējas konsultācijām par ziņojumiem, kuras sniedz cita Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību.

17.3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar šo Līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšanu kavē cita Dalībvalsts vai Dalībvalstis, tā var savstarpēji apmierinoša jautājuma risinājuma nolūkā rakstiski pieprasīt konsultācijas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm ar izpratni jāizturas pret citas Dalībvalsts konsultāciju pieprasījumu.

17.4. Ja Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka konsultācijās atbilstoši 3. paragrāfam nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, un, ja importējošās Dalībvalsts administratīvās iestādes ir veikušas galīgos pasākumus, iekasējot galīgās antidempinga nodevas vai pieņemot cenu labojumus, tā var nosūtīt jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("DSB"). Ja pagaidu pasākumam ir ievērojama ietekme un Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka pasākums ticis veikts, neievērojot 7.panta 1.paragrāfa nosacījumus, šī Dalībvalsts var arī novirzīt šādu lietu uz DSB.

17.5. DSB pēc sūdzētājas puses lūguma izveido paneli lietas izskatīšanai, pamatojoties uz:

i) lūguma iesniedzējas Dalībvalsts rakstisku ziņojumu, kurā norādīts, kādā veidā labums, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Līgumu, ir anulēts vai mazināts vai, kā šī Līguma mērķu sasniegšana ir tikusi kavēta, un

ii) faktiem, kas pieejami atbilstoši attiecīgajām iekšzemes procedūrām importējošās Dalībvalsts institūcijām.

17.6. Izskatot 5.paragrāfā minēto jautājumu:

i) izvērtējot faktiskos apstākļus, panelis nosaka, vai institūciju veiktā faktu nodibināšana bijusi pareiza, un vai šo faktu novērtēšana bijusi taisnīga un objektīva, un pat tad, ja panelis nonāktu pie citāda secinājuma, novērtēšanas rezultāts nevar tikt apgāzts;

ii) panelis interpretē attiecīgos Līguma nosacījumus atbilstoši starptautisko publisko tiesību tradicionālajiem interpretēšanas noteikumiem. Ja panelis konstatē, ka attiecīgais Līguma nosacījums pieļauj vienas vai vairāku interpretāciju iespējas, tai jālemj, ka institūciju veiktais pasākums atbilst Līgumam, ja tas ir pamatots ar vienu no šīm pieļaujamām interpretācijām.

17.7. Panelim iesniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — personas, iestādes vai institūcijas — formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis nav pilnvarots sniegt šādu informāciju, tiek sagatavots nekonfidenciāls informācijas kopsavilkums, ko apstiprina persona, iestāde vai institūcija, kas sniegusi šādu informāciju.

III DAĻA

18. pants

Nobeiguma nosacījumi

18.1. Nekāda īpaša darbība pret eksporta dempingu no citas Dalībvalsts netiek veikta, kā tikai saskaņā ar GATT 1994 nosacījumiem, kā interpretēts šajā Līgumā24.

18.2. Nedrīkst pielietot atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru no šī Līguma nosacījumiem bez pārējo Dalībvalstu piekrišanas.

18.3. Atbilstoši 3.1. un 3.2. apakšpunktiem, šī Līguma nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz izmeklēšanu un esošo pasākumu pārskatīšanu, kas uzsākti saskaņā ar ar iesniegumiem, kuri iesniegti PTO Līguma spēkā stāšanās attiecībā uz Dalībvalsti dienā vai pēc tam.

18.3.1. Attiecībā uz dempinga starpības (maržas) aprēķināšanu atmaksāšanas procedūrās saskaņā ar 9.panta 3.paragrāfu, spēkā ir noteikumi, kuri izmantoti pašā pēdējā dempinga noteikšanā vai pārskatīšanā.

18.3.2. 11.panta 3.paragrāfa nolūkā tiek uzskatīts, ka pastāvošie antidempinga pasākumi ir piemēroti ne vēlāk, kā datumā, kad Dalībvalstij stājies spēkā PTO Līgums, izņemot gadījumus, kad uz to brīdi Dalībvalstī spēkā esošajā iekšzemes likumdošanā, jau ir ietverts norma, ko ietver arī šis paragrāfs.

18.4. Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, gan vispārēja, gan individuāla rakstura, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā tās pievienošanās brīdī PTO Līgumam, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz šo Dalībvalsti.

18.5. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri ir saistībā ar šo Līgumu, un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

18.6. Komiteja ik gadu pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām šādu pārskatu aptvertajā laikā periodā.

18.7. Šī Līguma Pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

1. pielikums

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS ATBILSTOŠI 6. PANTA 7. PARAGRĀFAM

1. Uzsākot izmeklēšanu, jāinformē eksportējošās Dalībvalsts institūcijas un firmas, par kurām zināms, ka tās ir ieinteresētas, par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma gadījumos tiek plānots iesaistīt nevalstisko organizāciju ekspertus izmeklēšanas grupā, par to jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts firmām un institūcijām. Šādi nevalstisko organizāciju eksperti būtu pakļaujami efektīvām sankcijām sakarā ar konfidencialitātes prasību neievērošanu.

3. Standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka tiek saņemta eksportētājas Dalībvalsts attiecīgo firmu nepārprotama piekrišana pirms apmeklējuma galīgās ieplānošanas.

4. Tiklīdz kā ir saņemta attiecīgo firmu piekrišana, izmeklēšanu veicošajām institūcijām būtu jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts institūcijām apmeklējamo firmu nosaukumus un adreses, un saskaņotos datumus.

5. Pirms vizītes nepieciešams savlaicīgi paziņot attiecīgajām firmām par apmeklējumu.

6. Apmeklējumi anketas skaidrošanas nolūkā būtu veicami tikai pēc eksportētājas firmas lūguma. Šādu apmeklējumu drīkst veikt tikai tad, ja (a) importētājas Dalībvalsts institūcijas paziņo par to attiecīgās Dalībvalsts pārstāvjiem, un (b) pēdējiem nav iebildumu pret šo apmeklējumu.

7. Tā kā galvenais mērķis izmeklēšanas veikšanai uz vietas ir pārbaudīt sniegto informāciju vai noskaidrot turpmākās detaļas, tā būtu veicama pēc anketas atbilžu saņemšanas, ja vien firma nepiekrīt pretējam, un izmeklēšanu veicošās institūcijas ir informējušas eksportētājas Dalībvalsts valdību par plānoto apmeklējumu, pret ko nav izteikti iebildumi; bez tam standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka pirms apmeklējuma attiecīgajām firmām tiek paziņots par pārbaudāmās informācijas vispārējo raksturu, un par jebkādu turpmāk sniedzamo informāciju, lai gan tas nebūtu par šķērsli turpmāko detaļu izprasīšanai uz vietas, vadoties no iegūtās informācijas.

8. Atbildes uz eksportētājas Dalībvalsts institūciju vai firmu uzdotajiem jautājumiem, kuri ir būtiski izmeklēšanas sekmīgai veikšanai uz vietas, pēc iespējas būtu sniedzamas pirms apmeklējuma veikšanas.

2. pielikums

VISLABĀKĀ PIEEJAMĀ INFORMĀCIJA 6. PANTA 8. PARAGRĀFA NOZĪMĒ

1. Tiklīdz iespējams pēc izmeklēšanas uzsākšanas, izmeklēšanas iestādēm sīki jāprecizē informācija, kura tiek pieprasīta no jebkuras ieinteresētās puses un veids, kādā šī informācija ieinteresētajai pusei atbildot jānoformē. Institūcijām jānodrošina arī puses informētība par to, ka ja informācija netiks sniegta saprātīga termiņa laikā, institūcijas var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem faktiem, arī uz tiem, kas ietverti iekšzemes nozares pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

2. Institūcijas var arī pieprasīt, lai ieinteresētā puse sniedz savu atbildi kāda noteiktā informācijas nesēja formā (piemēram, datorierakstā) vai datorvalodā. Izsakot šādu prasību, institūcijām jāapsver pamatotas ieinteresētās puses iespējas atbildēt vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, un tās nedrīkst pieprasīt pusei atbildes iesniegšanu citādā datorformātā, kā tas, ko šī puse jau lieto. Institūcija neuztur prasību par datorizētas atbildes sniegšanu, ja ieinteresētā puse neved datorizētu uzskaiti un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas. Institūcijas neuztur prasību par atbildes sniegšanu ar noteikta informācijas nesēja palīdzību vai noteiktā datorvalodā, ja ieinteresētā puse neved savu datorizēto uzskaiti ar šāda informācijas nesēja palīdzību vai šādā datorvalodā un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas.

3. Visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Ja puse nesniedz atbildi vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, bet institūcijas uzskata, ka ir ievēroti 2. paragrāfā minētie noteikumi, atbildes nesniegšana vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā nevar tikt uzskatīta par būtiski traucējošu lietas izskatīšanā.

4. Gadījumā, ja institūcijas nespēj apstrādāt informāciju, ja tā ir iesniegta kādā noteiktā informācijas nesēja (piemēram, datorieraksta) formā, informācija jāiesniedz rakstiska materiāla veidā vai jebkurā citā institūcijām pieņemamā formā.

5. Pat tad, ja sniegtā informācija nav visos aspektos ideāla, tas nevar būt par pamatu, lai institūcijas to neņemtu vērā, ar noteikumu, ka ieinteresētā puse ir rīkojusies ar vislielāko rūpību.

6. Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, iesniedzēja puse nekavējoties jāinformē par iemesliem, un tai jāsniedz iespēja saprātīgā termiņā sniegt turpmākos paskaidrojumus, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus. Ja varas iestādes uzskata paskaidrojumus par neapmierinošiem, šo pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus būtu jānorāda jebkuros publicētos nolēmumos.

7. Ja institūcijām savus atzinumus, t.sk. attiecībā uz normālo vērtību, jābalsta uz informāciju no sekundāra avota, ieskaitot informāciju, kas sniegta pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu, tas būtu darāms ar īpašu piesardzību. Šādos gadījumos institūcijas savu iespēju robežās cenšas pārbaudīt informāciju no citiem to rīcībā esošiem neatkarīgiem avotiem, piemēram, publicētiem cenrāžiem, oficiālās importa statistikas un muitas deklarācijām, kā arī no informācijas, kas iegūta no citām ieinteresētajām pusēm izmeklēšanas laikā. Tomēr ir saprotams, ka ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties un tādejādi atbilstošā informācija nenonāk attiecīgo institūciju rīcībā, šāda situācija var novest pie rezultāta, kurš pusei ir mazāk labvēlīgs nekā tad, ja šī puse sadarbotos.

______________________

1 Termins "uzsākta", kā tas lietots šajā Līgumā, nozīmē procesuālu darbību, ar kuru Dalībvalsts oficiāli uzsāk 5.pantā paredzēto izmeklēšanu.

2 Līdzīgas preces realizācija, kura paredzēta patēriņam eksportētājas valsts iekšējā tirgū, normāli tiek uzskatīta par pietiekošu daudzumu normālās vērtības noteikšanai, ja šāda realizācija sastāda 5 vai vairāk procentus no apskatāmās preces realizācijas importētājā Dalībvalstī, ar noteikumu, ka zemāka attiecība būtu pieņemama, ja pierādījumi norāda, ka iekšzemes realizācija pie šādas zemākas attiecības tomēr ir pietiekošs lielums, lai ļautu izdarīt pienācīgu salīdzinājumu.

3 Lietojot šajā Līgumā terminu "institūcijas", tas būtu interpretējams kā pienācīgi augsta līmeņa institūcijas.

4 Paplašinātais laika periods normāli ir viens gads, bet nekādā gadījumā nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem.

5 Realizācija zem vienas vienības pašizmaksas tiek veikta būtiskos apjomos, ja institūcijas konstatē, ka apskatāmo darījumu vidējā svērtā realizācijas cena normālās vērtības noteikšanai ir zem vidējās svērtās vienas vienības pašizmaksas vai, ka realizācijas apjoms zem vienas vienības pašizmaksas sastāda ne mazāk kā 20 procentus no apjoma, kas realizēts apskatāmajos darījumos normālās vērtības noteikšanai.

6 Pielāgojumam, kas izdarīts sakarā ar uzsākšanas operācijām, jāatspoguļo izmaksas uzsākšanas perioda beigās vai, ja šis periods turpinās pēc izmeklēšanas termiņa beigām, pēdējās izmaksas, kuras var tikt saprātīgi ņemtas vērā no institūciju puses izmeklēšanas laikā.

7 Ir saprotams, ka daži no iepriekš minētajiem faktoriem var daļēji pārklāties, un institūcijām ir jānodrošina, ka tās nedublē pielāgojumus, kuri jau tikuši izdarīti atbilstoši šim nosacījumam.

8 Parasti realizācijas datums ir līguma datums, pirkuma orderis, ordera (pasūtījuma) apstiprinājums, vai rēķins-faktūra, kas vien nodibina pārdošanas materiālos nosacījumus.

9 Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien tas nav atrunāts savādāk, nozīmē materiālo kaitējumu pašmāju industrijai, materiāla kaitējuma draudus pašmāju industrijai vai šādas industrijas izveidošanās materiālu aizkavēšanu, un tiek interpretēts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

10 Viens piemērs, lai gan tas nav ekskluzīvs, ir tas, ka nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē būtiski palielināsies imports produktiem par dempinga cenām.

11 Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai tad, ja

(a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

(b) abus tos tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai

(c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ja ir pamats ticēt vai aizdomām, ka saistības rezultāts ir tāds, lai liktu attiecīgajam ražotājam rīkoties citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji.

Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka viens kontrolē otru, ja pirmajam juridiski vai pēc ieņemamā amata ir tiesības noteikt ierobežojumus vai vadīt otro.

12 Šī Līguma kontekstā "aplikt ar nodokļiem" nozīmē definitīvo vai galīgo juridisko novērtējumu vai nodevas vai nodokļa ievākšanu.

13 Fragmentētas ražošanas gadījumā, kas iesaista ārkārtīgi lielu ražotāju daudzumu, institūcijas var noteikt atbalstu un opozīciju, lietojot piemērotas statistiskās metodes.

14 Dalībvalstis apzinās, ka dažu Dalībvalstu teritorijā iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt izmeklēšanas pieprasījumu, vai atbalstīt šādu pieprasījumu, 1. paragrāfa ietvaros.

15 Tiek vispārēji noteikts, ka termiņi eksportētājiem jāsāk skaitīt no datuma, kad tie saņēmuši aptaujas, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par saņemtām vienas nedēļas laikā no to nosūtīšanas brīža respondentam vai no to nodošanas attiecīgajam eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajam pārstāvim, vai atsevišķas muitas zonas PTO Dalībvalsts gadījumā — eksportējošās teritorijas attiecīgajam pārstāvim.

16 Ar šo saprot, ka gadījumā, ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, rakstiskā pieprasījuma pilnais teksts jānosūta tikai eksportējošās Dalībvalsts institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai.

17 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijās var tikt pieprasīta izpaušana atbilstoši šauri ieskicētai aizsardzības kārtībai.

18 Dalībvalstis vienojas, ka konfidencialitātes prasības netiek pavaļīgi noraidītas.

19 Vārds "var" netiek interpretēts, lai atļautu vienlaicīgu procesu turpinājumu un cenu pasākumu izpildi, izņemot 4. paragrāfā paredzētos gadījumus.

20 Ar šo jāsaprot, ka šajā apakšpunktā un 3.2. apakšpunktā minēto termiņu ievērošana var nebūt iespējama, ja minētā prece ir pakļauta tiesu pārskatu procesiem

21 Lēmums par antidempinga galīgajām maksājuma saistībām, kā paredzēts 9. panta 3 paragrāfā, šī panta kontekstā pats par sevi nenozīmē pārbaudi.

22 Ja antidempinga nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, faktu apstiprinājums vien pašā pēdējā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar 9. panta 3.1. apakšpunktu, ka nekāda nodeva nav iekasējama, neprasa valsts institūcijām izbeigt galīgās nodevas iekasēšanu.

23 Ja institūcijas nodrošina informāciju un paskaidrojumus šī panta ietvaros atsevišķā ziņojumā, šim ziņojumam nekavējoties ir jābūt publiski pieejamam.

24 Ar šo nav paredzēts aizkavēt atbilstošās darbības saskaņā ar citiem attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, kuri ir piemēroti.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VII panta īstenošanu

Vispārējie ievada komentāri

1. Par muitas vērtības pamatu uzskatāma "darījuma vērtība" , kas definēta 1. pantā. 1. pants ir lasāms kopā ar 8. pantu, kurš paredz, inter alia, faktiski samaksātās cenas vai maksājamās cenas izmaiņas gadījumos, kad pircējam radušies faktiski izdevumi, kuri tiek uzskatīti par tādiem, kas sastāda daļu vērtības muitas nolūkiem, taču tie nav ietverti cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām precēm. 8. pants paredz arī, ka darījuma vērtībā tiek ietverti noteikti apsvērumi, kurus pircējs var nodot pārdevējam specificētu preču veidā vai pakalpojumu veidā, un nevis samaksājot naudu. 2. līdz 7. panti paredz muitas vērtības noteikšanas metodes gadījumos, kad to nevar noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem.

2. Ja nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, parasti jāuzsāk konsultācijas starp muitas administrāciju un importētāju ar mērķi vienoties par muitas vērtības pamatu atbilstoši 2. vai 3. panta nosacījumiem. Var gadīties, piemēram, ka importētāja rīcībā ir informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kas nav tajā pašā laikā pieejama muitas administrācijai importa veikšanas ostā. No otras puses, muitas administrācijas rīcībā var būt informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kura nav tajā pašā laikā pieejama importētājam. Konsultāciju process starp abām pusēm nodrošinās informācijas apmaiņu, atbilstoši komerciālās konfidencialitātes prasībām, ar mērķi noteikt atbilstošu pamatu muitas vērtības noteikšanai.

3. 5. un 6.panti paredz divu veidu muitas vērtības noteikšanas pamatus, ja to nevar noteikt, pamatojoties uz importēto preču vai identisku vai līdzīgu importēto preču darījuma vērtību. Saskaņā ar 5. panta 1. paragrāfu, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu preces tiek pārdotas kā importētas neatkarīgam pircējam importēšanas valstī. Importētājam ir arī tiesības prasīt, lai preces, kas tiek tālāk pārstrādātas pēc importēšanas, tiktu vērtētas saskaņā ar 5. panta nosacījumiem. Saskaņā ar 6. paragrāfu muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību. Šīs abas metodes rada zināmas grūtības un tādēļ importētājam tiek dotas tiesības, saskaņā ar 4.panta nosacījumiem, izvēlēties abu šo metožu pielietošanas kārtību.

4. 7.pants apraksta muitas vērtības noteikšanu gadījumos, ja to nevar noteikt atbilstoši jebkuru iepriekšminēto pantu nosacījumiem.

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējām tirdzniecības sarunām;

Vēloties veicināt GATT 1994 mērķu īstenošanu, kā arī nodrošināt jaunattīstības valstīm papildus ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības;

Atzīstot GATT 1994 VII panta nosacījumu svarīgumu un vēloties izstrādāt noteikumus šo nosacījumu piemērošanai, lai nodrošinātu to pielietojuma vienveidību un skaidru kārtību;

Atzīstot, ka nepieciešama taisnīga, vienota un neitrāla preču muitas vērtības noteikšanas sistēma, kas nepieļautu patvarīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu;

Atzīstot, ka preču muitas vērtības noteikšanā pēc iespējas par pamatu ir jāizmanto vērtējamo preču darījuma vērtība;

Atzīstot, ka, muitas vērtības noteikšana ir jābalsta uz vienkāršu un taisnīgu kritēriju kopumu, kas atbilst tirdzniecības praksei un, ka vērtēšanas procedūras ir vispārēji piemērojamas neatkarīgi no piegādes avota;

Atzīstot, ka, vērtēšanas procedūras nevar tikt izmantotas kā dempinga apkarošanas līdzeklis;

Turpmāk vienojas par sekojošo:

I DAĻA

MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS NOTEIKUMI

1. pants

1. Importēto preču muitas vērtība ir darījuma vērtība, kas ir - faktiski samaksātā vai maksājamā preču cena, kas izmainīta saskaņā ar 8. panta nosacījumiem, kad tās tiek pārdotas eksportam uz importējošo valsti, ar noteikumu, ka:

(a) pircējs citādi neierobežo preču izvietojumu un izmantošanu, kā vien pakļaujoties ierobežojumiem,

(i) ko nosaka vai pieprasa likums vai valsts iestādes importējošajā valstī; vai

(ii) kas ierobežo ģeogrāfisko platību, kurā preces var tikt atkārtoti pārdotas; vai

(iii) kas būtiski neietekmē preču vērtību;

(b) pārdošana vai cena nav atkarīga no apstākļa vai apsvērumiem, kuriem attiecībā uz vērtējamām precēm nav iespējams noteikt vērtību;

(c) neviena sekojošā pircēja veiktā preču tālākas pārdošanas, izvietošanas vai lietošanas procesa daļa tieši vai netieši neskars šo preču pārdevēju, ja vien nevar tikt izdarītas izmaiņas saskaņā ar 8. panta nosacījumiem; un

(d) pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti, vai, gadījumā, ja pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, darījuma vērtība ir pieņemama muitas nolūkiem saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem.

2. (a) Izvērtējot, vai darījuma vērtība atbilst 1. paragrāfa nosacījumiem, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti 15. panta nozīmē, pats par sevi nav pietiekošs iemesls, lai atzītu darījuma vērtību par nepieņemamu. Šajā gadījumā ir jāizpēta pārējie pirkšanas apstākļi, un darījuma vērtība var tikt uzskatīta par pieņemamu ar noteikumu, ka preces cenu nav ietekmējusi pircēja un pārdevēja saistība. Ja, ņemot vērā importētāja sniegtās ziņas vai citu informāciju, muitas administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētā saistība ir ietekmējusi preces cenu, administrācijai par šādu pamatu ir jāinformē importētājs, kuram, savukārt, jādod saprātīga iespēja sniegt atbildi. Ja importētājs pieprasa, informācijas apmaiņai par šādu pamatu ir jānotiek rakstveidā.

(b) Pārdošanas procesā starp savstarpēji saistītām personām darījuma vērtība tiek atzīta par pieņemamu un preces tiek vērtētas saskaņā ar 1. paragrāfa nosacījumiem, ja importētājs uzrāda, ka šī vērtība ievērojami līdzinās tajā pašā laikā eksistējošajiem sekojošajiem parametriem:

(i) darījuma vērtībai, kas noteikta tās pašas vai līdzīgas eksporta preces nesaistītiem pircējiem tajā pašā importētājā valstī;

(ii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 5.panta nosacījumiem;

(iii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 6.panta nosacījumiem;

Veicot iepriekš aprakstīto pārbaudi, pienācīga uzmanība jāvelta uzrādītajām tirdzniecības apjomu, daudzuma un 8. pantā uzskaitīto sastāvdaļu atšķirībām, kā arī atšķirībām izdevumos, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti pret izdevumiem, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti.

(c) Pārbaudes, vadoties pēc 2.(b) paragrāfa norādēm jāveic pēc importētāja pieprasījuma un tikai salīdzināšanas nolūkā. 2.(b) paragrāfa nosacījumi neparedz esošo vērtību aizvietošanu.

2. pants

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, par muitas vērtību ir jāuzskata tādu pašu preču darījuma vērtība, kuras tiek pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un kuras tiek eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā kā vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, par darījuma vērtību muitas vērtības noteikšanai jāizmanto tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā pārdošanā esošām vērtējamajām precēm identisko preču darījuma vērtība. Tur, kur šāda pārdošana nenotiek, var tikt izmantota identisku preču darījuma vērtība, kuras pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos, taču tā attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ar nosacījumu, ka šādu pielāgojumu var veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, un parāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā, tiek ietvertas darījuma vērtībā, pielāgojums tiek veikts, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības izmaksās un nodevās starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā identiskām precēm tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

3. pants

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. un 2. panta nosacījumiem, muitas vērtība ir jānosaka pamatojoties uz līdzīgo preču darījuma vērtību, kuras pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, muitas vērtības noteikšanai izmanto līdzīgo preču, kuras tiek tirgotas tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tādā pašā daudzumā, kā preces, kuras dotajā brīdī tiek vērtētas, darījuma vērtību. Ja šāda tirdzniecība netiek konstatēta, izmanto līdzīgu preču, kuras tiek pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos darījuma vērtību, veicot attiecīgus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ja vien šādus pielāgojumus iespējams veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuriem skaidri jānosaka pielāgojuma pamatotība un precizitāte, kā arī jānorāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas vai nodevas, kas minētas 8.panta 2. paragrāfā, ir iekļautas darījuma vērtībā, jāveic pielāgojums, ņemot vērā būtiskas atšķirības šajās izmaksās vai nodevās, starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības identiskām precēm, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

4. pants

Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1., 2. un 3. pantu nosacījumiem, muitas vērtība jānosaka saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, vai, ja, muitas vērtību nav iespējams noteikt atbilstoši šim pantam, tā jānosaka saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja importētājs lūdz piemērot 5. un 6. pantu apgrieztā kārtībā.

5. pants

1. (a) Ja importētās preces vai identiskas vai līdzīgas importētās preces tiek pārdotas importētājā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, importēto preču muitas vērtība, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, tiek balstīta uz vienas preces vienības cenu, par kuru šīs importētās preces vai identiskās vai līdzīgās preces tiek tāpat pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā, kad preces tiek importētas pircējiem, kas nav savstarpēji saistīti ar šo preču pārdevējiem, atvelkot no vērtības sekojošo:

(i) komisijas naudu, ko parasti maksā vai vienojas par tās maksāšanu, vai piemaksām, kuras parasti tiek veiktas šajā valstī peļņas nolūkā, un vispārējos izdevumus saistībā ar tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanu šajā valstī;

(ii) parastās transportēšana un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar tām saistītās izmaksas, kas radušās importējošajā valstī;

(iii) ja nepieciešams, izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā; un

(iv) muitas nodokļu, kā arī citus iekšzemes nodokļus, kas maksājami importējošajā valstī sakarā ar preču importu vai tirdzniecību.

(b) Ja importētās preces, vai arī identiskās vai līdzīgas importētās preces netiek pārdotas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces, muitas vērtība jānosaka, ņemot par pamatu vienas preces vienības cenu (citādi atbilstoši paragrāfa 1.(a) nosacījumiem), par kādu importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces tiek pārdotas importējošajā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, datumā, kas ir vistuvākais vērtējamo preču importēšanas brīdim, bet ne vēlāk, kā deviņdesmit dienu laikā pēc vērtējamo preču importēšanas brīža.

2. Ja importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces netiek pārdotas tādā veidā, kādā tās importētas, tad pēc importētāja pieprasījuma muitas vērtības pamatā jābūt preces vienības cenai, par kādu importētās preces pēc to tālākās pārstrādes tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā importēšanas valstī pircējam, kas nav savstarpēji saistīts ar šo preču pārdevēju, pienācīgi ievērojot šādas pārstrādes rezultātā radīto pievienoto vērtību un atvilkumus, kas paredzēti 1.(a) paragrāfā.

6. pants

1. Importēto preču muitas vērtība saskaņā ar šī panta nosacījumiem tiek balstīta uz aprēķināto vērtību. Aprēķinātā vērtība sastāv no:

(a) materiāliem, ražošanas vai citas importēto preču ražošanai izmantotās pārstrādes izmaksām vai vērtības;

(b) peļņas un vispārējo izmaksu apjoma, kas ir pielīdzināms tāda paša veida vai šķiras preču kā tās, kuras tiek vērtētas, un kuras izgatavojuši ražotāji eksportētājā valstī eksportam uz importēšanas valsti, tirdzniecībā atspoguļotajam apjomam;

(c) visu citu izdevumu izmaksām vai vērtības, kas bijušas nepieciešamas, lai atspoguļotu vērtības noteikšanas veidu, kuru izvēlējusies Dalībvalsts saskaņā ar 8. panta 2. paragrāfu.

2. Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst pieprasīt vai piespiest kādu personu, kas nav tās rezidents, ražot paraugus izpētei, kā arī atļaut caurskatīt jebkuru atskaiti vai citu dokumentu nolūkā noteikt aprēķināto vērtību. Tomēr informāciju, ko sniedzis preču ražotājs, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar šī panta nosacījumiem, importējošās valsts iestādes ar ražotāja piekrišanu var pārbaudīt citā valstī, ar noteikumu, ka tās iepriekš laicīgi paziņo par šādu darbību attiecīgās valsts valdībai un pēdējai nav iebildumu pret šādu pārbaudi.

7. pants

1. Ja saskaņā ar 1. līdz 6. panta, pēdējo ieskaitot, nosacījumiem nav iespējams noteikt importēto preču muitas vērtību, tā jānosaka izmantojot saprātīgas metodes atbilstoši šī Līguma un GATT 1994 VII panta principiem un vispārējiem nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas pieejami importējošajā valstī.

2. Saskaņā ar šī Panta nosacījumiem muitas vērtību nedrīkst noteikt, pamatojoties uz:

(a) pārdošanas cenu importētājā valstī precēm, kuras ražotas šajā valstī;

(b) sistēmu, kura paredz pieņemt muitas vērtēšanas nolūkiem lielāko no divām alternatīvām vērtībām;

(c) preču cenu eksportētājas valsts iekšzemes tirgū;

(d) citas ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kuras atbilstoši 6. panta nosacījumiem noteiktas identiskām vai līdzīgām precēm;

(e) preču cenu eksportam uz citu valsti, nevis importējošo valsti;

(f) minimālajām muitas vērtībām; vai

(g) patvarīgi noteiktām vai fiktīvām vērtībām.

3. Pēc importētāja pieprasījuma tam tiek tiek rakstveidā paziņots par muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Panta nosacījumiem un šādas vērtības noteikšanā izmantoto metodi.

8. pants

1. Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, importēto preču faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai tiek pieskaitīti:

(a) sekojošais tik lielā apmērā, cik pircējs samaksā, bet tas netiek iekļauts cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

(i) komisijas nauda un starpnieku nauda, izņemot pirkšanas komisijas naudu;

(ii) maksa par konteineriem, kas muitas nolūkiem tiek uzskatīti par vienu veselu kopā ar attiecīgo preci;

(iii) iepakojuma materiāls un iepakošanas darba izmaksas;

(b) vērtība, kas atbilstoši aprēķināta sekojošām precēm un pakalpojumiem, ja pircējs tos tieši vai netieši piegādā bez maksas vai par pazeminātām cenām pielietojumam saistībā ar importēto preču ražošanu un pārdošanu eksportam, ja vien šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

(i) materiāli, sastāvdaļas, daļas un līdzīgas lietas, kas ir importēto preču sastāvdaļas;

(ii) darbarīki, ierīces, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kurus izmanto importēto preču ražošanā;

(iii) importēto preču ražošanas laikā patērētie materiāli;

(iv) inženieru projekti, sasniegumi, mākslinieciskā apdare, dizains, kā arī plāni un skices, kas radīti jebkurā valstī, izņemot importēšanas valstī, un kas ir nepieciešami importēto preču ražošanai;

(c) kompensācijas un licenču nodevas, kuras tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā nepieciešamo priekšnosacījumu vērtējamo preču pārdošanai, ja vien šādas kompensācijas un licenču nodevas jau netiek iekļautas maksājamajā vai samaksātajā cenā;

(d) importēto preču jebkuras atkārtotas pārdošanas, novietošanas vai izmantošanas vērtība, kas tieši vai netieši uzkrājas pārdevējam.

2. Izstrādājot savus tiesību aktus, katrai Dalībvalstij jānosaka pilnībā vai daļēji sekojošā iekļaušana vai izslēgšana no muitas vērtības:

(a) importēto preču transporta izmaksas uz importēšanas ostu vai vietu;

(b) iekraušanas, izkraušanas un kravas virzīšanas izmaksas, kas saistītas ar importēto preču transportu uz importēšanas ostu vai vietu; un

(c) apdrošināšanas izmaksas.

3. Saskaņā ar šī panta nosacījumiem tikai objektīvi un statistiski pamatoti dati var būt par pamatu faktiski samaksātās vai maksājamās cenas pielikumam.

4. Nosakot muitas vērtību faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, netiek paredzēti citi pielikumi, izņemot šajā pantā paredzētos pielikumus.

9. pants

1. Ja nosakot muitas vērtību, nepieciešama valūtas konvertācija, jāizmanto tas valūtas maiņas kurss, kuru attiecīgajā importēšanas valstī pienācīgi publicējušas kompetentas iestādes un, termiņā, ko aptver katrs šāds publicētais dokuments, kurš pēc iespējas precīzi atspoguļo šīs valūtas pašreizējo importējošās valsts valūtā izteikto vērtību komercdarījumos attiecībā uz šādas publikācijas dokumenta aptverto laika periodu.

2. Jāizmanto tas konvertācijas kurss, kas ir spēkā vai nu eksportēšanas laikā, vai importēšanas laikā, ko atsevišķi nosaka katra Dalībvalsts.

10. pants

Attiecīgajām institūcijām attiecībā pret visu pēc būtības konfidenciālo informāciju, vai informāciju, kas tiek sniegta kā konfidenciāla muitas novērtēšanas nolūkiem, jāizturas pilnībā konfidenciāli, to neizpaužot bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad informācija var tikt atklāta tiesvedības kontekstā.

11. pants

1. Katras Dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu jāparedz importētāja vai citas personas, kurai ir pienākums samaksāt nodokļus, apelācijas sūdzības tiesības, kad netiek piemērots sods.

2. Sākotnējā apelācijas sūdzība, kad netiek piemērots sods, var tikt iesniegta muitas administrācijas iestādes ietvaros vai neatkarīgai institūcijai, tomēr katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz tiesības iesniegt apelācijas sūdzības tiesu varas iestādei, kad netiek piemērots sods.

3. Lēmuma paziņojums attiecībā uz apelācijas sūdzību tiek izsniegts apelācijas sūdzības iesniedzējam un šāda lēmuma pamatojums tiek sniegts rakstiski. Apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts arī par tiesībām uz tālāku apelāciju.

12. pants

Vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu lēmumus un administratīvos aktus, kas ievieš šīs Vienošanās nosacījumus attiecīgajā importējošā valstī, publicē atbilstoši GATT 1994 X Pantam.

13. pants

Ja nosakot muitas vērtību importētajām precēm, ir nepieciešams atlikt galīgo šādas muitas vērtības noteikšanu, preču importētājam tomēr ir jādod iespēja izņemt šīs prece no muitas, ja, gadījumos, kur tā tiek pieprasīts, importētājs nodrošina pietiekamas garantijas galvojuma, iemaksas, vai citā pienācīgā veidā, kas nosedz tūlītēju muitas nodokļu samaksu, kuriem preces var tikt pakļautas. Katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz nosacījumi, kas regulē šādu situāciju.

14. pants

Šī Līguma I pielikuma piezīmes ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa un šī Līguma panti lasāmi un piemērojami kopā ar attiecīgajām piezīmēm. II un III pielikumi arī ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

15. pants

1. Šajā Līgumā

(a) "importēto preču muitas vērtība" nozīmē preču vērtību, kas noteikta lai importētajām precēm piemērotu "ad valorem" nodokļus;

(b) "importēšanas valsts" nozīmē importējošo valsti vai importējošo muitas teritoriju; un

(c) "ražots" nozīmē arī - izaudzēts, izgatavots un iegūts raktuvēs.

2. Šajā Līgumā:

(a) "identiskas preces" ir tādas preces, kuras ir visos aspektos vienādas, ieskaitot fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju. Nelielas atšķirības to izskatā nevar būt par iemeslu, lai preces, kas citādi atbilst definīcijai, netiktu uzskatītas par identiskām;

(b) "līdzīgas preces" ir tādas preces, kas nav visos aspektos vienādas, tomēr tām ir līdzīgas īpašības un līdzīgi sastāvdaļu materiāli, kuru dēļ tās var veikt tādas pašas funkcijas un būt komerciālā ziņā savstarpēji aizvietojamas. Lai noteiktu, vai preces ir līdzīgas, jāņem vērā tādi faktori, kā, piemēram, preces kvalitāte, reputācija un preču zīmes pastāvēšana;

(c) ar terminiem "identiskas preces" un "līdzīgas preces" neapzīmē preces, kuru sastāvā ir, vai kuras attiecas uz rūpniecību, zinātnes sasniegumiem, mākslas darbiem, dizainu, kā arī uz skicēm un zīmējumiem, sakarā ar kuriem nav tikuši veikti pielāgojumi saskaņā ar 8.panta 1.b) iv) paragrāfu, tādēļ, ka šie elementi tikuši ievēroti importēšanas valstī;

(d) preces netiek uzskatītas par "identiskām" vai "līdzīgām", ja vien tās nav ražotas tajā pašā valstī, kur vērtējamās preces;

(e) preces, kuras saražojusi cita persona, jāņem vērā vienīgi tad, ja, kā tas var būt, neeksistē tās pašas personas saražotās vērtējamajām precēm identiskās vai līdzīgās preces.

3. Šajā Līgumā "tās pašas šķiras vai veida preces" ir preces, kuras ietilpst grupā vai preču kategorijā, ko ražo noteikta ražošanas nozare vai rūpniecības sektors, un kas ietver identiskas vai līdzīgas preces.

4. Šī Līguma kontekstā tiek uzskatīts, ka personas jāuzskata par savstarpēji saistītām tikai, ja:

(a) tās ir amatpersonas vai virzītāji viena otras darījumos;

(b) ja savos darījumos viņi ir juridiski nostiprināti partneri;

(c) tās ir darba devējs un darbinieks;

(d) jebkurai personai tieši vai netieši pieder, vai tā kontrolē, vai arī tai ir 5% un vairāk no kopējā balsu skaita vai abu personu akcijām;

(e) viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru;

(f) tās abas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

(g) tās abas kopīgi kontrolē kādu trešo personu; vai

(h) tās ir vienas ģimenes locekļi.

5. Personas, kuras ir savstarpēji saistītas biznesā, tā, ka viena no tām ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, lai kā tas tiktu raksturots, tiek uzskatītas kā savstarpēji saistītas šī Līguma nolūkiem, ja tās atbilst 4. paragrāfa kritērijiem.

16. pants

Importētājam ir jānodrošina tiesības uz rakstiska pieprasījuma pamata saņemt rakstveida paskaidrojumu no importētājas valsts muitas administrācijas par to, kā tikusi noteikta šī importētāja preču muitas vērtība.

17. pants

Nekas šajā Līgumā nevar tikt interpretēts kā muitas administrāciju tiesības ierobežojošs vai kā tāds, kas apšauba to tiesības pārliecināties par jebkura paziņojuma, dokumenta vai deklarācijas, kas iesniegti ar nolūku noteikt muitas vērtību, pareizību vai precizitāti.

II DAĻA

ADMINISTRĀCIJA, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

18. pants

Institūcijas

1. Ar šo ir izveidota "Komiteja muitas vērtības noteikšanai" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), ko veido katras Dalībvalsts pārstāvji. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un parasti sanāk reizi gadā, vai, kā to citādi paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par to muitas vērtības noteikšanas sistēmas administrācijas jautājumiem, tā kā šādas konsultācijas varētu ietekmēt šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanos un citu šādu saistību pildīšanu, ko Dalībvalstis tai noteikušas. PTO Sekretariāts darbosies arī kā šīs Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Muitas vērtības noteikšanas tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") Muitas Sadarbības padomes aizgādībā (šajā Līgumā saukta "MSP"), kura veic šī Līguma ll pielikumā aprakstītos pienākumus un darbojas atbilstoši tajā aprakstītajai procedūrai.

19. pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu izņemot, ja tajā paredzēts citādi.

2. Ja kāda Dalībvalsts uzskata, ka jebkurš ieguvums šī Līguma sakarā, kas tai tieši vai netieši rodas, tiek anulēts vai samazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšana tiek kavēta citas Dalībvalsts vai citu Dalībvalstu darbības rezultātā, tā var, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošu šī jautājuma risinājumu, pieprasīt konsultācijas ar minēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm jāizturas ar pienācīgu uzmanību pret jebkuru no citas Dalībvalsts saņemto prasību par konsultācijām.

3. Pēc attiecīga lūguma Tehniskā komiteja sniedz padomu un palīdzību konsultācijās iesaistītajām Dalībvalstīm.

4. Pēc strīdus puses lūguma, vai pēc paneļa iniciatīvas, kas izveidots, lai noregulētu strīdu par šī Līguma nosacījumiem, Tehniskajai komitejai ir jāsniedz atzinumu par jebkuru jautājumu, kur nepieciešama tehniska izvērtēšana. Panelis nosaka Tehniskās komitejas pilnvaras attiecīgā strīdus izskatīšanai un Tehniskās komitejas ziņojuma saņemšanas termiņu. Panelis ņem vērā Tehniskās komitejas ziņojumu. Gadījumā, ja Tehniskā komiteja nespēj sasniegt konsensusu jautājumā, kas tai jāizskata atbilstoši šim paragrāfam, panelis dod strīdus pusēm iespēju iesniegt tam savus viedokļus šajā jautājumā.

5. Konfidenciālā informācija, kas iesniegta panelim, netiek izpausta bez tās personas vai iestādes formālas atļaujas, kas iesniegusi šādu informāciju. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis šo informāciju nav pilnvarots izpaust, ar attiecīgās personas vai organizācijas atļauju jāsniedz šīs informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums.

III DAĻA

ĪPAŠA UN DIFERENCĒTA ATTIEKSME

20.pants

1. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža šīm Dalībvalstīm. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šī Līguma piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

2. Papildus 1. paragrāfam jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt 1.panta 2.(b)(iii) paragrāfa un 6. panta piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus pēc tam, kad tās piemērojušas visus citus šī Līguma nosacījumus. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šajā punktā precizēto nosacījumu piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

3. Industriāli attīstītās Dalībvalstis, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, sniedz tehnisku palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras šādu palīdzību ir pieprasījušas. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, attīstītās Dalībvalstis izstrādā tehniskās palīdzības programmas, kuras var ietvert, inter alia, personāla apmācību, palīdzību nosacījumu piemērošanas pasākumu sagatavošanā, piekļuvi informācijas avotiem attiecībā uz muitas vērtības noteikšanas metodoloģiju un padomus par šī Līguma nosacījumu piemērošanu.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

21. pants

Atrunas (rezervācijas)

Atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu nevar tikt izdarītas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

22. pants

Nacionālie tiesību akti

1. Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā ar šī Līguma nosacījumu spēkā stāšanās brīdi attiecīgajai Dalībvalstij, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

2. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kas attiecas uz šo Līgumu, kā arī par izmaiņām šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

23. pants

Pārskats

Ņemot vērā šī Līguma mērķus, Komiteja veic tā īstenošanas un darbības gada pārskatu. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par šāda pārskata aptvertā laika perioda attīstības tendencēm.

24. pants

Sekretariāts

Šo Līgumu apkalpo PTO Sekretariāts, izņemot to, kas attiecas uz saistībām, kuras piekrīt specifiski Tehniskajai komitejai, kuru apkalpo MSP Sekretariāts.

1. pielikums

PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES

Vispārēja piezīme

Novērtēšanas metožu secīga pielietošana

1. 1. līdz 7. panti definē, kā saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem tiek noteikta importēto preču muitas vērtība. Novērtēšanas metodes tiek izklāstītas secīgā iesniegšanas kārtībā. Muitas vērtības noteikšanas primārā metode ir definēta 1. pantā un importētās preces novērtējamas atbilstoši šī Panta nosacījumiem, ik reizi, kad izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

2. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, tā nosakāma izskatot pēc kārtas sekojošos Pantus, līdz atrod pirmo šādu Pantu, saskaņā ar kuru muitas vērtību ir iespējams noteikt. Izņēmums paredzēts 4. pantā, kur tad, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar kāda noteikta panta nosacījumiem, var tikt izmantoti pēc kārtas nākamā panta nosacījumi.

3. Ja importētājs nepieprasa, lai 5. un 6. panti tiktu piemēroti apgrieztā secībā, jāievēro parastā secība. Ja importētājs to pieprasa, bet kļūst skaidrs, ka nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, muitas vērtība nosakāma saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, ja tas ir iespējams.

4. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. līdz 6. pantu nosacījumiem, tā nosakāma saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

Vispārpieņemto grāmatvedības principu izmantošana

1. "Vispārpieņemtie grāmatvedības principi" attiecas uz priekšstatu — vispārēju vienošanos valstī attiecīgajā laika periodā, vai uz principiem, kurus atbalsta autoritatīvas valsts struktūras, par to, kā ekonomiskie resursi un saistības fiksējami par aktīviem un pasīviem, kuras izmaiņas aktīvos un pasīvos ir fiksējamas, kā novērtēt aktīvus un pasīvus un to izmaiņas, kura informācija ir atklāta, kādā veidā informācija kļūst atklāta un kādas finansu atskaites ir veicamas. Šie standarti var lielos vilcienos kalpot kā norādījumi gan vispārējā pielietošanā, gan arī detalizētākos gadījumos un procedūrās.

2. Šī Līguma izpratnē katras Dalībvalsts muitas administrācija izmanto informāciju, kas sagatavota atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem valstī un kura atbilst minētajam pantam. Piemēram, faktiskās peļņas un vispārējo izmaksu aprēķināšana saskaņā ar 5. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši importējošajā valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No otras puses, faktiskās peļņas un vispārējo (kopējo) izmaksu noteikšana saskaņā ar 6. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši ražotājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Kā nākošais piemērs — 8.panta 1.(b)(ii) paragrāfā paredzētā elementa noteikšana importējošajā valstī jāveic, izmantojot informāciju atbilstoši šīs valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

Piezīme 1.pantam

Faktiski samaksātā vai maksājamā cena

1. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējais pircēja veiktais vai veicamais maksājums importēto preču pārdevējam vai par labu tam. Maksājumam ne vienmēr jāizpaužas naudas pārveduma veidā. Maksājumu var izdarīt ar akreditīviem vai maksāšanas līdzekļiem. Maksājumu var izdarīt tieši vai netieši. Netieša maksājuma piemērs varētu būt pārdevēja parāda atmaksa, ko pilnībā vai daļēji veic pircējs.

2. Darbību, ko veic pircējs uz sava rēķina, izņemot to, kur 8. pantā paredzēts pielāgojums, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam, pat tad, ja to var uzskatīt par pārdevēja ieguvumu. Tādēļ šādas darbības izmaksas netiek pieskaitītas faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai, nosakot muitas vērtību.

3. Muitas vērtība neietver sekojošas nodevas vai izmaksas, ar nosacījumu, ka tās tiek izdalītas no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par ievestajām precēm:

(a) celtniecības, būvniecības, montāžas, apkalpošanas vai tehniskās palīdzības, kas veikta importētajām precēm pēc to importēšanas, ja preces ir ražošanas iekārtas, mašīnas vai kompleksi;

(b) transportēšana izmaksas pēc importēšanas;

(c) importētājas valsts nodevas un nodokļi.

4. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena attiecas uz importēto preču cenu. Tādējādi dividenžu plūsma vai citi pircēja maksājumi pārdevējam, kuri neattiecas uz importētajām precēm, neveido muitas vērtības sastāvdaļu.

1.(a)(iii) paragrāfs

Starp ierobežojumiem, kuru piemērošana neliek apšaubīt faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, ir ierobežojumi, kuri būtiski neietekmē preču vērtību. Šādu ierobežojumu piemērs būtu gadījums, ja pārdevējs prasa, lai automašīnu pircējs tās nepārdod un neizstāda pirms noteikta datuma, kas apzīmē jaunā modeļa pārdošanas gada sākumu.

1.(b) paragrāfs

1. Ja pārdošana vai cena ir pakļauta kādam apstāklim vai apsvērumam, kura dēļ novērtējamo preču vērtību nav iespējams noteikt, darījuma vērtība nav pieņemama muitas nolūkiem. Tā par dažiem piemēriem var kalpot sekojošais:

(a) pārdevējs nosaka importēto preču cenu ar nosacījumu, ka pircējs nopirks arī citas preces noteiktos daudzumos;

(b) importēto preču cena ir atkarīga no cenas vai cenām, par kādām importēto preču pircējs pārdod citas preces importēto preču pārdevējam;

(c) cena tiek noteikta, pamatojoties uz maksājuma formu, kas neattiecas uz importētajām precēm, kā tajā gadījumā, ja importētās preces ir pusfabrikātu preces, kuras pārdevējs pārdod ar nosacījumu, ka tas saņems pretī noteiktu daudzumu gatavo preču.

2. Tomēr apstākļi un apsvērumi, kas attiecas uz importēto preču ražošanu vai mārketingu, nedrīkst izraisīt darījuma vērtības samazināšanu. Piemēram, fakts, ka pircējs apgādā pārdevēju ar konstrukcijām un plāniem, kas radīti importēšanas valstī, 1. panta izpratnē neizraisa darījuma vērtības samazināšanu. Tāpat ja pircējs uzsāk uz sava rēķina, arī — vienojoties ar pārdevēju, ievesto preču marketingu vai tamlīdzīgas darbības, šo darbību vērtība neveido muitas vērtības sastāvdaļu, ne arī šādas darbības izraisa darījuma vērtības samazināšanu.

2. paragrāfs

1. 2.(a) un 2.(b) paragrāfi paredz dažādas metodes, kā noteikt, vai darījuma vērtība ir pielietojama.

2. 2.(a) paragrāfs paredz, ka gadījumā, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, ir jāizpēta apstākļi, kas aptver tirdzniecību, un darījuma vērtība ir jāakceptē kā muitas vērtība, ja vien savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Nav paredzēts, ka jānotiek apstākļu izpētei visos gadījumos, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti. Tāda izpēte tiks prasīta tikai, ja par cenas piemērotību ir šaubas. Ja muitas administrācijai nav šaubu par cenas piemērotību, tā jāakceptē, nepieprasot importētājam sīkāku informāciju. Piemēram, iespējams, ka muitas administrācija ir iepriekš izpētījusi savstarpējo saistību, vai arī tai jau ir pieejama sīka informācija par pircēju un pārdevēju un tā jau ir pārliecinājusies, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu.

3. Ja muitas administrācija nevar akceptēt darījuma vērtību bez tālākas ziņu ievākšanas, tai jādod importētājam iespēja iesniegt nepieciešamo informāciju, lai savukārt administrācija varētu iepazīties ar pārdošanas apstākļiem. Šajā kontekstā muitas administrācijai jāsagatavojas izpētīt attiecīgos darījuma aspektus, ieskaitot pircēja un pārdevēja komerciālo attiecību veidu un to, kā tika aprēķināta minētā cena, lai noteiktu, vai savstarpējā saistība ir ietekmējusi cenu. Ja tiek konstatēts, ka pircējs un pārdevējs, būdami savstarpēji saistīti saskaņā ar 15. panta nosacījumiem, pērk un pārdod viens otram tā, it kā tie nebūtu savstarpēji saistīti, tas norāda, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Piemēram, ja cena ir tikusi noteikta tādā pašā veidā, kā nosaka cenas visā attiecīgajā ražošanas nozarē un tiem pircējiem, kas nav nekādi saistīti ar pārdevēju, tas pierāda, ka savstarpējā saistība cenu nav ietekmējusi. Kā vēl viens piemērs cenai, ko nav ietekmējusi savstarpējā saistība, var kalpot cena, ko sastāda visi izdevumi un peļņa, kas savukārt atbilst kompānijas kopējai peļņai, ko tā guvusi iepriekšējā pārstāvētajā periodā (gadskārtēji), pārdodot tā paša veida vai šķiras preces.

4. 2.(b) paragrāfs dod iespēju importētājam uzrādīt, ka darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kuru iepriekš pieņēmusi muitas administrācija un tādēļ ir pielietojama saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Ja kontrole saskaņā ar 2.(b) paragrāfu ir notikusi, nav nepieciešams pētīt jautājumu par savstarpējo saistību saskaņā ar 2.(a) paragrāfu. Ja muitas administrācijai jau ir pietiekoša informācija, lai pārliecinātos, nepieprasot sīkāku informāciju, ka viena no 2.(b) paragrāfā paredzētajām kontrolēm ir izpildīta, tai nav iemesla prasīt, lai importētājs pierāda, ka kontrole var tikt izpildīta. 2.(b) paragrāfā "savstarpēji nesaistīti pircēji" nozīmē pircējus, kuri nav nekādā gadījumā savstarpēji saistīti ar pārdevēju.

2.(b) paragrāfs

Jāņem vērā vairāki faktori nosakot, vai viena vērtība "cieši līdzinās" citai vērtībai. Šo faktoru skaitā ir importēto preču un pašas nozares raksturs, preces importēšanas gadalaiks un tas, vai atšķirība vērtībās ir komerciāli izdevīga. Tā kā šie faktori katrā atsevišķā gadījumā atšķiras, nav iespējams pielietot vienotu standartu, piemēram, noteiktu procentu likmi ikvienā gadījumā. Piemēram, ir nepieņemama neliela vērtības atšķirība gadījumā, kas skar vienu preču veidu, tajā pašā laikā citam preču veidam liela atšķirība varētu būt pieņemama, lai noteiktu, vai darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kā definēts 1. panta 2.(b) paragrāfā.

Piezīme 2. pantam

1. Piemērojot 2. pantu, muitas administrācijai, kad vien iespējams, jāizmanto līdzīgu preču pārdošana tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā, kā vērtējamās preces. Tur, kur šāda pārdošana netiek konstatēta, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

(c) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

(c) gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamo pielāgojumu jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 2. panta izpratnē identisku importēto preču operācijas vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojumu pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 2. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 3. pantam

1. Piemērojot 3. pantu, muitas administrācijai, kad vien tas ir iespējams, jālieto tādu pašu preču pārdošanas fakts pēc būtības tādos pašos daudzumos, kā vērtējamā prece. Tur, kur šādas pārdošanas fakts netiek konstatēts, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

(c) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums, saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

(c) gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamos pielāgojumus jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 3. panta kontekstā identisku importēto preču darījuma vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 3. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 5. pantam

1. Termins " preces vienības cenu, par kuru ... preces tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā " nozīmē cenu, par kuru vislielākais preces vienību skaits ir pārdots personām, kas nav savstarpēji saistītas ar tā personām, no kurām šīs preces tiek pirktas pirmajā darījumu līmenī pēc importēšanas, kad faktiski notiek šāda pārdošana.

2. Kā piemērs augstākminētajam kalpo pārdošanas fakts saskaņā ar cenrādi, kas nodrošina izdevīgākas vienas vienības cenas lielāka apjoma pirkumiem.

Pārdošanas apjomsVienības cenaPirkumu skaitsKopējais par katru no cenām pārdoto vienību skaits
1 - 10 vienības1005 vienības pārdotas 10 reizes65
3 vienības pārdotas 5 reizes
11 - 25 vienības9511 vienības pārdotas 5 reizes55
vairāk nekā 25 vienības90pārdotas 30 vienības80
pārdotas 50 vienības

Tādejādi lielākais par vienu cenu pārdoto vienību skaits ir 80, tātad vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

3. Divu pārdošanas gadījumi ir vēl viens piemērs. Pirmajā gadījumā tika pārdotas 500 vienības par 95 valūtas vienībām katra. Otrajā gadījumā tika pārdotas 400 vienības par 90 valūtas vienībām katra. Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 500, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 95.

4. Trešais piemērs ir sekojošā situācija, kad dažādi daudzumi tiek pārdoti par dažādām cenām.

(a) Pārdošana

Pārdotais daudzumsVienības cena

40 vienības 100

30 vienības 90

15 vienības 100

50 vienības 95

25 vienības 105

35 vienības 90

5 vienības 100

(b) Kopējie rādītāji

Kopējais pārdotais daudzumsVienības cena

65 90

50 95

60 100

25 105

Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 65, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

5. Kā aprakstīts iepriekš 1. paragrāfā, jebkura pārdošana importējošajā valstī personai, kas piegādā tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātām cenām saistībā ar importēto preču ražošanu vai pārdošanu eksportam, jebkuru no 8. panta 1(b). paragrāfā norādītajiem elementiem, netiek ņemta vērā, nosakot vienas vienības cenu 5. panta kontekstā.

6. Jāpiezīmē, ka "peļņa un vispārējie izdevumi", kas minēti 5. panta 1. paragrāfā ir viens vesels. Šī neiekļaujamā summa jānosaka, pamatojoties uz importētāja sniegto informāciju, ja vien šie importētāja sniegtie dati nesakrīt ar tiem datiem, kas iegūti tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanā importētājā valstī. Gadījumā, ja šāda importētāja sniegtā informācija nesaskan ar minētajiem datiem, peļņa un vispārējie izdevumi nosakāmi pamatojoties uz citu attiecīgu informāciju, nekā importētāja iesniegtā.

7. "Vispārējie izdevumi" ietver tiešās un netiešās attiecīgo preču mārketinga izmaksas.

8. Pārdošanas procesā nomaksātie vietējie nodokļi, kas nav tikuši atskaitīti pēc 5. panta 1. (a)(iv) paragrāfa nosacījumiem, jāatskaita pēc 5. panta 1. (a)(i) paragrāfa nosacījumiem.

9. Nosakot komisijas maksas vai vispārējo peļņu un vispārējos izdevumus pēc 5. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, jautājums par to, vai kādas preces ir "tāda paša veida un šķiras" kā kādas citas preces, ir jāizskata katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā noteicošos apstākļus. Jāizpēta iespējami sīka dalījuma vienāda veida vai šķiras importēto preču grupu pārdošana importējošajā valstī attiecībā arī pret novērtējamajām precēm, par kurām sniegta nepieciešamā informācija. 5. panta kontekstā "tāda paša veida vai šķiras preces" ir arī preces, kas importētas no tās pašas valsts, kā vērtējamās preces, kā arī attiecīgās preces, kas importētas no citām valstīm.

10. 5. panta 1(b) paragrāfa piemērošanas nolūkā "agrākais iespējamais datums" ir datums, līdz kuram importētās preces vai līdzīgas vai tādas pašas preces ir izgatavotas pietiekošā daudzumā, lai noteiktu vienas vienības cenu.

11. Ja pielieto 5. panta 2. paragrāfā definēto metodi, turpmākajā pārstrādē pievienotās vērtības atskaitījumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekamiem datiem, kas raksturo šāda darba izmaksas. Akceptētas ražošanas formulas, konstrukcijas metodes, instrukcijas, un citas ražošanas metodes šajā gadījumā veido minēto aprēķinu pamatu.

12. Tiek atzīts, ka 5. panta 2. paragrafā noteiktā vērtēšanas metode parasti netiek pielietota, ja turpmākās pārstrādes laikā preces zaudē savu identitāti. Tomēr var rasties situācija, kad šādām pārstrādes procesā identitāti zaudējušām precēm ir iespējams bez īpašiem sarežģījumiem precīzi noteikt turpmākajā pārstrādē pievienoto vērtību. No otras puses, var rasties situācija, kad importētās preces saglabā savu identitāti, taču to kopums sastāda tikai nelielu daļu no importētājā valstī pārdoto preču kopuma tā kā šīs vērtēšanas metodes pielietošana neattaisnojas. Ņemot vērā augstākminēto, katra situācija ir jāizskata atsevišķi.

Piezīme 6. pantam

1. Šī Līguma ietvaros ir vispārēji noteikts, ka muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz to informāciju, kas ir tūlīt pieejama importējošajā valstī. Tomēr, lai noteiktu aprēķināto vērtību, var būt nepieciešams izpētīt vērtējamo preču ražošanas izmaksas un citu informāciju, kas jāiegūst ārpus importējošās valsts. Vēl vairāk, vairumā gadījumu preču ražotājs atradīsies ārpus importējošās valsts varas iestāžu jurisdikcijas. Aprēķinātās vērtības pielietošana vairumā gadījumu aprobežosies ar situācijām, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti un ražotājs ir gatavs importējošās valsts varas iestādēm nodot informāciju par nepieciešamajām izmaksām, kā arī nodrošināt iespēju nepieciešamības gadījumā izdarīt attiecīgās pārbaudes.

2. "Izmaksas un vērtība", kas pieminētas 6. panta 1.(a) paragrāfā ir jānosaka, pamatojoties uz informāciju par vērtējamo preču ražošanu, ko iesniedzis ražotājs vai cita persona ražotāja vārdā. Tā jāpamato ar ražotāja komerciālajiem aprēķiniem, ar noteikumu, ka šādiem aprēķiniem ir jābūt noformētiem atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kas tiek pielietoti valstī, kur attiecīgās preces saražotas.

3. "Izmaksām un vērtībai" jāietver 8. panta 1.(a)(ii) un (iii) paragrāfos definēto elementu izmaksas. Tām jāietver arī jebkura elementa, kas uzksaitīti 8. panta 1.(b) paragrāfā vērtība, iedalot to atbilstoši 8. panta attiecīgās piezīmes nosacījumiem, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis izmatošanai importēto preču ražošanā. 8. panta 1.(b) (iv) paragrāfā noteiktā elementu vērtība importējošajā valstī, ir jāiekļauj tikai tik lielā mērā, kādā šādi elementi ir radījuši izmaksas ražotājam. Ar šo jāsaprot, ka nekādas izmaksas vai vērtība elementiem, kas minēti šajā paragrāfā, nosakot aprēķināto vērtību nevar tikt ieskaitīta divreiz.

4. "Peļņas un vispārējo izmaksu apjoms", kas minēts 6. panta 1.(b) paragrāfā, ir jānosaka pamatojoties uz informāciju, ko iesniedzis piegādātājs vai cita persona piegādātāja vārdā, ja vien piegādātāja dati nav tiešā pretrunā ar datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana.

5. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka "peļņas un vispārējo izmaksu apjoms" ir jāuztver kā vienots veselums. Sekojoši, ja kādā atsevišķā gadījumā ražotāja peļņa ir maza un vispārējās ražotāja izmaksas ir lielas, kopā ņemot šī ražotāja peļņa un vispārējo izmaksu apjoms tomēr var nebūt pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida preču pārdošana. Šāda situācija var rasties piemēram, ja produkts tiek laists apgrozībā importētājā valstī un ražotājs ir piekritis nulles vai zemai peļņai, lai tādējādi segtu vispārējās izmaksas, kas saistītas ar produkta laišanu apgrozībā. Ja ražotājs var uzrādīt, ka īpaši tirdzniecības apstākļi radījuši mazu peļņu importētajām precēm, jāņem vērā ražotāja faktiskie peļņas dati, ja vien šim ražotājam ir attaisnojoši komerciāli iemesli un šī ražotāja cenu noteikšanas politika atspoguļo attiecīgajā ražošanas nozarē parasto cenu noteikšanas politiku. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja ražotāji ir spiesti pazemināt cenas neparedzētas pieprasījuma samazināšanās dēļ, vai arī, ja tie pārdod preces, lai papildinātu importējošajā valstī saražoto preču klāstu un piekrīt mazai peļņai, lai nodrošinātu konkurenci. Ja ražotāja iesniegtie peļņas un vispārējo izmaksu apjoma dati ir pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana, peļņas un vispārējo izmaksu apjoms jānosaka, pamatojoties uz citu attiecīgo informāciju, nevis uz to, ko iesniedzis ražotājs vai kāda cita persona ražotāja vārdā.

6. Ja aprēķinātās vērtības noteikšanā tiek izmantota cita informācija, nevis tā, ko iesniedzis ražotājs vai ražotāja vārdā cita persona, importējošās valsts varas iestādēm pēc importētāja pieprasījuma pēdējais jāinformē par šādas informācijas iegūšanas avotiem, datiem, kas lietoti aprēķinos, kā noteikts 10. pantā.

7. "Vispārējās izmaksas", kas minētas 6. panta 1.(b) paragrāfā, iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, ražojot un pārdodot preces eksportam un kuras nav iekļautas 6. panta 1.(a) paragrāfā.

8. Tas, vai kādas preces ir "tāda paša veida vai šķiras" kā citas preces, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Nosakot peļņu un vispārējās izmaksas 6. panta kontekstā, jāizpēta iespējami sīkākas eksporta preču grupas importējošā valstī, ieskaitot vērtējamās preces, par kurām pieejama nepieciešamā informācija. 6. panta īstenošanas nolūkā "tāda paša veida vai šķiras" precēm ir jābūt ražotām tajā pašā valstī, kur ražotas vērtējamās preces.

Piezīme 7. pantam

1. Pēc 7. panta nosacījumiem muitas vērtībām vislielākajā iespējamajā mērā jābūt pamatotām ar iepriekš noteiktajām muitas vērtībām.

2. 7. panta ietvaros piemērotās vērtēšanas metodes ir tādas pašas, kā aprakstītas no 1. līdz 6. pantiem, tomēr 7. panta mērķiem un nosacījumiem atbilst saprātīgs šo metožu izmantošanas elastīgums.

3. Seko daži saprātīga elastīguma piemēri:

(a) Identiskas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka identiskajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtēšanai jākļūst identiskajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas identisko importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(b) Līdzīgas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka līdzīgajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtības noteikšanai jākļūst līdzīgajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas līdzīgo importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(c) Deduktīvā metode — elastīgi jāiztulko 5. panta 1.(a) paragrāfa prasība, ka visas preces jāpārdod "tādā pašā stāvoklī, kādā tās ir importētas"; "90 dienu" prasība ir elastīgi jāadministrē.

Piezīme 8. pantam

1. (a)(i) paragrāfs

Termins " pirkšanas komisijas nauda " nozīmē samaksu, ko maksā importētājs savam aģentam par importētāja pārstāvēšanu vērtējamo preču pirkšanas procesā ārvalstīs.

1. (b)(ii) paragrāfs

1. 8. panta 1. (b)(ii) paragrāfā definēto elementu iedalījumā ir ņemti vērā divi faktori — paša elementa vērtība un veids, kādā šī vērtība ir tikusi piešķirta importētajām precēm. Šo elementu iedalīšana ir jāveic saprātīgā veidā, kas ir atbilstošs apstākļiem un saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

2. Attiecībā uz elementa vērtību, ja importētājs elementu iegūst no pārdevēja, kas nav tiešā veidā saistīts ar šo importētāju, samaksājot doto cenu, šī elementa vērtība ir minētā cena. Ja šo elementu izgatavojis importētājs vai arī persona, kas savstarpēji saistīta ar importētāju, par tā vērtību uzskatāma šī elementa izgatavošanas izmaksas. Ja importētājs, neatkarīgi no tā, vai šis elements ir ticis iepirkts, vai importētājs to pats izgatavojis, šo elementu ir iepriekš izmantojis, iepirkšanas vai ražošanas izmaksas ir jānosaka mazākas, tās attiecīgi pielāgojot, lai atspoguļotu šī elementa lietošanu, ar nolūku noteikt tā vērtību.

3. Tad, kad elementa vērtība ir tikusi noteikta, ir nepieciešams iedalīt šo vērtību importētajām precēm. Šeit iespējami vairāki varianti. Piemēram, šāda vērtība var tikt iekļauta pirmajā piegādē, ja importētājs vēlas nomaksāt nodevu visai šai vērtībai uzreiz. Vēl viens piemērs — importētājs var pieprasīt, lai vērtība tiek iedalīta atkarībā no vienību skaita, kas saražotas līdz pirmās piegādes brīdim. Turpmāk par piemēru var kalpot gadījums, kad importētājs pieprasa, lai vērtība tiktu sadalīta attiecībā pret visu plānoto produkcijas apjomu gadījumā, ja tam par nodrošinājumu kalpo līgumi vai konkrētas vienošanās. Iedalījuma metode jāpiemēro atkarībā no dokumentācijas, ko importētājs ir iesniedzis.

4. Lai ilustrētu iepriekšminēto, pieņem, ka importētājs piegādā ražotājam veidni, ko lietos importa preču ražošanā un slēdz līgumu ar ražotāju par 10 000 vienību iepirkšanu. Līdz brīdim, kad pienāk pirmā preču piegāde 1000 vienību apjomā, ražotājs jau ir izgatavojis 4000 vienības. Importētājs var pieprasīt, lai muitas administrācija iedala vērtību apjomam, kas lielāks par 1000 vienībām - 4000 vienībām vai 10000 vienībām.

1. (b)(iv) paragrāfs

1. 8. panta 1(b)(iv) paragrāfos definēto elementu papildinājumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekošiem datiem. Lai atvieglotu gan importētāja, gan muitas administrācijas darbu pievienojamo vērtību noteikšanā, cik lielā mērā vien iespējams jāizmanto tie dati, kas jau ir pieejami pircēja komerciālās lietvedības sistēmā.

2. To pircēja piegādāto elementu gadījumā, kurus pircējs iegādājies vai nomā, pielikumu sastāda nomas vai pirkuma izmaksas. Nevar tikt noteikti citi pielikumi tiem elementiem, kas ir publiski pieejami, kā vien to kopiju iegūšanas izmaksas.

3. Pievienojami vērtību aprēķināšanas procesa sarežģītības pakāpe ir atkarīga no katras firmas struktūras un menedžmenta prakses, kā arī no tās pielietotajām grāmatvedības metodēm.

4. Piemēram, ir iespējams, ka firma, kas importē plašu produktu klāstu no vairākām valstīm, sava plānošanas centra lietvedības menedžmentu veic ārpus importētājas valsts, lai varētu precīzi noteikt izmaksas, kas iedalāmas katram produktam. Šajā gadījumā pēc 8. panta nosacījumiem var tikt precīzi izdarīts tiešs pielāgojums.

5. Citā gadījumā firma var noteikt, ka izmaksas, ko rada tās plānošanas centra uzturēšana ārpus importētājas valsts, ir vispārējas un nav saistītas ar īpašiem produktiem. Šajā situācijā, vadoties pēc 8. panta nosacījumiem, var tikt izdarīts pienācīgs pielāgojums attiecībā uz importētajām precēm, sadalot plānošanas centra izmaksas attiecībā pret kopējo produkcijas apjomu, kuru apkalpo šis centrs un pievienojot šādi pielāgotas izmaksas attiecībā pret vienu vienību.

6. Nosakot piemērotu iedalījuma metodi augstāk minētajos apstākļos, ir iespējamas variācijas, pamatojoties uz apsvērumiem par dažādiem faktoriem.

7. Gadījumos, kur attiecīgā elementa ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis un ilgāks laika posms, iedalījums tiek ierobežots ar vērtību, kas faktiski pievienota šim elementam ārpus importējošās valsts.

1. (c) paragrāfs

1. Kompensācijas un licenču nodevas, kas minētas 8. panta 1. (c) paragrāfā, cita starpā iekļauj arī maksājumus par patentiem, preču zīmēm un autortiesībām. Tomēr maksājumi, kas veikti par tiesībām ražot importētās preces importētājā valstī, nosakot to muitas vērtību, nevar tikt pievienoti cenai, kas maksājama vai faktiski samaksāta par importētajām precēm.

2. Maksājumi, ko pārdevējs veicis par tiesībām izplatīt vai tālāk pārdot importētās preces, nevar tikt pievienoti maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai par importētajām precēm, ja šādi maksājumi nav izdarīti kā nosacījums šo importēto preču pārdošanai eksportam uz importētājošo valsti.

3. paragrāfs

Darījuma vērtība nevar tikt noteikta 1. panta nosacījumu ietvaros, ja neeksistē objektīvi un statistiski pietiekoši dati attiecībā par pielikumiem cenai, ko prasa 8. panta nosacījumi. Par uzskatāmu piemēru kalpo gadījums, ja kompensācija ir samaksāta, pamatojoties uz viena produkta litra pārdošanu importējošajā valstī, ja tā importētais apjoms ir mērīts kilogramos un pēc importēšanas šis produkts ir pārvērsts par šķidrumu. Ja kompensācija ir pamatota ar daļēji ar importētajām precēm un daļēji ar tādiem faktoriem, kam nav nekāda sakara ar importētajām precēm (tā, piemēram, ja importētās preces ir tikušas sajauktas ar iekšzemes sastāvdaļām un atsevišķi vairs nav uzskatāmas par preču vienību, vai arī, ja šāda kompensācija neatšķiras no īpašām finansu vienošanām starp pircēju un pārdevēju), nav pieņemams mēģinājums panākt šādas kompensācijas pievienošanu. Ja tomēr šādas kompensācijas apjoms attiecas tikai uz importētajām precēm un var tikt vienkārši izskaitļots, maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai var izdarīt attiecīgu pielikumu.

Piezīme 9. pantam

9. panta izpratnē "importēšanas laiks" var ietvert preču ievešanu muitas nolūkiem.

Piezīme 11. pantam

1. 11. pants nodrošina importētāja apelācijas tiesības pret muitas administrācijas doto vērtējumu vērtējamajām precēm. Vispirms apelācija jāiesniedz augstākā muitas administrācijas līmenī, taču importētājam ir jādod tiesības griezties tiesā kā pēdējā instancē.

2. "Bez soda piemērošanas" nozīmē, ka importētājam nevar uzlikt vai draudēt ar naudas sodu par to, ka šis importētājs ir izlēmis izmantot apelācijas tiesības. Parastās tiesas procesa izmaksas vai advokāta pakalpojumu izmaksas nav uzskatāmas par soda naudu.

3. Tomēr nekas 11. pantā neattur Dalībvalsti no visu pienācīgo muitas nodevu pilnas nomaksas pieprasīšanas pirms apelācijas.

Piezīme 15. pantam

4. paragrāfs

15. panta nolūkiem termins "persona" attiecas arī uz juridiskajām personām.

4.(e) paragrāfs

Šī Līguma nolūkiem uzskata, ka viena persona kontrolē otru personu, ja pirmā juridiski vai ar savu darbību var ierobežot vai vadīt otro.

2. pielikums

TEHNISKĀ KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI

1. Saskaņā ar šī Līguma 18. pantu Tehniskā komiteja jāizveido MSP ietvaros ar nolūku nodrošināt šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas vienveidību tehniskā līmenī.

2. Tehniskās komitejas pienākumos ietilpst sekojošais:

(a) pētīt specifiskas tehniskās problēmas, kas rodas ikdienas muitas vērtēšanas sistēmas administrēšanā Dalībvalstīm, un sniegt konsultatīvu viedokli par pieņemamiem risinājumiem, pamatojoties uz iesniegto faktu materiālu;

(b) pēc pieprasījuma pētīt muitas vērtības noteikšanas likumus, procedūras un prakses, to atbilstību šim Līgumam, un sagatavot ziņojumus par šādu pētījumu rezultātiem;

(c) sagatavot un izplatīt gadskārtējos ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un esošo situāciju;

(d) pēc jebkuras Komitejas Dalībvalsts pieprasījuma nodrošināt ar šādu informāciju un konsultācijām par jebkuru jautājumu sakarā ar importēto preču vērtēšanu. Šāda informācija un konsultācijas var tikt sagatavotas konsultatīvā viedokļa, komentāru vai paskaidrojošo ziņojumu formā;

(e) pēc attiecīga pieprasījuma nodrošināt tehnisku palīdzību Dalībvalstīm ar nolūku paplašināt šī Līguma starptautisko akceptu;

(f) veikt pētījumus par lietas būtību, ko tai uzdod panelis šī Līguma 19. panta ietvaros; un

(g) izpildīt citus pienākumus, ko Komiteja tai uzdod.

Vispārējie nosacījumi

3. Tehniskajai komitejai jāpieliek visas pūles, lai pabeigtu tās darbu attiecīgajos jautājumos iespējami īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz Dalībvalstu, Komitejas vai paneļa uzdevumiem. Kā norādīts 19. panta 4. paragrāfā, panelis nosaka konkrētu laiku, kurā Tehniskajai komitejai jāsagatavo ziņojums par apskatāmo jautājumu, un Tehniskajai komitejai ir pienākums to izpildīt norādītajā laika periodā.

4. MSP Sekretariāta pienākums ir palīdzēt Tehniskajai komitejai.

Pārstāvniecība

5. Katrai Dalībvalstij ir tiesības uz pārstāvniecību Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts var nominēt vienu delegātu un vienu vai vairākus aizvietotājus, kas to pārstāvēs Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts, kas ir šādi pārstāvēta, šajā Pielikumā tiek saukta par "Tehniskās komitejas Dalībvalsti". Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjiem var palīdzēt padomnieki. PTO Sekretariāts var piedalīties šajās apspriedēs novērotāja statusā.

6. MSP Dalībvalstis, kas nav PTO Dalībvalstis, var tikt pārstāvētas Tehniskās komitejas apspriedēs ar vienu delegātu un vienu vai vairākiem aizvietotājiem. Šādi pārstāvji piedalās Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

7. Ar Tehniskās komitejas priekšsēdētāja apstiprinājumu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts par "Ģenerālsekretāru") var uzaicināt tādu valstu pārstāvjus, kas nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP dalībvalstis, kā arī starptautisko valstu un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus piedalīties Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

8. Par Tehniskās komitejas apspriežu delegātiem, aizvietotājiem un padomniekiem jāinformē Ģenerālsekretārs.

Tehniskās komitejas apspriedes

9. Tehniskajai komitejai jāsanāk pēc nepieciešamības, taču vismaz divas reizes gadā. Katrā iepriekšējā apspriedē Tehniskajai komitejai jānosaka nākamās apspriedes datums. Apspriedes datumu var mainīt pēc jebkuras Tehniskās komitejas Dalībvalsts pieprasījuma, par ko lēmumu pieņem Tehniskajā komitejā, balsojot pēc vienkāršā balsu vairākuma principa, vai arī, gadījumos, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība — pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Saskaņā ar šī paragrāfa pirmo teikumu, Tehniskajai komitejai jāapspriežas tad, kad tas ir nepieciešams, lai apspriestu jautājumus, kurus tai ir uzdevis izskatīt panelis saskaņā ar šī Līguma 19. pantu.

10. Tehniskās komitejas apspriedes jānotur MSP galvenajā mītnē, ja vien nav izlemts par citu iespēju.

11. Ģenerālsekretāram ir pienākums informēt par Tehniskās komitejas apspriežu sesijas sākumu visas Tehniskās komitejas Dalībvalstis un tās, kas minētas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot neatliekamus gadījumus.

Darba kārtība

12. Ģenerālsekretārs sagatavo katras sesijas darba kārtības priekšlikumu un nosūta to visām Tehniskās komitejas Dalībvalstīm un tām, kas uzskaitītas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas pirms sesijas sākuma, izņemot neatliekamus gadījumus. Šajā darba kārtībā jāietver visi jautājumi, kuru iekļaušanu apstiprinājusi Tehniskā komiteja iepriekšējās sesijas laikā, visi jautājumi, kurus priekšsēdētājs pats iekļauj vai tie tikuši iekļauti pēc viņa iniciatīvas, kā arī visi tie jautājumi, kuru iekļaušanu pieprasījuši Ģenerālsekretārs, MSP, vai jebkura Tehniskās komitejas Dalībvalsts.

13. Tehniskajai komitejai jāapstiprina tās darba kārtība katras sesijas atklāšanā. Tehniskā komiteja var izmainīt darba kārtību jebkurā sesijas brīdī.

Amatpersonas un darbība

14. Tehniskā komiteja ieceļ no delegātiem priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc kārtas vienu gadu jāvada birojs. Bijušais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var tikt ievēlēti atkārtoti. Tāda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka mandāti, kuri vairs nepārstāv Tehniskās komitejas Dalībvalsti, tiek automātiski anulēti.

15. Ja priekšsēdētājs nepiedalās kādā apspriedē vai tās daļā, apspriedi vada priekšsēdētāja vietnieks. Šajā gadījumā pēdējam ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā priekšsēdētājam.

16. Priekšsēdētājam jāpiedalās Tehniskās komitejas norisēs kā amatpersonai un nevis kā Tehniskās komitejas Dalībvalsts pārstāvim.

17. Papildus citiem pienākumiem, ko priekšsēdētājam uzliek šie noteikumi, priekšsēdētājam jāpaziņo par apspriedes atklāšanu un slēgšanu, jāvada diskusija, jānosaka runātāju kārtība un, sekojot šiem noteikumiem, jāvada norises. Priekšsēdētājs var arī saukt runātāju pie kārtības, ja tā piezīmes neattiecas uz lietu.

18. Jebkuras lietas apspriešanas laikā ikviena delegācija var ierosināt izmainīt apspriešanas kārtību. Šajā gadījumā priekšsēdētājs var nekavējoties nākt klajā ar noteikumiem. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, priekšsēdētājs nodod tos sapulcei lēmuma pieņemšanai un tie ir spēkā līdz turpmākām izmaiņām.

19. Ģenerālsekretārs vai MSP Sekretariāta amatpersonas, ko nozīmējis Ģenerālsekretārs, Tehniskās komitejas apspriedēs veic sekretāra pienākumus.

Kvorums un balsošana

20. Tehniskās komitejas Dalībvalstu biedru vienkāršais vairākums sastāda kvorumu.

21. Katrai Tehniskās komitejas dalībvalstij piekrīt viena balss. Tehniskās komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kas sastāv no divām trešdaļām klātesošo dalībvalstu. Neraugoties uz balsojuma rezultātu konkrētajā jautājuma, Tehniskajai komitejai ir tiesības sastādīt ziņojumu Komitejai un MSP par šo jautājumu, norādot viedokļu atšķirības, kas paustas attiecīgajās diskusijās. Ņemot vērā augstāk aprakstītos nosacījumus, Tehniskajai komisijai jāpieņem lēmumi uz konsensusa principa bāzes paneļa ierosinātajos jautājumos. Ja Tehniskā komiteja nav varējusi vienoties par jautājumu, ko ierosinājis panelis, Tehniskajai komitejai jāsastāda ziņojums, kas detalizēti izklāsta šī jautājuma faktus un apraksta dalībvalstu viedokļus.

Valodas un lietvedība

22. Tehniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valodas. Runas vai paziņojumi, kas tiek veikti kādā no šīm trijām valodām ir nekavējoties jātulko pārējās oficiālajās valodās, ja vien visas delegācijas nav vienojušās, ka tulkojums nav nepieciešams. Runas un paziņojumi, kas tiek veikti kādā citā valodā, ir ar tādiem pašiem noteikumiem jātulko angliski, franciski un spāniski, tikai šajā gadījumā attiecīgajai delegācijai jāiesniedz tulkojums angliski, franciski vai spāniski. Tikai angļu, franču vai spāņu valodas var tikt lietotas Tehniskās komitejas oficiālajos dokumentos. Memorandi un sarakste, kas paredzēti Tehniskajai komisijai, ir jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām.

23. Tehniskajai komisijai ir jāsastāda ziņojumi par katru no tās sesijām un, ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu, arī tās apspriežu protokoli vai piezīmes. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona atskaitās par tehniskās komitejas darbu katrā tās apspriedē un katrā MSP apspriedē.

3. pielikums

1. Piecu gadu termiņš, kurā jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespēja atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu, kas nostiprināta ar šī Līguma 20. panta 1. paragrāfu, dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var izrādīties nepietiekošs. Šādos gadījumos jaunattīstības Dalībvalsts pirms šī termiņa, kas definēts 20. panta 1. paragrāfā, beigām var pieprasīt tā pagarinājumu, sagaidot, ka Dalībvalstis ar sapratni attieksies pret šādu pieprasījumu gadījumos, kur attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis var sniegt būtisku pamatojumu.

2. Jaunattīstības Dalībvalstis, kas uz doto brīdi nosaka preču muitas vērtību pēc oficiāli noteiktajām minimālajām vērtībām, var izteikt vēlēšanos atkāpties no šādām vērtībām ar ierobežojošiem nosacījumiem pārejas periodā, pakļaujoties noteikumiem, par kuriem attiecīgi vienojas Dalībvalstis.

3. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras uzskata, ka Līguma 4. pantā noteiktā apgrieztās kārtības iespēja importētājam var radīt tām nopietnus sarežģījumus, var izteikt vēlēšanos atkāpties no 4. panta piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

"....................................... valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 4. panta attiecīgais nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādes piekrīt prasībai par 5. un 6. pantu piemērošanu apgrieztā kārtībā."

Ja jaunattīstības Dalībvalstis šādi definē atkāpšanos, Dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņā ar šī Līguma 21. pantu.

4. Jaunattīstības Dalībvalstis var izteikt vēlēšanos atkāpties no 5. panta 2. paragrāfa piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

" ................................................................ valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 5. panta 2. paragrāfs ir jāpiemēro saskaņā ar attiecīgās piezīmes nosacījumiem neatkarīgi no importētāja pieprasījuma rakstura."

5. Dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties grūtības piemērojot šī Līguma 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veiktajiem importiem šajās valstīs. Ja jaunattīstības Dalībvalstīm praksē piemērojot šo Līgumu rodas minētās problēmas, pēc šo Dalībvalstu pieprasījuma jāveic pētījums par attiecīgo situāciju ar nolūku atrast piemērotu risinājumu.

6. Ar 17. pantu atzīst, ka šo Līgumu piemērojot, muitas administrācijām varētu rasties nepieciešamība veikt pieprasījumus, lai noskaidrotu jebkura dokumenta vai deklarācijas, kas tai iesniegta muitas vērtēšanas nolūkā, patiesīgumu vai pareizību. Tādējādi ar šo pantu ir nostiprināti pieprasījumi, kas var tikt izdarīti ar mērķi, piemēram, pārliecināties par to, ka muitai iesniegtie vai deklarētie vērtības elementi saistībā ar muitas vērtības noteikšanu, ir pilnīgi un pareizi. Dalībvalstīm, saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un procedurālo kārtību, ir tiesības prasīt no importētājiem pilnīgu sadarbību attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

7. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ietver visus pircēja maksājumus pārdevējam vai pircēja maksājumus trešajai pusei pārdevēja labā, kas faktiski notikuši vai jāveic kā noteikums importēto preču pārdošanai.

LĪGUMS PAR PIRMSNOSŪTĪŠANAS INSPEKCIJU

Dalībvalstis,

Atzīmējot, ka 1986.gada 20.septembrī Ministri vienojās, ka "Urugvajas Raunda Daudzpusējo Tirdzniecības Sarunu" mērķis ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Ievērojot, ka vairākas jaunattīstīto valstu Dalībvalstis griežas pēc palīdzības pirmsnosūtīšanas inspekcijā;

Atzīstot jaunattīstības valstu nepieciešamību šādai rīcībai, ja vien un ciktāl tas ir nepieciešams, lai apliecinātu importēto preču kvalitāti, daudzumu vai cenu;

Pievēršot uzmanību, ka šādas programmas veicamas, neradot nevajadzīgu aizkavēšanos vai nevienādu attieksmi;

Ievērojot, ka pēc definīcijas šī inspekcija tiek veikta eksportētāju Dalībvalstu teritorijā;

Atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu starptautisku struktūru izmantotāju Dalībvalstu un eksportētāju Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem;

Atzīstot, ka GATT 1994 principi un saistības attiecas uz to pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību, kurus šim nolūkam ir pilnvarojušas valdības, kas ir PTO Dalībvalstis;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt atklātību par pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību un par likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju;

Vēloties nodrošināt ātru, efektīvu un objektīvu strīdu atrisināšanu starp eksportētājiem un pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektiem, kas rodas saistībā ar šo Līgumu;

vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra — Definīcijas

1. Šis Līgums ir piemērojams visām pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kurus Dalībvalstu teritorijā veic vai ir pilnvarojusi veikt Dalībvalsts valdība vai jebkura valdības institūcija.

2. Termins " izmantotāja Dalībvalsts" nozīmē Dalībvalsti, kuras valdība vai jebkura valdības institūcija noslēdz līgumu vai pilnvaro izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus.

3. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi ir visi tie pasākumi, kas attiecas uz preču kvalitātes, daudzuma, cenas, ieskaitot valūtas maiņas kursa un finansu, pārbaudi, un/vai muitas nodokļa klasifikāciju precēm, kas eksportējamas uz izmantotājas Dalībvalsts teritoriju.

4. Termins "pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjekts" ir jebkura juridiska persona, ar kuru noslēgts līgums vai kuru Dalībvalsts pilnvarojusi veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus1.

2. pants

Izmantotāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti nediskriminējošā veidā, un, ka izmantotās procedūras un kritēriji šo pasākumu vadīšanā ir objektīvi un, balstoties uz vienlīdzības principa, ir piemērojami visiem eksportētājiem, kurus skar šādi pasākumi. Tie nodrošina pastāvīgu inspekcijas realizēšanu, ko veic visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju inspektori, ar kuriem ir noslēgts līgums vai ir pilnvarojums.

Valdības prasības

2. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumu gaitā, kas skar to likumus, noteikumus un prasības tiek respektēti GATT 1994 III panta 4. panta nosacījumi, ciktāl tie ir atbilstoši.

Inspekcijas atrašanās vieta

3. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi, ieskaitot galīgā ziņojuma izsniegšanu vai paziņojumu par neizsniegšanu, tiek veikti muitas teritorijā, no kuras tiek eksportētas preces vai, ja inspekcija nevar tikt veikta šajā muitas teritorijā preču sarežģītības dēļ, vai arī, ja abas puses piekrīt — tajā muitas teritorijā, kur preces tiek izgatavotas.

Standarti

4. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka kvantitātes un kvalitātes inspekcija tiek veikta atbilstoši standartiem, kurus pirkuma līgumā nosaka pārdevējs un pircējs un, gadījumā, ja šādi standarti nepastāv, ir piemērojami attiecīgie starptautiskie standarti2.

Atklātība

5. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti atklātā veidā.

6. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, sākotnēji tiekoties ar eksportētājiem, pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas iesniedz sarakstu ar visu eksportētājiem nepieciešamo informāciju, kura atbilst inspekcijas prasībām. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas sniedz aktuālu informāciju, ja to pieprasa eksportētāji. Šī informācija ietver atsauci uz izmantotāju Dalībvalstu likumiem un noteikumiem, kuri attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kā arī ietver procedūras un kritērijus, kas tiek izmantoti inspekcijas darbā, cenas un valūtas maiņas kursa apstiprināšanā un eksportētāju tiesības attiecībā uz inspekcijas institūcijām, apelācijas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21. punktu. Papildus procesuālas prasības vai izmaiņas jau esošajās procedūrās netiek piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu, ja vien ieinteresētais eksportētājs nav informēts par šīm izmaiņām laikā, kad tiek noteikts inspekcijas datums. Tomēr ārkārtas situācijās, kādas uzrādītas GATT 1994 XX un XXI pantā, šādas papildus prasības vai izmaiņas var tikt piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu pirms eksportētājs ir ticis informēts. Šāds atbalsts neatbrīvo eksportētājus no to saistībām attiecībā uz izmantotāju Dalībvalstu importa noteikumu ievērošanu.

7. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punktā minētā informācija, eksportētājiem ir brīvi pieejama un ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju biroji kalpo kā informācijas punkti, kur šāda informācija ir pieejama.

8. Izmantotājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecās uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Konfidenciālas biznesa informācijas aizsardzība

9. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izturas pret visu informāciju, kura saņemta pirmsnosūtīšanas inspekcijas laikā kā konfidenciāla biznesam tā, lai šāda informācija nebūtu publicēta, esot vispārpieejama trešajām pusēm, vai kā citādi valsts darbības sfērā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic procedūras šajā sakarā.

10. Izmantotājas Dalībvalstis sniedz informāciju Dalībvalstīm pēc to lūguma par pasākumiem, kurus tās veic, lai tiktu pildīts 9.punkts. Šī punkta nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu apdraudēt pirmsnosūtīšanas inspekcijas programmu izpildi vai traucētu valsts vai privātu uzņēmumu ar likumu atzītām komerciālām interesēm.

11. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes neizpauž konfidenciālu biznesa informāciju nevienai trešajai pusei, izņemot, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes var sniegt šādu informāciju valdības iestādēm, ar kurām tām ir līgums, vai kuras ir pilnvarotas to darīt. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka konfidenciālā biznesa informācija, kuru tās saņem no pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt, tiek pienācīgi aizsargāta. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes sniedz konfidenciālā biznesa informāciju valdībām, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt tikai tik lielā mērā, kad šāda informācija tiek pieprasīta kredītu vēstulēm vai citām maksājuma formām vai arī muitas, importa licencēšanas vai valūtas maiņas kontroles mērķiem.

12. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nepieprasa eksportētājiem sniegt informāciju par:

(a) izgatavošanas datiem attiecībā uz patentētiem, licencētiem vai neatklātiem procesiem, vai attiecībā uz procesiem, kuriem patents atrodas izskatīšanā;

(b) nepublicētiem tehniskajiem datiem, izņemot datus, kas nepieciešami, lai parādītu atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem;

(c) iekšējo cenu noteikšanu, ieskaitot ražošanas izmaksas;

(d) peļņas apjomu;

(e) līgumu termiņiem starp eksportētājiem un to piegādātājiem, ja vien citādi iestādei nav iespējams realizēt minēto inspekciju. Šādos gadījumos iestāde lūdz tikai to informāciju, kas nepieciešama šim nolūkam.

13. 12. punktā minēto informāciju, kuru pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes citādi nepieprasa, eksportētājs var brīvi izpaust, lai atspoguļotu konkrētu gadījumu.

Interešu konflikti

14. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, ievērojot arī 9.-13. punktā minētās konfidenciālās biznesa informācijas aizsardzības nosacījumus, veic procedūras, lai izvairītos no interešu konfliktiem:

(a) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un jebkurām ar minēto pirmsnosūtīšanas inspekciju saistītām iestādēm, ieskaitot jebkuras iestādes, kurās pēdējās ir finansiāli vai komerciāli ieinteresētas minētajās pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēs, un kuru sūtījums pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm ir jāinspicē;

(b) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un citām iestādēm, ieskaitot iestādes, kuras pakļautas pirmsnosūtīšanas inspekcijai, izņemot valdības iestādes, kuras ir noslēgušas inspekciju līgumu vai kuras ir pilnvarojušas tās veikt;

(c) ar pirmsnosūtīšanas inspekciju iestāžu nodaļām, kuras iesaistītas pasākumos, izņemot tajos, kuri pieprasa veikt inspekcijas procesu.

Aizkavēšanās

15. Izmantotāja Dalībvalsts nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izvairās no nepamatotas aizkavēšanās kravu/sūtījumu inspicēšanā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja reiz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde un eksportētājs vienojas par inspekcijas datumu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde veic inspekciju šajā datumā, ja vien tas netiek atkārtoti noteikts pēc savstarpējās vienošanās starp eksportētāju un pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādi, vai ja eksportētājs vai force majeure3 nekavē veikt pirmsnosūtīšanas inspekciju.

16. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pēc galīgo dokumentu saņemšanas un inspekcijas pabeigšanas, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, piecu darba dienu laikā, vai nu izsniedz Galīgo ziņojumu vai sniedz detalizētu rakstisku paskaidrojumu, precizējot neizsniegšanas iemeslus. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, pēdējā gadījumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes dod eksportētājiem iespēju sniegt savu viedokli rakstiski, un, ja eksportētāji tā pieprasa, nosaka atkārtotu inspekciju visātrākajā savstarpēji ērtā datumā.

17. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja to pieprasa eksportētāji, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic, pirms fiziskās inspekcijas datuma, pagaidu cenas, un, ja iespējams, valūtas maiņas kursa apstiprinājumu, pamatojoties un līgumu starp eksportētāju un importētāju, pro forma rēķinu un, kur piemērots, iesniegumu importa atļaujai. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka cena vai valūtas maiņas kurss, ko akceptējusi pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, pamatojoties uz šādu pagaidu apstiprinājumu, netiek atcelti, ar nosacījumu, ka preces atbilst importa dokumentācijai un/vai importa licencei. Tās nodrošina, ka pēc tam, kad veikta pagaidu apstiprināšana, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nekavējoties informē eksportētājus rakstiski vai nu par to akceptēšanu vai par detalizētiem iemesliem cenas un/vai valūtas maiņas kursa neakceptēšanā.

18. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, lai izvairītos no aizkavēšanās maksājumos, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nosūta eksportētājiem vai eksportētāju nozīmētajiem pārstāvjiem Galīgo ziņojumu, cik vien ātri iespējams.

19. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pārrakstīšanās kļūdu gadījumā Galīgā ziņojumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izlabo kļūdu un nosūta izlaboto informāciju attiecīgajām pusēm, cik vien ātri iespējams.

Cenas pārbaude

20. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka lai nepieļautu augstāku vai zemāku rēķinu iesniegšanu un viltošanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic cenu pārbaudi4 atbilstoši šādiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas noraida līguma cenu, par ko vienojušies eksportētājs un importētājs, tikai tad, ja tie var parādīt, ka to secinājumi par neapmierinošu cenu pamatojas uz pārbaudes procesu, kurš atbilst kritērijiem, kas norādīti b) - e) apakšpunktos;

(b) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde balsta savu salīdzinošo cenu eksporta cenas pārbaudei uz identisku vai līdzīgu preču cenu (cenām), kura tiek piedāvātas eksportam no tās pašas eksportētājas valsts tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, pastāvot konkurētspējīgiem un salīdzinošiem tirdzniecības nosacījumiem, atbilstoši parastajai komercpraksei un jebkuru piemērojamu standarta atlaižu tīklu. Šāds salīdzinājums tiek pamatots uz sekojošo:

(i) tiek izmantotas tikai tās cenas, kas sniedz likumīgu bāzi salīdzināšanai, ievērojot attiecīgos ekonomiskos faktorus, kas skar importēšanas valsti un valsti vai valstis, kuras izmantotas cenas salīdzinājumam;

(ii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde nepaļaujas uz preču cenu, kas tiek piedāvātas eksportam uz dažādām importēšanas valstīm, lai patvarīgi uzspiestu zemāko kravas nosūtīšanas cenu;

(iii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde ņem vērā specifiskos elementus, kas uzskaitīti c) apakšpunktā;

(iv) jebkurā augstāk aprakstītā procesa posmā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde dod eksportētājam iespēju izskaidrot cenu;

(c) veicot cenas pārbaudi/apstiprināšanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes piešķir attiecīgas atlaides attiecībā uz pārdošanas līguma nosacījumiem un vispār piemērojamiem pielāgošanas faktoriem, kas skar operāciju/līgumu; šie faktori ietver, bet neaprobežojas ar komerciālo apjomu un pārdošanas daudzumu, piegādes termiņiem un apstākļiem, cenas eskalācijas pantiem, kvalitātes specifikācijām, speciālām dizaina īpašībām, nosūtīšanas vai iepakojuma specifikācijām, pasūtījuma apmēru, pārdošanu par skaidru naudu, sezonas ietekmi, licenču vai citu intelektuālā īpašuma nodevām, un sniegtajiem pakalpojumiem kā līguma daļu, ja tie nav parasti ietverti atsevišķā rēķinā; tie ietver arī noteiktus elementus, kas attiecas uz eksportētāja cenu, tādus kā attiecības starp eksportētāju un importētāju;

(d) transportēšanas cenu pārbaude attiecas tikai par salīgto cenu attiecībā uz transportēšanas veidu eksportētājas valsti, kā norādīts pārdošanas līgumā;

(e) sekojošais netiek izmantots cenas pārbaudes nolūkiem:

(i) pārdošanas cena importēšanas valstī precēm, kuras ražotas šādā valstī;

(ii) preču cena eksportam no valsts, kura nav eksportētāja valsts;

(iii) ražošanas izmaksas;

(iv) patvarīgas vai fiktīvas cenas vai vērtības.

Apelācijas procedūras

21. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izveido procedūras, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju celtajām sūdzībām, un, ka informācija attiecībā uz šādām procedūrām ir pieejama eksportētājiem atbilstoši 6. un 7.punktu nosacījumiem. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras tiek gatavotas un izmantotas saskaņā ar sekojošajiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nozīmē vienu vai vairākas amatpersonas, kuras ir iespējams satikt parastajās darba stundās katrā pilsētā vai ostā, kurā tām ir pirmsnosūtīšanas inspekcijas administrācijas birojs, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju apelācijām vai sūdzībām;

(b) eksportētāji iesniedz faktus nozīmētajai(ām) amatpersonai (ām) rakstiski attiecībā uz specifisko līgumu, sūdzības raksturu un ieteikto risinājumu;

(c) nozīmētā (ās) amatpersona (s) ar izpratni izturas pret eksportētāju sūdzībām un pieņem lēmumu, cik vien ātri iespējams pēc b) apakšgrupā minētās dokumentācijas saņemšanas.

Daļēja atcelšana

22. Daļēji atceļot 2. panta nosacījumus, izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka izņemot kravu daļēju nosūtīšanu, kravu sūtījumi, kuru vērtība ir mazāk nekā minimāli piemērojamā vērtība šādiem sūtījumiem, kā to noteikusi izmantotāja Dalībvalsts, netiek inspicēti, izņemot sevišķos gadījumos. Šī minimālā vērtība veido informācijas daļu, kas sniegta eksportētājiem saskaņā ar 6. punktu.

3. pants

Eksportētāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Eksportētājas Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi, kas attiecas uz inspekcijas pasākumiem, tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

Atklātība

2. Eksportētājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un citiem tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Tehniskā palīdzība

3. Eksportētājas Dalībvalstis piedāvā sniegt izmantotājām Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, tehnisko palīdzību, kas vērsta uz šī Līguma mērķu sasniegšanu uz noteikumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās5.

4. pants

Neatkarīgas pārbaudes procedūras

Dalībvalstis veicina pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes un eksportētājus savstarpēji atrisināt savus strīdus. Tomēr, divas darba dienas pēc sūdzības iesniegšanas atbilstoši 2. panta 21. punkta nosacījumiem, viena vai otra puse var nodot strīdu neatkarīgai izskatīšanai. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi var būt tiem iespējami, lai nodrošinātu, ka sekojošās procedūras tiek izveidotas un veiktas šajā sakarā:

(a) šīs procedūras administrē neatkarīga iestāde/juridiska persona, kuru izveido organizācija, kura pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes kopā ar organizāciju, kura pārstāv eksportētājus šī Līguma nolūkiem;

(b) neatkarīgā iestāde, kas minēta a) apakšpunktā sagatavo ekspertu sarakstu sekojoši:

(i) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes;

(ii) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv eksportētājus;

(iii) daļa neatkarīgu tirdzniecības ekspertu, kurus nominējusi a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde.

Sarakstā esošo ekspertu ģeogrāfiskais sadalījums ir tāds, lai dotu iespēju nekavējoties izskatīt jebkurus strīdus, kas radušies sakarā ar šīm procedūrām. Šo sarakstu sagatavo divu mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un papildina katru gadu. Saraksts ir publiski pieejams. Par to tiek paziņots Sekretariātam un to izplata visām Dalībvalstīm;

(c) eksportētājs vai pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, kura vēlas celt strīdu, sazinās ar neatkarīgo iestādi, kas minēta a) apakšpunktā un lūdz informāciju no paneļa. Šis panelis sastāv no trīs dalībniekiem. Paneļa dalībnieki tiek izvēlēti tā, lai nepieļautu nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos. Pirmo dalībnieku izraugās attiecīgā pirmsnosūtīšanas inspekcija no augstāk minētā saraksta i) daļas, ar nosacījumu, kas šis dalībnieks nav saistīts ar šo iestādi. Otro dalībnieku izraugās attiecīgais eksportētājs no augstāk minētā saraksta ii) daļas, ar nosacījumu, ka šis dalībnieks nav saistīts ar šo eksportētāju. Trešo dalībnieku izraugās a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas. Pret jebkuru neatkarīgo tirdzniecības ekspertu, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļās nekādi iebildumi netiek celti;

(d) neatkarīgais tirdzniecības eksperts, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļas darbojas kā paneļa priekšsēdētājs. Neatkarīgais tirdzniecības eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu, ka panelis nekavējoties noregulētu strīdu, piemēram, vai lietas fakti pieprasa paneļa Dalībvalstu sanāksmi un, ja tā, kur šāda sanāksme notiek, ievērojot attiecīgās inspekcijas darbības vietu;

(e) ja strīda puses par to vienojas, vienu neatkarīgo ekspertu varētu izraudzīt a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas, lai pārbaudītu minēto strīdu. Šis eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu strīda ātru noregulēšanu, piemēram, ievērojot minētās inspekcijas darbības vietu;

(f) pārbaudes mērķis ir noteikt, vai strīda izskatīšanas laikā, strīda puses ir ievērojušas šī Līguma nosacījumus. Procedūras tiek veiktas nekavējoties un dod iespēju abām pusēm sniegt savu viedokli personiski vai rakstiski;

(g) lēmumi trīs Dalībvalstu panelī tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Lēmums par strīdu tiek pieņemts astoņu darba dienu laikā pēc lūguma par neatkarīgu pārbaudi un par to tiek paziņots strīda pusēm. Termiņu ir iespējams pagarināt pēc abu strīda pušu vienošanās. Panelis vai neatkarīgais eksperts aprēķina izmaksas, kas balstās uz šīs lietas būtību;

(h) paneļa lēmums ir saistošs pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādei un eksportētājam, kuri ir strīda puses.

5. pants

Notifikācija

Dalībvalstis iesniedz Sekretariātam likumu un noteikumu kopijas, balstoties uz kuriem šis Līgums stājās tām spēkā, kā arī jebkuru citu likumu un lēmumu kopijas, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju, kad PTO Līgums stājas spēkā attiecībā uz ieinteresēto Dalībvalsti. Nekādas izmaiņas likumos un noteikumos, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju netiek izdarītas, pirms šādas izmaiņas nav pilnībā oficiāli publicētas. Par tām tiek paziņots Sekretariātam nekavējoties pēc to publicēšanas. Sekretariāts informē Dalībvalstis par šīs informācijas pieejamību.

6. pants

Pārskats

Otrā gada beigās sākot no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, un katrus trīs gadus pēc tam, Ministru Konference pārskata šī Līguma nosacījumus, izpildi un darbību, ievērojot tā mērķus un darbībā gūto pieredzi. Šāda pārskata rezultātā Ministru Konference var grozīt Līguma nosacījumus.

7. pants

Konsultācijas

Dalībvalstis konsultējas ar citām Dalībvalstīm pēc attiecīga lūguma attiecībā uz jebkuru jautājumu par šī Līguma darbību. Šādos gadījumos šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8. pants

Strīdu noregulēšana

Jebkuri strīdi Dalībvalstu starpā attiecībā uz šī Līguma darbību ir pakļauti GATT 1994 XXII panta nosacījumiem, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

9. pants

Nobeiguma nosacījumi

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo Līgumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

_____________________

1 Šis nosacījums neuzliek par pienākumu atļaut citu Dalībvalstu valdību institūcijām veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus to teritorijā.

2 Starptautiskais standarts ir standarts, ko pieņēmusi valstiska vai nevalstiska institūcija, kurā var brīvi iesaistīties visas Dalībvalstis, kam viena no atzītajām darbībā norisinās standartizācijas jomā.

3 force majeure — nepārvarami apstākļi, — nepārvarama vara, neparedzama notikumu gaita, kas attaisno līguma nepildīšanu.

4 Izmantotāju Dalībvalstu saistības attiecībā uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāžu pakalpojumiem muitas vērtības noteikšanā ir tās saistības, kuras apstiprinātas GATT 1994 un citos Daudzpusējos Tirdzniecības Līgumos, kas iekļauti PTO Līguma 1A Pielikumā.

5 Ar to tiek saprasts, ka šāda tehniskā palīdzība var tikt sniegta uz divpusējas, plurilaterālas vai daudzpusējas bāzes.

VIENOŠANĀS PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

Dalībvalstis,

Atzīstot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, par Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda mērķi, kas ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Vēloties tālāk attīstīt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot, ka skaidri un iepriekš nosakāmi izcelsmes noteikumi un to piemērošana nodrošina starptautiskās tirdzniecības plūsmu;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi nerada nevajadzīgas tirdzniecības barjeras;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi neanulē vai nemazina Dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATT 1994;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt likumu, noteikumu un prakses atklātību, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem.

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi tiek sagatavoti un piemēroti taisnīgā, atklātā, iepriekš nosakāmā, pēctecīgā un neitrālā veidā;

Atzīstot konsultāciju mehānisma un procedūru ātrai, efektīvai un objektīvai strīdu atrisināšanai, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu, pieejamību;

Vēloties harmonizēt un precizēt izcelsmes noteikumus;

ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS SFĒRA

1.pants

Izcelsmes noteikumi

1. Lai īstenotu Līguma I-IV daļu mērķi, izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie vispārpiemērojamie likumi, noteikumi un administratīvie nolikumi, kurus Dalībvalsts piemēro, lai noteiktu preču izcelsmes valsti, ar nosacījumu, ka šādi izcelsmes noteikumi nav saistīti ar līgumiskiem vai autonomiem tirdzniecības režīmiem, kas noved pie tarifu priekšrocību piešķiršanas, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

2. Izcelsmes noteikumi, kā minēts 1.punktā ietver visus izcelsmes noteikumus, kurus izmanto kā nepriekšrocību tirdzniecības politikas instrumentus, tādus kā: vislielākās labvēlības režīma piešķiršana saskaņā ar GATT 1994 I, II, III, XI un XIII pantiem; antidempinga un subsīdiju kompensācijas nodokļi saskaņā ar GATT 1994 VI pantu; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu; izcelsmes norādījumu prasības saskaņā ar GATT 1994 IX pantu; un jebkuri diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tie ietver arī izcelsmes noteikumus, kurus izmanto valsts pasūtījumam un tirdzniecības statistikai 1.

II DAĻA

DISCIPLĪNAS, KAS NOSAKA IZCELSMES NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

2.pants

Disciplīnas pārejas perioda laikā

Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā, ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) ja tās izdod vispārīgus administratīvus nolikumus, izpildāmās prasības tiek skaidri noteiktas. Īpaši:

(i) gadījumos, kad tiek piemērota tarifa klasifikācijas kritērija maiņa, tāda kā izcelsmes noteikums, un jebkuriem izņēmumiem noteikumā skaidri jāprecizē apakšnosaukumi vai nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šis noteikums;

(ii) gadījumos, kad tiek piemērots ad valorem procentu kritērijs, procentu kalkulācijas metode arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, kad tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir izcelsmi attiecīgajai precei, tiek rūpīgi precizēta;

(b) neskatoties uz tirdzniecības politikas pasākumu vai aktu, ar ko tās ir saistītas, to izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus;

(c) izcelsmes noteikumi paši nerada ierobežojošu, postošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību. Tie neuzliek nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas nav saistīts ar ražošanu vai pārstrādi, kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu kritēriju atbilstoši a) apakšpunktam;

(d) izcelsmes noteikumi, kurus tās piemēro importam un eksportam nav stingrāki par tiem izcelsmes noteikumiem, kurus tās piemēro, lai noteiktu, vai prece ir iekšzemes vai nē, un nediskriminē starp dažādām Dalībvalstīm, neatkarīgi no attiecīgās preces piederības ražotājam2 ;

(e) izcelsmes noteikumi tiek pārvaldīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) to izcelsmes noteikumi pamatojas uz pozitīvu standartu. Izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, ka nepiešķir izcelsmi (negatīvs standarts), ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa vai atsevišķos gadījumos, kad izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

(g) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem, tiek publicēti tā, lai būtu saskaņā ar un atbilstu GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(h) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma, cik ātri vien iespējams, tiek sniegts novērtējums precei ne vēlāk kā 150 dienu3 laikā pēc šāda lūguma pēc novērtējuma, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir bijuši iesniegti. Lūgumi šādai novērtēšanai tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar šādu preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot izcelsmes noteikumus, saskaņā ar kuriem izcelsme ir noteikta, ir palikuši salīdzināmi. Ja attiecīgās puses ir iepriekš informētas, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē ir pieņemts lēmums pretēji novērtējumam, kā minēts j) apakšpunktā. Šādi novērtējumi tiek padarīti publiski pieejami atbilstoši k) apakšpunkta nosacījumiem.

(i) ieviešot izmaiņas to izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(j) jebkura administratīva rīcība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(k) visa informācija, kura ir konfidenciāla vai kura tiek pasniegta kā konfidenciāla, izcelsmes noteikumu piemērošanas nolūkā attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kura to neizpauž bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

3.pants

Disciplīnas pēc pārejas perioda

Ievērojot visu Dalībvalstu mērķi harmonizēšanas darba programmas rezultātā, kā norādīts IV daļā, panākt harmonizētu izcelsmes noteikumu izveidošanu, pēc harmonizēšanas darba programmas rezultātu īstenošanas, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) tās pielieto izcelsmes noteikumus vienlīdzīgi visiem nolūkiem, kā norādīts 1.pantā;

(b) saskaņā ar saviem izcelsmes noteikumiem, valsts, kura jānosaka kā noteiktas preces izcelsmes vieta, ir vai nu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta šīs preces ražošanā, valsts, kurā veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(c) izcelsmes noteikumi ir spēkā attiecībā uz importu un eksportu, nav stingrāki, nekā izcelsmes noteikumi, ko tās piemēro, lai noteiktu, ka prece ir vai nav iekšzemes prece un nav diskriminējoši attiecībā pret citām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to piederības attiecīgās preces ražotājiem;

(d) izcelsmes noteikumi tiek pārraudzīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(e) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiek publicēti tā, lai tie būtu pakļauti un atbilstoši GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(f) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas lūguma, kurai ir pamatots iemesls, izcelsmes novērtējums, ko tās piešķir precei, tiek izsniegts, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu laikā pēc lūguma par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka ir iesniegti visi nepieciešamie elementi. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus Ja ieinteresētās puses ir informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē tiek pieņemts lēmums pretējs novērtējumam, kā minēts h) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši i) apakšpunkta nosacījumiem;

(g) ieviešot izmaiņas savos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(h) jebkura administratīva darbība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(i) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai kura tiek sniegta uz konfidenciālas bāzes, lai piemērotu izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata kā stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas personas vai valdības, kura sniedz šādu informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to nepieciešams izpaust tiesu procesu kontekstā.

III DAĻA

NOTIFIKĀCIJAS, PĀRBAUDES/PĀRSKATA, KONSULTĀCIJU UN STRĪDU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS PASĀKUMI

4.pants

Institūcijas

1. Ar šo tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu komiteja" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), kuru veido pārstāvji no katras Dalībvalsts. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem attiecībā uz I, II, III un IV daļu darbību vai, lai sekmētu mērķus, kas norādīti šajās daļās un pildīt šādas citas saistības, ko tām uzliek šis Līgums vai Preču tirdzniecības padome. Ja nepieciešams, Komiteja lūdz informāciju un padomu Tehniskajai komitejai, kas minēta 2.punktā, par jautājumiem, kas skar šo Līgumu. Komiteja var lūgt arī citu šāda veida darbu no Tehniskās komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") "Muitas sadarbības padomes "(MSP) aizgādībā, kā norādīts Pielikumā I. Tehniskā komiteja veic tehnisko darbu, ko paredz IV daļa un kas atspoguļots Pielikumā I. Ja nepieciešams, Tehniskā komiteja lūdz informāciju un padomu Komitejai par jautājumiem saistībā ar šo Līgumu. Tehniskā komiteja var lūgt arī citu šādu darbu no Komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. MSP Sekretariāts darbojas kā Tehniskās komitejas sekretariāts.

5.pants

Informācija un procedūras izmaiņām un jaunu izcelsmes noteikumu ieviešanai

1. Katra Dalībvalsts iesniedz Sekretariātam 90 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā savus izcelsmes noteikumus, tiesu lēmumus un vispārīgus administratīvus nolikumus, kas attiecas uz tajā brīdī spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Ja netīši izcelsmes noteikums nav iesniegts, attiecīgā Dalībvalsts to nekavējoties iesniedz, tiklīdz par to ir kļuvis zināms. Informācijas saraksti, kas saņemti un ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

2. Laikā, kas minēts 2.pantā, Dalībvalstis, kas ievieš izmaiņas, izņemot minimālās izmaiņas, savos izcelsmes noteikumos vai ievieš jaunus izcelsmes noteikumus, kuri, šī Panta nolūkiem, ietver jebkuru izcelsmes noteikumu, kas minēts 1.punktā un kuri nav iesniegti Sekretariātā, publicē paziņojumu šajā sakarā vismaz 60 dienas pirms izmainītā vai jaunā noteikuma stāšanās spēkā tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar nodomu izmainīt izcelsmes noteikumu vai ieviest jaunus izcelsmes noteikumus, ja vien Dalībvalstij nerodas sevišķi apstākļi vai tādi tai varētu rasties. Šajos sevišķajos gadījumos Dalībvalsts publicē izmainītos vai jaunos izcelsmes noteikumus, cik ātri vien iespējams.

6.pants

Pārskats

1. Komiteja katru gadu pārskata šī Līguma II un III daļu darbības īstenošanu, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par sasniegumiem šo pārskatu periodu laikā.

2. Komiteja pārskata I, II un III daļu nosacījumus un ierosina grozījumus, kas nepieciešami, lai atspoguļotu harmonizēšanas darba programmas rezultātus.

3. Komiteja sadarbībā ar Tehnisko komiteju, izveido mehānismu, lai izskatītu un ierosinātu grozījumus harmonizēšanas darba programmas rezultātos, ievērojot 9.pantā noteiktos mērķus un principus. Tas var ietvert gadījumus, kad noteikumiem jābūt daudz operatīvākiem vai tie papildināmi, lai ņemtu vērā jaunos ražošanas procesus, kurus ietekmējušas jebkuras tehnoloģiskās izmaiņas.

7.pants

Konsultācijas

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8.pants

Strīdu noregulēšana

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

IV DAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMU HARMONIZĀCIJA

9.pants

Mērķi un principi

1. Ar mērķi harmonizēt izcelsmes noteikumus un, cita starpā, radīt lielāku noteiktību pasaules tirdzniecības īstenošanā, Ministru Konference veic darbības programmu, kas minēta zemāk kopā ar MSP, pamatojoties uz šādiem principiem:

(a) izcelsmes noteikumi ir vienlīdzīgi piemērojami visiem nolūkiem, kā noteikts 1.pantā;

(b) izcelsmes noteikumiem jāparedz valstij kļūt noteiktai kā noteiktas preces izcelsmes vietai, vai nu tā būtu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta preces ražošanā, vai valsts, kurā ir veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(c) izcelsmes noteikumiem jābūt objektīviem, saprotamiem un paredzamiem;

(d) neskatoties uz līdzekli vai aktu, ar kuru tie var būt saistīti, izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus. Tie paši nerada ierobežojošas, graujošas vai kropļojošas sekas starptautiskajai tirdzniecībai. Tie neizvirza nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas neattiecas uz ražošanu vai pārstrādi kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu aprēķināšanas kritēriju;

(e) izcelsmes noteikumiem jābūt pārraugāmiem atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) izcelsmes noteikumiem jābūt saskaņotiem;

(g) izcelsmes noteikumiem jābalstās uz pozitīvu standartu. Negatīvie standarti var tikt izmantoti, lai noskaidrotu pozitīvo standartu.

Darbības programma

2. (a) Darbības programma tiek uzsākta, cik ātri vien iespējams pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta trīs gadu laikā pēc tā uzsākšanas.

(b) Komiteja un Tehniskā komiteja, ko paredz 4.pants, ir atbilstošās institūcijas, lai vadītu šo darbību.

(c) Lai nodrošinātu MSP detalizētu ieguldījumu, Komiteja lūdz Tehnisko komiteju sniegt tās skaidrojumus un viedokļus, kas izriet no zemāk aprakstītās darbības, pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu harmonizācijas darbības programmas pabeigšanu, šāda darbība tiek veikta, balstoties uz preču sektoru, kā tas tiek atspoguļots Harmonizētās sistēmas (HS) dažās nodaļās vai sadaļās.

(i) Pilnībā iegūtās un minimālās operācijas vai procesi

Tehniskā komiteja izstrādā harmonizētas definīcijas attiecībā uz:

— precēm, kuras uzskatāmas kā pilnībā iegūtas vienā valstī. Šī darbība ir cik vien iespējams detalizēta;

— minimālā operācija vai procesi, kuri paši par sevi nepiešķir precei izcelsmi.

Šīs darbības rezultāti tiek iesniegti Komitejai trīs mēnešu laikā no Komitejas lūguma saņemšanas brīža.

(ii) Būtiska pārveide — izmaiņas tarifa klasifikācijā

— Pamatojoties uz kritēriju par būtisku pārveidi Tehniskā komiteja izskata un precizē izmaiņu ieviešanu tarifa apakšvirsrakstā vai virsrakstā, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preces sektoram un, ja nepieciešams, minimālās izmaiņas nomenklatūrā, kura atbilst šim kritērijam.

— Tehniskā komiteja sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegt savas darbības rezultātus Komitejai vismaz par kvartālu. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību viena gada un trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas no Komitejas.

(iii) Būtiskā pārveide — papildus kritēriji

Pēc darbības pabeigšanas saskaņā ar ii) apakšpunktu katram preces sektoram vai atsevišķai preču kategorijai, ja ekskluzīva HS nomenklatūras izmantošana neatļauj izteikt būtisko pārveidi, Tehniskā komiteja:

— izskata un precizē, pamatojoties uz kritērijiem par būtisko pārveidi, citu prasību izmantošanu, papildus vai ekskluzīvā veidā, ieskaitot ad valorem procentu aprēķināšanu 4 un/vai ražošanas vai pārstrādes operācijas5, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preču sektoram;

— var sniegt paskaidrojumus tās nolūkiem;

— sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegtu šīs darbības rezultātus Komitejai vismaz reizi ceturksnī. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību divu gadu un trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas no Komitejas.

Komitejas loma

3. Pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem:

(a) Komiteja periodiski izskata Tehniskās komitejas interpretācijas un viedokļus atbilstoši termiņiem, ko paredz 2.(c) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, lai apstiprinātu šādas interpretācijas un viedokļus. Komiteja var lūgt Tehnisko komiteju detalizēt vai precizēt savu darbību un/vai izstrādāt jaunu pieeju. Lai palīdzētu Tehniskajai komitejai, Komiteja sniedz savus iemeslus lūgumiem pēc papildus darbības, un, ja nepieciešams, iesaka alternatīvas pieejas;

(b) pēc visas darbības, kas noteikta 2.(c) punkta i),ii) un iii) apakšpunktos, pabeigšanas, Komiteja izskata rezultātus, vadoties no to visaptverošās saskaņotības.

Harmonizācijas darbības programmas rezultāti un turpmākā darbība

4. Ministru Konference iekļauj harmonizācijas darbības programmas rezultātus pielikumā kā neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu. Ministru Konference nosaka šī pielikuma stāšanās spēkā termiņu.

1. pielikums

IZCELSMES NOTEIKUMU TEHNISKĀ KOMITEJA

Pienākumi

1. Tehniskās komitejas pastāvīgie pienākumi ietver sekojošo:

(a) pēc jebkura Tehniskās komitejas dalībnieka lūguma iepazīties ar specifiskajām problēmām, kas rodas ikdienas Dalībvalstu izcelsmes noteikumu administrēšanā un sniegt padomdevēja viedokļus par attiecīgajiem risinājumiem, kas pamatojas uz iesniegtajiem faktiem;

(b) sniegt informāciju un padomu par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu, kā to var lūgt jebkura Dalībvalsts vai Komiteja;

(c) sagatavot un izplatīt periodiskus ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un tā statusu; un

(d) veikt gada pārskatu par II un III daļu īstenošanas tehniskajiem aspektiem un darbību.

2. Tehniskā komiteja pilda tādus citus pienākumus, kādus Komiteja var tai lūgt.

3. Tehniskā komiteja cenšas pabeigt savu darbu ar specifiskiem jautājumiem, īpaši tos, kurus tai uzdevusi Dalībvalstis vai Komiteja, pietiekoši īsā termiņā.

Pārstāvniecība

4. Katrai Dalībvalstij ir tiesības būt pārstāvētai Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts izvirza vienu delegātu un vienu vai vairākus vietniekus kā savus pārstāvjus Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts tiek pārstāvēta Tehniskajā komitejā un tālāk tiek saukta par Tehniskās komitejas dalībnieci. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjus Tehniskās komitejas sanāksmēs var atbalstīt eksperti. PTO Sekretariāts arī var apmeklēt šādas sanāksmes kā novērotājs.

5. MSP Dalībvalstis, kuras nav PTO Dalībvalstis, Tehniskās komitejas sanāksmēs var pārstāvēt viens delegāts un viens vai vairāki tā vietnieki. Šādi pārstāvji apmeklē Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

6. Ar Tehniskās komitejas Priekšsēdētāja piekrišanu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts "Ģenerālsekretārs") var uzaicināt valdību pārstāvjus kuri nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP Dalībvalstis un starptautisko valdības un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus apmeklēt Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

7. Delegātu, vietnieku un padomnieku nominācijas Tehniskās komitejas sanāksmēm iesniedz Ģenerālsekretāram.

Sanāksmes

8. Tehniskā komiteja sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Darba kārtība

9. Tehniskā komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un nosaka savu darba kārtību.

2. pielikums

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PREFERENCIĀLAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM

1. Atzīstot, ka dažas Dalībvalstis piemēro preferenciālus izcelsmes noteikumus, atšķirīgus no nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem, Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo.

2. Šīs Kopīgās deklarācijas nolūkiem, preferenciālie izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie likumi, noteikumi un vispārīgie administratīvie nolikumi, kurus piemēro jebkura Dalībvalsts, lai noteiktu, vai preces atbilst tādām, pret kurām var piemērot atvieglojumus līgumiskā vai autonomā tirdzniecības režīmā, kura rezultātā tiek piešķirti tarifa atvieglojumi, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

3. Dalībvalstis nolemj nodrošināt, ka:

(a) ja tās izsniedz vispārējas piemērošanas administratīvos novērtējumus, izpildāmās prasības tiek skaidri definētas. Sevišķi:

(i) gadījumos, ja izmaiņu tarifa klasifikācijā tiek piemērots kritērijs, tāds, kā preferenciālais izcelsmes noteikums, un jebkuri izņēmumi noteikumā, skaidri jāprecizē apakšnosaukumi un nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem nosacījumi ir attiecināmi;

(ii) gadījumos, ja tiek piemērots ad valorem procentu likmes kritērijs, arī procentu likmes aprēķinu metode jānorāda preferenciālajos izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, precīzi jānorāda operācija, kura piešķir preferenciālo izcelsmi;

(b) preferenciālie izcelsmes noteikumi balstās uz pozitīvu standartu. Preferenciālie izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, kas nepiešķir preferenciālo izcelsmi (negatīvs standarts) ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa/posms vai atsevišķos gadījumos, kur atvieglotās izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama.

(c) likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem tiek publicēti, kā tie būtu pakļauti, un atbilstoši GATT 1994 X.panta 1.punkta nosacījumiem;

(d) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma novērtējumi par preferencēto izcelsmi, ko tās piešķir precei, tiek izsniegti cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu7 laikā pēc lūguma saņemšanas par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir iesniegti. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi ir spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot preferenciālos izcelsmes noteikumus, kādos tie ir veikti, paliek salīdzināmi. Ja ieinteresētās puses tiek informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārskatā tiek pieņemts novērtējumam pretējs lēmums, kā minēts f) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši g) apakšpunkta nosacījumiem;

(e) ieviešot izmaiņas savos preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus atvieglotus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(f) jebkura administratīva rīcība, kuru tās attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikšanu, ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(g) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai tā tiek sniegta kā konfidenciāla, lai piemērotu preferenciālos izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas tās personas vai valdības, kas sniedz šo informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

4. Dalībvalstis nolemj nekavējoties iesniegt Sekretariātam to preferenciālos izcelsmes noteikumus, ieskaitot preferenciālo pasākumu sarakstu, kurus tās piemēro, tiesu lēmumus un vispārīgos administratīvos nolikumus, kas attiecas uz to preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā attiecīgajai Dalībvalstij. Turklāt Dalībvalstis nolemj iesniegt jebkuras izmaiņas to preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai jaunos preferenciālos izcelsmes noteikumus Sekretariātam, cik vien ātri iespējams. Informācijas sarakstus, kurus saņem vai ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

________________________

1 Šis ir noteikums, kas nekaitē tiem noteikumiem, kuri lietoti, lai definētu "iekšzemes industriju" vai "iekšzemes industrijas produktus" vai citus līdzīgus termiņus.

2 Attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kas tiek piemēroti valsts pasūtījumam, šie noteikumi nerada Dalībvalstīm papildus saistības tām, kas ietvertas GATT 1994.

3 Attiecībā uz lūgumiem, kas izteikti pirmā gada laikā, sākot ar PTO Līguma stāšanos spēkā datumu, Dalībvalstīm tiek pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

4 Ja noteikts ad valorem kritērijs, metode šīs procentu likmes aprēķināšanai arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos.

5 Ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir attiecīgajai precei izcelsmi, tiek precīzi izklāstīta.

7 Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti pirmā gada laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm tiek tikai pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

LĪGUMS PAR IMPORTA LICENCĒŠANAS PROCEDŪRĀM

Dalībvalstis,

Ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sarunas;

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Ņemot vērā jaunattīstības valstu Dalībvalstu īpašās tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

Atzīstot automātiskās importa licencēšanas lietderīgumu zināmos nolūkos un to, ka šādu licencēšanu nedrīkst izmantot, lai ierobežotu tirdzniecību;

Atzīstot, ka importa licencēšanu var izmantot, lai veiktu pasākumus, tādus, kas pieņemti atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem;

Atzīstot GATT 1994 nosacījumus kā spēkā esošus attiecībā uz importa licencēšanas procedūrām;

Vēloties nodrošināt, ka importa licencēšanas procedūras netiek izmantotas pretēji GATT 1994 principiem un saistībām;

Atzīstot, ka starptautiskās tirdzniecības plūsmu varētu traucēt nepiemērota importa licencēšanas procedūru izmantošana;

Pārliecinoties, ka importa licencēšana, īpaši neautomātiskā importa licencēšana, īstenojama atklātā un paredzamā veidā;

Atzīstot, ka neautomātiskās licencēšanas procedūras nedrīkst būt vairāk administratīvi apgrūtinošas, kā absolūti nepieciešamas, lai administrētu attiecīgo pasākumu;

Vēloties vienkāršot, un padarīt starptautiskās tirdzniecības administrācijas procedūras un praksi atklātāku, kā arī nodrošināt godīgu un objektīvu šādu procedūru un prakses pielietošanu un administrēšanu;

Vēloties radīt konsultatīvu mehānismu un ātru, efektīvu un objektīvu strīdu noregulēšanu, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu;

ar šo vienojas par sekojošo:

1.pants

Vispārīgie nosacījumi

1. Šī Līguma nolūkiem, importa licencēšana tiek definēta kā administratīvas procedūras1, kas tiek izmantotas importa licencēšanas režīmu darbībā, pieprasot pieteikuma vai citas dokumentācijas iesniegšanu (izņemot to, kas tiek pieprasīta muitas nolūkiem) attiecīgajai administratīvajai institūcijai kā priekšnosacījumu importēšanai importējošās Dalībvalstis muitas teritorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās procedūras, kuras tiek izmantotas, lai īstenotu importa licencēšanas režīmus, atbilst attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, ieskaitot tā pielikumus un protokolus, kā tas skaidrots šajā Līgumā, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, kuri var rasties no neatbilstošas šo procedūru izmantošanas, ievērojot jaunattīstības valstu Dalībvalstu ekonomiskās attīstības nolūkus un finansu un tirdzniecības vajadzības2.

3. Importa licencēšanas noteikumi ir neitrāli to piemērošanā un tie tiek administrēti godīgi un objektīvi.

4. (a) Noteikumi un visa informācija attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procedūrām, ieskaitot personu, firmu un institūciju tiesības iesniegt šādus pieteikumus, administratīvās institūcijas, kurām pieteikums iesniedzams, un preču saraksti, kuri pakļauti licencēšanas prasībām, tiek publicēti izdevumos, par kuriem paziņots Importa licencēšanas komitejai, kā to paredz 4.pants, (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām3 un tirgotājiem ar tiem iepazīties. Šāda publicēšana tiek veikta, kad vien tas ir iespējams, 21 dienu pirms prasības spēkā esošā datuma, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk par spēkā esošo datumu. Jebkurš izņēmums, atkāpšanās no noteikumiem vai izmaiņas tajos attiecībā uz licencēšanas procedūrām vai preču sarakstā, kuras pakļautas importa licencēšanai, arī tiek publicētas tādā pašā veidā un tādos pašos termiņos, kā precizēts augstāk. Šo publikāciju kopijas arī ir pieejamas Sekretariātam.

(b) Dalībvalstīm, kuras vēlas sniegt komentārus rakstveidā, tiek dota iespēja apspriest šādus komentārus pēc attiecīga lūguma. Dalībvalsts pienācīgi apsver šādus komentārus un diskusiju rezultātus.

5. Pieteikumu veidlapas, un, kur tas piemērojams, licences atjaunošanas veidlapas, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Šādi dokumenti un informācija, kas tiek uzskatīta kā obligāti nepieciešama, lai pareizi darbotos licencēšanas režīms, var tikt pieprasīta papildus pieteikumam.

6. Pieteikuma procedūras, un, kur piemērojamas, licences atjaunošanas procedūras, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Pieteikuma iesniedzējiem tiek dots saprātīgs termiņš licences pieteikumu iesniegšanai. Pēdējā termiņa gadījumā šim termiņam jābūt vismaz 21 dienai bez pagarinājuma piešķiršanas apstākļos, kad šajā termiņā ir saņemti nepilnīgi pieteikumi. Pieteikuma iesniedzējiem jāgriežas tikai vienā administratīvā institūcijā sakarā ar pieteikumu. Ja ir sevišķi nepieciešams griezties vairāk nekā vienā administratīvā institūcijā, pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams griezties vairāk nekā trijās administratīvās institūcijās.

7. Neviens pieteikums netiek noraidīts dokumentācijā esošo sīko kļūdu dēļ, kuras nemaina galvenās tajā esošās ziņas. Nekādi soda mēri, lielāki kā nepieciešams, lai kalpotu vienīgi kā brīdinājums , netiek uzlikti attiecībā uz jebkuru paviršību vai kļūdu dokumentācijā vai procedūrās, kas acīmredzami noticis bez viltus vai ļaundarības.

8. Licencētais imports netiek atteikts sakarā ar nelielām izmaiņām vērtībā, daudzumā vai svarā salīdzinājumā ar apjomu, kas norādīts licencē, atšķirību dēļ, kas radušās nosūtīšanas laikā, nejaušu atšķirību kravu iekraušanas dēļ vai citu nelielu atšķirību dēļ, kas atbilst normālai tirdzniecības praksei.

9. Ārvalstu valūta, kas nepieciešama, lai samaksātu par licencēto importu, ir pieejama licenču turētājiem, tāpat, kā tas ir preču importētājiem, kuri nepieprasa importa licences.

10. Attiecībā uz drošības izņēmumiem, spēkā ir GATT 1994 XXI panta nosacījumi.

11. Šī Līguma nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu traucēt likuma pildīšanu vai citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitētu noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumīgajām komercinteresēm.

2.pants

Automātiskā importa licencēšana4

1. Automātiskā importa licencēšana tiek definēta kā importa licencēšana, kad pieteikums tiek pieņemts visos gadījumos, un, kas atbilst 2.(a) punkta prasībām.

2. Sekojoši nosacījumi5, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos un šī panta 1.punktā, ir spēkā attiecībā uz automātiskajām licencēšanas procedūrām:

(a) automātiskās licencēšanas procedūras netiek administrētas tādējādi, lai radītu ierobežojošas sekas importam, kas pakļauts automātiskajai licencēšanai. Automātiskās licencēšanas procedūras tiek uzskatītas kā tādas, kurām ir tirdzniecību ierobežojošas sekas, ja vien, cita starpā:

(i) jebkura persona, firma vai institūcija, kura izpilda importējošās Dalībvalsts tiesiskās prasības, lai veiktu importa operācijas, ietverot preces, kuras pakļautas automātiskajai licencēšanai, nav vienlīdz tiesīga lūgt un saņemt importa licences;

(ii) pieteikumus licencēm var iesniegt jebkurā darba dienā pirms preču muitas formalitātēm;

(iii) pieteikumi licencēm, ja tie iesniegti pareizā un pilnīgā formā, tiek apstiprināti tūlīt pēc to saņemšanas, ciktāl tas administratīvi iespējams, bet maksimāli 10 dienu laikā;

(b) Dalībvalstis atzīst, ka automātiskā importa licencēšana var būt nepieciešama, gadījumos, kad citas atbilstošas procedūras nav iespējamas. Automātisko importa licencēšanu var tikt uzturēta, cik ilgi apstākļi, kas radīja tās ieviešanu, to nosaka un cik ilgi tās pamata administratīvos mērķus nav iespējams sasniegt atbilstošākā veidā.

3.pants

Neautomātiskā importa licencēšana

1. Sekojoši nosacījumi, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos, ir spēkā attiecībā uz neautomātiskajām importa licencēšanas procedūrām. Neautomātiskās importa licencēšanas procedūras tiek definētas kā importa licencēšana, kas neietilpst 2.panta 1.punkta esošajā definīcijā.

2. Neautomātiskajai licencēšanai nedrīkst būt tirdzniecību ierobežojošu vai kropļojošu seku attiecībā uz importu papildus tām, ko izraisījusi ierobežojuma uzlikšana. Neautomātiskās licencēšanas procedūras darbības sfērā un termiņā atbilst pasākumam, kas tiek izmantots, lai to īstenotu un vairs nav administratīvi apgrūtinošas, nekā absolūti nepieciešams, lai administrētu šādu pasākumu.

3. Licencēšanas prasību gadījumā, kuras mērķis nav kvantitatīvo ierobežojumu īstenošana, Dalībvalstis publicē pietiekošu informāciju citām Dalībvalstīm un tirgotājiem, lai tie zinātu licenču izsniegšanas un/vai piešķiršanas pamatu.

4. Ja Dalībvalsts dod iespēju iespēju personām, firmām vai institūcijām lūgt izņēmumus vai atvieglojumus no licencēšanas prasības, tā iekļauj šo faktu informācijā, kas tiek publicēta saskaņā ar 1.panta 4.punktu, kā arī informāciju, kā sagatavot šādu lūgumu, un, cik tas iespējams, norādot apstākļus, saskaņā ar kuriem, lūgums varētu tikt izskatīts.

5. (a) Dalībvalstis nodrošina, pēc jebkuras Dalībvalstis attiecīga lūguma, kurai ir interese par tirdzniecību ar attiecīgo preci, ar visu atbilstošo informāciju attiecībā uz:

(i) ierobežojumu administrāciju:

(ii) pēdējā laikā izsniegtajām importa licencēm;

(iii) šādu licenču sadalīšanu starp piegādātājām valstīm;

(iv) cik tas ir iespējams, importa statistiku (t.i., vērtību un/vai apjomu) attiecībā uz precēm, kuras pakļautas importa licencēšanai. No jaunattīstības valstu Dalībvalstīm netiek gaidīts, lai tās šajā sakarā uzņemtos papildus administratīvus vai finansiālus izdevumus;

(b) Dalībvalstis, kuras administrē kvotas ar licencēšanas palīdzību, publicē kopējo kvotu daudzumu, kas piemērojams kvantitatīvi un/vai vērtībā, kvotu sākuma un beigu datumus, kā arī jebkuras izmaiņas tajos, termiņos kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(c) gadījumā, kad kvotas piešķirtas starp piegādātājām valstīm, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, nekavējoties informē visas citas Dalībvalstis, kurām ir interese par attiecīgās preces piegādi, par šobrīd piešķirtās kvotas daļu, kvantitatīvi vai pēc vērtības, dažādām piegādes valstīm un publicē šo informāciju termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(d) ja rodas situācijas, kurās ir nepieciešams noteikt pašā sākumā kvotas, 1.panta 4.punktā minētā informācija publicējama termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā , lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem ar tām iepazīties;

(e) jebkura persona, firma vai institūcija, kura pilda importējošās Dalībvalstis juridiskās un administratīvas prasības, ir vienlīdz tiesīgas pieprasīt licenci un uz šīs prasības izskatīšanu. Ja licences pieteikums netiek pieņemts, tās iesniedzējam, pēc attiecīga lūguma tiek paskaidrots tā iemesls un tam ir tiesības uz apelāciju vai pārskatīšanu atbilstoši importējošās Dalībvalstis nacionālo tiesību aktiem vai procedūrām;

(f) pieteikumu apstrādes termiņš, izņemot, kad tas nav iespējams tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus Dalībvalsts kontroles, nav garāks par 30 dienām, ja pieteikumi tiek izskatīti pēc saņemšanas, t.i., to ienākšanas kārtībā, un ne garāks par 60 dienām, ja visi pieteikumi tiek izskatīti vienlaicīgi. Pēdējā gadījumā, par pieteikumu apstrādes termiņa sākumu tiek uzskatīta diena pēc izziņotā pieteikumu iesniegšanas laika pēdējās dienas;

(g) licences derīguma termiņam jābūt saprātīgam un tas nedrīkst būt tik īss, lai aizkavētu importu. Licences derīguma termiņš nedrīkst kavēt importu no tāliem avotiem, izņemot sevišķos gadījumos, kad importam jāapmierina neparedzētas īstermiņa prasības;

(h) administrējot kvotas, Dalībvalstis neattur importēšanu no ietekmes atbilstoši izsniegtajām licencēm un neattur no kvotu pilnīgas izmantošanas;

(i) izsniedzot licences, Dalībvalstis ņem vērā licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos;

(j) piešķirot licences, Dalībvalstij jāapsver pieteikuma iesniedzēja importa veids/izpildījums. Šajā sakarā ir nepieciešams apsvērt, vai iepriekš izsniegtās licences to pieprasītājiem ir pilnībā izmantotas pēdējā pārskata perioda laikā. Gadījumos, kad licences nav tikušas pilnībā izmantotas, Dalībvalstis iepazīstas ar tā iemesliem un ņem šos iemeslus vērā, piešķirot jaunās licences. Tāpat jāievēro, lai nodrošinātu saprātīgu licenču sadalījumu jaunajiem importētājiem, ievērojot licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos. Šajā sakarībā īpaši jāņem vērā tie importētāji, kuri importē preces, kuru izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalstis un sevišķi, vismazāk attīstītās Dalībvalstis;

(k) gadījumos, kad kvotas tiek administrētas ar licencēm, kuras nav piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licenču īpašniekiem ir tiesības izvēlēties importa avotus. Gadījumā, kad kvotas ir piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licence skaidri nosaka valsti vai valstis;

(l) piemērojot 1.panta 8.punktu, kompensācijas pielāgojumi var tikt izdarīti turpmākajā licenču piešķiršanā, ja imports ir pārsniedzis iepriekšējās licences apjomu.

4.pants

Institūcijas

Ar šo tiek izveidota Importa licencēšanas komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un Vicepriekšsēdētāju un sanāk kopā, kad nepieciešams, lai dotu Dalībvalstīm iesēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā mērķu attīstību.

5.pants

Notifikācija

1. Dalībvalstis, kuras uzsāk licencēšanas procedūras vai veic izmaiņas šajās procedūrās paziņo par to Komitejai 60 dienu laikā pēc publicēšanas.

2. Notifikācijas par licencēšanas procedūru uzsākšanu ietver sekojošu informāciju:

(a) preču sarakstu, kuras pakļautas licencēšanas procedūrām;

(b) pieejamās informācijas pieprasījuma punktu;

(c) administratīvo(ās) iestādi(es) pieteikumu iesniegšanai;

(d) publicēto licencēšanas procedūru publikācijas datumu un nosaukumu;

(e) norādi, vai licencēšanas procedūra ir automātiska vai neautomātiska atbilstoši 2. un 3.pantā minētajām definīcijām;

(f) automātisko licencēšanas procedūru gadījumā, to administratīvo mērķi;

(g) neautomātisko importa licencēšanas procedūru gadījumā, norādi uz īstenoto pasākumu visā licencēšanas procedūrā; un

(h) plānoto licencēšanas procedūras termiņu, ja to var noteikt ar zināmu iespējamību, un, ja nē, iemeslu, kādēļ šo informāciju nav iespējams sniegt.

3. Notifikācijas par izmaiņām importa licencēšanas procedūrās norāda augstāk minētos elementus, ja tajos rodas izmaiņas.

4. Dalībvalstis paziņo Komitejai par publikāciju(-ām), kurās 1.panta 4.punktā minētā informācija tiks publicēta.

5. Jebkura ieinteresētā Dalībvalsts, kura uzskata, ka otra Dalībvalsts nav paziņojusi par licencēšanas procedūras uzsākšanu vai izmaiņām tajā atbilstoši 1.-3.punktu prasībām, var vērst šādas otras Dalībvalstis uzmanību uz šo jautājumu. Ja notifikācija par to nav izdarīta nekavējoties, šāda Dalībvalsts var pati notificēt par licencēšanas procedūru vai izmaiņām tajā, ieskaitot visu atbilstošo un rīcībā esošo informāciju.

6.pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību, ir pakļautas GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumiem, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

7.pants

Pārskats

1. Komiteja nepieciešamības gadījumā, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ievērojot tā mērķus, kā arī tajā ietvertās tiesības un pienākumus.

2. Kā pamatu Komitejas pārskatam, Sekretariāts sagatavo faktoloģisko ziņojumu, ko paredz 5.pants, atbildes to gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām6 un citu atbilstošu informāciju, kāda tai ir pieejama. Šis ziņojums sniedz pārskatu par iepriekšminēto informāciju, sevišķi uzsverot jebkuras izmaiņas vai pārmaiņas minētā pārskata perioda laikā, un, ietverot jebkuru citu informāciju pēc vienošanās ar Komiteju.

3. Dalībvalstis apņemas veikt gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām nekavējoties un visā pilnībā.

4. Komiteja paziņo Preču tirdzniecības padomi par pārmaiņām šādu pārskata periodu laikā.

8.pants

Nobeiguma nosacījumi

Iebildumi

1. Iebildumi nevar tikt ietverti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

Nacionālie tiesību akti

2. (a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

(b) Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām savos likumos un noteikumos atbilstoši šim Līgumam un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

____________________________

1 Šīs procedūras minētas kā "licencēšana", kā arī citas līdzīgas administratīvas procedūras.

2 Nekas šajā Līgumā netiek uzskatīts kā tāds, kas liek saprast, ka ar licencēšanas procedūru īstenotā pasākuma bāze, apjoms vai ilgums, ir pakļauts jautājumam saskaņā ar šo Līgumu.

3 Šī Līguma mērķim termins "valdības" tiek uzskatīts kā tāds, kas ietver kompetentas Eiropas Kopienu iestādes.

4 Tās importa licencēšanas procedūras, kurām nepieciešama drošība, kurai nav ierobežojoša iedarbība uz importu, uzskatāmas kā tādas, kas atbilst 1. un 2.punktu darbības sfērai.

5 Jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot jaunattīstības Dalībvalsts, kura bijusi 1979.gada 12.aprīļa Līguma par importa licencēšanas procedūrām Puse, kurai ir īpašas grūtības ievērot (a)(ii) un (a)(iii) apakšpunktu prasības, var, paziņojot par to Komitejai, atlikt šo apakšpunktu piemērošanu uz ne vairāk kā diviem gadiem sākot ar PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi šādai Dalībvalstij.

6 Sākotnēji izplatīts kā 1971.gada 23.marta GATT 1947 dokuments L/3515.

VIENOŠANĀS
par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

 VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. pants

Subsīdijas definīcija

1.1. Šajā Līgumā tiek uzskatīts, ka subsīdija eksistē, ja:

(a)(1) pastāv valdības vai jebkuras sabiedriskas institūcijas finansiāls ieguldījums Dalībvalsts (šajā Līgumā saukta "valdība"), teritorijā, kur

(i) valdības prakse ietver tiešu fondu nodošanu (piem., dotācijas, aizdevumus, akciju infūziju), potenciālo tiešo fondu vai pasīvu nodošanu (piem., aizdevumu garantijas);

(ii) valdības ienākumi, kuri citādi tai pienāktos, ir iepriekš paredzami vai neiekasēti (piem., finansiālie stimuli, tādi kā nodokļu kredīti); 1

(iii) valdība sniedz citas preces vai pakalpojumus kas nav vispārējās infrastruktūrās, vai iepērk preces;

(iv) valdība veic maksājumus fondu mehānismam, jeb uztic vai dod norādījumu privātai institūcijai veikt vienu vai vairākas no iepriekšējos apakšpunktos minētajām funkcijām, ko parasti piešķir valdība un šī prakse pēc būtības neatšķiras no tās prakses, ko parasti piekopj valdības; vai

(a)(2) pastāv jebkurš cits ienākuma veids vai cenas atbalsts GATT 1994 XVI.panta izpratnē; un

(b) līdz ar to gūts materiāls labums.

1.2. Subsīdija, kā tā definēta 1.punktā, ir pakļauta II nodaļas nosacījumiem vai pakļauta III vai V nodaļas nosacījumiem, tikai ja šāda subsīdija ir īpaši atbilst 2.panta nosacījumiem.

2. pants

Subsīdijas īpašais raksturs

2.1. Lai noteiktu, vai subsīdija, kā tā definēta 1.panta 1.punktā, ir īpaša uzņēmumam vai nozarei vai uzņēmumu vai nozaru grupai (šajā Līgumā saukti "noteikti uzņēmumi") piešķīrējas institūcijas jurisdikcijas ietvaros, spēkā ir sekojoši principi:

(a) ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, skaidri izteikti ierobežo pieeju subsīdijai noteiktiem uzņēmumiem, šāda subsīdija ir īpaša.

(b) subsīdija nav īpaša, ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, nosaka objektīvus kritērijus vai priekšnoteikumus2 tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un tās apjomu, ar nosacījumu, ka tiesības ir automātiskas un, ka šādi kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti. Kritērijiem un priekšnoteikumiem ir jābūt skaidri noformulētiem likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai būtu iespējams pārbaudīt atbilstību tiem.

(c) ja, neskatoties uz to, ka kādā konkrētā gadījumā, atbilstoši a) un b) apakšpunktos minētajiem principiem, šķietami nevar runāt par īpašu subsīdiju, tomēr ir iemesli uzskatīt, ka subsīdija faktiski var būt īpaša, var ņemt vērā citus faktorus. Šādi faktori ir: ja subsīdiju programmu izmanto ierobežots noteiktu uzņēmumu skaits, ja tās izmantošanā dominē noteikti uzņēmumi, un veids, kādā piešķīrēja institūcija ir realizējusi izvēli, pieņemot lēmumu par subsīdijas piešķiršanu.3 Piemērojot šo apakšpunktu, jāievēro piešķīrējas institūcijas jurisdikcijai pakļautās ekonomiskās darbības daudzveidība, kā arī laika periods, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

2.2. Ierobežotam noteiktu uzņēmumu lokam, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā piešķīrējas institūcijas jurisdikcijā piešķirta subsīdija ir īpaša. Ar to tiek saprasts, ka vispārējais nodokļu fons un/vai izmaiņas nodokļu likmēs ko veic attiecīgās kompetences valdības līmeņos, netiek uzskatīta kā īpaša subsīdija šī Līguma izpratnē.

2.3. Jebkura subsīdija, kas atbilst 3.panta nosacījumiem, tiek uzskatīta par īpašu.

2.4. Jebkura subsīdijas īpašās dabas noteikšanai atbilstoši šī panta nosacījumiem jātiek skaidri pamatotai, balstoties uz apstiprinošiem pierādījumiem.

II NODAĻA

AIZLIEGTĀS SUBSĪDIJAS

3. pants

Aizliegums

3.1. Izņemot Līgumā par lauksaimniecību minētās, aizliegtas ir sekojošas subsīdijas

1.panta nozīmē:

(a) subsīdijas, kas noteiktas uz eksporta veikšanu, ar likumu vai faktiski4, atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem, ieskaitot tās, kas atspoguļotas Pielikumā nr.15;

(b) subsīdijas, kas noteiktas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem uz iekšzemes preču lietošanu iepretim importa precēm.

3.2. Dalībvalsts ne piešķir, ne saglabā subsīdijas, kas minētas 1.punktā.

4. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/ Sankcijas

4.1. Gadījumos, kad Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka aizliegtās subsīdijas piešķir vai saglabā cita Dalībvalsts, tā var lūgt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

4.2. Lūgumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz it kā esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu un tās raksturu.

4.3. Pēc lūguma saņemšanas par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, par kuru tiek uzskatīts, ka tā piešķir vai saglabā minēto subsīdiju, jāsāk konsultācijas cik vien ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.4. Ja netiek panākts savstarpēji pieņemams risinājums 30 dienu6 laikā pēc lūguma par konsultācijām, jebkura Dalībvalsts, kura piedalās šādās konsultācijās, var novirzīt šo jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("SNI"), lai nekavējoties izveidotu komisiju, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neizveidot komisiju.

4.5. Pēc izveidošanas komisija var lūgt Pastāvīgo ekspertu grupas7 (šajā Līgumā saukta "PEG") palīdzību attiecībā uz to, vai apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija. Ja tas tiek lūgts, PEG nekavējoties pārbauda pierādījumus, attiecībā uz apstrīdētā līdzekļa/pasākuma pastāvēšanas faktu un raksturu un dod iespēju Dalībvalstij, kura pielieto vai turpina pielietot šo pasākumu/līdzekli, lai parādītu, ka minētais līdzeklis/pasākums nav aizliegta subsīdija. PEG ziņo par saviem secinājumiem komisijai tās noteiktajā termiņā. PEG secinājumi jautājumā par to, vai minētais līdzeklis/pasākums ir vai nav aizliegta subsīdija, tiek akceptēti komisijā bez izmaiņām.

4.6. Komisija iesniedz savu galīgo ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 90 dienu laikā pēc komisijas sastādīšanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

4.7. Ja tiek konstatēts, ka apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija, komisija rekomendē, lai subsidējošā Dalībvalsts nekavējoties atceļ subsīdiju. Šajā sakarā komisija precizē savā rekomendācijā termiņu, kurā šis līdzeklis/pasākums ir jāatceļ.

4.8. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas visām Dalībvalstīm, ziņojumu jāapstiprina SNI, ja vien kāda no strīda pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt šo ziņojumu.

4.9. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā strīdus puse formāli paziņo par savu lēmumu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot ziņojumu 30 dienu laikā, tā informē SNI rakstiski par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 60 dienas. Apelācijas izskatīšanas ziņojumu jāapstiprina SNI un to bez ierunām jāpieņem strīdus pusēm, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt apelācijas izskatīšanas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā nodošanas Dalībvalstīm.8

4.10. Gadījumā, ja SNI rekomendācija netiek pildīta laika periodā, ko noteikusi komisija, un kam jāsākas ar komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas orgāna ziņojuma apstiprināšanas datumu, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt attiecīgus9 pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

4.11. Gadījumā, ja strīdus puse lūdz arbitrāžu saskaņā ar Izskaidrojumu par strīdu noregulējumu ("DSU") 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi ir atbilstoši.10

4.12. Strīdus lietās, kas norit atbilstoši šim pantam, izņemot termiņus, ko šis pants nosaka atsevišķi, atbilstošais laika periods šādu strīdu izskatīšanai saskaņā ar DSU, ir puse no pantā noteiktā laika.

III NODAĻA

TIESISKI APSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

5. pants

Negatīvas sekas

Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst izraisīt, izmantojot jebkuru 1.panta 1. un 2.pantos minēto subsīdiju, negatīvas sekas citu Dalībvalstu interesēm, t.i.:

(a) kaitējumu otras Dalībvalsts iekšzemes rūpniecībai;11

(b) peļņas anulēšana vai samazināšana, kas rodas tieši vai netieši citām GATT 1994 Dalībvalstīm, sevišķi — attiecībā uz GATT 1994 II pantā12 aprakstīto koncesiju peļņu

(c) nopietnu kaitējumi citas Dalībvalsts interesēm.13

Šis pants neattiecas uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

6. pants

Nopietni kaitējumi

6.1. Ir jāuzskata, ka sekojošos gadījumos pastāv nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē:

(a) kopējā preces subsidēšana14 pārsniedz 5% tās vērtības;15

(b) subsīdijas, lai segtu kādas ražošanas nozares nestos zaudējumus;

(c) subsīdijas, lai segtu uzņēmuma nestos zaudējumus, izņemot vienreizējus pasākumus, kuri neatkārtojas un kurus nevar atkārtot šim uzņēmumam un kuri tiek veikti vienīgi, lai dotu laiku rast ilgtermiņa risinājumu un izvairītos no akūtām sociālām problēmām;

(d) tieša parādu atlaide, t.i., parāda valdībai atlaide, un dotācijas, lai segtu parādu atmaksu.16

6.2. Neskatoties uz 1.punkta nosacījumiem, nopietns kaitējums netiek konstatēts, ja subsidējošā Dalībvalsts parāda, ka minētā subsīdija nav radījusi nevienu no sekām, kas uzskaitītas 3.punktā.

6.3. Nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē var rasties jebkurā gadījumā, kurā konstatējams viens vai vairāki sekojošie elementi:

(a) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces importu subsidējošās Dalībvalsts tirgū;

(b) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces eksportu uz trešās valsts tirgu;

(c) subsīdijas rezultāts ir ievērojama cenu pazemināšana ar subsidētās preces palīdzību salīdzinājumā ar citas Dalībvalsts līdzīgas preces cenu tajā pašā tirgū vai ievērojama cenu nospiešana, cenu lejupslīde vai zaudēts noiets tajā pašā tirgū;

(d) subsīdijas rezultāts ir subsidējošās Dalībvalsts daļas pieaugums pasaules tirgū uz noteiktu subsidēto galveno produktu vai preci17, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, kāds tai bija iepriekšējo trīs gadu periodā un šis pieaugums seko noteiktai tendencei laikaposmā, kurā tika piešķirtas subsīdijas.

6.4. Sekojot 3.b) punktam, eksporta izspiešana vai kavēšana ietver jebkuru gadījumu, kurā, atbilstoši 7.punkta nosacījumiem, ir parādīts, ka ir notikušas izmaiņas tirgus sadales proporcijās par sliktu nesubsidētajai līdzīgajai precei (atbilstošā, pārliecinošā periodā, kas ir pietiekošs, lai parādītu skaidras tendences attiecīgās preces tirgus attīstībā, kam, normālos apstākļos jābūt vismaz vienam gadam). "Izmaiņas tirgus sadales proporcijās" ietver jebkuru no sekojošām situācijām: a) palielinās subsidētā produkta tirgus daļa; b) subsidētā produkta tirgus akcija paliek nemainīga apstākļos, kuros, nepastāvot subsīdijai, tā būtu samazinājusies; c) subsidētā produkta tirgus daļa sašaurinās, tomēr lēnākā tempā, nekā tas notiktu, nepastāvot subsīdijai.

6.5. 3.(c) punkta nolūkam, cenas pazemināšana ietver jebkuru gadījumu, kad šāda cenas pazemināšana ir tikusi uzrādīta salīdzinot subsidētā produkta cenu ar nesubsidētā līdzīgā produkta cenu, kas piegādāts tajā pašā tirgū. Salīdzinājums jāveic tajā pašā tirdzniecības apjomā un salīdzinošā laikaposmā, pienācīgi novērtējot jebkuru citu faktoru, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tomēr, ja šāds tiešs salīdzinājums nav iespējams, cenas pazemināšanas pastāvēšana var tikt parādīta, pamatojoties uz eksporta vienību cenām.

6.6. Katrai Dalībvalstij tirgū, kura ietvaros ir izvirzīta sūdzība par nopietna kaitējuma kaitējuma rašanos, atbilstoši Pielikuma V 3.punktam, dod iespēju 7.pantā atrunātajā situācijā radušās strīdus pusēm un komisijai, kas izveidota atbilstoši 7.panta 4.punktam, saņemt visu atbilstošo informāciju, kuru var iegūt attiecībā uz izmaiņām strīdus pušu tirgus daļās, kā arī attiecībā uz strīdīgo preču cenām.

6.7. Izspiešana vai kavēšana, kas rada nopietnu kaitējumu, nerodas saskaņā ar 3.punktu, ja attiecīgajā laika posmā pastāv kāds no sekojošajiem apstākļiem18:

(a) līdzīgas preces eksporta aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts puses vai importa aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts attiecīgajā trešās valsts tirgū;

(b) importējošās valdības lēmums, kurai ir tirdzniecības monopols vai valsts tirdzniecība ar attiecīgo preci, nekomerciālu iemeslu dēļ novirzīt importu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts uz citu valsti vai valstīm;

(c) dabas katastrofas, streiki, transporta traucējumi vai citi nepārvarami apstākļi, kas būtiski ietekmē preces, kura pieejama eksportam no sūdzību izteikušās Dalībvalsts, ražošanu, kvalitāti, daudzumu vai cenas;

(d) kārtības pastāvēšana, kas ierobežo eksportu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts;

(e) patvaļīga attiecīgās preces eksporta iespējas samazināšana no sūdzību izteikušās Dalībvalsts (ieskaitot, cita starpā, situāciju, kad firmas sūdzību izteikušajā Dalībvalstī ir autonomi pārvirzījušas šīs preces eksportu uz jauniem tirgiem);

(f) nespēja pielāgoties importējošās valsts standartiem un citām regulējošām prasībām.

6.8. Nepastāvot apstākļiem, kas minēti 7. pantā, nopietna kaitējuma pastāvēšanas fakts nosakāms, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta vai kuru ieguvusi komisija, ieskaitot iesniegto informāciju atbilstoši Pielikuma V nosacījumiem.

6.9. Šis pants nav spēkā attiecībā uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

7. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/sankcijas

7.1. Izņemot Līguma par lauksaimniecību 13.pantā paredzētajos gadījumos, ja Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka jebkura subsīdija, kas minēta 1.pantā, kuru piešķīrusi vai saglabā cita Dalībvalsts, rada kaitējumu tās iekšzemes ražošanai, peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietnu kaitējumu, tā var pieprasīt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

7.2. Pieprasījumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.pantu tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz a) minētās subsīdijas pastāvēšanas faktu un raksturu, un b) radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai vai peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietno kaitējumu19, kas radīts konsultācijas pieprasošās Dalībvalsts interesēm.

7.3. Pēc pieprasījuma par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, kura tiek turēta aizdomās par apstrīdamās subsīdijas piešķiršanas vai saglabāšanas praksi, jāiesaistās šādas konsultācijas cik ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

7.4. Ja konsultācijas nebeidzas ar savstarpēji pieņemamu risinājumu 60 dienu laikā20, jebkura Dalībvalsts, kas piedalās šajās konsultācijās, var novirzīt šo lietu Strīdu noregulēšanas institūcijai komisijas izveidošanai, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj šādu komisiju neveidot. Komisijas sastāvs un tās pilnvaru loks tiek noteikts 15 dienu laikā no tās izveidošanas brīža.

7.5. Komisija izskata jautājumu un iesniedz gala ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 120 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

7.6. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsniegšanas visām Dalībvalstīm ziņojumu pieņem SNI21, ja vien kāda no strīdus pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt ziņojumu.

7.7. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 60 dienu laikā pēc tam, kad strīdus puse formāli paziņo par savu nodomu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nespēj sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā rakstiski informē SNI par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 90 dienas. Apelācijas ziņojumu apstiprina SNI un strīdus puses to akceptē bez ierunām, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt apelācijas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā izsniegšanas Dalībvalstīm.22

7.8. Ja tiek pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums, kurā noteikts, ka kāda subsīdija ir radījusi negatīvas sekas otras Dalībvalsts interesēm 5.panta izpratnē, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā šādu subsīdiju, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu negatīvās sekas vai jāatceļ subsīdija.

7.9. Gadījumā, ja Dalībvalsts nav veikusi attiecīgos pasākumus, lai novērstu subsīdijas negatīvās sekas vai atcēlusi subsīdijas sešu mēnešu laikā no komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža SNI un, ja nepastāv kompensācijas vienošanās, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt noteiktajai negatīvo seku pakāpei un raksturam atbilstošus pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

7.10. Gadījumā, ja strīda puse pieprasa arbitrāžu saskaņā ar VSN 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi atbilst noteikto pastāvošo negatīvo seku pakāpei un raksturam.

IV NODAĻA

TIESISKI NEAPSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

8. pants

Tiesiski neapstrīdamo subsīdiju identificēšana

8.1. Sekojošās subsīdijas tiek uzskatītas kā tiesiski neapstrīdamas:23

(a) subsīdijas, kuras nav īpašas 2.panta izpratnē;

(b) subsīdijas, kuras ir īpašas 2.panta izpratnē, bet, kuras atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti zemāk esošajos 2.(a),2.(b) vai 2.(c) punktos.

8.2. Neskatoties uz III un V nodaļu nosacījumiem, sekojošās subsīdijas ir tiesiski neapstrīdamas:

(a) palīdzība izpētes darbībai, ko veic firmas vai augstākas izglītības vai pētniecības iestādes, pamatojoties uz līgumattiecībām ar firmām, ja24, 25, 26 palīdzība aptver27 ne vairāk kā 75% no industriālās izpētes izmaksām28 vai 50% no pirmskonkurences darbības attīstības izmaksām,29,30 un ar nosacījumu, ka šāda palīdzība aprobežojas vienīgi ar:

(i) personāla izmaksām (pētniecības darbinieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, kas nodarbināts vienīgi pētniecības darbā);

(ii) instrumentu, iekārtu, zemes un ēku izmaksas, kas lietoti pastāvīgi un vienīgi pētniecības darbībai (izņemot, kad tās tiek izmantots komerciāli);

(iii) konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, kas tiek sniegti vienīgi pētniecības darbībai, ieskaitot iepirktos pētījumus, tehniskās zināšanas, utt.;

(iv) papildus pieskaitāmos izdevumus, kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā;

(v) citus tekošos izdevumus (tādus kā izmaksas par materiāliem, piegādēm un tamlīdzīgi), kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā.

(b) palīdzība nelabvēlīgiem reģioniem Dalībvalsts teritorijā, kas sniegta atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai31 un nav īpaša (2.panta nozīmē) attiecīgajos reģionos ar nosacījumu, ka:

(i) katram nelabvēlīgam reģionam jābūt skaidri apzīmētai ģeogrāfiskai platībai ar noteiktu ekonomisku un administratīvu identitāti;

(ii) reģions tiek uzskatīts par nelabvēlīgu, pamatojoties uz neitrāliem un objektīviem kritērijiem32, ar norādi, ka reģiona grūtības nerodas tikai no pagaidu apstākļiem; šādi kritēriji precīzi jānosaka likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai to būtu iespējams pierādīt;

(iii) kritērijiem jāaptver ekonomiskās attīstības aprēķinu, kam jābalstās vismaz uz vienu no sekojošajiem faktoriem:

— vai nu ienākumus uz vienu cilvēku vai ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku, vai nacionālais kopprodukts uz vienu cilvēku, kas nedrīkst būt virs 85 % no vidējā attiecīgajā teritorijā;

— bezdarba līmenis, kuram jābūt vismaz 110% no vidējā attiecīgajā teritorijā;

kas noteikti trīs gadu periodam; šādi aprēķini var būt kompleksi un var ietvert citus faktorus.

(c) palīdzība, lai veicinātu esošo ražotņu33 adaptāciju jaunajām vides prasībām, ko paredz likums un/vai noteikumi, kas rada lielākus ierobežojumus un finansiālu slogu firmām, ar nosacījumu, ka palīdzība:

(i) ir vienreizējs neatgriezenisks pasākums/līdzeklis; un

(ii) ir ierobežota līdz 20% no adaptācijas izmaksām; un

(iii) nesedz sniegtās pabalstošās investīcijas izvietošanas un lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz firmām; un

(iv) ir tieši saistīta un proporcionāla firmas plānotajai apkārtnes traucējumu un piesārņojuma samazināšanai; un nesedz jebkādus ražošanas izmaksu ietaupījumus, kas varētu tikt sasniegti; un

(v) ir pieejama visām firmām, kuras spēj pieņemt jaunās iekārtas un/vai ražošanas tehnoloģijas.

8.3. Par subsīdiju programmas, uz kuru attiecas 2.punkta nosacījumi, izpildi savlaicīgi tiek paziņots Komitejai atbilstoši VII nodaļas nosacījumiem. Jebkuram šādam paziņojumam jābūt pietiekoši precīzam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt programmas atbilstību 2.punkta nosacījumiem un kritērijiem. Dalībvalstīm arī jāsniedz Komitejai šādu paziņojumu ikgadējus papildinājumus, sevišķi nodrošinot ar informāciju par kopējiem izdevumiem katrai programmai, kā arī par jebkurām izmaiņām programmā. Citām Dalībvalstīm jābūt tiesībām pieprasīt informāciju par atsevišķiem subsidēšanas gadījumiem pieteiktajā programmā.34

8.4. Pēc Dalībvalsts attiecīga lūguma, Sekretariāts pārskata 3.punktam atbilstoši sniegto paziņojumu un, ja nepieciešams, var pieprasīt papildus informāciju no subsidējošās Dalībvalsts attiecībā uz pārskatāmo paziņoto programmu. Sekretariātam par saviem secinājumiem jāziņo Komitejai. Komiteja pēc attiecīga lūguma, nekavējoties pārskata Sekretariāta secinājumus (vai, ja Sekretariāta pārskats netiek pieprasīts, pašu ziņojumu), lai noteiktu, vai ir ievēroti 2.punkta nosacījumi un kritēriji. Procedūra, ko paredz šis punkts, jāpabeidz, vēlākais, pirmajā kārtējā Komitejas sēdē pēc paziņojuma par subsīdiju programmu, ar nosacījumu, ka vismaz divi mēneši ir pagājuši starp šādu paziņojumu un kārtējo Komitejas sēdi. Pārskata procedūra, kas aprakstīta šajā punktā, pēc pieprasījuma jāattiecina arī uz būtiskām izmaiņām programmā, par kurām paziņots ikgadējos papildinājumos, kā minēts 3.punktā.

8.5. Pēc Dalībvalsts lūguma, Komitejas spriedums, kā minēts 4.punktā vai Komitejas nespēja izdarīt šādu spriedumu, kā arī, atsevišķos gadījumos, programmā paziņoto nosacījumu pārkāpumi, tiek iesniegti juridiski saistošai arbitrāžai. Arbitrāžas institūcija iepazīstina ar saviem secinājumiem Dalībvalstis 120 dienu laikā pēc tā brīža, kad jautājums ticis iesniegts arbitrāžas institūcijai. Izņemot, ja tas citādi paredzēts šajā punktā, VSN ir spēkā saskaņā ar šo punktu veiktajos arbitrāžas procesos.

9. pants

Konsultācijas un sankcionētā tiesiskā aizsardzība

9.1. Ja 8. panta 2. punktā minētās programmas īstenošanas laikā, neskatoties uz faktu, ka programma atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, kādai Dalībvalstij ir iemesli uzskatīt, ka šī programma radījusi nopietnas negatīvas sekas, šīs Dalībvalsts iekšzemes ražošanai, tādas, kas izraisa grūti labojamu kaitējumu, šāda Dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar subsīdiju piešķirošo vai saglabājošo Dalībvalsti.

9.2. Pēc 1.punktā noteikto konsultāciju pieprasījuma, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā attiecīgo subsīdiju programmu, jāuzsāk šādas konsultācijas cik ātri vien iespējams. Konsultāciju nolūks ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

9.3. Ja savstarpēji pieņemams risinājums konsultācijās nav panākts saskaņā ar 2.punktu 60 dienu laikā pēc šādu konsultāciju pieprasījuma, pieprasījumu iesniegusī Dalībvalsts var novirzīt šo jautājumu Komitejai.

9.4. Ja jautājums tiek nosūtīts Komitejai, tai nekavējoties jāpārbauda ar lietu saistītos faktus un pierādījumus par sekām, kā minēts 1.punktā. Ja Komiteja nolemj, ka šādas sekas pastāv, tā var rekomendēt subsidējošai Dalībvalstij izmainīt subsīdiju programmu tā, lai novērstu šīs sekas. Komiteja sniedz savus secinājumus 120 dienu laikā no brīža, kad jautājums tai ticis novirzīts atbilstoši 3.punktam. Gadījumā, ja rekomendācija neseko sešu mēnešu laikā, Komiteja pilnvaro lūguma iesniedzēju Dalībvalsti veikt attiecīgus pretpasākumus, kas atbilst noteikto esošo seku raksturam un pakāpei.

V NODAĻA

KOMPENSĀCIJAS (PRETSUBSĪDIJU) PASĀKUMI

10. pants

GATT 1994 VI panta piemērošana35

Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompensācijas nodevas uzlikšana36 jebkurai precei jebkuras Dalībvalsts teritorijā, ko importē citas Dalībvalsts teritorijā, notiek atbilstoši GATT 1994 VI panta nosacījumiem un šī Līguma nosacījumiem. Kompensācijas nodevas var uzlikt tikai sekojot šī Līguma nosacījumiem un Līgumam par lauksaimniecību atbilstoši uzsāktajai un īstenotajai izmeklēšanai.37

11. pants

Izmeklēšanas uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

11.1. Izņemot 6.punktā atrunāto, izmeklēšana, lai noteiktu jebkuras iespējami esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu, pakāpi un sekas, tiek uzsākta pēc rakstiska iesnieguma no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā.

11.2. 1.punktā minētajam iesniegumam jāietver pietiekoši daudz pierādījumu par a) subsīdijas pastāvēšanu un, ja iespējams, tās apjomu, b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, kā tas interpretēts šajā Līgumā, un c) cēloņsakarību starp subsidēto importu un iespējami esošo kaitējumu. Vienkāršs apgalvojums, kas nav pamatots ar atbilstošajiem pierādījumiem, nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai atbilstu šī punkta prasībām. Iesniegumam jāsatur iesniedzējam pamatoti pieejamu informāciju par sekojošo:

(i) iesniedzēja identitātes datus un tā ražotā līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu. Ja rakstiskais iesniegums ir veikts iekšzemes rūpniecības vārdā, iesniegums identificē to nozari, kuras vārdā iesniegums ir veikts, ietverot visu līdzīgās preces zināmo iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, ciktāl tas ir iespējams, līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu, ko novērtējuši šie ražotāji;

(ii) pilnīgu iespējami subsidētā produkta aprakstu, attiecīgās izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts (valstu) nosaukumus, katra zināmā eksportētāja vai ārzemju ražotāja identitātes datus un to zināmo personu sarakstu, kuri importē strīdīgo preci,

(iii) pierādījumus attiecībā uz strīdīgās subsīdijas pastāvēšanu, apjomu un raksturu;

(iv) pierādījumus, ka iespējami pastāvošo kaitējumu iekšzemes rūpniecībai radījis subsidētais imports subsīdiju seku veidā; šie pierādījumi ietver informāciju par iespējami pastāvošā subsidētā importa apjoma pieaugumu, šī importu ietekmi uz līdzīgās preces cenām iekšzemes tirgū un sekojošo importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, kā to parāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli ietekmējošie 15.panta 2.un 4.punktos uzskaitītie faktori un indeksi.

11.3. Varas institūcijām jāpārbauda iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāte un pareizība, nosakot, vai pierādījumu ir pietiekoši izmeklēšanas uzsākšanas attaisnošanai.

11.4. Izmeklēšana nav jāuzsāk atbilstoši 1.punktam, ja vien valsts iestādes nav noteikušas, pamatojoties uz atbalsta vai iebildumu pakāpes izpēti līdzīgās preces iekšzemes ražotāju iesniegumam 38, ka iesniegumu sniegusi iekšzemes rūpniecība vai tās vārdā39. Iesniegums tiek uzskatīts kā "iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā sniegts", ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms sastāda vairāk nekā 50% no ar līdzīgo preci saražotās produkcijas kopapjoma tajā iekšzemes rūpniecībā, kas vai nu izsaka atbalstu iesniegumam vai iebilst pret to. Tomēr, neviena izmeklēšana netiek uzsākta , ja iekšzemes ražotāji, kuri izteikti atbalsta iesniegumu, dod mazāk nekā 25% no līdzīgās preces iekšzemes rūpniecībā saražotās kopprodukcijas.

11.5. Valsts iestādes izvairās, ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, no jebkuras publicitātes attiecībā uz iesniegumu par izmeklēšanas uzsākšanu.

11.6. Ja, īpašos apstākļos, attiecīgās institūcijas nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku iesniegumu no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās turpina šo lietu tikai to rīcībā esot pietiekoši daudz pierādījumiem par subsīdijas pastāvēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, kā aprakstīts 2.punktā, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu.

11.7. Pierādījumi gan par subsīdiju, gan par kaitējumu tiek izskatīti vienlaicīgi a) lēmumā, uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu un b) turpmāk, izmeklēšanas gaitā, sākot ne vēlāk kā brīdī, kad var piemērot pagaidu pasākumus saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

11.8. Gadījumos, ja preces netiek importētas tieši no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importējošo Dalībvalsti no starpniekvalsts, šī Līguma nosacījumi ir pilnā mērā piemērojami un operācija vai operācijas ar šo Līgumu, tiek uzskatītas kā notikušas starp izcelsmes valsti un importējošo Dalībvalsti.

11.9. 1.punktam atbilstošam iesniegumam jātiek noraidītam un izmeklēšanu jāpārtrauc nekavējoties, tiklīdz attiecīgās valsts iestādes piekrīt, ka nav pietiekoši daudz pierādījumu par subsidēšanu vai kaitējumu, lai attaisnotu lietas tālāku izskatīšanu. Lieta tiek nekavējoties izbeigta, ja subsīdijas apjoms ir minimāls, vai, ja subsidētā faktiskā vai potenciālā importa apjoms vai tā nodarītais kaitējums ir niecīgs. Šā punkta izpratnē subsīdijas apjoms jāuzskata par minimālu, ja subsīdija ir mazāka kā 1% no kopvērtības.

11.10. Izmeklēšanai nav jākavē muitas procedūru norise.

11.11. Izmeklēšanai, izņemot sevišķos gadījumos, jātiek pabeigtai viena gada laikā, bet nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc tās uzsākšanas.

12. pants

Pierādījumi

12.1. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm ar kompensācijas nodevu saistītā izmeklēšanā jātiek paziņotam par informāciju, kuru pieprasa valsts iestādes un dotām pietiekoši lielām iespējām iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par atbilstošiem attiecībā uz iespējamo izmeklēšanu.

12.1.1 Eksportētājiem, ārzemju ražotājiem vai ieinteresētajām Dalībvalstīm, kas saņem aptaujas jautājumus, kurus izmanto kompensācijas nodevas izmeklēšanā, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildei.40 Pienācīga uzmanība jāvelta jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarinājumu, un, pamatota iemesla gadījumā, ja tas ir praktiski iespējams, šāds pagarinājums ir jāpiešķir.

12.1.2 Saskaņā ar prasību aizsargāt konfidenciālu informāciju, vienas ieinteresētās Dalībvalsts vai ieinteresētās puses rakstiski iesniegtie pierādījumi nekavējoties jāpadara pieejami citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās izmeklēšanā.

12.1.3 Tiklīdz izmeklēšana ir uzsākta, valsts iestādei ir jāizsniedz rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 11.panta 1.punktu, pilns teksts eksportētāju41 un eksportējošās Dalībvalsts varas institūciju zināšanai, un, pēc attiecīga lūguma, tas jāpadara pieejams citām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. Konfidenciālās informācijas aizsardzībai jāvelta Pienācīga uzmanība, kā tas paredzēts 4.punktā.

12.2. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm tāpat jābūt tiesībām, ja pastāv pamatojums, sniegt informāciju mutiski. Kur šāda informācija tiek sniegta mutiski, ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm jātiek pieprasītam turpmāk pārvērst šādus iesniegumus rakstiska formā. Jebkurš izmeklēšanas institūcijas lēmums var balstīties tikai uz informāciju un argumentiem, kurus satur šīs institūcijas rakstiskie dokumenti un kuri ir pieejami izmeklēšanā iesaistītajām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, ar pienācīgi ievērotu nepieciešamību aizsargāt konfidenciālo informāciju.

12.3. Valsts iestādes, kad vien tas ir iespējams, savlaicīgi sniedz iespējas visām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz viņu lietu izskatīšanu, kura nav konfidenciāla pēc 4.punktā dotās definīcijas, un ko izmanto valsts iestādes kompensācijas nodevas izmeklēšanā, un sagatavot savus argumentus, pamatojoties uz šo informāciju.

12.4. Pret jebkuru informāciju, kura ir konfidenciāla rakstura (piemēram, tāpēc, ka tās izpaušana varētu dot ievērojamas priekšrocības konkurentam vai, tāpēc, ka tās izpaušana varētu radīt ievērojamas negatīvas sekas personai, kura šādu informāciju sniegusi vai personai, no kuras iesniedzējs šādu informāciju ieguvis), vai, kuru kā konfidenciālu sniegušas izmeklēšanas puses ar pietiekamu pamatojumu, valsts iestādēm ir attiecīgi jāizturas. Šādu informāciju nedrīkst izpaust bez tās iesniedzējpuses īpašas atļaujas.42

12.4.1 Valsts iestādēm jāpieprasa ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālu kopsavilkumu. Šim kopsavilkumam jābūt pietiekoši detalizētam, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos minētās Dalībvalstis vai puses var norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams kopsavilkums. Šādos izņēmuma gadījumos ir jāsniedz paziņojums par iemesliem, kāpēc nav iespējams kopsavilkums.

12.4.2 Ja valsts iestādes konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja informācijas sniedzējs vai nu nevēlas padarīt informāciju publiski pieejamu vai sankcionēt tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma formā, valsts iestādes var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien tās nav iespējams pārliecināt no attiecīgiem avotiem, ka šī informācija ir pareiza.43

12.5. Izņemot 7.punktā paredzētos gadījumos, valsts iestādēm izmeklēšanas gaitā pašām jāpārliecinās par ieinteresēto Dalībvalstu vai ieinteresēto pušu sniegtās informācijas un uz to balstīto secinājumu pareizību.

12.6. Izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijās nepieciešamības gadījumā, ar nosacījumu, ka tās par to ir savlaicīgi paziņojušas attiecīgajai Dalībvalstij un šī Dalībvalsts neiebilst izmeklēšanai. Tālāk, izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu firmas teritorijā un var iepazīties ar firmas oficiālajiem dokumentiem, ja: a) firma tam piekrīt un b) attiecīgajai Dalībvalstij par to ir paziņots un tā neiebilst. Procedūras, kas noteiktas Pielikumā VI ir spēkā attiecībā uz izmeklēšanu firmas teritorijā. Atkarībā no prasības aizsargāt konfidenciālu informāciju, valsts iestādes padara šādas izmeklēšanas rezultātus pieejamus, vai izpauž tos atbilstoši 8.punktam, firmām, uz kurām tā attiecas un dara šos rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

12.7. Gadījumos, kad kāda ieinteresētā Dalībvalsts vai ieinteresētā puse atsaka piekļūšanu informācijai vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā termiņā vai nopietni traucē izmeklēšanu, apstiprinošus vai noraidošus pagaidu vai galīgos lēmumus var pieņemt, balstoties uz rīcībā esošajiem faktiem.

12.8. Valsts iestādes, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, informē visas ieinteresētās Dalībvalstis un ieinteresētās puses par būtiskajiem izskatāmajiem faktiem, kas veido pamatu lēmumam par konkrētu pasākumu piemērošanu. Šādu informāciju jāsniedz pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

12.9. Šinī Līgumā jēdziens "ieinteresētās puses" ietver:

(i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārzemju ražotāju vai importētāju, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji; un

(ii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī vai tirdzniecības un biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts Dalībvalstīm neliedz starp ieinteresētajām pusēm iekļaut bez augstākminētajām citas iekšzemes vai ārzemju puses.

12.10. Valsts iestādēm jānodrošina iespēja izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un reprezentatīvām patērētāju organizācijām gadījumos, kad prece tiek parasti pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību.

12.11. Varas iestādes pienācīgi ņem vērā jebkuras grūtības, kādas ir ieinteresētajām pusēm, īpaši mazajiem uzņēmumiem, sniedzot prasīto informāciju, un tās sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

12.12. Augstāk noteikto procedūru nolūks nav atturēt Dalībvalstu valsts iestādes no ātras lietas virzības, attiecībā uz izmeklēšanas sākumu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai arī no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas, atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem.

13. pants

Konsultācijas

13.1. Tiklīdz tas iespējams, pēc iesnieguma pieņemšanas saskaņā ar 11.pantu, un jebkurā gadījumā, pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas, Dalībvalstis, kuru preces var būt pakļautas šādai izmeklēšanai, tiek aicinātas uz konsultācijām, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz 11.panta 2.punktā minētajiem jautājumiem, un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

13.2. Turpmāk, izmeklēšanas laikā, Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, tiek dota pienācīga iespēja turpināt konsultācijas, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.44

13.3. Nekaitējot saistībām dot pietiekošu iespēju konsultācijām, šie nosacījumi par konsultācijām nav domāti, lai atturētu Dalībvalsts valsts iestādes no ātras virzības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai no pagaidu vai galējo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem.

13.4. Dalībvalstij, kuras nolūks ir sākt jebkuru izmeklēšanu vai kura jau veic šādu izmeklēšanu, jāatļauj, pēc attiecīga lūguma, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai, piekļūšanu nekonfidenciāliem pierādījumiem, ieskaitot konfidenciālo datu nekonfidenciālo kopsavilkumu, kas tiek izmantots izmeklēšanas sākšanai un pabeigšanai.

14. pants

Subsīdijas apjoma aprēķināšana saņēmēja gūtā materiālā labuma izteiksmē

V nodaļā jebkura izmeklēšanas institūcijas izmantotā metode, lai aprēķinātu materiālo labumu saņēmējam, kas gūts atbilstoši 1.panta 1.punktam, jāparedz nacionālajā likumdošanā vai attiecīgās Dalībvalsts šī Līguma īstenošanas noteikumos un tās piemērošanai katrā atsevišķajā gadījumā jābūt atklāti un adekvāti izskaidrotai. Turklāt jebkurai šādai metodei jāatbilst sekojošām vadlīnijām:

(a) valdības sniegtais virsvērtības kapitāls nav jāuzskata par materiālu labumu piešķirošu, ja vien investīciju lēmumu nevar uzskatīt kā neatbilstošu parastajai privāto ieguldītāju investīciju praksei (ieskaitot nosacījumu par riska kapitālu) šīs Dalībvalsts teritorijā;

(b) valdības kredīts netiek uzskatīts par tādu, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība likmju summā, ko aizdevumu saņemošā firma maksā par valdības kredītu un ko tā maksātu par līdzvērtīgu tirgū saņemamu komerciālu kredītu. Pretējā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām;

(c) valdības garantēts aizdevums netiek uzskatīts kā tāds, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība starp summu, ko firma, kas saņem garantiju, maksā par valdības garantēto aizdevumu un summu, ko firma varētu maksāt par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības garantijas. Šajā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām.

(d) valdības īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem, vai preču iepirkšana nav jāuzskata par materiālu labumu sniedzošu, ja vien tas netiek veikts lielākā apjomā nekā atbilstošā kompensācija. Kompensācijas atbilstība tiek noteikta sakarā ar vadošajiem tirgus nosacījumiem strīdīgajai precei vai pakalpojumam konkrētajā valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu (ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, pārdošanas iespējamību, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus).

15. pants

Kaitējuma noteikšana45

15.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta izpratnē, jāpamato uz pozitīviem pierādījumiem un tai jāietver gan a) subsidēto importu apjomu un subsidēto importu ietekmi uz līdzīgo preču46 cenām iekšzemes tirgū, gan b) sekojošo šo importu iedarbību uz šādu preču iekšzemes ražotājiem objektīvu izpēti.

15.2. Attiecībā uz subsidēto importu apjomu, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, vai ir noticis ievērojams subsidētā importa pieaugums absolūtā izteiksmē vai arī relatīvā attiecībā uz produkciju vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz subsidētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanas institūcijas apsver, vai ir bijusi ievērojama cenu pazemināšana subsidētā importa dēļ salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgās preces cenu, vai arī šāda importa sekas kaut kā citādi var ievērojami samazināt cenas vai aizkavēt cenu palielināšanos, kas būtu notikusi. Neviens vai vairāki no šiem faktoriem gan nevar noteikti sniegt izšķirošo vadlīniju.

15.3. Ja preces imports no vairāk nekā vienas valsts ir vienlaicīgi pakļauts kompensācijas izmeklēšanai, izmeklēšanas institūcijas var pakāpeniski novērtēt šāda importa sekas tikai, ja tās nosaka, ka a) subsidēšanas apjoms, kas noteikts attiecībā uz importu no katras valsts ir lielāks nekā minimālais, kā tas definēts 11.panta 9.punktā un importa apjoms no katras valsts nav neievērojams, un b) pakāpeniskais importa seku novērtējums ir atbilstošs, ņemot vērā konkurences apstākļus importēto preču starpā un konkurences apstākļiem starp importētajām precēm un līdzīgo iekšzemes preci.

15.4. Subsidēto importu ietekmes izpēte uz iekšzemes ražošanu ietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem ir ietekme uz ražošanas stāvokli, ieskaitot produkcijas izlaides, noieta, tirgus cenu, peļņas, ražīguma, investīciju atmaksas, ražošanas jaudu izmantošanas faktisko un potenciālo samazināšanos; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas; faktisko un potenciālo ietekmi uz skaidras naudas plūsmu, inventāru, nodarbinātību, darba algu izaugsmi, spējām veicināt kapitāla vai investīciju pieaugumu un, lauksaimniecības gadījumā, vai ir pieaudzis valdības atbalsta programmu izdevumu slogs. Šis saraksts nav pilnīgs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem spēj noteikti parādīt izšķirošo vadlīniju.

15.5. Ir jāparāda, ka subsidētais imports subsīdiju seku47 dēļ, rada kaitējumu šī Līguma nozīmē. Cēloņsakarības parādīšana starp subsidēto importu un kaitējumu iekšzemes ražošanai pamatojas uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kas iesniegti institūcijām. Bez subsidētā importa institūcijām tāpat jāiepazīstas ar jebkuriem citiem zināmajiem faktoriem, kuri tajā pašā laikā kaitē iekšzemes ražošanai, un kaitējumi, kurus radījuši šie citi faktori nedrīkst tikt attiecināti uz subsidēto importu. Šādi attiecīgi faktori, cita starpā, ietver strīdīgās preces nesubsidētā importa apjomus un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa shēmā, tirdzniecību ierobežojošo praksi un konkurenci starp ārvalstu un iekšzemes ražotājiem, iekšzemes ražošanas tehnoloģijas attīstību, eksporta rādītājus un iekšzemes ražošanas produktivitāti.

15.6. Subsidētā importa ietekme tiek novērtēta attiecībā uz līdzīgās preces iekšzemes ražošanu, ja pieejamie dati atļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, ražojumu noiets un peļņa. Ja šāda atsevišķa šīs ražošanas identificēšana nav iespējama, subsidētā importa sekas tiek noteiktas, iepazīstoties ar līdzīgo preci ietverošo šaurāko preču grupu vai diapazonu, par kuru iespējams sniegt nepieciešamo informāciju.

15.7. Iespējamā materiālā kaitējuma noteikšana balstās uz faktiem un nevis uz vienīgi apgalvojumu, minējumu vai attālinātu iespējamību. Apstākļu izmaiņas, kas varētu radīt situāciju, kad subsīdija varētu izraisīt kaitējumu, ir skaidri jāparedz un jānovērš. Pieņemot lēmumu attiecībā uz iespējamo materiālā kaitējuma eksistenci, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, cita starpā, tādus faktorus, kā:

(i) strīdīgās subsīdijas vai subsīdiju raksturs un to tirdzniecības izraisītās iespējamās sekas;

(ii) ievērojama subsidētā importa palielināšanās iekšzemes tirgū, norādot uz varbūtējo būtiski pieaugušo importu;

(iii) pietiekoši brīvi likvidējams vai novēršams būtisks eksportētāja jaudas pieaugums, norādot uz varbūtēju būtiski pieaugušo subsidēto eksportu uz importējošās Dalībvalsts tirgu, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību, kas uzņemtu jebkuru papildus eksportu;

(iv) vai imports ienāk par cenām, kam būs ievērojamas pazeminošas vai iekonservējošas sekas uz iekšzemes cenām, un, iespējams, varētu palielināt pieprasījumu pēc turpmāka importa; un

(v) izmeklēšanā esošās preces inventarizācija

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nespēj noteikti sniegt izšķirošo norādījumu, bet izskatīto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais subsidētais eksports ir nenovēršams un, ka, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi, radīsies materiāli kaitējumi.

15.8. Attiecībā uz gadījumiem, kuros ir kaitējumu draudi subsidēta importa dēļ, kompensācijas pasākumu piemērošana jāizskata un par tiem jālemj sevišķi rūpīgi.

16. pants

Iekšzemes ražošanas definīcija

16.1. Šinī Līgumā termins "iekšzemes ražošana", izņemot kā paredzēts 2.punktā, interpretējams kā tāds, kas attiecas uz visiem līdzīgās preces iekšzemes ražotājiem vai uz tiem, kuru kopējā produkcijas izlaide sastāda šo preču iekšzemes kopprodukcijas lielāko daļu, izņemot, ja ražotāji ir saistīti48 ar eksportētājiem vai importētājiem vai arī paši ir iespējami subsidētās preces vai līdzīgās preces importētāji no citām valstīm — tad termins "iekšzemes ražošana" var tikt interpretēts kā tāds, kas attiecas uz pārējiem ražotājiem.

16.2. Izņēmuma gadījumos, skatot strīdīgo ražošanu, Dalībvalsts teritoriju var sadalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos un ražotājus katrā no tiem var uzskatīt kā atsevišķu ražošanas kompleksu, ja a) ražotāji šādā tirgū pārdod visu vai gandrīz visu strīdīgo preci šajā tirgū, un b) citur teritorijā esošie ražotāji neapmierina būtiskā līmenī pieprasījumu pēc strīdīgās preces šajā tirgū. Šādos apstākļos, var tikt konstatēts, ka eksistē kaitējums, pat, ja lielākajai iekšzemes ražošanas sektora daļai nav kaitēts, paredzot, ka pastāv subsidēta importa koncentrācija šādā izolētā tirgū un tālāk paredzot, ka subsidētie importi rada kaitējumu visu vai gandrīz visu preču ražotājiem šādā tirgū.

16.3. Ja iekšzemes ražošana ir tikusi interpretēta kā tāda, kas attiecas uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā tas definēts 2.punktā, kompensācijas nodevas tiek uzliktas tikai tām strīdīgajām precēm, kas ir nozīmētas galīgajam patēriņam šajā teritorijā. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj uzlikt šādi pamatotas kompensācijas nodevas, importējošā Dalībvalsts var uzlikt kompensācijas nodevas bez ierobežojuma tikai, ja a) eksportētājiem bija jādod iespēja pārtraukt eksportēšanu par subsidētajām cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi jādod garantijas atbilstoši 18.pantam, un atbilstošas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties sniegtas, un b) šādas kompensācijas nodevas nevar uzlikt tikai īpašu ražotāju precēm, kuri apgādā attiecīgo teritoriju.

16.4. Ja divas vai vairākas valstis ir panākušas, saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) punkta nosacījumiem, tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt viena, unificēta tirgus īpašības, ražošana visā integrācijas teritorijā jāuzskata par iekšzemes ražošanu, kā tas minēts 1.un 2.punktos.

16.5. 15.panta 6.punkta nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

17. pants

Pagaidu pasākumi

17.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai, ja:

(a) izmeklēšana ir sākta atbilstoši 11.panta nosacījumiem, par to ir publiski paziņots, un ieinteresētajām Dalībvalstīm un pusēm ir tikušas dotas vienlīdzīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus;

(b) pieņemts pagaidu pozitīvs lēmums, ka subsīdija eksistē un ka ir nodarīts subsidēta importa izraisīts kaitējums iekšzemes ražošanai, un

(c) attiecīgās valsts iestādes spriež par tādiem nepieciešamiem pasākumiem, lai aizkavētu kaitējumu, kas tiek izraisīts izmeklēšanas laikā.

17.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu kompensācijas nodevas, kuras garantē ar pagaidu aprēķinātajam subsidēšanas apjomam atbilstošu skaidras naudas depozītu vai parādzīmēm.

17.3. Pagaidu pasākumi netiek piemēroti agrāk kā 60 dienas kopš izmeklēšanas sākuma.

17.4. Pagaidu pasākumu piemērošana ir jāsaīsina uz cik vien iespējams īsu laika periodu, bet nepārsniedzot četrus mēnešus.

17.5. Attiecīgie 19.panta nosacījumi jāievēro, piemērojot pagaidu pasākumus.

18. pants

Saistības /galvojumi

18.1. Lietas izskatīšana var49 tikt pārtraukta vai atlikta bez pagaidu pasākumu vai kompensācijas nodevu piemērošana, saņemot apmierinošus brīvprātīgus galvojumus, ar kuriem:

(a) eksportējošās Dalībvalsts valdība piekrīt izbeigt subsīdiju vai ierobežot to, vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās sekām; vai

(b) eksportētājs piekrīt pārskatīt savas cenas, tā, lai izmeklēšanas institūcijas ir pārliecinātas, ka subsīdijas kaitējumu nodarošās sekas ir likvidētas. Cenu pieaugumam pie šāda galvojuma nav jābūt lielākam, nekā nepieciešams, lai likvidētu subsīdijas apjomu. Ir vēlams, lai cenu pieaugums būtu mazāks, nekā subsīdijas apjoms, ja šāds pieaugums būtu atbilstošs iekšzemes ražošanai nodarītā kaitējuma pārtraukšanai.

18.2. Galvojumi netiek meklēti vai akceptēti, kamēr importējošās Dalībvalsts varas institūcijas nav pieņēmušas pagaidu pozitīvu lēmumu par subsidēšanu un tās nodarīto kaitējumu un, eksportētāju galvojumu gadījumā, nav saņēmušas eksportējošās Dalībvalsts piekrišanu.

18.3. Piedāvātos galvojumus nav nepieciešams pieņemt, ja importējošās Dalībvalsts valsts iestādes uzskata to akceptēšanu par nepraktisku, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ, ieskaitot vispārējās politikas iemeslus. Ja rodas šāds gadījums un ja ir iespējams, valsts iestādes paskaidro eksportētājam iemeslus, kuri pamudinājuši tās uzskatīt galvojuma akceptēšanu kā nevajadzīgu, un, iespēju robežas, dod eksportētājam iespēju sniegt par to komentārus.

18.4. Ja galvojums ir akceptēts, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana tik un tā jāizbeidz, ja eksportējošā Dalībvalsts tā vēlas vai importējošā Dalībvalsts tā nolemj. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par subsidēšanu vai kaitējumu, galvojums automātiski izbeidzas, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums lielā mērā ir pieņemts, pateicoties galvojumam. Šādos gadījumos, attiecīgās valsts iestādes var pieprasīt, lai galvojums tiek saglabāts uz noteiktu laiku atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums par subsidēšanu un kaitējumu, galvojums turpinās atbilstoši tā noteikumiem un šī Līguma nosacījumiem.

18.5. Cenu saistības var ierosināt importējošās Dalībvalsts valsts iestādes, bet nevienu eksportētāju nevar piespiest uzņemties šādas saistības. Fakts, ka valdības vai eksportētāji nepiedāvā šādas saistības , vai arī neakceptē uzaicinājumu to darīt, nekādā veidā nekavē lietas izskatīšanu. Tomēr, valsts iestādēm ir tiesības lemt, ka iespējamais kaitējums visticamāk varētu īstenoties, ja subsidētais imports turpinās.

18.6. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var pieprasīt jebkurai valdībai vai eksportētājam, kura galvojums ir akceptēts, periodiski sniegt informāciju attiecībā uz šādu saistību pildīšanu, un atļaut pārbaudīt attiecīgos datus. Saistību pārkāpuma gadījumā, importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var veikt steidzamus pasākumus saskaņā ar šo Līgumu un atbilstoši tā nosacījumiem, kuri var sastāvēt no tūlītējas pagaidu pasākumu piemērošanas, izmantojot labāko rīcībā esošo informāciju. Šādos gadījumos, var tikt uzliktas fiksētas nodevas atbilstoši šim Līgumam precēm, kuras ienākušas patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka jebkurš šāds retroaktīvs novērtējums nav spēkā attiecībā uz importu, ka ienācis pirms saistību pārkāpuma.

19. pants

Kompensācijas nodevu uzlikšana un iekasēšana

19.1. Ja, pēc saprātīgiem centieniem pabeigt konsultācijas, Dalībvalsts pieņem galīgo lēmumu par subsīdijas pastāvēšanu un tās apjomu un, ka subsīdijas dēļ, subsidētais imports rada kaitējumu, tā var uzlikt kompensācijas nodevu atbilstoši šī panta nosacījumiem, ja vien subsīdija vai subsīdijas netiek atceltas.

19.2. Lēmumi par to, uzlikt vai neuzlikt kompensācijas nodevu gadījumos, kad ir izpildītas visas uzlikšanas prasības, tāpat kā lēmums par to, vai uzliekamās kompensācijas nodevas apjomam jābūt tādam pašam kā subsīdijai vai mazākam, ir lēmumi, kurus jāpieņem importējošās Dalībvalsts valsts iestādēm. Ir vēlams, lai uzlikšana tiktu pieļauta visu Dalībvalstu teritorijās, lai kompensācijas nodeva būtu mazāka nekā kopējais subsīdijas lielums, ja ar šādu mazāku kompensācijas nodevu iespējams novērst iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu, un, lai tiktu izstrādātas tādas procedūras, kuras ļautu attiecīgajām institūcijām pienācīgi ievērot to, ko sniedz iekšzemes ieinteresētās puses50, kuru intereses varētu tikt negatīvi ietekmētas, uzliekot kompensācijas nodevu.

19.3. Kad ir uzlikta kompensācijas nodeva attiecībā uz jebkuru preci, šāda kompensācijas nodeva jāiekasē attiecīgajos daudzumos katrā atsevišķā gadījumā, nešķirojot atkarībā no šādas preces importa avotiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir subsidēti un rada kaitējumu, izņemot attiecībā uz importu no avotiem, kuri ir atteikušies no jebkurām minētajām subsīdijām vai no kuru galvojums/saistības ir pieņemtas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Jebkurš eksportētājs, kura eksports ir pakļauts fiksētai kompensācijas nodevai, bet, kurš faktiski netiek izmeklēts citu iemeslu, nevis atsacīšanās sadarboties dēļ, ir tiesīgs uz ātri veiktu pārskatu, lai izmeklēšanas institūcijas viņam nekavējoties noteiktu kompensācijas nodevas apmēru.

19.4. Importētai precei nav jāuzliek51 kompensācijas nodeva, kas pārsniedz konstatētās subsīdijas apjomu, kas aprēķināta kā subsidēšana uz vienu subsidētās un eksportētās preces vienību.

20. pants

Atpakaļejošs spēks (retroaktivitāte)

20.1. Pagaidu pasākumi un kompensācijas nodevas jāpiemēro tikai precēm, kuras nonāk patēriņā pēc tam, kad stājas spēkā lēmums saskaņā ar 17.panta 1.punktu un 19.panta 1.punktu, atbilstoši izņēmumiem, kas norādīti šajā pantā.

20.2. Ja galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai ražošanas uzņēmuma materiālu kavēšanu) ir pieņemts vai, galīgā lēmuma gadījumā par kaitējuma draudiem, kur subsidētā importa sekas bez pagaidu pasākumiem būtu novedušas pie kaitējuma nodarīšanas, kompensācijas nodevas var tikt ievāktas ar atpakaļejošu spēku par laiku, kurā, ja vispār, ir tikuši piemēroti pagaidu pasākumi.

20.3. Ja galīgā kompensācijas nodeva ir augstāka nekā skaidrās naudas depozīta vai parādzīmes garantētais apjoms, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā kompensācija ir mazāka, nekā skaidras naudas vai parādzīmes garantētais apjoms, pārpalikums tiek atmaksāts vai parādzīme atlaista, cik ātri vien iespējams.

20.4. Izņemot 2.punktā paredzēto, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālu kavējumu (bet kaitējums vēl nav parādījies), fiksēta kompensācijas nodeva var tikt uzlikta tikai sākot ar iespējamā kaitējuma vai materiālās kavēšanas noteikšanas brīdi, un, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes tiek atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš šāds skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.6. Kritiskos apstākļos, kad attiecīgās valsts iestādes attiecībā uz subsidēto preci konstatē, ka grūti labojamu kaitējumu, kuru ir radījis preces ļoti liels imports relatīvi īsā laikā, izmantojot GATT 1994 un šī Līguma nosacījumiem neatbilstoši maksātās vai piešķirtās subsīdijas, un, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu šāda kaitējuma atkārtošanos, noteikt kompensācijas nodevas šim importam ar atpakaļejošu spēku, fiksētas kompensācijas nodevas var tikt noteiktas importam, kas ienācis patēriņam ne ātrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas brīža.

21. pants

Kompensācijas nodevu un saistību ilgums un pārskatīšana

21.1. Kompensācijas nodeva ir spēkā tikai tik ilgi un tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai pretdarbotos kaitējumu radošu subsidēšanu.

21.2. Valsts iestādēm jāpārskata nepieciešamību turpināt kompensācijas nodevas uzlikšanu, ja ir pilnvarotas, pēc pašu iniciatīvas vai, ar nosacījumu, ka pagājis pietiekoši ilgs laiks kopš galīgās kompensācijas nodevas uzlikšanas, pēc attiecīga jebkuras ieinteresētās puses lūguma, kura iesniedz pozitīvu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskata. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības pieprasīt valsts iestādēm izpētīt, vai turpmākā kompensācijas nodevas uzlikšana ir nepieciešama, lai kompensētu subsidēšanu, vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja kompensācijas nodeva tiek atcelta vai mainīta, vai abējādi. Ja, pārbaudes rezultātā, saskaņā ar šo punktu, valsts iestādes nosaka, ka kompensācijas nodeva vairāk netiek garantēta, to nekavējoties jāatceļ.

21.3. Neskatoties uz 1.un 2.punktu nosacījumiem, jebkura fiksētā kompensācijas nodeva jāatceļ ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai no brīža, kad veikts pats pēdējais pārskats, saskaņā ar 2.punktu, ja šis pārskats ir aptvēris gan subsidēšanu, gan kaitējumu, vai atbilstoši šim punktam), ja vien valsts iestādes pirms tam pēc pašu iniciatīvas vai pēc iekšzemes ražošanas vai tās vārdā savlaicīgi iesniegta pamatota lūguma uzsāktajā pārskatā pamatotā termiņā nenosaka, ka kompensācijas nodevas izbeigšana iespējams varētu novest pie subsidēšanas un kaitējuma52 turpinājuma vai atkārtošanās. Kompensācijas nodeva var palikt spēkā, kamēr tiek gaidīts pārskata rezultāts.

21.4. 12.panta nosacījumi attiecībā uz pierādījumiem un procedūru ir spēkā attiecībā uz jebkuru pārbaudi, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārbaude tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārbaudes sākuma brīža.

21.5. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis uz saistībām/galvojumiem, kas ir akceptēti saskaņā ar 18.pantu.

22. pants

Publiskā paziņošana un lēmumu paskaidrošana

22.1. Ja valsts iestādes ir pārliecinātas, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu atbilstoši 11.pantam, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām izmeklēšanas institūcijām ir zināms, tas jāpaziņo atsevišķi, kā arī jādara publisks paziņojums.

22.2. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas sākumu jāsatur, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību53, adekvātu informāciju par sekojošo:

(i) eksportējošās valsts vai valstu un izmeklēšanā iesaistītās preces nosaukumu;

(ii) izmeklēšanas sākšanas datumu;

(iii) izmeklējamās subsīdiju prakses aprakstu;

(iv) faktoru kopsavilkumu, uz kuriem balstās apgalvotais kaitējums;

(v) adresi, uz kuru ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iespējams nosūtīt to viedokļus pārstāvošu dokumentāciju; un

(vi) atvēlētos termiņus ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savu viedokļu paziņošanai.

22.3. Publiskais paziņojums jāsniedz par jebkuru pagaidu vai galīgo lēmumu, apstiprinošu vai noraidošu, par jebkuru lēmumu akceptēt saistības/galvojumu atbilstoši 18.pantam, par šādu saistību/galvojuma izbeigšanu, un par fiksētās kompensācijas atcelšanu. Katrs šāds paziņojums, parāda, vai kā citādi dara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizēti spriedumus un secinājumus, ko panākušās izmeklēšanas institūcijas par visiem faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem. Visus šādus paziņojumus un ziņojumus nosūta Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādiem lēmumiem vai saistībām un citām ieinteresētajām pusēm.

22.4. Publiskam paziņojumam par pagaidu pasākumu ieviešanu jānorāda, vai citādi jādara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizētus paskaidrojumus pagaidu lēmumiem par subsīdijas un kaitējuma eksistenci un atsaucas uz faktiem un likumiem, kas noveduši pie argumentu akceptēšanas vai noraidīšanas. Šādam paziņojumam vai ziņojumam, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību, atsevišķi jāietver:

(i) piegādātāju nosaukumus, vai, ja tas nav iespējams, iesaistīto piegādātāju valstu nosaukumus;

(ii) preces aprakstu, kas ir pietiekošs muitas vajadzībām;

(iii) noteiktās subsīdijas apjomu un pamatojumu, ar kuru subsīdijas eksistences fakts ir ticis noteikts;

(iv) apsvērumus, kas atbilst kaitējuma noteikšanai, kā noteikts 15.pantā;

(v) galvenos iemeslus, kas noved pie lēmuma.

22.5. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas pabeigšanu vai apturēšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās kompensācijas uzlikšanu vai galvojuma/saistību akceptēšanu, jāietver, vai kā citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, visu atbilstošo informāciju par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem un iemeslus, kas noveduši pie galējo pasākumu ieviešanas vai saistību/galvojuma akceptēšanas, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Īpaši, paziņojumam vai ziņojumam jāietver informāciju, kas aprakstīta 4.punktā, kā arī ieinteresēto Dalībvalstu un eksportētāju un importētāju attiecīgo argumentu vai prasību akceptēšanas vai noraidīšanas iemeslus.

22.6. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas izbeigšanu vai apturēšanu pēc saistību/galvojuma akceptēšanas atbilstoši 18.pantam jāietver, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, šo saistību/galvojuma nekonfidenciālo daļu.

22.7. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pārskatu sākšanu un pabeigšanu atbilstoši 21.pantam un lēmumiem saskaņā ar 20.pantu piemērojot kompensācijas nodevas ar atpakaļejošu spēku.

23. pants

Tiesas pārskats

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālā likumdošana satur nosacījumus par kompensācijas nodevu pasākumiem uztur tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procesus, lai, cita starpā, nekavējoties pārbaudītu administratīvo darbību, kas attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatiem 21.panta nozīmē. Šādi tribunāli vai procesi ir neatkarīgi no institūcijām, kuras ir atbildīgas par strīdīgo lēmumu vai pārbaudi un tie ļauj visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalījās administratīvajā procesā un kuras ir tieši vai netieši ietekmējusi administratīvā darbība, pieeju pārskatam.

VI NODAĻA

INSTITŪCIJAS

24. pants

Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komiteja un palīginstitūcijas

24.1. Ar šo tiek izveidota Subsīdiju un kompensācijas (pretsubsīdiju) pasākumu komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un sanāk ne retāk kā divas reizes gadā un citas reizes, kā to paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, pēc jebkuras Dalībvalsts attiecīga lūguma. Komiteja veic pienākumus, kurus tai paredz šis Līgums vai Dalībvalstis un tā dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuru jautājumu attiecībā uz Līguma darbību un tā mērķu pildīšanu. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

24.2. Komiteja var izveidot nepieciešamās palīginstitūcijas.

24.3. Komiteja izveido Pastāvīgo ekspertu grupu (PEG), kas sastāv no piecām subsīdiju un tirdzniecības attiecību jomā augsti kvalificētām neatkarīgām personām. Ekspertus ievēl Komiteja un viens no tiem tiek nomainīts katru gadu. PEG var tika pieprasīta piedalīties komisijā, kā tas paredzēts 4.panta 5.punktā. Komiteja var arī sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas eksistenci un būtību.

24.4. PEG var saņemt konsultāciju no jebkuras Dalībvalsts un tā var sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas būtību, kura ierosināta ieviešanai vai, kuru dotajā brīdī izmanto šī Dalībvalsts. Šādi padomdevēju uzskati būs konfidenciāli un uz tiem nevar atsaukties procesos saskaņā ar 7.pantu.

24.5. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuri palīgorgāni var konsultēties un gūt informāciju no jebkura avota, ko tā uzskata par pieņemamu. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija cenšas gūt informāciju no avota, kas ietilpst Dalībvalsts jurisdikcijā, tai jāinformē par to attiecīgo Dalībvalsti.

VII NODAĻA

NOTIFIKĀCIJA UN UZRAUDZĪBA

25. pants

Notifikācijas

25.1. Dalībvalsts vienojas, ka, neatkarīgi no GATT 1994 XVI panta 1.punkta nosacījumiem, to notifikācijas par subsīdijām tiek iesniegtas ne vēlāk kā katra gada 30.jūnijā un tās atbilst 2.-6.punktu nosacījumiem.

25.2. Dalībvalsts paziņo par jebkuru subsīdiju, kā noteikts 1.panta 1.punktā, kas ir specifiska 2.panta nozīmē, piešķirta vai uzturēta to teritorijās.

25.3. Notifikāciju saturam jābūt pietiekoši specifiskam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt tirdzniecības sekas un saprast paziņoto subsīdiju programmu darbību. Šajā sakarā, un, nekaitējot subsīdiju aptaujas54 saturam un formai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai to notifikācijas satur sekojošu informāciju:

(i) subsīdijas forma (t.i. dotācija, aizdevums, nodokļu atvieglojumi utt.);

(ii) subsīdijas apjoms uz vienu vienību, vai, gadījumos, kur tas nav iespējams, kopējo gada apjomu, kas subsīdijai piešķirts no budžeta (norādot, ja iespējams, vidējo subsīdiju uz vienu vienību iepriekšējā gadā);

(iii) politikas mērķi un/vai subsīdijas nolūks;

(iv) subsīdijas ilgums un/vai citi termiņi saistībā ar to;

(v) statistiski dati, kas ļauj novērtēt subsīdijas tirdzniecības sekas;

25.4. Ja notifikācijā nav atrunātas specifiskas 3.punkta detaļas, paskaidrojums tiek sniegts pašā notifikācijā.

25.5. Ja subsīdijas tiek piešķirtas īpašām precēm vai sektoriem, notifikācijām jābūt strukturētām par preci vai sektoru.

25.6. Dalībvalstīm, kuras uzskata, ka to teritorijās nav pasākumi, kas prasa notifikāciju saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šo Līgumu, par to jāpaziņo Sekretariātam rakstiski.

25.7. Dalībvalstis atzīst, ka pasākuma notifikācija nesniedz iepriekšēju spriedumu kā par tās juridisko statusu saskaņā ar GATT 1994 un šo Līgumu, par sekām saskaņā ar šo Līgumu, tā arī par paša pasākuma raksturu.

25.8. Jebkura Dalībvalsts var jebkurā laikā sagatavot rakstisku lūgumu pēc informācijas par jebkuras subsīdijas būtību un lielumu, kuru piešķīrusi vai izmanto cita Dalībvalsts (ieskaitot jebkuru subsīdiju, kas minēta IV nodaļā), vai arī paskaidrojumus par iemesliem, kādēļ specifiskais pasākums ir ticis uzskatīts kā nepakļauts notifikācijas prasībai.

25.9. Ja Dalībvalstīm tas tiek pieprasīts, tām jāsniedz šādu informāciju cik vien ātri iespējams un visaptverošā veidā, un jābūt gatavām, pēc attiecīga lūguma, sniegt papildus informāciju lūgumu izteikušai Dalībvalstij. Sevišķi tām jāsniedz pietiekoši detalizētas ziņas, lai dotu iespēju otrai Dalībvalstij novērtēt to atbilstību šī Līguma nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka šāda informācija nav tikusi sniegta, var vērst Komitejas uzmanību uz šo jautājumu.

25.10. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka, ja nav paziņots par jebkuru otras Dalībvalsts pasākumu, kam ir subsīdijas sekas, atbilstoši GATT 1994 XVI panta 1.punktam un šim pantam, var vērst šīs otras Dalībvalsts uzmanību uz minēto jautājumu. Ja par iespējami esošo subsīdiju tādējādi netiek paziņots nekavējoties, Dalībvalsts var pati pievērst Komitejas uzmanību šai strīdīgajai subsīdijai.

25.11. Dalībvalstīm jāziņo bez kavēšanās Komitejai par visiem pagaidu vai galīgajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz kompensācijas nodevām. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā, lai tos varētu izskatīt citas Dalībvalstis. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par jebkuru kompensācijas pasākumu, kas veikts iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc norunātas standarta formas.

25.12. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai a) kuras no tās valsts iestādēm ir kompetentas sākt un vadīt izmeklēšanu, kā minēts 11.pantā, un b) tās iekšzemes procedūras, kas regulē šādas izmeklēšanas sākšanu un vadīšanu.

26. pants

Uzraudzība

26.1. Komiteja izskata jaunas un pilnīgas notifikācijas, kas iesniegtas saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šī Līguma 25.panta 1.punktu īpašās sesijās, kas tiek sasauktas katru trešo gadu. Notifikācijas, kas tiek iesniegtas starplaikā (papildinātas notifikācija), tiek izskatītas katrā kārtējā Komitejas sēdē.

26.2. Komiteja izskata ziņojumus, kas ir iesniegti saskaņā ar 25.panta 11.punktu katrā kārtējā Komitejas sēdē.

VIII NODAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS

27. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

27.1. Dalībvalstis atzīst, ka subsīdijām var būt svarīga loma jaunattīstības Dalībvalstu ekonomiskās attīstības programmās.

27.2. 3.panta 1 (a) punkta aizliegums nav spēkā attiecībā uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā.

(b) citām jaunattīstības Dalībvalstīm uz astoņiem gadiem no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, atbilstoši 4.punkta nosacījumiem.

27.3. 3.panta 1.(b) aizliegums netiek attiecināts uz jaunattīstības Dalībvalstīm pirmos piecus un uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm — pirmos astoņus gadus kopš PTO Līguma stāšanās spēkā.

27.4. Jebkurai jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta 2.(b) punktā, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas astoņu gadu laikā, vēlams progresējoši. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalsts nepalielina savu eksporta subsīdiju55 apjomu, un likvidē tās īsākā laikā, nekā to paredz šis punkts, ja šādu eksporta subsīdiju izmantošana nav savietojama ar tās attīstības vajadzībām. Ja jaunattīstības Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu piemērot šādas subsīdijas ilgāk kā astoņus gadus, tai ne vēlāk kā vienu gadu pirms šī termiņa beigām jāsāk konsultācijas ar Komiteju, kura noteiks, vai šī termiņa pagarinājums ir attaisnots, pēc iepazīšanās ar visām minētās jaunattīstības Dalībvalsts attiecīgajām ekonomiskajām, finansiālajām un attīstības vajadzībām. Ja Komiteja nolemj, ka šis pagarinājums ir pamatots, attiecīgā jaunattīstības Dalībvalsts rīko ikgadējas konsultācijas ar Komiteju, lai lemtu par nepieciešamību uzturēt subsīdijas. Ja Komiteja šādu lēmumu nav pieņēmusi, jaunattīstības Dalībvalstij pakāpeniski jāsamazina atlikušās eksporta subsīdijas divu gadu laikā no pēdējā tiesiski atļauta perioda beigām.

27.5. Jaunattīstības Dalībvalstij, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz kādu preci, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas šādai precei divu gadu laikā. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta Pielikumā VII un, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz vienu vai vairākām precēm, eksporta subsīdijas šādām precēm pakāpeniski jāsamazina astoņu gadu laikā.

27.6. Eksporta konkurētspēja precei eksistē, ja šīs preces eksports no jaunattīstības Dalībvalsts ir sasniedzis vismaz 3,25% no pasaules tirdzniecības apjoma ar šo preci divu sekojošu kalendāra gadu laikā. Eksporta konkurētspēja eksistē vai nu a) pamatojoties uz notifikāciju no jaunattīstības Dalībvalsts, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju, vai b) pamatojoties uz aprēķiniem, ko veicis Sekretariāts pēc kādas Dalībvalsts lūguma. Šī punkta mērķim, prece tiek definēta kā nodaļas virsraksts Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā. Komiteja pārbauda šī nosacījuma darbību piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

27.7. 4.panta nosacījumi nav jāattiecina uz jaunattīstības Dalībvalsti eksporta subsīdiju gadījumā, kuras atbilst 2.-5.punktu nosacījumiem. Šādā gadījumā atbilstošie ir 7.panta nosacījumi.

27.8. Nav pamata pieņēmumam 6.panta 1.punkta nosacījumu izpratnē, ka subsīdija, kas piešķirta jaunattīstības Dalībvalstij, rada nopietnu kaitējumu, kā tas definēts šajā Līgumā. Šāds nopietns kaitējums, kur piemērojami 9.punkta nosacījumi, tiek parādīts ar apliecinošiem pierādījumiem, atbilstoši 6.panta 3.-8.punktu nosacījumiem.

27.9. Attiecībā uz tiesiski apstrādājamām subsīdijām, ko piešķīrusi vai uztur jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot tās, kas minētas 6.panta 1.punktā, tiesas darbība var netikt pilnvarota vai veikta saskaņā ar 7.pantu, ja vien nav konstatēts, ka eksistē tarifu koncesiju vai citu saistību anulēšana vai vājināšana saskaņā ar GATT 1994 kā šādas subsīdijas sekas, tādā veidā, ka tiek izspiests vai traucēts citas Dalībvalsts līdzīgās preces imports subsidējošās jaunattīstības Dalībvalsts tirgū vai, kamēr nerodas kaitējums iekšzemes ražošanai importējošās Dalībvalsts tirgū.

27.10. Jebkuras kompensācijas nodevas izmeklēšana precei, kuras izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalsts, jāpārtrauc, tiklīdz attiecīgās institūcijas nolemj, ka:

(a) kopējais subsīdiju apjoms, kas piešķirts minētajai precei nepārsniedz 2% no tās vērtības, kas aprēķināta uz vienu vienību; vai

(b) subsidētā importa apjoms pārstāv mazāk nekā 4% no kopējā līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī, ja vien imports no jaunattīstības Dalībvalstīm, kuru kopējā importa individuālās daļas nesastāda mazāk nekā 4%, kopā atbild par vairāk nekā 9% no līdzīgās preces kopējā importa importējošajā Dalībvalstī.

27.11. Tām jaunattīstības Dalībvalstīm, uz ko attiecas 2.(b) punkts, un kuras ir izbeigušas eksporta subsīdijas pirms astoņu gadu termiņa beigšanās kopš no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, un tām jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā, 10.(a) punktā noteiktais skaitlis ir drīzāk 3% nekā 2%. Šis nosacījums ir spēkā no brīža, kad par eksporta subsīdiju izbeigšanu tiek paziņots Komitejai, un uz tik ilgu laiku, kamēr par to paziņojusī jaunattīstības Dalībvalsts nepiešķir eksporta subsīdijas. Šis nosacījums beidzas pēc astoņiem gadiem kopš PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

27.12. 10.un 11.punktu nosacījumi regulē jebkuru minimālo daudzumu noteikšanu saskaņā ar 15.panta 3.punktu.

27.13. III nodaļas nosacījumi nav spēkā attiecībā uz tiešu parādu atlaidi, subsīdijām, kuras sedz sociālās izmaksas jebkādā formā, ieskaitot valdības atteikšanos no ienākumiem, un citu saistību novirzīšanu, kad šādas subsīdijas tiek piešķirtas jaunattīstības Dalībvalsts privatizācijas programmas ietvaros vai tiešā saistībā ar to, ar nosacījumu, ka gan programma, gan ietvertās subsīdijas tiek piešķirtas uz ierobežotu laiku un par to ir paziņots Komitejai un, ka programmas rezultātā notiek attiecīgā uzņēmuma privatizācija.

27.14. Komiteja pēc ieinteresētās Dalībvalsts lūguma, var veikt jaunattīstības Dalībvalsts īpašas eksporta subsīdiju prakses pārbaudi, lai iepazītos, vai šī prakse atbilst valsts attīstības vajadzībām.

27.15. Komiteja, pēc ieinteresētās jaunattīstības Dalībvalsts lūguma, veic īpaša kompensācijas pasākuma pārbaudi, lai iepazītos, vai tā ir atbilstoša 10. un 11.punktam ciktāl tie piemērojami minētajai jaunattīstības Dalībvalstij.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOSACĪJUMI

28. pants

Pastāvošās programmas

28.1. Subsīdiju programmām, kuras ir izveidotas jebkuras Dalībvalsts teritorijā pirms brīža, kad šī Dalībvalsts parakstījusi PTO Līgumu un kuras neatbilst šī Līguma nosacījumiem, jātiek:

(a) paziņotām Komitejai ne vēlāk kā 90 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij; un

(b) pielāgotām atbilstoši šī Līguma nosacījumiem trīs gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij un līdz tam netiek pakļautas II nodaļai.

28.2. Neviena Dalībvalsts nepaplašina nevienas šādas programmas darbības sfēru, un šāda programma netiek atjaunota pēc tās izbeigšanās.

29. pants

Pāreja uz tirgus ekonomiku

29.1. Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus, brīvu uzņēmumu ekonomiku, var piemērot programmas un pasākumus, kuras ir nepieciešamas šādai pārejai.

29.2. Šādām Dalībvalstīm, subsīdiju programmas, kas ietilpst 3.panta darbības sfērā, un par kurām ir paziņots atbilstoši 3.punktam, tiek pakāpeniski samazinātas vai padarītas atbilstošas 3.pantam septiņu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šādā gadījumā, 4.pants nav spēkā. Papildus tajā pašā laikā:

(a) Subsīdiju programmas, kuras ietilpst 6.panta 1.(a) punkta darbības sfērā nav saskaņā ar 7.pantu;

(b) attiecībā uz citām tiesiski apstrīdamām subsīdijām, spēkā ir 27.panta 9.punkta nosacījumi.

29.3. Par subsīdiju programmām, kuras ietilpst 3.panta darbības sfērā, jāpaziņo Komitejai iespējami ātrāk pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Tālākās notifikācijas par šādām subsīdijām var veikt divu gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

29.4. Izņēmuma apstākļos, Dalībvalstīm, kas minētas 1.punktā, Komiteja var dot iespēju izstāties no savām paziņotajām programmām un pasākumiem un to termiņiem, ja šāda izstāšanās tiek uzskatīta kā nepieciešama pārejas procesam.

X NODAĻA

STRĪDU NOREGULĒŠANA

30. pants

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, izņemot, ja tas šeit paredzēts citādi.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

31. pants

Pagaidu piemērošana

6.panta 1.punkta nosacījumi un 8.panta un 9.panta nosacījumi ir spēkā uz pieciem gadiem, sākot ar PTO Līguma stāšanās spēkā brīdi. Ne vēlāk kā 180 dienas pirms šī termiņa beigām, Komiteja pārskata šo nosacījumu darbību, lai noteiktu, vai pagarināt to piemērošanu esošajā formā vai izmainītu uz turpmāku laiku.

32. pants

Citi nobeiguma nosacījumi

32.1. Nekāda īpaša darbība pret citas Dalībvalsts subsīdiju nevar tikt veikta, izņemot GATT 1994 nosacījumiem atbilstošā, kā to nosaka šis Līgums.56

32.2. Iebildumi nevar tikt celti attiecībā uz kādu šī Līguma noteikumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

32.3. Atbilstoši 4.punktam, šī Līguma noteikumi ir spēkā attiecībā uz pastāvošo pasākumu izmeklēšanu, kas sākta saskaņā ar iesniegumiem, kas veikti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī Dalībvalstij vai pēc tā.

32.4. 21.panta 3.punkta izpratnē, pastāvošie kompensācijas pasākumi jāuzskata kā uzlikti ne vēlāk par PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī Dalībvalstij, izņemot gadījumos, kuros Dalībvalsts šajā brīdī spēkā esošā iekšzemes likumdošana jau ir iekļāvusi tāda tipa pantu, kāds paredzēts šajā punktā.

32.5. Katrai Dalībvalstij jāveic visus nepieciešamos pasākumus, vispārējus un konkrētus, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma prasībām, kā tās varētu tikt piemērotas attiecīgajai Dalībvalstij.

32.6. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri attiecas uz šo Līgumu un šādu likumu un noteikumu darbības kārtībā.

32.7. Komitejai katru gadu jāveic šī Līguma darbības un īstenošanas pārskats, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām laika periodā, ko aptver šie pārskati.

32.8. Pielikumi šim Līgumam veido tā neatņemamu sastāvdaļu.  

1. pielikums

EKSPORTA SUBSĪDIJU ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

(a) Valdību sniegtās tiešās subsīdijas firmai vai ražošanas pārstāvjiem pie eksporta veikšanas.

(b) Valūtas saglabāšanas shēmas vai līdzīga prakse, kas ietver papildus eksporta peļņu.

(c) Iekšējās transporta un kravu pārvadāšanas izmaksas par eksporta sūtījumiem, ko nodrošina vai pilnvaro valdības, uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem.

(d) Valdību vai to aģentūru, tieši vai netieši ar valdības pilnvarotu shēmu starpniecību veikts nodrošinājums, importētās vai iekšzemes preces vai pakalpojumu izmantošanai eksportēto preču ražošanai, uz labvēlīgākiem nosacījumiem vai noteikumiem, nekā nodrošināšana ar līdzīgām vai tieši konkurētspējīgām precēm vai pakalpojumiem to izmantošanai preču ražošanai iekšzemes patēriņam, ja (preču gadījumā) šādi nosacījumi un noteikumi ir labvēlīgāki nekā tie, kas ir komerciāli pieejami57 pasaules tirgos to eksportētājiem.

(e) Pilnīga vai daļēja atbrīvošanas no nodokļiem remisija, vai tiešo nodokļu58 vai sociālo nodokļu, kas tiek maksāti vai ir maksājami ražošanas vai komercuzņēmumiem59 atlikšana saistībā ar eksportu.

(f) Īpašu atlaižu pieļaušana, kas tieši saistītas ar eksportu vai eksporta izpildi, virs tām, kas piešķirtas attiecībā uz ražošanu iekšzemes patēriņam, aprēķinot pēc tiešo nodokļu bāzes.

(g) Atbrīvošana no netiešajiem nodokļiem60 vai remisija, attiecībā uz eksportēto preču ražošanu un sadali, kas pārsniedz uz līdzīgo preču ražošanu un sadali uzliktos, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam.

(h) Nodokļu atvieglojumi, remisija vai atlikšana sākuma posma kumulatīvo netiešajiem nodokļiem61 uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto eksportēto preču ražošanai pārsniedzot nodokļu atvieglojumus, remisiju vai atlikšanu sākuma posma līdzīgajiem kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto līdzīgo preču ražošanā, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, tomēr, ar nosacījumu, ka sākuma posma kumulatīvie netiešie nodokļi var tikt atcelti, atviegloti vai atlikti eksportētām precēm, pat tad, ja tie nav atcelti, atviegloti vai atlikti līdzīgām precēm, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, ja sākuma posma kumulatīvie tiešie nodokļi tiek uzlikti ieguldījumiem, kas izlietoti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus).62 Šis jautājums tiek interpretēts saskaņā ar norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā.

(i) Importa nodevu63atvieglojumi vai atvilkšana, kas pārsniedz tās, kas uzliktas importētajiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus), tomēr, ar nosacījumu, ka īpašos gadījumos firma var izmantot zināmu daudzumu vietējā tirgus ieguldījumus, kas līdzvērtīgi un kuriem ir tāda pati kvalitāte un īpašības, kā importētajiem ieguldījumiem — to aizvietotājiem, lai gūtu labumu no šī nosacījuma, ja gan imports, gan atbilstošās eksporta operācijas notiek saprātīgā laikaposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Šis jautājums jāinterpretē atbilstoši norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā un norādījumos par aizstāšanas atvilkšanas sistēmu kā eksporta subsīdiju noteikšanu, kas atrodamas III pielikumā.

(j) Valdību (vai speciālu valdības kontrolētu institūciju) nodrošinātā eksporta kredītu garantija vai apdrošināšanas programmas, apdrošināšanas vai garantiju programmas pret eksportēto preču izmaksu palielināšanos vai apmaiņas riska programmas, par paaugstinātiem likmēm, kuras ir neatbilstošas, lai segtu ilgtermiņa darbības izmaksas un programmu zaudējumus.

(k) Valdību, (vai speciālās institūcijas, kuras tās kontrolē un/vai kuras darbojas valdību pilnvarojumā) eksporta kredītu dotācijas par procentu likmēm, kas ir zemākas par tām, kādas tām faktiski ir jāmaksā par tādējādi izmantotajiem fondiem (vai arī būtu vajadzējis maksāt, ja tās aizņemtos starptautiskajos kapitāla tirgos, lai dabūtu fondus ar tādiem pašiem maksājuma termiņiem un citiem kredīta noteikumiem un kas noteikti tajā pašā valūtā kā eksporta kredīts), vai to pilnībā vai daļēji veiktā izmaksu apmaksa, ko radījušas eksportētāju vai finansu institūcijas, ņemot kredītus, ciktāl tie tiek izmantoti, lai aizsargātu materiālo priekšrocību eksporta kredītu nosacījumu jomā.

(l) Tomēr, ar nosacījumu, ka, ja Dalībvalsts ir puse starptautiskajās saistībās/galvojumā par oficiāliem eksporta kredītiem, kurā vismaz divpadsmit sākotnējās šī Līguma Dalībvalstis ir puses no 1979.gada 1.janvāra (vai pārmantoto saistību, kuras uzņēmušās šīs sākotnējās Dalībvalsts), vai, ja praksē Dalībvalsts piemēro atbilstošas saistības procentu likmju nosacījumus, eksporta kredīta prakse, kura atbilst šiem nosacījumiem, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju, ko aizliedz šis Līgums.

(m) Jebkuras citas publiskās izmaksas, kas sastāda eksporta subsīdiju GATT 1994 XVI panta nozīmē.  

2. pielikums

NORĀDĪJUMI PAR IEGULDĪJUMU PATĒRIŅU RAŽOŠANAS PROCESĀ64

I

1. Netiešo nodokļu atlaižu shēmas var atļaut atbrīvošanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, to remisiju vai atlikšanu, kas uzlikti ieguldījumiem, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus). Līdzīgā veidā, atvilkšanas shēmas var atļaut importa nodevu atlaides vai atvilkšanu tiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus).

2. Eksporta subsīdiju ilustratīvais saraksts šī Līgumā I pielikumā atsaucas uz terminu "ieguldījumi, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanā" h) un i) punktos. Atbilstoši h) punktam, netiešo nodokļu atlaides shēmas var veidot eksporta subsīdiju apjomā, ciktāl tie rada atbrīvošanu, atlaides vai atlikšanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodokļu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Atbilstoši i) punktam, atvilkšanas shēmas var veidot eksporta subsīdiju tiktāl, ciktāl tās rada importa nodevu remisiju vai atvilkšanu, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodevu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Abi punkti nosaka, ka normāls zudumu apjoms ir jānosaka konstatācijās par ieguldījumu patēriņu eksportētās preces ražošanā. Punkts i) nosaka arī aizstāšanu, kur tā jāpiemēro.

II

Iepazīstoties ar to, vai ieguldījumi tiek patērēti eksportētās preces ražošanā kā šim Līgumam atbilstoša kompensācijas nodevu izmeklēšanas sastāvdaļa, izmeklēšanas institūcijas veic savu darbu, pamatojoties uz sekojošo:

1. Ja tiek apgalvots, ka netiešā nodokļu atlaides shēma, vai atvilkšanas shēma, rada subsīdiju netiešo nodokļu vai importa nodevu ieguldījumu, kas patērēti eksporta preces ražošanā pārmērīgas atlaides vai atgriešanas dēļ, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, kuri ieguldījumi ir patērēti eksportētās preces ražošanā un kādos daudzumos. Ja tiek noteikts, ka jāizmanto šāda sistēma vai procedūra, tad izmeklēšanas institūcijām jāizpētī sistēma vai procedūra, lai redzētu, vai tā ir pieņemama, efektīva iecerētā mērķa sasniegšanai un balstīta uz vispārpieņemtu komerciālo praksi eksportējošajā valstī. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju vai pārliecinātos, ka sistēma vai procedūra tiek piemērota efektīvi.

2. Ja šādas sistēmas vai procedūras nav, kur tai nav pamatojuma, vai kur tās ir sāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās nav pielietotas vai nav pielietotas efektīvi, būtu nepieciešama eksportējošās Dalībvalsts veikta tālāka izpēte, kas balstīta uz iesaistītajiem faktiskajiem ieguldījumiem, tādā kontekstā, lai noteiktu, vai radušās liekas izmaksas. Ja izmeklēšanas institūcijas uzskata par nepieciešamu, tālāku izpēti var veikt atbilstoši 1.punktam.

3. Izmeklēšanas institūcijām jāizturas pret ieguldījumiem kā fiziski inkorporētiem, ja šādi ieguldījumi tiek izmantoti ražošanas procesā un fiziski piedalās eksportētajā precē. Dalībvalsts ievēro, ka ieguldījumam nav nepieciešams būt klāt galīgajā produktā tajā pašā veidā, kādā tā bija ražošanas procesa sākumā..

4. Nosakot īpašā ieguldījuma daudzumu, kas tiek patērēts eksportētās preces ražošanā, "normāls zudumu apjoms" ir jāņem vērā, un šādi zudumi jāuzskata kā eksporta preces ražošanas tēriņi. Termins "zudumi" attiecas uz to dotā ieguldījuma daļu, kura neveic neatkarīgu funkciju ražošanas procesā, netiek patērēta eksporta preces ražošanā (tādu iemeslu dēļ kā neefektivitāte) un tos neatjauno, neizmanto vai nepārdod tas pats ražotājs.

5. Izmeklēšanas institūcijas lēmumā par to vai apgalvotais zudumu apjoms ir "normāls" ir jāņem vērā ražošanas process, rūpniecības pieredze eksportējošajā valstī, un citi attiecīgie tehniski faktori. Izmeklēšanas institūcijai jāpatur prātā, ka svarīgs jautājums ir tas, vai varas institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī ir saprātīgi aprēķinājušas zudumu apjomu, ja šādu daudzumu ir iecerēts iekļaut nodokļu vai nodevu atlaidē vai pazemināšanā.  

3. pielikums

NORĀDĪJUMI PAR AIZSTĀJOŠU NODOKĻU ATMAKSĀŠANAS SISTĒMU KĀ EKSPORTA SUBSĪDIJU NOTEIKŠANU

I

Atgriešanas sistēmas var ļaut importa nodevu atmaksāšanu vai atgriešanu par ražošanas zudumiem, kas patērēti citas preces ražošanas procesā un, ja šīs pēdējās preces eksports satur tās pašas kvalitātes un īpašību iekšzemes ieguldījumus, kā tās, ar ko aizvieto importētos ieguldījumus. Atbilstoši Eksporta subsīdiju ilustratīvā saraksta i) punktam I pielikumā, aizvietojošas atgriešanas sistēmas var izveidot eksporta subsīdiju tik lielā mērā, ka tās rada sākotnēji importētajiem ieguldījumiem uzlikto importa nodevu pārāk lielu atgriešanu.

II

Izpētot jebkuru aizvietošanas atgriešanas sistēmu kā kompensācijas nodevas izmeklēšanas sastāvdaļu atbilstoši šim Līgumam, izmeklēšanas institūcijām vajadzētu rīkoties, ievērojot sekojošo:

1. Ilustratīvā saraksta i) punkts nosaka, ka vietējā tirgus ieguldījumi var tikt aizstāti importētajiem ieguldījumiem eksporta preces ražošanai, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi ir vienlīdzīgi daudzumā, un ir tādas pašas kvalitātes un ar tādām pašām īpašībām, kā importētie ieguldījumi, kuri tiek aizstāti. Pārbaudes sistēmas vai procedūras sistēmas eksistence ir svarīga, tādēļ, ka tā dod iespēju eksportējošās Dalībvalsts valdībai nodrošināt un parādīt, ka ieguldījumu daudzums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atgriešana, nepārsniedz eksportēto līdzīgo preču daudzumu jebkādā formā, un, ka nepastāv importa nodevu atgriešana, kas pārsniedz sākotnēji uzliktas nodevas minētajiem importētajiem ieguldījumiem.

2. Ja tiek apgalvots, ka aizvietojošā atgriešanas sistēma rada subsīdiju, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto pārbaudes sistēmu vai procedūru. Ja ir nolemts, ka šāda sistēma vai procedūra ir jāpiemēro, tad izmeklēšanas institūcijām jāiepazīstas ar pārbaudes procedūrām, lai redzētu, vai tās ir pieņemamas, efektīvas iecerētajam nolūkam, pamatojas uz vispārpieņemto komerciālo praksi eksporta valstī. Tiktāl, ciktāl tiek noteikts, ka procedūras atbilst pārbaudes prasībām un tiek efektīvi piemērotas, jāpieņem, ka subsīdija neeksistē. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktus praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju, vai pārliecinātos, ka pārbaudes procedūras tiek efektīvi piemērotas.

3. Ja nav šādu pārbaudes procedūru, ja tās nav pieņemamas vai, ja šādas procedūras tiek uzsāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās faktiski netiek piemērotas vai netiek piemērotas efektīvi, šeit var būt subsīdija. Šādos gadījumos būtu nepieciešams, lai eksportējošā Dalībvalsts veiktu tālāku izpēti, balstītu uz faktiskajām izmantotajām operācijām, lai noteiktu, vai radušies papildus maksājumi. Ja izmeklēšanas institūcijas ir uzskatījušas par nepieciešamu, var tikt veikta tālākā izpēte atbilstoši 2.punktam.

4. Aizvietojošas atgriešanas nosacījuma eksistences, saskaņā ar kuru eksportētājiem ir atļauts izvēlēties noteiktus importa kravu nosūtījumus, uz kurām tiek pieprasīta atgriešana, pati par sevi nav jāuzskata par subsīdiju piešķirošu.

5. Varētu uzskatīt, ka eksistē Pārmērīgu importa nodevu atgriešana i) punkta nozīmē, ja valdības būtu maksājušās procentus par jebkurām naudas summām, kas atmaksātas saskaņā ar to atgriešanas shēmām faktiski samaksāto vai maksājamo procentu līmenī.  

4. pielikums

KOPĒJĀS AD VADUM (PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS) SUBSIDĒŠANAS APRĒĶINĀŠANA
(6. PANTA 1.(A) PUNKTS)
65

1. Jebkura subsīdijas apjoma aprēķināšana atbilstoši 6.panta 1.(a) punkta, jāveic dotējošās valdības izmaksu aspektā.

2. Izņemot 3.-5.punktos paredzēto, pie noteikšanas, vai kopējais subsidēšanas līmenis pārsniedz 5% no preces vērtības, preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmēju firmu66 noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas.

3. Ja subsīdija ir piesaistīta attiecīgās preces ražošanai vai noietam, preces vērtību aprēķina kā saņēmēju firmu noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas67.

4. Ja saņēmēja firma atrodas darbības uzsākšanas posmā, jāuzskata, ka pastāv nopietns kaitējums, ja subsidēšanas kopējais līmenis pārsniedz 15% no ieguldītajiem kopējiem fondiem. Šinī punktā darbības uzsākšanas periods nepārsniegs pirmo ražošanas gadu.68

5. Ja saņēmēja firma atrodas valstī ar inflācijas ietekmētu ekonomiku, preces vērtību aprēķina kā saņēmējas firmas kopējo noietu (vai attiecīgās preces noietu, ja subsīdija ir piesaistīta) iepriekšējā kalendārajā gadā, kas indeksēts ar 12 mēnešos pirms subsīdijas piešķiršanas pieredzēto inflācijas rādītāju.

6. Nosakot kopējo subsidēšanas līmeni dotajā gadā, subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar dažādām programmām un kuras piešķīrušas dažādas valsts iestādes Dalībvalsts teritorijā, tiek apvienotas.

7. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kuru nestais labums tiek novirzīts ražošanai nākotnē, jāietver kopējā subsidēšanas rādītājā.

8. Subsīdijas, kuras ir tiesiski neapstrīdamas atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, netiek ietvertas subsīdijas lieluma aprēķināšanā. 

5. pielikums

PROCEDŪRAS INFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NOPIETNU KAITĒJUMU

1. Visas Dalībvalsts sadarbojas, lai sagatavotu pierādījumus, kurus izskata komisija procedūrās saskaņā ar 7.panta 4.-6.punktiem. Strīdus puses un jebkura attiecīgā trešā valsts Dalībvalsts paziņo SNI, tiklīdz ir sācis darboties 7.panta 4.punkts, atbildīgajai organizācijai par šī nosacījuma administrēšanu tās teritorijā un par procedūrām, kuras jāizmanto, lai ievērotu lūgumus pēc informācijas.

2. Gadījumos, ja lietas tiek nodotas SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu, SNI, pēc attiecīga lūguma, jāsāk procedūru, lai iegūtu šādu informāciju no subsidējošās Dalībvalsts valdības, kas nepieciešama, lai noteiktu subsidēšanas eksistenci un apjomu, subsidēto firmu kopējā noieta vērtību, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai izanalizētu negatīvās sekas, ko radījusi subsidētā prece.69 Šis process var ietvert, ja nepieciešams, jautājumu iesniegšanu subsidējošās Dalībvalsts un sūdzību izvirzošās Dalībvalsts valdībai, lai savāktu informāciju, kā arī noskaidrotu un iegūtu sīkāku informāciju, kāda ir strīdus pušu rīcībā ar notifikācijas procedūru starpniecību, kā tas noteikts VII.nodaļā.70

3. Gadījumā, ja rodas sekas trešo valstu tirgos, strīdus puse var ievākt informāciju, ieskaitot jautājumu uzdošanu trešās puses Dalībvalsts valdībai, kuri ir nepieciešami nelabvēlīgo seku analīzei un citādi nav pieejami no sūdzību sniedzošās Dalībvalsts vai subsidējošās Dalībvalsts. Šī prasība ir jārealizē tā, lai neradītu nepamatotu slogu trešajai Dalībvalstij. Jo sevišķi, no šādas Dalībvalsts netiek sagaidīts, lai tā veiktu tirgus vai cenu analīzi speciāli šim nolūkam. Sniedzamā informācija ir tā, kas jau ir Dalībvalsts rīcībā vai var tikt viegli iegūta (piem., vairums jaunāko statistikas datu, ko attiecīgie statistikas dienesti ir savākuši, bet vēl nav publicējuši, muitas dati par attiecīgo preču importu un to deklarētajām vērtībām u.c.). Tomēr, ja strīdus puse uzņemas veikt detalizētu tirgus analīzi par saviem līdzekļiem, trešās Dalībvalsts iestādēm jāatvieglina šo analīzi veicošās personas vai firmas uzdevumu un jādod tai pieeja informācijai, ko normāli valdība glabā kā konfidenciālu.

4. SNI jānozīmē pārstāvis, kas pilda informācijas apkopošanas atvieglošanas funkciju. Šī pārstāvja vienīgajam uzdevumam jābūt savlaicīgas ātri sekojošai daudzpusējai strīdus izskatīšanai nepieciešamās informācijas attīstīšanai. Jo sevišķi, pārstāvis var ierosināt veidus, kā visefektīvāk lūgt nepieciešamo informāciju un sekmēt pušu sadarbību.

5. Informācijas vākšanas procesam, kas parādīts no 2. līdz 4.punktiem, jābūt pabeigtam 60 dienu laikā kopš lieta tikusi novirzīta uz SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu. Procesa gaitā iegūto informāciju jāiesniedz saskaņā ar X nodaļas nosacījumiem SNI izveidotajai komisijai. Šai informācijai cita starpā jāietver datus par strīdīgās subsīdijas apjomiem (kur tas vajadzīgs, subsidēto firmu noieta kopējo vērtību), subsidētās preces cenām, nesubsidētās preces cenām, citu piegādātāju cenām konkrētajā tirgū, subsidētās preces piegāžu izmaiņām strīdīgajā tirgū un tirgus sadalījuma izmaiņām. Tai tāpat jāietver liecība par atlaidēm, kā arī papildus informācija, kas komisijai šķiet atbilstoša secinājumu izdarīšanai.

6. Ja subsidējošā un/vai trešā Dalībvalsts nesadarbojas informācijas vākšanas procesā, sūdzību iesniegusī Dalībvalsts tās nopietna kaitējuma gadījumu pasniegs, balstoties uz tai pieejamajām liecībām kopā ar subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās faktiem un apstākļiem. Ja informācija nav pieejama subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās dēļ, komisija var pabeigt protokolu, kā nepieciešams, pamatojoties uz labāko citādi pieejamo informāciju.

7. Gatavojot spriedumu, komisijai jāizdara secinājumi par jebkuras informācijas vākšanas procesā iesaistītās puses nesadarbošanās negatīvo ietekmi.

8. Izšķiroties par labākās pieejamās informācijas vai nelabvēlīgo secinājumu lietošanu, komisijai jāņem vērā saskaņā ar 4.punktu ieceltā SNI pārstāvja viedoklis attiecībā uz jebkuru informācijas pieprasījumu pamatojumu un pušu centieniem kooperatīvi un savlaicīgi atbildēt šiem pieprasījumiem.

9. Informācijas vākšanas procesā nekas nevar ierobežot komisijas iespējas meklēt papildus informāciju, kas šķiet nepieciešama pareizai strīdus atrisināšanai un kas nav tikusi pienācīgi meklēta un izmantota procesa gaitā. Tomēr parasti komisijai nevajadzētu pieprasīt papildus informāciju protokola pabeigšanai, ja šī informācija stiprinātu atsevišķas puses pozīcijas un šīs informācijas neesamība protokolā ir nepamatotas šīs puses nesadarbošanās informācijas vākšanas procesā rezultāts.  

6. pielikums

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS SASKAŅĀ AR 12. PANTA 6. PUNKTU

1. Sākot izmeklēšanu, eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas, uz kurām tas attiecas, jāinformē par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma kārtā ir nodomāts izmeklēšanas grupā iekļaut nevalstiskos ekspertus, par to jāinformē eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas. Šādi eksperti ir jāpakļauj efektīvām sankcijām konfidencialitātes režīma pārkāpšanas gadījumā.

3. Detalizētas vienošanās panākšanai ar attiecīgajām firmām eksportējošajā Dalībvalstī pirms vizīte ir galīgi izplānota, vajadzētu būt vispārējai praksei.

4. Tiklīdz vienošanās ar attiecīgajām firmām ir panākta, izmeklēšanas iestādēm jāpaziņo eksportējošajai Dalībvalstij apmeklējamo firmu nosaukumi un adreses un norunātie vizīšu datumi.

5. Apskatāmajām firmām pirms vizītes veikšanas tas savlaicīgi jāpaziņo.

6. Vizītes, lai izskaidrotu jautājumu anketu, būtu veicamas tikai pēc eksportējošās firmas pieprasījuma. Šāda pieprasījuma gadījumā izmeklēšanas iestādes nodod sevi firmas rīcībā; šādu vizīti var veikt tikai ja (a) importējošās Dalībvalsts valsts iestādes par to paziņo apsūdzētās Dalībvalsts valdībai un (b) pēdējā neiebilst pret vizīti.

7. Tā kā uz vietas veiktas izmeklēšanas galvenais mērķis ir pārbaudīt iesniegtās informācijas pareizību vai iegūt tālākas detaļas, to jārealizē pēc atbildes uz anketas jautājumiem, ja vien firma nepiekrīt pretējam un eksportējošās Dalībvalsts valdību izmeklēšanas iestādes ir informējušas par priekšā stāvošo vizīti un tā nav iebildusi; tālāk, tai jābūt vispārējai praksei, ka pirms vizītes attiecīgās firmas tiek informētas par pārbaudāmās informācijas vispārējo dabu un par jebkuru tālāku informāciju, ko vajag sniegt, lai gan tas neizslēdz pieprasījumus uz vietas iegūtās informācijas kontekstā.

8. Eksportējošās Dalībvalsts firmu vai valsts iestāžu uzdotie sekmīgai izmeklēšanai uz vietas būtiskie prasījumi un jautājumi, kad vien iespējams, jāatbild pirms vizītes.  

7. pielikums

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS, KAS MINĒTAS 27. PANTA 2.(A) PUNKTĀ

Jaunattīstības Dalībvalstis, kas nav pakļautas 3.panta 1.(a) punkta nosacījumiem 27.panta 2.(a) punkta izteiksmē ir:

(a) Vismazāk attīstītās valstis, kā tās definējusi ANO, kuras ir PTO Dalībvalstis.

(b) Katra no sekojošām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO Dalībvalsts, ir pakļauta citām jaunattīstības Dalībvalstīm pielietotajiem noteikumiem saskaņā ar 27.panta 2.(b) punktu, ja nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju sasniedzis 1000 $ gadā71: Bolīvija, Kamerūna, Kongo, Ziloņkaula Krasts, Dominikānas Republika, Ēģipte, Gana, Gvatemala, Gvijāna, Indija, Indonēzija, Kenija, Maroka, Nikaragva, Nigērija, Pakistāna, Filipīnas, Senegāla, Šrilanka un Zimbabve.

___________________________

1 Atbilstoši GATT 1994 XVI panta nosacījumiem (Piebilde XVI pantam) un šī Līguma Pielikumiem I-III, eksportētas preces atbrīvošana no nodevām vai nodokļiem, kas tiek uzlikti līdzīgām precēm, kad tie domāti iekšzemes patēriņam vai arī šādu nodevu vai nodokļu remisija tādā apmērā, kas nepārsniedz šo nodevu vai nodokļu kopsummu, netiek uzskatīta par subsīdiju.

2 Objektīvi kritēriji vai nosacījumi, kā šeit lietoti, nozīmē kritērijus vai priekšnoteikumus, kuri ir neitrāli, kas nedod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem pret citiem, kuri ir ekonomiskas dabas un tiek pielietoti horizontālajā līmenī — tādos rādītājos kā nodarbināto skaits vai uzņēmuma lielums.

3 Šajā sakarā, sevišķi jāņem vērā informācija par biežumu, kādā subsidēšanas pieprasījumi tiek noraidīti vai atbalstīti un šādu lēmumu iemesli.

4 Šis standarts tiek ievērots, ja fakti apliecina, ka subsīdijas piešķiršana, nepadarot to ar likumu noteiktu eksporta veikšanai, patiesībā ir saistīta ar faktisko vai plānoto eksportu vai eksporta peļņu. Pats fakts, ka subsīdija tiek piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem, neliek uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju šī nosacījuma nozīmē.

5 Pasākumi, kas minēti Pielikumā nr.1 kā tādi, kuri neveido eksporta subsīdijas, nav aizliegti saskaņā ar šo vai kādu citu šī Līguma nosacījumu.

6 Jebkuri šajā pantā minētie termiņi var tikt pagarināti pēc savstarpējās vienošanās.

7 Kā noteikts 24. pantā

8 Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

9 Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas.

10 Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas

11 Termins "kaitējums iekšzemes rūpniecībai" šeit tiek lietots tajā pašā nozīmē kā V nodaļā.

12 Termins "anulēšana vai samazināšana" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā attiecīgajos GATT 1994 nosacījumos, un šādas anulēšanas vai samazināšanas pastāvēšanas fakts tiek noteikts atbilstoši minēto nosacījumu pielietošanas praksei

13 Termins "nopietns kaitējums otras Dalībvalsts interesēm" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā GATT 1994 XVI panta 1.punktā, un ietver nopietnu kaitējumu draudus.

14 Kopējā subsidēšana pēc preces vērtības tiek aprēķināta atbilstoši IV pielikuma nosacījumiem

15 Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti specifiskiem daudzpusējiem noteikumiem, šajā apakšpunktā minētais ierobežojums nav spēkā attiecībā uz civilajiem gaisa kuģiem

16 Dalībvalsts atzīst, ka, ja uz kompensāciju balstīta finansēšana pasažieru gaisa kuģu programmai, netiek pilnībā atmaksāta tādēļ, ka faktiskais pārdošanas apjoms ir zemāks par prognozēto pārdošanu, tas šis fakts pats par sevi nerada nopietnu kaitējumu šī apakšpunkta izpratnē

17 Ja citi īpaši daudzpusēji noteikumi neregulē tirdzniecību ar strīdīgo produktu vai preci

18Fakts, ka šajā punktā notiek atsaukšanās uz noteiktiem apstākļiem, pats par sevi nepiešķir tiem juridisku statusu ne GATT 1994, ne šī Līguma izteiksmē. Šie apstākļi nedrīkst būt izolēti, īslaicīgi vai kā citādi maznozīmīgi

19 Ja notikums, kā sakarā tiek sniegta prasība, saistīts ar subsīdiju, kas uzskatāma par nopietnu kaitējumu 6.panta 1.punkta izpratnē, pieejamie pierādījumi par nopietnu kaitējumu var aprobežoties ar pieejamiem pierādījumiem par to ka 6.panta 1.punkta kritēriji ir izpildīti.

20 Jebkurus šajā pantā minētos termiņus var pagarināt pēc savstarpējas vienošanās.

21 Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

22 Ja SNI sanāksme nav ieplānota šajā laikā, tā tiek sarīkota speciāli šajā nolūkā

23 Tiek atzīts, ka Dalībvalstu valdības sniedz atbalstu dažādiem nolūkiem un, pats fakts, ka šāda palīdzība var netikt kvalificēta kā tiesiski neapstrīdama saskaņā ar šī panta nosacījumiem, pats par sevi neierobežo Dalībvalstu iespējas sniegt šādu palīdzību

24Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti speciāliem daudzpusējiem nolīgumiem, šī apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz šo preci.

25 Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejai, kuras izveidi paredz 24.pants (šajā Līgumā saukta "komiteja"), jāpārskata 2.(a) apakšpunkta nosacījumu darbību, lai veiktu visus, šo nosacījumu darbību uzlabojošos grozījumus. Izvērtējot iespējamos grozījumus, Komitejai jāpārskata šajā apakšpunktā noteiktās kategoriju definīcijas, ņemot vērā Dalībvalstu pieredzi izpētes programmu pielietošanā un darbību citās attiecīgajās starptautiskajās institūcijās

26 Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz fundamentālu izpētes darbību, ko patstāvīgi veic augstākās mācību vai pētniecības iestādes. Termins "fundamentāla izpēte" nozīmē vispārējo zinātnisko un tehnisko zināšanu paplašināšanu, kas nav saistītas ar industriāliem vai komerciāliem mērķiem

27 Šajā apakšpunktā tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamie apjomi, uz ko tiek izdarīta atsauce šinī apakšpunktā, tiek noteikti, balstoties uz kopējām pastāvošajām izmaksām, kas radušās konkrētā projekta laikā

28 Termins "industriālā pētniecība" nozīmē plānotu pētniecību vai kritisku izpēti ar mērķi iegūt jaunas zināšanas, kuras var būt noderīgas, attīstot jaunus produktus, jaunas ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, vai arī ieviešot nozīmīgus uzlabojumus esošajiem produktiem, tehnoloģijām vai pakalpojumiem

29 Termins "pirmskonkurences darbība" nozīmē industriālās izpētes secinājumu ietveršanu plānā, uzmetumā vai projektā, lai radītu jaunus, pārveidotus jeb uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus pārdošanai vai lietošanai, ieskaitot pirmā prototipa radīšanu, kas varētu netikt komerciāli izmantots. Tas tālāk varētu ietvert preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ar nosacījumu, ka tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai. Tas neietver parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās, pakalpojumos un citās operācijās, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus.

30 Programmu gadījumā, kuras skar industriālo izpēti un pirmskonkurences darbības attīstīšanu, pieļaujamais tiesiski neapstrīdamas palīdzības apjoms nepārsniedz parasto vidējo tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamības apjomu, kas attiecas uz augstāk minētajām divām kategorijām, aprēķinātu uz šī apakšpunkta (i)-(v) daļās norādīto objektu attaisnotām izmaksām

31 Vispārējā reģionālās attīstības shēma" nozīmē, ka reģionālās subsīdiju programmas ir iekšēji savietotas un vispārpiemērojamās reģionālās attīstības politikas sastāvnodaļa un ka reģionālās attīstības subsīdijas netiek piešķirtas izolētos ģeogrāfiskos punktos, kuriem nav, vai faktiski nav ietekme uz reģiona attīstību

32 "Neitrāli un objektīvi kritēriji" nozīmē kritērijus, kas nedod priekšrocība noteiktiem reģioniem papildus tam, kas uzskatāms par piemērotu būtisku reģionālu atšķirību likvidēšanai vai mazināšanai reģionālās attīstības politikas ietvaros. Šajā nolūkā reģionālajās subsīdiju programmās jāiekļauj katram subsidētajam projektam sniedzamās palīdzības apmēru limiti. Šie limiti jādiferencē atbilstoši dažādiem pabalstāmo reģionu attīstības līmeņiem un jānosaka investīciju vai darba vietu radīšanas izmaksu izteiksmē. Šo limitu ietvaros palīdzības sadalei jābūt pietiekoši plašai un vienmērīgai, lai novērstu lielu pārsvaru subsīdijas izmantošanā vai subsīdijas piešķiršanu neproporcionāli lielos apmēros atsevišķiem uzņēmumiem, kā tas paredzēts 2.pantā.

33 Termins "esošās ražotnes" nozīmē tās ražotnes, kuras darbojušās vismaz divus gadus pirms jauno vides aizsardzības prasību ieviešanas

34 Tiek atzīts, ka šajā ziņojumu sniegšanā netiek prasīta konfidenciāla informācija, ieskaitot konfidenciālu biznesa informāciju.

35 II vai III nodaļas nosacījumus var attiecināt paralēli V nodaļas nosacījumiem; tomēr, ievērojot kādas noteiktas subsīdijas sekas importējošās Dalībvalsts iekšzemes tirgū, jābūt pieejamai tikai vienai kompensācijas formai (kompensācijas nodeva, ja ir izpildītas V nodaļas prasības, jeb kāds no 4. vai 7.pantā minētajiem pretpasākumiem). Nevar attiecināt III un IV nodaļas nosacījumus attiecībā uz IV nodaļā noteiktajiem pasākumiem, kurus uzskata par tiesiski neapstrīdamiem. Tomēr, pasākumi, kuri minēti 8.panta 1.(a) punktā, var tikt izmeklēti, lai noteiktu, vai tie ir vai nav specifiski 2.panta izpratnē. Bez tam, 8.panta 2.punktā minētās subsīdijas gadījumā, kas sniegta programmai, par kuru nav paziņots atbilstoši 8.panta 3.punktam, var atsaukties uz III vai V nodaļas nosacījumiem, bet šāda subsīdija tiek uzskatīta kā tiesiski neapstrīdama, ja tiek konstatēts, ka tā atbilst 8.panta 2.punktā noteiktajiem standartiem.

36 Termins "kompensācijas nodeva" nozīmē īpašu nodevu, kas tiek ievākta kā pretpasākums jebkurai subsīdijai, tieši vai netieši piemērotai jebkuras preces ražošanai vai eksportam, kā noteikts GATT 1994 Vl panta 3. paragrāfā.

37 Termins "uzsākta" šeit lietots, apzīmējot procedūras darbību, ar kuru Dalībvalsts formāli sāk 11.pantā paredzēto izmeklēšanu.

38 Sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās iesaistīts sevišķi liels nodarbināto skaits, valsts iestādes var noteikt atbalstu un opozīciju, izmantojot statistiski derīgas piemēru tehnoloģijas

39 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, līdzīgās preces iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt vai atbalstīt iesniegumu par izmeklēšanu saskaņā ar 1.punktu

40 Kā vispārpieņemts likums, termiņš eksportētājiem tiek skaitīts no aptaujas jautājumu saņemšanas dienas, tas ir, kā uzskatīts, vienu nedēļu no tās dienas, kad tie tika nosūtīti respondentam vai nodoti attiecīgajiem eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajiem pārstāvjiem, vai PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, oficiālam eksportējošās teritorijas pārstāvim.

41 Ar to saprotot, ka, ja ietverto eksportētāju skaits ir sevišķi liels, iesnieguma pilnu tekstu nepieciešams iesniegt tikai eksportējošās Dalībvalsts varas institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai, kurai tad jānosūta kopijas attiecīgajiem eksportētājiem

42 Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, šāda izpaušana atbilstoši sīki reglamentētai aizsardzības kārtībai var tikt pieprasīta

43 Dalībvalstis vienojas, ka lūgumi par konfidencialitāti netiek noraidīti šķīrējtiesas ceļā. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka izmeklēšanas institūcija var pieprasīt atteikties no konfidencialitātes, vienīgi attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar lietas izskatīšanu

44 Īpaši svarīgi saskaņā ar šī panta nosacījumiem ir nodrošināt to, ka netiek pieņemts apstiprinošs pagaidu vai galīgais lēmums, kamēr nav dotas saprātīgas iespējas konsultāciju noturēšanai. Šādas konsultācijas var būt par pamatu procesam saskaņā ar II, III vai X Nodaļas nosacījumiem.

45 Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien citādi netiek precizēts, nozīmē materiālu kaitējumu iekšzemes ražošanai, iespējamo materiālo kaitējumu iekšzemes ražošanai vai tai piederoša uzņēmuma materiālu kavēšanu, un tiek skaidrots atbilstoši šī panta nosacījumiem

46 Visā šajā Līgumā termins "līdzīgā prece" ("produit similaire") tiek interpretēts kā tāds, kas nozīmē preci, kura ir identiska, t.i. visādā ziņā līdzīga precei, kura tiek izskatīta, vai arī, iztrūkstot tieši šādai precei, kāda cita prece, kurai, lai arī tā nav līdzīga visos rādītājos, piemīt apskatāmo preci atgādinošas īpašības

47 Kā noteikts 2.un 4.punktos

48 Šajā punktā tiek pieņemts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai, ja a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai b) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ar nosacījumu, ka ir pamats uzskatīt vai turēt aizdomās, ka saistības sekas ir tādas, kas liek attiecīgajam ražotājam uzvesties atšķirīgi no ārpus šādām attiecībām stāvošiem ražotājiem. Šajā punktā jāpieņem, ka par tādu, kas kontrolē otru, var uzskatīt ražotāju, kas juridiski vai pēc sava amata spēj ierobežot vai vadīt otru.

49 Vārds "var" netiek interpretēts kā tāds, kas atļauj vienlaicīgi turpināt lietas izskatīšanu īstenojot saistības, izņemot kā tas paredzēts 4.punktā.

50 Šinī punktā termins "iekšzemes ieinteresētās puses" ietver patērētājus un izmeklēšanai pakļautās importētās preces rūpnieciskos izmantotājus

51 Šajā Līgumā "uzlikt" nozīmē fiksētu vai galēju likumīgo nodevas vai nodokļa noteikšanu vai ievākšanu

52 Ja kompensācijas nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, spriedums nesenākajā noteikšanas procesā par to, ka nekādu nodevu nedrīkst uzlikt, pats par sevi nepieprasa varas institūcijām atcelt galīgo nodevu

53 Ja valsts iestādes sniedz informāciju un paskaidrojumus par šo pantu atsevišķā ziņojumā, tām jānodrošina, ka šāds ziņojums ir gatavs nodošanai atklātībai

54 Komiteja izveido Darba grupu, lai pārbaudītu aptaujas saturu un formu, kā tas ir BISD 9S/193-194

55 Jaunattīstības Dalībvalstīm, kas nepiemēro eksporta subsīdijas PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, šis paragrāfs jāpiemēro par pamatu ņemot 1986. gadā piešķirto eksporta subsīdiju līmeni.

56 Šis punkts nav radīts ar mērķi pārtraukt darbību saskaņā ar citiem attiecīgajiem atbilstošajiem GATT 1994 nosacījumiem

57 Termins "komerciāli pieejams" nozīmē, ka izvēle starp iekšzemes un importētajām precēm ir neierobežota un ir atkarīga tikai no komerciāliem apsvērumiem

58 Šajā Līgumā:

Termins "tiešie nodokļi" nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

Termins "importa nodevas" nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam;

Termins "netiešie nodokļi" nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

"Sākuma posma" netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

"Kumulatīvie" netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

Nodokļu "remisija" ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

"Remisija vai atvilkšana" ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides

59 Dalībvalstis atzīst, ka atlikšanām nav jāsummējas eksporta subsīdijā, ja, piemēram tiek iekasētas atbilstošās procentu nodevas. Dalībvalstis atkārtoti apstiprina principu, ka preču cenām operācijās starp eksportējošiem uzņēmumiem un zem to kontroles vai kopējas kontroles esošajiem ārzemju pircējiem, nodokļu aspektā jābūt cenām, kuras tiek uzliktas blakus esošiem neatkarīgiem uzņēmumiem. Jebkura Dalībvalsts var vērst otras Dalībvalsts uzmanību uz administratīvo vai citu praksi, kas varētu būt pretrunā ar šo principu un, kas rada ievērojamu tiešo nodokļu ietaupījumu eksporta operācijās. Šādos gadījumos Dalībvalstīm parasti jāmēģina atrisināt savas atšķirības, izmantojot esošo divpusējo nodokļu līgumu iespējas vai citas īpašus starptautiskus mehānismus, nekaitējot Dalībvalstu tiesībām un saistībām saskaņā ar GATT 1994, ieskaitot konsultāciju tiesības, par ko runāts iepriekšējā teikumā.

Punkts (e) nav radīts ar mērķi ierobežot Dalībvalsti veikt pasākumus, lai izvairītos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem ārvalstu izcelsmes ienākumiem, ko nopelna tās uzņēmumi vai citas Dalībvalsts uzņēmumi.

60 skat. 58. piezīmi

61 skat. 58 piezīmi

62 Punkts h) nav spēkā uz pievienotās vērtības nodokļu sistēmām un nodokļu robežu pielāgošanas tā vietā; pievienotās vērtības nodokļu pārmērīgi atvieglojumi ir īpaši apskatīti g) punktā

63 skat 58. piezīmi

64 Ieguldījumi, kas patērēti ražošanas procesā, ir ieguldījumi, kas tiek fiziski iesaistīti, enerģija, degviela un nafta, ko izmanto ražošanas procesā un katalizatori, kuri tiek patērēti to izmantošanas gaitā, lai iegūtu eksporta preci

65 Jāpanāk izpratne starp Dalībvalstīm, ja tas nepieciešams, par jautājumiem, kuri netiek precizēti šajā Pielikumā vai kuriem nepieciešama turpmāka precizēšana saskaņā ar 6.panta 1.(a) punktu.

66 Saņēmēja firma ir firma subsidējošās Dalībvalsts teritorijā

67 Ar nodokļiem saistīto subsīdiju gadījumā preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmējas firmas noieta kopējā vērtība tajā finansu gadā, kad ticis iegūts ar nodokļiem saistīts atvieglojums

68 Darbības uzsākšanas situācijas ietver gadījumus, kur finansu saistības preces izgatavošanai vai ražotņu būvei, lai ražotu preces, kuras izmanto piešķirtās subsīdijas, pat ja ražošana vēl nav sākta.

69 Gadījumos, kad neparādās nopietna kaitējuma eksistence

70 SNI veiktajā informācijas vākšanas procesā jāņem vērā vajadzība aizsargāt informāciju, kam ir konfidenciāls raksturs, vai kura ir tikusi sniegta uz konfidencialitātes pamatiem no jebkuras procesā iesaistītās Dalībvalsts puses

71 Jaunattīstības Dalībvalstu iekļaušana (b) punkta sarakstā ir balstīta uz pēdējiem Pasaules Bankas datiem par nacionālo kopproduktu uz 1 iedzīvotāju

VIENOŠANĀS
par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem

Dalībvalstis,

ievērodamas Dalībvalstu galveno mērķi uzlabot un stiprināt starptautisko tirdzniecības sistēmu, kas pamatota uz GATT 1994;

atzīdamas nepieciešamību noskaidrot un nostiprināt GATT 1994 disciplīnas, un īpaši tās, kas atrodamas tās XIX pantā ("Ārkārtas darbība attiecībā uz noteiktu preču importu"), atkārtoti noteikt daudzpusēju iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kontroli un novērst pasākumus, kas nepieļauj šādu kontroli;

atzīdamas strukturālā pielāgojuma nozīmi un nepieciešamību veicināt un nevis ierobežot konkurenci starptautiskajā tirgū; un

tālāk atzīdamas, ka šiem nolūkiem ir nepieciešams visaptverošs līgums, kas būtu piemērojams visām Dalībvalstīm, pamatots uz GATT 1994 galvenajiem principiem;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Vispārējais nosacījums

Šis Līgums nosaka noteikumus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai, ar kuriem saprot tos pasākumus, ko paredz GATT 1994 XIX pants.

2. pants

Nosacījumi

1. Dalībvalsts1 var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus precei, tikai tad, ja šī Dalībvalsts ir noteikusi, atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem, ka šāda prece tiek ievesta tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos, absolūtos vai relatīvos attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurētspējīgas preces.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek piemēroti precei, kas tiek importēta neatkarīgi no tās importēšanas avota.

3. pants

Izmeklēšana

1. Dalībvalsts var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu tikai pēc izmeklēšanas, ko veikušas šīs Dalībvalstis kompetentas institūcijas, atbilstoši iepriekš noteiktajām procedūrām un publiskā veidā, saskaņā ar GATT 1994 X pantu. Šī izmeklēšana ietver saprātīgu publisku paziņojumu visām ieinteresētajām pusēm un atklātu izskatīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kur importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās puses varētu sniegt pierādījumus un paust savus viedokļus, ieskaitot iespēju atbildēt uz citu pušu jautājumiem un paust savus uzskatus, cita starpā, vai iekšējā tirgus aizsardzības līdzekļa piemērošana ir sabiedrības interesēs. Kompetentas iestādes publicē ziņojumu, kas atspoguļo to spriedumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz visiem faktoloģiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem.

2. Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla, vai, kura ir sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentās institūcijas izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez tās iesniedzējas puses atļaujas. Puses, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas puses norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, jānorāda iemesli, kādēļ nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja attiecīgā puse vai nu nevēlas darīt informāciju atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, varas institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien nav iespējams pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

4. pants

Nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšana

1. Šī Līguma nolūkiem:

(a) "nopietns kaitējums" tiek saprasts kā tāds, kas nozīmē nozīmīgu vispārēju stāvokļa pasliktināšanos iekšzemes ražošanā;

(b) "nopietna kaitējuma draudi" tiek saprasti kā tādi, kas nozīmē nopietnu kaitējumu, kas ir neizbēgams, atbilstoši 2.punkta nosacījumiem. Nopietna kaitējuma draudu noteikšanu tiek balstīta uz faktiem un nevis tikai uz apgalvojumu, minējumu vai vāju iespējamību; un

(c) nosakot kaitējumu vai tā draudus, "iekšzemes ražošana" tiek saprasta kā tāda, kas nozīmē līdzīgo preču vai konkurētspējīgo preču ražotājus kā vienotu veselumu, kuri darbojas Dalībvalsts teritorijā, vai tos, kuru kopējā līdzīgo vai konkurētspējīgo preču produkcijas izlaide sastāda kopējās šo preču iekšzemes ražošanas lielāko daļu.

2. (a) Izmeklēšanā, lai noteiktu, vai importa pieaugums ir radījis vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, kompetentās institūcijas novērtē visus atbilstošos objektīvos un skaitliskās izteiksmes faktorus, kam ir ietekme uz stāvokli šajā ražošanā, īpaši, attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, iekšzemes tirgus daļu, kuru pieaugošais imports ir atņēmis iekšzemes ražotājiem, izmaiņas tirdzniecības apjomos, ražošanā, ražīgumā, jaudu izmantošanā, peļņu un zaudējumus, un nodarbinātību.

(b) Lēmums, kas minēts a) apakšpunktā netiek pieņemts, ja vien šī izmeklēšana neparāda, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa pieaugumu un tā izraisīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Ja citi faktori, izņemot importa pieaugumu, rada kaitējumu iekšzemes ražošanai tajā pašā laikā, šāds kaitējums netiek saistīts ar importa pieaugumu.

(c) Kompetentas institūcijas nekavējoties publicē, atbilstoši 3.panta nosacījumiem, izmeklēšanā esošās lietas detalizētu analīzi, kā arī parāda izpētīto faktoru atbilstību.

5. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu. Ja tiek izmantots kvantitatīvais ierobežojums, šāds pasākumus nesamazina importa apjomu zem nesenā līmeņa, kas ir vidējais imports pēdējo trīs gadu laikā, attiecībā par kuru ir pieejami statistikas dati, ja vien netiek dots skaidrs pamatojums tam, ka atšķirīgs apjoms ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties pasākumus, kas būtu vispiemērotākie šādu mērķu sasniegšanai.

2. (a) Gadījumos, kad piegādātājām valstīm tiek piešķirta kvota, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, var censties panākt vienošanos attiecībā uz kvotu daļu piešķiršanu visām citām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese, piegādājot attiecīgo preci. Gadījumos, kad šī metode nav saprātīgi izmantojama, attiecīgā Dalībvalsts piešķir Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese preču daļu piegādē preces importa kopējā daudzuma vai vērtības proporcijās, ko piegādājušas Dalībvalstis iepriekšējā atskaites periodā, pienācīgi jāņem vērā faktori, kuri varētu būt ietekmējuši vai varētu ietekmēt tirdzniecību ar preci.

(b) Dalībvalsts var atkāpties no a) apakšpunkta nosacījumiem, ar nosacījumu, ka konsultācijas saskaņā ar 12.panta 3.punktu tiek noturētas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas aizgādībā, ko paredz 13.panta 3.punkts un, ka Komitejai tiek skaidri nodemonstrēts, ka

(i) imports no noteiktām Dalībvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā uz kopējo attiecīgās preces importa pieaugumu pārskata periodā,

(ii) atkāpšanās iemesli no a) apakšpunkta ir attaisnoti, un

(iii) šādas atkāpšanās apstākļi ir vienlīdzīgi visiem attiecīgās preces piegādātājiem. Jebkura šāda pasākuma ilgums netiek pagarināts ilgāk par sākotnējo termiņu saskaņā ar 7.panta 1.punktu. Augstāk minētā atkāpšanās nav atļauta nopietna kaitējuma draudu gadījumā.

6. pants

Pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

Kritiskos apstākļos, kur aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, Dalībvalsts var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atbilstoši pagaidu lēmumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kura laikā tiek pildīti 2.-7.pantiem un 12.pantam atbilstošie nosacījumi. Šādiem pasākumiem ir jāizpaužas kā paaugstinātiem tarifiem, kas nekavējoties jāatmaksā, ja turpmākajā izmeklēšanā, kas minēta 4.panta 2.punktā neatklājas, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 7.panta 1.,2. un 3.punktā.

7. pants

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ilgums un pārskats

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos. Šis laiks nepārsniedz četrus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu.

2. Termiņš, kas minēts 1.punktā, var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ka kompetentas importējošās Dalībvalsts varas institūcijas ir nolēmušas, atbilstoši 2., 3., 4. un 5.pantos noteiktajām procedūrām, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ir pierādījumi, ka ražošana pielāgojas, un, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 8. un 12.pantiem atbilstošie nosacījumi.

3. Kopējais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas laiks, ieskaitot jebkura pagaidu pasākuma piemērošanu, sākuma piemērošanas ilgumu un tā pagarinājumu, nepārsniedz astoņus gadus.

4. Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12.panta 1.punktam, ir ilgāks par vienu gadu, Dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Ja pasākuma ilgums pārsniedz trīs gadus, Dalībvalsts, kura piemēro šādu pasākumu, pārskata situāciju ne vēlāk kā pasākuma vidus posmā un, ja nepieciešams, atceļ to vai palielina liberalizācijas tempu. Pasākums, kas tiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu, nav vairāk ierobežojošs, kā tas bija sākuma perioda beigās, un to jāturpina liberalizēt.

5. Neviens iekšējā tirgus aizsardzības pasākums netiek piemērots vēlreiz attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, uz laika posmu, kas vienāds ar to, kurā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

6. Neskatoties uz 5.punkta nosacījumiem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ar 180 dienu ilgumu vai mazāk, var atkārtoti piemērot preces importam, ja:

(a) vismaz viens gads ir pagājis kopš iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas tās preces importam; un

(b) šāds iekšējā tirgus aizsardzības pasākums nav ticis piemērots tai pašai precei vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā tieši pirms šī pasākuma ieviešanas brīža.

8. pants

Koncesiju apjoms un citas saistības

1. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vai cenšas pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, cenšas uzturēt būtiski līdzvērtīgu koncesiju apjomu un citas savas saistības, kuras pastāv saskaņā ar GATT 1994 attiecībās starp to un eksportējošajām Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāds pasākums, atbilstoši 12.panta 3.punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecīgās Dalībvalstis var vienoties par jebkuru atbilstošu tirdzniecības kompensācijas pasākumu attiecībā uz pasākuma negatīvajām sekām to tirdzniecībai.

2. Ja konsultācijās saskaņā ar 12.panta 3.punktu nav panākta nekāda vienošanās 30 dienu laikā, tad cietušās eksportējošās Dalībvalstis ir tiesīgas, ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas, pārtraukt, pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās no dienas, kad Preču tirdzniecības padome saņēmusi rakstisku paziņojumu par apturēšanu, piemērot būtiski līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības saskaņā ar GATT 1994, attiecībā uz tās Dalībvalsts tirdzniecību, kura piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, pret kura pārtraukšanu Preču tirdzniecības padome neizturas noraidoši.

3. Pārtraukšanas tiesības, kas minētas 2.punktā, netiek izmantotas pirmajos trīs gados, kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums darbojas, ar nosacījumu, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums ir veikts importa absolūta pieauguma rezultātā un ka šāds pasākums atbilst šī Līguma nosacījumiem.

9. pants

Jaunattīstības valstu Dalībvalstis

1. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti attiecībā uz preci, kuras izcelsme ir jaunattīstības valsts dalībvalsts, ja vien tās attiecīgās preces importa daļa importējošajā Dalībvalstī nepārsniedz 3%, ar nosacījumu, ka jaunattīstības valstu Dalībvalstis ar mazāk nekā 3% importa daļu kopā sastāda ne vairāk kā 9% attiecīgās preces kopējā importa.2

2. Jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma termiņu uz laiku līdz diviem gadiem pēc maksimālā termiņa, kas paredzēts 7.panta 3.punktā. Neskatoties uz 7.panta 5.punkta nosacījumiem, jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības atkārtoti piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, pēc laika posma, kas vienāds pusei no tā laika posma, kura laikā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

10. pants

Pirms-XIX panta pieņemšanas eksistējušie pasākumi

Dalībvalstis izbeidz visus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kas veikti atbilstoši GATT 1947 XIX pantam, kas pastāvēja PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī ne vēlāk kā astoņus gadus pēc brīža, kad tie pirmo reizi tika piemēroti vai piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, tajā no abiem termiņiem, kas pienāk vēlāk.

11. pants

Noteiktu pasākumu aizliegšana un atcelšana

1. (a) Dalībvalsts neveic vai necenšas veikt jebkuru ārkārtas darbību attiecībā uz atsevišķu preču importu, kā noteikts GATT 1947 XIX pantā, ja vien šāda darbība neatbilst šī panta nosacījumiem, kas piemērota atbilstoši šim Līgumam.

(b) Turklāt, Dalībvalsts necenšas veikt, neveic vai neuztur nekādus patvarīgus eksporta ierobežojumus, organizētus marketinga pasākumus vai kādus citus līdzīgus pasākumus attiecībā uz eksportu vai importu.3,4 Tie ietver darbību, ko veic viena Dalībvalsts, kā arī darbību saskaņā ar līgumiem, vienošanām un nolīgumiem, kuru puses ir divas vai vairākas Dalībvalstis. Jebkurš šāds pasākums, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, ir jāsaskaņo ar šo Līgumu vai pakāpeniski jāsamazina atbilstoši 2.punktam.

(c) Šis Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kurus Dalībvalsts cenšas veikt, ir veikusi vai uzturējusi atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, izņemot XIX panta, un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumiem Pielikumā 1A, izņemot šī Līguma, vai atbilstoši protokoliem un līgumiem vai vienošanām, kas noslēgtas GATT 1994 ietvaros.

2. Pasākumu pakāpeniska samazināšana, kas minēta 1.(b) punktā, tiek veikta atbilstoši grafikiem, kurus attiecīgās Dalībvalstis iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 180 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šie grafiki paredz visus pasākumus, kas minēti 1.punktā, kas jāsamazina vai jāpadara atbilstošus šim Līgumam termiņā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kas pakļauti ne vairāk kā vienam specifiskam pasākumam uz vienu importējošo Dalībvalsti5, kura ilgums nepārsniedz 1999.gada 31.decembri. Par jebkuru šādu izņēmumu var abpusēji vienoties Dalībvalstu starpā, kuras ir tieši skartas un par kurām ir paziņots Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par tās pārbaudi un akceptēšanu 90 dienu laikā no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Pielikums šim Līguma norāda pasākumu, par kuru panākta vienošanās, kā to paredz šis izņēmums.

3. Dalībvalstis neveicina un neatbalsta sabiedrisko un privāto uzņēmumu nevalstisko pasākumu pieņemšanu vai uzturēšanu, kas līdzvērtīgi 1.punktā minētajiem.

12. pants

Notifikācija un konsultācijas

1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par:

(a) izmeklēšanas procesa uzsākšanu un tā iemesliem attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem;

(b) slēdziena izdarīšanu attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums;

(c) lēmuma pieņemšanu, lai piemērotu vai pagarinātu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu.

2. Gatavojot notifikācijas, kā minēts 1.(b) un 1.(c), Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai visu atbilstošo informāciju, kas ietver pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums, precīzu ietvertās preces aprakstu un ieteikto pasākumu, ierosināto ieviešanas datumu, plānoto ilgumu un pieaugošās liberalizācijas grafiku. Pasākuma pagarinājuma gadījumā, tiek sniegti arī pierādījumi, ka attiecīgā ražošana pielāgojas. Preču tirdzniecības padome vai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja var pieprasīt papildus informāciju, kādu tās uzskata par nepieciešamus, tai Dalībvalstij, kura ierosina piemērot vai pagarināt pasākumu.

3. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, nodrošina piemērotas iespējas iepriekšējām konsultācijām ar tām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese kā attiecīgās preces eksportētājiem, lai, cita starpā, pārbaudītu 2.punktā sniegto informāciju, apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un panāktu saprašanos par veidiem, kā sasniegt mērķi, kas noteikts 8.panta 1.punktā.

4. Dalībvalsts sagatavo notifikāciju Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai pirms pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas, kā minēts 6.pantā. Konsultācijas tiek sāktas tūlīt pēc pasākuma ieviešanas.

5. Par konsultāciju rezultātiem, kā par tiem minēts šajā pantā, kā arī par starp-termiņu pārbaudēm, kas minētas 7.panta 4.punktā, par jebkuru kompensācijas veidu, kas minēts 8.panta 1.punktā, un par ierosinātajām koncesiju apturēšanām un citām saistībām, kas minētas 8.panta 2.punktā, attiecīgās Dalībvalstis nekavējoties paziņo Preču tirdzniecības padomei.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par saviem likumiem, noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kā arī par jebkurām izmaiņām tajos.

7. Dalībvalstis, kas veic pasākumus, kā aprakstīts 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kuri pastāv PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, paziņo par šādiem pasākumiem Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

8. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par visiem likumiem, noteikumiem, administratīvajām procedūrām un par jebkuriem pasākumiem vai darbību, sakarā ar šo Līgumu, par ko nav paziņojušas citas Dalībvalsts, attiecībā uz kurām šis Līgums pieprasa sniegt šādus paziņojumus.

9. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par jebkuriem nevalstiskiem pasākumiem, kas minēti 11.panta 3.punktā.

10. Visas notifikācijas Preču tirdzniecības padomei, kā minēts šajā Līgumā, parasti tiek veiktas ar Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejas starpniecību.

11. Nosacījumi par notifikāciju šajā Līgumā nepieprasa kādai no Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana varētu traucēt likumu pildīšanu vai citādi darboties pret sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu, sabiedrisko vai privāto, komercinteresēm.

13. pants

Uzraudzība

1. Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja, kura darbojas Preču tirdzniecības padomes pilnvarojumā, kura ir atvērta līdzdalībai jebkurai Dalībvalstsi, kura parāda savu vēlēšanos darboties tajā. Komitejai ir sekojošas funkcijas:

(a) kontrolēt un sniegt gadskārtēju ziņojumu Preču tirdzniecības padomei par šī Līguma vispārējo īstenošanu un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai;

(b) konstatēt, pēc jebkuras skartās Dalībvalstis lūguma, vai šī Līguma procedūras prasības ir pildītas vai nav pildītas sakarā ar iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, un ziņot par saviem secinājumiem Preču tirdzniecības padomei;

(c) sniegt palīdzību Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, konsultācijās saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem;

(d) iepazīties ar pasākumiem, kas aptverti 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kontrolēt šādu pasākumu pakāpenisku samazināšanu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(e) pārbaudīt, pēc Dalībvalstis lūguma, kura veic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, vai ierosinājumi apturēt koncesijas vai citas saistības ir "būtiski līdzvērtīgs", un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(f) saņemt un pārbaudīt visas notifikācijas, kas sniegtas saskaņā ar šo Līgumu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei; un

(g) pildīt jebkuru citu funkciju sakarā ar šo Līgumu, kādu Preču tirdzniecības padome var noteikt.

2. Lai palīdzētu Komitejai veikt uzraudzības funkciju, Sekretariāts sagatavo gadskārtēju faktoloģisko ziņojumu par šī Līguma darbību, kas pamatojas uz notifikācijām un citu patiesu tās rīcībā esošu informāciju.

14. pants

Strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulējumu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulējumu, kas rodas sakarā ar šo Līgumu.  

Pielikums

Izņēmums, kas minēts 11. panta 2. punktā

Attiecīgās dalībvalstisPreceTermiņš
EK/JapānaPasažieru automašīnas, ārpus ceļu transporta līdzekļi, viegli komerciālie transporta līdzekļi, nelielas smagās automašīnas (līdz 5t), un tie paši transporta līdzekļi pilnīgi izjauktā veidā (CKD komplekti)

1999. gada 31.decembris

 ______________________________

1 Muitas savienība var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā viens veselums vai atsevišķas savienības dalībvalsts vārdā. Kad muitas savienība piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā vienots veselums, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu saskaņā ar šo Līgumu tiek balstītas uz pastāvošajiem nosacījumiem muitas savienībā kā vienotā veselumā. Kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots muitas savienības dalībvalsts vārdā, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu tiek balstītas uz pastāvošajiem apstākļiem, kas eksistē šajā dalībvalstī, un pasākums tiek ierobežots šajā dalībvalstī. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā sakarības starp GATT 1994 XIX pantu un XXIV panta 8.punktu.

2 Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par veikto darbību, saskaņā ar 9.panta 1.punktu.

3 Importa kvotu, kas tiek piemērota kā iekšējā tirgus aizsardzības pasākums atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem un šim Līgumam, pēc savstarpējas vienošanās var administrēt eksportējošā Dalībvalsts.

4 Līdzīgu pasākumu piemēri ietver eksporta vadību, eksporta cenu un importa cenu uzraudzības sistēmas, eksporta vai importa uzraudzību, obligātos importa karteļus un aizklātas eksporta vai importa licencēšanas shēmas, ja tās paredz aizsardzību.

5 Vienīgais šāds izņēmums, uz kuru ir tiesības Eiropas Kopienām, tiek norādīts šī Līguma Pielikumā.


1. B pielikums

Vispārējais līgums par pakalpojumu tirdzniecību  

Dalībvalstis,

Atzīstot pieaugošo pakalpojumu tirdzniecības nozīmi pasaules ekonomikas izaugsmei un attīstībai;

Vēloties izveidot daudzpusēju principu un noteikumu sistēmu pakalpojumu tirdzniecībai, lai paplašinātu šādu tirdzniecību atklātības un progresīvas liberalizācijas apstākļos, kā līdzekli visu tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunattīstības valstu attīstībai;

Vēloties savlaicīgi sasniegt progresīvi augstāku liberalizācijas līmeni pakalpojumu tirdzniecībā ar regulāru daudzpusēju sarunu raundu palīdzību, kuru mērķis ir visu dalībnieku interešu veicināšana uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem un nodrošināt visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlaikus pienācīgi respektējot nacionālās politikas mērķus;

Atzīstot Dalībvalstu tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu to teritorijās, lai īstenotu nacionālās politikas mērķus, un pastāvot atšķirībai pakalpojumu noteikumu attīstības pakāpēs dažādās valstīs, un sevišķi jaunattīstības valstu nepieciešamību izmantot šīs tiesības;

Vēloties nodrošināt pieaugošu jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un pakalpojumu eksporta paplašināšanu inter alia nostiprinot to iekšzemes pakalpojumu apjomu, kā arī efektivitāti un konkurētspēju;

Īpaši ievērojot vismazāk attīstīto valstu nopietnās grūtības sakarā ar to īpašo ekonomisko situāciju un attīstību, tirdzniecības un finansiālās vajadzības;

Ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DARBĪBAS SFĒRA UN DEFINĪCIJA

I pants

Darbības sfēra un definīcijas

1. Šis Līgums ir spēkā attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību.

2. Šī Līguma kontekstā pakalpojumu tirdzniecība tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana:

(a) no vienas Dalībvalstis teritorijas jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(b) vienas Dalībvalstis teritorijā jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu patērētājam;

(c) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot komerciālo pārstāvniecību jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot Dalībvalsts fizisko personu klātbūtni jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

3. Šī Līguma kontekstā:

(a) " Dalībvalstu pasākumi " nozīmē pasākumus, kurus veic:

(i) centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un varas institūcijas; un

(ii) nevalstiskās organizācijas, pildot saistības, kuras tām deleģējušas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai varas institūcijas;

Pildot savas saistības un pienākumus saskaņā ar Līgumu, katra Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģionālās un vietējās valdības un varas institūcijas un nevalstiskās organizācijas tās teritorijā ievēro minētās saistības un pienākumus;

(b) "pakalpojumi" ir jebkuri pakalpojumi jebkurā sektorā, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, realizējot valsts varas pilnvaras;

(c) "pakalpojums, kas sniegts, realizējot valsts varas pilnvaras" nozīmē jebkuru pakalpojumu, kas netiek sniegts uz komerciāliem pamatiem vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

II DAĻA

VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS UN DISCIPLĪNAS

II pants

Vislielākās labvēlības režīms

1. Attiecībā uz jebkuru šajā Līgumā ietverto pasākumu katra Dalībvalsts nekavējoties un bez nosacījumiem piešķir attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem statusu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir jebkuras citas valsts līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

2. Dalībvalsts var veikt pasākumu, kas neatbilst 1. paragrāfam, ar nosacījumu, ka šāds pasākums ir īpaši uzskaitīts pielikumā par II panta izņēmumiem un atbilst tā nosacījumiem.

3. Šī Līguma nosacījumi nekavē Dalībvalsti piešķirt vai sniegt priekšrocības kaimiņvalstīm, lai veicinātu pakalpojumu apmaiņu pierobežas zonu ietvaros, kuri tiek gan radīti, gan patērēti uz vietas.

III pants

Atklātība

1. Katra Dalībvalsts nekavējoties, izņemot ārkārtas situācijas, publicē vēlākais uz to spēkā stāšanās brīdi visus vispārējas piemērošanas pasākumus, kas attiecas uz šo Līgumu vai ietekmē tā darbību. Starptautiskie līgumi, kas attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, vai ietekmē to, un kuriem Dalībvalsts ir pievienojusies, arī tiek publicēti.

2. Ja publicēšana saskaņā ar 1. paragrāfu nav iespējama, šādu informāciju dara publiski pieejamu ar citiem līdzekļiem.

3. Katra Dalībvalsts nekavējoties un vismaz reizi gadā informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par jaunu likumu, noteikumu vai administratīvo norādījumu ieviešanu, vai izmaiņām pastāvošajos tiesību un normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecības kārtību, ko Dalībvalstij nosaka īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties atbild uz visiem jebkuras citas Dalībvalsts specifiskas informācijas pieprasījumiem attiecībā uz jebkuru no tās vispārējās piemērošanas pasākumiem vai starptautiskajiem līgumiem 1. paragrāfa izpratnē. Katra Dalībvalsts izveido arī vienu vai vairākus pieprasījumu izskatīšanas centrus, lai sniegtu specifisku informāciju pēc attiecīga pieprasījuma citām Dalībvalstīm par visiem šādiem jautājumiem, kā arī par tādiem, kuri ir pakļauti 3. paragrāfa paziņošanas kārtībai. Šādi pieprasījumu izskatīšanas centri tiek izveidoti divu gadu laikā no PTO Nodibināšanas līguma (šajā Līgumā saukts "PTO Līgums") stāšanās spēkā. Attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespējams pienācīgs tā laika ierobežojuma elastīgums, kurā jāizveido šādi pieprasījumu izskatīšanas centri un par to vienojas ar katru no jaunattīstības Dalībvalstīm atsevišķi. Pieprasījumu izskatīšanas centriem nav jābūt likumu un noteikumu depozitārijiem.

5. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par jebkuru pasākumu, ko veic jebkura cita Dalībvalsts un par kuru tā uzskata ka tas ietekmē šī Līguma darbību.

III  pants

Konfidenciālas informācijas izpaušana

Nekas šajā Līgumā nepieprasa Dalībvalstij konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm un kaitēt noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumiskajām komercinteresēm.

IV pants

Jaunattīstības valstu dalības paplašināšanās

1. Pieaugošā jaunattīstības Dalībvalstu piedalīšanās pasaules tirdzniecībā tiek nodrošināta ar dažādu Dalībvalstu sarunās definētām īpašām saistībām atbilstoši šī Līguma III un IV daļām, attiecībā uz:

(a) šo valstu iekšzemes pakalpojumu apjomu un to efektivitātes un konkurētspējas nostiprināšanu inter alia ar tehnoloģijas izmantošanu uz komerciāliem pamatiem;

(b) to pieejas uzlabošanu sadales kanāliem un informācijas tīkliem; un

(c) tirgus pieejamības liberalizāciju tiem sektoriem un piegādes veidiem, kuros pastāv to eksporta intereses.

2. Attīstītās Dalībvalstis un, iespēju robežās, arī citas Dalībvalstis izveido kontaktcentrus divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu pakalpojumu piegādātājiem pieeju informācijai saistībā ar attiecīgo tirgu un attiecībā uz:

(a) pakalpojumu piegādes komerciālajiem un tehniskajiem aspektiem;

(b) profesionālo kvalifikāciju reģistrāciju, atzīšanu un iegūšanu; un

(c) pakalpojumu tehnoloģijas pieejamību.

3. Īpaša prioritāte vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm tiek piešķirta 1. un 2. paragrāfu īstenošanā. Sevišķa uzmanība, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu īpašo ekonomisko situāciju, to attīstību un tirdzniecības un finansiālās vajadzības, jāpievērš nopietnām grūtībām, tām akceptējot sarunās panāktās specifiskās saistības.

V pants

Ekonomiskā integrācija

1. Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līguma pusi vai pievienoties šādam līgumam starp divām vai vairākām šāda līguma pusēm, ar nosacījumu, ka šādam līgumam ir:

(a) būtisks sektorāls segums1, un

(b) tajā noteikta būtisku apjomu nediskriminācija XVII panta nozīmē divu vai vairāku pušu starpā sektoros, kas aptverti saskaņā ar (a) apakšparagrāfu:

(i) likvidējot esošos diskriminējošos pasākumus, un/vai

(ii) aizliedzot jaunus un vēl vairāk diskriminējošus pasākumus

vai nu stājoties spēkā šim līgumam vai, pamatojoties uz saprātīgiem termiņiem, izņemot pasākumus, kas atļauti saskaņā ar XI, XII, XIV un XIV bis pantiem.

2. Novērtējot, vai nosacījumi saskaņā ar 1.(b) apakšparagrāfu ir ievēroti, var izteikt apsvērumus attiecībā uz līguma saistību ar ekonomiskās integrācijas plašāku procesu vai tirdzniecības liberalizāciju starp attiecīgajām valstīm.

3. (a) Ja jaunattīstības valstis ir tāda līguma puses, kurš aprakstīts 1. paragrāfā, jānodrošina elastīgums attiecībā uz nosacījumiem, kas aprakstīti 1. paragrāfā, sevišķi attiecībā uz tā (b) apakšparagrāfu, atbilstoši attiecīgo valstu attīstības līmenim gan vispārējā, gan individuālajos sektoros vai apakšsektoros.

(b) Neskatoties uz 6. paragrāfu, 1. paragrāfā minētā līguma gadījumā starp tikai un vienīgi jaunattīstības valstīm, daudz labvēlīgāka attieksme jāpiešķir juridiskajām personām, kas pieder vai kuras kontrolē fiziskās personas, kuras ir šāda līguma puses.

4. Jebkurš 1. paragrāfā aprakstītais līgums tiek veidots tā, lai nodrošinātu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kādu no Dalībvalstīm ārpus līguma nepalielinātu pakalpojumu tirdzniecības barjeru vispārējo līmeni attiecīgajos sektoros vai apakšsektoros, salīdzinājumā ar līmeni, kas ticis piemērots pirms šī Līguma.

5. Ja noslēgumā jebkura līguma paplašināšanā vai jebkurās nozīmīgās izmaiņās tajā, saskaņā ar 1. paragrāfu, Dalībvalsts nodomā atsaukt vai izmainīt specifisku saistību, kas neatbilst tās Grafikā noteiktajiem nosacījumiem un apstākļiem, tā vismaz 90 dienas iepriekš sniedz paziņojumu vai atsaukumu par šādām izmaiņām un spēkā ir procedūra, kas noteikta XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfos.

6. Jebkuras Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājam, kas ir atbilstoši 1. paragrāfā minētās līgumslēdzējas puses likumiem izveidota juridiska persona, ir tiesības uz attieksmi saskaņā ar šādu līgumu, ar nosacījumu, ka tas iesaistās reālās biznesa operācijās šādu līgumslēdzēju pušu teritorijā.

7. (a) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzējas puses, nekavējoties paziņo par jebkuru šādu līgumu un par šāda līguma paplašināšanu vai nozīmīgām izmaiņām tajā Pakalpojumu tirdzniecības padomei. Tās arī dara pieejamu Padomei jebkuru tās pieprasīto atbilstošu informāciju. Padome var izveidot darba grupu, lai tādejādi iepazītos ar šādu līgumu, tā paplašināšanu vai izmaiņām šajā līgumā un ziņotu Padomei par līgumu atbilstību šim pantam.

(b) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma, kas tiek īstenots noteiktā laika termiņā, līgumslēdzējas puses, periodiski ziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tā īstenošanu. Padome var izveidot darba grupu šādu ziņojumu izskatīšanai, ja tā uzskata šādas darba grupas izveidi par nepieciešamu.

(c) Pamatojoties uz darba grupu, kas minētas (a) un (b) apakšparagrāfos, ziņojumiem, Padome pēc saviem ieskatiem var sniegt pusēm rekomendācijas.

8. Dalībvalsts, kas ir kāda 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzēja puse, necenšas sev kompensēt tirdzniecības priekšrocības, kas šāda līguma darbības rezultātā varētu būt radušās kādai citai Dalībvalstij.

Vbis pants

Darba tirgu integrācijas līgumi

Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par tāda līguma pusi vai pievienoties tādam līgumam starp divām vai vairākām līguma pusēm, kurš nostiprina pilnīgu darba tirgu integrāciju2 starp līgumslēdzējām pusēm, ja vien šāds līgums:

(a) atbrīvo līgumslēdzēju pušu pilsoņus no prasībām par dzīvošanas un darba atļaujām;

(a) tiek darīts zināms Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

VI pants

Iekšzemes regulēšana

1. Sektoros, kur tiek izpildītas specifiskas saistības, katra Dalībvalsts nodrošina, ka visi vispārējās piemērošanas pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, tiek administrēti saprātīgā, objektīvā un taisnīgā veidā.

2. (a) Katra Dalībvalsts uztur vai ātrākajā iespējamajā laikā izveido tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, kuri pēc cietušā pakalpojuma piegādātāja lūguma nodrošina ātru pārbaudi, un attaisnotu attiecīgu tiesisko aizsardzību pret administratīvajiem lēmumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no organizācijas, kurai deleģētas attiecīgā administratīvā lēmuma pilnvaras, Dalībvalsts nodrošina, ka procedūras patiešām nodrošina objektīvu un taisnīgu pārbaudi.

(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai Dalībvalstij pieprasītu izveidot šādus tribunālus vai procedūras, ja tas ir neatbilstoši tās konstitucionālajai struktūrai vai tās tiesību sistēmas veidam.

3. Ja nepieciešams īpašs pilnvarojums pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašās saistības, Dalībvalsts kompetentās institūcijas saprātīgā laika posmā pēc pieteikuma iesniegšanas, kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes likumiem un noteikumiem, informē iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz šo iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma Dalībvalsts kompetentās institūcijas bez nevajadzīgas aizkavēšanās sniedz informāciju par iesnieguma statusu.

4. Lai nodrošinātu to, ka pasākumi, kas attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, neveidotu nevajadzīgas barjeras pakalpojumu tirdzniecībā, Pakalpojumu tirdzniecības padome ar attiecīgo institūciju, kuras tā izveido, starpniecību izstrādā jebkuras nepieciešamās disciplīnas. Šādu disciplīnu mērķis ir nodrošināt, ka šīs prasības inter alia :

(a) ir balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju piegādāt pakalpojumu;

(b) nav apgrūtinošākas nekā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti;

(c) licencēšanas procedūru gadījumā pašas nekļūst par ierobežojumu pakalpojuma piegādei.

5. (a) Sektoros, kuros Dalībvalsts ir uzņēmusies specifiskas saistības iekams stājušās spēkā disciplīnas, kuras izstrādātas šajos sektoros atbilstoši 4. paragrāfam, Dalībvalsts nepiemēro licencēšanas un kvalifikācijas prasības un tehniskos standartus, kuri anulē vai vājina šādas specifiskas saistības veidā,

(i) kas neatbilst kritērijiem 4.(a), (b) vai (c) apakšparagrāfos; un

(ii) kurus nav bijis iespējams pamatoti sagaidīt no šīs Dalībvalsts laikā, kad šajos sektoros tika izstrādātas specifiskās saistības.

(b) Nosakot, vai Dalībvalsts atbilst saistībām saskaņā ar 5.(a) paragrāfu, jāņem vērā atbilstošo starptautisko organizāciju3 starptautiski noteiktie standarti, ko piemēro šī Dalībvalsts.

6. Sektoros, kuros tiek pildītas specifiskas saistības attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, katra Dalībvalsts nodrošina adekvātas procedūras, lai pārbaudītu jebkuras citas Dalībvalsts profesionāļu kompetenci.

VII pants

Atzīšana

1. Ar nolūku pilnībā vai daļēji izpildīt pakalpojumu piegādātāju standartu vai pilnvarojuma, licencēšanas vai sertificēšanas kritērijus un atbilstoši 3. paragrāfa prasībām, Dalībvalsts var atzīt noteiktā valstī iegūto izglītību vai pieredzi, izpildītās prasības, vai piešķirtās licences vai sertifikātus. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt noteikta līgumā vai ar līgumu ar attiecīgo valsti, kā arī tā var tikt piešķirta atsevišķi.

2. Dalībvalsts, kura ir līguma vai 1. paragrāfā minētā līguma esoša vai paredzama līgumslēdzēja puse, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm sarunu ceļā vienoties par to pievienošanos šādam līgumam vai arī vienoties par līdzīgu līgumu noslēgšanu. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā paredz adekvātas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij pierādīt, ka arī pēdējās izglītība, pieredze, iegūtās licences un sertifikāti vai izpildītās prasības tās teritorijā, ir jāatzīst.

3. Dalībvalsts neizdara atzīšanu, piemērojot tās standartus vai pilnvarojuma kritērijus, tā, lai radītu diskrimināciju starp valstīm vai pakalpojumu piegādātāju licencēšanā vai sertificēšanā, vai slēptus ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībā.

4. Katra Dalībvalsts:

(a) 12 mēnešu laikā no pievienošanās brīža PTO Līgumam informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tajā pastāvošiem atzīšanas pasākumiem un konstatē, vai šādi pasākumi balstās uz tiem līgumiem un vienošanās, kuri minēti 1. paragrāfā;

(b) nekavējoties un cik vien savlaicīgi iespējams informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par sarunu sākumu attiecībā uz līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij izrādīt savu interesi par piedalīšanos sarunās pirms to būtiskas fāzes sākšanās;

(c) nekavējoties informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tās no jauna pieņemtajiem atzīšanas pasākumiem vai ievērojamām izmaiņām esošajos un konstatē, vai pasākumi pamatojas uz to līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu

5. Kur vien tas nepieciešams, atzīšanai jābūt balstītai uz kritērijiem, kas pieņemti daudzpusējas vienošanās rezultātā. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis darbojas kopā ar atbilstošajām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, lai izveidotu un pieņemtu vienotus starptautiskus atzīšanas standartus un kritērijus, kā arī kopējus starptautiskus standartus attiecīgo pakalpojumu tirdzniecības praksei un profesijām.

VIII pants

Monopoli un ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji

1. Katra Dalībvalsts nodrošina to, ka jebkurš monopola pakalpojuma piegādātājs tās teritorijā, piegādājot monopola pakalpojumu attiecīgajam tirgum, darbojas atbilstoši ll pantā noteiktajām attiecīgās Dalībvalsts saistībām un saskaņā ar specifiskajām saistībām.

2. Ja Dalībvalsts monopola piegādātājs tieši vai ar radniecīgas kompānijas starpniecību konkurē attiecīgās Dalībvalsts specifiskajām saistībām pakļauta pakalpojuma piegādē ārpus tā monopoltiesību apjoma, Dalībvalstij jānodrošina, lai šāds piegādātājs ļaunprātīgi neizmantotu savu monopolstāvokli darbojoties tās teritorijā neatbilstoši šīm saistībām.

3. Pēc tādas Dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir pamats uzskatīt, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma monopolpiegādātājs darbojas neatbilstoši 1. vai 2. paragrāfam, Pakalpojumu tirdzniecības padome var lūgt Dalībvalsti, kura izvirza, uztur vai pilnvaro šādu piegādātāju, sniegt specifisku informāciju attiecībā uz atbilstošajām operācijām.

4. Ja, pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, Dalībvalsts piešķir monopoltiesības attiecībā uz pakalpojuma piegādi, ko paredz tās specifiskās saistības, šai Dalībvalstij tas jāpaziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ieplānotās monopoltiesību piešķiršanas un tai jāpiemēro XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfi.

5. Šī panta nosacījumi ir spēkā arī ekskluzīvo piegādātāju gadījumā, ja Dalībvalsts, formāli vai reāli, (a) pilnvaro vai izvirza nelielu piegādātāju skaitu un (b) būtiski kavē konkurenci starp šiem piegādātājiem tās teritorijā.

IX pants

Biznesa prakse

1. Dalībvalstis atzīst, ka dažas pakalpojumu piegādātāju biznesa prakses, izņemot VIII pantam atbilstošās, var ierobežot konkurenci līdz ar to ierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

2. Ikviena Dalībvalsts pēc jebkuras citas Dalībvalsts pieprasījuma uzsāk konsultācijas, lai izbeigtu 1. paragrāfā aprakstīto praksi. Dalībvalsts, kurai izteikts pieprasījums, ar izpratni izturas pret šādu lūgumu un sadarbojas, sniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju par minēto jautājumu. Dalībvalsts, kurai izteikts šāds pieprasījums, atbilstoši saviem iekšzemes likumiem un atkarībā no apmierinošas vienošanās par tās konfidencialitātes aizsardzību no prasītājas Dalībvalsts puses, sniedz pēdējai arī citu pieejamu informāciju.

X pants

Ārkārtas drošības pasākumi

1. Jāpastāv daudzpusējām sarunām par ārkārtas drošības pasākumiem, kas pamatojas uz nediskriminācijas principu. Šādu sarunu rezultāti stājas spēkā ne vēlāk kā trīs gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

2. Laika posmā pirms 1. paragrāfā minēto sarunu rezultātu spēkā stāšanās, jebkura Dalībvalsts, neskatoties uz XXI panta 1. paragrāfa nosacījumiem, var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tās nodomu grozīt vai atcelt specifiskas saistības vienu gadu pēc saistību stāšanās spēkā; ar nosacījumu, ka Dalībvalstij jādara zināms Padomei iemesls, kāpēc grozījums vai atcelšana nespēj gaidīt trīs gadu periodu, kā to paredz XXI panta 1. paragrāfs.

3. 2. paragrāfa nosacījumi vairs nav spēkā trīs gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

XI pants

Maksājumi un naudas pārvedumi

1. Izņemot XII pantā paredzētos apstākļos, Dalībvalsts nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvedumiem un maksājumiem par tekošajām operācijām saistībā ar tās specifiskajām saistībām.

2. Nekas šajā Līgumā neierobežo Starptautiskā Valūtas fonda Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Fonda Līguma pantiem, ieskaitot maiņas operāciju izmantošanu, kuras atbilst Līguma pantiem, ar nosacījumu ka Dalībvalsts neuzliek ierobežojumus attiecībā uz jebkurām kapitāla operācijām, kas neatbilst tās specifiskajām saistībām sakarā ar šādām operācijām, izņemot gadījumus saskaņā ar XII pantu vai pēc Fonda lūguma.

XII pants

Ierobežojumi, lai aizsargātu maksājumu bilanci

1. Nopietnu maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību vai to draudu gadījumā, Dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, attiecībā pret kuru tā uzņēmusies specifiskas saistības, ieskaitot maksājumus vai pārvedumus par operācijām, kuras ir saistītas ar šādām specifiskām saistībām. Ar šo tiek atzīts, ka īpaši spaidīgi maksājuma bilances apstākļi Dalībvalstij, kura atrodas ekonomiskās attīstības procesā vai ekonomiskās pārejas periodā, var radīt nepieciešamību izmantot ierobežojumus, lai nodrošinātu inter alia tādu finansu rezervju līmeņa uzturēšanu, kas atbilst tās ekonomiskās programmas vai ekonomiskās pārejas īstenošanai.

2. Ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā:

(a) nediskriminē Dalībvalstu starpā;

(b) atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Līguma pantiem;

(c) izvairās no nevajadzīga kaitējuma jebkuras citas Dalībvalsts komerciālajām, ekonomiskajām un finansiālajām interesēm;

(d) nepārsniedz nepieciešamos, lai tiktu galā ar apstākļiem, kuri aprakstīti 1. paragrāfā;

(e) ir pagaidu rakstura un tiek pakāpeniski samazināti līdz ar 1. paragrāfā precizētās situācijas uzlabošanos.

3. Nosakot šādu ierobežojumu iedarbības sfēru, Dalībvalstis var piešķirt prioritāti to pakalpojumu piegādei, kuri ir būtiskāki to ekonomiskajām vai attīstības programmām. Tomēr šādi ierobežojumi netiek pieņemti vai uzturēti, lai aizsargātu īpašu pakalpojumu sektoru.

4. Par jebkuriem ierobežojumiem, kas pieņemti vai tiek uzturēti saskaņā ar 1. paragrāfu, vai jebkurām izmaiņām tajos, nekavējoties jāpaziņo Vispārējai Padomei.

5. (a) Dalībvalstis, kuras piemēro šī panta nosacījumus, nekavējoties konsultējas ar Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju par ierobežojumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu;

(b) Ministru Konference nosaka procedūras4 periodiskām konsultācijām ar mērķi dot iespēju sniegt attiecīgajām Dalībvalstīm tādas rekomendācijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām.

(c) Šādas konsultācijas novērtē attiecīgās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti un uzturēti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā inter alia tādus faktorus, kā:

(i) maksājuma bilances un ārējās finansiālās grūtības pēc to būtības un to apjomu;

(ii) konsultējošās Dalībvalsts ārējo ekonomisko un tirdzniecības vidi;

(iii) pieejamos alternatīvos korektīvos pasākumus.

(d) Konsultācijās jāiesaistās par jebkuru ierobežojumu atbilstību 2. paragrāfam, īpaši progresīvai pakāpeniskai ierobežojumu samazināšanai atbilstoši 2.(e) paragrāfam.

(e) Šādās konsultācijās visi statistiskie slēdzieni un citi fakti, kurus iesniedzis Starptautiskais Valūtas fonds attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņu, naudas rezervēm un maksājumu bilanci, tiek akceptēti un secinājumi tiek balstīti uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību novērtējuma, ko veic Fonds.

6. Ja Dalībvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, vēlas piemērot šī panta nosacījumus, Ministru Konference izveido pārbaudes procedūru un jebkuras citas vajadzīgās procedūras.

XIII pants

Valsts pasūtījums

1. II, XVI un XVII panti nav spēkā attiecībā uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, kas nosaka valdības aģentūru realizēto valsts pasūtījumu pakalpojumu sfērā valdības nolūkiem un nevis tālākai pārdošanai komerciālos nolūkos vai, lai tos izmantotu pakalpojumu piegādē komerciālai tirdzniecībai.

2. Jāveic daudzpusējas sarunas par pakalpojumu valsts pasūtījumu saskaņā ar šo Līgumu divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

XIV pants

Vispārējie izņēmumi

Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nedrīkst piemērot tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnota diskrimināciju starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šī Līguma noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai aizkavētu jebkuru Dalībvalsti pieņemt vai veikt pasākumus:

(a) kas ir nepieciešami sabiedriskās morāles aizsardzībai vai lai uzturētu sabiedrisko kārtību5;

(b) kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augus dzīvību vai veselību;

(c) kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību likumiem vai noteikumiem, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

(vi) viltus un krāpšanas gadījumu novēršanu, vai lai rīkotos pakalpojumu kontraktu saistību nepildīšanas seku gadījumos

(vii) atsevišķu personu privātās informācijas aizsardzību attiecībā uz ziņu par personību iegūšanu un izplatīšanu un individuālo personas lietu un rēķinu konfidencialitātes aizsardzību;

(viii) drošību;

(d) kas ir neatbilstoši XVII pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirības mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu6 tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz citu Dalībvalstu pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem;

(e) kas ir neatbilstoši II pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirība ir līguma par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts vai nosacījumu par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts jebkurā citā starptautiskajā līgumā vai līgumā, kuri ir saistoši Dalībvalstij.

XIV pants

Drošības izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

(a) pieprasītu jebkurai Dalībvalstij sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušana pēc tās uzskatiem, ir pretrunā ar šīs Dalībvalsts būtiskajām drošības interesēm;

(b) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības veikšanas, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

(i) attiecībā uz pakalpojumu piegādi, kas tieši vai netieši veikta lai ar to apgādātu militāru iestādi;

(ii) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem un to savienojumiem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

(iii) kas veikta valstij esot kara stāvoklī vai citos ārkārtējos starptautisko attiecību apstākļos;

(c) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības, kas tai jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu starptautiskās miera un drošības uzturēšanas nolūkos.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome tiek iespējami pilnā mērā informēta par pasākumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar 1.(b) un (c) paragrāfiem, kā arī par to izbeigšanu.

XV pants

Subsīdijas

1. Dalībvalstis atzīst, ka noteiktos apstākļos subsīdijām var būt postošas sekas attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību. Dalībvalstīm jāuzsāk sarunas, lai izstrādātu nepieciešamās daudzpusējās disciplīnas un izvairītos no šādām tirdzniecību postošām sekām7. Sarunas attiecas arī uz kompensācijas pasākumu piemērotību. Šādās sarunās atzīst subsīdiju lomu attiecībā uz jaunattīstības valstu programmām un ņem vērā Dalībvalstu, īpaši jaunattīstības Dalībvalstu, vajadzības, lai šajā jomā panāktu elastīgumu. Šādu sarunu nolūkā Dalībvalstis apmainās ar informāciju attiecībā uz visām pakalpojumu tirdzniecības subsīdijām, kuras tās piešķir saviem iekšzemes pakalpojumu piegādātājiem.

2. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka to ir negatīvi ietekmējusi citas Dalībvalsts subsīdija, var pieprasīt konsultāciju uzsākšanu ar šo Dalībvalsti par šo jautājumu. Pret šādiem lūgumiem jāizturas ar izpratni.

III DAĻA

SPECIFISKAS SAISTĪBAS

XVI pants

Tirgus pieejamība

1. Attiecībā uz tirgus pieejamību tādos pakalpojumu sniegšanas veidos kā norādīti I pantā, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tās Grafikā paredzētais režīms saskaņā ar noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem, par ko ir panākta attiecīgā vienošanās un kuri ir precizēti Grafikā.8

2. Sektoros, kuros tiek pildītas tirgus pieejamības saistības, pasākumi, kurus Dalībvalsts nedrīkst saglabāt vai uzsākt pamatojoties uz reģionālo dalījumu apakšgrupās, vai uz visu tās teritoriju, ja vien tas netiek citādi precizēts tās Grafikā, tiek definēti kā:

(a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi, vai nu skaitlisko kvotu formā, vai monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju formā, vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(b) pakalpojumu operāciju vai līdzekļu kopējo vērtību ierobežojumi skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(c) pakalpojumu operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu kopskaita ierobežojumi, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;9

(d) to fizisko personu kopskaita ierobežojumi, kuras var nodarbināt noteiktā pakalpojumu sektorā vai ko pakalpojumu sniedzējs drīkst nodarbināt un, kuras ir nepieciešamas un cieši saistītas ar īpašā pakalpojuma sniegšanu, izteikti skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(e) pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās noformēšanas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var darboties; un

(f) ārvalstu kapitāla dalības ierobežojumi, kas izteikti kā procentuāli maksimāli pieļaujamā ārvalstu kapitāla daļa, kā arī individuālā vai kopējā ārvalstu kapitāla vērtību summa.

XVII pants

Nacionālais režīms

1. Sektoros, kas definēti tās Grafikā, un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem un nepieciešamajām kvalifikācijām, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegšanu ietekmējošiem pasākumiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs, kā tas, kurš tiek attiecināts uz pašas līdzīgajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.10

2. Jebkura Dalībvalsts var izpildīt 1. paragrāfa prasību, attiecinot uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu formāli identisku vai formāli atšķirīgu režīmu, tāpat kā tā to attiecina uz līdzīgiem pašas pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

3. Formāli identiska vai formāli atšķirīga attieksme tiek uzskatīta par mazāk labvēlīgu, ja tā maina konkurences nosacījumus par labu Dalībvalsts pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem salīdzinājumā ar līdzīgiem jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

XVIII pants

Papildus saistības

Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par saistībām attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un kuras netiek ietvertas grafikā pamatojoties uz XVI vai XVII pantiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz kvalifikāciju, standartiem vai licencēšanas jautājumiem. Šādas saistības tiek iekļautas Dalībvalsts Grafikā.

IV DAĻA

PROGRESĪVA LIBERALIZĀCIJA

XIX pants

Sarunas par īpašajām saistībām

1. Atbilstoši šī Līguma mērķiem, Dalībvalstis iesaistās secīgos sarunu raundos, kuri tiks uzsākti ne vēlāk kā piecus gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpinās periodiski, lai sasniegtu pieaugošu augstāku liberalizācijas līmeni. Šādas sarunas tiek virzītas, lai mazinātu vai likvidētu pasākumu negatīvās sekas pakalpojumu tirdzniecībai, kā līdzeklis, kas nodrošina efektīvu tirgus pieejamību. Šis process notiek, lai veicinātu visu dalībnieku intereses uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, kā arī lai nodrošinātu visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru.

2. Liberalizācijas process notiek pienācīgi ievērojot nacionālās politikas mērķus un atsevišķo Dalībvalstu attīstības līmeni kopumā un atsevišķos sektoros. Jānodrošina atbilstošs elastīgums atsevišķām jaunattīstības Dalībvalstīm mazāka sektoru skaita atvēršanai, liberalizējot mazāku operāciju veidu skaitu, pieaugoši paplašinot tirgus pieejamību atbilstoši to attīstībai, un nodrošinot pieejamību to pakalpojumu tirgum ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot tādus nosacījumus, lai sasniegtu IV pantā minētos mērķus.

3. Katram sarunu raundam tiek noteikti galvenie virzieni un kārtība. Šādu galveno virzienu noteikšanas nolūkā Pakalpojumu tirdzniecības padome veic pakalpojumu tirdzniecības visaptverošu un sektorālu novērtējumu, pamatojoties uz šī Līguma mērķiem, arī IV panta 1. paragrāfā noteiktajiem. Sarunu galvenie virzieni nosaka modalitātes attieksmei pret liberalizāciju, ko Dalībvalstis kopš iepriekšējām sarunām veic autonomi, kā arī īpašajai attieksmei pret vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm saskaņā ar IV panta 3. paragrāfa nosacījumiem.

4. Progresīvās liberalizācijas process tiek īstenots katrā no šiem raundiem ar divpusēju, plurilaterālu vai daudzpusēju sarunu starpniecību, kuru mērķis ir palielināt specifisko saistību apjomu, kuras apņēmušās Dalībvalstis saskaņā ar šo Līgumu.

XX pants

Specifisko saistību grafiki

1. Katra Dalībvalsts grafikā nosaka specifiskās saistības, kuras tā uzņemas saskaņā ar šī Līguma III daļu. Attiecībā uz sektoriem, kuros šādas saistības tiek uzņemtas, katrs Grafiks precizē:

(a) tirgus pieejas noteikumus, ierobežojumus un nosacījumus;

(b) nacionālā režīma nosacījumus un kvalifikācijas;

(c) pasākumus attiecībā uz papildus saistībām;

(d) kur nepieciešams, šādu saistību izpildes termiņus; un

(e) šādu saistību spēkā stāšanās brīdi.

2. Pasākumi, kuri neatbilst gan XVI, gan XVII pantam, tiek ietverti ailē, kas attiecas uz XVI pantu. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka šis ieraksts rada nosacījumu vai attiecas arī uz XVII pantu.

3. Specifisko saistību grafiki tiek pievienoti šī Līguma pielikumā un veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

XXI pants

Grafiku modifikācija

1. (a) Dalībvalsts (šajā pantā saukta "modificējošā Dalībvalsts"), var modificēt vai atcelt jebkuras saistības savā Grafikā, jebkurā laikā trīs gadus pēc brīža, kad šīs saistības stājušās spēkā, atbilstoši šī panta nosacījumiem.

(b) Modificējošajai Dalībvalstij jāpaziņo par savu nodomu atbilstoši šim pantam modificēt vai atcelt saistības Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iecerētā modifikācijas vai atcelšanas datuma.

2. (a) Pēc jebkuras Dalībvalsts, kuras ieguvumiem saskaņā ar šo Līgumu var tiks nodarīts kaitējums (šajā pantā saukta "cietusī Dalībvalsts") ierosinātās modifikācijas vai atcelšanas, kura paziņota saskaņā ar 1.(b) paragrāfu, rezultātā, pieprasījuma modificējošā Dalībvalsts uzsāk sarunas, lai panāktu vienošanos par jebkuru nepieciešamo kompensējošo korekciju. Šādās sarunās un vienošanās procesā attiecīgās Dalībvalstis cenšas saglabāt vispārējo savstarpēji izdevīgo saistību līmeni, ne mazāk labvēlīgu tirdzniecībai, kā specifisko saistību Grafikos paredzēto pirms šādām sarunām.

(b) Kompensējošie pielāgojumi tiek veikti, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu.

3. (a) Ja nav panākta vienošanās starp modificējošo un jebkuru cietušo Dalībvalstīm pirms sarunām atvēlētā termiņa beigām, šādas cietušās Dalībvalstis var nodot lietu arbitrāžai. Jebkurai cietušajai Dalībvalstij, kura vēlas izmantot savas kompensācijas iegūšanas tiesības, ir jāpiedalās arbitrāžā.

(b) Ja neviena cietusī Dalībvalsts nav pieprasījusi arbitrāžu, modificējošajai Dalībvalstij ir tiesības īstenot ierosināto modifikāciju vai saistību atcelšanu.

4. (a) Modificējošā Dalībvalsts nedrīkst modificēt vai atcelt savas saistības, kamēr tā nav veikusi kompensējošos pielāgojumus atbilstoši arbitrāžas lēmumiem.

(b) Ja modificējošā Dalībvalsts īsteno ierosināto modifikāciju vai atcelšanu un neievēro arbitrāžas lēmumus, jebkura cietusī Dalībvalsts, kura ir piedalījusies arbitrāžā, var modificēt vai atcelt būtiski ekvivalentus ieguvumus atbilstoši šiem lēmumiem. Neskatoties uz II pantu, šāda modifikācija vai atcelšana var tikt īstenota vienīgi pret modificējošo Dalībvalsti.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome izstrādā procedūras Grafiku koriģēšanai vai modificēšanai. Jebkura Dalībvalsts, kura ir modificējusi vai atcēlusi plānotās saistības saskaņā ar šo pantu, modificē savu Grafiku atbilstoši šādām procedūrām.

V DAĻA

INSTITUCIONĀLI NOSACĪJUMI

XXII pants

Konsultācijas

1. Katra Dalībvalsts izturas ar izpratni un piešķir vienlīdzīgas konsultāciju iespējas jebkādu iebildumu gadījumā, ko izsaka jebkura Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību. Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU) ir spēkā attiecībā uz šādām konsultācijām.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kuram nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu ar 1. paragrāfā minēto konsultāciju starpniecību.

3. Dalībvalsts nevar atsaukties uz XVII pantu, vai nu saskaņā ar šo pantu vai XXIII pantu, attiecībā uz citas Dalībvalsts pasākumu, kas ietilpst starp tām pastāvošā starptautiskā līguma darbības sfērā attiecībā uz izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Ja Dalībvalstis nevar vienoties par to, vai pasākums ietilpst šāda starp tām noslēgta līguma darbības sfērā, abām Dalībvalstīm ir tiesības nodot šo lietu Pakalpojumu tirdzniecības padomei11. Padome savukārt nodod šo jautājumu arbitrāžai. Arbitrāžas lēmums ir galīgs un Dalībvalstīm saistošs.

XXIII pants

Strīdu noregulēšana un lēmumu izpilde

1. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkura cita Dalībvalsts nepilda savus pienākumus vai īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu, tai ir tiesības, nolūkā panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, atsaukties uz Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU).

2. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) uzskata, ka apstākļi ir pietiekoši nopietni un attaisno šādu rīcību, tā var pilnvarot Dalībvalsti vai Dalībvalstis pārtraukt pienākumu un specifisko saistību izpildīšanu pret jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm atbilstoši DSU 22. pantam.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkuri ieguvumi, ko tā būtu varējusi pamatoti iegūt saskaņā ar citas Dalībvalsts specifiskajām saistībām atbilstoši šī Līguma III daļai, tiek likvidēti vai mazināti cita pasākuma piemērošanas rezultātā, kurš nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, tā var atsaukties uz DSU. Ja DSB nolemj, ka pasākums ir likvidējis vai mazinājis šādus ieguvumus, cietušajai Dalībvalstij ir tiesības uz abpusēji apmierinošu strīda noregulējumu, pamatojoties uz XXI panta 2. paragrāfu, kurš var izpausties kā pasākuma modifikācija vai tā atcelšana. Gadījumā, ja attiecīgajām Dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos savā starpā, tiek piemērots DSU 22.pants.

XXIV pants

Pakalpojumu tirdzniecības padome

1. Pakalpojumu tirdzniecības padome veic funkcijas, kuras tai tiek deleģētas ar nolūku nodrošināt šī Līguma darbību un tuvināt tā mērķu izpildi. Padome var pēc saviem ieskatiem izveidot papildus organizācijas, ja tā uzskata, ka tas sekmēs tās funkciju pildīšanu.

2. Visu Dalībvalstu pārstāvji var piedalīties Padomē un, ja vien Padome nenolemj citādi, arī tās organizāciju darbībā.

3. Padomes priekšsēdētāju ievēl Dalībvalstis.

XXV pants

Tehniskā sadarbība

1. Dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, var izmantot IV panta 2. paragrāfā minēto kontaktcentru pakalpojumus.

2. Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm tiek sniegta daudzpusējā līmenī ar Sekretariāta starpniecību un par to lemj Pakalpojumu tirdzniecības padome.

XXVI pants

Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

Vispārējā padome nodrošina attiecīgas konsultāciju un sadarbības ar Apvienotajām Nācijām un tās specializētajām aģentūrām iespējas, kā arī iespēju sadarboties ar citām starpvaldību organizācijām, kuru kompetencē ir pakalpojumi.

VI DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

XXVII pants

Priekšrocību neattiecināšana

Dalībvalsts var atteikties attiecināt ieguvumus no šī Līguma:

(a) attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ja tā konstatē, ka pakalpojums ir sniegts no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai no Dalībvalsts teritorijas, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(b) jūras transporta pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ja tā konstatē, ka pakalpojumu sniedz:

(i) izmantojot kuģi, kurš ir reģistrēts atbilstoši valsts, kas nav Dalībvalsts, likumiem, vai tādas Dalībvalsts likumiem, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu, un

(ii) persona, kura pārvalda un/vai izmanto kuģi pilnībā vai daļēji, bet kura nāk no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai tādas Dalībvalsts, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(c) pakalpojuma piegādātājam — juridiskai personai, ja Dalībvalsts konstatē, ka šī persona nav citas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, vai arī, ka tas ir tādas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu.

XXVIII pants

Definīcijas

Šī Līguma nolūkā:

(a) " pasākums " nozīmē jebkuru Dalībvalsts pasākumu, likumu, noteikumu, procedūru, lēmumu, administratīvu rīcību, vai jebkuru citu tā formu;

(b) " pakalpojuma sniegšana " ir pakalpojuma ražošana, sadale, mārketings, pārdošana un nosūtīšana;

(c) " Dalībvalstu pasākumi , kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību" ietver pasākumus attiecībā uz:

(i) pakalpojuma pirkšanu, samaksu vai izmantošanu;

(ii) tādu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, ko pieprasa Dalībvalstis ar nolūku izdarīt publisko piedāvājumu;

(iii) Dalībvalstu personu klātbūtni, ieskaitot komerciālo pārstāvniecību, pakalpojuma sniegšanai citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) " komerciālā pārstāvniecība " nozīmē jebkuru biznesa veidu vai profesionālu nodibinājumu, ieskaitot

(i) juridiska biroja izveidošanu vai uzturēšanu, vai

(ii) pārstāvniecības vai filiāles izveidošanu un uzturēšanu pakalpojuma sniegšanas nolūkā Dalībvalsts teritorijā;

(e) pakalpojumu " sektors " nozīmē,

(i) attiecībā uz specifiskiem pakalpojumiem, vienu, vairākiem, vai visiem šī pakalpojuma apakšsektoriem, kā parādīts Dalībvalsts Grafikā,

(ii) citādi, pilnībā visu šī pakalpojuma sektoru, ieskaitot visus tā apakšsektorus;

(f) " citas Dalībvalsts pakalpojums " nozīmē pakalpojumu, kurš tiek sniegts

(i) no Dalībvalsts teritorijas vai Dalībvalsts teritorijā, vai jūras transporta gadījumā — ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši šādas citas Dalībvalsts likumiem, vai ar šādas citas Dalībvalsts personas — pakalpojuma sniedzējas palīdzību, tai pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

(ii) šīs citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību vai ar fizisko personu palīdzību;

(g) "pakalpojuma sniedzējs" nozīmē jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumu;12

(h) "pakalpojuma monopolsniedzējs" ir jebkuru kompānija vai privātpersona, kura attiecīgajā tirgū Dalībvalsts teritorijā ir pilnvarota, attiecīgās Dalībvalsts formāli nozīmēta, vai faktiski pastāv kā vienīgā šī pakalpojuma sniedzēja;

(i) "pakalpojuma patērētājs" nozīmē jebkuru personu, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

(j) "persona" nozīmē fizisku vai juridisku personu;

(k) "citas Dalībvalsts fiziska persona" nozīmē fizisku personu, kura dzīvo šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā, un kura atbilstoši šīs citas Dalībvalsts likumam:

(i) ir šīs citas Dalībvalstis pilsonis; vai

(ii) kurai ir tiesības uz pastāvīgu dzīvi šajā citā Dalībvalstī, tādas Dalībvalsts gadījumā,

1) kurai nav pamatiedzīvotāju; vai

2) kura attiecina pēc būtības vienādu režīmu uz saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uz saviem pilsoņiem attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, kā fiksēts tās uzņemšanā vai pievienošanās PTO Līgumam, ar nosacījumu, ka nevienai citai Dalībvalstij nav jāpiešķir šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem režīms, kas ir daudz labvēlīgāks, nekā to varētu piešķirt šī cita Dalībvalsts šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šāda paziņošana ietver apliecinājumu pret šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, uzņemoties atbilstoši tās likumiem un noteikumiem, tos pašus pienākumus, kādus Dalībvalsts pilda attiecībā uz saviem pilsoņiem;

(l) "juridiska persona" ir jebkura juridiska persona, kura attiecīgi izveidota, vai citādi organizēta atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas vai citā nolūkā, privātīpašumā vai valdības īpašumā esoša, ieskaitot jebkuru korporāciju, trestu, kooperatīvu, kopuzņēmumu, viena īpašnieka īpašumu vai asociāciju;

(m) "citas Dalībvalsts juridiska persona" nozīmē juridisku personu, kura ir vai nu:

(i) izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar šīs citas Dalībvalsts tiesību aktiem, un ir iesaistīta ievērojamās biznesa operācijās šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā; vai

(ii) pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību, kura pieder vai kuru kontrolē:

1) šīs Dalībvalsts fiziskās personas; vai

2) šīs citas Dalībvalsts juridiskās personas, kuras noteiktas i) apakšparagrāfā;

(n) juridiska persona

(i) "pieder" Dalībvalsts personām, ja vairāk nekā 50% kapitāla daļas tajā pilnībā pieder šīs Dalībvalsts personām;

(ii) tiek "kontrolēta" no Dalībvalsts personu puses, ja šādām personām ir tiesības iecelt savu direktoru vairākumu vai citādi likumiski vadīt to darbību;

(iii) ir "savstarpēji saistīta" ar citu personu, kad tā kontrolē pēdējo, vai to kontrolē šī cita persona, kā arī tad, kad pirmo un otro kopā kontrolē viena un tā pati persona;

(o) "tiešie nodokļi" sastāda visus kopējo ienākumu, kopējā kapitāla nodokļus, vai ienākuma vai kapitāla daļu nodokļus, ieskaitot īpašuma atsavināšanas peļņas nodokļus, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus.

XXIX pants

Pielikumi

Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

PIELIKUMI

Pielikums II pantam

Izņēmumi

Darbības sfēra

1. Šis pielikums precizē nosacījumus, atbilstoši kuriem Dalībvalsts, šim Līgumam stājoties spēkā, ir atbrīvota no tās saistībām saskaņā ar II panta 1. paragrāfu.

2. Jebkuri jauni atbrīvojumi, kas tiek piemēroti pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, tiek izskatīti saskaņā ar šī Līguma IX panta 3. paragrāfu.

Pārskats

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome izskata visus izņēmumus, kas ir piešķirti uz laiku ilgāku par 5 gadiem. Pirmais šāds pārskats tiek veikts ne vēlāk kā 5 gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

4. Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pārskatā:

(a) pārbauda, vai apstākļi, kuri izsauca izņēmuma nepieciešamību, vēl ir spēkā; un

(b) nosaka jebkura turpmākā pārskata datumu.

Izbeigšana

5. Dalībvalsts atbrīvojums no tās saistībām atbilstoši Līguma II panta 1. paragrāfam attiecībā uz īpašu pasākumu, izbeidzas datumā, kas ir noteikts izņēmumā.

6. Principā šādi atbrīvojumi nedrīkstētu pārsniegt 10 gadu termiņu. Jebkurā gadījumā, tie ir pakļauti sekojošiem tirdzniecības liberalizēšanas sarunu raundiem.

7. Dalībvalsts paziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei, beidzoties atbrīvojuma termiņam, ka Līgumam neatbilstošais pasākums ir padarīts atbilstošs šī Līguma II panta 1.paragrāfam.

II panta izņēmumu saraksti

[II panta 2. paragrāfa saraksti, par kuriem panākta vienošanās, tiks pievienoti PTO Līguma eksemplāram]

Pielikums par fizisko personu, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu, pārvietošanos

1. Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras ir Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji, un Dalībvalsts fiziskās personas, kuras nodarbina Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu.

2. Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē pieeju Dalībvalsts darba tirgum, tā nav spēkā arī pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

3. Saskaņā ar Līguma III un IV daļām, Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par specifiskām saistībām, kas piemērojamas attiecībā uz visu kategoriju fizisko personu pārvietošanos, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu. Fiziskām personām, kuras ir pakļautas specifiskām saistībām, ir atļauts sniegt pakalpojumus atbilstoši šo saistību nosacījumiem.

4. Līgums neattur Dalībvalsti no pasākumu piemērošanas, kas regulē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu tās robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar specifisko saistību nosacījumiem.13

Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem

1. Šis Pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē plānotu vai neplānotu gaisa transporta pakalpojumu tirdzniecību un tam pakārtotus pakalpojumus. Ar šo tiek apliecināts, ka jebkuras specifiskas saistības vai pienākumi saskaņā ar šo Līgumu nemazina vai neietekmē Dalībvalsts saistības atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī.

2. Līgums, ieskaitot tā strīdu noregulēšanas procedūras, nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) satiksmes tiesības, arī piešķirtas; vai

(b) pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmatošanu, izņemot, kā paredzēts šī pielikuma 3. paragrāfā.

3. Līgums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus;

(b) gaisa transporta pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

(c) kompjūteru rezervācijas sistēmu (CRS) pakalpojumus.

4. Līgumā paredzētās strīdu noregulēšanas procedūras var izmantot tikai tad, ja attiecīgās Dalībvalstis ir uzņēmušās pienākumus un specifiskas saistības un, ja strīdu noregulēšanas procedūru iespējas divpusējos un citos daudzpusējos līgumos vai nolīgumos ir izsmeltas.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome periodiski, vismaz reizi piecos gados, pārskata izmaiņas gaisa transporta sektorā un šī pielikuma darbību, lai spriestu par Līguma turpmāko piemērošanu šajā sektorā.

6. Definīcijas:

(a) "Lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumi" nozīmē pasākumus, kas veikti lidmašīnai vai tās daļā, kamēr tā ir izņemta no apkalpošanas un tie neietver tā saucamo līnijas uzturēšanu.

(b) "Gaisa transporta pakalpojumu pārdošana un mārketings" nozīmē attiecīgajai gaisa pārvadājumu organizācijai iespēju pārdot un brīvi tirgoties ar tās gaisa transporta pakalpojumiem, ieskaitot visus mārketinga aspektus, tādus kā tirgus izpēte, reklāma un sadale. Šie pasākumi neietver gaisa transporta pakalpojumu cenu noteikšanu, ne arī piemērojamos nosacījumus.

(c) "Kompjūteru rezervācijas sistēmas (CRS) pakalpojumi" nozīmē pakalpojumus, ko sniedz kompjuterizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa transporta grafikiem, pieejamību tām, samaksu un samaksas noteikumus, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes.

(d) "Satiksmes tiesības" nozīmē plānoto un neplānoto dienestu tiesības darboties un/vai pārvadāt pasažierus, kravu un pastu kompensācijai vai īrēt no teritorijas, virzienā uz to, tajā, vai pāri Dalībvalsts teritorijai, ieskaitot apkalpojamos centrus, veicamos maršrutus, pārvadājamās tirdzniecības veidus, paredzamo ietilpību, piemērojamos tarifus un to nosacījumus un gaisa līniju noteikšanas kritērijus, ieskaitot tādus kritērijus kā skaits, piederība un kontrole.

Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Darbības sfēra un definīcija

(a) Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē finansu pakalpojumus. Atsauce uz finansu pakalpojuma sniegšanu šajā pielikumā nozīmē pakalpojuma sniegšanu, kā noteikts Līguma I panta 2. paragrāfā.

(b) Līguma I panta 3. b) paragrāfa nolūkā, "pakalpojumi, kas sniegti, realizējot valsts varas pilnvaras " nozīmē sekojošo:

(i) pasākumus, ko veic centrālā banka vai monetārā institūcija vai arī jebkura juridiska persona, kas nodarbojas ar monetārās vai apmaiņas kursa politiku;

(ii) pasākumus, kas veido sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju piešķiršanas plānu likumiskās sistēmas daļu;

(iii) citus pasākumus, ko veic sabiedriska organizācija, lai atskaitītos vai lai garantētu, kā arī lai izmantotu valdības finansu resursus.

(c) Līguma I panta 3. b) apakšparagrāfa nolūkā, ja Dalībvalsts atļauj, ka jebkuru no pasākumiem, kas minēti šī paragrāfa (b)(ii) vai (b)(iii) apakšparagrāfos, veic tās finansu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot sabiedrisku organizāciju vai finansu pakalpojumu sniedzēju, "pakalpojumi" ietver šādus pasākumus.

(d) Līguma I panta 3.(c) apakšparagrāfs nav spēkā attiecībā uz pakalpojumiem, kurus aptver šis pielikums.

2. Iekšzemes regulēšana

(a) Neskatoties uz jebkuriem citiem Līguma nosacījumiem, Dalībvalsti neattur no pasākumu veikšanas saprātīgu iemeslu dēļ, ieskaitot investoru, depozitoru, politikas īstenotāju vai personu, kurām finansu pakalpojumu sniedzējs ir parādā nenosegto nodevu, aizsardzību, vai finansu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšanu. Ja šādi pasākumi neatbilst Līguma nosacījumiem, tie netiek izmantoti, lai izvairītos no Dalībvalsts saistībām vai pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

(b) Nekas Līgumā netiek interpretēts, lai pieprasītu Dalībvalsti izpaust informāciju attiecībā uz individuālo klientu lietām un rēķiniem vai attiecībā uz jebkuru konfidenciālu informāciju, vai informāciju par īpašumu, kāda ir juridisko organizāciju rīcībā.

3. Atzīšana

(a) Dalībvalsts var atzīt jebkuras citas valsts saprātīgus pasākumus, nosakot, kā Dalībvalsts pasākumi tiks piemēroti attiecībā uz finansu pakalpojumiem. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt pamatota ar līgumu vai vienošanos ar attiecīgo valsti, kā arī to var piešķirt atsevišķi.

(b) Dalībvalsts, kura ir šāda līguma vai vienošanās, kā minēts a) apakšparagrāfā, esošā vai paredzamā dalībniece, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vest sarunas attiecībā uz to pievienošanos šādiem līgumiem vai vienošanām, vai arī sarunas par līdzīgiem līgumiem vai vienošanām, atbilstoši apstākļiem, kuros būtu vienlīdzīga regulēšana, pārraudzība, šādas regulēšanas īstenošana, un, ja nepieciešams, procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp līguma vai vienošanās pusēm. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā sniedz vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij parādīt, ka šādi apstākļi eksistē.

(c) Ja Dalībvalsts ir pārdomājusi attiecībā uz jebkuras citas valsts saprātīgu pasākumu atzīšanu, VII panta 4.(b) paragrāfs nav spēkā.

4. Strīdu noregulēšana

Komisijas, kas izveidotas strīdu gadījumā par saprātīgiem jautājumiem un citiem finansu jautājumiem, veic nepieciešamo ekspertīzi atbilstoši strīdīgajam specifiskajam finansu pakalpojumam.

5. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) Finansu pakalpojums ir jebkurš finansiāla rakstura pakalpojums, kuru piedāvā Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējs. Finansu pakalpojumi ietver visus apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītos pakalpojumus, kā arī visus banku un citus finansu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu). Finansu pakalpojumi ietver sekojošas darbības:

Apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistītie pakalpojumi

(i) Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kolektīvo apdrošināšanu):

(A) dzīvības

(B) pārējā

(ii) Pārapdrošināšana un retrocesija;

(iii) Apdrošināšanas starpniecība, kā piemēram, brokeru un aģentu pakalpojumi;

(iv) Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, kā piemēram, konsultāciju, statistikas, riska novērtēšanas un pretenziju novērtēšanas pakalpojumi.

Banku un citi finansu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

(v) depozītu un citu atmaksājamu sabiedrisko naudas summu pieņemšana;

(vi) visa veida aizdevumi, ieskaitot patērētāja kredītu, hipotēku kredītu, arī komerciālo operāciju starpniecība un finansēšana;

(vii) finansu līzings;

(viii) visi maksājumu un naudas transmisijas pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes, maksāšanas un debeta kartes, ceļojumu čekus un bankas čekus;

(ix) garantijas un saistības;

(x) tirgojoties uz sava rēķina vai uz klientu rēķina, vai nu apmaiņas kārtībā, atklātā tirgū vai citādi, ar sekojošo:

(A) naudas tirgus dokumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, sertifikātus, depozītus);

(B) ārvalstu valūtu;

(C) atvasināto produkciju, ieskaitot, bet, neaprobežojoties ar futures & options ;

(D) valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentiem, ieskaitot swaps & forward rate vienošanās;

(E) tratas vērtspapīriem;

(F) citiem apgrozāmiem dokumentiem un finansu aktīviem, ieskaitot zelta stieņus.

(xi) piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijā, ieskaitot apņemšanos finansēt un aģenta pienākumu pildīšanu (valsts līmenī vai privāti) un pakalpojumu sniegšanu sakarā ar šādu emisiju;

(xii) naudas brokerēšana;

(xiii) aktīvu pārvalde, tāda kā skaidras naudas vai portfeļa pārvalde, visu kolektīvo investīciju formu pārvalde, pensiju fondu pārvalde, drošības, depozīta un kredīta pakalpojumi;

(xiv) norēķinu un klīringa pakalpojumi par finansu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasināto produkciju, un citus apgrozības spējīgus dokumentus;

(xv) citu finansu pakalpojumu sniedzēju finansu informācijas sniegšana un nodošana, finansu datu apstrāde un attiecīgās programmas;

(xvi) padomdevēju, starpnieku un citi finansu palīgpakalpojumi visa veida darbībai, kas uzskaitīta v) - xv) apakšparagrāfos, ieskaitot kredīta izskatīšanu un analīzi, investīciju un vērtspapīru portfeļa izpēti un padomus attiecībā uz uzkrājumiem un kopīgu pārstrukturēšanu un stratēģiju.

(b) Finansu pakalpojuma sniedzējs nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku Dalībvalsts personu, kura vēlas sniegt vai sniedz finansu pakalpojumus, bet termins "finansu pakalpojuma sniedzējs" neietver valsts iestādi.

(c) "Sabiedriska organizācija" nozīmē:

(i) Dalībvalsts valdības, centrālās bankas vai monetāro iestādi, vai iestādi, kura pieder vai kuru kontrolē Dalībvalsts, kura ir būtiski iesaistīta valdības funkciju vai darbības valdības vajadzībām veikšanā neietverot iestādi, kura ir būtiski iesaistīta finansu pakalpojumu sniegšanā uz komerciāliem nosacījumiem; vai

(ii) privātu iestādi, kura veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā valdība vai monetārā iestāde, pildot šādas funkcijas.

Otrais Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Neskatoties uz Līguma II pantu un II pielikumu par izņēmumiem 1.un 2. paragrāfiem, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, uzskaitīt šajā pielikumā pasākumus, kuri attiecas uz finansu pakalpojumiem, kuri neatbilst Līguma II panta 1. paragrāfam.

2. Neskatoties uz Līguma XXI pantu, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības attiecībā uz finansiālajiem pakalpojumiem vai daļu no tiem, kas ierakstīti tās Grafikā.

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome nosaka jebkuras procedūras, kas ir nepieciešamas 1.un 2. paragrāfu piemērošanai.

Pielikums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

1. II pants un pielikums ll panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kurš neatbilst vislielākās labvēlības režīmam, ko uztur Dalībvalsts, stājas spēkā starptautiskajai kuģniecībai, papildus pakalpojumiem un pieejai ostu iekārtām un to izmantošanai tikai:

(a) ja noteikts īstenošanas termiņš saskaņā ar Ministru lēmuma Par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem 4. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunām nav panākumu, Sarunu grupas par jūras transporta pakalpojumiem galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, iesniegšanas dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā nevienām specifiskām saistībām attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

3. Sākot no sarunu nobeiguma, kā minēts 1. paragrāfā, un pirms īstenošanas termiņa, Dalībvalsts var papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības šajā sektorā vai daļu no tām, bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz XXI panta nosacījumiem.

Pielikums par telekomunikācijām

1. Mērķi

Atzīstot telekomunikāciju pakalpojumu sektora specifiku, un īpaši, tā divējādo lomu, gan kā skaidri izteiktam ekonomiskās darbības sektoram, gan kā pamata izpausmes līdzeklim citām ekonomiskajām darbībām, Dalībvalstis ir vienojušās par sekojošo pielikumu, lai precizētu Līguma nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas skar valsts telekomunikāciju transporta tīklus, pieeju to pakalpojumiem un to izmantošanu. Attiecīgi, šis pielikums sniedz piezīmes un papildus nosacījumus Līgumā.

2. Darbības sfēra

(a) Šis pielikums ir spēkā visiem Dalībvalsts pasākumiem, kuri ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un to izmantošanai14.

(b) Šis pielikums nav spēkā pasākumiem, kuri ietekmē radio un televīzijas programmu kabeļu pārraidi.

(c) Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

(i) pieprasītu Dalībvalstij pilnvarot jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, izņemot tos, kas paredzēti pirmās Grafikā;

(ii) pieprasītu Dalībvalstij (vai — liktu Dalībvalstij obligāti pieprasīt no tās jurisdikcijā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem) nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, kuri kopumā netiek publiski piedāvāti.

3. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) "Telekomunikācijas" nozīmē signālu transmisiju un saņemšanu, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem.

(b) "Publiskie telekomunikāciju transporta pakalpojumi" nozīmē jebkurus Dalībvalsts precīzi formulētus vai darbojošos telekomunikāciju transporta pakalpojumus, kuri piedāvāti vispārējai publiskai lietošanai. Šādi pakalpojumi var inter alia ietvert telegrāfu, telefonu, teleksu un datu raidīšanu, kas tipiski ietver klienta sniegtās informācijas tūlītēju pārraidīšanu starp diviem vai vairākiem telpas punktiem bez izmaiņām klienta informācijas formā un saturā pārraidīšanas laikā.

(c) "Publiskie telekomunikāciju transporta tīkli" nozīmē publisko telekomunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina telekomunikācijas starp diviem un vairākiem noteiktajiem tīklu pārtraukuma — galapunktiem.

(d) "Interkorporatīvās komunikācijas" nozīmē telekomunikācijas, ar kuru palīdzību firmā sazinās firmas ietvaros, vai arī tās apakšstruktūru starpā, starp nodaļām un, saskaņā ar Dalībvalsts iekšzemes likumiem un noteikumiem, ar tās kontrolētajām firmām — filiālēm. Šajā nolūkā jēdzienus "apakšstruktūras", "nodaļas", un, kur tas piemērojams — "filiāles", ir jānosaka katrai Dalībvalstij. "Interkorporatīvās komunikācijas" šajā pielikumā izslēdz komerciālus un nekomerciālus pakalpojumus, kas tiek sniegti firmām, kuras nav ar tām saistītās apakšstruktūras, nodaļas vai filiāles, vai, kuri tiek piedāvāti klientiem vai potenciālajiem klientiem.

(e) Jebkurai atsaucei uz šī pielikuma paragrāfu vai apakšparagrāfu jāietver visas tā apakšnodaļas.

4. Atklātība

Šī Līguma III panta piemērošanas procesā katra Dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgā informācija par apstākļiem, kas ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīklu pakalpojumiem un to izmantošanu, ir publiski pieejama, ieskaitot: tarifus un citus pakalpojumu nosacījumus un apstākļus; tehnisko sakarību īpatnības šādos tīklos un pakalpojumos; informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par standartu, kuri ietekmē šādu pieeju un izmantošanu, sagatavošanu un pieņemšanu; apstākļus, kas attiecas uz terminālo vai citu iekārtu iesaistīšanu; un paziņošanas, reģistrācijas vai licenzēšanas prasības, ja tādas ir.

5. Pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošana.

(a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, pamatojoties uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un apstākļiem, kas nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumu, kas ietverts tās Grafikā. Šī saistība tiek piemērota inter alia paragrāfos (b) - (f).15

(b) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai šīs Dalībvalsts robežās vai aiz tām, ieskaitot privāti iznomātus sakaru kanālus, un tādā nolūkā nodrošina, saskaņā ar (e) un (f) paragrāfiem, ka šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts:

(i) pirkt vai nomāt un piesaistītu terminālo vai citas iekārtas, kuras ir savstarpēji saistītas ar tīklu un kuras ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus;

(ii) savstarpēji savienotu privāti iznomātos vai īpašumā esošos sakaru kanālus ar publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem vai ar sakaru kanāliem, kurus nomā vai kuri ir cita pakalpojuma sniedzēja īpašums; un

(iii) lai izmantotu pēc pakalpojuma sniedzēja izvēles darbojošos protokolus jebkura pakalpojuma sniegšanā, izņemot tos, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu publiski vispārpieejamus telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus.

(c) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēji var izmantot publiskos telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus informācijas kustībai tās robežās vai aiz tām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju interkorporatīvās komunikācijas, un, lai piekļūtu informācijai, kas atrodas datu bāzēs vai citādi uzglabātas tehniski nolasāmā formā jebkuras Dalībvalsts teritorijā. Par jebkuriem jauniem vai grozītiem pasākumiem, kurus veic Dalībvalsts, kas būtiski ietekmētu šādu izmantošanu, ir jāpaziņo un šie pasākumi ir apspriežami saskaņā ar šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

(d) Neskatoties uz iepriekšējo paragrāfu, Dalībvalsts var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sniegto ziņu drošību un konfidencialitāti atbilstoši prasībai, ka šādi pasākumi netiks piemēroti veidā, kas varētu radīt patvarīgus vai neattaisnotus diskriminējošus līdzekļus vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežošanu.

(e) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka nekādi nosacījumi netiek izvirzīti attiecībā uz pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošanu, izņemot tos, kas nepieciešami:

(i) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu publisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus, īpaši to spēju padarīt to tīklus vai pakalpojumus publiski vispārpieejamus;

(ii) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu tehnisko integritāti; vai

(iii) lai nodrošinātu, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji nesniedz pakalpojumus, ja vien tas nav atļauts atbilstoši saistībām Dalībvalsts Grafikā.

(f) Gadījumā, ja nosacījumi atbilst kritērijiem, kas noteikti (e) paragrāfā, pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem tie var ietvert:

(i) ierobežojumus attiecībā uz atkārtotu pārdošanu vai šādu pakalpojumu dalītu izmantošanu;

(ii) prasību izmantot specifiskas tehniskus interfeisus, ieskaitot interfeisu protokolus, šādu tīklu un pakalpojumu savstarpējai saslēgšanai;

(iii) nepieciešamības gadījumā prasības šādu pakalpojumu savstarpējas operativitātes veicināšanai un 7.(a) paragrāfā noteikto mērķu sasniegšanai;

(iv) katru terminālo vai citu iekārtu pieņemšanu, kuri ir savietojami ar tīklu un tehniskajām prasībām par šādu iekārtu iesaistīšanu šādos tīklos;

(v) ierobežojumus par privāti nomāto vai valdījumā esošo sakaru kanālu saslēgšanu ar šādiem tīkliem vai pakalpojumiem, ko izīrējis, vai, kuri pieder citam pakalpojumu sniedzējam; vai

(vi) paziņošanu, reģistrāciju un licencēšanu.

(g) Neskatoties uz iepriekšējiem šīs nodaļas paragrāfiem, jaunattīstības Dalībvalsts atbilstoši tās attīstības līmenim, nosaka nepieciešamos saprātīgos nosacījumus pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, lai nostiprinātu tās iekšzemes telekomunikāciju infrastruktūru un pakalpojumu apjomu un palielinātu to piedalīšanos starptautiskajā telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā. Šādi nosacījumi tiek precizēti Dalībvalsts Grafikā.

6. Tehniskā sadarbība

(a) Dalībvalstis atzīst, ka efektīva, attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ir būtiska to pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanai. Tādēļ Dalībvalstis apstiprina un veicina attīstīto un jaunattīstības valstu, to publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēju un citu struktūru iespējami plašu piedalīšanos starptautisko un reģionālo organizāciju attīstības programmās, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu un Starptautisko Rekonstrukcijas un Attīstības banku.

(b) Dalībvalstis veicina un atbalsta sadarbību telekomunikāciju jomā starp jaunattīstības valstīm starptautiskā, reģionālā un zemākajā reģionālajā līmenī.

(c) Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām Dalībvalstis iespēju robežās dara jaunattīstības valstīm pieejamu informāciju par telekomunikāciju pakalpojumiem un izmaiņām telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijā, lai palīdzētu nostiprināt šādu valstu iekšzemes telekomunikāciju pakalpojumu sektoru.

(d) Dalībvalstis īpaši apsver vismazāk attīstīto valstu iespējas ārvalstu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanā, tiem palīdzot tehnoloģijas nodošanā, apmācībā un citos pasākumos, kas atbalsta to telekomunikāciju infrastruktūras attīstību un to telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos.

7. Saistība ar starptautiskajām organizācijām un līgumiem

(a) Dalībvalstis atzīst starptautisko standartu nozīmi telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu globālā savietojamībā un telekomunikāciju tīklu savstarpējas sadarbības nozīmi un apņemas izstrādāt šādus standartus, izmantojot atbilstošo starptautisko institūciju darbību, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību un Starptautisko Standartizācijas organizāciju.

(b) Dalībvalstis atzīst starpvaldību un nevalstisko organizāciju un vienošanos lomu, nodrošinot iekšzemes un pasaules telekomunikāciju dienestu, īpaši Starptautiskās Telekomunikāciju apvienības, efektīvu darbību. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai konsultētos ar šādām organizācijām par jautājumiem, kas izriet no šī pielikuma īstenošanas.

Pielikums sarunām par pamata telekomunikācijām

1. II pants un pielikums par II panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kas neatbilst Dalībvalsts saglabātajam vislielākās labvēlības režīmam, stājas spēkā pamata telekomunikācijām tikai:

(a) izpildes dienā, kas jānosaka saskaņā ar Ministriju Lēmuma pie Sarunām par pamata telekomunikācijām 5. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunas nav bijušas sekmīgas, Sarunu grupas par pamata telekomunikācijām galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā attiecībā specifiskām saistībām par pamata telekomunikācijām, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

___________________________________

1 Šo nosacījumu saprot kā sektoru skaitu, ietekmēto tirdzniecības apjomu un piegādes veidus. Lai ievērotu šo nosacījumu, līgumi nedrīkst a priori paredzēt jebkura piegādes veida izslēgšanu.

2 Tipiski, ka šāda integrācija dod attiecīgo pušu pilsoņiem tiesības brīvi piekļūt līgumslēdzēju pušu darba tirgum un paredz pasākumus attiecībā uz samaksas noteikumiem, kā arī citus darba nosacījumus un sociālos pabalstus.

3 Termins "atbilstošās starptautiskās organizācijas" attiecas uz starptautiskajām institūcijām, kurās dalība ir atvērta vismaz atbilstošajām institūcijām no visām PTO Dalībvalstīm.

4 Ar šo tiek saprasts, ka 5. paragrāfa kontekstā minētās procedūras ir tādas pašas, kā GATT 1994 procedūras.

5 Izņēmums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai var būt tikai, ja kādas no sabiedrības pamatinteresēm ir pakļauta patiesiem un pietiekoši nopietniem draudiem.

6 Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu vai efektīvu tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu, ietver arī pasākumus, ko veic Dalībvalsts saskaņā ar tās nodokļu sistēmu, kura savukārt:

(i) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu piegādātājiem — nerezidentiem, atzīstot faktu, ka nerezidentu nodokļu saistības tiek noteiktas attiecībā uz ar nodokļiem apliekamajām precēm, kuras cēlušās vai atrodas Dalībvalstis teritorijā; vai

(ii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu Dalībvalsts teritorijā; vai

(iii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības pasākumus; vai

(iv) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu, kas sniegti Dalībvalsts teritorijā vai no citas Dalībvalsts teritorijas, patērētājiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu no tādiem patērētājiem, kas cēlušies no Dalībvalsts teritorijā esošiem avotiem;

(v) atšķir pakalpojumu piegādātājus, kas pakļauti nodokļiem par visā pasaulē ar nodokļiem apliekamām vienībām no citiem pakalpojumu piegādātājiem, atzīstot to starpā pastāvošo atšķirību nodokļa pamatojuma būtībā to starpā; vai

(vi) nosaka, piešķir vai sadala iedzīvotāju vai nozaru ienākumus, peļņu, guvumu, zaudējumus, atlaides vai kredītu starp radniecīgajām personām vai tās pašas personas nozarēm, lai aizsargātu Dalībvalsts nodokļu bāzi.

Nodokļu nosacījumi vai koncepcija XIV panta (d) paragrāfā un šajās piezīmēs tiek noteikti saskaņā ar nodokļu definīcijām un koncepcijām, vai ekvivalentām vai līdzīgām definīcijām un koncepcijām saskaņā ar tās Dalībvalsts iekšzemes likumiem, kura veic pasākumu.

7 Turpmākā darbības programma nosaka, kā un kādos termiņos, tiks rīkotas sarunas par šādām daudzpusēja rakstura disciplīnām.

8 Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības saistības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(a) apakšparagrāfā un, ja kapitāla robežšķērsošanas kustība ir paša pakalpojuma būtiska daļa, šī Dalībvalsts līdztekus uzņemas saistības šādas kapitāla kustības atļaušanai. Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(c) apakšparagrāfā, tā līdz ar to uzņemas saistības atļaut attiecīgā kapitāla pārvedumu uz tās teritoriju

9 2.(c) apakšparagrāfs neaptver Dalībvalstis pasākumus, kuri ierobežo ieguldījumus pakalpojumu piegādē.

10 Specifiskas saistības, kas minētas saskaņā ar šo pantu, netiek tā interpretētas, lai pieprasītu jebkurai Dalībvalstij kompensēt jebkurus zaudējumus, kuri izceļas sakarā ar attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts izcelsmi.

11 Attiecībā uz līgumiem par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kas pastāv PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī, šādu jautājumu var nodot Pakalpojumu tirdzniecības padomei tikai ar abu šī Līguma pušu piekrišanu.

12 Ja pakalpojumu nesniedz tieši juridiska persona, bet to sniedz izmantojot citas komerciālās pārstāvniecības formas, piemēram, nodaļas vai pārstāvniecības biroju, šādi pārstāvētajam pakalpojuma sniedzējam (t.i. juridiskai personai), tomēr jāizturas tā, kā tas paredzēts pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Līgumu. Šāds režīms attiecas uz pārstāvniecību, caur kuru pakalpojums tiek sniegts un tas nav jāattiecina uz jebkurām citām pakalpojumu sniedzēja apakšvienībām, kuras atrodas ārpus teritorijas, kur pakalpojums tiek sniegts.

13 Tikai un vienīgi vīzas pieprasīšanas fakts noteiktu Dalībvalstu fiziskām personām un nevis no citām Dalībvalstīm, netiek uzskatīts par ieguvuma mazināšanu vai likvidēšanu saskaņā ar specifiskajām saistībām.

14 Šis paragrāfs jāsaprot tādā nozīmē, ka katra Dalībvalsts nodrošina šī Pielikuma saistību piemērošanu valsts telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu piegādātājiem, ar jebkādiem šim nolūkam nepieciešamajiem pasākumiem.

15 Termins "nediskriminējošs" tiek saprasts kā tāds, kas attiecas uz vislielākās labvēlības un nacionālo režīmu, kā noteikts Līgumā, kā arī tāds, kas atspoguļo noteiktam sektoram atbilstošu specifisku termina pielietošanu, lai nozīmētu "nosacījumus un apstākļus, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti līdzīgu publisku telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu jebkuram citam lietotājam tādos pašos apstākļos".

PIELIKUMS 1 C

Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām

(ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību)

Dalībvalstis,

Vēloties samazināt izkropļojumus un kavēkļus starptautiskajā tirdzniecībā un ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī garantēt, lai pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšanai paši nekļūtu par barjerām likumīgai tirdzniecībai;

atzīstot nepieciešamību līdz ar to izstrādāt jaunus likumus un disciplīnas attiecībā uz:

(a) 1994. gada GATT pamatprincipu un attiecīgu starptautisko līgumu vai konvenciju, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesības, piemērojamību,

(b) adekvātu standartu un principu nodrošināšanu jautājumā par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistīto aspektu pieejamību, darbības sfērām un izmantošanu,

(c) efektīvu un piemērotu līdzekļu nodrošināšanu, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā atšķirības nacionālajās tiesību sistēmās,

(d) efektīvu un ātru procedūru nodrošināšanu starpvaldību strīdu daudzpusējai novēršanai un izšķiršanai, un

(e) pārejas pasākumiem, kuru mērķis ir maksimāla līdzdalība sarunu rezultātu īstenošanā;

atzīstot nepieciešamību pēc principu, likumu un disciplīnu daudzpusējas sistēmas, kas nodarbojas ar viltotu preču starptautisko tirdzniecību;

atzīstot, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir privāttiesības;

atzīstot nacionālo intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu sabiedriskās politikas pamatmērķus, ieskaitot uzdevumus attīstības un tehnoloģijas jomā;

atzīstot arī vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašās vajadzības pēc maksimālas elastības likumu un noteikumu īstenošanā šajās valstīs, kas tām ļautu radīt veselīgu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi;

uzsverot, cik nozīmīgas spriedzes mazināšanai ir padziļinātas saistības risināt strīdus par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem ar daudzpusējas procedūras starpniecību;

vēloties izveidot savstarpējas sadarbības attiecības starp PTO un Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (šajā Līgumā sauktu par WIPO) kā arī citām kompetentām starptautiskām organizācijām;

vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI UN PAMATPRINCIPI

1. pants

Pienākumu būtība un darbības sfēra

1. Dalībvalstis īsteno šī Līguma nosacījumus. Dalībvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šis Līgums, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses ietvaros brīvi izvēlēties piemērotas šī Līguma prasību izpildes metodes.

2. Šī Līguma nolūkiem termins "intelektuālais īpašums" attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, ko regulē II nodaļas 1.-7.sadaļa.

3. Dalībvalstis apņemas izturēties pret citu Dalībvalstu pilsoņiem saskaņā ar šī Līguma prasībām.1 Attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā citu Dalībvalstu pilsoņi tiek uztverti kā fiziskas vai juridiskas personas, kuras atbilst tiem tiesiskās aizsardzības piemērojamības kritērijiem, ko paredz Parīzes Konvencija (1967), Bernes Konvencija (1971), Romas Konvencija un Līgums par Intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, gadījumā, ja visas Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dalībvalstis ir šo konvenciju dalībvalstis.2 Jebkura Dalībvalsts, kas izmanto iespējas, ko sniedz Romas Konvencijas 5.panta 3.punkts vai 6.panta 2.punkts, saskaņā ar šo pantu prasībām par to Ar Tirdzniecību Saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padomei (TRIPS Padomei).

2. pants

Intelektuālā īpašuma konvencijas

1. Attiecībā uz šī Līguma II, III un IV nodaļu, Dalībvalstis ievēro Parīzes Konvencijas (1967) 1.-12. un 19.pantu.

2. Neviens šī Līguma I-IV nodaļas nosacījums neierobežo pastāvošās saistības, ko Dalībvalstis varētu būt uzņēmušās viena pret otru saskaņā ar Parīzes Konvenciju, Bernes Konvenciju, Romas Konvenciju un Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām.

3. pants

Nacionālais režīms

1. Katra Dalībvalsts piešķir citu Dalībvalstu pilsoņiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem pilsoņiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību3, atbilstoši izņēmumiem, kas jau attiecīgi paredzēti Parīzes Konvencijā (1967.), Bernes Konvencijā (1971.), Romas Konvencijā un Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un radioraidījumu organizācijām šī saistība ir spēkā vienīgi uz tiesībām, ko nosaka šis Līgums. Jebkura Dalībvalsts, kas saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem izmanto Bernes Konvencijas (1971) 6.pantā vai Romas Konvencijas 16.panta 1.(b) punktā fiksētās iespējas, par to informē TRIPS Padomi.

2. Dalībvalstis var izmantot izņēmuma gadījumus, ko attiecībā uz tiesvedību un administratīvajām procedūrām rezervē iepriekšējais 1.punkts (ieskaitot dienesta adreses noteikšanu vai pārstāvja nozīmēšanu kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros), bet vienīgi tad, ja šādi izņēmumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu to likumu un noteikumu ievērošanu, kuri nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem un ja šāda prakse netiek piemērota tādā veidā, ka tiek radīti slēpti ierobežojumi tirdzniecībai.

4. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību jebkuras priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, ko kāda Dalībvalsts piešķir jebkuras citas valsts pilsoņiem, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem tiek piešķirta visu citu Dalībvalstu pilsoņiem. Šis pienākums neattiecas uz jebkurām Dalībvalstu piešķirtām priekšrocībām, labvēlību, privilēģijām vai imunitāti, kas:

(a) izriet no vispārēja rakstura starptautiskiem līgumiem par juridisko palīdzību un likumu realizācijas nodrošināšanu, bet nav specifiski ierobežotas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību;

(b) piešķirtas atbilstoši Bernes Konvencijas (1971) vai Romas Konvencijas nosacījumiem, nosakot, ka piešķirtais režīms funkcionē nevis kā nacionālais režīms, bet gan kā režīms, kas piešķirts kādā citā valstī;

(c) attiecas uz izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju tiesībām, ko neparedz šis Līgums;

(d) izriet no starptautiskajiem līgumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuri stājušies spēkā pirms PTO Dibināšanas Līguma stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka par šādiem līgumiem ir informēta TRIPS Padome un ka tie nerada patvarīgu vai neattaisnotu diskrimināciju pret citu Dalībvalstu pilsoņiem.

5. pants

Daudzpusējie līgumi par aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu

Saistības, kas minētas 3. un 4.pantā, neattiecas uz procedūrām, ko paredz daudzpusējie līgumi, kas noslēgti WIPO aizbildniecībā un skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu.

6. pants

Tiesību izsmelšana

Strīdu noregulēšanai saskaņā ar šo Līgumu, atbilstoši iepriekšminētajiem 3. un 4.panta nosacījumiem nekas šajā Līgumā netiek izmantots, lai risinātu jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu.

7. pants

Mērķi

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizācijas nodrošināšanai jādod ieguldījums tehnoloģisko izgudrojumu veicināšanā un tehnoloģijas tālākā izplatīšanā, lai palielinātu ražotāju un tehnoloģisko zināšanu izmantotāju abpusēju izdevīgumu un tādā veidā sekmētu sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī tiesību un pienākumu līdzsvarošanā.

8. pants

Principi

1. Formulējot vai grozot savus likumus un noteikumus, Dalībvalsts var veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību un uzturu un veicinātu sabiedrības interesi par sektoriem, kas ir vitāli svarīgi tās sociāli ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, — ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem.

2. Var būt nepieciešami attiecīgi pasākumi, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu no tiesību īpašnieku puses vai tādas prakses izmantošanu, kas nepamatoti ierobežo tirdzniecību vai negatīvi ietekmē tehnoloģijas izplatīšanu starptautiskā mērogā (ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem).

II NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEEJAMĪBAS, DARBĪBAS SFĒRU UN IZMANTOŠANAS STANDARTI

1. sadaļa

AUTORTIESĪBAS UN AR TĀM SAISTĪTĀS TIESĪBAS

9. pants

Saistība ar Bernes Konvenciju

1. Dalībvalstis ievēro Bernes Konvencijas (1971) 1.-21.panta un tās Pielikuma prasības. Tomēr šis Līgums Dalībvalstīm nedod tiesības vai neuzliek pienākumus attiecībā uz tiesībām, kas fiksētas šīs Konvencijas 6.(bis) pantā vai tiesībām, kas atvasinātas no tā.

2. Autortiesību aizsardzība tiek attiecināta arī uz izteicieniem, bet ne uz idejām, procedūrām, darba metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.

10. pants

Datorprogrammas un datu apkopojumi

1. Datorprogrammas (gan tradicionālās (source code) vai objektorientētās (object code) tiek aizsargātas kā literāri darbi saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971).

2. Datu apkopojumi vai citi materiāli (gan izmantojami ar datora starpniecību, gan arī kādas citas formas), kas to satura izvēles vai izkārtojuma dēļ veido intelektuāli radošas vērtības, tiek aizsargātas kā tādas. Šāda aizsardzība, kas neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, nekaitē nekādām autortiesībām, kas nostiprinātas attiecībā uz pašiem datiem vai materiāliem.

11. pants

Nomas tiesības

Vismaz attiecībā uz datorprogrammām un kinematogrāfijas darbiem, Dalībvalsts nepiešķir autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem tiesības atļaut vai aizliegt to autordarbu oriģinālu vai kopiju publisku komerciālu iznomāšanu. Dalībvalsts tiek atbrīvota no šīm saistībām attiecībā uz kinematogrāfijas darbiem, ja vien iznomāšana nav novedusi pie plaši izplatītas šādu darbu kopēšanas, kas materiāli mazina ekskluzīvās reproducēšanas tiesības, kuras šajā Dalībvalstī ir garantētas autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem. Attiecībā uz datorprogrammām šīs saistības neattiecas uz nomu, ja pati programma nav būtisks nomas objekts.

12. pants

Aizsardzības termiņš

Gadījumos, kad darba (izņemot foto vai lietišķās mākslas darba) aizsardzības termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz kādu citu principu, un nevis fiziskās personas dzīves laiku, šāds termiņš ir vismaz 50 gadu no atļautās publikācijas kalendārā gada beigām, vai, ja 50 gadu laikā kopš darba radīšanas šāda atļauta publikācija nav notikusi, tad 50 gadus no darba radīšanas kalendārā gada beigām.

13. pants

Ierobežojumi un izņēmumi

Noteiktos īpašos gadījumos Dalībvalstis ievēro ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām, ja tas nav konfliktā ar darba normālu ekspluatāciju un bez iemesla nekaitē tiesību īpašnieka likumīgajām interesēm.

14. pants

Izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzība

1. Attiecībā uz sava izpildījuma ierakstīšanu fonogrammā izpildītājiem ir iespēja novērst šādas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: viņu neierakstītā izpildījuma ierakstīšanu un šāda ieraksta reproducēšanu. Izpildītājiem ir iespēja novērst arī šādas darbības, kas veiktas bez viņu atļaujas: bezkabeļu pārraides un viņu izpildījuma publiskas tiešraides.

2. Fonogrammu producentiem ir tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu viņu fonogrammu reproducēšanu.

3. Radioraidījumu organizācijām ir tiesības aizliegt sekojošas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: ierakstīšana, ierakstu reproducēšana, radioraidījumu tālāka bezkabeļu pārraidīšana, kā arī identisku televīzijas pārraižu publisku izplatīšanu. Ja Dalībvalstis radioraidījumu organizācijām nepiešķir šādas tiesības, tās pārraižu jautājumā autortiesību īpašniekiem dod iespēju novērst iepriekšminētās darbības saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971. g.) nosacījumiem.

4. 11.panta nosacījumi attiecībā uz datorprogrammām ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz fonogrammu producentiem un jebkuriem citiem fonogrammu tiesību īpašniekiem atbilstoši valstu likumiem. Ja 1994.gada 15. aprīlī Dalībvalstī ir spēkā tiesību īpašnieku objektīvas kompensācijas sistēma attiecībā uz fonogrammu nomu, tā var saglabāt šādu sistēmu ar nosacījumu, ka fonogrammu komerciālā noma nerada materiālu zaudējumu tiesību īpašniekiem, kam pieder reproducēšanas ekskluzīvās tiesības.

5. Aizsardzības termiņš, ko šis Līgums garantē izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ilgst vismaz līdz 50 gadu perioda beigām, skaitot no tā kalendārā gada beigām, kurā noticis ieraksts vai izpildījums. Aizsardzības termiņš, kas tiek atvēlēts atbilstoši 3.paragrāfam, ilgst vismaz 20 gadu no tā kalendārā gada beigām, kad notikusi pārraide.

6. Jebkura Dalībvalsts, attiecībā uz tiesībām, ko tai piešķir 1., 2. un 3.paragrāfs, var izvirzīt nosacījumus, ierobežojumus, izņēmumus un iebildumus, ciktāl to atļauj Romas Konvencija. Tomēr attiecībā uz izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām fonogrammās spēkā ir arī Bernes Konvencijas (1971) 18.panta nosacījumi (mutatis mutandis).

2. sadaļa

PREČU ZĪMES

15. pants

Aizsargājamais saturs

1. Jebkura zīme vai jebkura zīmju kombinācija, kas dod iespēju atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, var veidot preču zīmi. Šādām zīmēm, piemēram, vārdiem, kas ietver personu vārdus, burtus, skaitļus, figurālus elementus un krāsu kombinācijas, kā arī jebkurai šādu zīmju kombinācijai ir tiesības tikt reģistrētai par preču zīmi. Ja zīmes ir tādas, kas pēc savām īpašībām nedod iespēju izšķirt attiecīgās preces vai pakalpojumus, Dalībvalstis reģistrāciju var padarīt atkarīgu no atšķirtspējas, kas iegūtas to lietošanas gaitā. Dalībvalstis kā reģistrācijas nosacījumu var pieprasīt to, lai zīmes būtu vizuāli uztveramas.

2. 1.paragrāfs nav jāsaprot kā tāds, kas attur Dalībvalsti no preču zīmes reģistrācijas noraidīšanas uz citu iemeslu pamata, ar nosacījumu, ka tie nemazina Parīzes Konvencijas (1967) nosacījumu nozīmi.

3. Dalībvalstis var padarīt reģistrācijas iespējas atkarīgas no zīmes lietošanas. Tomēr faktiskā preču zīmes lietošana nav iemesls reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai. Pieteikumu nevar atteikt, vienīgi pamatojoties uz to, ka vēl trīs gadus pēc pieteikuma iesniegšanas nav notikusi plānotā zīmes lietošana.

4. Preču vai pakalpojumu raksturs, kuriem piemērojama preču zīme, nekādā gadījumā nevar radīt šķēršļus preču zīmes reģistrācijai.

5. Dalībvalstis publicē katru preču zīmi vai nu pirms tās reģistrēšanas, vai arī nekavējoties pēc tās reģistrācijas un nodrošina pietiekošas iespējas iesniegt lūgumus anulēt šo reģistrāciju. Turklāt Dalībvalstis var dot iespēju iepriekš iebilst pret preču zīmes reģistrāciju.

16. pants

Piešķirtās tiesības

1. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības neļaut visām trešajām pusēm, kuras nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, no identisku vai līdzīgu preču zīmju vai pakalpojumu zīmju izmantošanas tādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kas ir identiski vai līdzīgi tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta konkrētā preču zīme, ja šāda lietošana varētu izraisīt iespējamu neskaidrību. Ja identiskām precēm vai pakalpojumiem tiek izmantotas identiskas zīmes, ir iespējama neskaidra situācija. Iepriekšminētās tiesības nekaitē nevienām pastāvošām pirmtiesībām, kā arī neietekmē Dalībvalstu iespējas piešķirt tiesības, pamatojoties uz zīmes lietošanu.

2. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz pakalpojumiem. Lai noteiktu, vai preču zīme ir vispārzināma, Dalībvalstis ņem vērā zināšanas par preču zīmi attiecīgajā sabiedrības daļā, ieskaitot zināšanas attiecīgajā Dalībvalstī, kas ir iegūtas preču zīmes reklāmas kampaņas rezultātā.

3. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta, ar nosacījumu, ka šīs preču zīmes lietošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ar nosacījumu, ka šādas lietošanas rezultātā varētu ciest reģistrētās preču zīmes īpašnieka intereses.

17. pants

Izņēmumi

Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz tiesībām, ko piešķir preču zīme, — tādus kā aprakstošo terminu godīga lietošana, ar nosacījumu, ka šādu izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo pušu likumīgās intereses.

18. pants

Aizsardzības termiņš

Preču zīmes sākotnējā reģistrācija un katra reģistrācijas atjaunošana ir spēkā uz laiku, kas nav mazāks par septiņiem gadiem. Preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas reižu skaits nav ierobežots.

19. pants

Izmantošanas prasības

1. Ja, lai saglabātu reģistrāciju, tiek pieprasīta izmantošana, reģistrāciju var atcelt vienīgi pēc vismaz trīs gadus ilga, nepārtraukta zīmes neizmantošanas perioda, ja vien preču zīmes īpašnieks neuzrāda pamatotus iemeslus, kādēļ ir pastāvējuši šķēršļi šādai izmantošanai. Apstākļi, kas rodas neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas un kas rada šķēršļus preču zīmes izmantošanai, piemēram, importa ierobežojumi vai citas valdības prasības attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus aizsargā konkrētā preču zīme, tiek atzīti kā pamatoti iemesli zīmes neizmantošanai.

2. Gadījumā, ja preču zīmi izmanto kāda cita persona, bet šo rīcību kontrolē zīmes īpašnieks, tas atzīstams kā preču zīmes izmantošana reģistrācijas saglabāšanas nolūkā.

20. pants

Citas prasības

Preču zīmes lietošana tirdzniecībā netiek neattaisnoti kavēta ar īpašām prasībām, piemēram, lietošana kopā ar citu preču zīmi, lietošana kādā īpašā formā vai lietošana tādā veidā, kas ir nevēlams tās spējai atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Tas neizslēdz prasību, kas nosaka tādas preču zīmes lietošanu, kura identificē uzņēmumu, kas ražo preces vai pakalpojumus līdztekus tādai preču zīmei (bet bez saistības ar to), kas atšķir attiecīgās šī uzņēmuma specifiskās preces vai pakalpojumus.

21. pants

Licencēšana un tālāknodošana

Dalībvalstis var noteikt preču zīmju licencēšanas un tālāknodošanas apstākļus, ar to saprotot, ka preču zīmju obligātā licencēšana netiek pieļauta un ka reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības pārrakstīt preču zīmi ar vai bez attiecīgā, ar zīmi saistītā biznesa nodošanas zīmes jaunajam lietotājam.

3. sadaļa

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

22. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1. Šajā Līgumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek saprastas norādes, kas identificē preci, kura izgatavota kādas Dalībvalsts teritorijā vai šās teritorijas reģionā vai vietā, kur preces noteiktā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

2. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Dalībvalstis nodrošina ieinteresētās puses ar likumīgiem līdzekļiem, lai novērstu:

(a) jebkuru tādu līdzekļu izmantošanu preču noformēšanā vai prezentācijā, kas norāda vai uzvedina uz domām, ka minētā prece cēlusies ģeogrāfiskajā teritorijā, kas nav patiesā preces izcelsmes vieta, tā ka sabiedrība tiek maldināta attiecībā uz preces ģeogrāfisko izcelsmi;

(b) jebkuru lietošanu, kas ir negodīgas konkurences piemērs Parīzes Konvencijas (1967) 10.(bis)panta nozīmē.

3. Dalībvalsts, ja tās likumdošanas akti to atļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to pieprasa, ex officio atsaka vai atzīst par nederīgu tādas preču zīmes reģistrāciju, kas satur vai kura sastāv no ģeogrāfiskas izcelsmes norādes attiecībā uz precēm, kuru izcelsme nav saistīta ar norādīto teritoriju, un, ja izcelsmes norādes lietošanai preču zīmē šādām precēm šajā Dalībvalstī ir tāds raksturs, kas maldina sabiedrību par patieso izcelsmes vietu.

4. Aizsardzība saskaņā ar 1., 2 un 3.paragrāfa tiek piemērota pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas, lai arī ir burtiski patiess attiecībā uz teritoriju, reģionu vai vietu, kurā preces ir izgatavotas, sabiedrībai rada nepareizu iespaidu, ka preces rodas citā teritorijā.

23. pants

Papildu aizsardzība vīnu un spirtoto dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1. Katra Dalībvalsts nodrošina likumīgus līdzekļus ieinteresētajām pusēm, lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanu, vīnus identificējot kā vīnus, kas nav izgatavoti tajā vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, spirtotos dzērienus identificējot kā spirtotos dzērienus, kas patiesībā nav radušies vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, pat, ja preču patiesā izcelsme tiek norādīta vai ģeogrāfiskā norāde tiek lietota tulkojumā vai tiek lietota kopā ar izteicieniem tādiem kā "veids", "tips", "stils", "imitācija" vai tamlīdzīgi.4

2. Tādas preču zīmes reģistrācija vīniem, kura satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē vīnus, vai spirtotiem dzērieniem, saturot vai sastāvot no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē spirtotos dzērienus, tiek atteikta vai atzīta par nederīgu ex officio, ja Dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to lūdz, attiecībā uz vīniem vai spirtotiem dzērieniem, kuriem nav šādas izcelsmes.

3. Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā attiecībā uz vīniem aizsardzība tiek sniegta katrai norādei atbilstoši 22.panta 4.paragrāfa nosacījumiem. Katra Dalībvalsts nosaka praktiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētās homonīmās norādes tiek atšķirtas viena no otras, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt objektīvu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un novērst patērētāju maldināšanu.

4. Lai atvieglotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vīniem, TRIPS Padomē norisinās sarunas attiecībā uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu notifikācijas un reģistrācijas daudzpusējas sistēmas izveidošanas, kuru aizsardzība ir likumiska tajās Dalībvalstīs, kuras piedalās šajā sistēmā.

24. pants

Starptautiskās sarunas: izņēmumi

1. Dalībvalstis vienojas sākt sarunas, kuru mērķis ir palielināt atsevišķu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 23.pantu. Tālākminētā 4.-8.paragrāfa nosacījumus Dalībvalsts neizmanto, lai atteiktos no sarunām vai divpusēju un daudzpusēju līgumu slēgšanas. Šādu sarunu kontekstā Dalībvalstis apņemas izskatīt šo nosacījumu turpmāku piemērojamību attiecībā uz atsevišķām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru lietošana būtu šādu sarunu priekšmets.

2. TRIPS Padome kontrolē šīs Sadaļas nosacījumu piemērošanu; pirmā pārbaude notiks divu gadu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Jebkuram jautājumam, kas ietekmē saistību ievērošanu saskaņā ar šiem nosacījumiem, var tikt pievērsta Padomes uzmanība, kura pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par attiecīgo jautājumu, kurā nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu divpusēju vai plurilaterālu konsultāciju ceļā starp attiecīgajām Dalībvalstīm. Padome veic šādu darbību, tā kā var panākt vienošanos par šīs Sadaļas darbības veicināšanu un tās mērķu pilnveidošanu.

3. Īstenojot šo Sadaļu, Dalībvalsts neierobežo to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas šajā Dalībvalstī pastāvēja neilgi pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.

4. Nekas šajā Sadaļā neprasa no Dalībvalsts novērst citas Dalībvalsts noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ilgstošu vai līdzīgu lietošanu, kas identificē vīnus vai spirtotos dzērienus saistībā ar jebkura tās pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja precēm vai pakalpojumiem, kuri ir ilgstoši lietojuši šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tām pašām vai ar saistītām precēm vai pakalpojumiem šīs Dalībvalstis teritorijā vai nu a) vismaz 10 gadus pirms 1994.gada 15.aprīļa vai b) labticīgi pirms šī datuma.

5. Ja preču zīme ir tikusi labticīgi piemērota vai reģistrēta, vai ja labticīgi ir iegūtas tiesības uz preču zīmi, vai:

(a) pirms šo nosacījumu piemērošanas datuma šajā Dalībvalstī, kā noteikts VI nodaļā; vai

(b) pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī;

tad pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šīs Sadaļas prasības, nekavē tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu, vai tiesībām lietot šo preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

6. Šī Sadaļa neuzliek par pienākumu Dalībvalstij piemērot tos šīs Sadaļas nosacījumus attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalstis ģeogrāfiskās izcelsmes norādi precēm vai pakalpojumiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska ar terminu, kas šīs Dalībvalstis teritorijā sarunvalodā parasti tiek lietots kā vispārpieņemts apzīmējums šāda veida precēm vai pakalpojumiem. Dalībvalstij netiek uzlikts pienākums piemērot šīs Sadaļas nosacījumus pret jebkuras citas Dalībvalstis ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz vīna produktiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska parasti lietotam vīnogu šķirnes nosaukumam, kas eksistē šīs Dalībvalsts teritorijā laikā, kad stājas spēkā PTO Līgums.

7. Dalībvalsts var noteikt, ka jebkurš pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar šo Sadaļu, par preču zīmes lietošanu vai reģistrāciju, ir jāiesniedz piecu gadu laikā pēc tam, kad šajā Dalībvalstī ir kļuvis vispārzināms fakts par aizsargātās norādes nelabvēlīgu izmantošanu; vai piecu gadu laikā pēc preču zīmes reģistrācijas šajā Dalībvalstī, ar nosacījumu, ka preču zīme uz to laiku tiek publicēta; ja publikācija notiek, pirms ir kļuvusi vispārzināma nelabvēlīgā izmantošana šajā Dalībvalstī, ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde netiek izmantota vai reģistrēta negodprātīgi.

8. Šīs Sadaļas nosacījumi nekādā veidā neierobežo nevienas personas tiesības izmantot tirdzniecībā šīs personas vārdu vai šīs personas uzņēmuma iepriekšējā īpašnieka vārdu, izņemot gadījumu, ja šāds vārds tiek izmantots tādā veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.

9. Šis Līgums neuzliek saistības aizsargāt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras to izcelsmes zemē netiek aizsargātas, kuru aizsardzība tiek apturēta, vai arī kuras šajā valstī ir atzītas par nelietojamām.

4. sadaļa

RŪPNIECISKAIS DIZAINS

25. pants

Aizsardzības prasības

1. Dalībvalstis nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem vai oriģināliem rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dalībvalstis var noteikt, ka dizaina paraugi nav uzskatāmi par jauniem vai oriģināliem, ja nav konstatējamas ievērojamas atšķirības no zināmiem dizaina paraugiem vai zināmu dizaina iezīmju kombinācijām. Dalībvalstis var noteikt, ka šīda aizsardzība netiek attiecināta uz dizaina paraugiem, kas būtībā ir izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem.

2. Katra Dalībvalsts nodrošina, ka prasības tekstila dizaina aizsardzības garantēšanai, konkrēti attiecībā uz jebkurām izmaksām, pārbaudi vai publikācijām, bez attaisnojuma nemazina iespēju meklēt un iegūt šādu aizsardzību. Dalībvalstīm ir brīvas tiesības pildīt šo prasību, izmantojot rūpnieciskā dizaina likumus vai autortiesību likumus.

26. pants

Aizsardzība

1. Aizsargāta rūpnieciskā dizaina parauga īpašniekam ir tiesības atturēt trešās puses, kurām nav dota īpašnieka atļauja, no tādu preču izgatavošanas, pārdošanas vai importēšanas, kurš ir vai kas iemieso tādu dizainu, kas ir aizsargātā dizaina parauga kopija vai lielā mērā kopija, ja šāda darbība tiek veikta komerciālos nolūkos.

2. Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus rūpnieciskā dizaina aizsardzībai, ievērojot nosacījumu, ka šādi izņēmumi nepamatoti nerada pretrunu ar aizsargāto rūpnieciskā dizaina paraugu parasto izmantošanu un bez pamatojuma neierobežo aizsargātā dizaina parauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

3. Spēkā esošās aizsardzības ilgums ir vismaz 10 gadi.

5. sadaļa

PATENTI

27. pants

Patentējamais saturs

1. Atbilstoši 2. un 3.paragrāfa nosacījumiem patentējami ir jebkuri izgudrojumi (izstrādājumi vai darba procesi) visās tehnoloģijas jomās, ar nosacījumu, ka tie ir jauni, radoši un rūpnieciski pielietojami.5 Atbilstoši 65.panta 4.paragrāfam, 70.panta 8.paagrāfam un šī Panta 3.paragrāfam patenti ir reģistrējami un patenta tiesības tiek piešķirtas bez diskriminācijas attiecībā uz izgudrojuma vietu, tehnoloģijas jomu un to, vai preces tiek importētas vai ražotas uz vietas.

2. Dalībvalstis var atteikt patentēšanu tādiem izgudrojumiem, kuru komerciālās izmantošanas novēršana to teritorijā ir nepieciešama, lai uzturētu sabiedrisko kārtību vai morāli, tai skaitā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību; vai novērstu nopietnu kaitējumu apkārtējai videi, ar nosacījumu, ka šāds atteikums netiek pamatots vienīgi ar šo valstu likumiem, kas aizliedz šādu izmantošanu.

3. Dalībvalstis var izslēgt no patentējamo izgudrojumu saraksta arī:

(a) diagnostikas, terapijas un ķirurģiskas metodes cilvēku vai dzīvnieku ārstēšanai;

(b) augus un dzīvniekus (ne mikroorganismus) un bioloģiskus procesus augu vai dzīvnieku producēšanai, kas nav nebioloģiski un mikrobioloģiski. Tomēr, Dalībvalstis nodrošina augu sugu aizsardzību ar patentu vai efektīvas sui generis sistēmas palīdzību, vai arī ar abu šo sistēmu kombināciju. Šī apakšpunkta nosacījumi tiek pārskatīti četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

28. pants

Piešķirtās tiesības

1. Patents dod tā īpašniekam šādas ekskluzīvas tiesības:

(a) ja patenta saturs ir izstrādājums, — neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izgatavot, lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt6 šo izstrādājumu;

(b) ja patenta saturs ir process, — neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izmantot šo procesu un lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt vismaz izstrādājumu, kas iegūts tieši šī procesa rezultātā.

2. Patenta īpašniekiem ir arī tiesības piešķirt patentu citai personai vai nodot to pēctecības kārtībā un noslēgt attiecīgus licences līgumus.

29. pants

Nosacījumi patenta pieprasītājiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai persona, kas iesniedz pieteikumu patenta reģistrācijai, izpauž izgudrojuma detaļas pietiekami skaidri un pilnīgi, lai šo izgudrojumu attiecīgajā jomā kompetenta persona spētu to praktiski īstenot. Tās var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam norādīt vislabāko veidu, kādā šis izgudrojums īstenojams, kas izgudrotājam ir zināms iesniegšanas dienā vai, ja tiek pieprasīta prioritāte, pirms iesnieguma prioritātes datuma.

2. Dalībvalstis var pieprasīt no patenta pieteikuma iesniedzēja sniegt informāciju attiecībā uz autora attiecīgajiem iesniegumiem ārvalstīs un tur piešķirtajiem patentiem.

30. pants

Izņēmumi attiecībā uz piešķirtajām tiesībām

Dalībvalstis var piešķirt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, ko sniedz patents, ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi bez iemesla nerada pretrunu ar patenta parastu izmantošanu un bez iemesla neierobežo patenta īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

31. pants

Citi izmantošanas gadījumi bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma

Ja Dalībvalsts likumi pieļauj patenta satura citādu izmantošanu7 bez tiesību īpašnieka atļaujas, tai skaitā ja to izmanto valdība vai trešās puses, kas ieguvušas valdības atļauju, tiek respektēti sekojoši nosacījumi:

(a) atļauja šādai izmantošanai tiek izskatīta, ievērojot tās individuālo kvalitāti;

(b) šāda izmantošana var tikt atļauta vienīgi tad, ja ieteiktais izmantotājs pirms šādas izmantošanas ir centies iegūt atļauju no tiesību īpašnieka uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, bet šādi centieni ir bijuši nesekmīgi būtiski ilgā laika periodā. Dalībvalsts no šīs prasības var atteikties valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos, vai publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā. Valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos tiesību īpašniekam tomēr par to tiek paziņots, cik vien ātri ir praktiski iespējams. Publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā, ja valdība vai līguma slēdzējs, neiepazīstoties ar patentu, zina vai tam ir acīmredzams pamats zināt, ka valdība vai valdības uzdevumā tiek vai tiks izmantots spēkā esošs patents, tiesību īpašniekam par to tiek paziņots nekavējoši;

(c) šādas izmantošanas apjoms un ilgums tiek attiecināts vienīgi uz to nolūku, kādam tā tika atļauta, un pusvadītāju tehnoloģijas gadījumā iespējama vienīgi publiska nekomerciāla izmantošana vai kompensācija pēc tam, kad kāda rīcība tiesiski vai administratīvi ir tikusi atzīta kā konkurenci ierobežojoša.

(d) šāda izmantošana nav ekskluzīva;

(e) šāda izmantošana nav nododama citām personām, izņemot kopā ar to uzņēmuma daļu vai reputāciju, kas saistīta ar šādu izmantošanu;

(f) jebkura šāda izmantošana tiek atļauta, lai vispirms apgādātu Dalībvalsts iekšzemes tirgu, kas atļauj šādu izmantošanu;

(g) atļauju šādai lietošanai ir iespējams izbeigt atbilstoši šādi pilnvarotu personu likumīgo interešu adekvātai aizsardzībai, ja un kad apstākļi, kas pie tā noveduši, vairs nepastāv un to atkārtošanās nešķiet iespējama. Kompetentai institūcijai ir tiesības pārbaudīt, pamatojoties uz motivētu lūgumu, šo apstākļu turpmāko eksistenci;

(h) tiesību īpašniekam tiek izmaksāta katra gadījuma apstākļiem atbilstoša kompensācija, ņemot vērā pilnvarojuma ekonomisko vērtību;

(i) jebkura lēmuma tiesiskā spēkā esamība attiecībā uz šādas izmantošanas atļauju ir pakļauta tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā Dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

(j) jebkurš lēmums attiecībā uz kompensāciju, kas tiek paredzēta sakarā ar šādu izmantošanu, ir pakļauts tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā Dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

(k) Dalībvalstīm nav pienākuma piemērot nosacījumus, kas minēti b) un f) apakšpunktos, ja šāda izmantošana ir atļauta, lai tiesiski kompensētu rīcību, kas, saskaņā ar tiesas vai administratīvo procesu ir kvalificēta kā konkurenci ierobežojoša. Konkurenci ierobežojošas rīcības gadījumā nosakot kompensācijas lielumu, tiek ņemta vērā nepieciešamība veikt attiecīgos labojumus. Kompetentām institūcijām ir tiesības atteikt atļaujas izbeigšanu, ja un kad apstākļi, kas noveduši pie šādas atļaujas, šķietami var atkārtoties;

(l) ja šāda izmantošana ir saistīta ar pilnvaru, kas atļauj kāda patenta ("otrais patents") izmantošanu, ko nevar izmantot bez cita patenta ("pirmais patents") tiesību pārkāpšanas, spēkā ir sekojoši papildu nosacījumi:

(i) izgudrojumam, kas fiksēts otrajā patentā, jāietver svarīgs tehnisks sasniegums, kam ir ievērojama ekonomiska nozīme attiecībā uz izgudrojumu, kurš fiksēts pirmajā patentā;

(ii) pirmā patenta īpašniekam ir tiesības uz pretlicenci, tas ir, uz saprātīgiem noteikumiem izmantot izgudrojumu, kas fiksēts otrajā patentā; un

(iii) atļautā izmantošana attiecībā uz pirmo patentu nav nododama tālāk citādi, kā vien kopā ar otrā patenta izmantošanas tiesību tālāku nodošanu.

32. pants

Anulēšana/ konfiskācija

Jebkura lēmuma par patentu anulēšanu vai konfiskāciju atbilstību ir iespējams pārbaudīt tiesas ceļā.

33. pants

Aizsardzības termiņš

Iespējamās aizsardzības termiņš nebeidzas, pirms nav pagājuši divdesmit gadi kopš pieteikuma reģistrēšanas datuma.8

34. pants

Procesa patenti: pierādīšanas pienākums

1. Civilprocesa nolūkos attiecībā uz īpašnieka tiesību pārkāpšanu, kuras tam nostiprinātas saskaņā ar 28.panta 1.b) paragrāfu, tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja patenta saturs ir produkta ieguves process, uzlikt atbildētājam par pienākumu pierādīt, ka identiskā izstrādājuma ieguves process atšķiras no patentētā procesa. Tādēļ Dalībvalstis nosaka (vismaz vienā no sekojošajiem gadījumiem), ka jebkurš identiskais izstrādājums, ja tas tiek ražots bez patenta īpašnieka piekrišanas un ja nav pierādījumu par pretējo, tiek uzskatīts par tādu, kas iegūts ar patentētā procesa palīdzību:

(a) ja ar patentētā procesa palīdzību iegūtais izstrādājums ir jauns;

(b) ja pastāv reāla varbūtība, ka identiskais izstrādājums ticis izgatavots ar procesa palīdzību un patenta īpašnieks, ieguldīdams pietiekoši daudz pūļu, nav varējis noteikt, kāds process faktiski ticis izmantots.

2. Jebkura Dalībvalsts var brīvi noteikt, ka pierādīšanas pienākums, kas minēts 1.paragrāfā, tiek attiecināts uz apsūdzēto pārkāpēju tikai tad, ja nosacījums, kas minēts a) apakšpunktā, tiek izpildīts, vai tikai tad, ja tiek izpildīts b) apakšpunktā minētais nosacījums.

3. Sniedzot pierādījumus par pretējo, tiek ievērotas to atbildētāju likumīgās intereses, kuri aizstāv savas ražotāju un biznesa noslēpumus.

6.sadaļa

INTEGRĀLO SHĒMU IZKĀRTOJUMA DIZAINS (TOPOGRĀFIJA)

35. pants

Saistība ar IPIC Līgumu

Dalībvalstis vienojas nodrošināt aizsardzību integrālo shēmu izkārtojuma dizainam (topogrāfijai) (kas šajā Līgumā saukts par "topogrāfiju") atbilstoši Līguma par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām (IPIC) 2.-7. un 12.pantam (izņemot 6.panta 3.paragrāfu), 16.panta 3.paragrāfam, un bez tam ievērot sekojošus nosacījumus.

36. pants

Aizsardzības darbības sfēra

Atbilstoši 37.panta 1.paragrāfam Dalībvalstis uzskata par nelikumīgām sekojošas darbības, ja tās veiktas bez tiesību īpašnieka atļaujas9: aizsargātas topogrāfijas, integrālās shēmas, kurā iekļauta aizsargātā topogrāfija, vai izstrādājumu, kas ietver šādu integrālo shēmu, importēšana, pārdošana vai citāda veida izplatīšana komerciāliem nolūkiem, ciktāl ir runa par nelikumīgi reproducētu topogrāfiju.

37. pants

Darbības, kas neprasa pilnvarojumu no tiesību īpašnieka

1. Neraugoties uz 36.pantu, neviena Dalībvalsts neuzskata par nelikumīgu jebkuru darbību, kas minēta šajā Pantā attiecībā uz integrālajām shēmām, kurās ir iekļauta nelikumīgi reproducēta topogrāfija, vai jebkurš izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas, ja persona, kura veic vai pasūta šādas darbības, nav zinājusi un tai nav bijis pietiekošs pamats zināt (laikā, kad tika iegūta integrālā shēma vai izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas), ka tas ietver nelikumīgi reproducētu topogrāfiju. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad šāda persona ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu, ka topogrāfija ir nelikumīgi reproducēta, šī persona var veikt jebkuru darbību attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir tās rīcībā vai kas ir pasūtīti pirms tam, bet tām jāapņemas samaksāt tiesību īpašniekam summu, kas ir vienlīdzīga ar saprātīgu honorārmaksājumu, kāds būtu samaksājams saskaņā ar topogrāfijas licenci, par kuru būtu panākta brīvprātīga vienošanās.

2. Nosacījumi, kas izklāstīti 31.panta a)-k) apakšpunktos, ir spēkā mutatis mutandis jebkādas nepatvaļīgas topogrāfijas licencēšanas gadījumā vai tad, ja to bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma izmanto valdība vai kāda persona valdības uzdevumā.

38. pants

Aizsardzības termiņš

1. Dalībvalstīs, kas izvirza reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfiju aizsardzības termiņš nebeidzas, iekams nav pagājuši 10 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai no pirmās komerciālās izmantošanas jebkurā pasaules vietā.

2. Dalībvalstīs, kas nepieprasa reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfijas tiek aizsargātas uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās komerciālās izmantošanas dienas jebkurā pasaules vietā.

3. Neraugoties uz 1. un 2.paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts var noteikt, ka aizsardzība beidzas 15 gadus pēc topogrāfijas izstrādes.

7.sadaļa

NEIZPAUSTAS INFORMĀCIJAS TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

39.pants

1. Nodrošinot efektīvu aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā to paredz Parīzes Konvencijas (1967) 10.(bis) pants, Dalībvalstis neizpaustu informāciju aizsargā atbilstoši 2.punktam, bet informāciju, kas iesniegta valdībām vai valdību aģentūrām, - saskaņā ar 3.punktu.

2. Fiziskām un juridiskām personām ir iespēja likumīgā ceļā novērst viņu kontrolētās informācijas izpaušanu, iegūšanu vai izmantošanu bez to piekrišanas tādā veidā, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi10, tiktāl, ciktāl šāda informācija ir:

(a) slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras normāli parasti izmanto minēto informācijas veidu;

(b) ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena; un

(c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

3. Dalībvalstis, pieprasot iesniegt neizpaustus analīžu datus vai citas ziņas kā nosacījumu farmaceitisko vai lauksaimniecības ķīmisko preču (kurās tiek izmantotas jaunas ķīmiskas vielas) reklamēšanas apstiprināšanai, ja to iegūšana saistās ar ievērojamām grūtībām, aizsargā šādas ziņas no negodīgas komerciālas izmantošanas. Turklāt Dalībvalstis aizsargā šādas ziņas no izpaušanas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrību, vai ja vien netiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņas tiek aizsargātas pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

8.sadaļa

KONKURENCI IEROBEŽOJOŠAS RĪCĪBAS KONTROLE LĪGUMLICENCĒŠANĀ

40. pants

1. Dalībvalstis vienojas, ka dažiem licencēšanas gadījumiem vai nosacījumiem, kas attiecas uz šādu praksi, piemēram ekskluzīvus grantback noteikumus, noteikumus intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ierobežo konkurenci, var būt negatīva ietekme uz tirdzniecību un tas var kavēt tehnoloģijas tālāku nodošanu un izplatīšanu.

2. Šis Līgums neattur Dalībvalstis no tādas licencēšanas prakses vai nosacījumu precizēšanas to likumdošanā, kas noteiktos gadījumos var būt saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, negatīvi ietekmējot konkurenci attiecīgajā tirgū. Kā noteikts augstāk, Dalībvalsts var apstiprināt, saskaņojot ar šī Līguma citiem nosacījumiem, piemērotus pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu, kas novērš derīguma apstrīdēšanu, kā arī iepakojuma piespiedu licencēšanu saskaņā ar šīs Dalībvalsts attiecīgajiem likumiem un noteikumiem.

3. Katra Dalībvalsts, pēc attiecīga lūguma sāk konsultācijas ar jebkuru citu Dalībvalsti, kurai ir iemesls uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir tās Dalībvalsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurai adresēts lūgums par konsultācijām, veic darbību, kas pārkāpj lūguma iesniedzējas Dalībvalsts likumus un noteikumus attiecībā uz šīs Sadaļas saturu, un kura vēlas nodrošināt šādas likumdošanas ievērošanu, nekaitējot nekādai darbībai saskaņā ar likumiem un dodot pilnīgu brīvību ikvienai Dalībvalstij pieņemt galīgo lēmumu. Dalībvalsts, kas saņēmusi iesniegumu, ar pilnu izpratni izturas pret konsultācijām ar lūgumu iesniegušo Dalībvalsti, dodot tai adekvātas konsultāciju iespējas, un sadarbojas, iesniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju, kas attiecas uz minēto jautājumu un citu informāciju, kāda ir Dalībvalsts rīcībā, atbilstoši iekšzemes likumiem un noslēgtajiem savstarpēji izdevīgajiem līgumiem attiecībā uz tās konfidencialitātes aizsardzību, ko īsteno lūgumu iesniegusī Dalībvalsts.

4. Dalībvalstij, kuras pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji ir pakļauti tiesvedībai citā Dalībvalstī attiecībā uz šīs citas Dalībvalsts likumu un noteikumu pārkāpumu, kas skar šīs Sadaļas saturu, pēc attiecīga lūguma tiek dota iespēja konsultēties ar šo citu Dalībvalsti saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir paredzēti 3.paragrāfā.

III NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU REALIZĀCIJAS NODROŠINĀŠANA

1. sadaļa

VISPĀRĪGĀS SAISTĪBAS

41. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka realizēšanas procedūras, kā precizēts šajā daļā, ir iespējamas saskaņā ar to likumiem, tā, lai atļautu efektīvu darbību pret jebkuru šajā Līgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma aktu, ieskaitot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumus, un līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem. Šīs procedūras tiek piemērotas tādējādi, lai izvairītos no barjeru radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu ir godīgas un objektīvas. Tās nav nevajadzīgi sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus termiņus vai nerada neattaisnotu aizkavēšanos.

3. Procesuālie lēmumi tiek fiksēti rakstveidā (vēlams), un tie ir pamatoti. Tie bez nevajadzīgas aizkavēšanas kļūst pieejami vismaz procesa pusēm. Procesuālie lēmumi tiek pamatoti vienīgi ar pierādījumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja izteikties.

4. Procesa pusēm tiek dota galīgo administratīvo lēmumu pārbaudes iespēja, ko veic tiesu varas institūcija, un, atbilstoši Dalībvalsts likumdošanas aktiem attiecībā uz lietas nozīmīgumu, iespēja pārbaudīt vismaz sākotnējo tiesas procesuālo lēmumu tiesiskos apsektus. Tomēr nepastāv nekādas saistības nodrošināt iespēju pārbaudīt attaisnojumus krimināllietās.

5. Jāsaprot, ka šī Nodaļa neuzliek nekādas saistības izmantot tiesu sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanā, kas atšķiras no tās, ko izmanto vispārēja rakstura likumu realizēšanai. Tā arī neietekmē Dalībvalstu pilnvaras realizēt savus likumus vispār. Šī Nodaļa neuzliek saistības attiecībā uz resursu sadali starp intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu un likumu realizēšanas vispārēju nodrošināšanu.

2. sadaļa

CIVILPROCESS, ADMINISTRATĪVAIS PROCESS UN TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

42. pants

Godīgas un objektīvas procedūras

Dalībvalstis rada iespējas tiesību īpašniekiem11 izmantot civiltiesiskas procedūras attiecībā uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanu, ko ietver šis Līgums. Atbildētājiem ir tiesības uz savlaicīgi izsūtītu rakstisku paziņojumu, kas satur pietiekoši daudz detalizētas informācijas, ieskaitot prasību pamatojumu. Puses var pārstāvēt neatkarīgs, likumīgi strādājošs advokāts, un procedūras nav saistītas ar pārāk smagām prasībām attiecībā uz obligātu personīgu ierašanos tiesā. Šādu procedūru visām pusēm tiek dotas pienācīgas tiesības pamatot savas prasības un sniegt attiecīgus pierādījumus. Procedūra nosaka, kā identificēt un aizsargāt konfidenciālu informāciju, ja vien tas nav pretrunā ar esošajām konstitucionālajām prasībām.

43. pants

Pierādījumi

1. Tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja puse ir sniegusi pietiekoši daudz pierādījumu, lai pamatotu savas prasības, un ir precizējusi pierādījumus, kas attiecas uz tās prasību pamatojumu, ko kontrolē pretējā puse, pieprasīt, lai šos pierādījumus sagatavotu pretējā puse atbilstoši nosacījumiem, kas attiecīgos gadījumos nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2. Gadījumos, kad procesa puse patvarīgi un bez jebkāda iemesla atsaka piekļūšanu informācijai vai kā citādi nesniedz vajadzīgo informāciju pietiekoši savlaicīgi, vai ievērojami kavē procedūru attiecībā uz realizēšanas gaitu, Dalībvalsts var piešķirt tiesu varas institūcijām pilnvaras pieņemt pagaidu un galīgos lēmumus, pozitīvus vai negatīvus, pamatojoties uz informāciju, kas tām iesniegta, ieskaitot sūdzību vai apgalvojumu, ko iesniegusi tā puse, kuru negatīvi ietekmējis noraidījums informācijas piekļūšanai, saskaņā ar iespēju nodrošināšanu pusēm sniegt paskaidrojumus par apgalvojumiem vai pierādījumiem.

44. pants

Priekšraksti

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pusei atturēties no pārkāpuma, cita starpā, novērst tādu importētu preču iekļūšanu puses jurisdikcijā esošajā tirdzniecības tīklā, kuras saistās ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu,- tūlīt pēc šādu preču atmuitošanas. Dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt šādai institūcijai pilnvaras attiecībā uz aizsargāto saturu, ko ieguvusi vai ko pasūtījusi persona, pirms tā ir uzzinājusi vai pirms tai ir bijis pamatots iemesls zināt, ka darbība ar šādu saturu ir saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

2. Neraugoties uz šīs Nodaļas citiem nosacījumiem un gadījumā, ja tiek ievēroti II nodaļas nosacījumi, īpaši attiecībā uz izmantošanu no valdības vai valdības pilnvarotu trešo personu puses bez tiesību īpašnieka atļaujas, Dalībvalstis var ierobežot esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret šādu izmantošanu līdz kompensācijas izmaksai atbilstoši 31.panta h) apakšpunktam. Citos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar šo Nodaļu ir spēkā, vai, ja šie līdzekļi neatbilst Dalībvalsts likumdošanas aktiem, ir iespējami deklaratīvi spriedumi un adekvāta kompensācija.

45. pants

Zaudējumi

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam par zaudējumiem, kas atbilst kompensācijai par kaitējumu, ko ir cietis tiesību īpašnieks šīs personas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma dēļ, ko izdarījis pārkāpējs, kurš apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, ir veicis pārkāpumu.

2. Tiesu varas institūcijas ir arī pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam izdevumus, kuri var ietvert attiecīgo samaksu par advokāta pakalpojumiem. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis var pilnvarot tiesu varas institūcijas likt atlīdzināt peļņas zaudēšanu un/vai samaksāt iepriekš noteiktos zaudējumus, pat ja pārkāpējs nav apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, pārkāpis likumu.

46. pants

Citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Lai efektīvi atturētu no turpmākas pārkāpšanas, tiesu varas institūcijas ir tiesīgas likt, lai preces, kuras tās ir konstatējušas kā tādas, kas pārkāpj likumu, bez jebkādas kompensācijas tiktu izlietotas ārpus tirdzniecības kanāliem tādā veidā, lai izvairītos no jebkāda zaudējuma radīšanas tiesību īpašniekam, vai, ja vien tas nav pretrunā ar pastāvošajām konstitucionālajām prasībām, tiktu iznīcinātas. Tiesu varas institūcijas ir arī tiesīgas likt, lai materiāli un detaļas, kas tika izmantotas, lai radītu šīs nelikumīgi izgatavotās preces, tiktu realizētas ārpus tirdzniecības kanāliem bez jebkādas kompensācijas un tādā veidā, lai pazeminātu turpmāko pārkāpumu risku. Izskatot šādus lūgumus, tiek ņemta vērā nepieciešamība pēc proporcionalitātes starp pārkāpuma nopietnību un noteiktajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī trešo pušu intereses. Kas attiecas uz precēm ar viltotām preču zīmēm, ar vienkāršu preču zīmes noņemšanu, kas ir nelikumīgi pielikta, nepietiek (izņemot izņēmuma gadījumus), lai atļautu preču izplatīšanu tirdzniecības kanālos.

47. pants

Tiesības un informāciju

Dalībvalstis var noteikt, ka tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja vien tas ir samērīgi ar pārkāpuma nopietnību, likt pārkāpējam informēt tiesību īpašnieku par trešo personu identitāti, kuras ir saistītas ar neatļauto preču vai pakalpojumu ražošanu un izplatīšanu, un par to izplatīšanas kanāliem.

48. pants

Atbildētāja kompensācija

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt tai pusei, pēc kuras lūguma tika veikti pasākumi un kura ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesību realizēšanas nodrošināšanas procedūras, izmaksāt nelikumīgi iesaistītajai vai ierobežotajai pusei atbilstošu kompensāciju par šādas ļaunprātības dēļ ciesto kaitējumu. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas arī likt lūguma iesniedzējam segt atbildētāja izdevumus, kas var ietvert attiecīgo samaksu advokātam.

2. Kas attiecas uz jebkura likuma izpildi, kurš skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību vai realizēšanu, Dalībvalstis var atbrīvot tikai sabiedriskās institūcijas un amatpersonas no atbildības attiecībā uz piemērotiem tiesiskās aizsardzības pasākumiem, ja plānotā vai veiktā darbība šī likuma izpildes laikā notiek labticīgi.

49. pants

Administratīvās procedūras

Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības ar tiem, kas norādīti šajā Sadaļā.

3.sadaļa

PAGAIDU PASĀKUMI

50. pants

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus:

(a) novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos, un īpaši novērst preču ienākšanu komerckanālos, kas ir to jurisdikcijā, ieskaitot importētās preces tūlīt pēc atmuitošanas;

(b) saglabāt atbilstošus pierādījumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

2. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas, ja tas ir nepieciešams, pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, īpaši, ja jebkura aizkavēšana var nodarīt nelabojamu kaitējumu tiesību īpašniekam vai ja ir nojaušams risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi.

3. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas pieprasīt prasītājam sniegt jebkurus viņa rīcībā esošus pamatotus pierādījumus, lai pietiekoši noteikti pārliecinātos, ka prasītājs ir tiesību īpašnieks un ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai ka šāds pārkāpums ir nenovēršams; un likt prasītājam nodrošināt drošību vai atbilstošas garantijas, kas ir pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

4. Ja pagaidu pasākumi ir pieņemti inaudita altera parte, cietušajām pusēm par to bez kavēšanās tiek paziņots vēlākais uzreiz pēc pasākumu veikšanas. Pārbaude, kas ietver tiesības sniegt paskaidrojumus, notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā pēc pasākumu paziņošanas lemtu par to, vai šādi pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai jāapstiprina.

5. Prasītājam var pieprasīt sniegt citu informāciju, kas nepieciešama, lai varas institūcija, kura veiks pagaidu pasākumus, varētu identificēt attiecīgās preces.

6. Nekaitējot 4.punktam, pagaidu pasākumi, kas pēc atbildētāja lūguma veikti, pamatojoties uz 1.un 2.punktu, tiek atcelti vai kā citādi zaudē spēku, ja process, kura rezultātā tiek pieņemts lēmums pēc būtības, nav uzsākts pietiekoši savlaicīgi (par ko jāizlemj tiesu varas institūcijai, kura liek veikt pasākumus, ja Dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja nav šāda lēmuma) šis termiņš nepārsniedz 20 darba dienas vai 31 kalendāra dienu, atkarībā no tā, kurš laiks ir garāks.

7. Ja pagaidu pasākumi tiek atcelti, vai, ja tie izbeidzas jebkādas darbības vai prasītāja nolaidības dēļ, vai, ja vēlāk tiek konstatēts, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai tā apdraudējuma nav bijis, tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt prasītājam pēc atbildētāja lūguma sniegt atbildētājam attiecīgu kompensāciju par jebkuru šīs rīcības radīto kaitējumu.

8. Ciktāl administratīvo procedūru rezultātā jebkurš pagaidu pasākums var tikt noteikts, šādas procedūras atbilst principiem, kas pēc būtības ir vienādi ar tiem, kas ir norādīti šajā Sadaļā.

4.sadaļa

ĪPAŠĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MUITAS PASĀKUMIEM12

51. pants

Muitas iestāžu veiktā ielaišanas pārtraukšana

Dalībvalstis atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem īsteno procedūras,13 lai dotu iespēju tiesību īpašniekam, kuram ir pamatots iemesls būt aizdomās, ka var notikt viltotu preču zīmju vai pirātisku autortiesību preču14 imports, iesniegt rakstisku iesniegumu kompetentām administratīvām vai tiesu iestādēm, lai muitas iestādes pārtrauktu šādu preču laišanu brīvā apgrozībā. Dalībvalstis var dot iespēju sagatavot šādu iesniegumu attiecībā uz precēm, kuras ir saistītas ar citiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, ar nosacījumu, ka šīs Sadaļas prasības tiek izpildītas. Dalībvalstis var arī pieprasīt atbilstošas procedūras attiecībā uz muitas iestāžu veikto neatļauto preču, ko bija paredzēts eksportēt no to teritorijas, atbrīvošanas pārtraukšanu.

52. pants

Piemērošana

Jebkuram tiesību īpašniekam, kas uzsāk procedūras saskaņā ar 51.pantu, tiek pieprasīts sniegt atbilstošus pierādījums, lai pārliecinātu kompetentās varas iestādes, ka saskaņā ar importētājas valsts likumiem pastāv tiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesību prima facie pārkāpums un sniegt pietiekoši detalizētu preču aprakstu, lai padarītu tās uzreiz atpazīstamas muitas iestādēm. Kompetentās iestādes informē prasītāju pietiekoši savlaicīgi par to, vai tās ir akceptējušas iesniegumu, un, ja kompetentās iestādes to noteikušas, arī laika periodu, kādā muitas iestādes veiks pasākumus.

53. pants

Nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas

1. Kompetentajām iestādēm ir tiesības pieprasīt prasītājam garantēt nodrošinājumu jeb vienlīdzīgas garantijas, kas būtu pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un kompetentās iestādes un novērstu ļaunprātības. Šāds nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas nevar bez iemesla atturēt no šo procedūru atkārtošanas.

2. Ja saskaņā ar šo Sadaļu muitas iestādes ir pārtraukušas tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, kuras ietver rūpniecisko dizainu, patentus, topogrāfijas vai neizpaustu informāciju, pamatojoties uz lēmumu, ko nav pieņēmusi tiesa vai citas neatkarīgas iestādes, un ja 55.pantā paredzētais termiņš ir beidzies bez attiecīgi pilnvarotās iestādes pagaidu atvieglinājumu piešķiršanas un ar nosacījumu, ka visi citi importēšanas noteikumi ir ievēroti, tad šādu preču īpašniekam, importētājam vai saņēmējam ir tiesības uz to ielaišanu, uzliekot tām tādu nodrošinājumu, kas ir pietiekams, lai aizsargātu tiesību īpašnieku no jebkāda pārkāpuma. Šāda nodrošinājuma apmaksa nekaitē jebkuram citam tiesiskās aizsardzības līdzeklim, kas ir tiesību īpašnieka rīcībā, ar to saprotot, ka nodrošinājums tiek noņemts, ja tiesību īpašnieks saprātīgā laika periodā vairs nenodrošina tiesību īstenošanu.

54. pants

Paziņojums par pārtraukšanu

Importētājam un prasītājam tiek nekavējoties paziņots par preču ielaišanas pārtraukšanu saskaņā ar 51.pantu.

55. pants

Pārtraukšanas ilgums

Ja laika periodā, kas nepārsniedz 10 darba dienas kopš brīža, kad prasītājam ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu, muitas iestādes nav informētas, ka puse, kas nav atbildētāja, ir uzsākusi procesu, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, vai ka attiecīgi pilnvarotā varas iestāde ir veikusi pagaidu pasākumus, pagarinot preču ielaišanas pārtraukšanu, preces tiek ielaistas ar noteikumu, ka visi citi importēšanas vai eksportēšanas noteikumi ir ievēroti. Attiecīgos gadījumos šis laika limits var tikt pagarināts vēl par 10 darba dienām. Ja ir uzsākts process, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, pārbaude (ieskaitot tiesības sniegt paskaidrojumus) notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā izlemtu, vai šie pasākumi ir maināmi, atceļami vai apstiprināmi. Neskatoties uz iepriekšminēto, ja preču ielaišanas pārtraukšana tiek veikta vai turpināta atbilstoši tiesu pagaidu pasākumam, spēkā ir 50.panta 6.paragrāfa nosacījumi.

56. pants

Kompensācija importētājam un preču īpašniekam

Attiecīgajām varas institūcijām ir tiesības likt prasītājam samaksāt importētājam, preču saņēmējam un preču īpašniekam attiecīgu kompensāciju par jebkuru kaitējumu, ko tiem radījusi nelikumīga preču aizturēšana, kas ielaistas saskaņā ar 55.pantu.

57. pants

Tiesības uz inspekciju un informāciju

Nekaitējot konfidenciālas informācijas aizsardzībai, Dalībvalstis nodrošina kompetentām iestādēm tiesības dot tiesību īpašniekam pietiekošas iespējas, lai jebkuras aizturētās preces pārbaudītu muitas iestādes ar nolūku pamatot tiesību īpašnieka prasības. Kompetentajām iestādēm ir arī tiesības dot importētājam vienlīdzīgas iespējas, lai šādas preces tiktu pārbaudītas. Ja lietas izskatīšana beigusies ar pozitīvu lēmumu, Dalībvalstis var dot kompetentajām iestādēm tiesības informēt tiesību īpašnieku par preču nosūtītāja, importētāja un preču saņēmēja vārdu un adresi, un par minēto preču daudzumu.

58. pants

Ex officio darbība

Ja Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm darboties pēc to iniciatīvas un pārtraukt tādu preču ielaišanu, attiecībā uz kurām ir iegūti prima facie pierādījumi, ka tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības:

(a) kompetentās iestādes var jebkurā laikā censties iegūt jebkuru informāciju no tiesību īpašnieka, kura var palīdzēt tām veikt šīs pilnvaras;

(b) importētājam un tiesību īpašniekam nekavējoties tiek paziņots par apturēšanu. Ja importētājs kompetentās iestādēs ir iesniedzis apelācijas sūdzību pret pārtraukšanu, pārtraukšana ir pakļauta nosacījumiem mutatis mutandis, kā norādīts 55.pantā;

(c) Dalībvalstis atbrīvo tikai valsts iestādes un amatpersonas no atbildības veikt attiecīgus tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja darbību veic vai plāno veikt labticīgi.

59. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Nekaitējot citām tiesībām uz darbību, kas ir pieejamas tiesību īpašniekam, un saskaņā ar atbildētāja tiesībām censties panākt tiesu institūcijas veiktu pārbaudi, kompetentajām iestādēm ir tiesības likt iznīcināt vai atbrīvoties no neatļautajām precēm atbilstoši principiem, kas norādīti 46.pantā. Attiecībā uz precēm ar viltotām firmas zīmēm, iestādes neatļauj neatļauto preču reeksportu neizmainītā veidā vai pakļauj tās citai muitas procedūrai, izņemot izņēmuma gadījumus.

60. pants

De minimis imports

Dalībvalstis var nepieļaut iepriekšminēto nosacījumu piemērošanu attiecībā uz nelieliem preču daudzumiem, kurām nav komerciāls raksturs, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā vai tiek sūtītas nelielos iepakojumos.

5.sadaļa

KRIMINĀLPROCESS

61. pants

Dalībvalstis nodrošina kriminālprocesa un soda naudu piemērošanu vismaz apzinātos preču zīmju viltošanas vai autortiesību pirātisma gadījumos komerciālā mērogā. Iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver cietumsodu un/ vai naudas sodus, kas ir pietiekoši, lai atturētu no līdzīgas rīcības, atbilstoši naudas sodu apjomam, ko piemēro attiecīga smaguma noziegumiem. Attiecīgos gadījumos iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver arī neatļauto preču un jebkuru materiālu un detaļu, kuru izmantošana bijusi neatļautā izstrādājuma pamatā, konfiskāciju un iznīcināšanu. Dalībvalstis var nodrošināt kriminālprocesa un soda naudas, kas piemērojami citos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumos, īpaši, ja tie izdarīti apzināti un komerciālā mērogā.

IV NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANA UN UZTURĒŠANA UN AR TĀM SAISTĪTĀS INTER-PARTES PROCEDŪRAS

62. pants

1. Dalībvalstis kā nosacījumu intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanai un saglabāšanai, ko paredz II nodaļas 2.-6.sadaļa, var pieprasīt ievērot saprātīgas procedūras un formalitātes. Šādas procedūras un formalitātes atbilst šī Līguma nosacījumiem.

2. Ja intelektuālā īpašuma tiesību iegūšana ir saistīta ar tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu, Dalībvalstis nodrošina, ka piešķiršanas vai reģistrēšanas procedūras, kas ir pakļautas šo tiesību iegūšanas būtisko nosacījumu ievērošanai, atļauj tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu saprātīgā termiņā, tā, lai izvairītos no neattaisnotas aizsardzības termiņa saīsināšanas.

3. Parīzes Konvencijas (1967) 4.pants ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.

4. Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu, administratīvu anulēšanu un inter partes procedūrām, tādām kā iebildumi, atsaukšana un anulēšana, nosaka vispārēji principi, ko reglamentē 41.panta 2.un 3.paragrāfs (ja Dalībvalsts likumdošanas akti nodrošina šādas procedūras).

5. Galīgie administratīvie lēmumi jebkurā no procedūrām, kas minētas 4.paragrāfā, ir pakļautas tiesu vai šķietamu tiesu iestāžu pārbaudei. Tomēr nepastāv nekādas saistības dot iespēju pārbaudīt lēmumus neveiksmīgu iebildumu vai administratīvas atcelšanas gadījumos, ar nosacījumu, ka šādu procedūru iemesli ir saistīti ar procedūrām par spēkā neesamību.

V NODAĻA

STRĪDU NOVĒRŠANA UN NOREGULĒŠANA

63. pants

Atklātība

1. Likumi un noteikumi, un galīgie tiesu lēmumi un vispārīgie administratīvie lēmumi, ko Dalībvalsts uztur spēkā attiecībā uz šī Līguma saturu (intelektuālā īpašuma tiesību iespējas, darbības sfēra, iegūšana, realizēšana un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana) tiek publicēti, vai, ja šāda publicēšana nav iespējama, padarīti publiski pieejami, valsts valodā, tādējādi dodot iespēju valdībām un tiesību īpašniekiem iepazīties ar tiem. Līgumi attiecībā uz šī Līguma saturu, kuri ir spēkā starp vienas Dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru un citas Dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru, arī tiek publicēti.

2. Dalībvalstis paziņo par saviem likumiem un noteikumiem, kas minēti 1.paragrāfā, TRIPS Padomei, lai palīdzētu Padomei veikt šī Līguma darbības pārbaudi. Padome cenšas mazināt Dalībvalstu pienākumus, tām veicot šīs saistības, un tā var nolemt atteikties no saistībām paziņot par šādiem likumiem un noteikumiem tieši Padomei, ja konsultācijas ar WIPO par kopēja reģistra izveidošanu, kurā būtu ietverti šie likumi un noteikumi, ir veiksmīgas. Padome apsver šajā sakarā jebkuru darbību, kas nepieciešama attiecībā uz notifikācijām atbilstoši saistībām saskaņā ar šo Līgumu, kas izriet no Parīzes Konvencijas (1967) 6.(ter) panta nosacījumiem.

3. Katra Dalībvalsts ir gatava sniegt, atbildot uz citas Dalībvalsts rakstisku lūgumu, tāda satura informāciju, kas minēta 1.paragrāfā. Dalībvalsts, kurai ir iemesls uzskatīt, ka specifisks tiesas vai administratīvs lēmums vai divpusējs līgums intelektuālā īpašuma tiesību jomā ietekmē tās tiesības saskaņā ar šo Līgumu, arī var rakstiski lūgt, lai tai tiktu dota pieeja informācijai vai tā tiktu informēta pietiekoši detalizēti par šādiem specifiskiem tiesas vai administratīviem lēmumiem, vai divpusējiem līgumiem.

4. Nekas 1., 2. un 3. paragrāfā neprasa Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likuma realizēšanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu (valsts vai privātu) likumīgajām komercinteresēm.

64. pants

Strīdu noregulēšana

1. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu" (Dispute Settlement Understanding) ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, ja šeit nav noteikts savādāk.

2. GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c)apakšpunkti nav spēkā attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā.

3. 2.paragrāfā minētā termiņa laikā TRIPS Padome iepazīstas ar tāda veida sūdzībām, kuras paredz GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c) apakšpunkti un ir iesniegtas saskaņā ar šo Līgumu, ar to darbības sfēru un variācijām, kā arī iesniedz savas rekomendācijas apstiprināšanai Ministru Konferencē. Jebkurš Ministru Konferences lēmums apstiprināt šādas rekomendācijas vai pagarināt 2.paragrāfā minēto termiņu tiek pieņemts tikai vienbalsīgi, un apstiprinātās rekomendācijas stājas spēkā visās Dalībvalstīs bez turpmākā formālā apstiprināšanas procesa.

VI NODAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

65. pants

Pārejas pasākumi

1. Atbilstoši 2., 3. un 4.paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalstij obligāti jāpiemēro šī Līguma nosacījumi pirms vispārējā viena gada termiņa izbeigšanās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

2. Jaunattīstības Dalībvalsts ir tiesīga atlikt uz nākošo četru gadu termiņu šī Līguma nosacījumu, (izņemot 3., 4. un 5.paragrāfu) piemērošanas datumu saskaņā ar 1.paragrāfu.

3. Jebkura Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizētas plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un kura, veicot tās intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas strukturālas reformas, sastopas ar īpašām problēmām, intelektuālā īpašuma likumu un noteikumu sagatavošanā un īstenošanā, arī bauda tiesības atlikt šādu termiņu, kā to paredz 2.paragrāfs.

4. Ciktāl jaunattīstības Dalībvalstij ir pienākums saskaņā ar šo Līgumu attiecināt preču patenta aizsardzību arī uz tehnoloģijas jomu, kas nav aizsargājama tās teritorijā uz šī Līguma piemērošanas laiku šajā Dalībvalstī (kā noteikts 2.paragrāfā), tā var atlikt II nodaļas 5.sadaļas nosacījuma par preču patentiem piemērošanu attiecībā uz šādām tehnoloģijas jomām par vēl pieciem gadiem.

5. Dalībvalsts, kas izmanto pārejas periodu saskaņā ar 1.,2.,3. vai 4.paragrāfu, nodrošina, ka jebkuras izmaiņas tās likumos, noteikumos un praksē šajā laikā neizraisa lielāku neatbilstību šī Līguma nosacījumiem.

66. pants

Vismazāk attīstītās Dalībvalstis

1. Ievērojot vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašās vajadzības un prasības, to ekonomiskās, finansiālās un administratīvās grūtības un nepieciešamību pēc elastības, lai radītu dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi, šādām Dalībvalstīm netiek prasīts piemērot šī Līguma nosacījumus (izņemot 3.,4. un 5.paragrāfu) desmit gadus no to piemērošanas datuma saskaņā ar 65.panta 1.paragrāfu. TRIPS Padome pēc pienācīgi motivēta lūguma no vismazāk attīstītās Dalībvalstis piešķir šādus pagarinājumus.

2. Attīstītās Dalībvalstis stimulē uzņēmumus un institūcijas savās teritorijās, lai veicinātu un pamudinātu tehnoloģijas nodošanu vismazāk attīstītām Dalībvalstīm, dodot tām iespēju radīt stabilu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi.

67. pants

Tehniskā sadarbība

Lai nodrošinātu šī Līguma īstenošanu, attīstītās Dalībvalstis pēc attiecīga lūguma un atbilstoši savstarpēji pieņemtiem nosacījumiem, nodrošina tehnisko un finansu sadarbību par labu jaunattīstības un vismazāk attīstītām Dalībvalstīm. Šāda sadarbība ietver palīdzību likumu un noteikumu izstrādē par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un realizēšanu, kā arī to ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, un atbalstu attiecībā uz iekšzemes dienestu vai aģentūru izveidošanu vai atjaunošanu, kuras attiecīgi nodarbojas ar šiem jautājumiem, ieskaitot personāla apmācību.

VII NODAĻA

INSTITUCIONĀLIE PASĀKUMI: NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

68. pants

Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (TRIPS Padome)

TRIPS Padome pārrauga šī Līguma darbību un īpaši to, kā Dalībvalstis ievēro tajā noteiktās saistības; dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistītajiem aspektiem. Tā veic arī citus pienākumus, kurus tām uzlikušas Dalībvalstis un sniedz jebkuru palīdzību, ko tās lūdz strīdu noregulēšanas procedūru kontekstā. Veicot savas funkcijas, TRIPS Padome var konsultēties ar un censties iegūt informāciju no jebkuriem avotiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Konsultācijās ar WIPO, Padome viena gada laikā kopš tās pirmās sanāksmes cenšas noteikt attiecīgus pasākumus sadarbībai ar šīs Organizācijas institūcijām.

69. pants

Starptautiskā sadarbība

Dalībvalstis vienojas par sadarbību savā starpā, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās izveido un paziņo par kontaktorganizācijām savā administrācijā un ir gatavas informācijas apmaiņai par tirdzniecību ar neatļautām precēm. Tās īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm.

70. pants

Esošā satura aizsardzība

1. Šis Līgums neuzliek saistības attiecībā uz darbību, kas notikusi pirms Līguma piemērošanas brīža attiecīgajā Dalībvalstī.

2. Ja šis Līgums neparedz citādi, šis Līgums uzliek saistības attiecībā uz visu saturu, kas eksistē šī Līguma piemērošanas brīdī attiecīgajā Dalībvalstī un kurš ir aizsargāts šajā Dalībvalstī minētajā brīdī, vai kurš atbilst vai turpmāk varētu atbilst aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Attiecībā uz šo punktu un 3. un 4.paragrāfiem, autortiesību saistības attiecībā uz esošajiem darbiem tiek noteiktas vienīgi saskaņā Bernes Konvencijas (1971) 18.pantu, un saistības attiecībā uz fonogrammu producentu un esošo ierakstu izpildītāju tiesībām tiek noteiktas vienīgi saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971) 18.pantu, izmatojot šī Līguma 14.panta 6.paragrāfā ietvertos piemērojamības nosacījumus.

3. Nepastāv nekādas saistības tāda satura aizsardzības atjaunošanā, kurš šī Līguma piemērošanas brīdī minētajā Dalībvalstī ir nonācis valsts īpašumā.

4. Kas attiecas uz jebkuru darbību attiecībā uz specifiskiem objektiem, kuri ietver sevī aizsargāto saturu, kas kļūst neatļauts saskaņā ar likumdošanas noteikumiem atbilstoši šim Līgumam, un kura bija sākta, vai attiecībā uz kuru ir veiktas ievērojamas investīcijas, pirms šī Dalībvalsts akceptēja PTO Līgumu, jebkura Dalībvalsts var noteikt tiesību īpašnieka rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības līdzekļu ierobežošanu, attiecībā uz šādas darbības turpinājumu pēc šī Līguma piemērošanas brīža šajā Dalībvalstī. Šādos gadījumos Dalībvalsts vismaz nodrošina taisnīgas kompensācijas izmaksu.

5. Dalībvalstij nav obligāti jāpiemēro 11.panta un 14.panta 4.paragrāfa nosacījumi attiecībā uz oriģināliem un kopijām, kas nopirkti pirms šī Līguma piemērošanas šajā Dalībvalstī.

6. Dalībvalstīm netiek pieprasīts piemērot 31.pantu, vai 27.panta 1.paragrāfa prasību, ka patenta tiesības var izmantot bez diskriminācijas (attiecībā uz tehnoloģijas jomu) bez tiesību īpašnieka atļaujas, ja atļauju šādai izmantošanai ir devusi valdība pirms bija zināms šī Līguma datums.

7. Ja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir atkarīga no reģistrēšanas, iesniegumus par aizsardzību, par kuriem nav izlemts šī Līguma piemērošanas datumā attiecīgajā Dalībvalstī, atļauj papildināt lai pieprasītu atlīdzību par jebkuru pārspīlētu aizsardzību, kura paredzēta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Šādi papildinājumi neietver jaunu saturu.

8. Ja Dalībvalsts uz PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi nenodrošina patenta aizsardzību farmaceitiskām un lauksaimniecības ķīmiskajām precēm proporcionāli tās saistībām saskaņā ar 27.pantu, šī Dalībvalsts:

(a) neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem, nodrošina no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža līdzekli, ar kura palīdzību var iesniegt pieteikumu šādu izgudrojumu patentēšanai;

(b) apņemas attiecināt uz šiem iesniegumiem patentēšanas kritērijus šī Līguma piemērošanas dienā kā norādīts šajā Līgumā, tā, it kā šie kritēriji būtu bijuši piemēroti iesniegšanas dienā šajā Dalībvalstī, vai, ja prioritāte ir iespējama un pieprasīta, tad iesnieguma prioritātes datumā;

(c) nodrošina patenta aizsardzību atbilstoši šim Līgumam sākot no patenta piešķiršanas un uz atlikušo patenta termiņu, skaitot no iesniegšanas dienas atbilstoši šī Līguma 33.pantam, tiem iesniegumiem, kuri atbilst aizsardzības kritērijiem, kas minēti b) apakšpunktā.

9. Ja prece ir saistīta ar patenta piemērošanu Dalībvalstī atbilstoši 8.a) punktam, neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem tai tiek piešķirtas ekskluzīvas mārketinga tiesības uz pieciem gadiem pēc mārketinga apstiprinājuma iegūšanas šajā Dalībvalstī, vai līdz preces patenta piešķiršanai vai noraidīšanai šajā Dalībvalstī (īsākajā no termiņiem), ar nosacījumu, ka pēc PTO Līguma stāšanās spēkā citā Dalībvalstī ir iesniegts patenta iesniegums, piešķirts patents šai precei un iegūts apstiprinājums reklāmai.

71. pants

Pārskats un grozījumi

1. TRIPS Padome pārskata šī Līguma īstenošanu pēc 65.panta 2.paragrāfā minētā pārejas perioda izbeigšanās. Padome, ņemot vērā tās gūto pieredzi īstenošanā, pārskata to pēc diviem gadiem un turpmāk dara to identiskos intervālos. Padome var veikt šādus pārskatus arī balstoties uz jebkurām atbilstošām jaunām izmaiņām, kuras varētu attaisnot izmaiņas vai grozījumus šajā Līgumā.

2. Grozījumus, kuri kalpo vienīgi tam, lai pielāgotos augstākam iegūto un spēkā esošo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenim, ko nosaka citi daudzpusējie līgumi un ko saskaņā ar šiem līgumiem akceptējušas visas PTO Dalībvalstis, var nosūtīt Ministru Konferencei, rīkojoties atbilstoši PTO Līguma X panta 6.paragrāfam, pamatojoties uz vienprātīgu ierosinājumu no TRIPS Padomes.

72. pants

Atrunas

Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem nedrīkst attiecināt atrunas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

73. pants

Nodrošinājuma izņēmumi

Nekas šajā Līgumā netiek iztulkots kā tāds, kas:

(a) pieprasa Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretrunā esošu ar tā būtiskām drošības interesēm; vai

(b) attur Dalībvalsti no jebkuras rīcības, kuru tā uzskata par nepieciešamu tās būtisku drošības interešu aizsardzībai;

(i) attiecas uz kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

(ii) attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā inventāra pārvadāšanu un citu preču un materiālu pārvadāšanu, kāda tiek veikta (tieši vai netieši) lai apgādātu militāru formējumu;

(iii) veikta kara laikā vai citos starptautisko attiecību krīzes situācijās, vai

(c) attur Dalībvalsti no jebkuras rīcības atbilstoši tās saistībām starptautiskā miera un drošības uzturēšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu.

___________________________________

1 Ja šis Līgums atsaucas uz "pilsoņiem", tad atsevišķas muitas teritorijas - PTO Dalībvalsts gadījumā ar tiem jāsaprot tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kuras reāli veic rūpniecisku vai komerciālu uzņēmējdarbību šajā muitas teritorijā.

2 Šajā Līgumā ar "Parīzes Konvenciju" tiek apzīmēta Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, bet "Parīzes Konvencija (1967)" attiecas uz šās Konvencijas 1967. gada 14.jūlija Stokholmas Aktu. "Bernes Konvencija" apzīmē Bernes Konvenciju par Literāru un mākslas darbu aizsardzību, bet "Bernes Konvencija (1971)" attiecas uz šās Konvencijas 1971.gada 24.jūlija Parīzes Aktu. Ar "Romas Konvenciju" jāsaprot 1961.gada 26.oktobrī Romā pieņemtā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzību. "Līgums par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām" (IPIC Līgums) attiecas uz 1989.gada 26.maijā Vašingtonā pieņemto Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Ar "PTO Līgumu" ir domāts PTO Dibināšanas Līgums.

3 Šā Līguma 3. un 4.pantā "aizsardzība" ietver jautājumus, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, apjomu, uzturēšanu un realizācijas nodrošināšanu, kā arī tos jautājumus, kas ietekmē to intelektuālā īpašuma tiesību lietošanu, kas īpaši minētas šajā Līgumā.

4 Neskatoties uz 42.panta pirmo teikumu, Dalībvalstis var, attiecībā uz šīm saistībām, to vietā nodrošināt likuma realizāciju ar administratīvu pasākumu palīdzību.

5 Šajā Pantā termins "radošs posms" un "rūpnieciski pielietojami" Dalībvalstis var pieņemt kā sinonīmus terminiem, attiecīgi, "neizteikts" un "noderīgs".

6 Šīs tiesības, līdzīgi visām citām tiesībām, ko piešķir šis Līgums attiecībā uz preču lietošanu, pārdošanu, importu vai citu izplatīšanu, ir pakļautas 6.panta nosacījumiem.

7 "Cita izmantošana" attiecas uz izmantošanu, ko neparedz 30.pants.

8 Ar to jāsaprot, ka tās Dalībvalstis, kurās nav pamatpatentu sistēmas, var noteikt, ka aizsardzības termiņš tiek skaitīts no pamatpatenta reģistrēšanas datuma.

9 Terminam "tiesību īpašnieks" šajā Sadaļā ir tāda pat nozīme kā "tiesību īpašniekam" IPIC Līgumā.

10 Šī nosacījuma nolūkos, "veids, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi" nozīmē vismaz tādu praksi, kā līguma laušana, uzticības zaudēšana un pamudinājums lauzt, un ietver neizpausto informāciju, ko ieguvušas trešās puses, kuras zināja vai bija lielā mērā paviršas neuzzinot, ka šādi gadījumi bijuši saistīti ar tās iegūšanu.

11 Šajā Nodaļā termins "tiesību īpašnieks" ietver federācijas un asociācijas, kurām ir likumīgs pamats aizstāvēt šādas tiesības.

12 Ja Dalībvalsts ir atcēlusi būtībā visa veida kontroli pār preču plūsmu pāri tās robežai ar citu Dalībvalsti, ar kuru tā veido muitas savienības sastāvdaļu, tai netiek prasīts piemērot šās Sadaļas nosacījumus uz šīs robežas.

13 Nepastāv nekādas saistības piemērot šādas procedūras attiecībā uz importa precēm, kuras tiek nogādātas citas valsts tirgū ar tiesību īpašnieka piekrišanu, vai tranzīta precēm.

14 Šī Līguma nolūkiem:

- preces ar "viltotu preču zīmi" nozīmē jebkuras preces, ieskaitot iesaiņojumu, uz kurām bez atļaujas ir piestiprināta preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai kuru nav iespējams atšķirt tās būtiskajos aspektos no šādas preču zīmes, un, kura tādējādi pārkāpj minētās preču zīmes īpašnieka tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem;

- "pirātiskas autortiesību preces" nozīmē jebkuras preces, kuras ir kopijas, kas izgatavotas bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai tās personas piekrišanas, kuru attiecīgi pilnvarojis tiesību īpašnieks valstī, kurā preces ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši vadoties no izstrādājuma, kur šādas kopijas izgatavošana būtu radījusi autortiesību pārkāpumu vai ar tām saistītas tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem.

2. pielikums

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra un piemērošana

1. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas uz tādiem strīdiem, kuri ierosināti atbilstoši konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem līgumos, kuri uzskaitīti šīs Vienošanās 1. pielikumā (šajā Vienošanās saukti "aptvertie līgumi"). Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas arī uz konsultācijām un strīdu par Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem noregulēšanu saskaņā ar Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu nosacījumiem (šajā Vienošanās saukts "PTO Līgums") un šo Vienošanos, atsevišķi vai kopā ar jebkuru citu aptverto līgumu

2. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība tiek piemērotas atbilstoši tādiem speciāliem vai papildus noteikumiem vai kārtībai strīdu noregulēšanai, ko satur aptvertie līgumi, kā noteikts šīs Vienošanās 2. pielikumā. Tādā mērā, kā pastāv atšķirība starp šīs Vienošanās noteikumiem un kārtību un speciālajiem vai papildus likumiem un kārtību, ko nosaka 2. pielikums, 2. pielikuma speciālie vai papildus likumi un kārtība ir noteicošie. Strīdos, kuri ietver vairāk nekā viena aptvertā likuma noteikumus vai kārtību, gadījumā, ja pastāv pretruna starp šādu līgumu speciālajiem vai papildus noteikumiem un, ja strīdus puses nespēj vienoties par noteikumiem un kārtību 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas, Strīda noregulēšanas institūcijas (šajā Vienošanās saukts "SNI"), kas paredzēta 2. panta 1. paragrāfā, priekšsēdētājs, konsultējoties ar strīdus pusēm, nosaka noteikumus un kārtību, pēc kuriem jāsāk vadīties 10 dienu laikā pēc jebkuras Dalībvalsts pieprasījuma. Priekšsēdētājam jāvadās pēc principa, ka speciālie vai papildus noteikumi un kārtība ir jāizmanto kur tas ir iespējams, un šajā Vienošanās definētos noteikumus un kārtību jāizmanto tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai izvairītos no konflikta.

2. pants

Administrācija

1. Ar šo tiek izveidota Strīdu noregulēšanas institūcija, lai administrētu šos noteikumus un kārtību un, izņemot, ja to citādi paredz aptvertais līgums, aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumus. Attiecīgi, SNI piekrīt tiesības izveidot komisijas, apstiprināt komisiju un Apelācijas institūciju ziņojumus, uzraudzīt lēmumu un rekomendāciju īstenošanu, kā arī atļaut aptverto līgumu ietvaros koncesiju un citu saistību atcelšanu. Attiecībā uz strīdiem, kas rodas saskaņā ar aptverto līgumu - Plurilaterālo Tirdzniecības līgumu, termins "Dalībvalsts", šeit lietots, attiecas tikai uz tām Dalībvalstīm, kuras ir attiecīgā Plurilaterālā Tirdzniecības līguma puses. Gadījumā, ja SNI administrē Daudzpusējā tirdzniecības līguma strīdu noregulēšanas nosacījumus, tikai tās Dalībvalstis, kuras ir šī Līguma puses drīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā vai darbībās, ko šī strīda gadījumā apstiprina SNI.

2. SNI jāinformē attiecīgās PTO Padomes un Komitejas par jebkuru situācijas attīstību strīdos, kas skar attiecīgo aptverto līgumu nosacījumus.

3. SNI sapulcējas, cik bieži ir nepieciešams lai veiktu savas funkcijas laika ietvaros, kas paredzēti šajā Vienošanās.

4. Ja šīs Vienošanās noteikumi un kārtība paredz, ka lēmuma pieņemšana piekrīt SNI, tā pieņem šādu lēmumu pēc consensus principa.2

3. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu strīdu noregulēšanas principiem, kuri šeit un turpmāk piemēroti saskaņā ar GATT 1947 XXII un XXIII pantiem, kā arī noteikumiem un kārtībai, kuri turpmāk tiks attiecīgi izstrādāti un grozīti.

2. PTO strīdus noregulēšanas sistēma ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas drošības un paredzamības nodrošināšanas centrālais elements. Dalībvalstis atzīst, ka tā kalpo, lai aizsargātu Dalībvalstu tiesības un pienākumus aptvertajos līgumos, un izskaidrotu šo līgumu nosacījumus atbilstoši parastajiem starptautisko publisko tiesību iztulkošanas noteikumiem. SNI rekomendācijas un lēmumi nepalielina vai nesamazina tās tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

3. Savlaicīga situācijas, kur Dalībvalsts uzskata, ka jebkuras priekšrocības, kuras tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, samazinās citas Dalībvalsts veikto pasākumu rezultātā, noregulēšana ir būtiski svarīga PTO sekmīgai darbībai un pareiza līdzsvara saglabāšanai starp Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem.

4. SNI sniegto rekomendāciju un lēmumu mērķis ir panākt apmierinošu lietas noregulēšanu atbilstoši tiesībām un pienākumiem, ko paredz šis Līgums un saskaņā ar aptvertajiem līgumiem.

5. Visu lietu, kuras formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdus noregulēšanas nosacījumiem, ieskaitot arbitrāžas lēmumus, atrisinājumiem ir jāatbilst šiem līgumiem un tie nedrīkst anulēt vai samazināt priekšrocības, kuras rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar šādiem līgumiem, ne arī kavēt jebkuru šo līgumu objektīvo mērķu sasniegšanu.

6. SNI un attiecīgajām padomēm un komitejām ir jāpaziņo par savstarpēji panāktu atrisinājumu lietās, kuras ir formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem, kur jebkura Dalībvalsts var atkal ierosināt jebkura attiecīgās lietas aspekta izskatīšanu.

7. Pirms lietas ierosināšanas Dalībvalstij jāizvērtē vai šāda lēmuma īstenošana un darbība šīs kārtības ietvaros tai būs izdevīga. Strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt pozitīvu strīda atrisinājumu. Skaidri saprotams, ka visvairāk vēlams ir abām pusēm pieņemams strīdus atrisinājums saskaņā ar aptvertajiem līgumiem. Ja šāds vispārēji pieņemams atrisinājums nav panākts, primārais strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis parasti ir nodrošināt attiecīgo pasākumu atcelšanu, ja tiek konstatēts, ka tie neatbilst kādam no aptvertā līguma nosacījumiem. Kompensācijas nosacījums tiek pielietots tikai tad, ja tūlītēja šāda pasākuma atcelšana nav iespējama, un tikai kā pagaidu pasākums līdz aptvertajam līgumam neatbilstošā pasākuma atcelšanai. Pēdējā atkāpšanās, kuru šis Līgums nodrošina Dalībvalstij, kas prasa strīda noregulēšanas kārtību, ir iespēja pārtraukt koncesiju piemērošanu vai citas saistības saskaņā ar aptvertajiem līgumiem diskriminējošā kārtā attiecībā pret citu Dalībvalsti, pēc SNI pilnvarojuma šādu pasākumu veikšanai.

8. Gadījumos, kad notiek aptvertajā līgumā paredzēto saistību pārkāpšana, darbība ir prima facie anulēšanas vai samazināšanas gadījuma cēlonis. Tas nozīmē, ka parasti ir iespēja, ka šādai noteikumu pārkāpšanai ir negatīva ietekme uz citām Dalībvalstīm, kas ir šī aptvertā līguma puses, un šajos gadījumos Dalībvalsts, pret kuru ir celta apsūdzība, pienākums ir aizstāvēties, lai atspēkotu apsūdzību.

9. Šīs Vienošanās nosacījumi nemazina Dalībvalstu tiesības meklēt aptvertā līguma nosacījumu autoritatīvu interpretāciju, pieņemot lēmumus saskaņā ar PTO Līgumu vai aptverto līgumu, kurš ir Plurilaterālais Tirdzniecības līgums.

10. Ar šo jāsaprot, ka prasības par samierināšanu un strīdu noregulēšanas kārtības izmantošana nav jāuzskata vai tie nav traktējami kā strīdus darbības un, ka strīdus rašanās gadījumā, visas Dalībvalstis labticīgi iesaistīsies šajā kārtībā, lai censtos atrisināt šo strīdu. Ar šo arī jāsaprot, ka sūdzības un pretsūdzības attiecībā uz atšķirīgām lietām, netiek savā starpā saistītas.

11. Šī Vienošanās tiek piemērota tikai attiecībā uz jaunām prasībām par konsultācijām saskaņā ar aptverto līgumu nosacījumiem par konsultācijām, kas noslēgti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī vai pēc tā spēkā stāšanās brīža. Attiecībā uz strīdiem, kuru gadījumā lūgums par konsultācijām ticis iesniegts saskaņā ar GATT 1947 vai saskaņā ar jebkuru citu pirms aptvertajiem līgumiem un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža noslēgtu līgumu, jāturpina piemērot tie attiecīgie strīdu noregulēšanas noteikumi un kārtība, kas pastāvēja tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža3.

12. Pretēji 11. paragrāfā definētajam, ja jaunattīstības Dalībvalsts ceļ sūdzību, kas ir balstīta uz jebkuru aptverto līgumu, pret attīstītu Dalībvalsti, sūdzētājai pusei ir tiesības, kā alternatīvu šīs Vienošanās 4., 5., 6. un 12.pantu nosacījumiem, izmantot atbilstošos 1966. gada 5. aprīļa Lēmuma (BISD 14S/18) nosacījumus, izņemot gadījumu, ja komisija uzskata, ka termiņš, kas paredzēts šī Lēmuma 7.paragrāfā, ir nepietiekams ziņojuma sagatavošanai un tādejādi, ar sūdzētājas puses piekrišanu, šo termiņu var pagarināt. Ja pastāv atšķirība starp 4., 5., 6. un 12. pantu noteikumiem un kārtību un atbilstošajiem Lēmuma likumiem un kārtību, pēdējie ir noteicošie.

4. pants

Konsultācijas

1. Dalībvalstis apliecina savu apņemšanos stiprināt un veicināt to konsultāciju kārtības efektivitāti, kuras izmanto Dalībvalstis.

2. Katra Dalībvalsts apņemas ar izpratni izturēties un sniegt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuru pārstāvību, ko veic cita Dalībvalsts attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē jebkura aptvertā līguma darbību, kas veikta iepriekšminētās Dalībvalsts teritorijā4.

3. Ja prasība par konsultācijām ir sagatavota atbilstoši aptvertajam līgumam, Dalībvalstij, kurai šāda prasība tiek iesniegta, ja vien par to nav panākta citāda savstarpēja vienošanās, ir jāatbild uz to 10 dienu laikā no tās saņemšanas brīža un labticīgi jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas brīža, lai panāktu savstarpēji apmierinošu atrisinājumu. Ja Dalībvalsts neatbild 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, vai neuzsāk konsultācijas 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas brīža, vai termiņā, par kuru panākta citāda savstarpēja vienošanās, tad tā Dalībvalsts, kura pieprasīja sarīkot konsultācijas var tieši prasīt izveidot komisiju.

4. Par visām šādām konsultāciju prasībām tiek paziņots SNI un attiecīgajām Dalībvalsts, kura pieprasījusi konsultācijas, padomēm un komitejām. Visas prasības par konsultācijām tiek iesniegtas rakstveidā un tajos jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu.

5. Konsultāciju gaitā atbilstoši aptvertā līguma nosacījumiem, pirms Dalībvalstis pieņem lēmumu par tālāko rīcību saskaņā ar šo Vienošanos, tām jācenšas tomēr panākt apmierinošu lietas noregulējumu.

6. Konsultācijas ir konfidenciālas, un tās nemazina nevienas Dalībvalsts tiesības nevienā no turpmākajiem procesiem.

7. Ja konsultējoties nevar noregulēt strīdu 60 dienu laikā pēc prasības saņemšanas par konsultācijām, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja konsultāciju procesā esošās valstis kopā nolemj, ka šīs konsultācijas nav spējušas noregulēt strīdu.

8. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, Dalībvalstīm jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža. Ja konsultāciju procesā strīdus nav noregulēts 20 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

9. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, strīdus puses, komisijas un Apelācijas institūcija dara visu iespējamo, lai paātrinātu procedurālās norises.

10. Konsultāciju laikā Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība jaunattīstības Dalībvalstu sevišķajām problēmām un interesēm.

11. Visos gadījumos, kad kāda Dalībvalsts, izņemot konsultācijās esošās Dalībvalstis, uzskata, ka tai ir būtiska tirdzniecības interese par konsultācijām, kuras notiek atbilstoši GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfam, GATS XXII panta 1. paragrāfam, vai atbilstošajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos,5 šāda Dalībvalsts var paziņot esošajām Dalībvalstīm un SNI par tās vēlēšanos piedalīties konsultācijās 10 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām izsūtīšanas saskaņā ar minēto pantu. Šāda Dalībvalsts tiek iesaistīta konsultācijās ar nosacījumu, ka Dalībvalsts, kurai prasība par konsultācijām tikusi adresēta, piekrīt, ka būtisko interešu prasība ir pamatota. Tādā gadījumā Dalībvalstis par to informē SNI. Ja prasība par iesaistīšanu konsultācijās netiek akceptēts, iesniedzējai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt konsultācijas saskaņā ar GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu, GATS XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu vai attiecīgajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos

5. pants

Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība

1. Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība ir brīvprātīgi ievērota kārtība, ja strīdus puses par tām vienojas.

2. Procesi, kas ietver labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, un it īpaši pozīcijas, kuras ieņem strīdus puses šāda procesa laikā, ir konfidenciāli, un tas nekaitē nevienas puses tiesībām turpmākajā procesā saskaņā ar šo kārtību.

3. Labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību var lūgt jebkura strīdus puse jebkurā laikā. Tie var sākties jebkurā laikā un tos var pārtraukt jebkurā laikā. Ja labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības kārtība ir pārtraukta, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

4. Ja labie pakalpojumi, samierināšana vai starpniecība tiek uzsākti 60 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām saņemšanas, sūdzētājai pusei jāatvēl 60 dienu termiņš pēc lūguma par konsultācijām saņemšanas, pirms tā pieprasa komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja abas strīdus puses uzskata, ka labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesā nav izdevies noregulēt strīdu.

5. Ja strīdus puses attiecīgi vienojas, labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesi var turpināties, kamēr turpinās komisijas darbība.

6. Ģenerāldirektors var, darbojoties ex officio, piedāvāt labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību, lai palīdzētu Dalībvalstīm noregulēt strīdu.

6. pants

Komisiju izveidošana

1. Komisija jāizveido pēc sūdzētājas puses lūguma SNI sanāksmē, kā vēlākais iespējamais, kura seko tai sanāksmei, kurā prasība pirmo reizi parādās SNI darba kārtībā kā apspriežamais jautājums, ja vien šajā SNI sanāksmē vienprātīgi nav nolemts komisiju neveidot6.

2. Prasība par komisijas izveidošanu jāiesniedz rakstveidā un tajā jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu, kas ir pietiekošs, lai precīzi iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasības iesniedzējs lūdz izveidot komisiju ar citām, bet ne parastajām pilnvarām, rakstiskā prasība ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.

7. pants

Komisiju pilnvaras

1. Komisijām ir sekojošas pilnvaras, ja vien strīdus puses 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas citādi nenolemj:

"Pārbaudīt, pamatojoties uz attiecīgajiem nosacījumiem (aptvertā līguma(u) nosaukums, uz ko atsaucas strīdus puses) lietu, kuru (puses nosaukums) iesniegusi SNI ar dokumentu ....... un tādejādi apstiprināt faktus, kas palīdzēs SNI sagatavot rekomendācijas vai izdot lēmumus, kurus paredz šis/ šie līgums/ līgumi."

2. Komisijām jāņem vērā attiecīgie nosacījumi jebkurā aptvertajā līgumā vai līgumos, uz kuriem atsaucas strīdus puses.

3. Izveidojot komisiju SNI var pilnvarot tās priekšsēdētāju komisijas pilnvaru apraksta sagatavošanai, konsultējoties ar strīdus pusēm atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem. Šādi sagatavots pilnvaru apraksts tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm. Ja ir panākta vienošanās par citām, bet ne parastajām pilnvarām, jebkura Dalībvalsts var uzsākt jebkura ar tām saistītā jautājuma apspriešanu SNI.

8. pants

Komisiju sastāvs

1. Komisijas veido augsti kvalificētas valstiskas un/ vai nevalstiskas personas, ieskaitot personas, kuras ir strādājušas ar vai iesniegušas lietu komisijai, darbojušās kā Dalībvalstu vai GATT 1947 līgumslēdzējas puses pārstāvji vai kā jebkura aptvertā līguma vai pirms tā noslēgtā līguma padomes vai komitejas pārstāvji, vai arī Sekretariātā, akadēmiski pasniegušas vai publicējušas darbus starptautisko tirdzniecības tiesību vai politikas jomā, vai darbojušās kā atbildīgas amatpersonas Dalībvalsts tirdzniecības politikā.

2. Komisijas locekļi jāizvēlas tā, lai nodrošinātu dalībvalstu neatkarību, aptvertu pietiekoši dažādu fona informāciju un plašu pieredzes spektru.

3. Dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis7 ir strīdus puses vai trešās puses, kā noteikts 10. panta 2. paragrāfā, nedrīkst piedalīties komisijā, kas nodarbojas ar šo strīdu, ja vien strīdus puses nenolemj citādi.

4. Lai palīdzētu izvēlēties komisijas sastāvu, Sekretariātam jāuztur saraksts ar valstisko un nevalstisko struktūru personām, kuras atbilst 1. paragrāfā minētajai kvalifikācijai, no kura attiecīgi var tikt izvēlēti komisijas locekļi. Saraksts ietver 1984. gada 30. novembrī izveidoto (BISD 31S/9) nevalstisko komisijas locekļu sarakstu, un citus saskaņā ar jebkuru aptverto līgumu izveidotos sarakstus un norāžu reģistrus, kas satur personu vārdus, kuri ir šajos sarakstos vai reģistros laikā, kad stājies spēkā PTO Līgums. Dalībvalstis var periodiski ieteikt valstisko vai nevalstisko personu vārdus iekļaušanai norāžu reģistrā, sniedzot attiecīgo informāciju par šo personu zināšanām starptautiskajā tirdzniecībā un aptverto līgumu jautājumos un saturā. Šo personu vārdi tiek pievienoti sarakstam ar SNI apstiprinājumu. Par katru sarakstā iekļauto personu sarakstā jāuzrāda specifiskās pieredzes jomas, kā arī specializāciju aptverto līgumu jautājumos vai saturā.

5. Komisijas sastāv no trim komisijas locekļiem, ja vien strīdus puses 10 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nevienojas par komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Dalībvalstis tiek nekavējoties informētas par komisijas sastāvu.

6. Sekretariāts iesaka komisijas locekļu kandidatūras strīdus pusēm. Strīdus puses nenoraida kandidatūru ieteikšanu, ja nav piespiedu apstākļu.

7. Ja 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nav panākta vienošanās par komisijas locekļiem, pēc vienas vai otras puses lūguma Ģenerāldirektors konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un attiecīgās padomes vai komitejas priekšsēdētāju, nosaka komisijas sastāvu, nozīmējot par komisijas locekļiem tās personas, kuras Ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar strīdus pusēm uzskata par vispiemērotākajām saskaņā ar jebkuriem attiecīgajiem speciālajiem vai papildus noteikumiem un kārtībai aptvertajā līgumā vai aptvertajos līgumos, kas tiek apstrīdēti. SNI priekšsēdētājs informē Dalībvalstis par šādas komisijas sastāvu ne vēlāk kā 10 dienas pēc datuma, kad priekšsēdētājs ir saņēmis šādu lūgumu.

8. Dalībvalstis apņemas vispārējā kārtā atļaut savām amatpersonām darboties komisijas sastāvā.

9. Komisijas locekļi pilda tiem piekrītošos pienākumus un nepārstāv valstis vai jebkuras organizācijas. Tādēļ Dalībvalstis nedrīkst dot tiem norādījumus, vai censties tos ietekmēt personiski attiecībā uz jautājumiem, kas iesniegti komisijas izskatīšanai.

10. Ja strīds radies starp jaunattīstības Dalībvalsti un attīstītu Dalībvalsti, komisija pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma iekļauj tajā vismaz vienu komisijas locekli no jaunattīstības Dalībvalsts.

11. Komisijas locekļu izdevumi, ieskaitot komandējuma izmaksas un uzturnaudu, tiek apmaksāti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāizstrādā Vispārējā Padomē, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas ieteikumiem.

9. pants

Kārtība, kas ievērojama vairāku sūdzētāju gadījumā

1. Ja vairāk nekā viena Dalībvalsts lūdz izveidot komisiju par vienu un to pašu jautājumu, var izveidot vienu vienīgu komisiju, lai pārbaudītu visas šīs sūdzības, ņemot vērā ieinteresēto Dalībvalstu tiesības. Viena vienīga komisija šādu sūdzību pārbaudīšanai ir izveidojama, kad vien tas ir iespējams.

2. Vienīgā komisija organizē pārbaudes un iesniedz savus secinājumus SNI tā, lai tiesībām, kuras strīdus puses būtu izmantojušas, ja sūdzības būtu pārbaudījušas atsevišķas komisijas, nekādā veidā netiktu nodarīts kaitējums. Pēc jebkuras strīdus puses pieprasījuma, komisija izstrādā atsevišķus ziņojumus par attiecīgo strīdu. Katras sūdzību ierosinošās puses rakstiskie iesniegumi ir pieejami citām sūdzību ierosinošajām pusēm, un katrai sūdzību ierosinošai pusei ir tiesības piedalīties, kad kāda no citu sūdzību ierosinošajām pusēm sniedz savus paskaidrojumus komisijai.

3. Ja sūdzību pārbaudīšanai sakarā ar vienu un to pašu jautājumu tiek izveidota vairāk nekā viena komisija, vislielākajā iespējamā mērā jānodrošina, ka vienas un tās pašas personas ir komisijas locekļi katrā no atsevišķajām komisijām un, ka laika izteiksmē šo komisiju procesi šāda strīdus gadījumā tiktu saskaņoti.

10. pants

Trešās puses

1. Komisijas darbības laikā pilnībā jāņem vērā strīdus pušu un citu Dalībvalstu intereses saskaņā ar apskatāmo aptverto līgumu.

2. Jebkurai Dalībvalstij, kurai ir būtiska interese par komisijai iesniegto jautājumu un kura ir darījusi zināmu SNI (šajā Vienošanās saukta "trešā puse") savu interesi, ir jādod iespēja komisijas priekšā un veikt rakstiskus iesniegumus komisijai. Šos iesniegumus nodod arī strīdus pusēm un tie jāatspoguļo komisijas ziņojumā.

3. Trešās puses saņem strīda pušu iesniegumus pirmās komisijas sēdē.

4. Ja trešā puse uzskata, ka pasākums, kas jau ir komisijas izskatīšanas subjekts, anulē vai mazina priekšrocības, kas tai rodas atbilstoši jebkuram no aptvertajiem līgumiem, šī Dalībvalsts var atgriezties pie parastās strīdu noregulēšanas kārtības saskaņā ar šo Vienošanos. Šāds strīds ir jānodod sākotnējai komisijai, kad vien tas ir iespējams.

11. pants

Komisiju uzdevumi

Komisiju uzdevums ir palīdzēt SNI saistību pildīšanā saskaņā ar šo Vienošanos un aptvertajiem līgumiem. Attiecīgi, komisijai jāveic objektīvs tās izskatīšanā nodotā jautājuma novērtējums, ieskaitot lietas faktu materiāla objektīvu novērtējumu un piemērojamību, kā arī tā atbilstību attiecīgajiem aptvertajiem līgumiem, un jāizdara citi secinājumi, kas var palīdzēt SNI rekomendāciju vai lēmumu sagatavošanā, kuras paredz aptvertie līgumi. Komisijām regulāri jākonsultējas ar strīdus pusēm un jādod tām vienlīdzīgas iespējas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu.

12. pants

Komisijas kārtība

1. Komisijas ievēro 3. pielikumā minēto Darba kārtību, ja vien pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisija neizlemj citādi.

2. Komisijas kārtībai jābūt pietiekoši elastīgai, lai nodrošinātu komisijas ziņojumu augstu kvalitāti, vienlaicīgi bez pamata neaizkavējot komisijas darbu.

3. Pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisijas locekļi nosaka komisijas darba grafiku cik vien ātri un kad vien tas ir iespējams, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad panākta vienošanās par komisijas izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu, ja ir nepieciešams - ņemot vērā 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus.

4. Nosakot komisijas darba grafiku, komisija atvēl strīdus pusēm pietiekošu laiku to iesniegumu sagatavošanai.

5. Komisijām jānosaka precīzi pušu rakstisko iesniegumu termiņi un pusēm jāievēro šie termiņi.

6. Katrai strīdus pusei jāiesniedz Sekretariātam rakstiskie iesniegumi, kas nekavējoši tiek nodoti komisijai un otrai strīdus pusei vai pusēm. Sūdzētāja puse iesniedz savu pirmo iesniegumu pirms atbildētājas puses pirmā iesnieguma, ja vien komisija, nosakot 3.paragrāfā minēto grafiku un konsultējoties ar strīdus pusēm nenolemj, ka pusēm jāiesniedz to pirmie iesniegumi vienlaicīgi. Pastāvot secīgai pirmo iesniegumu iesniegšanas kārtībai, komisija nosaka stingru termiņu atbildētājas puses iesnieguma saņemšanai. Jebkuri tiem sekojošie iesniegumi tiek iesniegti vienlaicīgi.

7. Ja strīdus pusēm nav izdevies panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, komisija iesniedz savus secinājumus SNI rakstiska ziņojuma veidā. Šādos gadījumos komisijas ziņojums atspoguļo faktu materiālu un attiecīgos secinājumus, attiecīgo nosacījumu piemērojamību un jebkuru tās izdarīto secinājumu un sniegto rekomendāciju pamatojumu. Ja starp strīdus pusēm ir panākts lietas atrisinājums, komisijas ziņojumam jāaprobežojas ar īsu lietas aprakstu un paziņojumu, ka ir panākts atrisinājums.

8. Lai padarītu šo kārtību efektīvāku, termiņš, kurā komisija veic pārbaudi no brīža, kad ir panākta vienošanās par komisijas sastāvu un pilnvaru loku, līdz brīdim, kad strīdus pusēm tiek izsniegts noslēguma ziņojums, parasti nepārsniedz sešus mēnešus. Neatliekamos gadījumos, ieskaitot tos, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, komisija ieplāno sava ziņojuma izsniegšanu strīdus pusēm trīs mēnešu laikā.

9. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sagatavot ziņojumu sešu mēnešu laikā vai, neatliekamos gadījumos, trīs mēnešu laikā, tā informē SNI rakstiski par kavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kurā tā sagatavos ziņojumu. Laika periods no komisijas izveidošanas līdz ziņojuma izsūtīšanai Dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus.

10. Konsultāciju kontekstā, kurās ietverts jaunattīstības Dalībvalsts veikts pasākums, puses var vienoties par termiņu, kas noteikti 4.panta 7. un 8.paragrāfos, pagarināšanu. Ja pēc tam kad attiecīgais termiņš ir pagājis, konsultējošās puses nespēj vienoties par to, ka konsultācijas ir beigušās, SNI priekšsēdētājs pēc konsultācijām ar pusēm lemj, par attiecīgā termiņa pagarināšanu, un nosaka laiku. Turklāt, pārbaudot sūdzību pret jaunattīstības Dalībvalsti, komisija atvēl pietiekoši ilgu laiku jaunattīstības Dalībvalstij argumentāciju sagatavošanai un iesniegšanai. Darbības atbilstoši šim paragrāfam 20. panta 1. paragrāfa un 21. panta 4. paragrāfa nosacījumus neietekmē.

11. Ja viena vai vairākas puses ir jaunattīstības Dalībvalsts, komisijas ziņojums skaidri norāda veidu, kādā tikuši ievēroti attiecīgie nosacījumi attiecībā uz diferencētu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības Dalībvalstīm, kas veido aptverto līgumu daļu, kurus ierosinājusi jaunattīstības Dalībvalsts strīdu noregulēšanas kārtības gaitā.

12. Komisija var apturēt savu darbu jebkurā laikā pēc sūdzību ierosinošās puses lūguma uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Šādas apturēšanas gadījumā termiņi, kas norādīti šī panta 8. un 9. paragrāfos, 20. panta 1. paragrāfā un 21. panta 4. paragrāfā, tiek pagarināti par tikpat ilgu laiku, par kādu darbs ticis apturēts. Ja komisijas darbs ir apturēts uz vairāk nekā 12 mēnešiem, komisijas izveidošanas pilnvaras izbeidzas.

13. pants

Tiesības saņemt informāciju

1. Katrai komisijai ir tiesības saņemt informāciju un padomus tehniskos jautājumos no jebkura indivīda vai iestādes, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr, pirms komisija saņem informāciju vai padomu no jebkura indivīda vai iestādes kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tai attiecīgi jāinformē šīs Dalībvalsts varas iestādes. Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuras informācijas pieprasījumu, kuru komisija uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez formālas to indivīdu, iestāžu vai Dalībvalsts varas iestāžu, kuri šādu informāciju sniedz, atļaujas.

2. Komisija var saņemt informāciju no jebkura atbilstoša avota un tā var konsultēties ar ekspertiem, lai uzzinātu to viedokli par lietas noteiktiem aspektiem. Attiecībā uz faktu sniegšanu par zinātnisku vai citu tehnisku jautājumu, kuru ierosinājusi strīdus puse, komisija var lūgt rakstisku konsultatīvu ziņojumu no ekspertu pārbaudes grupas. Šādas grupas izveidošanas noteikumi un kārtība ir noteiktas 4. pielikumā.

14. pants

Konfidencialitāte

1. Komisijas apspriedes ir konfidenciālas.

2. Komisijas ziņojumi tiek sagatavoti bez strīda pušu klātbūtnes, pamatojoties uz sniegto informāciju un veiktajiem paziņojumiem

3. Atsevišķu komisijas Dalībvalstu izteiktie viedokļi komisijas ziņojumā ir anonīmi

15. pants

Starppārskata posms

1. Pēc atspēkojuma iesniegumu un mutisko argumentu izskatīšanas komisija izsniedz tās ziņojuma projekta aprakstošās (faktu un argumentu) nodaļas strīdus pusēm. Komisijas noteiktajā termiņā puses iesniedz savus rakstiskos komentārus.

2. Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, kad no strīdus pusēm jāsaņem komentāri, komisija izsniedz pusēm starpziņojumu, ietverot gan aprakstošās nodaļas, gan komisijas slēdzienus un secinājumus. Komisijas noteiktajā termiņā puse var iesniegt rakstisku lūgumu komisijai, lai tā pārskatītu starpziņojuma precīzus aspektus pirms galīgā ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm. Pēc puses lūguma, komisija rīko turpmāko tikšanos ar pusēm par jautājumiem, kas norādīti rakstiskajos komentāros. Ja nekādi komentāri ne no vienas puses nav saņemti komentāru veikšanas termiņā, starpziņojums tiek uzskatīts par galīgo komisijas ziņojumu un to nekavējoties izsūta Dalībvalstīm.

3. Komisijas galīgā ziņojuma slēdzieni ietver diskusiju par argumentiem, kas veikta starpārskata posmā. Starppārskata posms tiek veikts termiņā, kas noteikts 12.panta 8.paragrāfā

16. pants

Komisijas ziņojumu pieņemšana

1. Lai dotu Dalībvalstīm pietiekoši daudz laika izskatīt komisijas ziņojumus, ziņojumi netiek izskatīti SNI ar nolūku tos pieņemt laikā līdz 20 dienām pēc datuma, kad tie ir izsūtīti Dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis, kurām ir iebildumi pret komisijas ziņojumu, sniedz iebildumus paskaidrojošus iemeslus rakstveidā izsūtīšanai vismaz 10 dienas pirms SNI sanāksmes, kurā komisijas ziņojums ir nozīmēts izskatīšanai.

3. Strīdus pusēm ir tiesības pilnā mērā piedalīties SNI komisijas ziņojuma izskatīšanā, un to viedokļi pilnībā jāprotokolē.

4. 60 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm, ziņojums tiek pieņemts SNI sanāksmē8, ja vien strīdus puse nav formāli paziņojusi SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI pēc konsensusa nav nolēmusi ziņojumu nepieņemt. Ja puse ir paziņojusi par tās lēmumu pārsūdzēt, komisijas ziņojums netiek izskatīts pieņemšanai SNI, līdz kamēr apelācijas sūdzība ir pabeigta. Šī pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt savus viedokļus par komisijas ziņojumu.

17. pants

Apelācijas pārskats

Pastāvīgā apelācijas institūcija

1. Pastāvīgo apelācijas institūciju izveido SNI. Apelācijas institūcija iztiesā komisijas lietu apelācijas sūdzības. Tā sastāv no septiņām personām, no kurām trīs darbojas visu lietu izskatīšanā. Apelācijas institūcijā minētās personas darbojas rotācijas kārtībā. Šāda rotācija tiek noteikta Apelācijas institūcijas darbības kārtībā.

2. SNI ieceļ personas darbam Apelācijas orgānā uz četriem gadiem un katru personu var vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr to triju no septiņām personām, kuras tika ieceltas tūlīt pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, nozīmējuma termiņš beidzas otrā gada beigās un ir nosakāms izlozes ceļā. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kura iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča nozīmēšanas termiņa beigām.

3. Apelācijas institūcija sastāv no personām, kas ir atzītas autoritātes un kam ir ievērojama pieredze jurisdikcijā, starptautiskajā tirdzniecībā un vispār aptverto līgumu saturā. Šīs personas nedrīkst būt saistītas ne ar vienu valsti. Apelācijas institūcijas dalībniekiem ir plaši jāpārstāv PTO Dalībvalstis. Visas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, jābūt vienmēr un ātri pieejamām, un tām jāseko strīdu noregulēšanas procesam un citiem attiecīgajiem PTO procesiem. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts.

4. Komisijas ziņojumu var pārsūdzēt tikai strīdus puses nevis trešās puses. Trešās puses, kuras ir paziņojušas SNI par to būtisku ieinteresētību jautājumā atbilstoši 10. panta 2. paragrāfam, var izdarīt rakstiskus iesniegumus Apelācijas institūcijai un tām jādod iespēja tikt attiecīgi uzklausītām.

5. Parasti lietas izskatīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 60 dienas no brīža, kad strīdus puse ir formāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību līdz brīdim, kad Apelācijas institūcija izsūta savu ziņojumu. Nosakot savu darba grafiku, Apelācijas institūcija ņem vērā pēc to atbilstības 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā attiecīgi informē SNI rakstveidā par aizkavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kad tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 dienas.

6. Jebkura apelācijas sūdzība tiek ierobežota ar tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā un komisijas izstrādātajiem juridiskajiem skaidrojumiem.

7. Apelācijas institūcijai nepieciešamības gadījumā un pēc tās pieprasījuma tiek sniegts attiecīgs administratīvs un juridisks atbalsts.

8. Izdevumi, kas saistīti ar personu darbību Apelācijas institūcijā, ieskaitot komandējumu apmaksas un dienas naudas, tiek segti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāpieņem Vispārējai Padomei, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas rekomendācijām.

Apelācijas pārskata kārtība

9. Apelācijas institūcija izstrādā darba kārtību konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru, kas tiek nosūtītas kā informācija Dalībvalstīm.

10. Apelācijas institūcijas sēdes ir konfidenciālas. Apelācijas institūcijas ziņojumi tiek sagatavoti strīdus pusēm klāt neesot un pamatojoties uz sniegto informāciju un paziņojumiem.

11. Viedokļi, kurus apelācijas institūcijā pauž atsevišķas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, ir anonīmi.

12. Apelācijas institūcijai jāizskata ikviens jautājums, kas ticis ierosināts atbilstoši 6. paragrāfa nosacījumiem apelācijas lietas sēdes laikā.

13. Apelācijas institūcija var apstiprināt, izmainīt vai anulēt komisijas juridiskos slēdzienus un secinājumus.

Apelācijas institūcijas ziņojumu pieņemšana

14. SNI pieņem Apelācijas institūcijas ziņojumu un strīdus puses to beznosacījumu kārtā akceptē, ja vien SNI 30 dienu laikā pēc šāda ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm ar konsesusu nav nolēmusi Apelācijas orgāna ziņojumu nepieņemt.9 Šāda pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt to viedokļus par Apelācijas institūcijas ziņojumu.

18. pants

Sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju

1. Nepastāv "ex parte" sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju attiecībā uz jautājumiem, kurus izskata komisija vai Apelācijas institūcijai.

2. Pret rakstiskajiem iesniegumiem komisijai vai Apelācijas institūcijai jāpiešķir konfidencialitātes statuss, bet šiem dokumentiem ir jānodrošina strīdus pušu piekļuve. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi no nākšanas klajā ar publiskiem paziņojumiem par tās nostādnēm. Informācija, ko strīdus puses iesniegušas komisijai kā konfidenciālu arī Dalībvalstīm jāuzskata par konfidenciālu. Strīdus puse pēc attiecīga Dalībvalsts lūguma sniedz nekonfidenciālu un publiskojamu tās informācijas kopsavilkumu, ko saturējuši attiecīgās puses rakstiskie iesniegumi.

19. pants

Komisijas un Apelācijas institūcijas ieteikumi

1. Ja komisija vai Apelācijas institūcija secina, ka pasākums neatbilst aptvertajam līgumam, tā iesaka attiecīgajai10 Dalībvalstij panākt pasākuma savietojamību ar šo līgumu11. Papildus šiem ieteikumiem komisija vai Apelācijas institūcija var ieteikt veidu, kādā attiecīgā Dalībvalsts varētu īstenot šos ieteikumus.

2. Atbilstoši 3. panta 2. paragrāfam, savos slēdzienos un rekomendācijās komisija un Apelācijas institūcija nedrīkst palielināt vai samazināt tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

20. pants

SNI lēmumu termiņi

Ja vien strīdus puses nav citādi nolēmušas, laika posms no brīža, kad SNI ir izveidojusi komisiju līdz brīdim, kad SNI izskata komisijas vai apelācijas ziņojumu ar nolūku to pieņemt, parasti nepārsniedz deviņus mēnešus, ja komisijas ziņojums nav pārsūdzēts, vai 12 mēnešus, ja ziņojums ir pārsūdzēts. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmusi atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam pagarināt tās ziņojuma iesniegšanas termiņu, izmantotais papildus laiks tiek pieskaitīts augstāk minētajiem termiņiem.

21. pants

Rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība

1. Precīza SNI rekomendāciju un lēmumu ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu efektīvu strīdu atrisināšanu, kas ir ieguvums visām Dalībvalstīm.

2. Sevišķa uzmanība veltāma jautājumiem, kuri skar jaunattīstības Dalībvalstu intereses attiecībā uz pasākumiem, kas apskatīti strīdu noregulēšanas gaitā.

3. SNI sanāksmē, kas notiek 30 dienas12 pēc komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža, ieinteresētā Dalībvalsts informē SNI par tās nolūkiem SNI rekomendāciju un lēmumu īstenošanā. Ja nav iespējams tūlīt ievērot rekomendācijas un lēmumus, ieinteresētajai Dalībvalstij tiek noteikts saprātīgs termiņš lai tos piemērotu. Saprātīgs termiņš ir:

(a) ieinteresētās Dalībvalsts ierosinātais termiņš, ar nosacījumu, ka šādu termiņu ir apstiprinājis SNI, vai, ja šāda apstiprinājuma nav,

(b) termiņš, par kuru vienojušās abas strīdus puses 45 dienu laikā no rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža; vai, ja šādas vienošanās nav

(c) termiņš, kuru noteikusi saistoša arbitrāža 90 dienu laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža13. Šādā arbitrāžā arbitrs14 vadās no tā, ka saprātīgs termiņš komisijas vai Apelācijas institūcijas rekomendāciju īstenošanai nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem no brīža, kad pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums. Tomēr šis termiņš var būt īsāks vai garāks, atkarībā no kādiem īpašiem apstākļiem.

4. Izņemot gadījumu, ja komisija vai Apelācijas institūcija atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam ir pagarinājusi ziņojuma iesniegšanas termiņu, laiks no brīža, kad SNI izveidojis komisiju līdz saprātīgā termiņa noteikšanas brīdim nedrīkst pārsniegt 15 mēnešus, ja vien strīdus puses nenolemj citādi. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmuši pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu, papildus izmantotais laiks tiek pieskaitīts 15 mēnešu termiņam; ar nosacījumu, ka, izņemot gadījumu, ja strīdus puses vienojas, ka pastāv izņēmuma apstākļi, kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

5. Ja pastāv domstarpības par to, vai saskaņā ar rekomendācijām un lēmumiem piemērotie pasākumi atbilst aptvertajam līgumam, šāds strīds jāatrisina izsekojot šai strīdus noregulēšanas kārtībai, kur vien iespējams griežoties pie sākotnējā komisijas sastāva. Komisija izsūta savu ziņojumu 90 dienu laikā no brīža, kad tai nodots šis jautājums. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sniegt ziņojumu šajā laikā, tā informē SNI rakstveidā par kavēšanās iemesliem un norāda termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.

6. SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība. Jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas var ierosināt jautājumu par to īstenošanu SNI. Ja vien SNI citādi nenolemj, jautājums par rekomendāciju un lēmumu īstenošanu tiek iekļauts SNI sanāksmes darba kārtībā sešus mēnešus pēc saprātīga termiņa noteikšanas brīža atbilstoši 3. paragrāfam un tas paliek SNI darba kārtībā, līdz kamēr jautājums ir atrisināts. Vismaz 10 dienas pirms katras šādas SNI sanāksmes ieinteresētā Dalībvalsts iesniedz SNI rakstisku ziņojumu par situācijas attīstību rekomendāciju un lēmumu īstenošanā.

7. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi jautājumu izskatīšanai, SNI jālemj par tālākajām darbībām, kuras tā varētu veikt atbilstoši apstākļiem.

8. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi lietu, SNI, izskatot, kāda atbilstoša darbība varētu tikt veikta, ņem vērā ne tikai pasākumu, par kuriem celta sūdzība, tirdzniecības aspektu, bet arī to iespaidu uz attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts ekonomiku.

22. pants

Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1. Kompensācija un koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pagaidu pasākumi, ko iespējams piemērot gadījumā, ja rekomendācijas un lēmumi netiek īstenoti saprātīgā termiņā. Tomēr primārais ir rekomendāciju īstenošana, lai padarītu pasākumu atbilstošu aptvertajiem līgumiem, nevis kompensācijas vai koncesiju pārtraukšana. Kompensācija ir brīvprātīga un, ja tāda tiek piešķirta, tai jāatbilst aptvertajiem līgumiem.

2. Ja attiecīgā Dalībvalsts nav spējusi pielāgot pasākumu, kas ir uzskatāms par neatbilstošu aptvertajam līgumam, un tādejādi nav īstenojusi rekomendācijas un lēmumus saprātīgā laika periodā, kas noteikts atbilstoši 21. panta 3. paragrāfam, šādai Dalībvalstij pēc pieprasījuma jāuzsāk sarunas ar jebkuru no pusēm, kas iesaistījusies strīdus noregulēšanas procesos, ar nolūku noteikt abpusēji pieņemamas kompensācijas. Ja vienošanās par apmierinošu kompensāciju nav panākta 20 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, jebkura puse, kura ierosinājusi strīda noregulēšanas procesu, var pieprasīt SNI atļauju pārtraukt koncesiju vai citu saistību saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, piemērošanu attiecīgajai Dalībvalstij.

3. Apsverot kādu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, sūdzētājai pusei jāpiemēro sekojoši principi un kārtība:

(a) par vispārējo principu jāuzskata, ka sūdzētājai pusei vispirms jāmēģina pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz tādu pašu sektoru (-iem), kā tas, kurā komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu vai cita veida anulējumu vai kaitējumu;

(b) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz vienu un to pašu sektoru (-iem), tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu citos sektoros saskaņā ar to pašu līgumu;

(c) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz citiem sektoriem saskaņā ar to pašu līgumu, un apstākļi ir pietiekoši nopietni, tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu saskaņā ar citu aptverto līgumu;

(d) piemērojot augstāk minētos principus, pusei jāņem vērā:

(i) tirdzniecība sektorā vai saskaņā ar līgumu, saskaņā ar kuru komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu, vai arī citu anulējumu vai kaitējumu, un šīs tirdzniecības nozīmīgumu šai pusei;

(ii) plašākus ekonomiskos faktorus, kas saistīti ar anulējumu vai kaitējumu un plašākās ekonomiskās sekas koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai;

(e) ja šī puse nolemj pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši b) un c) apakšparagrāfiem, tai savā lūgumā jānorāda iemesli. Tajā pašā laikā, kad lūgums tiek nosūtīts SNI, tas tiek nosūtīts arī attiecīgajām Padomēm un arī, ja lūgums atbilst b) apakšparagrāfam, attiecīgajām sektoru institūcijām;

(f) šī paragrāfa kontekstā jēdziens "sektors" nozīmē:

(i) attiecībā uz precēm - visas preces;

(ii) attiecībā uz pakalpojumiem - galveno sektoru, kas definēts esošajā "Pakalpojumu sektoru klasifikācijas sarakstā", kurā aprakstīti šādi sektori15;

(iii) attiecībā uz ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām - katru intelektuālā īpašuma tiesību kategoriju, kas aptverta II daļas 1. nodaļā, vai 2. nodaļā, vai 3. nodaļā, vai 4. nodaļā, vai 5. nodaļā vai 6. nodaļā, vai 7. nodaļā, vai saistības saskaņā ar TRIPS Līguma III daļu vai IV daļu;

(g) šī paragrāfa kontekstā "līgums" nozīmē:

(i) attiecībā uz precēm - līgumus, kas uzskaitīti PTO Līguma 1 A Pielikumā kopumā, kā arī Plurilaterālajos tirdzniecības līgumus tik lielā mērā, par cik attiecīgās strīdus puses ir šo līgumu slēdzējas puses;

(ii) attiecībā uz pakalpojumiem - GATS;

(iii) attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām - TRIPS Līgumu.

4. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšanas apjomam, ko atļāvis SNI, ir jābūt vienlīdzīgam ar anulējuma un kaitējuma apjomu.

5. SNI nedrīkst atļaut koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, ja aptvertais līgums aizliedz šādu pārtraukšanu.

6. Ja rodas situācija, kas aprakstīta 2. paragrāfā, tad pēc attiecīga lūguma saņemšanas SNI dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības 30 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, ja vien SNI pēc konsensusa nenolemj lūgumu noraidīt. Tomēr, ja attiecīgā Dalībvalsts iebilst pret ieteikto pārtraukšanas apjomu, vai izvirza pretenzijas, ka nav tikuši ievēroti 3. paragrāfā norādītie principi un kārtība sūdzētājas puses pieprasījumā par koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši 3. b) vai c) paragrāfam, lieta jānodod arbitrāžai. Šādu arbitrāžu jāveic sākotnējā komisijā, ja tās locekļi ir pieejami, vai arī arbitram16, kuru iecēlis ģenerāldirektors un tā tiek pabeigta 60 dienu laikā pēc saprātīgā termiņa izbeigšanās. Koncesijas un citas saistības nevar tikt pārtrauktas arbitrāžas laikā.

7. Arbitram17, kurš darbojas atbilstoši 6. paragrāfam, nav jāpārbauda pārtraucamo koncesiju vai citu saistību raksturs, bet gan jānosaka, vai šādas pārtraukšanas apjoms ir vienlīdzīgs anulējumu vai kaitējuma apjomam. Arbitrs var arī noteikt, vai ieteiktā koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pieļaujama saskaņā ar aptverto līgumu. Tomēr, ja arbitrāžai nodotā lieta satur pretenziju faktu par 3. paragrāfā noteikto principu un kārtības neievērošanu, arbitram jāpārbauda šādas pretenzijas. Gadījumā, ja arbitrs uzskata, ka šie principi un kārtība nav tikušas ievērotas, sūdzētāja pusei tās jāpiemēro atbilstoši 3. paragrāfam. Puses akceptē arbitra lēmumu kā galīgu un attiecīgās puses nepieprasa otru arbitrāžu. SNI tiek nekavējoties informēta par arbitra lēmumu un pēc attiecīga lūguma dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības, ja lūgums atbilst arbitra lēmumam, ja vien SNI ar consensus nenolemj lūgumu noraidīt.

8. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšana notiek uz laiku un tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad pasākums, kas atzīts par neatbilstošu aptvertajam līgumam, ir atcelts, vai Dalībvalsts, kurai jāīsteno rekomendācijas un lēmumi, rod kompensācijas iespējas ieguvuma anulējumam vai kaitējumam, vai arī tiek panākts savstarpēji apmierinošs atrisinājums. Atbilstoši 21. panta 6. paragrāfam, SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tos gadījumus, kad tikusi sniegta kompensācija, pārtrauktas koncesijas vai citas saistības, bet rekomendācijas pasākuma pielāgošanai aptvertajiem līgumiem nav īstenotas.

9. Strīda noregulēšanas nosacījumi aptvertajos līgumos var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, ietekmējot to ievērošanu, ko veic reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas Dalībvalsts teritorijā. Ja SNI ir noteikusi, ka aptvertā līguma nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tai ir pieejami, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Aptverto līgumu un šīs Vienošanās nosacījumi, kas attiecas uz kompensāciju un koncesiju un citu saistību pārtraukšanu, ir spēkā gadījumos, kur nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu18.

23. pants

Daudzpusējās sistēmas nostiprināšana

1. Kad Dalībvalstis tiecas atlīdzināt zaudējumus sakarā ar saistību pārkāpumiem vai ieguvuma anulējumu vai kaitējumu saskaņā ar aptvertajiem līgumiem vai traucējumu sasniegt jebkuru mērķi, kas noteikti aptvertajos līgumos, tām jāvadās pēc un jāizpilda šīs Vienošanās noteikumi un kārtība.

2. Šādos gadījumos Dalībvalstis:

(a) pieņem lēmumu attiecībā uz to, ka pārkāpums ir noticis, ka ieguvumi ir anulēti vai mazināti, vai, ka jebkura aptverto līgumu mērķa sasniegšana ir traucēta, izmantojot strīdu noregulēšanu atbilstoši šīs Vienošanās noteikumiem un kārtībai un atbilstoši slēdzieniem, kas ietverti komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā, ko pieņēmis SNI vai saskaņā ar arbitrāžas slēdzienu, kas pieņemts atbilstoši šai Vienošanās;

(b) ievēro kārtību, kas noteikta 21. pantā, lai noteiktu attiecīgajai Dalībvalstij saprātīgu termiņu rekomendāciju un lēmumu īstenošanai; un

(c) ievēro kārtību, kas noteikta 22. pantā, lai noteiktu koncesiju un citu saistību pārtraukšanas apjomu un iegūtu SNI atļauju atbilstoši šai kārtībai, pirms koncesiju un citu saistību pārtraukšanas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, atbildot uz attiecīgās Dalībvalsts nespēju īstenot rekomendācijas un lēmumus saprātīgā termiņā.

24. pants

Īpaša kārtība saistībā ar vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm

1. Visos strīda iemeslu noteikšanas un strīda noregulēšanas kārtību posmos, kas aptver vismazāk attīstīto Dalībvalsti, sevišķa uzmanība tiek veltīta vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašajai situācijai. Šajā sakarā Dalībvalstis ievēro pienācīgu atturību, izvirzot jautājumus saskaņā ar šo kārtību attiecībā uz vismazāk attīstīto Dalībvalsti. Ja tiek konstatēts, ka anulējums vai kaitējums ir pasākuma rezultāts, ko veikusi vismazāk attīstītā Dalībvalsts, sūdzību ierosinošās puses ievēro pienācīgu atturību pieprasot kompensāciju vai tiecoties iegūt atļauju koncesiju vai citu saistību piemērošanas pārtraukšanai atbilstoši šai kārtībai.

2. Strīdu noregulēšanas gadījumos, kuros iesaistīta vismazāk attīstītā Dalībvalsts un, ja konsultāciju laikā nav rasts apmierinošs risinājums, ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, pēc attiecīga lūguma saņemšanas no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts, piedāvā savus labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, lai palīdzētu pusēm noregulēt strīdu pirms tā iesniegšanas komisijai. Ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, sniedzot augstāk minēto palīdzību var pēc nepieciešamības un pēc saviem ieskatiem konsultēties ar brīvi izvēlētu avotu.

25. pants

Arbitrāža

1. Ātri veikta arbitrāža PTO ietvaros kā alternatīvs strīda noregulēšanas līdzeklis var veicināt noteiktu strīdu noregulēšanu attiecībā uz jautājumiem, kurus skaidri definējušas abas puses.

2. Izņemot gadījumu, ja šajā Vienošanās paredzēts citādi, arbitrāžas izmantošana notiek pēc pušu savstarpējas vienošanās, pusēm jāvienojas arī par kārtību, kāda tiks ievērota. Par vienošanos griezties arbitrāžā tiek paziņots visām Dalībvalstīm pietiekoši savlaicīgi pirms faktiskā arbitrāžas procesa sākuma.

3. Citas Dalībvalstis var kļūt par arbitrāžas procesa pusi tikai pēc to pušu piekrišanas, kuras ir vienojušās par griešanos arbitrāžā. Procesa puses vienojas par arbitrāžas lēmuma pildīšanu. Par arbitrāžas lēmumiem tiek paziņots SNI un jebkura attiecīgā līguma attiecīgajai Padomei vai Komitejai, kurā katra no Dalībvalstīm var ierosināt izskatīt jebkuru saistītu jautājumu.

4. Šīs Vienošanās 21. un 22. panti ir spēkā "mutatis mutandis" attiecībā uz arbitrāžas lēmumiem.

26. pants

1. Sūdzības, kas nav saistītas ar līguma noteikumu pārkāpšanu, aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija vai Apelācijas institūcija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas, tikai tad, ja strīdus puse uzskata, ka kāda Dalībvalsts pasākuma, pretrunā vai saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, piemērošanas rezultātā jebkurš ieguvums, kas šādai pusei rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai tiek mazināta vai traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka šāda lieta attiecas uz pasākumu, kas nav pretrunā ar aptverto līgumu attiecībā uz kuru ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi, spēkā ir šīs Vienošanās kārtību, ievērojot sekojošo:

(a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkurai sūdzībai attiecībā uz pasākumu, kurš nav pretrunā ar attiecīgo aptverto līgumu;

(b) ja ir konstatēts, ka pasākums anulē vai mazina ieguvumu saskaņā ar aptverto līgumu vai traucē sasniegt tā mērķus nepārkāpjot to, nav nepieciešams atcelt pasākumu. Šādos gadījumos, komisijai vai Apelācijas institūcijai jāiesaka attiecīgajai Dalībvalstij panākt savstarpēji apmierinošu noregulējumu;

(c) neskatoties uz 21. panta nosacījumiem, 21. panta 3. paragrāfā paredzētā arbitrāža pēc vienas vai otras puses lūguma var noteikt anulētā vai mazinātā ieguvuma apjomu, kā arī veidu un līdzekļus savstarpēji apmierinoša noregulējuma panākšanai; šādi ieteikumi nav strīdus pusēm saistoši;

(d) neskatoties uz 22. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, kompensācija var būt daļa no savstarpēji apmierinoša atrisinājuma kā strīda galīgais noregulējums.

2. Sūdzības, kas aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas tikai tad, ja puse uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai arī tiek traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana, pastāvot jebkurai situācijai, izņemot tādas situācijas, attiecībā uz kurām ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. a) un 1. b) paragrāfu nosacījumi. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka jautājums atbilst šim paragrāfam, šīs Vienošanās kārtība ir spēkā tikai līdz brīdim (to ieskaitot) procesā, kad komisijas ziņojums ir izplatīts Dalībvalstīm. Strīda noregulēšanas noteikumi un kārtība, kuri ietvertas 1989. gada 12. aprīļa Lēmumā (BISD 36S/61-67) ir spēkā attiecībā uz rekomendāciju un lēmumu izskatīšanu pieņemšanai, uzraudzību un īstenošanu. Sekojošais ir spēkā:

(a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkuram argumentam attiecībā uz šajā paragrāfā apskatītajiem jautājumiem;

(b) gadījumos, kas skar šajā paragrāfā apskatītos jautājumus, ja komisija konstatē, ka gadījumi skar arī strīda noregulēšanas jautājumus, izņemot tos, ko aptver šis paragrāfs, komisija sniedz ziņojumu SNI, pievēršoties katram šādam jautājumam, kā arī atsevišķu ziņojumu par jautājumiem saskaņā ar šo paragrāfu.

27. pants

Sekretariāta pienākumi

1. Sekretariāta pienākumos ietilpst palīdzība komisijām, sevišķi attiecībā uz izskatāmo jautājumu juridiskajiem, vēsturiskajiem un procedurālajiem aspektiem, kā arī sekretāra un tehniskas palīdzības sniegšana.

2. Tā kā Sekretariāts palīdz Dalībvalstīm pēc to pieprasījuma attiecībā uz strīdu noregulēšanu, var rasties arī nepieciešamība sniegt papildus juridiskās konsultācijas un palīdzību attiecībā uz strīdu noregulēšanu jaunattīstības Dalībvalstīm. Šajā sakarā Sekretariāts dod iespējas izmantot kvalificētu ekspertu no PTO tehniskās sadarbības dienesta jebkurai jaunattīstības valsts Dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Šis eksperts palīdz jaunattīstības valsts Dalībvalstij tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu Sekretariāta objektivitāti.

3. Sekretariāts rīko speciālus apmācības kursus ieinteresētajām Dalībvalstīm attiecībā uz šo strīdu noregulēšanas kārtību un praksi, lai dotu iespēju Dalībvalstu ekspertiem iegūt vairāk informācijas šajā sakarā.

1. pielikums

Līgumi, kuri ietilpst šīs vienošanās darbības sfērā

(A) Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgums

(B) Daudzpusējie tirdzniecības līgumi

1A pielikumsDaudzpusējie līgumi par preču tirdzniecību
1B pielikumsVispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem
1C pielikumsLīgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām
2. pielikumsVienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu

(C) Plurilaterālie tirdzniecības līgumi

4. pielikumsLīgums par tirdzniecību ar civilajiem lidaparātiem
Līgums par valsts pasūtījumu
Starptautiskais piena produktu līgums
Starptautiskais liellopu gaļas līgums

Šīs Vienošanās piemērojamība Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem ir pakļauta lēmuma pieņemšanai, ko veic katra no līgumslēdzējām pusēm, nosakot Vienošanās piemērošanas nosacījumus katram atsevišķam līgumam, ieskaitot jebkuru īpašu vai papildus noteikumu vai kārtības iekļaušanu 2. pielikumā, kā par to informēts SNI.

2. pielikums

Īpaši vai papildus noteikumi un kārtību, kuri ietilpst aptvertajos līgumos

LīgumsNoteikumi un kārtība
Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu11.2
Līgums par tekstīlijām un apģērbu2.14,2.21,4.4,5.2,5.4,6.9,6.10,6.11,8.1, 8.12
Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā14.2 - 14.4, 2.pielikums
Līgums par GATT 1994 VI.panta īstenošanu17.4 - 17.7
Līgums par GATT 1994 VII.panta īstenošanu19.3 - 19.5, II.pielikums, 2.(f),3,9,21
Līgums par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem4.2 - 4.12, 6.6, 7.2 - 7.10, 8.5, piezīme 35 24.4, 27.7, V.pielikums
Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecībuXXII:3,XXIII:3
Pielikums par finansu pakalpojumiem4
Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem4
Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas kārtību GATS1. - 5.

Noteikumu un kārtības saraksts šajā Pielikumā ietver nosacījumus, kuri var būt tikai daļēji atbilstoši šajā kontekstā.

Jebkuri īpaši vai papildus noteikumi vai kārtība Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos, kā to noteikušas katra līguma kompetentas institūcijas un kā par to informēts SNI.

3. pielikums

Darba kārtība

1. Savās sēdēs komisija ievēro šīs Vienošanās attiecīgos nosacījumus. Turklāt, spēkā ir sekojoši aprakstīta darba kārtība.

2. Komisija sapulcējas slēgtā sesijā. Strīdus puses un ieinteresētās puses piedalās sanāksmēs tikai tad, ja komisija tās uzaicinājusi ierasties.

3. Komisijas apspriedes un tajā iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi publiskot tās pozīciju. Attiecībā par informāciju, kuru kāda no Dalībvalstīm iesniegusi komisijai kā konfidenciālu, pārējām Dalībvalstīm jārespektē šādas informācijas statuss. Ja strīdus puse iesniedz komisijai sava rakstiskā iesnieguma konfidenciālo variantu, tā, pēc attiecīga Dalībvalsts pieprasījuma, sniedz arī iesniegumā esošās informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

4. Pirms komisijas pirmās tikšanās ar pusēm pēc būtības, strīdus pusēm jānodod komisijai rakstiskie iesniegumi, kuros tās izklāsta lietas faktus un savus argumentus.

5. Savā pirmajā tikšanās ar pusēm pēc būtības, komisijai jāuzaicina sūdzētājai pusei iepazīstināt ar tās lietu. Sekojoši un tās pašas sanāksmes laikā, puse, pret kuru tikusi celta sūdzība, jāuzaicina izteikt tās viedokli.

6. Visas trešās puses, kuras ir darījušas zināmu SNI savu ieinteresētību strīdā, tiek rakstiski uzaicinātas izteikt savus viedokļus pirmās sanāksmes sesijas laikā, kurā šim nolūkam jāatvēl laiks. Visas trešās puses drīkst būt klāt visā šīs sesijas laikā.

7. Formāli atspēkojumi tiek izdarīti komisijas otrajā sanāksmē. Pusei pret kuru ir celta sūdzība, ir tiesības pirmajai ņemt vārdu un tai seko sūdzību ierosinātāja puse. Pirms šādas sanāksmes, pusēm jāiesniedz komisijā rakstveida atspēkojumi.

8. Jebkurā laikā komisija drīkst uzdot pusēm jautājumus un lūgt tām paskaidrojumus vai nu tikšanās laikā ar pusēm vai rakstveidā.

9. Strīdus pusēm un jebkurai trešajai pusei, kas ir uzaicināta izteikt savu viedokli atbilstoši 10. pantam, jānodod komisijas rīcībā savu mutisko paziņojumu rakstiskais variants.

10. Pilnīgas atklātības interesēs iepazīstināšana ar lietu, atspēkojumi un paziņojumi, kuri minēti 5. līdz 9.paragrāfos, jāveic pusēm klātesot. Vēl jo vairāk, katras puses rakstiskajiem iesniegumiem, ieskaitot jebkurus komentārus par ziņojuma aprakstošo daļu un atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, jābūt pieejamiem otrai pusei vai pusēm.

11. Jebkuras papildus procedūras, kas piekrīt komisijai.

12. Ierosinātais komisijas darba grafiks:

(a)

Pušu pirmo rakstisko iesniegumu saņemšana: sūdzētāja Puse

3-6 nedēļas
Puse, pret kuru tiek celta sūdzība2-3 nedēļas
(b)

Pirmās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta: trešās puses sēde

1-2 nedēļas
(c)Rakstisko atspēkojumu saņemšana no pusēm2-3 nedēļas
(d)Otrās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta1-2 nedēļas
(e)Ziņojuma aprakstošās daļas izsniegšana pusēm2-4 nedēļas
(f)Komentāru saņemšana no pusēm par ziņojuma aprakstošo daļu2 nedēļas
(g)Pagaidu ziņojuma izsniegšana pusēm, ieskaitot slēdzienus un secinājumus2-4 nedēļas
(h)Pēdējais termiņš, kad puse var pieprasīt pārskatīt ziņojuma daļu (daļas)1 nedēļa
(i)Pārskata termiņš komisijai, ieskaitot iespējamo papildus tikšanos ar pusēm2 nedēļas
(j)Galīgā ziņojuma izsniegšana strīdus pusēm2 nedēļas
(k)Galīgā ziņojuma izsniegšana Dalībvalstīm3 nedēļas

Augstāk minētais kalendārs var tikt izmainīts, ņemot vērā neparedzētu notikumu attīstību. Ja nepieciešams, var tikt ieplānotas papildus tikšanās ar pusēm.

4. pielikums

Ekspertu pārskata grupas

Sekojoši noteikumi un kārtība ir spēkā attiecībā uz ekspertu pārskata grupām, kuras ir izveidotas atbilstoši 13. panta 2. paragrāfa nosacījumiem:

1. Ekspertu grupas atrodas komisijas pakļautībā. Par to pilnvaru loku un detalizētu darbības kārtību lemj komisija, un tās atskaitās komisijai.

2. Piedalīšanās ekspertu pārskata grupās tiek ierobežota ar tādām personām, kurām minētajā jomā ir profesionāla izglītība un pieredze.

3. Strīda pušu valstu pilsoņi citādāk nedrīkst piedalīties ekspertu pārskata grupā bez kopējas vienošanās ar strīdus pusēm, kā tikai izņēmuma apstākļos, kad komisija uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes savādāk nevar tikt īstenota. Strīda pušu valdību amatpersonas nepiedalās ekspertu pārskata grupas darbā. Ekspertu grupas locekļi pilda savus individuālos pienākumus un nepārstāv valstis vai kādas organizācijas. Tādēļ ne valstu valdības, ne organizācijas nedrīkst tiem sniegt norādījumus attiecībā uz ekspertu pārskata grupas darbību.

4. Ekspertu pārskata grupas konsultējas un cenšas iegūt informāciju un tehniskus padomus no jebkuriem avotiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem. Pirms ekspertu pārskata grupa uzsāk iegūt šādu informāciju vai padomu no avota Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tā informē par to Dalībvalsts valdību. Jebkura Dalībvalsts nekavējoties un pilnībā atbild uz jebkuru ekspertu pārskata grupas lūgumu pēc tādas informācijas, kādu ekspertu pārskata grupa uzskata par nepieciešamu un atbilstošu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kura ir iesniegta ekspertu pārskata grupai, ja vien tai nav konfidenciāls raksturs. Ekspertu pārskata grupai sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez tās valdības, organizācijas vai personas, kura sniedz šādu informāciju, formālas atļaujas. Ja šāda informācija tiek pieprasīta no ekspertu pārskata grupas, bet ekspertu grupa neatļauj izpaust šādu informāciju, valdība, organizācija vai persona, kura sniedz šādu informāciju, sniedz šādas informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

6. Ekspertu pārskata grupa iesniedz strīdus pusēm ziņojuma projektu, lai saņemtu to komentārus, un attiecīgi ņemtu tos vērā galīgajā ziņojumā, kurš arī tiek izsniegts strīdus pusēm, kad tas ir iesniegts komisijai. Šim ekspertu grupas ziņojumam ir tikai ieteikuma raksturs.

___________________________________

2 Tiek uzskatīts, ka SNI ir pieņemts lēmums pēc consensus principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kura piedalās SNI sanāksmē, lēmuma pieņemšanas brīdī formāli neiebilst pret to.

3 Šis paragrāfs tiek piemērots arī strīdiem, par kuriem komisijas ziņojums nav ticis pieņemts vai arī tas nav pilnība izpildīts.

4 Ja jebkura cita aptverta līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

5 Attiecīgie nosacījumi par konsultācijām aptvertajos līgumos ir uzskaitīti sekojoši: Līgums par lauksaimniecību, 19. pants; Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, 11. panta 1. paragrāfs; Līgums par tekstīlijām un apģērbu, 8. panta 4. paragrāfs; Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, 14. panta 1. paragrāfs, Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem, 8. pants; Līgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu, 17. panta 2. paragrāfs; Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, 19. panta 2. paragrāfs; Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, 7. pants; Līgums par izcelsmes noteikumiem, 7. pants; Līgums par importa licencēšanas kartību, 6. pants; Līgums par subsīdijām un pretpasākumiem, 30. pants; Līgums par garantijām, 14. pants; Līgums par ar tirdzniecību saistītiem intelektuāla īpašuma aspektiem, 64.1 pants; un jebkuri attiecīgie nosacījumi par konsultācijām Plurilaterālajos Tirdzniecības līgumos, kā to nosaka kompetentas katra Līguma institūcijas un ka par to attiecīgi paziņots SNI.

6 Pēc sūdzētājas puses pieprasījuma, SNI jāsasauc sanāksme ar šādu nolūku 15 dienu laika no prasības saņemšanas brīža, ar nosacījumu, ka par sanāksmi ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš.

7 Gadījumā, ja strīdus puses ir muitas savienības vai kopējie tirgi, šis nosacījums attiecas uz visiem muitas savienības vai kopējā tirgus dalībvalstu pilsoņiem.

8 Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, kas nepieciešams, lai tiktu ievēroti 16. panta 1. un 4. paragrāfi, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

9 Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

10 "attiecīgā Dalībvalsts" ir strīdus puse, kurai adresēti komisijas vai Apelācijas institūcijas ieteikumi.

11 Attiecībā par ieteikumiem, gadījumos, kur nav konstatēts GATT 1994 vai kāda cita aptvertā līguma pārkāpums, skatīt 26. pantu.

12 Ja SNI tikšanas nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

13 Ja puses nespēj vienoties par arbitru 10 dienu laikā pēc jautājuma iesniegšanas arbitrāžai, ģenerāldirektoram jāieceļ arbitrs konsultējoties ar pusēm ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

14 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

15 Saraksts dokumentā MTN.GNS/W/120 identificē 11 sektorus.

16 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

17 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu vai uz sākotnējo komisijas sastāvu, kad tas izpilda arbitra pienākumus.

18 Ja jebkura cita aptvertā līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

3. pielikums

Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisms

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

A. Mērķi

(i) Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisma ("tālāk tekstā TPPM") mērķis ir veicināt to normatīvo aktu, disciplīnu un saistību ievērošanu, kuri noteikti saskaņā ar Daudzpusējiem Tirdzniecības Līgumiem un, atkarībā no piemērojamības, Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem Dalībvalstīs, un tādejādi sekmējot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas funkcionēšanu, panākot lielāku Dalībvalstu atklātību un savstarpēju to tirdzniecības politikas un prakses izpratni. Secīgi, pārbaudes mehānisms rada pastāvīgu iespēju izprast un kolektīvi novērtēt katras atsevišķas Dalībvalsts tirdzniecības politiku un praksi, kā arī to iespaidu uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību. Tomēr šis mehānisms nav paredzēts, lai Dalībvalstīm uzspiestu specifiskas saistības vai strīdu noregulēšanas procedūras Līgumu kontekstā, ne arī, lai piespiestu Dalībvalstis uzņemties kādas politiskas saistības.

(ii) Saskaņā ar pārbaudes mehānismu, veiktajā novērtējumā atbilstošā mērā tiek ievērotas attiecīgās Dalībvalsts plašākas ekonomiskās un attīstības vajadzības, politika un mērķi, kā arī tās ārējie apstākļi. Tomēr pārbaudes mehānismam ir jāpēta Dalībvalsts tirdzniecības politikas un prakses atstātais iespaids uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

B. Iekšzemes atklātība

Ar šo Dalībvalstis atzīst iekšzemes atklātības nepieciešamību valsts tirdzniecības politiku skarošo lēmumu pieņemšanā gan Dalībvalsts iekšējiem nolūkiem, gan daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, un piekrīt, ka iekšzemes atklātības nodibināšanai jānotiek brīvprātīgi un tās procesā jāievēro katras Dalībvalsts likumdošana un politiskā sistēma.

C. Pārbaudes kārtība

(i) Ar šo tiek nodibināta Tirdzniecības politikas pārbaudes institūcija (tālāk tekstā "TPPI"), tirdzniecības politikas pārbaudei.

(ii) Visu Dalībvalstu tirdzniecības politika un prakse ir jāpakļauj periodiskām pārbaudēm. Atsevišķu Dalībvalstu ietekmei uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ko nosaka to ieguldījums pasaules tirdzniecībā pēdējā pārstāvētajā periodā, jākļūst par noteicošo faktoru, lemjot par pārbaužu biežumu. Šādi noteiktas pirmās četras tirdzniecības vienības (skaitot Eiropas Kopienas kā vienu), ir jāpakļauj pārbaudei reizi divos gados. Nākamās 16 jāpārbauda reizi četros gados. Pārējās Dalībvalstis jāpārbauda reizi sešos gados, izņemot gadījumu, ja tiek noteikts ilgāks termiņš vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm. Ar šo vienojas, ka šādu vienību, kurām ir kopēja, vairāk nekā vienu Dalībvalsti aptveroša, ārpolitika, pārbaudei jāaptver visi tirdzniecību ietekmējošās politikas komponenti ieskaitot atsevišķu Dalībvalstu attiecīgo politiku un praksi. Izņēmuma gadījumos, ja notiek izmaiņas Dalībvalsts tirdzniecības politikā vai praksē, kurām var būt nozīmīga ietekmē uz tās tirdzniecības partneriem, TPPI var lūgt attiecīgo Dalībvalsti, pēc konsultācijām veikt nākošo pārbaudi.

(iii) Diskusijām TPPI sanāksmēs jānotiek, vadoties no A. paragrāfā noteiktajiem mērķiem. Šo diskusiju mērķis ir Dalībvalsts tirdzniecības politika un prakse - novērtējuma subjekts saskaņā ar pārbaudes mehānismu.

(iv) TPPI izveido pamata shēmu pārbaužu veikšanai. TPPI var arī apspriest un ņemt vērā Dalībvalstu papildinājumus ziņojumiem. TPPI sastāda gada pārbaužu programmu, konsultējoties ar tieši ieinteresētajām Dalībvalstīm. Konsultācijās ar pārbaudāmo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, priekšsēdētājs var izvēlēties diskusijas dalībniekus, kuriem uzstājoties kā privātpersonām TPPI uzsāk diskusijas.

(v) TPPI tās darbībā jābalstās uz sekojošu dokumentāciju:

(a) pilnu ziņojumu, kas minēts D. paragrāfā, kuru iesniegusi pārbaudāmā Dalībvalsts vai Dalībvalstis;

(b) ziņojumu, kuru, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju un Dalībvalsts vai Dalībvalstu iesniegto informāciju, sagatavo un par kuru pilnībā ir atbildīgs Sekretariāts. Sekretariātam jāpieprasa no Dalībvalsts vai Dalībvalstīm izskaidrojums par to tirdzniecības politiku un praksi.

(vi) Pārbaudāmās Dalībvalsts un Sekretariāta ziņojumi, kopā ar attiecīgās TPPI sanāksmes protokolu tiek publiskoti tūlīt pēc pārbaudes.

(vii) Šie dokumenti tiek nosūtīti Ministru Konferencei, kurai ir pienākums tos ņemt vērā.

D. Ziņojumi

Lai panāktu iespējami pilnīgāku atklātību, katrai Dalībvalstij regulāri jāsagatavo ziņojums TPPI. Pilnā ziņojumā jāapraksta tirdzniecības politika un prakse, kuru piekopj attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, un tam jāatbilst noteiktam formātam, par kuru lemj TPPI. Šis formāts sākotnēji tiek balstīts uz "Valstu ziņojumu formāta pamatprincipiem", kas noteikti ar 1989. gada 19. jūlija Lēmumu (BISD 36S/ 406-409), ar nepieciešamajiem labojumiem, lai iekļautu ziņojumu sfērā visus tirdzniecības politikas aspektus, ko aptver Daudzpusējie Tirdzniecības Līgumi 1. pielikumā un, kur piemērojami, Plurilaterālie Tirdzniecības Līgumi. Šo formātu TPPI var pārbaudīt, ņemot vērā pieredzi. Laikā starp pārbaudēm Dalībvalstis sniedz īsus ziņojumus, ja to tirdzniecības politikā notiek kādas ievērojamas izmaiņas; papildināta gada statistiskā informācija jāsniedz atbilstoši formātam. Sevišķa uzmanība jāpievērš grūtībām, kas radušās vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm to ziņojumu sagatavošanā. Sekretariāts pēc to attiecīga pieprasījuma dod iespēju jaunattīstības Dalībvalstīm, un īpaši vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm, izmantot tehnisko palīdzību. Ziņojumos esošā informācija ir iespējami lielā mērā jāsaskaņo ar notifikācijām, kuras veiktas saskaņā ar Daudzpusējo Tirdzniecības Līgumu nosacījumiem, un, kur piemērojami, ar Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem.

E. Saistība ar GATT 1994 un GATS maksājumu bilances nosacījumiem

Dalībvalstis atzīst nepieciešamību atvieglot to valstu darbu, kuras ir pakļautas arī pilnām konsultācijām saskaņā ar GATT 1994 vai GATS maksājumu bilances nosacījumiem. Šajā sakarā, TPPI priekšsēdētājs, konsultējoties ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kā arī ar Maksājumu bilances komitejas Priekšsēdētāju, nosaka administratīvus pasākumus, kuri harmonizē tirdzniecības politikas normālu ritmu ar maksājumu bilances konsultāciju grafiku, taču neatliekot tirdzniecības politikas pārbaudes ziņojumu uz ilgāku laiku nekā 12 mēnešiem.

F. Mehānisma novērtējums

TPPI veic TPPM darbības novērtējumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc Līgums par PTO izveidošanu stāšanās spēkā. Novērtējuma rezultāti tiek iesniegti Ministru Konferencei. Tā turpmāk var izdarīt TPPM novērtējumu tā noteiktajos intervālos, vai arī pēc Ministru Konferences pieprasījuma.

G. Pārskats par izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē

TPPI veic arī gada pārskatu par tādām izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē, kurām ir ietekme uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Šis pārskats tiek papildināts ar ģenerāldirektora gada ziņojumu, kas nosaka PTO galvenos darbības veidus un uzsver nozīmīgus politikas jautājumus, kuri ietekmē tirdzniecības sistēmu.

Lēmums par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam

Ministri,

Atzīstot vismazāk attīstīto valstu slikto stāvokli un nepieciešamību nodrošināt to efektīvu piedalīšanos pasaules tirdzniecības sistēmā, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to tirdzniecības iespējas;

Atzīstot vismazāk attīstīto valstu specifiskās vajadzības piekļuvei tirgum, kur nepārtraukta priekšrocība piekļuvē joprojām ir nozīmīgs līdzeklis to tirdzniecības iespēju uzlabošanai;

Atkārtoti apstiprinot savas saistības pilnīgā nosacījumu īstenošanā attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kā tas ietverts "1979. gada 28. novembra Lēmumā par diferencētu un labvēlīgāku režīmu, savstarpēju atvērtību un jaunattīstības valstu pilnīgāku piedalīšanos" 2.d),6. un 8.paragrāfos;

Ievērodami dalībnieku saistības, kā tas noteikts "Punta del Este Ministru deklarācijas" I daļas B.(vii) nodaļā;

1. Nolemj, ka, pat ja līdzīgi jau nav nostiprināts Urugvajas raunda sarunu laikā izstrādātajos juridiskajos dokumentos un, neskatoties uz šo valstu jau izteikto akceptu minētajiem dokumentiem, no vismazāk attīstītajām valstīm laika sprīdī, kamēr tās atrodas šajā kategorijā, pildot jau iepriekšminētajos dokumentos definētos vispārējos noteikumus, tiek prasīta tikai to saistību un koncesiju pildīšana, ciktāl tās atbilst to individuālajai attīstībai, finansu un tirdzniecības vajadzībām, kā arī to administratīvajām un institucionālajām iespējām. Vismazāk attīstītajām valstīm tiek dots vienu gadu ilgs papildus laiks no 1994. gada 15. aprīļa saistību grafiku iesniegšanai, kā to pieprasa Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas līguma XI pants.

2. Vienojas par to, ka:

(i) Speciālo un diferencēto pasākumu, kuri tiek veikti vismazāk attīstīto valstu atbalstam, ātra īstenošana, ieskaitot tos, kuri tiek veikti Urugvajas raunda kontekstā, tiek nodrošināta inter alia ar regulāru pārskatu palīdzību.

(ii) Cik vien lielā mērā iespējams, MFN koncesijas, par kurām panākta vienošanās Urugvajas raundā, tarifu un ārpustarifu pasākumiem precēm, kuru eksports varētu interesēt vismazāk attīstītās valstis, var tikt īstenotas atsevišķi, iepriekš un bez pārtraukumiem. Jāņem vērā tālāka GSP (Vispārējā priekšrocību sistēma) un citu shēmu uzlabošana precēm, par kurām vismazāk attīstītajām valstīm ir sevišķa interese.

(iii) Noteikumi, kas norādīti dažādajos līgumos un dokumentos un Urugvajas raunda pagaidu nosacījumos, ir piemērojami elastīgi un tā, lai tie sniegtu atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm. Šajā sakarā pret specifiskām un motivētām interesēm, kuras izvirza vismazāk attīstītās valstis attiecīgajās padomēs un komitejās, izturas ar izpratni.

(iv) Importa atvieglojumu un citu līdzekļu pielietošanā, kas minēti GATT 1947 XXXVII panta 3.(c) paragrāfā un attiecīgajā GATT 1994 nosacījumā, īpaša uzmanība jāveltī vismazāk attīstīto valstu eksporta interesēm.

(v) Vismazāk attīstītajām valstīm jāsniedz ievērojami lielāka tehniskā palīdzība to ražošanas attīstībā, nostiprināšanā un daudzveidības izveidošanā, kā arī eksporta bāzes attīstībā, ieskaitot pakalpojumus arī tirdzniecības veicināšanā, lai dotu tām iespēju maksimāli palielināt ieguvumus no liberalizētas tirgus pieejamības.

3. Vienojas paturēt redzeslokā vismazāk attīstīto valstu īpašās vajadzības un turpināt meklēt iespējas pieņemt pozitīvus pasākumus, kuri nodrošina tirdzniecības iespēju paplašināšanos šo valstu atbalstam.


Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas ieguldījumu pasaules ekonomiskās politikas lielākas saskaņotības veicināšanā

1. Ministri atzīst, ka pasaules ekonomikas globalizācija ir novedusi pie pastāvīgi pieaugošu mijiedarbību starp atsevišķu valstu īstenoto ekonomisko politiku, ieskaitot ekonomiskās politikas veidošanas strukturālo, makro- ekonomisko, tirdzniecības, finansu un attīstības aspektu mijiedarbību. Harmonijas sasniegšana starp šīm valstu politikas tendencēm vispirms ir nacionālo valdību uzdevums, bet tās starptautiskā saskaņotība ir svarīgs un vērtīgs elements šīs politikas efektivitātes veicināšanā nacionālajā līmenī. Urugvajas raundā panāktās Vienošanās parāda, ka visas dalību ņemošās valdības atzīst to ieguldījumu, ko var dot liberāla tirdzniecības politika iekšzemes ekonomikas un pasaules ekonomikas veselīgai augšupejai un attīstībai kopumā.

2. Veiksmīga sadarbība katrā ekonomiskās politikas nozarē veicina progresu citās nozarēs. Lielākai valūtas maiņas kursa stabilitātei, kas pamatojas ar organizētākiem ekonomiskajiem un finansu apstākļiem, jāveicina tirdzniecības paplašināšanās, tās nepārtraukts pieaugums un attīstība, kā arī ārējo nelīdzsvarotību korekcija. Ir nepieciešami gan atbilstoša un savlaicīga koncesiju un bezkoncesiju finansu un reālu investīciju resursu plūsma uz jaunattīstības valstīm, gan turpmāki centieni parādu problēmu risināšanā, lai palīdzētu nodrošināt ekonomisko augšupeju un attīstību. Tirdzniecības liberalizācija veido arvien nozīmīgāku noregulējuma programmu sastāvdaļu to sekmīgai īstenošanai daudzās valstīs, kuras bieži saistītas ar ievērojamām pārejas perioda sociālajām izmaksām. Šajā sakarā Ministri atzīmē Pasaules bankas un SVF lomu, atbalstot pielāgošanos tirdzniecības liberalizācijai, ieskaitot atbalstu pārtiku importējošām jaunattīstības valstīm, kurām jāsedz lauksaimniecības reformu radītās īstermiņa izmaksas.

3. Urugvajas raunda pozitīvais rezultāts ir vērienīgs ieguldījums saskaņotākas un pilnīgākas starptautiskās tirdzniecības politikas virzienā. Urugvajas raunda rezultāti nodrošina tirgus pieejamības paplašināšanos par labu visām valstīm, kā arī spēcīgāku daudzpusējo tirdzniecības disciplīnu struktūru. Tie garantē arī, ka tirdzniecības politika tiks realizēta atklātāk un labāk apzinoties iekšzemes konkurētspējas priekšrocības atklātā tirdzniecības vidē. Spēcīgā daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas izriet no Urugvajas raunda sarunām, ir spējīga nodrošināt uzlabotu augsni liberalizācijai, palīdzēt īstenot efektīvāku uzraudzību un nodrošināt daudzpusējās sarunās atbalstīto noteikumu un disciplīnu stingru ievērošanu. Šie uzlabojumi nozīmē, ka tirdzniecības politikai nākotnē var būt nozīmīgāka loma, lai nodrošinātu globālās ekonomiskās politikas veidošanas saskaņotību.

4. Ministri tomēr atzīst, ka grūtības, kuru cēloņi atrodas ārpus tirdzniecības sfēras, nevar tikt mazinātas, izmantojot tikai vienīgi tirdzniecības sfērā veiktos pasākumus. Tas pasvītro citu globālās ekonomiskās politikas veidošanas elementu uzlabošanas centienu nozīmīgumu, lai papildinātu Urugvajas raundā sasniegto rezultātu efektīvāku īstenošanu.

5. Savstarpējās saiknes starp ekonomiskās politikas dažādiem aspektiem prasa, lai starptautiskās institūcijas ar saistībām katrā no šīm sfērām ievērotu stabilu un savstarpēji atbalstošu politiku. Tādēļ Pasaules tirdzniecības organizācijai jāsadarbojas un jāattīsta sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, kuras atbild par monetārajiem un finansu jautājumiem, respektējot mandātu, konfidencialitātes prasības un katrai institūcijai nepieciešamo autonomiju lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī izvairoties no papildus nosacījumu uzlikšanas valdībām. Ministri tālāk uzaicina PTO Ģenerāldirektoru, lai tas kopā ar Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru un Pasaules bankas prezidentu pārskatītu PTO iespējamos pienākumus sadarbībai ar Bretonvudas institūcijām, kā arī formas, kādā šī sadarbība varētu izpausties tā, lai panāktu lielāku saskaņotību globālajā ekonomiskās politikas veidošanā.


Lēmums par paziņošanas procedūrām

Ministri

nolemj Ministru Konferencei ieteikt lēmuma pieņemšanu par zemāk izklāstīto paziņošanas procedūru uzlabošanu un pārskatu.

Dalībvalstis,

Vēloties uzlabot paziņošanas procedūru darbību saskaņā ar "Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" (turpmāk tekstā saukts "PTO Līgums"), līdz ar to veicinot atklātību Dalībvalstu tirdzniecības politikā un šajā sakarā noteikto uzraudzības pasākumu efektivitāti;

Atgādinot saskaņā ar PTO Līgumu noteiktās saistības par publicēšanu un paziņošanu, ieskaitot saistības saskaņā ar īpašiem pievienošanās protokola nosacījumiem, īpašajiem izņēmumiem un citiem līgumiem, kuriem pievienojušās Dalībvalstis;

Vienojas par sekojošo:

I. Vispārējie paziņošanas pienākumi

Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu saistībām saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem par publicēšanu un paziņošanu. Dalībvalstis atsauc savus pasākumus, kas noteikti "Izskaidrojumā par paziņošanu, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību", kas pieņemts 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/ 210). Attiecībā uz to apņemšanos par paziņošanu to iespēju robežās, ka tās ir pieņēmušas GATT 1994 ietekmējošus tirdzniecības pasākumus, kā atsevišķs fakts, šāda paziņošana neietekmē uzskatus par atbilstību pasākumiem un šādu atbilstību tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un, atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem, Dalībvalstis vienojas, ka tās vadīsies saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem. Tādejādi Dalībvalstis vienojas, ka šādu pasākumu uzsākšana vai grozīšana ir jāizdara saskaņā ar 1979. gada Izskaidrojumu par paziņošanas prasībām.

II. Ziņojumu centrālais reģistrs

Centrālais ziņojumu reģistrs tiek izveidots Sekretariāta pakļautībā. Kamēr Dalībvalstis turpina esošo paziņošanas procedūru ievērošanu, Sekretariātam jānodrošina, ka centrālais reģistrs reģistrē informācijas, kas sniegta par attiecīgās Dalībvalsts pasākumu, satura elementus: pasākuma mērķi, darbības sfēru, kā arī prasības, saskaņā ar kurām Sekretariātam ir attiecīgi paziņots. Centrālajā reģistrā informācijai jābūt pieejamai gan pēc iesniedzējas valsts nosaukuma, gan pēc tā pasākuma nosaukuma, par kuru ir paziņots.

Centrālajam reģistram ik gadu jāinformē katra Dalībvalsts par regulārajām paziņošanas saistībām, kuras šai Dalībvalstij ir jāievēro nākamā gada laikā.

Centrālajam reģistram atsevišķi jāpievērš Dalībvalstu uzmanība prasībām par regulāro paziņošanu, kuras nav tikušas izpildītas.

Informācija centrālajā reģistrā attiecībā uz atsevišķiem ziņojumiem ir pieejama pēc attiecīga jebkuras tādas Dalībvalsts lūguma, kura ir tiesīga saņemt attiecīgo ziņojumu.

III. Paziņošanas saistību un procedūru pārbaude

Preču tirdzniecības padome veic paziņošanas saistību un procedūru pārbaudi saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A Pielikumā. Pārbaudi veic darba grupa, kurā piedalīšanās ir atļauta visām Dalībvalstīm. Grupa tiek izveidota tūlīt pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

Darba grupas pilnvaru loks ir sekojošs:

- veikt visu pastāvošo paziņošanu saistību, kas noteiktas Dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A pielikumā, rūpīgu pārskatu, lai vienkāršotu, standartizētu un savstarpēji pielīdzinātu šīs saistības, cik vien lielā mērā tas ir iespējams, kā arī, lai pilnveidotu šo saistību ievērošanu, paturot prātā galveno mērķi - Dalībvalstu tirdzniecības politikas atklātības palielināšanu un attiecīgi noteikto uzraudzības pasākumu efektivitātes palielināšanu, kā arī atceroties, ka dažām jaunattīstības Dalībvalstīm iespējams būs nepieciešama palīdzība to paziņošanas saistību izpildē;

- sniegt rekomendācijas Preču tirdzniecības padomei ne vēlāk kā divus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

Pielikums

Indikatīvais notificējamo pasākumu rādītājs1

Tarifi (ieskaitot piesaistīto tarifu un apjomu, GSP nosacījumus, brīvās tirdzniecības zonu muitas savienību dalībvalstīm noteiktās likmes, citas priekšrocības)

Tarifu kvotas un papildus samaksas.

Kvantitatīvie ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktus eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumi, kas ietekmē importu.

Citi ārpustarifu pasākumi, piemēram, licencēšana un konsistences prasības; maināmie nodokļi.

Muitas vērtības noteikšana.

Izcelsmes noteikumi.

Valsts pasūtījums.

Tehniskās barjeras.

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

Antidempinga pasākumi.

Kompensācijas pasākumi.

Eksporta nodokļi.

Eksporta subsīdijas, atbrīvojums no nodokļiem un koncesionārais eksporta finansējums.

Brīvās tirdzniecības zonas, ieskaitot "in-bond" ražošanu.

Eksporta ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktos eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumus.

Cita veida valdības atbalsts, ieskaitot subsīdijas, atbrīvojumu no nodokļiem.

Valsts tirdzniecības uzņēmumu loma.

Ārvalstu valūtas apmaiņas kontrole attiecībā uz importu un eksportu.

Valdības pilnvarotā pret-tirdzniecība.

Jebkurš cits pasākums, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1.A pielikumā.


Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas saistībām ar Starptautisko valūtas fondu

Ministri,

Atzīmējot ciešās saistības starp GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un Starptautisko valūtas fondu, un GATT 1947 nosacījumus, saskaņā ar kuriem pastāv šīs saistības, sevišķi GATT 1947 XV pants;

Atzīstot dalībnieku vēlēšanos atbalstīt Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, ar nosacījumiem, kuri ir noteikuši GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības;

Ar šo atkārtoti apstiprina ka, ja vien nav citādi paredzēts Noslēguma dokumentā, PTO un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, tiks balstītas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pastāv GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības.


Lēmums par pasākumiem attiecībā uz varbūtējām negatīvajām sekām, kas izriet no reformu programmas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm

1. Ministri atzīst, ka Urugvajas raunda rezultātu sekmīga īstenošana kopumā radīs arvien lielākas iespējas tirdzniecības paplašināšanai un ekonomiskajai attīstībai, no kā iegūs visas dalībvalstis.

2. Ministri atzīst, ka reformu programmas laikā lielākai tirdzniecības liberalizācijai lauksaimniecībā, vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm negatīvas sekas var būt attiecībā uz pamata pārtikas preču adekvātu piegāžu iespējām no ārējiem avotiem uz saprātīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ieskaitot īslaicīgas grūtības pamata pārtikas preču komercimporta normālo apjomu finansēšanā.

3. Ministri attiecīgi vienojas par atbilstošu mehānismu izveidi, lai nodrošinātu, ka Urugvajas raunda rezultātu par tirdzniecību lauksaimniecībā īstenošana nekaitē pārtikas palīdzības pieejamībai vairāk par līmeni, kurš ir pietiekošs jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu un pārtikas produktu importējošo valstu, pārtikas nepieciešamību apmierināšanai. Šajā sakarā Ministri vienojas:

(i) pārskatīt pārtikas palīdzības apjomu, ko periodiski nosaka "Pārtikas palīdzības komiteja" saskaņā ar 1986. gada "Konvenciju par pārtikas palīdzību" un sākt sarunas attiecīgajā forumā, lai noteiktu pārtikas palīdzības saistību apjomu, kas ir pietiekošs, lai apmierinātu jaunattīstības valstu likumiskās nepieciešamības reformu programmas laikā;

(ii) pieņemt direktīvas, lai nodrošinātu, ka vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm pamata pārtikas preču pieaugošs daudzums tiek sniegts pilnu subsīdiju formā un/ vai atbilstoši atvieglotiem nosacījumiem saskaņā ar 1986. gada "Konvencijas par pārtikas palīdzību" IV pantu;

(iii) pilnībā ievērot to palīdzības programmu kontekstā lūgumus pēc tehniskās un finansiālās palīdzības nodrošināšanas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu to lauksaimniecības produktivitāti un infrastruktūru.

4. Ministri tālāk vienojas par to, ka ar atbilstošu nosacījumu jebkurā līgumā, kas attiecas uz lauksaimniecības eksporta kredītiem, tiks nostiprināta īpaša attieksme par labu vismazāk attīstītajām un pārtikas produktus importējošajām jaunattīstības valstīm.

5. Ministri atzīst, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātā atsevišķas jaunattīstības valstis var nonākt īslaicīgās grūtībās normālu komerciālā importa apjomu finansēšanā un, ka šīs valstis ir tiesīgas piesaistīt starptautisko finansu institūciju resursus atbilstoši esošajām iespējām, vai šādas iespējas, kuras tiks radītas pielāgošanas programmu kontekstā, sakarā ar šādām finansēšanas grūtībām. Šajā sakarā Ministri ievēro Ģenerāldirektora ziņojuma GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, par viņa konsultācijām ar Starptautiskā valūtas fonda Izpilddirektoru un Pasaules bankas Prezidentu, 37. paragrāfu (MTN,GNG/ NG 14/ W/ 35).

6. Šī Lēmuma nosacījumi ir pakļauti regulāram Ministru Konferences pārskatam un Lauksaimniecības komiteja attiecīgi kontrolē papildinājumus šim Lēmumam.


Lēmums par pirmās integrācijas paziņošanu saskaņā ar Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2.6. pantu

Ministri

Vienojas, ka dalībvalstīm, kuras pielieto ierobežojumus atbilstoši Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 1. paragrāfam, detalizēti jāpaziņo GATT Sekretariātam par pasākumiem, kuri veicami saskaņā ar šī Līguma 2. panta 6. paragrāfu, ne vēlāk kā līdz 1994. gada 1. oktobrim. GATT Sekretariāts nekavējoties izsūta šos ziņojumus citām dalībvalstīm informācijai. Šie ziņojumi ir pieejami Tekstiliju kontroles institūcijai no brīža, kad tā tiek izveidota, Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 21. paragrāfa nolūkiem.


Lēmums par ierosināto vienošanos attiecībā uz PTO - ISO standartu informācijas sistēmu

Ministri

Nolemj ieteikt Pasaules tirdzniecības organizācijas Sekretariātam panākt vienošanos ar Starptautisko standartizēšanas organizāciju (ISO), lai izveidotu informācijas sistēmu, saskaņā ar kuru:

1. ISONET Dalībvalstis nodod ISO/ IEC Informācijas centram Ženēvā ziņojumus, kas minēti Labas prakses kodeksa (C) un (J) paragrāfos, Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 3 pielikuma Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai, tādā veidā, kā tur norādīts;

2. sekojošas alfabētiskās/ ciparu klasifikācijas sistēmas tiek izmantotas darba programmās, kas minētas J paragrāfā:

a) standartu klasifikācijas sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam satura alfabētisku/ ciparu norādi;

b) posma kodu sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam tā attīstības posma alfabētisku/ ciparu norādi; šim nolūkam ir jānosaka vismaz pieci attīstības posmi:

(1) posms - pieņemts lēmums par standarta izstrādāšanu, bet tehniskais darbs vēl nav sākts;

(2) posms - tehniskais darbs ir sācies, bet komentāru iesniegšana vēl nav uzsākta;

(3) posms - komentāru iesniegšana ir sākusies, bet vēl nav beigusies;

(4) posms - komentāru iesniegšana ir beigusies, bet standarts vēl nav pieņemts; un

(5) posms - standarts ir pieņemts.

c) identifikācijas sistēma, kas aptver visus starptautiskos standartus, kuri atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam starptautiskā standarta (standartu) alfabētisku/ ciparu norādi, kas izmantots kā pamats.

3. ISO/ IEC Informācijas centrs nekavējoties nodod Sekretariātam jebkuru ziņojumu kopijas, kuras minētas Labas prakses kodeksa C paragrāfā;

4. ISO/ IEC Informācijas centrs regulāri publicē saskaņā ar Labas prakses kodeksa C un J paragrāfiem sniegtajos ziņojumos esošo informāciju; šī publikācija, par kuru var prasīt saprātīgu samaksu, ir pieejama ISONET Dalībvalstīm un ar Sekretariāta starpniecību - PTO Dalībvalstīm.


Lēmums par ISO/IEC Informācijas centra publikāciju pārskatu

Ministri

nolemj, ka atbilstoši Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1 A pielikumā esošā Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 13. panta 1. paragrāfam izveidotā Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, nemazinot nosacījumus par konsultācijām un strīdu noregulēšanu, vismaz reizi gadā pārskata ISO/ IEC Informācijas centra veikto informācijas publicēšanu, kura saņemta atbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai Līguma 3 pielikumā, lai paredzētu Dalībvalstīm iespēju diskutēt par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī kodeksa darbību.

Lai garantētu šādu diskusiju, Sekretariāts izsniedz Dalībvalsts sagatavoto visu standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas kodeksu, kā arī to standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas vai izstājušās no kodeksa kopš iepriekšējā pārskata.

Sekretariāts nekavējoties izsūta Dalībvalstīm arī ziņojumu kopijas, kuras tas saņem no ISO/ IEC Informācijas centra.


Lēmums par pretdarbību krāpšanai

Ministri

Atzīmējot, ka kamēr krāpšanas problēma attiecībā uz antidempinga nodevu pasākumiem veidoja sarunu daļu pirms Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu, sarunu dalībvalstis nespēja vienoties par specifisku tekstu;

Apzinoties nepieciešamību pēc vienoti piemērojamu noteikumu izstrādāšanas šajā jomā cik vien ātri iespējams,

Nolemj nodot šo lietu lēmuma pieņemšanai Antidempinga prakses komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo Līgumu.


Lēmums par "Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu" 17.6. panta pārskatu

Ministri

Pieņem sekojošu lēmumu:

Pārskata standarts "Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu" 17 panta 6 paragrāfā tiek pārskatīts pēc trīs gadu posma, ar nolūku izskatīt jautājumu par tā derīgumu vispārējai pielietošanai.


Deklarācija par strīdu noregulēšanu atbilstoši vienošanās par GATT 1994 VI panta īstenošanu vai līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem V daļai

Ministri

Atzīst, attiecībā uz strīdu noregulēšanu atbilstoši "Līgumam par GATT 1994 VI panta īstenošanu" vai "Līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem" V daļai, nepieciešamību pēc pastāvīgas tādu strīdu risināšanas, kuri rodas antidempinga un kompensācijas nolūkā piemērotu nodokļu rezultātā.


Lēmums attiecībā uz gadījumiem, kur muitas administrācijām ir iemesls apšaubīt deklarētās vērtības pareizību un precizitāti

Ministri

Aicina Muitas vērtības noteikšanas komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu, pieņemt sekojošu lēmumu:

Muitas vērtības noteikšanas komiteja,

atkārtoti apstiprinot, ka darījuma vērtība ir vērtības noteikšanas primārā bāze, saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu (turpmāk tekstā - "Līgums");

atzīstot, ka muitas administrācija var sastapties ar gadījumu, kad ir iemesls apšaubīt tirgotāju sniegto ziņu un deklarētajai vērtībai pievienoto dokumentu patiesumu un precizitāti;

uzsverot, ka šādos gadījumos rīkojoties muitas administrācija nedrīkst kaitēt tirgotāju likumīgajām komercinteresēm;

ievērojot Līguma 17 pantu, Līguma III pielikuma 6. paragrāfu, un attiecīgos Muitas vērtības noteikšanas Tehniskās komitejas lēmumus;

nolemj sekojoši:

1. Kad deklarācija ir iesniegta un, ja muitas administrācijai ir iemesls apšaubīt šai deklarācijai pievienoto ziņu un dokumentu patiesību un precizitāti, muitas administrācija drīkst pieprasīt importētājam tālākus paskaidrojumus, arī dokumentus un citus pierādījumus, ka deklarētā vērtība atspoguļo faktiski samaksāto vai maksājamo kopējo summu par importētajām precēm, kas pielāgota atbilstoši 8. panta nosacījumiem. Ja pēc tālākas informācijas saņemšanas, kā arī tad, ja nav saņemta atbilde uz prasīto, muitas administrācijai vēl joprojām ir pamatotas šaubas par deklarētās vērtības patiesumu vai precizitāti, var uzskatīt, paturot prātā 11. panta nosacījumus, ka importēto preču muitas vērtība nevar tikt noteikta saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, muitas administrācija paziņo importētājam, pēc pēdējā pieprasījuma to darot rakstiski, tās pamatojumu sniegto ziņu un dokumentu patiesuma un precizitātes apšaubīšanai, un importētājam tiek dota pienācīga iespēja sniegt atbildi. Galīgā lēmuma pieņemšanas gadījumā muitas administrācija paziņo importētājam rakstiski par lēmumu un tā pamatojumu.

2. Ir pilnīgi pieņemami, piemērojot Līgumu vienai Dalībvalstij, palīdzēt citai Dalībvalstij, pamatojoties uz nosacījumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.


Lēmums par tekstiem attiecībā uz minimālajām vērtībām un vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veikto importu

Ministri

nolemj nodot sekojošus tekstus pieņemšanai Muitas vērtības noteikšanas Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII.panta īstenošanu.

I

Ja jaunattīstības valsts patur tiesības saglabāt oficiāli noteiktās minimālās vērtības III pielikuma 2. paragrāfa nosacījumu kontekstā un norāda pietiekošu iemeslu, komitejai ar izpratni jāizskata lūgums par tiesību paturēšanu.

Ja tiek dota piekrišana šādu tiesību paturēšanai, III pielikuma 2. paragrāfā minētajiem noteikumiem un nosacījumiem pilnībā jāņem vērā attiecīgās jaunattīstības valsts attīstības, finansu un tirdzniecības vajadzības.

II

1. Vairākas jaunattīstības valstis ir norūpējušās par problēmām, kas var rasties, ja importa novērtējumu veic vienīgie aģenti, vienīgie izplatītāji un vienīgie koncesionāri. Saskaņā ar 20. panta 1. paragrāfu, jaunattīstības valstij tiek dotas tiesības atlikt Līguma piemērošanu uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus. Šajā kontekstā jaunattīstības Dalībvalstis, kuras izmanto šo nosacījumu, varētu izmantot šo termiņu attiecīgas izpētes izdarīšanai un citu pasākumu veikšanai, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu piemērošanu.

2. Apsverot to, Komiteja rekomendē Muitas sadarbības padomei palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm, atbilstoši II pielikuma nosacījumiem, izpētes formulēšanā un veikšanā jomās, kuras uzskatāmas par potenciālu satraukumu izraisošām, ieskaitot tās, kuras attiecas uz vienīgo aģentu, vienīgo izplatītāju un vienīgo koncesionāru veikto importu.


Lēmums par institucionālajiem pasākumiem Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību

Ministri

nolemj rekomendēt, lai Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pirmajā sanāksmē pieņemtu lēmumu par zemāk minētajām palīginstitūcijām.

Pakalpojumu tirdzniecības komiteja

rīkojoties atbilstoši XXIV pantam, lai nodrošinātu Vispārējā Līguma par pakalpojumu tirdzniecību darbību un tā mērķu pildīšanu,

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Jebkuras palīginstitūcijas, kuras Padome izveido, sniedz Padomei gada ziņojumu vai dara to biežāk, ja nepieciešams. Katra institūcija pieņem savus procedūras noteikumus un var izveido savas palīginstitūcijas, ja nepieciešams.

2. Jebkura sektoru komiteja pilda pienākumus, kurus tai deleģējusi Padome, un tā paredz Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem pakalpojumu tirdzniecībā attiecīgajā sektorā un tā sektorālā pielikuma darbību, kuram tā varētu piederēt. Šādos pienākumos ir iekļautas arī sekojošas darbības:

a) nepārtraukti pārskatīt un veikt uzraudzību par Līguma piemērošanu attiecīgajam sektoram;

b) ierosinājumu vai rekomendāciju formulēšana to izskatīšanai Padomē saistībā ar jebkuru jautājumu attiecībā uz tirdzniecību attiecīgajā sektorā;

c) ja pastāv pielikums, kas pieder pie sektora, izskatīt ierosinājumus labojumiem šajā sektora pielikumā, un sniegt attiecīgas rekomendācijas Padomei;

d) sasaukt tehnisku diskusiju forumu, veikt izpēti attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem un iepazīties ar jebkuriem tehniskajiem jautājumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā;

e) sniegt tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras ir stājušās sarunās par pievienošanos Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, attiecībā uz saistību piemērošanu vai citiem jautājumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā, un

f) sadarboties ar jebkurām citām palīginstitūcijām, kas izveidotas saskaņā ar Vispārējo Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību, vai starptautiskajām organizācijām, kuras ir aktīvas attiecīgajā sektorā.

3. Ar šo tiek izveidota Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja, kuras pienākumi ir uzskaitīti 2. paragrāfā.


Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas procedūrām Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību

Ministri

Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei savā pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu:

Preču tirdzniecības padome,

ievērojot Līguma un pakalpojumu tirdzniecības specifisko saistību un specifisko pienākumu raksturu attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar XXII un XXIII pantiem,

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Tiek izveidots komitejas dalībnieku saraksts, lai palīdzētu komitejas dalībnieku izvēlē.

2. Šajā sakarā Dalībvalstis var ieteikt atsevišķu personas, kurām ir tāda kvalifikācija kā minēts 3. paragrāfā, lai tās tiktu iekļautas sarakstā, un tām jānodrošina šo personu auto-biogrāfiskie dati ar norādījumu uz kompetenci specifiskos sektoros, ja tāda ir.

3. Komitejas tiek veidotas no augsti kvalificētām valdības un/ vai nevalstiskām personām, kurām ir pieredze jautājumos saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un/ vai pakalpojumu tirdzniecībā, ieskaitot ar to saistītos regulējošos jautājumus. Komitejas locekļi veic savus individuālos darba uzdevumus un tie nevar pārstāvēt kādu valdību vai organizāciju.

4. Strīdu komitejām attiecībā uz sektoru jautājumiem ir jābūt kompetentām atbilstoši specifiskajiem pakalpojumu sektoriem, uz kuriem strīds attiecas.

5. Sekretariāts uztur sarakstu un izstrādā procedūras tā administrēšanai, konsultējoties ar Padomes Priekšsēdētāju.


Lēmums par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi

Ministri

Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.

Preču tirdzniecības padome,

atzīstot, ka pasākumi, kuri ir nepieciešami apkārtējās vides aizsardzībai, var būt pretrunā ar Līguma nosacījumiem; un

atzīmējot, ka tā kā apkārtējās vides aizsardzībai nepieciešamo pasākumu mērķis vienmēr ir cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība, tad nav skaidras nepieciešamības nostiprināt vairāk nosacījumu, nekā tas jau ir ietverts XIV panta b) paragrāfā;

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Lai noteiktu, vai ir nepieciešams izdarīt jebkādas izmaiņas Līguma XIV pantā šādu pasākumu vērā ņemšanai, lūgt Tirdzniecības un apkārtējās vides Komitejai iepazīties ar sakarībām starp pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi un ziņot, vēlāk sniedzot rekomendācijas par to, ieskaitot arī jautājumu par nepārtrauktu attīstību. Komitejai jāizpēta arī starpvaldību līgumu par apkārtējo vidi atbilstība un to saistības ar Līgumu.

2. Komitejai jāziņo par sava darba rezultātiem Ministru Konferences pirmajai bienālajai sanāksmei pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības līguma izveidošanu spēkā stāšanās.


Lēmums par sarunām par fizisku personu pārvietošanos

Ministri,

Atzīmējot saistības, kuras izriet no Urugvajas raunda sarunām par fizisku personu pārvietošanos ar nolūku sniegt pakalpojumus;

Paturot prātā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību mērķus, ieskaitot pieaugošo jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un to pakalpojumu eksporta paplašināšanos;

Atzīstot, cik svarīgi ir panāk plašāku saistību piemērošanas līmeni attiecībā uz fizisku personu kustību, lai panāktu priekšrocību sabalansētību saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību;

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Sarunas par tālāku fizisku personu kustības liberalizāciju ar nolūku sniegt pakalpojumus turpinās pēc Urugvajas sarunu raunda noslēguma, lai panāktu lielākas dalībnieku saistības saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Tiek izveidota sarunu grupa par fizisko personu kustību sarunu noturēšanai. Grupa pati izstrādā savas procedūras un periodiski sniedz ziņojumu Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

3. Sarunu grupa notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā noslēdz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu spēkā stāšanās.

4. Saistības, kas izriet no šīm sarunām, tiek ierakstītas Dalībvalstu īpašo saistību Grafikos.


Lēmums par finansu pakalpojumiem

Ministri,

Atzīmējot, ka saistības, kuras paredzējušas dalībvalstis attiecībā uz finansu pakalpojumiem Urugvajas raunda noslēgumā, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu ( turpmāk tekstā "PTO Līgums"),

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Noslēdzoties termiņam, kas beidzas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt visas vai daļu savu saistību šajā sektorā bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz nosacījumiem Pielikumā par II panta Izņēmumiem. No PTO Līguma spēkā stāšanās brīža līdz augstāk minētā termiņa beigām, izņēmumi, kuri uzskaitīti II panta Izņēmumi Pielikumā, kurus nosaka saistību apjoms, kuras pilda citas dalībvalstis vai citu dalībvalstu atbrīvojumi, netiks piemēroti.

2. Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja kontrolē ikvienu sarunu gaitu, kas tiek veiktas saskaņā ar šī Lēmuma nosacījumiem, un ziņo par tām Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.


Lēmums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

Ministri,

Atzīmējot, ka dalībvalstīm paredzētās saistības attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, noslēdzot Urugvajas sarunu raundu, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (tālāk tekstā - "PTO Līgums"),

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Sarunas tiek sāktas brīvprātīgi jūras transporta pakalpojumu sektorā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ietvaros. Sarunas ir visaptveroša rakstura, ar mērķi uzņemties saistības starptautiskajā tirdzniecībā, papildus pakalpojumos un pieejā ostu aprīkojumam un tā izmantošanā, kā rezultātā noteiktās laika robežās tiek likvidēti ierobežojumi.

2. Sarunu grupa par jūras transporta pakalpojumiem (tālāk tekstā - "NGMTS") tiek izveidota, lai pildītu šo norādījumu. NGMTS periodiski ziņo par šo sarunu gaitu.

3. Sarunas NGMTS ir atvērtas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kuras paziņo par savu nodomu piedalīties. Uz šo brīdi, sekojošie ir paziņojuši par savu nodomu piedalīties sarunās:

Argentīna, Kanāda, Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, Somija, Honkonga Islande, Indonēzija, Koreja, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Rumānija, Singapūra, Zviedrija, Šveice, Taizeme, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.

Turpmākā paziņošana par nodomu piedalīties tiek adresēta PTO Līguma Depozitārijam.

4. NGMTS notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā 1996. gada jūnijā. NGMTS galīgais ziņojums norāda šo sarunu rezultātu izpildes datumu.

5. Līdz sarunu nobeigumam II pants un Pielikuma par II panta izņēmumiem 1. un 2. paragrāfu piemērošana šim sektoram tiek apturēta un nav nepieciešams uzskaitīt MFN izņēmumus. Sarunu nobeigumā Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt jebkuras saistības, kas noteiktas šajā sektorā Urugvajas raunda laikā, bez kompensācijas nosacījuma, neskatoties uz Līguma XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz Pielikuma par II panta izņēmumiem, nosacījumiem. Gadījumā, ja sarunas ir neveiksmīgas, Pakalpojumu tirdzniecības padome lemj, vai sarunas turpināt atbilstoši šim mandātam.

6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to stāšanās spēkā brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šī Līguma nosacījumiem.

7. Uzsākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 4. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē jūras transporta pakalpojumus, izņemot kā atbildi uz pasākumiem, kurus piemēro citas valstis un jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvības pilnveidošanai vai saglabāšanai, ne arī tādā veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus.

8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGMTS uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGMTS uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGMTS pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.


Lēmums par profesionāliem pakalpojumiem

Ministri

nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmās sanāksmes laikā pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.

Pakalpojumu tirdzniecības padome,

atzīstot regulējošo pasākumu iespaidu saistībā ar profesionālo kvalifikāciju, tehniskajiem standartiem un licencēšanu un ar profesionālo pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos;

vēloties izveidot daudzpusējas disciplīnas, lai nodrošinātu, ka saistību pildīšanas gadījumā šādi regulējoši pasākumi nerada nevajadzīgas barjeras profesionālu pakalpojumu sniegšanai;

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Nacionālās regulēšanas VI panta 4. paragrāfā paredzētajai Darba programmai jāstājas spēkā nekavējoties. Šajā sakarā tiek izveidota Profesionālo pakalpojumu darba grupa, lai iepazītos, ziņotu un izstrādātu rekomendācijas par disciplīnām, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kuri attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, neradītu nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai.

2. Prioritārā kārtībā darba grupa sniedz rekomendācijas daudzpusējo disciplīnu rūpīgai izstrādāšanai grāmatvedības uzskaites sektorā, tā, lai panāktu praktisku efektu specifisku saistību darbībā. Veicot šādas rekomendācijas, darba grupai īpaši jāstrādā ar:

a) daudzpusēju disciplīnu attīstību attiecībā uz pieeju tirgum, tā, lai nodrošinātu, ka nacionālās regulējošās prasības būtu:

(i) balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, tādiem kā kompetence un pakalpojuma sniegšanas spējas;

(ii) ne vairāk apgrūtinošas kā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, līdztekus nodrošinot grāmatvedības uzskaites pakalpojumu efektīvu liberalizāciju;

b) starptautisko standartu izmantošanu un, līdztekus, tā veicina sadarbību ar atbilstošajām starptautiskajām organizācijām, kā noteikts saskaņā ar VI panta 5. b) paragrāfu, tā, lai pilnībā stātos spēkā VII panta 5. paragrāfs;

c) Līguma VI panta 6. paragrāfa piemērošanas efektīvu nodrošināšanu, nosakot direktīvas kvalifikāciju atzīšanai.

Izstrādājot šīs disciplīnas, Darba grupa ņem vērā valdības un nevalstisko orgānu nozīmi profesionālo pakalpojumu regulēšanā.


Lēmums par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu

1. Ministri uzaicina Valsts pasūtījuma komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par valsts pasūtījumu 4. b) pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, izskaidrot, ka:

a) Dalībvalsts, kura ir ieinteresēta pievienoties atbilstoši Līguma par valsts pasūtījumu XXIV panta 2. paragrāfam, darīs zināmu savu ieinteresētību PTO Ģenerāldirektoram, iesniedzot atbilstošu informāciju, kas ietver piedāvājuma īsu kopsavilkumu iekļaušanai I pielikumā, ievērojot atbilstošos Līguma nosacījumus, sevišķi I pantu, un pēc piemērojamības - V pantu;

b) paziņojums tiks izsūtīts LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM;

c) Dalībvalstij, kura ir ieinteresēta pievienoties, jāsarīko konsultācijas ar Pusēm par to pievienošanās nosacījumiem Līgumam;

d) lai nodrošinātu pievienošanos, Komitejai jāizveido darba grupa pēc minētās Dalībvalsts, vai jebkuras no LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pieprasījuma. Darba grupai jāiepazīstas ar:

(i) kandidējošās Dalībvalsts sagatavoto piedāvājuma kopsavilkumu; un

(ii) atbilstošu informāciju attiecībā uz eksporta potenciālu Pušu tirgos, ņemot vērā kandidējošās Dalībvalsts esošās un sagaidāmās eksporta spējas un Pušu eksporta potenciālu kandidējošās Dalībvalsts tirgū;

e) pēc Komitejas lēmuma, kura vienojas par pievienošanās nosacījumiem, ieskaitot pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma kopsavilkuma sarakstus, šādi pievienojusies Dalībvalsts iesniedz PTO Ģenerāldirektoram pievienošanās aktu, kurš apliecina šādi pieņemtos nosacījumus. Pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma satura saraksti angļu, franču un spāņu valodās jāpievieno Līgumam;

f) pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, augstāk minētās procedūras ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras ir ieinteresētas pievienoties un PTO Ģenerāldirektoram uzliktos uzdevumus jāuzņemas pildīt GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram.

2. Tiek atzīmēts, ka komitejas lēmumi tiek pieņemti pēc konsensusa principa. Tiek arī atzīmēts, ka jebkurai Pusei ir pieejams XXIV panta 11. paragrāfa nepiemērošanas nosacījums.


Lēmums par "Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kuras nosaka strīdu noregulēšanu" piemērošanu un pārskatu

Ministri,

Atsaucoties uz 1994. gada 22. februāra Lēmumu, ka pastāvošie GATT 1947 noteikumi un procedūras strīdu noregulēšanas jomā paliek spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājas Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

Uzaicina attiecīgās padomes un komitejas pieņemt lēmumu par to darbības turpināšanu, lai nodarbotos ar jebkuru strīdu, par kuru ir iesniegts konsultāciju pieprasījums pirms šī datuma;

Uzaicina Ministru Konferenci pabeigt pilnīgu pārskatu par Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un procedūrām četru gadu laikā pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu stāšanos spēkā, un pieņemt lēmumu tās pirmās sanāksmes laikā pēc šī pārskata pabeigšanas par šādu strīdu noregulēšanas noteikumu un procedūru turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.


Vienošanās par saistībām finansu pakalpojumos

Urugvajas sarunu raunda dalībvalstīm ir paredzētas iespējas uzņemties specifiskas saistības attiecībā uz finansu pakalpojumiem saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā - "Līgums"), pamatojoties uz alternatīvu pieeju tam, kā paredz Līguma III daļas nosacījumi. Tika panākta vienošanās, ka šādu pieeju var piemērot, ievērojot sekojošu skaidrojumu:

(i) tā nav pretrunā ar Līguma nosacījumiem;

(ii) tā nekaitē jebkuras Dalībvalsts tiesībām plānot savas specifiskās saistības atbilstoši pieejai saskaņā ar Līguma III daļu;

(iii) izrietošās specifiskās saistības tiek piemērotas pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu;

(iv) netiek radīts nekāds pieņēmums attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādā Dalībvalsts uzņemas saistības saskaņā ar Līgumu.

Ieinteresētās Dalībvalstis, pamatojoties uz sarunām un atbilstoši nosacījumiem un kvalifikācijām, kur tie ir precizēti, ir ierakstījušas savā grafikā specifiskas saistības, kuras atbilst zemāk definētajai pieejai.

A. Standstill (pastāvošās situācijas fiksācija)

Jebkuri nosacījumi, ierobežojumi un kvalifikācijas saistībām, kuras definētas zemāk, tiek ierobežotas ar pastāvošajiem neatbilstošajiem pasākumiem.

B. Pieeja tirgum

Monopoltiesības

1. Papildus Līguma VII pantam, spēkā ir sekojošais:

Katra Dalībvalsts uzskaita savā grafikā, kas attiecas uz finansu pakalpojumiem, esošās monopoltiesības un cenšas tās likvidēt vai samazināt to apjomu. Neskatoties uz Pielikuma par finansu pakalpojumiem 1.b) apakšparagrāfu, šis paragrāfs ir spēkā attiecībā uz darbību, kas minēta Pielikuma 1.b)(iii) apakšparagrāfā.

Sabiedrisko organizāciju nopirktie finansiālie pakalpojumi

2. Neraugoties uz Līguma XIII pantu, katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās teritorijā izveidotajiem jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirts vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms attiecībā uz finansu pakalpojumu nopirkšanu vai iegūšanu, ko veic Dalībvalsts sabiedriskās organizācijas tās teritorijā.

Tirdzniecība pāri robežām

3. Katrai Dalībvalstij jāatļauj finansu pakalpojumu sniedzējiem - nepilsoņiem sniegt ar starpnieka palīdzību, vai kā starpniekam, un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko piešķir nacionālais režīms, sekojošus pakalpojumus:

a) riska apdrošināšanu attiecībā uz:

(i) jūras kuģniecību un komerciālo aviāciju, kosmiskajiem lidojumiem un kravas pārvadājumiem (ieskaitot satelītus), ar tādu apdrošināšanu, kas segtu daļu vai visu no sekojošā: transportējamās preces, transporta līdzekļa, kurš pārvadā preci un jebkuru atbildību, kas ar to saistās; un

(ii) preces starptautiskajā tranzītā;

b) pārapdrošināšanu, retrocesiju un papildus pakalpojumus apdrošināšanai, kā minēts Pielikuma 5.a)iv) apakšparagrāfā;

c) finansu informācijas sniegšanu un nodošanu, kā arī finansu datu apstrādi, kā minēts Pielikuma 5.a)xv) apakšparagrāfā, padomdevēja un citus papildus pakalpojumus, izņemot starpniecību saistībā ar banku darbībām un citiem finansu pakalpojumiem, kā minēts Pielikuma 5.a)xvi)apakšparagrāfā.

4. Katra Dalībvalsts atļauj saviem pilsoņiem pirkt jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā tos finansu pakalpojumus, kas norādīti:

a) 3.a) apakšparagrāfā;

b) 3.b) apakšparagrāfā; un

c) Pielikumā apakšparagrāfos no 5.a)v) līdz xvi).

Komerciālā klātbūtne

5. Katra Dalībvalsts piešķir jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiesības noteikt vai paplašināt savā teritorijā komerciālo klātbūtni, ieskaitot esošo uzņēmumu iegūšanu.

6. Dalībvalsts var noteikt nosacījumus, noteikumus un procedūras, kādā veidā tā apstiprina komerciālās klātbūtnes noteikšanu vai paplašināšanu tik lielā mērā, par ciktāl tie nav pretrunā ar Dalībvalsts saistībām saskaņā ar 5. paragrāfu un atbilst citām Līguma saistībām.

Jaunie finansu pakalpojumi

7. Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kas izveidoti tās teritorijā, piedāvāt savā teritorijā jebkuru jaunu finansu pakalpojumu.

Informācijas nodošana un informācijas apstrāde

8. Neviena Dalībvalsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri kavē informācijas nodošanu vai finansu informācijas apstrādi, ieskaitot datu pārraidi ar elektroniskajiem līdzekļiem, vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem atbilstošiem importēšanas noteikumiem, kavēt iekārtu nodošanu, kur šāda informācijas nodošana, finansu datu apstrāde vai iekārtu nodošana ir nepieciešama, lai finansu pakalpojuma sniedzējiem varētu veikt tam normālu darījumu. Nekas šajā paragrāfā neierobežo Dalībvalsts tiesības aizsargāt personīgos datus, personīgo slepenību, kā arī atsevišķu ziņu un rēķinu konfidencialitāti tikmēr, kamēr šādas tiesības netiek izmantotas pretēji Līguma nosacījumiem.

Personāla pagaidu iebraukšana

9. a) Katra Dalībvalsts atļauj iebraukt tās teritorijā uz laiku jebkuras citas Dalībvalsts, kura veido vai paplašina komerciālu klātbūtni pirmās Dalībvalsts teritorijā, sekojošam finansu pakalpojuma sniedzēja personālam:

(i) vecākajam pārvaldes personālam, kas pārvalda pareizu informāciju, kura ir būtiska finansu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu izveidošanai, kontrolei un darbībai; un

(ii) speciālistiem finansu pakalpojumu sniedzēja darbībā.

b) Katra Dalībvalsts atbilstoši kvalificēta personāla pieejamībai tās teritorijā atļauj uz laiku iebraukt tās teritorijā sekojošam personālam, kas ir saistīts ar jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzēja komerciālo klātbūtni:

(i) datoru apkalpošanas speciālistiem, telekomunikāciju dienesta speciālistiem un finansu pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības uzskaites speciālistiem; un

(ii) statistikas un juridiskajiem speciālistiem.

Nediskriminējoši pasākumi

10. Katra Dalībvalsts cenšas likvidēt vai ierobežot jebkuru negatīvu ietekmi uz jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz:

a) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri attur finansu pakalpojumu sniedzējus no finansu pakalpojumu piedāvāšanas Dalībvalsts teritorijā, tādā formā, kā to noteikusi Dalībvalsts;

b) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri ierobežo finansu pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanos visā Dalībvalsts teritorijā;

c) Dalībvalsts pasākumiem, ja tā piemēro tos pašus pasākumus gan banku, gan vērtspapīru pakalpojumu sniegšanā, un jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzēja koncentrē savu darbību uz vērtspapīru pakalpojumu sniegšanu; un

d) citiem pasākumiem, kuri, kaut arī respektējot Līguma nosacījumus, negatīvi ietekmē jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējus spēju konkurēt vai iekļūt Dalībvalsts tirgū;

ar nosacījumu, ka jebkura darbība, kura tiek veikta saskaņā ar šo paragrāfu, nedrīkst netaisnīgi diskriminēt darbību veicējas Dalībvalsts finansu pakalpojumu .

11. Attiecībā uz nediskriminējošajiem pasākumiem, kas minēti 10.a) un b) apakšparagrāfos, Dalībvalsts cenšas neierobežot vai samazināt esošās tirgus iespējas, ne arī labumu, ko jau baudījuši visu citu Dalībvalstu finansu pakalpojumu sniedzēji kopā Dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka šī rīcība neizraisa netaisnīgu diskrimināciju pret tās Dalībvalstis finansu pakalpojumu sniedzējiem, kura piemēro šādus pasākumus.

C. Nacionālais režīms

1. Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri piešķir nacionālo režīmu, katra Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodibināti tās teritorijā, izmantot maksāšanas un klīringa sistēmas, ko izmanto sabiedriskās organizācijas, un pieeju oficiālas finansēšanas un atkārtotas finansēšanas nodrošinājumam, kas ir pieejami parasta darījuma veikšanas gaitā. Šis paragrāfs nepieprasa atļaut pieeju pie Dalībvalsts aizņēmumiem vai pēdējās iespējas nodrošinājumiem.

2. Ja Dalībvalsts pieprasa piederību vai pievienošanos jebkurai pašregulējošai vienībai, vērtspapīru vai fjučures biržai vai tirgum, klīringa aģentūrai, vai kādai citai organizācijai vai asociācijai, ar nolūku, lai jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem sniegtu finansu pakalpojumus izejot no līdzīgām pozīcijām ar šīs Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, vai, ja Dalībvalsts tieši vai netieši šādām organizācijām dod privilēģijas vai priekšrocības finansu pakalpojumu sniegšanā, Dalībvalstij tādā gadījumā jānodrošina, ka šādas juridiskas personas piešķir nacionālo režīmu jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kuri dzīvo Dalībvalstis teritorijā.

D. Definīcijas šīs pieejas nolūkiem:

1. Ārvalstnieks - finansu pakalpojumu piegādātājs ir Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz finansu pakalpojumu citas Dalībvalsts teritorijā no iestādes, kas atrodas citas Dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā to, vai šādam finansu pakalpojuma sniedzējam pastāv vai nepastāv komerciāla klātbūtne tās Dalībvalsts teritorijā, kurā finansu pakalpojums tiek sniegts.

2. "Komerciālā klātbūtne" nozīmē finansu pakalpojuma sniegšanas uzņēmumu Dalībvalsts teritorijā un ietver pilnībā vai daļēji īpašumā esošas filiāles, kopuzņēmumus, partneruzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus, franšīze operācijas, nozares, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas.

3. Jauns finansu pakalpojums ir finansiāla rakstura pakalpojums, kas ietver pakalpojumus attiecībā uz esošajām un jaunajām precēm vai veidu, kādā prece tiek piegādāta, un kuru nesniedz neviens cits finansu pakalpojuma nesniedz kādas noteiktas Dalībvalsts teritorijā, bet kurš tiek sniegts citas Dalībvalsts teritorijā.


Lēmums sarunām par pamata telekomunikācijām

Ministri nolemj sekojoši:

1. Sarunas jāuzsāk brīvprātīgi ar nolūku progresīvi liberalizēt telekomunikāciju sakaru tīklu un pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā "pamata telekomunikācijas") saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Neskatoties uz šādu sarunu iznākumu, to raksturam ir jābūt visaptverošam tā, lai a priori neizslēgtu nevienu no pamata telekomunikācijām.

3. Šo lēmumu īstenos Sarunu par telekomunikāciju bāzi grupa (šeit un turpmāk - NGBT). NGBT periodiski atskaitās par šo sarunu gaitu.

4. NGBT sarunas ir pieejamas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kas paziņojušas par savu nolūku piedalīties. Šobrīd sekojoši ir paziņojuši par savu nolūku piedalīties šajās sarunās:

Austrālija, Austrija, Kanāda, Čīle, Kipra, Eiropas Kopienas un to Dalībvalstis, Somija, Honkonga, Ungārija, Japāna, Koreja, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Slovākijas Republika, Zviedrija, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.

Turpmāk paziņojumi par piedalīšanos sarunās jāiesniedz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma Depozitārijam.

5. NGBT pirmajai sarunu sesijai jāsākas ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tai jāpabeidz šīs sarunas un jāsagatavo nobeiguma ziņojums ne vēlāk, kā 1996. gada 30. aprīlī. NGBT nobeiguma ziņojumā jābūt norādītam arī šo sarunu rezultātu īstenošanas datumam.

6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to spēkā stāšanās brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šīs vienošanās nosacījumiem.

7. Sākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 5. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē pamata telekomunikāciju tirdzniecību veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus. Ar šo jāsaprot, ka šis nosacījums neaizliedz komerciālus un valdības pasākumus attiecībā uz pamata telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu.

8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGBT uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGBT uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGBT pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.


Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam

Ministri,

Atzīmējot, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā - "PTO Līgums") XI un XIV panti nosaka, ka tikai GATT 1947 līgumslēdzējas puses, no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, kur koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT 1994 pielikumos un kur specifisku saistību Grafiki ir iekļauti Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā - GATS), drīkst akceptēt PTO Līgumu;

Atzīmējot tālāk, ka Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošais noslēguma dokuments (turpmāk tekstā atbilstoši - "noslēguma dokuments" un "Urugvajas raunds") nosaka, ka to dalībvalstu Grafiki, kas nav GATT 1947 līgumslēdzējas puses nav definitīvi un, secīgi, tie jāpabeidz ar nolūku šīm Dalībvalstīm akceptēt GATT 1947 un tālāk akceptēt PTO Līgumu;

Atsaucoties uz Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfu, kas nosaka, ka vismazāk attīstītajām valstīm ir jāpiešķir papildus vienu gadu ilgs laika posms no 1994. gada 15. aprīļa to Grafiku iesniegšanai, kā to nosaka PTO Līguma XI pants;

Atzīstot to, ka dažas Urugvajas raunda dalībvalstis de facto piemērojušas GATT 1947 un kļuvušas par līgumslēdzējām pusē, kā to paredz GATT 1947 XXVI 5.(c) pants, nav spējušas iesniegt Grafikus GATT 1994 un GATS;

Atzīstot tālāk, ka dažas valstis un atsevišķas muitas teritorijas, kuras nav piedalījušās Urugvajas raundā, var kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm pirms PTO Līguma spēkā stāšanās un, ka šīm valstīm vai muitas teritorijām ir jāparedz iespēja sākt sarunas par GATT 1994 un GATS Grafikiem nolūkā akceptēt PTO Līgumu;

Ņemot vērā, ka dažas valstis un muitas teritorijas, kas nav spējušas pabeigt pievienošanās procesu GATT 1947 pirms PTO Līgums stāšanās spēkā, vai arī, kuras nav vēlējušās kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, var izteikt vēlēšanos par pievienošanās procesu PTO uzsākšanu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā;

Atzīstot, ka PTO Līgums nekādā veidā neparedz atšķirības starp PTO Dalībvalstīm, kas akceptējušas šo Līgumu saskaņā ar XI un XIV pantiem, un tādiem PTO biedriem, kas pievienojušies šim Līgumam saskaņā ar XII pantu, kā arī vēloties pārliecināties, ka minēto valstu un atsevišķu muitas teritoriju, kas nav kļuvušas par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, pievienošanās procedūras PTO Līguma spēkā stāšanās datumā palīdzēs tām izvairīties no nevajadzīgām neērtībām vai kavēšanās;

Nolemj, ka:

1. a) ikvienai dalībvalstij, kas parakstījusi Noslēguma dokumentu

- un kurai piemērojams Noslēguma dokumenta 5. paragrāfs

- kā arī kurai piemērojams Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfs, vai

- un kas kļuvusi par dalībvalsti saskaņā ar GATT 1947 XXVI 5.(c) pantu pirms 1994. gada 15. aprīļa un nav spējusi iesniegt grafiku GATT 1994 un GATS iekļaušanai Noslēguma dokumentā, un jebkurai valstij vai atsevišķai muitas teritorijai

- kas kļuvusi par GATT 1947 līgumslēdzēju pusi starplaikā starp 1994. gada 15. aprīli un PTO Līguma spēkā stāšanās datumu jāiesniedz Sagatavošanas komitejai izpētei un apstiprināšanai koncesiju un saistību grafiks GATT 1994 un specifisko saistību Grafiks GATS.

b) PTO Līgums ir pieejams akceptēšanai saskaņā ar šī Līguma XIV pantu GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, kuru Grafiki tādejādi ir tikuši iesniegti un apstiprināti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.

c) (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumi nemazina vismazāk attīstīto valstu tiesības iesniegt Grafikus viena gada laikā no 1994. gada 15. aprīļa.

2. a) Ikviena valsts vai atsevišķa muitas teritorija var pieprasīt, lai Sagatavošanas komiteja iesniedz PTO Ministru Konferencē to pievienošanās nosacījumus PTO Līgumam saskaņā ar šī Līguma XII pantu. Ja šādu pieprasījumu ir izteikusi valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas nav pabeigusi pievienošanās procesu GATT 1947, Sagatavošanas komitejai iespēju robežās jāizpēta pieprasījums kopā ar Darba grupu, ko nodibinājušas GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, lai izpētītu šīs valsts vai atsevišķās muitas teritorijas pievienošanos.

b) Sagatavošanas komitejai jāiesniedz Ministru Konferencei atskaite par pieprasījuma izpētes rezultātiem. Atskaitē jāiekļauj pievienošanās protokols, arī GATT 1994 koncesiju un saistību grafiks un specifisko saistību grafiks GATS nolūkos, lai tos apstiprinātu Ministru Konference. Ministru Konferencei jāņem vērā Sagatavošanas komitejas atskaite, pirmajai apsverot jebkuras valsts vai atsevišķas muitas teritorijas iesniegumu sakarā ar pievienošanos PTO Līgumam.


Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi

Ministri

Tiekoties sakarā ar Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā noslēguma dokumenta parakstīšanu Marakešā, 1994. gada 15. aprīlī,

Paturot prātā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dibināšanas līguma preambulu, kurā teikts, ka dalībvalsts "aktivitātes tirdzniecības un ekonomikas attīstības jomā ir jāveic ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar samērīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, kas ir atbilstīgs to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,"

Atzīmējot:

- Rio Deklarāciju par apkārtējo vidi un attīstību, 21. AGENDA un tās atspoguļojumu GATT, uz ko norāda Pārstāvju padomes priekšsēdētājs savā paziņojumā LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM to 48. sesijā 1992. gada decembrī, kā arī darbu Apkārtējās vides un starptautiskās tirdzniecības darba grupā, Tirdzniecības un attīstības komitejā un Pārstāvju padomē;

- darba kārtību, ko paredz Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi; un

- attiecīgos nosacījumus Līgumā par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma tiesībām,

Uzskatot, ka nav nepieciešama, ne arī var pastāvēt politikas pretruna starp atklātas, nediskriminējošas un taisnīgas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas uzturēšanu un aizsargāšanu no vienas puses un darbojoties apkārtējās vides aizsardzībā un samērīgā attīstīšanā, no otras,

Vēloties koordinēt politikas virzības tirdzniecības un apkārtējās vides jomā, un nepārsniedzot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas komeptenci, kas ierobežota ar tirdzniecības praksi un tiem ar tirdzniecību saistītajiem apkārtējās vides politikas aspektiem, kas var kļūt par nozīmīgiem dalībvalstu tirdzniecību ietekmējošiem faktoriem,

Nolemj:

pirmās PTO Vispārējās padomes sēdes laikā uzdot tai izveidot Tirdzniecības un apkārtējās vides komiteju, kurā dalība ir pieejama visām PTO dalībvalstīm un kurai būs jāsniedz darbības atskaite Ministru Konferences pirmajā biennālajā sēdē pēc PTO stāšanās spēkā, kad tiks izskatīti Komitejas darbs un nosacījumi, uzklausot komitejas rekomendācijas.

ka 1993. gada 15. decembra TNC Lēmums, kurā ir rakstīts sekojoši:

a) identificēt sakarības starp tirdzniecības pasākumiem un vides aizsardzības pasākumiem ar nolūku nodrošināt atbilstošu attīstību;

b) izdarīt atbilstošas rekomendācijas par to, vai ir nepieciešami kādi būtiski daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumu labojumi, kas savietojami ar sistēmas atvērtības, nediskriminēšanas un vienlīdzības pamatprincipu, kas cita starpā attiecas uz:

- nepieciešamību pēc noteikumiem, kas stiprinās pozitīvu tirdzniecības un vides aizsardzības pasākumu savstarpēju savietojamību ar nolūku nodrošināt samērīgu attīstību, īpaši ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības, un būtiski - to vidū esošo vismazāk attīstīto valstu vajadzības; un

- izvairīšanos no protekcionistiku tirdzniecības pasākumu piemērošanas, pievēršoties efektīvām daudzpusējām disciplīnām, lai nodrošinātu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas atbildības līmeni par apkārtējās vides aizsardzības mērķiem, kas noteikti 21. AGENDA un Rio Deklarācijā, īpaši 12. definīcijā; un

- vides aizsardzības nolūkos piemēroto tirdzniecības pasākumu novērošanu ar tirdzniecību saistītu apkārtējās vides aizsardzības aspektu, kam ir nozīmīgs iespaids uz tirdzniecību un šos pasākumus regulējošu multilaterālu disciplīnu efektīvas ieviešanas nolūkā;"

kopā ar augstākminēto preambulas tekstu tās ir uzskatāmas par Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas darbības pamatnostādnēm;

- ka, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm un ar nolūku panākt, ka starptautiskās tirdzniecības un apkārtējās vides politikas tendences savstarpēji atbalsta viena otru, komiteja sākotnēji pievērsīsies sekojošiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem var tikt uzdots jebkurš atbilstošs jautājums:

- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un tirdzniecības pasākumiem vides aizsardzības nolūkos, ieskaitot tos, kas veikti daudzpusējo vides aizsardzības līgumu ietvaros;

- sakarības starp vides aizsardzības politiku, kas saistīta ar tirdzniecību un vides aizsardzības pasākumiem ar nozīmīgu ietekmi uz tirdzniecību un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem;

- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un:

(a) vides aizsardzības nolūkos piemērotiem nodokļiem un nodevām:

(b) prasības vides aizsardzības nolūkā produktiem, ieskaitot standartus un tehniskos noteikumus, iesaiņošanu, marķēšanu un otrreizējo pārstrādi;

- daudzpusējas tirdzniecības sistēmas nosacījumiem par atklātību vides aizsardzības nolūkos piemērotiem tirdzniecības pasākumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem un prasībām, kas atstājuši nozīmīgu iespaidu uz tirdzniecību;

- sakarības starp strīdu noregulēšanas mehānismu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un tādiem pašiem mehānismiem daudzpusējos vides aizsardzības līgumos;

- vides aizsardzības pasākumu uz piekļuvi tirgum, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm to vidū, kā arī tirdzniecības traucējumu un ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi;

- jautājums par iekšzemē aizliegtu preču eksportu,

- ka Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteja ņems vērā darba programmu, kas paredzēta Lēmumā par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi, kā arī Līgumu par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām, kā integrālu sava darba daļu, ņemot vērā un ierobežojot ar augstākminētajām pamatnostādnēm,

- ka, gaidot pirmo PTO Vispārējās padomes sēdi, Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas pienākumus jāuzņemas Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas (PCWTO) apakškomitejai, kurā dalība ir pieejama visām PCWTO dalībvalstīm,

- uzaicināt Sagatavošanas komitejas apakškomiteju un, pēc tās nodibināšanas, Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteju, kad tā nodibināta, iesniegt attiecīgus materiālus pienācīgajām organizācijām par sadarbību ar starpvalstu un nevalstiskajām organizācijām, kas minētas PTO V pantā.


Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma organizacionālas un finansiālas sekas

Ministri,

Atzīstot Pasaules tirdzniecības organizācijas lomu un ieguldījumu starptautiskajā tirdzniecībā (turpmāk tekstā - PTO),

Vēloties nodrošināt PTO Sekretariāta efektīvu darbību,

Atzīstot, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātu īstenošana paplašinās Sekretariāta pienākumu apjomu un padarīs tos sarežģītākus un, ka iepriekšminētā ietekmi nepieciešams apzināt,

Atceroties iepriekšējā GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT Padomes Priekšsēdētāja paziņojumu, kur tika izteikta nepieciešamība pievērst uzmanību Sekretariāta ierēdņu dienesta stāvokļa uzlabošanai, ieskaitot darba algas un pensijas,

Rūpējoties par PTO konkurētspēju dienesta noteikumu jomā, kurus tā piedāvā saviem darbiniekiem, lai piesaistītu nepieciešamā ekspertu līmeņa profesionāļus,

Atzīmējot Ģenerāldirektora priekšlikumu par pienācīgu Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas dienesta noteikumu ņemšanu vērā, nosakot PTO darbinieku dienesta noteikumus, arī algas un pensijas,

Atzīmējot PTO dibināšanas Līguma VI pantu, īpaši 3. paragrāfu, kur nostiprinātas Ģenerāldirektora tiesības nozīmēt Sekretariāta darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un dienesta noteikumus saskaņā ar Ministru Konferencē izstrādātajiem noteikumiem,

Atceroties, ka Sagatavošanas komitejas mandāts pieprasa nekavējoties izpildīt funkcijas, kas nepieciešamas PTO efektīvas darbības nodrošināšanai sākot ar tās dibināšanas datumu, arī sagatavot rekomendācijas izskatīšanai kompetentā PTO iestādē vai arī, nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus vai pagaidu lēmumus par administratīvajiem, budžeta un finansiālajiem jautājumiem ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību,

ar šo vienojas, ka Sagatavošanas komitejai jāapsver organizatoriska rakstura izmaiņas, kandidatūru prasības un ierēdņu dienesta noteikumi, kas iesniegti priekšlikumā saistībā ar PTO dibināšanu un Urugvajas raunda līgumu īstenošanu, kā arī tai pēc nepieciešamības jāpieņem attiecīgie lēmumi par izmaiņām.


Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas nodibināšanu

Ministri,

atsaucoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas Līgumu (turpmāk tekstā - "PTO Līgums" un "PTO"), un

Rūpējoties par pareizu pāreju uz PTO un PTO efektīvu darbību no pirmās dienas, kad tas stājies spēkā,

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Ar šo ir nodibināta PTO Sagatavošanas komiteja (turpmāk tekstā "Komiteja"). P.D. Sutherland kungs ir nozīmēts par Komitejas priekšsēdētāju.

2. Komitejā var brīvi piedalīties visas dalībvalstis, kas parakstījušas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu un jebkura līgumslēdzēja puse, kas var kļūt par PTO pilntiesīgu dalībvalsti saskaņā ar PTO Līguma XI pantu.

3. Ar šo tiek nodibinātas arī Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomiteja, ko vada GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU priekšsēdētājs un Pakalpojumu apakškomiteja, kas ir atbildīga par sagatavošanas darbu GATS jautājumos. Komiteja var, vadoties pēc nepieciešamības, dibināt papildus apakškomitejas. Visām Komitejas dalībvalstīm ir atļauts piedalīties apakškomiteju darbā. Komiteja izstrādā savas procedūras un savu apakškomiteju procedūras.

4. Komiteja pieņem savus lēmumus pēc konsensusa principa.

5. Tikai tās Komitejas dalībvalstis, kas ir GATT līgumslēdzējas puses un var kļūt par PTO pilntiesīgām dalībvalstīm saskaņā ar PTO Līguma XI un XIV pantiem, var piedalīties Komitejas lēmumu pieņemšanā.

6. Komiteju un tās apakškomitejas apkalpo Sekretariāts.

7. Komiteja beidz pastāvēt PTO Līgumam stājoties spēkā, kad tā nodod savu lietvedību un rekomendācijas PTO.

8. Komitejai jāveic sekojošas funkcijas, lai nodrošinātu tūlītēju PTO darbības efektivitāti no tās dibināšanas datuma, ieskaitot arī funkcijas, kas uzskaitītas zemāk:

a) administratīvie, budžeta un finansu jautājumi:

rekomendāciju sagatavošana kompetentas PTO institūcijas izskatīšanai, vai, nepieciešamības gadījumā, lēmumu vai pagaidu lēmumu pieņemšana pirms PTO dibināšanas par Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomitejas, kas aprakstīta 3. paragrāfā, priekšsēdētāja ieteikumiem un sadarbībā ar GATT Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komitejas priekšsēdētāju, ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību par:

(i) vienošanos par centrālo biroju, kā norādīts PTO Līguma VIII:5 pantā;

(ii) finansiāla rakstura noteikumiem, ieskaitot noteikumus par PTO dalībvalsts budžeta kontribūciju izvērtēšanu saskaņā ar PTO Līguma VII pantā noteiktajiem kritērijiem;

(iii) budžeta aptuveno projektu PTO pirmajam darbības gadam;

(iv) ICITO/GATT īpašuma un finansiālo līdzekļu nodošanu PTO;

(v) GATT darbinieku pāriešanu uz PTO Sekretariātu un šādas pāriešanas nosacījumiem;

(vi) saistībām starp Starptautisko tirdzniecības centru un PTO.

b) Institucionālie, procedurālie un juridiskie jautājumi:

(i) lai veiktu izpēti un apstiprinātu iesniegtos grafikus saskaņā ar "Lēmumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam" un izstrādātu pievienošanās noteikumus saskaņā ar šī lēmuma 2. paragrāfu;

(ii) izstrādāt priekšlikumus par PTO organizāciju un institūciju, īpaši par tām, kuru izveidošana nostiprināta PTO Līguma IV pantā, vadlīnijām, un to procedūru noteikumiem, kuras tās ir uzaicinātas izveidot, paturot prātā XVI panta 1. paragrāfu;

(iii) izstrādāt rekomendācijas PTO Vispārējai padomei par atbilstošiem pasākumiem saistībā ar citām organizācijām, kas minētas PTO Līguma V pantā; un

(iv) izstrādāt un iesniegt atskaiti par tās darbu PTO.

c) jautājumi, kas saistīti ar PTO Līguma stāšanos spēkā un ar PTO darbībām tās funkciju un kompetences ietvaros;

(i) sasaukt un sagatavot Īstenošanas konferenci;

(ii) uzsākt darba programmu, kas izriet no Urugvajas raunda rezultātiem, kā fiksēts Noslēguma dokumentā, piemēram, pārskatīšanu Pakalpojumu apakškomitejā, kas minēta augstāk 3. paragrāfā, sarunas specifiskos pakalpojumu sektoros un arī uzsākt darbu par jautājumiem, kas izriet no Marakešas tikšanās rezultātiem;

(iii) apspriest papildus jautājumu iekļaušanu PTO darba programmas dienaskārtībā;

(iv) iesniegt priekšlikumus par Tekstilpreču pārraudzības institūcijas izveidošanu un sastāvu saskaņā ar kritērijiem, kas definēti Līguma par tekstilijām un apģērbu 8. pantā; un

(v) sasaukt pirmo Ministru Konferenci vai PTO Vispārējās padomes sēdi, neatkarīgi no tā, kura notiek pirmā, un attiecīgi sagatavot šo pasākumu darba kārtības projektu.

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
(VVTT 1947)

Šis pielikums satur pilnīgu Vispārējās vienošanās tekstu kopā ar visiem papildinājumiem, kas ir pieņemti pēc tās stāšanās spēkā. Lasītāja ērtības labad, asterisks apzīmē to teksta daļu, kas jālasa kopā ar piezīmēm un papildus nosacījumiem šī līguma 1. Pielikumā.

Austrālijas Savienība, Beļģijas Karaliste, Brazīlijas Federatīvā Republika, Birma, Kanāda, Ceilona, Čīles Republika, Ķīnas Republika, Kubas Republika, Čehoslovākijas Republika, Francijas Republika, Indija, Libāna, Luksemburgas lielkņaziste, Nīderlandes Karaliste, Jaunzēlande, Norvēģijas Karaliste, Pakistāna, Dienvidrodēzija, Sīrija, Dienvidāfrikas Savienība, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.

atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomisko centienu jomā ir jāveido tā, lai celtu dzīves līmeni, nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību, lielu un vienmērīgi pieaugošu reālo ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, attīstot pasaules dabas resursu izmantošanu, paplašinot ražošanu un preču apmaiņu,

vēloties uz vienlīdzības pamatiem sadarboties šo mērķu īstenošanai, vienojoties par pusēm izdevīgu pasākumu kopumu, lai būtiski samazinātu tarifus u.c. šķēršļus tirdzniecībai un novērstu diskriminējošu attieksmi starptautiskajā tirdzniecībā,

ar savu pārstāvju starpniecību ir vienojušās par sekojošo:

1. daļa

I pants

Vislielākās labvēlības režīms valstij

1. Attiecībā uz jebkura veida muitas nodokļiem un nodevām, kas noteikti importam un eksportam, vai saistīti ar tiem, nodokļiem, kas noteiktas starptautiskajai norēķinu sistēmai par importu vai eksportu, attiecībā uz šo nodokļu un nodevu ievākšanas metodēm, attiecībā uz visiem noteikumiem un formalitātēm, kas saistītas ar importu vai eksportu un attiecībā uz visiem nosacījumiem, kas apskatīti III panta 2. un 4'. paragrāfā, jebkuras priekšrocības, privilēģiju vai imunitātes principi, kurus kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir jebkuram produktam, kas ražots citā valstī vai paredzēts citai valstij, ir nekavējoties bezierunu kārtā jāsaskaņo ar principiem, kas attiecas uz tādu pašu produktu, kas ražots kādā no tām, vai paredzēts kādai no līgumslēdzēju pušu teritorijām.

2. Šī panta 1. paragrāfa noteikumi nepieprasa atcelt importa nodokļa priekšrocības, kas nepārsniedz šī panta 4. paragrāfā noteiktās robežas un kas raksturojamas kā:

(a) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp A pielikumā uzskaitītajām teritorijām saskaņā ar pielikumā aprakstītajiem noteikumiem;

(b) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp divām vai vairākām teritorijām, kuras 1939. gada 1. jūlijā bija saistītas kopīgā suverenitātē, aizsardzības vai lēņu attiecībām un uzskaitītas B, C un D pielikumos, saskaņā ar pielikumos aprakstītajiem noteikumiem;

(c) priekšrocības, kas ir spēkā tikai un vienīgi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubas Republiku;

(d) priekšrocības, kas ir spēkā tikai un vienīgi starp E un F pielikumā uzskaitītajām kaimiņvalstīm.

3. Paragrāfa noteikumi neattiecas arī uz priekšrocībām starp valstīm, kas 1923. gada 24. jūlijā atdalījušās no Osmaņu impērijas, ja minētās priekšrocības ir apstiprinātas XXV panta 5. paragrāfa noteikumos, kuri šajā gadījumā jāpiemēro XXIX panta 1. paragrāfā noteiktajā kārtībā.

4. Jebkura produkta priekšrocību robeža, kuram priekšrocības ir atļautas 2. paragrāfā, taču nav īpaši noteiktas kā maksimālā priekšrocību robeža attiecīgajā grafikā (šīs vienošanās pielikumā) nedrīkst pārsniegt:

(a) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas aprakstīti šādā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas tai paredzētas; ja nav paredzētas priekšrocību likmes, tad šis paragrāfs piemēro 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošās priekšrocību likmes, un, ja nav paredzēts vislielākās labvēlības režīms valstij, tad robeža nedrīkst pārsniegt starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī;

(b) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas nav aprakstīti attiecīgā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī.

G pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju pušu gadījumā šī paragrāfa a) un b) apakšparagrāfos minētais datums - 1947. gada 10. aprīlis - jāaizvieto ar datumiem, kas īpaši norādīti šajā pielikumā.

II pants

Koncesiju grafiki

1. (a) Ikvienai no līgumslēdzējām pusēm jānodrošina citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas norādīts vienošanās pielikumā, attiecīgā grafika attiecīgajā daļā.

(b) Pirmajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuri ir ražoti citu līgumslēdzēju pušu teritorijās, tos importējot teritorijā, kurā ir spēkā attiecīgais grafiks, neapliek, vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos, kas tur ir īpaši uzskaitīti. šie produkti nav apliekami arī ar citiem importa vai ar importu saistītiem nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti šīs vienošanās spēkā stāšanās datumā vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās datumā.

(c) Otrajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuriem 1. paragrāfā paredzēts priekšrocību režīms, neapliek, tos importējot minētajā teritorijā, uz kuru attiecas grafiks, un vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos nodokļus, kas paredzēti šī grafika 2. daļā. šie produkti nav apliekami arī ar citiem ar importu saistītiem vai ar importa nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti vienā dienā ar šo vienošanos vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās dienā. šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no tās prasību saglabāšanas, ja šīs prasības ir stājušās spēkā reizē ar vienošanos un piemēro preču importēšanai preferenciālu nodokļu likmi.

2. Šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi jebkura produkta importam piemērot sekojošo:

(a) nodevas, kas līdzvērtīgas iekšējam nodoklim, ņemot vērā iekšzemē ražotu produktu, vai izejvielu, no kuras importētais produkts ir pilnībā vai daļēji izgatavots, saskaņā ar III panta 2. paragrāfu*;

(b) jebkuru antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli, kas piemērots saskaņā ar VI pantu;

(c) citas nodevas vai samaksu, kas samērojama ar nodrošināto pakalpojumu izmaksām.

3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst grozīt metodes, ar kurām tās nosaka ar nodokli apliekamo vērtību vai valūtas konvertāciju, lai tādējādi vājinātu vērtību jebkurai no koncesijām, kas paredzētas attiecīgā grafikā šīs vienošanās pielikumā.

4. Ja kāda līgumslēdzēja puse formāli vai faktiski ievieš, piemēro vai autorizē jebkura attiecīgajā grafikā minētā produkta importa monopolu, tad, izņemot gadījumus, ja tas ir paredzēts attiecīgajā grafikā, vai gadījumu, ja puses, kas sākotnēji noteica koncesiju, ir citādi vienojušās, šāds monopolstāvoklis, kas caurmērā pieļautu vairāk aizsardzības, nekā paredzēts attiecīgajā grafikā, netiks atļauts. šī paragrāfa nosacījumi neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no jebkāda veida palīdzības iekšzemju ražotājiem, ko atļauj arī citi šīs vienošanās noteikumi*.

5. Ja kāda līgumslēdzēja puse uzskata, ka kāda cita līgumslēdzēja puse nenodrošina produktam attiecīgajā koncesijā paredzēto režīmu, kas, saskaņā ar pirmās līgumslēdzējas puses pārliecību, šim produktam paredzēts attiecīgajā grafikā (vienošanās pielikumā), pirmajai līgumslēdzējai pusei nekavējoties tieši jāinformē otrā līgumslēdzēja puse. Ja pēdējā piekrīt, ka koncesijā paredzētais režīms ir tāds, kā to pieprasa pirmā līgumslēdzēja puse, taču paziņo, ka tai nav iespējams nodrošināt koncesijā paredzēto režīmu, jo tiesa vai cita piekritīga varas autoritāte ir izdevusi likumu, kas neļauj minēto produktu pakļaut šīs līgumslēdzējas puses tarifu likumiem, lai tad īstenotu vienošanās paredzēto režīmu, tad abām līgumslēdzējām pusēm, piesaistot citas pamatoti ieinteresētās līgumslēdzējas puses, nekavējoties jāuzsāk tālākas sarunas, lai vienotos par kompensācijas iespējām.

6. (a) Īpašie nodokļi un nodevas, kas paredzēti grafikos un attiecas uz līgumslēdzējām pusēm - Starptautiskā valūtas fonda dalībniecēm, un priekšrocību robežas, ko nodrošina šīs līgumslēdzējas puses, ir izteiktas attiecīgajā valūtā un per value akceptētas vai provizionāli pieņemtas Starptautiskajā valūtas fondā līdz šīs vienošanās spēkā stāšanās brīdim. Ja šis per value ir konstanti samazināts ar Starptautiskā valūtas fonda vienošanās paragrāfiem par vairāk nekā 20%, tad īpašie nodokļi, nodevas un priekšrocību robežas var tikt pielāgotas, lai atspoguļotu šādu per value samazināšanos; ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES (i.e. id est līgumslēdzējām pusēm darbojoties vienoti, kā tas paredzēts XXV pantā) piekrīt, ka šādi pielāgojumi nevājinās vērtību koncesijām, kas paredzētas attiecīgajā grafikā vai jebkur citur vienošanās tekstā; ar noteikumu, ka visi faktori, kas var ietekmēt šādu grozījumu nepieciešamību vai steidzamību, ir būtiski izvērtēti.

(b) Līdzīgi noteikumi ir piemērojami ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda dalībniece, no tās dienas, kad šī līgumslēdzēja puse kļūst par fonda dalībnieci vai iesaistās speciālā apmaiņas līgumā, kā tas noteikts 15. paragrāfā.

7. Ar šo grafiki, kas iekļauti vienošanās pielikumā, kļūst par tās neatņemamu sastāvdaļu

2. daļa

III pants

Starptautiskās nodokļu un normatīvu sistēmas nacionālais režīms

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie nodokļi, citas iekšējās nodevas, likumi, normatīvi un prasības pret iekšējo tirdzniecību, kas piedāvā pārdot, pirkt, transportēt, izplatīt vai lietot produktus, un iekšējie kvantitatīvie produktu sastāva, ražošanas procesa vai lietošanas normatīvi nav piemērojami importētiem vai iekšzemes ražotāju produktiem, lai tādējādi nodrošinātu aizsardzību iekšzemes produkcijai.

2. Ikvienas līgumslēdzējas puses teritorijas importētie produkti nevar tikt tieši vai netieši aplikti ar iekšējiem nodokļiem vai nodevām, izņemot tos, ar kuriem ir aplikti arī tādi paši iekšzemes produkti. Turklāt neviena līgumslēdzēja puse nedrīkst citādi piemērot iekšējos nodokļus vai citas iekšējās nodevas importētiem vai iekšzemes produktiem ar metodēm, kas ir pretrunā ar 1.paragrāfā noteiktajiem principiem.

3. Attiecībā uz jebkuru spēkā esošu iekšējo nodokli, kas nav savienojams ar 2. paragrāfa nosacījumiem, bet ir speciāla tirdzniecības līguma autorizēts (līgums spēkā ar 1947. gada 10. aprīli), kur importa nodoklis apliekamajam produktam ir nodrošināts pret pieaugumu - fiksēts, līgumslēdzējai pusei ir tiesības atlikt 2. paragrāfa nosacījumu piemērošanu šādam nodoklim līdz tam brīdim, kad tai būs iespēja atbrīvoties no šāda tirdzniecības līguma saistībām un palielināt importa nodokli apliekamajam produktam tik lielā mērā, lai kompensētu aizsargājošā elementa - fiksētā nodokļa - atcelšanu.

4. Līgumslēdzējas puses teritorijā ražotajiem produktiem, kas tiek importēti jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jānodrošina ne mazāk labvēlīgs režīms attiecībā uz visu likumdošanu, normatīviem un prasībām, kā iekšzemes produktam, ieskaitot produkta iekšējo tirdzniecību, tirdzniecības piedāvājumu, pirkšanu un transportēšanu, izplatīšanu vai lietošanu. šī paragrāfa nosacījumi neattiecas uz dažādu savstarpēju transportēšanas izmaksu piemērošanu, jo tās pamatojamas tikai un vienīgi ar transporta līdzekļu ekonomisko darbību un neskar produkta nacionālo izcelsmi.

5. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ieviest vai piemērot jebkādus savstarpējus kvantitatīvos noteikumus par produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu, kuri tieši vai netieši regulētu kādu noteiktu produkta daļu vai proporciju piegādi no iekšzemes resursiem. Vēl jo vairāk, līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus citādā veidā, kas ir pretēji 1. paragrāfā noteiktajiem principiem.*

6. 5. paragrāfa nosacījumi neattiecas uz līgumslēdzēju pušu teritorijās spēkā esošajiem iekšējiem kvantitatīvajiem noteikumiem, ja tie darbojas no 1939. gada 1. jūlija vai 1947. gada 10. aprīļa, atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas puses, ja tikai jebkurš šāds noteikums netiek mainīts, lai kaitētu importam un ja sarunās pret to attiecas kā pret muitas nodokli.

7. Produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu noteiktā daudzumā vai proporcijās regulējošie iekšējie kvantitatīvie noteikumi nedrīkst tikt piemēroti tā, lai asignētu šos daudzumus vai proporcijas no ārējiem piegādes avotiem.

8. (a) šī panta nosacījumi neattiecas uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, pēc kurām vadīdamies valsts iestādes iepērk produktus valdības pasūtījuma ietvaros, ja tas netiek darīts, lai vēlāk tos ar peļņu pārdotu vai pasūtītu produktu ražošanu pārdošanai.

(b) šī panta nosacījumi neaizliedz subsidēt tikai un vienīgi iekšzemju ražotājus, ieskaitot maksājumus iekšzemju ražotājiem, ko veic no iekšējo nodokļu vai nodevu apjoma, kas ir piemēroti šajā pantā noteiktajā kārtībā, kā arī atļauj subsīdijas iekšzemju produktu valdības pasūtījuma veidā.

9. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie cenu maksimuma kontroles līdzekļi, pat ja tie atbilst citiem šī panta nosacījumiem, var būt nelabvēlīgi citām līgumslēdzējām pusēm - importa produktu piegādātājām. Tad tām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šādus līdzekļus, ir jāņem vērā eksportētāju līgumslēdzēju pušu intereses tā, lai iespēju robežās izvairītos no šādu nelabvēlīgu apstākļu radīšanas.

10. šī panta nosacījumi neaizliedz nevienai no līgumslēdzējām pusēm ieviest vai turpināt iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, kā arī piemērot IV panta nosacījumus.

IV pants

Īpašie nosacījumi attiecībā uz kinofilmām

Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm ievieš vai turpina piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, tādi noteikumi ir jānoformē demonstrēšanas kvotu veidā, kam jāatbilst sekojošām prasībām:

(a) Demonstrēšanas kvotās jāparedz, ka vietējas izcelsmes kinofilmas tiek demonstrētas noteiktā, minimālā proporcijā no kopējā reāli patērētā laika jebkuras izcelsmes filmu komerciālai demonstrēšanai noteiktā laika periodā, kas nav mazāks par vienu gadu, un šī proporcija tiek aprēķināta, par pamatu ņemot demonstrēšanas laiku gadā vienā kinoteātrī vai līdzīgu ekvivalentu,

(b) Izņemot to demonstrēšanas laiku, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām demonstrēšanas kvotas ietvaros. Demonstrēšanas laiks, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām, ieskaitot to, kas noteikts administratīvu darbību rezultātā no vietējas izcelsmes filmām paredzētā demonstrēšanas laika, nevar tikt iekļauts starp piegādes avotiem;

(c) Ņemot vērā šī panta (b) apakšparagrāfa nosacījumus, ikviena no līgumslēdzējām pusēm var turpināt demonstrācijas kvotas, kas atbilst (a) apakšparagrāfa prasībām, kur noteiktas izcelsmes filmām rezervēts minimālais demonstrēšanas laiks, izņemot filmas, kuru izcelsmes valsts ir līgumslēdzēja puse, kas noteikusi šādas kvotas, tikai tajā gadījumā, ja šis minimālais demonstrēšanas laiks nav ticis palielināts pēc 1947. gada 10. aprīļa;

(d) Demonstrēšanas kvotas ir subjekts sarunām par to ierobežošanu, liberalizāciju vai atcelšanu.

V pants

Tranzīta brīvība

1. Visas preces (ieskaitot bagāžu), kā arī kuģi un citi transporta līdzekļi ir uzskatāmi par tranzītā esošiem līgumslēdzējas puses teritorijā, ja ceļš, ko tie veic pāri šai teritorijai ar vai bez pārkraušanas, turēšanas noliktavā, kravas sadalīšanas vai transporta līdzekļa maiņas, ir tikai kopējā maršruta posms, kas sākas un izbeidzas aiz tās līgumslēdzējas puses robežām, kuras teritoriju šķērso minētais maršruts. šāda rakstura maršruts šajā pantā ir definēts kā tranzītmaršruts.

2. Katrai līgumslēdzējas puses teritorijai ir jānodrošina tranzīta brīvība tranzītmaršrutiem, kas iet no vai uz citu līgumslēdzēju valstu teritorijām, pa ceļiem, kas ir vispiemērotākie starptautiskajam tranzītam. Nedrīkst pieļaut izņēmumus, kas saistīti ar karogiem, zem kuriem brauc kuģi, to izcelsmes valsti, izbraukšanu, iebraukšanu vai vietām no un uz kurām krava dodas, nedrīkst pieļaut arī izņēmumus, kas saistīti ar preču, kuģu vai citu transporta līdzekļu īpašniekiem.

3. Ikviena līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai tranzītmaršruti tās teritorijā ienāktu attiecīgajā muitas punktā, taču, izņemot gadījumus, kad netiek izpildīti noteiktie muitas likumi un noteikumi, šādus tranzītmaršrutus, kas nāk no vai dodas uz kādu no citas līgumslēdzējas valsts teritorijām, nedrīkst bez vajadzības aizkavēt vai pakļaut kādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tāpat šīs tranzītkravas nav apliekamas ar muitas nodokļiem, kuri tiek piemēroti tranzītam vai sakarā ar tranzītu, izņemot transportēšanas izmaksas vai izmaksas, kas līdzvērtīgas ar tranzīta radītajiem administratīvajiem izdevumiem vai ar pakalpojumu izmaksām.

4. Visas nodevas un noteikumi, ko līgumslēdzējas puses piemēro tranzītam no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām, ir jābūt pamatotām, ņemot vērā tranzīta apstākļus.

5. Attiecībā uz visām tranzīta nodevām, noteikumiem un formalitātēm, katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jārada tranzītmaršrutiem no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tiem tranzītmaršrutiem, kas ir ceļā no vai uz jebkuru trešās puses valsti.*

6. Katrai no līgumslēdzējām pusēm jārada ne mazāk labvēlīgs režīms produktiem, kas atradušies tranzītā cauri jebkurai citai līgumslēdzējas puses teritorijai, kā tad, ja tie būtu transportēti no to izcelsmes vietas uz galamērķi, apejot šīs citas līgumslēdzējas puses teritoriju. Tomēr katra no līgumslēdzējām pusēm drīkst turpināt savas tiešā konusamenta prasības, kas ir spēkā Vienošanās dienā, attiecībā uz jebkurām precēm, kam šāds tiešais konusaments ir nepieciešams noteikums šo preču ievešanai ar preferenciālām nodokļu likmēm, vai arī ir saistīts ar vērtēšanas metodēm, ko līgumslēdzēja puse nosaka nodokļiem.

7. Šī panta nosacījumi neattiecas uz tranzītā esošiem lidaparātiem, bet ir attiecināma uz preču tranzītu pa gaisu (ieskaitot bagāžu).

VI pants

Antidempinga un pretsubsīdiju nodokļi

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka dempings, kura gadījumā vienas valsts produkti tiek piedāvāti tirdzniecībai otrā valstī, par cenām, kas ir zemākas nekā produktu normālā vērtība, ir nosodāms, ja tas rada vai draud radīt materiālu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotajai industrijai vai arī materiāli kavē iekšzemes industrijas izveidošanos. šis pants nosaka, ka produkts ir piedāvāts tirdzniecībai importētājā valstī par zemāku cenu nekā tā normālā vērtība, ja produkta, kas tiek eksportēts no vienas valsts uz otru, cena:

(a) ir mazāka nekā salīdzinoši cena parastā tirdzniecības procesā tādam pašam produktam, kad tas paredzēts patērēšanai eksportētājā valstī, vai,

(b) ja nav nosakāma tā cena iekšzemē, ir mazāka nekā:

(i) lielākā salīdzinājumam pieejamā cena tādam pašam produktam, to eksportējot uz jebkuru trešās puses valsti parastā tirdzniecības procesā, vai

(ii) ražošanas izmaksas produktam izcelsmes valstī un pamatota uzcenojuma, ko veido pārdošanas izmaksas un peļņa, summu.

(iii) Katrā no šiem gadījumiem pienācīgā mērā jāņem vērā atšķirības pārdošanas noteikumos un attiecībās, atšķirības nodokļu sistēmās un citas atšķirības, kas jāņem vērā, salīdzinot cenas.*

2. Lai aizsargātos vai kompensētu dempingu, līgumslēdzējai pusei jāapliek jebkurš dempinga produkts ar antidempinga nodokli, ne lielāku par attiecīgā produkta dempinga robežu. šis pants nosaka, ka par dempinga robežu ir uzskatāma cenu starpība, ko nosaka pēc pirmā paragrāfa nosacījumiem.*

3. Vienas līgumslēdzējas puses produktu importam citas līgumslēdzējas puses teritorijā nedrīkst piemērot lielāku pretsubsīdiju nodokli nekā aprēķinātais pabalsts vai subsīdijas, ko paredzēts piešķirt, tieši vai netieši, produkta izcelsmes valsts vai eksportējošās valsts rūpniecībai, ražošanai vai eksportam šī produkta saražošanai, ieskaitot īpašas subsīdijas noteikta produkta transportēšanai. Termins "pretsubsīdiju nodoklis" apzīmē īpašu nodokli, ko piemēro, lai aizsargātos pret jebkuru pabalstu vai subsīdijām, kas tieši vai netieši noteikti jebkuras preces ražošanai vai eksportam.*

4. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, ka tas pats produkts netiek aplikts ar tam paredzētajiem nodokļiem, ja to patērē tā izcelsmes vai eksportētājā valstī, vai arī tādēļ, ka tādi nodokļi tiek atmaksāti.

5. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, lai kompensētu tādu pašu dempinga vai eksporta subsīdiju situāciju.

6. (a) Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot nekādus antidempinga vai pretsubsīdiju nodokļus kāda produkta importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas, kamēr tās nav noteikušas, ka dempinga vai subsidēšanas rezultāts var draudēt ar materiāliem zaudējumiem esošajai iekšzemes ražošanai vai arī var materiāli kavēt šādas iekšzemes ražošanas izveidošanos.

(b) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var neievērot (a) apakšparagrāfa prasības, lai atļautu kādai līgumslēdzējai pusei piemērot antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli jebkura produkta importam ar mērķi aizsargāties no dempinga vai subsidēšanas, kas materiāli apdraud citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošo ražošanu un no kuras teritorijas attiecīgais produkts tiek eksportēts uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neievēros šī paragrāfa (a) apakšparagrāfu, lai atļautu piemērot pretsubsīdiju nodokli gadījumā, ja tās uzskata, ka subsīdijas rada vai draud radīt materiālus zaudējumus citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošajai ražošanai, kuras attiecīgie produkti tiek eksportēti uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju.*

(c) Izņēmuma gadījumos, kur vilcināšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, līgumslēdzēja puse var piemērot pretsubsīdiju nodokli mērķiem, kas noteikti šī paragrāfa (b) apakšparagrāfā bez citu līgumslēdzēju pušu piekrišanas ar noteikumu, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tiks nekavējoši informētas par to un pretsubsīdiju nodoklis tiks pilnīgi atcelts, ja tam nepiekrīt līgumslēdzējas puses.

7. Par iekšzemes cenas stabilizācijas vai pamatpreču atmaksāšanas sistēmu, kas nav saistīta ar eksporta cenu izmaiņām un kas dažreiz izraisa preču eksportēšanu par zemākām cenām nekā salīdzinošā cena, ko iekasē no līdzīgas preces pircējiem iekšzemes tirgū, var tikt uzskatīta par tādu, kas nerada materiālu kaitējumu tajā nozīmē, kā to nosaka 6. paragrāfs, ja tā ir noteikta pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pušu konsultāciju rezultātā un ņemot vērā, ka:

(a) rezultātā sistēma pārdod preci eksportam par augstāku cenu, nekā ir salīdzinošā cena par tādu pašu preci, ko pircējs maksā iekšzemes tirgū, un

(b) sistēma tā darbojas vai nu efektīvas produktu regulēšanas, vai cita iemesla dēļ, bet ne tāpēc, lai pārmērīgi stimulētu eksportu vai kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm

VII pants

Muitas vērtības noteikšana

1. Līgumslēdzējas puses atzīst vispārējo vērtēšanas principu spēkā esamību, kā noteikts sekojošajos šī panta paragrāfos un tās apņemas īstenot šos principus attiecībā uz visiem produktiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem vai nodevām* un citiem importa vai eksporta ierobežojumiem, kuri pamatojas uz vai tiek jeb kā regulēti pēc vērtības principa. Bez tam līgumslēdzējas puses pārskatīs pēc citas līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru ar muitas vērtības noteikšanu saistītu likumu vai noteikumu darbību, ņemot vērā šos principus. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pieprasīt no līgumslēdzējām pusēm pārskatus par īstenotajiem pasākumiem, lai šī panta nosacījumi tiktu ievēroti.

2. (a) Importētās preces muitas vērtība ir jāpamato ar attiecīgās importētās preces vai tai līdzīgas preces faktisko vērtību, pēc kuras ir novērtēta nodokļa apjoms, un to nedrīkst pamatot ar preces iekšzemes vērtību vai fiktīvu vērtību.*

(b) Faktiskā vērtība ir cena, par kuru vietā un laikā, ko nosaka importētājas valsts likumdošana, attiecīgā vai tai līdzīga prece tiek pārdota vai piedāvāta pārdošanai parastā tirdzniecības procesā un pilnas konkurences apstākļos. Tā kā attiecīgās vai līdzīgas preces cenu nosaka attiecīgā darījuma daudzums, paredzamā cena ir vienveidīgi jāsaskaņo ar:

(i) salīdzināmiem daudzumiem, vai

(ii) daudzumiem, kas nav mazāk labvēlīgi importētājiem kā tie, kur lielāks preces apjoms ir pārdots tirdzniecībā starp importētājām un eksportētājām valstīm.*

(c) Kad faktiskā vērtība nav noskaidrojama, kā to paredz šī paragrāfa (b) apakšparagrāfs, muitas vērtība jāpamato ar tuvāko noskaidrojamo faktiskās vērtības ekvivalentu*.

3. Jebkura importētā produkta muitas vērtība nedrīkst ietvert kāda iekšējā nodokļa apjomu, ko piemēro izcelsmes vai eksportētājā valstī no kura importētais produkts ir ticis atbrīvots, vai ir bijis vai būs atbrīvots, to atmaksājot .

4. (a) Ja līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams konvertēt cenu savā valūtā no citas valsts valūtas, kurā tā izteikta, tad, kā nosaka šī panta 2. paragrāfs, katrai no attiecīgajām valūtām konversijas likmes apmaiņai ir jānosaka pēc par value, kā paredzēts Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantos, ar tādām konversijas likmēm, ko pieņēmis Starptautiskais valūtas fonds, vai arī - pēc par value, ko nosaka saskaņā ar īpašu maiņas līgumu, kas noslēgts saskaņā ar šīs Vienošanās XV pantu.

(b) Ja neeksistē šāds noteikts par value un maiņas likme, konversijas likmei ir efektīvi jāatspoguļo šīs valūtas esošā vērtība komercdarījumos.

(c) Līgumslēdzējām pusēm, vienojoties ar Starptautisko valūtas fondu, jāformulē noteikumi, kas regulē līgumslēdzēju pušu ārzemju valūtas konversiju, tā, lai pastāvīgi saglabātos valūtas maiņas likmju dažādība, kā paredz Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu panti. Ikviena līgumslēdzēja puse var pielietot šādus noteikumus, izpildot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus kā alternatīvu par value lietošanai. Iekams šos noteikumus akceptēs LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ikviena no līgumslēdzējām pusēm, īstenojot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus, var pielietot ārzemju valūtām tādus konversijas noteikumus, kas veidoti, lai efektīvi atspoguļotu šīs ārzemju valūtas vērtību komercdarījumos.

(d) Neviens no šī paragrāfa nosacījumiem nevar tikt pielāgots tā, lai kādai no līgumslēdzējām pusēm pieprasītu izmainīt muitas vajadzībām domātās ārzemju valūtas konversijas metodes, ja tādas ir spēkā tās teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī, ja šādas izmaiņas kopumā palielinātu maksājamo nodokļu apjomu.

5. Pamatojumiem un metodēm, ar kuru palīdzību tiek noteikta ar nodokļiem un nodevām apliekamā produkta vērtība, vai ierobežojumiem, kas tiek pamatoti vai regulēti ar produkta vērtību, ir jābūt stabiliem un tie pienācīgi jāpublicē, lai tirgotāji varētu pietiekami precīzi noteikt muitas vērtību.

VIII pants

Maksājumi un formalitātes, kas saistīti ar importu un eksportu*

1. (a) Jebkura rakstura maksājumu un formalitāšu apjomi (izņemot importa un eksporta nodokļus un izņemot nodokļus, ko paredz III pants), ko līgumslēdzējas puses piemēro importam un eksportam vai sakarā ar tiem, ir jāierobežo līdz aptuvenajām pakalpojumu izmaksām un tie nedrīkst netieši aizsargāt iekšzemes produktus vai fiskālos nolūkos aplikt ar nodokli importu vai eksportu.

(b) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu samazināt maksājumu un formalitāšu skaitu un dažādību, kā norādīts (a) apakšparagrāfā.

(c) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu arī samazināt importa un eksporta formalitāšu apjomu un sarežģītības pakāpi, kā arī nepieciešamību vienkāršot importa un eksporta dokumentācijas prasības.*

2. Līgumslēdzēja puse pēc citas līgumslēdzējas puses vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma pārskatīs tās likumu un noteikumu darbību, ņemot vērā šī panta nosacījumus.

3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot lielus sodus par sīkiem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem. It īpaši sods par ikvienu kļūdu muitas dokumentācijā, kas ir viegli labojama un acīmredzami ir tikusi pielaista bez ļauna nodoma vai nolaidīgas nevērības, nedrīkst būt lielāks kā nepieciešams, lai tas kalpotu tikai par brīdinājumu.

4. šie nosacījumi attiecas uz maksājumiem, cenām, formalitātēm un noteikumiem, ko valsts iestādes piemēro importam un eksportam, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

(a) konsulārajiem darījumiem, tādiem kā konsulārie rēķini un sertifikāti;

(b) kvantitatīvajiem ierobežojumiem;

(c) licencēšanu;

(d) apmaiņas kontroli;

(e) statistikas pakalpojumiem;

(f) dokumentiem, dokumentāciju un sertifikātiem;

(g) analīzi un inspekciju;

(h) karantīnu, sanitāriju un dezinfekciju.

IX pants

Izcelsmes marķējumi

1. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānodrošina no citu līgumslēdzēju pušu teritorijām nākušajām precēm ne mazāk labvēlīgs marķēšanas prasību režīms kā režīms, kas piemērots tādam pašam produktam no trešās puses valstīm.

2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, pieņemot un ieviešot likumus un noteikumus par izcelsmes marķējumiem, līdz minimumam jāsamazina neērtības un sarežģījumi, ko šādi pasākumi var radīt eksportētāju valstu tirdzniecībai un ražošanai, taču pietiekami nodrošinot patērētājus pret viltotiem vai maldinošiem norādījumiem.

3. Kad vien tas ir administratīvi iespējams, līgumslēdzējām pusēm jāatļauj prasītos izcelsmes marķējumus produktiem piestiprināt importēšanas laikā.

4. Līgumslēdzēju pušu importēto produktu marķēšanas likumiem un noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot, nopietni nesabojājot produktus, nepazeminot to materiālo vērtību vai nepamatoti nepaaugstinot to cenu.

5. Vispārēja noteikuma kārtībā līgumslēdzēja puse nevar tikt sodīta par produktiem pirms importēšanas nepiestiprinātiem izcelsmes marķējumiem, ja vien pareizais marķējums nav nepamatoti aizkavēts, nav piestiprinātas maldinošas zīmes vai marķējuma prasība nav izpildīta ar nodomu.

6. Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji jāsadarbojas, lai nepieļautu tādu tirdzniecības marķējumu lietošanu, kuri varētu maldināt par patieso produkta izcelsmes vietu, kaitējot attiecīgās teritorijas produktu reģionālajam vai ģeogrāfiskajam nosaukumam (vārdam), kas aizsargāti ar tās likumdošanu. Katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina pilnīgs un saprotošs atbalsts šādiem pieprasījumiem, kurus varētu izteikt ikviena līgumslēdzēja puse attiecībā uz augstākminētā nosacījuma piemērošanu to nosaukumu produktiem, uz kuriem tā norādījusi.

X pants

Tirdzniecības noteikumu publicēšana un administrēšana

1. Likumi, noteikumi, tiesu nolēmumi un vispārīga rakstura administratīvie lēmumi, ko ieviesusi kāda no līgumslēdzējām pusēm un kas attiecas uz produktu klasifikāciju vai muitas vērtības noteikšanu vai nodokļu un nodevu likmēm, vai uz importu un eksportu, kā arī uz maksājumu pārskaitījumiem attiecināmām prasībām, ierobežojumiem vai aizliegumiem, vai arī ietekmē to pārdošanu, transportēšanu, izplatīšanu, apdrošināšanu, noliktavu inspicēšanu, izstādīšanu, sastāvu vai citu pielietojumu, ir pilnībā jāpublicē tā, lai valdības un tirgotāji varētu ar tiem iepazīties. Vienošanās, kas ietekmē starptautiskās tirdzniecības politiku un ir spēkā starp kādas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi, un kādas citas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi arī ir jāpublicē. šī paragrāfa nosacījumi nepieprasa līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kuras publicēšana varētu kavēt likuma piemērošanu, citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitēt likumīgām komerciālām attiecīgu publisku vai privātu uzņēmumu interesēm.

2. Līgumslēdzējas puses neuzsāks vispārēji piemērojamus pasākumus, kas attiecas uz nodokļu likmju paaugstināšanos, vai citas nodevas par importu pastāvošās unificētās prakses ietvaros, vai arī papildus neieviesīs kādu jaunu, apgrūtinošu pieprasījumu importiem un to maksājumu pārskaitījumiem, bez iepriekšējas oficiālas šādu normatīvu aktu publikācijas.

3. (a) Katrai līgumslēdzējai pusei ir pienākums visus tās likumus, noteikumus, nolēmumus un lēmumus, kuri aprakstīti šī panta 1. paragrāfā, administrēt unificēti, neieinteresēti un pamatoti.

(b) Katrai līgumslēdzējai pusei jāturpina vai jānodibina īsākajā reāli iespējamā laikā tiesiski, arbitrāžas vai administratīvie tribunāli vai procedūras, lai inter alia precīzi un ātri izskatītu un labotu administratīvās darbības muitas lietās. šādiem tribunāliem ir jābūt neatkarīgiem no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara, un to (tribunālu) lēmumiem praktiski ir jāpārvalda šādas iestādes, ja vien nav iesniegta apelācija augstākas jurisdikcijas tiesā vai tribunālā laika periodā, kas importētājiem norādīts apelāciju iesniegšanai, ar noteikumu, ka minētās valsts iestādes centrālā administrācija pieprasīs un izskatīs atskaiti par kādas lietas būtību, ja ir pamatotas aizdomas, ka nolēmums neatbilst pastāvošajai likumdošanai vai faktu materiālam.

(c) apakšparagrāfa nosacījumi neparedz izbeigt vai aizvietot līgumslēdzējas puses teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī pastāvošās procedūras, kuras faktiski nodrošina objektīvu un neieinteresētu administratīvo darbību pārskatu pat tad, ja šīs procedūras nav pilnīgi vai formāli neatkarīgas no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara valstī. Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā darbojas šādas procedūras, ir jānodrošina LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM atbilstoša informācija, lai pēdējās varētu izvērtēt, vai šīs procedūras atbilst šī apakšparagrāfa prasībām.

XI pants

Vispārējā kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana.

1. Ikviena līgumslēdzēja puse nedrīkst piemērot importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas vai kāda produkta eksportam vai pārdošanai eksportam, kas paredzēts jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijai, nevienu ierobežojumu vai aizliegumu, izņemot nodevas, nodokļus vai citas maksas, kas darbojas ar kvotu, importa, eksporta licenču u.c. starpniecību.

2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi attiecas uz sekojošo:

(a) Eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas piemēroti īslaicīgi, lai izvairītos no vai atvieglotu pārtikas produktu un citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei eksistenciāli svarīgu produktu trūkuma;

(b) Importa un eksporta izliegumiem un ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai ievērotu starptautiskajā tirdzniecībā pieņemtos preču klasifikācijas, gradācijas un tirgošanas standartus;

(c) Importa ierobežojumiem jebkuram lauksaimniecības vai zivjsaimniecības produktam, kas ir importēts jebkurā veidā*, un ir nepieciešami, lai piemērotu valdības normatīvos aktus, kas darbojas:

(i) lai ierobežotu tāda paša iekšzemes produkta saražošanai vai tirgošanai paredzēto daudzumu, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama iekšzemes ražošana līdzīgam produkcijas veidam nepastāv, ierobežotu tādu iekšzemes produktu ražošanu, kurus var tieši aizvietot importētais produkts,

(ii) lai novērstu īslaicīgu tāda paša iekšzemes produkta pārprodukciju, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama ražošana iekšzemes produktam nepastāv, novērstu tādu iekšzemes produktu pārprodukciju, kurus var tieši aizvietot importētais produkts, dodot iespēju iegūt minētā produkta pārprodukciju kādām noteiktām iekšzemes iedzīvotāju grupām bez maksas vai par cenām, kas zemākas par līdzīgu produktu pašreizējām tirgus līmeņa cenām, vai

(iii) ierobežot atļautos jebkuru dzīvnieku produktu ražošanas daudzumus, kuru ražošana ir galvenokārt (liela daļa, vai pilnīgi) atkarīga no importētās preces un ja iekšzemes ražošanas apjomi tam pašam produktam ir relatīvi nenozīmīgi.

Ikvienai līgumslēdzējai pusei ir jāinformē par ierobežojumu ieviešanu, vadoties pēc šī paragrāfa (c) apakšparagrāfa, sniedzot publisku paziņojumu par kopējo atļautā produkta importa apjomu vai vērtību noteiktā laika posmā nākotnē un par jebkurām šīs vērtības vai apjoma izmaiņām. Vēl jo vairāk, jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti (i) ietvaros, vairāk nevar palikt spēkā, ja tie samazinās kopējo importu, kas salīdzināms ar iekšzemē ražoto produkciju, pretēji samērojamam līdzsvaram, kura iestāšanos var sagaidīt, ja nav ierobežojumu. Nosakot šo proporciju, līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība proporcijai, kas bija spēkā iepriekšējā pārstāvētajā periodā, un visiem tiem speciālajiem faktoriem*, kas varētu būt ietekmējuši attiecīgā produkta tirdzniecību.

XII pants

Ierobežojumi, lai nodrošinātu maksājumu bilanci

1. Ņemot vērā XI panta nosacījumus un ar nolūku nodrošināt savu iekšējo finansiālo pozīciju, jebkura līgumslēdzēja valsts var ierobežot atļautās importētās preces daudzumu vai vērtību, kā paredzēts sekojošajos šī panta paragrāfos.

2. (a) Importa ierobežojumi, ko kāda līgumslēdzēja puse radījusi, turpinājusi piemērot vai intensificējusi šī panta ietvaros, nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami:

(i) lai apstādinātu tās monetāro rezervju nopietnu samazināšanos, vai lai atvairītu tūlītējus šādas samazināšanās draudus, vai

(ii) gadījumā, ja līgumslēdzējai pusei ir ļoti mazas monetārās rezerves, lai panāktu samērīgu šo rezervju pieaugumu.

Jebkurā gadījumā ir jāvērš pienācīga uzmanība uz apstākļiem, kas izraisījuši šādai līgumslēdzējai pusei nepieciešamību pēc monetārajām rezervēm, vērā ņemot, kur tai ir pieejami ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību pienācīgi izlietot šādus kredītus vai resursus.

(b) Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot ierobežojumus šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa ietvaros, ir progresīvi jāatvieglina tie, kad apstākļi ir uzlabojušies, turpinot tos tikai tad, ja noteikumi, kas uzsvērti šajā apakšparagrāfā, joprojām atļauj to piemērošanu. Līgumslēdzējām pusēm jāatceļ ierobežojumi, kad apstākļi vairs nepieprasa to ieviešanu vai saglabāšanu, kā paredzēts šajā apakšparagrāfā

3. (a) Līgumslēdzējas puses apņemas, īstenojot savu iekšpolitiku, pievērst pienācīgu uzmanību nepieciešamībai turpināt vai atjaunot līdzsvaru savā maksājumu bilancē uz nopietniem un ilglaicīgiem pamatiem, kā arī censties nepieļaut ražošanas līdzekļu neekonomisku izmantošanu. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams īstenot, cik lielā mērā vien iespējams, tādus pasākumus, kas palielina un nevis samazina starptautisko tirdzniecību.

(b) Līgumslēdzējas puses, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, var noteikt šo ierobežojumu izplatības sfēru attiecībā uz dažādiem produktiem vai produktu klasēm tā, lai prioritāte būtu svarīgāko produktu importam.

(c) Līgumslēdzējas puses, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietveros, apņemas:

(i) iespēju robežās izvairīties no citu līgumslēdzēju pušu komerciālo vai ekonomisko interešu ierobežošanas;*

(ii) nepiemērot neapdomīgi ierobežojumus precēm ar minimālu komerciālu daudzumu, kuru izslēgšana var kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem, un

(iii) nepiemērot ierobežojumus, kas aizliegtu importēt komerciālos paraugus vai aizliegtu salīdzināšanu ar patentiem, tirdzniecības marķējumu, autortiesībām vai citas tamlīdzīgas funkcijas.

(d) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka realizējot iekšpolitiku, kas virzīta uz pilnīgas un produktīvas nodarbinātības sasniegšanu un uz ekonomisko resursu attīstību, līgumslēdzēja puse var pieredzēt lielu pieprasījumu pēc importa, kas savukārt apdraud tās monetārās rezerves, kā tas minēts šī panta 2. (a) paragrāfā. Attiecīgi līgumslēdzējai pusei, kas citādi atbilst šī panta nosacījumiem, nevar tikt pieprasīts, lai tā atsauc vai izmaina tos ierobežojumus, kas jau eksistē, tā, ka izmaiņas šajā politikā novestu pie jauniem ierobežojumiem, ko šī līgumslēdzēja valsts piemēro saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

4. a) Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina esošo ierobežojumu parasto līmeni, būtiski intensificējot šajā pantā paredzētos pasākumus, ir tūlīt pēc šo ierobežojumu ieviešanas vai intensificēšanas nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par savām maksājumu bilances grūtībām un to izcelsmi (vai situācijā, kad iepriekšēja konsultācija ir praktiski iespējama, tā notiek pirms tālākām darbībām), par alternatīvām iespējām situācijas labošanai, kas varētu būt pieejamas, un par iespējamo ierobežojumu ietekmi uz pārējo līgumslēdzēju pušu ekonomiku.

b) Datumā, par kuru LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS savstarpēji vienojas, tām jāizskata visi ierobežojumi, kas joprojām vēl tiek tajā brīdī piemēroti, saskaņā ar šo pantu. Kad pagājis viens gads pēc šī datuma, līgumslēdzējām pusēm, kuras vēl joprojām piemēro importa ierobežojumus, ir jāuzsāk konsultācijas, kā paredzēts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un jāturpina tās katru gadu.

c) i) Ja konsultāciju gaitā ar kādu no līgumslēdzējām pusēm, citas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienojas, ka ierobežojumi nav piemēroti saskaņā ar šī panta nosacījumiem vai ar XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV panta nosacījumus), tās norāda uz nesaskaņotības iemesliem un norāda, ka šie ierobežojumi ir pienācīgi jālabo. Ja tomēr konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES secina, ka piemērotie ierobežojumi ir nopietns šī panta vai XIII panta nosacījumu (ņemot vērā XIV panta nosacījumus) pārkāpums un ka tādēļ ir apdraudēta vai būs apdraudēta kādas citas līgumslēdzējas puses tirdzniecība, tām attiecīgi jāinformē par to līgumslēdzēja puse, kas piemērojusi šos ierobežojumus, un jāsniedz pienācīgas rekomendācijas, lai nodrošinātu ierobežojumu pakļaušanu šiem nosacījumiem noteiktā laika periodā.

ii) Ja šī līgumslēdzēja puse neizpilda tai izteiktās rekomendācijas noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot ikvienu līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmē minētie ierobežojumi, no saistībām, kas tai paredzētas šajā Vienošanās pret līgumslēdzēju pusi, kura ir piemērojusi šādus ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu šiem apstākļiem.

d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šī paragrāfa nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.

e) Lai ierosinātu no šī paragrāfa nosacījumiem izrietošu lietu, nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību ikvienam īpašam ārējam faktoram, kas kaitējoši iedarbojies uz līgumslēdzējas puses eksporta tirdzniecību un mudinājis to piemērot ierobežojumus.*

f) Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.

5. Ja novērojama pastāvīga un plaši izplatīta šajā pantā pieļauto importa ierobežojumu piemērošana, kas tieši norāda uz vispārēju nestabilitāti, attiecīgi samazinot starptautiskās tirdzniecības apjomus, līgumslēdzējām pusēm jāvienojas par tālākajām darbībām, kas sekotu vai nu no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances situācija ir saspringta, vai arī no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances režīms ir izteikti labvēlīgs, vai no jebkuras attiecīgas starpvalstu organizācijas puses, ar mērķi atklāt un novērst slēptos nestabilitātes cēloņus. Līgumslēdzējas puses piedalās šajās pārrunās uz LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ielūguma pamata.

XIII pants*

Nediskriminējoša kvantitatīvo ierobežojumu administrēšana

1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst piemērot kādus aizliegumus vai ierobežojumus kāda produkta importēšanai jebkuras citas līgumslēdzējas valsts teritorijā vai kāda produkta eksportam, kas paredzēts jebkuras citas valsts teritorijai, ja vien tāda paša produkta importēšana un eksportēšana trešās puses valstīs arī ir aizliegta vai ierobežota.

2. Ieviešot importa ierobežojumus jebkuram produktam, līgumslēdzējām pusēm jācenšas, lai attiecīgā produkta tirdzniecības izplatības daļas būtu cik vien iespējams vienādas ar tām daļām, kas veidotos starp dažādām līgumslēdzējām pusēm pašas no sevis, ja šādu ierobežojumu nebūtu un šī mērķa sasniegšanā tām jāievēro sekojoši noteikumi:

(a) Kad vien iespējams, jāseko, lai kvotas, kas atspoguļo atļauto importu kopējos apjomus (vai nu piegādātājām valstīm, vai citām), ir fiksētas un par to apjomu ir oficiāli paziņots tā, kā tas noteikts šī panta 3. (b) paragrāfā.

(b) Gadījumos, kad kvotas nav praktiski iespējamas, ierobežojumi var tikt piemēroti importa licenču vai atļauju veidā bez kvotas;

(c) Līgumslēdzējas puses nedrīkst pieprasīt importa licences vai atļaujas īpaši/vienīgi no kādas valsts vai piegādātāja, izņemot darbojošos kvotu gadījumus, kuras piemērotas saskaņā ar šī paragrāfa (d) apakšparagrāfu;

(d) Gadījumos, kad kvota ir noteikta piegādātāju valstu starpā, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir jāvienojas ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgā produkta piegādāšanā, par kvotas daļu asignēšanu. Gadījumos, kur šo metodi nevar būtiski pielietot, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpiešķir līgumslēdzējām pusēm, kuras ir būtiski ieinteresētas proporcionāli pamatotu produkta apjoma daļu piegādē, ko tās piegādājušas iepriekšējā pārstāvētajā periodā, šīs daļas no kopējās importētā produkta daudzuma vai vērtības apjoma, pietiekami apsverot visus īpašos faktorus, kuri ir ietekmējuši vai var ietekmēt tirgošanos ar šo produktu. Nedrīkst paredzēt nekādus noteikumus vai formalitātes, kas atturētu kādu no līgumslēdzējām pusēm izlietot tai piešķirtās tiesības uz šādu kopējās produkta daudzuma vai vērtības daļu, kura izriet no importēšanas kāda noteikta laika posma ietvaros, uz kuru kvota varētu attiekties.*

3. (a) Gadījumos, kur importa licences tiek izsniegtas saistībā ar importa ierobežojumiem, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro šos ierobežojumus, pēc kādas no produkta tirdzniecībā ieinteresētās līgumslēdzējas puses pieprasījuma jānodrošina visa attiecīgā informācija par ierobežojumu administrēšanu, importa licencēm, kas dotētas nesenā pagātnē, šādu licenču sadalījumu starp piegādātājām valstīm, ņemot vērā, ka nedrīkst uzlikt par pienākumu atklāt tādu informāciju kā importētāju vai piegādātāju uzņēmumu nosaukumi u.taml.

(b) Gadījumā, ja importa ierobežojumu starpā ir arī fiksētās kvotas, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, jāsniedz informācija par to produktu vai produkta kopējo daudzumu vai vērtības apjomu, kas tiks atļauti importēšanai kādā noteiktā laika posmā nākotnē, kā arī jāpublicē jebkuras izmaiņas minētās vērtības robežās vai minētajā daudzumā. Jebkurā apspriežamajā produktu piegādes gadījumā, kad piegāde jau faktiski bijusi ceļā minētā publiskā paziņojuma sniegšanas laikā, tā nevar tikt apturēta vai neielaista teritorijā, ja vien šī piegāde var tikt uzskatīta par realizējamu, ņemot vērā produkta daudzumu, kas bijusi atļauta apspriežamajā laika posmā un arī, kur nepieciešams, ņemot vērā daudzumus, ko atļaus importēt tuvākajā nākotnē un ja vien uz priekšu katra no līgumslēdzējām pusēm produktiem, kas trīsdesmit dienu laikā pēc publiskā paziņojuma sniegšanas dienas ienākuši noliktavā vai izvesti no noliktavas patēriņam, ierastā kārtā nepiemēros šos ierobežojumus, tad minētā prakse ir uzskatāma par pilnībā atbilstošu šī apakšparagrāfa nosacījumiem.

(c) Gadījumā, ja kvotas ir asignētas piegādātājām valstīm, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir tūlīt jāinformē citas līgumslēdzējas puses, kuras ir ieinteresētas produkta piegādē, par dažādām piegādātājām valstīm uz šo laiku noteiktās kvotas daudzuma vai vērtības daļām un jānāk klajā ar publisku paziņojumu.

4. Attiecībā uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti šī panta 2. (d) vai XI panta 2. (c) ietvaros, jebkura produkta reprezentatīvā perioda noteikšana un jebkuru īpašu faktoru izvērtēšana*, kuri var ietekmēt tā tirgošanu, ir jāveic līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ja vien šī līgumslēdzēja puse pēc kādas citas līgumslēdzējas puses, kas ir būtiski mērā ieinteresēta attiecīgā produkta piegādāšanā, vai pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma nekavējoties konsultējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par nepieciešamību pielāgot noteiktās proporcijas vai izvēlēto bāzes periodu, vai arī par nepieciešamību pārvērtēt attiecīgos īpašos faktorus, vai par vienpusēji ieviestu, adekvātas kvotas asignēšanu vai tās neierobežotu izmantošanu regulējošu noteikumu, formalitāšu vai jebkuru citu nosacījumu atcelšanu.

5. Šī panta nosacījumi ir piemērojami jebkurai tarifu kvotai, ko nosaka vai turpina piemērot jebkura līgumslēdzēja puse un tiktāl, cik tos var piemērot; šai pantā deklarētie principi attiecas arī uz eksporta ierobežojumiem.

XIV pants

Nediskriminācijas noteikuma izņēmumi

1. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus XII panta vai XVII panta B sadaļas ietvaros, var atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas tā, lai panāktu līdzvērtīgus rezultātus maksājumu un pārskaitījumu ierobežojumiem tekošajiem starptautiskajiem darījumiem, kurus līgumslēdzēja puse būtu piemērojusi Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta vai XIV panta ietvaros vai citu speciālu apmaiņas vienošanos analogu nosacījumu ietvaros, kuras ir slēgtas saskaņā ar XV panta VI paragrāfu.*

2. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XI pantā vai XVIII panta B sadaļā, var ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atbalstu uz laiku atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas attiecībā uz tās ārējās tirdzniecības nelielu daļu, kur līgumslēdzējas puses vai līgumslēdzēju pušu ieguvums šajā gadījumā daudzkārt pārsniegtu kaitējumu citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai. *

3. XIII panta nosacījumi neattur teritoriju grupu, kam ir kopēja kvota Starptautiskajā valūtas fondā, no ierobežojumu, kas noteikti saskaņā ar XII pantu vai XVIII panta B sadaļu, piemērošanas importiem no citām valstīm, bet nevis pašas grupas starpā, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi visos citos aspektos ir saskaņoti ar XIII panta nosacījumiem.

4. Šīs Vienošanās nosacījumi, kas uzskaitīti no XI panta līdz XV pantam vai XVIII panta B sadaļā neattur līgumslēdzēju pusi, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XII pantā vai XVIII panta B sadaļā, no darbību īstenošanas, lai vadītu tās eksportu ar mērķi palielināt tās ieguvumu no valūtām, kuras tā var īstenot, neatkāpdamās no XIII panta nosacījumiem.

5. Nosacījumi, kas uzskaitīti, sākot no XI panta līdz XV pantam ieskaitot, vai XVIII panta B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no kvantitatīvu ierobežojumu piemērošanas:

(a) kam ir līdzvērtīgs efekts apmaiņas ierobežojumiem, ko atļauj Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VII panta 3. (b) daļa, vai

(b) šīs Vienošanās A pielikumā aprakstīto preferenciālo vienošanos, atkarībā no turpat minēto sarunu rezultātiem.

XV pants

Valūtas apmaiņas kārtība

1. Līgumslēdzējām pusēm jāmeklē sadarbības iespējas ar Starptautisko valūtas fondu, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un Starptautiskais valūtas fonds varētu īstenot vienotu politiku gan apmaiņas jautājumos fonda jurisdikcijas ietvaros, gan kvantitatīvo ierobežojumu un citu tirdzniecības darbību jautājumos LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU jurisdikcijas ietvaros.

2. Visos gadījumos, kur LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir sasauktas, lai apspriestos vai rīkotos monetāro rezervju problēmu gadījumā par maksājumu bilanci vai ārzemju valūtas apmaiņas jautājumiem, tām pilnībā jākonsultējas ar Starptautisko valūtas fondu. šajās konsultācijās LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāakceptē visi statistisko u.c. faktu atklājumi no fonda puses attiecībā uz ārzemju valūtas apmaiņu, monetārajām rezervēm vai maksājumu bilanci un jāakceptē arī fonda vērtējums par to, vai līgumslēdzējas puses apmaiņas darbības ir īstenotas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā arī saskaņā ar īpašu vienošanos par apmaiņu, ja tāda ir spēkā starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, nonākot pie to galīgā lēmuma par gadījumiem, kuros iesaistīti XII panta 2. (a) paragrāfā un XVIII panta 9. paragrāfā noteiktie kritēriji, jāņem vērā Starptautiskā valūtas fonda viedoklis par to, kādi faktori radījuši nopietnus līgumslēdzējas puses monetāro rezervju zudumus, ļoti nelielas šādas rezerves vai arī par to, kas rada vērā ņemamu tās monetāro rezervju palielināšanos un par citu jautājumu, kas apskatīti šādās konsultācijās, finansiālajiem aspektiem.

3. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas ar Starptautisko valūtas fondu par konsultāciju procedūru, kā noteikts šī panta 2. paragrāfā.

4. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ar apmaiņas darbībām izjaukt* šīs Vienošanās nosacījumu pamatnodomu, ne arī ar tirdzniecības darbībām - Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumu pamatnodomu.

5. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES jebkurā brīdī uzskata, ka kāda līgumslēdzēja puse piemēro importam maksājumu un pārskaitījumu apmaiņas ierobežojumus, kuri neatbilst šīs Vienošanās nosacījumiem, kas regulē kvantitatīvo ierobežojumu izņēmuma gadījumus, tām par šādu faktu jāziņo fondam.

6. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda biedre, ir jākļūst par tā biedri LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā laika posmā un pēc konsultācijām ar fondu, vai arī, augstākminētā neizdošanās gadījumā, jānoslēdz ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM īpaša vienošanās par apmaiņu. Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas no fonda, ir jānoslēdz īpaša vienošanās par apmaiņu ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. Ikviens īpašais līgums par apmaiņu, ko līgumslēdzēja puse ir noslēgusi, kā noteikts šajā paragrāfā, attiecīgi kļūst par tās saistību neatņemamu daļu šīs Vienošanās ietvaros.

7. (a) Īpašais līgums par apmaiņu starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šī panta 6. paragrāfa kontekstā nodrošina pēdējām par labu, ka attiecīgās līgumslēdzējas puses apmaiņas darbību rezultātā netiks grauti šīs Vienošanās mērķi.

(b) Šādas vienošanās noteikumi nedrīkst paredzēt lielākus apmaiņas kārtības ierobežojumus līgumslēdzējai pusei kā tos, kas jau paredzēti fonda biedriem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ietvaros.

8. Līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskā valūtas fonda biedre, ir jāuzrāda šāda informācija pēc galvenajiem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta 5. paragrāfa parametriem tā, kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES to pieprasa, lai īstenotu tām piekritīgās funkcijas, kā to paredz šī Vienošanās.

9. Šī Vienošanās neattur:

(a) Līgumslēdzēju pusi no apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu noteikšanas saskaņā ar Vienošanos par Starptautisko valūtas fondu vai saskaņā ar šīs līgumslēdzējas puses un LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU īpašo vienošanos par apmaiņu, vai

(b) līgumslēdzēju pusi no tādu importa vai eksporta ierobežojumu noteikšanas, kuru vienīgās sekas, ņemot vērā XI, XII, XIII. un XIV pantā atļautās sekas, ir šādas apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu efektivizācija.

XVI pants*

Subsīdijas

A sadaļa

Par vispārējām subsīdijām

1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir vai turpina jebkādu subsīdiju, ieskaitot jebkura veida cenu vai ienākumu atbalsta formu, kas darbojas, lai palielinātu kāda produkta eksportu vai samazinātu kāda produkta importu tās teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par paredzētajām subsidēšanas sekām, kas skar attiecīgā produkta daudzumu vai produktu importu un eksportu tās teritorijā, un par apstākļiem, kuri pieprasa šādas subsīdijas. Jebkurā gadījumā, kad šādas subsidēšana rada nopietnu kaitējumu jebkuras citas līgumslēdzējas puses interesēm, līgumslēdzējai pusei, kas noteikusi subsīdijas, jāapspriež to limitēšanas iespējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

B sadaļa

Papildu nosacījumi par eksporta subsīdijām*

2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, ja viena līgumslēdzēja puse dotē subsīdijas kāda produkta eksportam, tas var kaitēt citām līgumslēdzējām pusēm, gan tām, kas importē, gan tām, kas eksportē, kā arī tas var radīt tām netaisnīgu normālo komerciālo interešu traucējumu, kā arī traucēt šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu.

3. Attiecīgi līgumslēdzējām pusēm jācenšas izvairīties no pamatproduktu eksporta subsidēšanas. Ja tomēr līgumslēdzēja puse tieši vai netieši nosaka kādu subsīdijas formu, kas palielina jebkura pamatprodukta eksportu no tās teritorijas, šādu subsīdiju nedrīkst piemērot tādā veidā, kas piešķirtu līgumslēdzējai pusei vairāk pasaules eksporta tirdzniecības daļas, nekā tai taisnīgi pienāktos, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu daļas šajā produkta tirdzniecībā iepriekšējā pārstāvētajā periodā un jebkurus citus īpašus faktorus, kas ietekmējuši vai varētu ietekmēt šādu produkta tirdzniecību.*

4. Turpmākā laikā, no 1958. gada janvāra vai praktiski iespējami agrākā laika posmā, līgumslēdzējām pusēm jāizbeidz tiešu vai netiešu subsīdiju dotēšana jebkura produkta eksportam, izņemot pamatproduktus, kurus subsidējot šādi produkti tiek pārdoti eksportam par zemāku cenu nekā salīdzinošā cena, ko pircēji maksā par tādu pašu produktu iekšzemes tirgū. Līdz 1957. gada decembrim neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst paplašināt šādas subsidizācijas mērogus ārpus tām robežām, kas eksistē 1955. gada 1. janvārī, ieviešot jaunas vai turpinot esošās subsīdijas.*

5. Līgumslēdzējām pusēm šī panta nosacījumi laiku pa laikam jāpārskata, lai pārliecinātos par to efektivitāti ceļā uz šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu un saskaņā ar jauniegūto pieredzi, kā arī lai izvairītos no subsidēšanas, kas nopietni apdraudētu līgumslēdzēju pušu intereses vai tirdzniecību.

XVII pants

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

1.* (a) Katra līgumslēdzēja puse apņemas, dibinot vai saglabājot valsts uzņēmumu neatkarīgi no tā dislokācijas, vai arī nosakot formālu vai faktisku dotāciju valsts uzņēmumam, piemērojot ekskluzīvas vai speciālas privilēģijas* šādam uzņēmumam, sekot, lai šis uzņēmums, pērkot vai pārdodot saistībā ar importu vai eksportu, darbotos saskaņā ar vispārējiem nediskriminējoša režīma principiem, kas noteikti šajā Vienošanās, valdības pasākumiem, saistībā ar importu vai eksportu.

(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi pieprasa, lai šādi uzņēmumi, vadoties pēc pārējiem šīs Vienošanās nosacījumiem, īstenotu šādus pirkumus tikai saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem*, ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, preces pieprasījumu, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus saskaņā ar parasto darījumu praksi, lai konkurētu par piedalīšanos šādā pirkšanā vai pārdošanā.

(c) Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst atturēt kādu uzņēmumu (tāda veida, kāds aprakstīts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, vai citāda veida) no darbības tā jurisdikcijas ietvaros un saskaņā ar šī paragrāfa (a) un (b) apakšparagrāfa principiem.

2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi nav piemērojami produktiem, kas paredzēti tūlītējai patērēšanai valdības nolūkos un nav paredzēti pārdošanai vai pārdošanai paredzētas produkcijas* ražošanai. Attiecībā uz šāda veida importu katrai līgumslēdzējai pusei jārada citām līgumslēdzējām pusēm godīgs un līdzvērtīgs režīms.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka uzņēmumi, kas aprakstīti šī panta 1. (a) paragrāfā, iespējams varētu darboties tā, lai radītu nopietnus šķēršļus tirdzniecībai; tādējādi savstarpējas sarunas uz vispārēji izdevīgiem pamatiem, kuru mērķis ir samazināt vai ierobežot šādus šķēršļus, ir svarīgas starptautiskās tirdzniecības attīstībai.*

4. (a) Līgumslēdzējām pusēm jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par produktiem, kurus šī panta 1. (a) paragrāfā aprakstītie uzņēmumi importē vai eksportē to teritorijās.

(b) Līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē produkta importa monopolu, kurš nav II panta koncesijas subjekts, pēc tādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kam ir ievērojams attiecīgā produkta tirdzniecības apjoms, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par importa cenu pielikumu produktam nesenās pārstāvniecības laikā, vai, ja to nav iespējams izdarīt, par cenu, kas noteikta produkta pārdošanai.

(c) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, pēc līgumslēdzējas puses, kam ir iemesls uzskatīt, ka tās intereses, kas izriet no šīs Vienošanās, apdraud tāda veida uzņēmuma darbība, kāda aprakstīta 1. (a) paragrāfā, pieprasīt attiecīgo informāciju līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē šāda uzņēmuma darbību.

(d) šī paragrāfa nosacījumos nav ietverta prasība līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likumu piemērošanu vai citādi kaitētu sabiedrības interesēm vai kādu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm.

XVIII pants*

Valdības palīdzība ekonomiskajai attīstībai

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu sekmēs to ekonomikas progresīva attīstība, it īpaši to līgumslēdzēju pušu ekonomikas attīstība, kuras uz šo brīdi var nodrošināt tikai zemu dzīves līmeni* un atrodas agrīnajās attīstības stadijās*.

2. Turpinot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai iedzīvinātu programmatiskos un ekonomikas attīstības politiskos aspektus ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, minētajām līgumslēdzējām pusēm būs nepieciešams piemērot aizsargājošu importa politiku, un ka šādas darbības ir attaisnojamas tikmēr, kamēr tās kalpo kā līdzeklis, lai sasniegtu šīs Vienošanās mērķus. Ar šo tās vienojas, ka minētās līgumslēdzējas puses jānodrošina ar papildus iespējām, lai tās varētu

(a) saglabāt pietiekoši elastīgu tarifu struktūru, tādējādi nodrošinot tarifu aizsardzību, kas nepieciešama atsevišķas noteiktas industrijas (ražošanas) izveidei;

(b) piemērot kvantitatīvos maksājumu bilances vajadzībām veidā, kas pilnībā aptver turpinošos augsto pieprasījumu līmeni pēc importa, ko noteikti radīs šo valstu ekonomiskās attīstības programmas.

3. Beidzot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka papildu iespējas, ko paredz šī panta A un B sadaļas, būtu normālā situācijā pietiekošas, lai līgumslēdzējas puses būtu spējīgas izpildīt to ekonomiskās attīstības prasības. Tomēr tās vienojas, ka var rasties apstākļi, kuros neviens ar šiem nosacījumiem samērojams pasākums, lai atļautu ekonomiskās attīstības procesā esošajai līgumslēdzējai pusei dotēt valdības palīdzību, kas nepieciešama, lai attīstītu kādas noteiktas industrijas izveidošanu ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeni, nav izpildāms. Īpaša secība, kā rīkoties šādos gadījumos, ir paredzēta šī panta C un D sadaļās.

4. (a) No tā izriet, ka līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika var nodrošināt tikai zemu dzīves standartu* un atrodas agrīnās attīstības stadijā, drīkst uz kādu laiku novirzīties no citu šīs Vienošanās pantu nosacījumiem, kā noteikts šī panta A, B un C sadaļās.

(b) Līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika ir attīstības procesā, bet uz kuru neattiecas (a) apakšparagrāfs, var iesniegt lūgumu LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM kā tas noteikts šī panta D sadaļā.

5. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka to līgumslēdzēju pušu, kuru ekonomiskais stāvoklis ir tāds, kā iepriekš aprakstīts 4. paragrāfa (a) un (b) daļās un ir galvenokārt atkarīgs no nelielu pamatproduktu daudzumu un veidu eksporta, eksporta ienākumi var nopietni sarukt, ja samazinās šādu preču tirdzniecība. Attiecīgi, ja šādas līgumslēdzējas puses pamatproduktu eksportu nopietni ietekmē citas līgumslēdzējas puses darbības, pirmajai jāpielieto šīs Vienošanās XXII pantā paredzētie konsultāciju nosacījumi.

6. Līgumslēdzējām pusēm katru gadu jāpārskata visi lēmumi, kas piemēroti saskaņā ar šī panta C un D sadaļām.

A sadaļa

7. (a) Ja līgumslēdzēja puse, kas var tikt raksturota ar šī panta 4. (a) paragrāfu, uzskata par vēlamu izmainīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā ar nolūku, lai sekmētu kādas noteiktas industrijas* izveidošanu un paceltu tās iedzīvotāju dzīves līmeni, tai šai sakarā jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru tā sākotnēji bija vienojusies par šo koncesiju, kā arī ar jebkuru citu līgumslēdzēju pusi, kas varētu būt še pamatoti ieinteresētas. Ja ir panākta vienošanās starp attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, tām ir tiesības mainīt vai atteikties no koncesijām šīs Vienošanās attiecīgo Grafiku noteiktajā kārtībā ar nolūku, lai iedarbinātu šādu vienošanos, ieskaitot arī jebkurus uz to attiecināmos kompensējošos pielāgojumus.

(b) Ja vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā no tā brīža, kad iepriekš (a) apakšparagrāfā pieprasītais paziņojums ir ticis iesniegts, līgumslēdzēja puse, kas piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ar kuras piedāvājumu tām nekavējoties jāiepazīstas. Ja tās konstatē, ka līgumslēdzēja puse, kura piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, ir pielikusi visas pūles un izmantojusi katru iespēju, lai vienotos, un ka pielāgotā kompensācija ir adekvāta, līgumslēdzēja puse var tālāk brīvi mainīt vai atteikties no koncesijas, ja tā līdztekus nodrošina pielāgoto kompensāciju izpildi. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenonāk pie secinājuma, ka līgumslēdzējas puses piedāvātā kompensācija par koncesijas izmaiņu vai atteikšanos no tās ir adekvāta, taču atklāj, ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pietiekošas pūles, lai piedāvātu adekvātu kompensāciju, līgumslēdzējai pusei ir tiesības īstenot tās nodomu par šādu koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās. Ja ir īstenotas visas šīs darbības, jebkura citai līgumslēdzējai pusei, uz kuru attiecas šī panta (a) apakšparagrāfs, ir tiesības mainīt vai atteikties no būtiski līdzvērtīgām koncesijām, par kurām sākotnēji vienojušās ar to līgumslēdzēju pusi, kas īstenojusi šīs darbības.*

B sadaļa

8. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka līgumslēdzējām pusēm, kuras ir raksturotas šī panta 4. (a) paragrāfā un kuras atrodas straujas attīstības stāvoklī, ir raksturīgas grūtības ar maksājumu bilanci, ko galvenokārt rada to centieni paplašināt iekšējos tirgus un to nestabilie tirdzniecības noteikumi.

9. Ar nolūku aizsargāt tās ārējo finansu pozīciju un nodrošināt rezervju līmeni, kas būtu atbilstošs tās ekonomiskās attīstības programmai, līgumslēdzēja puse, kura ir raksturota šī panta (a) paragrāfā, ņemot vērā nosacījumus no 10. līdz 12. paragrāfam, drīkst kontrolēt tās vispārējo importa līmeni, ierobežojot importēto preču daudzumu vai vērtību, ja vien piemērotie, turpinātie vai intensificētie importa ierobežojumi nepārsniedz līmeni, kas nepieciešams, lai:

(a) aizsargātos no vai apturētu nopietnu tās monetāro rezervju kritumu, vai

(b) līgumslēdzējas puses gadījumā, kam ir neadekvātas monetārās rezerves, panāktu būtisku tās rezervju pieauguma līmeni.

Katrā no šiem gadījumiem pienācīga uzmanība jāpievērš īpašiem faktoriem, kas varētu būt ietekmējuši līgumslēdzējas puses rezerves vai nepieciešamību pēc rezervēm, ieskaitot, ja tai bijuši pieejami īpaši ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību nodrošināt šādu kredītu vai resursu pienācīgu izlietojumu.

10. Piemērojot šādus ierobežojumus, līgumslēdzēja puse to darbību var tā piemērot dažādu produktu vai produktu klašu importam, lai dotu priekšroku tās ekonomikas attīstības politikai svarīgākajiem produktiem; ja vien ierobežojumi ir noteikti tā, lai izvairītos no nevajadzīgas citas līgumslēdzējas puses komerciālo vai ekonomisko interešu traucēšanas un tā, lai bez pamatojuma neaizliegtu jebkuru produktu importu nelielās komerciālos daudzumos, kuru iztrūkums varētu kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem; un ja vien ierobežojumi nav piemēroti tā, lai atturētu no preču paraugu importēšanas vai atturētu no patentu, tirdzniecības zīmju, autortiesību vai līdzīgu darbību īstenošanas.

11. Īstenojot savu iekšzemes politiku, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība ilglaicīga un pamatota līdzsvara saglabāšanai tās maksājumu bilancē un vēlamajai ražojošo resursu ekonomiskai pielietošanai. Tai progresīvi jāatvieglina jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti šīs sadaļas ietvaros, ja apstākļi uzlabojas, turpinot šos ierobežojumus vienīgi tiktāl, cik tas nepieciešams šī panta 9. paragrāfa ietvaros, un tām jāatsakās no šādiem ierobežojumiem, ja apstākļi tādus vairs nepieprasa; kaut arī nevar pieprasīt kādai līgumslēdzējai pusei ierobežojumu atcelšanu vai grozīšanu pamatos, kur izmaiņas tās attīstības politikā varētu bez nepieciešamības atvieglot ierobežojumus, kura tā piemēro šīs sadaļas ietvaros.*

12. (a) Jebkurai no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina kopējo esošo ierobežojumu līmeni, būtiski intensificējot šīs nodaļas ietvaros piemēroto lēmumu darbību, ir pēc šo ierobežojumu noteikšanas vai intensificēšanas (vai gadījumā, ja ir iespējama iepriekšēja konsultācija, pirms ierobežojumu piemērošanas) nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par to, kas izraisījis tās maksājumu bilances problēmas, par alternatīvajām darbībām, kas pieejamas situācijas labošanai un par iespējamo šo ierobežojumu ietekmi uz citu līgumslēdzēju pušu ekonomikām.

(b) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā* datumā tām jāpārskata visi ierobežojumi, kas joprojām tiek piemēroti šīs sadaļas ietvaros. Divus gadus pēc šī noteiktā datuma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus, kā noteikts šajā panta sadaļā, jāuzsāk augstākminētā (a) apakšparagrāfā noteiktā veida konsultācijas ne mazāk kā divu gadu intervālā, vadoties pēc programmas, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES sastāda katru gadu; ņemot vērā, ka nekādas konsultācijas, vadoties pēc šī panta nosacījumiem, netiek rīkotas divu gadu laikā pēc vispārējo konsultāciju noslēguma.

(c) (i) Ja līgumslēdzējas puses konsultāciju gaitā ar līgumslēdzēju pusi šī paragrāfa (a) vai (b) apakšparagrāfa ietvaros atklāj, ka ierobežojumi nav savietojami ar šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumiem, tām jānorāda uz nesavietojamības iemesliem un jāiesaka attiecīgi izmainīt ierobežojumus.

(ii) Ja tomēr konsultāciju gaitā līgumslēdzējas puses nosaka, ka ierobežojumi ir piemēroti tā, ka tie nopietni pārkāpj šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumus un, ka tādējādi ir nodarīts vai draud kaitējums kādas līgumslēdzējas puses tirdzniecībai, tām attiecīgi jāinformē līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus, un jāizstrādā attiecīgie ieteikumi, kā nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem noteiktā laika posmā. Ja šāda līgumslēdzēja puse nerīkojas atbilstoši minētajiem ieteikumiem noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot jebkuru līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecībai kaitē šādi ierobežojumi, no tās saistībām pret līgumslēdzēju pusi, kas piemēro ierobežojumus, šīs Vienošanās ietvaros tā, kā tās uzskata par atbilstošu apstākļiem.

(d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šīs panta sadaļas ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šīs sadaļas nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.

(e) Ja līgumslēdzēja puse, pret kuru īstenotas šādas darbības, saskaņā ar šī paragrāfa (c), (ii) vai (d) apakšparagrāfu pēdējo teikumu uzskata, ka LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU autorizētā atbrīvošana no saistībām negatīvi ietekmē tās ekonomiskās attīstības programmu vai politiku, minētajai pusei ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šādu darbību īstenošanas ir tiesības iesniegt rakstisku paziņojumu par tās vēlēšanos izstāties no šīs Vienošanās LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram1, un izstāšanās ir spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad Atbildīgais Sekretārs ir saņēmis paziņojumu.

(f) LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pienācīgā mērā jāņem vērā faktori, kas aprakstīti šī panta 2. paragrāfā. Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.

C sadaļa

13. Ja līgumslēdzēja puse, uz kuru attiecas šī panta 4. (a) paragrāfs, uzskata, ka ir nepieciešama valsts palīdzība, lai sekmētu noteiktas industrijas izveidošanu* ar nolūku paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, bet tai nav iespējams piemērot nevienu no līdzekļiem, kas paredzēti citos šīs Vienošanās nosacījumos, tai jārīkojas tā, kā noteikts tālāk šīs sadaļas nosacījumos.*

14. Attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāiesniedz ziņojums LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par īpašajām grūtībām, ar kurām tā saskārusies, īstenodama šī panta 13. paragrāfā definētos mērķus, turpat norādot uz kādu īpašu līdzekli, kuru tā piedāvā ieviest, lai izkļūtu no minētajām grūtībām. Tā nedrīkst piedāvāt īpašo līdzekļu piemērošanu, pirms apritējis laika posms, kas paredzēts 15. vai 17. paragrāfā vai arī ja šis līdzeklis ietekmēs tāda produkta importu, uz kuru attiecas attiecīgais Grafiks šīs Vienošanās pielikumā, kamēr tā panākusi vienošanos ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM saskaņā ar 18. paragrāfu; gadījumā ja industrija, kam paredzēta palīdzība, jau ir sākusi ražošanu, līgumslēdzēja puse var, attiecīgi informējot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, īstenot pasākumus, kas nepieciešami šajā laika posmā lai nepieļautu attiecīgā produkta vai produktu importa līmeņa būtisku palielināšanos virs normālā līmeņa.*

15. Ja trīsdesmit dienu laikā kopš paziņošanas par šādiem līdzekļiem LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neizsauc attiecīgo līgumslēdzēju pusi uz konsultācijām*, šai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atkāpties no citu šīs Vienošanās pantu atbilstošajiem nosacījumiem, lai ieviestu tās izvēlēto līdzekli.

16. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieprasa*, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jākonsultējas ar tām par izvēlēto īpašo līdzekļu nepieciešamību tādēļ, ka šīs Vienošanās ietvaros varētu būt pieejami citi alternatīvi līdzekļi, un arī - par iespaidu, kādu šie līdzekļi atstās uz citu iesaistīto līgumslēdzēju pušu ekonomiskajām un komerciālajām interesēm. Ja šādu konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt, ka neviens cits no šajā Vienošanās paredzētajiem alternatīvajiem līdzekļiem nav pielietojams 13. paragrāfā definēto mērķu sasniegšanai un piekrīt* piedāvātajam līdzeklim, tad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir jāatbrīvo no tās saistībām, kas definētas attiecīgi citos šīs Vienošanās pantos tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli.

17. Ja deviņdesmit dienu laikā no paziņojuma brīža par izvēlēto līdzekli LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav vienojušās par to, līgumslēdzēja puse var ieviest piedāvāto līdzekli, iepriekš par to paziņodama LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

18. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmē produktu, uz kuru attiecas šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafikā iekļautā koncesija, līgumslēdzējai pusei jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm, ar kuru sākotnēji panākta Vienošanās par šo koncesiju, un ar jebkuru citu, LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kura ir būtiski ieinteresēta. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāvienojas par piedāvātajiem līdzekļiem, ja tās atzīst, ka, lai sasniegtu mērķi, kas definēts šī panta 13. paragrāfā, nav praktiski pielietojams neviens no šīs Vienošanās pantos paredzētajiem līdzekļiem un ja tās apmierina:

(a) ka šī vienošanās ir panākta ar šādām līgumslēdzējām pusēm augstākminēto konsultāciju, vai

(b) ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pienācīgas pūles, vadīdamās pēc šīs nodaļas nosacījumiem, lai panāktu vienošanos, un ka citu līgumslēdzēju pušu intereses ir adekvāti aizsargātas, ja šāda vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā kopš brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES saņēmušas paziņojumu, kā noteikts 14. paragrāfā*.

Līgumslēdzēja puse, kas vadījusies pēc šīs nodaļas noteikumiem, pamatojoties uz iepriekšminēto ir jāatbrīvo no tās saistībām citu šīs Vienošanās pantu kontekstā tādā mērā, kas atļauj piemērot izvēlēto līdzekli.

19. Ja līdzeklis, kas aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, saistās ar industriju atbalstīšanu, kuras dibināšana sākumposmā tikusi veicināta aizsargājot ar gadījuma rakstura līdzekļiem - ierobežojumiem, ko attiecīgā līgumslēdzēja puse piemērojusi maksājumu bilances nolūkos attiecīgo šīs Vienošanās normu ietvaros, šī līgumslēdzēja puse var atsaukties uz šajā sadaļā definētajiem nosacījumiem un kārtību, ar noteikumu, ja tā piemēros piedāvāto līdzekli tikai ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU* piekrišanu*.

20. Šīs sadaļas iepriekšējie paragrāfi neautorizē kādas atkāpes no šīs Vienošanās I, II, un XIII panta. šī sadaļa paredz, ka jebkuri ierobežojumi ir piemērojami arī šī panta X paragrāfa nosacījumiem.

21. Jebkura līgumslēdzēja puse šī līdzekļa piemērošanas laikā saskaņā ar šī panta 17. paragrāfu, ja tā ir būtiski ietekmēta, var uz laiku pārtraukt tirdzniecības pieteikumu ar līgumslēdzēju pusi, kas atsaucas uz šajā sadaļā definētajiem noteikumiem un kārtību par šādām būtiski līdzvērtīgām koncesijām vai citām saistībām šīs Vienošanās kontekstā, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES*; ņemot vērā, ka paziņojums par šādu pārtraukšanu ir jāiesniedz ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc īpaša līdzekļa ieviešanas vai izmainīšanas tā, ka tas būtiski ierobežo ieinteresētās līgumslēdzējas puses intereses. Ikvienai šādai līgumslēdzējai pusei ir jāatļauj adekvāta konsultācijas iespēja saskaņā ar šīs Vienošanās XXII panta nosacījumiem.

D sadaļa

22. Līgumslēdzēja puse, kas atbilst šī panta 4. (b) apakšparagrāfam, var vērsties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ja tā vēlas ieviest tāda veida īpašo līdzekli, kāds aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, tās ekonomikas attīstības nolūkos kādas noteiktas industrijas dibināšanai*, un lūgt to piekrišanu šādiem līdzekļiem. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tūlīt jākonsultējas ar šādu līgumslēdzēju pusi un, savu lēmumu pieņemot, tām jāvadās no 16. paragrāfā definētajiem apsvērumiem. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt piedāvātā līdzekļa īstenošanai, attiecīgā līgumslēdzēja puse jāatbrīvo no tās saistībām saistībā ar citiem šīs Vienošanās pantu nosacījumiem tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmēs produktu, uz kuru attiecas attiecīgā šī Vienošanās pielikumā iekļautā grafika koncesijas, jāpiemēro 18. paragrāfa nosacījumi*.

23. Ikvienam no minētajiem līdzekļiem jāatbilst šī panta 20. paragrāfam.

XIX pants

Ārkārtas darbības noteiktu produktu importam

1. (a) Ja neparedzētas notikumu gaitas attīstības rezultātā un kā šīs Vienošanās kontekstā līgumslēdzējas puses īstenotu saistību, ieskaitot tarifu koncesijas, sekas, jebkurš produkts tiek importēts šīs līgumslēdzējas puses teritorijā tik lielos daudzumos vai uz tādiem noteikumiem, kuri nopietni kaitē iekšzemes ražotājiem šajā teritorijā, kuri ražo tādus pašus vai tieši konkurējošus produktus, līgumslēdzēja pusei ir tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt tās saistības vai atteikties no/ mainīt koncesiju tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.

(b) Ja kāds produkts, kurš ir ietverts koncesijā atbilstoši preferencei, tiek importēts līgumslēdzējas puses teritorijā apstākļos, kas definēti šī paragrāfa (a) apakšaparagrāfā, un rada vai draud ar nopietna kaitējuma rašanos tādu pašu vai tieši konkurējošu produktu iekšzemes ražotājiem līgumslēdzējas puses teritorijā, kas saņem vai ir saņēmusi šādas priekšrocības, importējošā līgumslēdzēja pusei ir tiesības, pēc citas līgumslēdzējas puses attiecīga pieprasījuma, pilnībā vai daļēji atteikties no tai piekrītošajām saistībām, vai arī atteikties no koncesijas vai mainīt to par šo produktu tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.

2. Pirms jebkura līgumslēdzēja puse uzsāk darbības saskaņā ar šī panta 1. paragrāfu, tai rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, cik vien laikus iespējams, un jādod LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un tām līgumslēdzējām pusēm, kas ir pamatoti ieinteresētas kā attiecīgā produkta eksportētājas, iespēja apspriesties par piedāvātajām darbībām. Kad saistībā ar koncesiju, ņemot vērā priekšrocības, tiek iesniegts šāds paziņojums, tajā jābūt norādītai līgumslēdzējai pusei, kura pieprasa attiecīgās darbības. Kritiskos apstākļos, kur kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, šī panta 1. paragrāfā paredzētās darbības var tikt īstenotas provizoriski bez iepriekšējas konsultācijas, ar noteikumu, ka šādas konsultācijas tiek uzsāktas nekavējoties pēc šādas darbības īstenošanas.

3. (a) Ja vienošanās starp ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par minēto darbību nav panākta, līgumslēdzējai pusei, kas piedāvā uzsākt vai turpināt šo darbību, tomēr ir tiesības to īstenot, un, ja šāda darbība ir uzsākta vai turpināta, līgumslēdzējas puses, kuras tā skar, var, ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc notikuma fakta, atteikties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisku paziņojumu par šādu pārtraukšanu, no tām piekrītošajām tirdzniecības saistībām ar līgumslēdzēju pusi, kas izlēmusi par šādas darbības īstenošanu, vai gadījumā, kas apskatīts šī panta 1. paragrāfā, no tirdzniecības ar līgumslēdzēju pusi, kas pieprasa šādas darbības īstenošanu, vai citām pamatoti ekvivalentām koncesijām vai saistībām šīs Vienošanās ietvaros, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.

(b) Ņemot vērā arī šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa nosacījumus, gadījumā, ja darbība ir īstenota, iepriekš neapspriežoties, un rada vai draud ar nopietnu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā esošajiem iekšzemes ražotājiem, kurus ietekmē šī darbība, šai līgumslēdzējai pusei gadījumā, ja nopietna un grūti labojama kaitējuma draudi pieprasa nekavējoši rīkoties, ir tiesības atteikties darbības īstenošanas laikā un konsultāciju periodā no šādām koncesijām vai citām saistībām, ja tas nepieciešams, lai aizsargātos vai kompensētu radīto kaitējumu.

XX pants

Vispārējie izņēmumi

Paturot prātā noteikumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, lai varētu izveidoties pamats nekontrolējamai un nepieļaujamai diskriminācijai starp valstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai maskēti kavēkļi starptautiskajai tirdzniecībai, šī Vienošanās neattur līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas vai pārņemšanas, kas:

(a) nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības morāli;

(b) nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvi vai veselību;

(c) ir saistībā ar zelta vai sudraba importu vai eksportu;

(d) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību tiem likumiem, kas nav pretrunā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, ieskaitot muitas un monopolu, kas darbojas II panta 4. paragrāfa un XVII panta ietvaros, iedzīvināšanu , patentu, tirdzniecības zīmju un autortiesību aizsardzību, kā arī aizsardzību pret maldinošām darbībām;

(e) ir saistībā ar produktiem, ko saražo cietumos esošais darbaspēks;

(f) noteikti, lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības - mākslas, vēsturiskās vai arheoloģiskās vērtības;

(g) ir saistībā ar izzūdošu dabas resursu konservāciju, ja šādi pasākumi tiek īstenoti kopā ar attiecīgajiem ierobežojumiem iekšzemes ražošanai vai patēriņam;

(h) ir saistībā ar starpvalstu vienošanos par patēriņa precēm un ir saskaņā ar kritērijiem, kas iesniegti līgumslēdzējām pusēm un pret kuriem tās nav cēlušas iebildumus, vai arī saistībā ar pašu vienošanos, kas ir iesniegta un pret kuru tām nav bijuši iebildumi;*

(i) ir saistībā ar iekšzemes materiālu eksportu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādu materiālu nepieciešamo kvantumu iekšzemes pārstrādes industrijai periodos, kad valdības ieviestā stabilizācijas plāna ietvaros šādu materiālu iekšzemes cena tiek fiksēta zemāka nekā pasaules tirgū; ja vien šādi ierobežojumi nedarbojas kā faktors, kas palielina eksportu vai aizsardzību šādai iekšzemes industrijai un neatkāpjas no šīs Vienošanās nosacījumiem par nediskrimināciju;

(j) ir svarīgi, lai īstenotu produktu izplatīšanu kopumā vai lokālajā piegādē; ja vien šādi pasākumi ir samērojami ar principu, pēc kura visām līgumslēdzējām pusēm piekrīt taisnīgas šādas produkta starptautisko piegāžu daļas, un ka jebkuri šādi pasākumi, kas nav samērojami ar citiem šīs Vienošanās pantiem, ir jāpārtrauc tad, kad vairs neeksistē apstākļi, kas šādus pasākumus ir prasījuši. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāpārskata šī apakšparagrāfa nepieciešamība ne vēlāk kā 1960. gada 30. jūnijā.

XXI pants

Izņēmumi drošībai

Šajā Vienošanās nevar tikt paredzētas darbības, kas:

(a) pieprasa, lai līgumslēdzēja puse nodotu atklātībai informāciju, kuras atklāšana ir pretrunā ar svarīgām tās drošības interesēm, vai

(b) atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas, kuri ir nepieciešami tās svarīgām drošības interesēm:

(i) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos izgatavo;

(ii) attiecībā uz tirgošanos ar ieročiem, munīciju vai militārajām precēm un materiāliem, kas var tieši vai netieši tikt izmantoti militārām vajadzībām;

(iii) kas rodas kara laikā vai citos ārkārtas apstākļos starptautiskajās attiecībās; vai

(c) lai atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tai piekrītošo starptautisko miera un drošības saglabāšanas pienākumu īstenošanas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas ietvaros.

XXII pants

Konsultācijas

1. Katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina labvēlīga attieksme un adekvātas iespējas konsultācijām attiecīgi par jebkuriem šīs Vienošanās darbības jautājumiem, ko varētu pieprasīt cita līgumslēdzēja puse.

2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pēc kādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma konsultēties ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm par ikvienu jautājumu, kurā tās nav varējušas nonākt pie vispusēji apmierinoša atrisinājuma 1. paragrāfa nosacījumu ietvaros.

XXII pants

Anulēšana vai izbeigšana

1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm uzskata, ka ir mazinājies vai anulēts ieguvums, ko tā tieši vai netieši iegūst no šīs Vienošanās, vai ka jebkura no Vienošanās mērķiem sasniegšana ir kavēta tāpēc, ka:

(a) cita līgumslēdzēja puse nepilda tai piekrītošās saistības šīs Vienošanās ietvaros, vai

(b) jebkura pasākuma rezultātā, ko cita līgumslēdzēja puse ir piemērojusi, neatkarīgi no tā, vai šis pasākums atbilst šīs Vienošanās nosacījumiem vai nē

(c) jebkurā citā situācijā

līgumslēdzēja puse nolūkā panākt apmierinošu situācijas noregulējumu var rakstiski izteikt priekšlikumus vai protestu līgumslēdzējai pusei vai pusēm, kuras, kā uzskata pirmā līgumslēdzēja puse, ir iesaistītas notikušajā. Attiecīgi katrai līgumslēdzējai pusei ir jāizrāda labvēlīga attieksme pret protestiem vai priekšlikumiem, kas tai šādā veidā ir tikuši iesniegti.

2. Ja būtiskā laika periodā nav panākts apmierinošs izlīdzinājums iesaistīto līgumslēdzēju pušu starpā, vai arī grūtības rada apstākļi, kas aprakstīti šī panta 1 (c) paragrāfā, ar jautājumu var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta jebkurš jautājums, kas nonācis to kompetencē un jāizdara atbilstošās rekomendācijas līgumslēdzējām pusēm, kuras pēc to uzskatiem, ir saistītas ar šī jautājuma noregulēšanu. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES arī var izstrādāt atbilstošu rīkojumu šī jautājuma atrisināšanai. Līgumslēdzējas puses var konsultēties ar līgumslēdzējām pusēm, Apvienoto Nāciju Ekonomisko un sociālo lietu padomi un ar jebkuru starpvalstu organizāciju gadījumos, kur tās uzskata šādas konsultācijas par nepieciešamām. Ja līgumslēdzējas puses uzskata, ka šādus pasākumus attaisnojoši apstākļi ir būtiski nopietni, tās pēc saviem ieskatiem var atļaut kādai no līgumslēdzējām pusēm atteikties no šādu koncesiju piemērošanas kādai citai līgumslēdzējai pusei vai palikt ar tām kādās citās saistībās, ko paredz šī Vienošanās. Ja koncesijas vai citu saistību izpilde pret kādu no līgumslēdzējām pusēm ir faktiski izbeigta, tai ir tiesības ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc šādām darbībām iesniegt rakstisku ziņojumu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram2 par tās lēmumu izstāties no šīs Vienošanās, un izstāšanās stājas spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad viņš ir saņēmis paziņojumu.

3. daļa

XXIV pants

Teritoriālā piemērošana - Tirdzniecība pierobežas zonā - Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonas

1. Šīs Vienošanās nosacījumi attiecas uz līgumslēdzēju pušu metropolē esošajām muitas teritorijām un uz jebkurām citām muitas teritorijām, par kurām šī Vienošanās ir akceptēta XXVI pantā vai ir tikusi piemērota, kā noteikts XXXIII pantā vai sekojot Pagaidu piemērošanas protokola nosacījumiem. Katrai muitas teritorijai, tikai un vienīgi teritoriālas piemērošanas nolūkos, jānodrošina tāds pats režīms kā līgumslēdzējai pusei, ja vien šī paragrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai nodrošinātu kādas tiesības vai saistības starp divām vai vairākām muitas teritorijām, attiecībā uz ko viena vienīga līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanās XXVI pantā vai piemērojusi to, kā noteikts XXXIII pantā, vai Pagaidu piemērošanas protokolā.

2. Lai īstenotu šo Vienošanos, muitas teritorija ir jāuztver kā jebkura cita teritorija, attiecībā uz kuru turpinās atsevišķi tarifi vai citi komercijas ierobežojumi lielā tās tirdzniecības daļā ar citām teritorijām.

3. Šīs Vienošanās nosacījumi nevar tikt izmantoti, lai nepieļautu:

(a) kādas līgumslēdzējas puses noteiktās priekšrocības valstīm, kas ar to robežojas, lai saglabātu pierobežas tirdzniecību;

(b) priekšrocības, ko blakus esošās valstis noteikušas Brīvajai Triestas teritorijai, ja vien šādas priekšrocības nav pretrunā ar Miera līgumiem, kas tika noslēgti Otrā pasaules kara laikā.

4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir vēlams palielināt tirdzniecības brīvību brīvprātīgas vienošanās ietvaros, panākot ciešāku šādu līgumu dalībvalstu ekonomisko integrāciju. Tās arī atzīst, ka muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonu mērķis ir blakusesošo teritoriju tirdzniecības attīstības sekmēšana un nevis norobežošanās ar šādu teritoriju palīdzību no tirdzniecības ar citām līgumslēdzējām pusēm.

5. Attiecīgi, šīs Vienošanās nosacījumi neparedz, ka jāizvairās no muitas savienību, brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanās noslēgšanas par šādu zonu vai savienību veidošanu starp līgumslēdzējām valstīm, ja vien:

(a) attiecībā uz muitas savienību vai vienošanos starplaikā, kas paredz muitas savienības izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu savienību vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav savienības vai vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas savienības vai pagaidu vienošanās izveidošanās;

(b) attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonām vai vienošanos starplaikā par brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav iekļautas šādā zonā vai nav vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas brīvās tirdzniecības zonas vai pagaidu vienošanās izveidošanās, un

(c) jebkurā pagaidu vienošanās, uz kuru attiecas (a) un (b) apakšparagrāfi, jāparedz plāns un izpildes grafiki šādas muitas savienības vai šādas brīvās tirdzniecības zonas izveidei būtiskā laika posmā.

6. Ja, izpildot 5 (a) apakšparagrāfa noteikumus, līgumslēdzēja puse pieprasa jebkuras nodokļu likmes palielināšanu pretēji II panta nosacījumiem, tiek ierosināts XXVIII pantā noteiktais process. Nosakot kompensējošus pielāgojumus, jāņem vērā tā kompensācija, kuru jau ir radījusi ar šādu likmi saistīto nodokļu samazināšana citās savienības dalībvalstīs.

7. (a) Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kas izlemj iestāties muitas savienībā vai brīvās tirdzniecības zonā, vai starplaikā noslēgt pagaidu vienošanos, kas paredz šādas savienības vai zonas izveidošanu, ir tūlīt attiecīgi jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāiesniedz tām informācija par piedāvāto savienību vai zonu tā, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pēc saviem ieskatiem varētu nodrošināt līgumslēdzējām pusēm atskaites un ieteikumus.

(b) Ja pēc pagaidu vienošanās iekļautā plāna un grafika (kā noteikts 5. paragrāfā) izpētes un apspriedes ar šajā pagaidu vienošanās iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, kā arī ņemot vērā informāciju, kas tām bijusi pieejama, kā noteikts (a) apakšparagrāfā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka šī pagaidu vienošanās nav uzskatāma par būtisku pamatu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas veidošanai vai arī, ka laika periodā, ko pagaidu vienošanās puses ir noteikušas, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, tas nav praktiski iespējams, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānodrošina šīs vienošanās puses ar ieteikumiem. Puses nedrīkst turpināt vai padarīt šādu vienošanos par spēkā esošu, ja tās nepiekrīt to grozīt atbilstoši šiem ieteikumiem.

(c) Par jebkurām būtiskām izmaiņām plānā vai grafikā, uz kuriem attiecas 5. (c) paragrāfs, ir jāziņo LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kas var pieprasīt konsultācijas ar iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs izmaiņas apdraud vai nepamatoti paildzina muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

8. Šīs Vienošanās ietvaros:

(a) Muitas savienība nozīmē vienas muitas teritorijas aizvietošanu ar divām vai vairākām muitas teritorijām tā , ka

(i) nodokļi un citi komercdarbības ierobežojumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII, XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā vismaz attiecībā uz pilnīgi visiem produktiem, kas ražoti šajās teritorijās, attiecībā uz visu tirdzniecību ar šo teritoriju izcelsmes produktiem, un,

(ii) saskaņā ar 9.paragrāfa nosacījumiem savienības dalībvalstis piemēro pamatā tos pašus nodokļus un citus komercdarbības ierobežojumus tirdzniecībai ar tām teritorijām, kas nav savienības subjekts;

(b) Brīvās tirdzniecības zona nozīmē divu vai vairāku muitas zonu grupu, kuras robežās nodokļi un citi komercdarbību ierobežojošie noteikumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII., XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā.

9. l. panta 2. paragrāfā minētās preferences nevar ietekmēt šādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošana, taču preferences var tikt atceltas vai pielāgotas visu iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu rezultātā. * šī iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu procedūra attiecas īpaši uz preferenču atcelšanu, kas atbilst 8. (a)(i) paragrāfa un 8. (b) paragrāfa nosacījumiem.

10. Līgumslēdzējas puses var ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprināt priekšlikumus, kas pilnībā nav saskaņoti ar nosacījumiem no 5. līdz 9. paragrāfam ieskaitot, ar noteikumu, ka rezultātā ir jāizveido muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas šīs Vienošanās kontekstā.

11. Ņemot vērā īpašo situāciju, kāda izveidojusies Indijas un Pakistānas, kā neatkarīgu valstu nodibināšanās rezultātā, un atzīstot faktu, ka tās jau sen ir ekonomiska vienība, līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka šīs Vienošanās nosacījumi neattur tās no īpašu savstarpējo pasākumu piemērošanas tirdzniecībai starp tām, sagaidot, ka to abpusējās tirdzniecības attiecības definitīvi nostiprināsies.*

12. Katrai līgumslēdzējai pusei jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šīs Vienošanās nosacījumu ievērošanu reģionālajās un vietējās pašpārvaldes institūcijās, kas atrodas tās teritorijās.

XXV pants

Līgumslēdzēju pušu kopdarbība

1. Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem ik pa laikam jātiekas, lai padarītu efektīvākus tos Vienošanās nosacījumus, kas pieprasa kopdarbību, un vispārēji - lai nodrošinātu šīs Vienošanās darbību un attīstītu tās mērķus. šīs Vienošanās tekstā kopdarbībā esošas līgumslēdzējas puses ir apzīmētas kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram tiek uzdota LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pirmās tikšanās sasaukšana, ne vēlāk kā 1948. gada 1. martā.

3. LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU tikšanās reizēs katrai līgumslēdzējai pusei piekrīt viena balss.

4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu pārsvaru, ja tas šajā Vienošanās nav noteikts citādi.

5. Izņēmuma gadījumos, kas nav definēti šajā Vienošanās, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atcelt kādai līgumslēdzējai pusei tai piekrītošās saistības, ja vien šāds lēmums ir apstiprināts ar divām trešdaļām balsu vairākuma un ja šajā vairākumā ir ietvertas vairāk nekā viena puse no līgumslēdzējām pusēm. šādā veidā balsojot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var

(i) definēt īpašas izņēmuma apstākļu kategorijas, kad saistību atcēlējam jāpiemēro cita balsošanas sistēma, un

(ii) noteikt tādus kritērijus, kas nepieciešami šī paragrāfa3 piemērošanai.

XXVI pants

Akceptēšana, spēkā stāšanās un reģistrācija

1. Šīs Vienošanās datumam jābūt 1947. gada 30. oktobrim.

2. Šī Vienošanās ir pieejama jebkuras līgumslēdzējas puses akceptēšanai, kura 1955. gadā bija par tādu kļuvusi vai arī bija sākusi sarunu procesu ar nolūku akceptēt Vienošanos.

3. Šī Vienošanās vienīgajā oriģinālā angļu valodā un vienīgajā oriģinālā franču valodā glabājas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra, kas turpmāk piegādās visu ieinteresēto valstu valdībām sertificētas kopijas.

4. Katras dalībvalsts valdība, kas akceptē šo Vienošanos, deponēs akceptēšanas instrumentu pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora4, kurš savukārt informē visas ieinteresētās dalībvalstis par deponēšanas datumu brīdī, kad šī Vienošanās stājas spēkā, kā noteikts VI pantā.

5. (a) Katra valdība, kas akceptē šo Vienošanos, attiecina to uz savu metropoles teritoriju un citām teritorijām, ar kurām tai ir starptautiskas saistības; izņemot minētās muitas teritorijas, kas tai jādara zināms LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram5 brīdī, kad tā akceptē Vienošanos.

(b) Jebkura valdība, kas šādā veidā informējusi Ģenerāldirektoru šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa izņēmumu ietvaros, var jebkurā laikā darīt zināmu Ģenerāldirektoram, ka tās akcepts ir spēkā jebkurai atsevišķai muitas teritorijai vai teritorijām, kas līdz tam bijušas izņēmums, un tas stājas spēkā trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad Ģenerāldirektors ir saņēmis attiecīgo informāciju.

(c) Ja kāda no muitas teritorijām, attiecībā uz kuru līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanos, iegūst pilnīgu autonomiju tās ārējos tirdzniecības sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros, šī teritorija var tikt uzskatīta par līgumslēdzēju pusi, ja atbildīgā līgumslēdzēja puse ir virzījusi (sponsorship) to ar attiecīgu deklarāciju.

6. Šī Vienošanās stājas spēkā starp to akceptējušajām dalībvalstīm trīsdesmitajā dienā no brīža, kad akceptēšanas instrumenti ir tikuši deponēti pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora H pielikumā nosaukto valstu vārdā, kuru teritorijām piekrīt astoņdesmit pieci procenti no kopējā šo dalībvalstu ārējās tirdzniecības apjoma, kas savukārt ir aprēķināti pēc šajā pielikumā iekļautās procentu slejas. Katras dalībvalsts akceptēšanas instruments sāk darboties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad šis instruments ir ticis deponēts.

7. Apvienoto Nāciju Organizācijai ir tiesības reģistrēt šo Vienošanos, tiklīdz tā stājas spēkā.

XXVII pants

Atturēšanās vai atteikšanās no koncesijām

Jebkurai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atturēties vai atteikties pilnīgi vai daļēji no jebkuras koncesijas, kā noteikts attiecīgajā šīs Vienošanās Grafikā, attiecībā uz kuru šāda līgumslēdzēja puse nosaka, ka koncesija ir tikusi sākotnēji noslēgta ar dalībvalsti (valdību), kura nav kļuvusi par līgumslēdzēju pusi vai vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi. Līgumslēdzējai pusei, tā rīkojoties, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un, ja to pieprasa, jākonsultējas ar līgumslēdzējām pusēm, kurām ir interese par attiecīgo produktu.

XXVIII pants*

Grafiku izmainīšana

1. Ik pa trim gadiem, gada pirmajā dienā, kur pirmā perioda skaitīšana sākas no 1958. gada 1. janvāra (vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pēc vairākuma principa ar divu trešdaļu balsu pārsvaru noteiktā jebkura cita perioda pirmajā dienā), līgumslēdzēja puse (šeit un turpmāk šajā pantā saukta par "iesniedzēju līgumslēdzēju pusi") var, sarunās vienojoties ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru sākotnēji bija panākta koncesija, un jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikto līgumslēdzēju pusi, kas ir principiāli ieinteresēta piegādē* (šīs divas līgumslēdzēju pušu kategorijas kopā ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi šeit un turpmāk šajā Vienošanās ir sauktas par "tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm"), un vienojoties ar jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kas ir pamatoti ieinteresēta šai koncesijā*, grozīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā.

2. šādās sarunās un vienošanās procesā, kur var tikt apskatīti noteikumi kompensāciju pielāgošanai attiecībā uz citiem produktiem, ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm jācenšas pielāgot parasto uz vienlīdzības pamatiem dibināto koncesiju līmeni, kas nebūtu mazāk labvēlīgs tirdzniecībai, kā šīs Vienošanās nodrošinātais pirms sarunu uzsākšanās.

3. (a) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm nevar tikt panākta pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms tā perioda beigām, kas paredzēts šī panta 1. paragrāfā, līgumslēdzēja puse, kura piedāvā grozīt vai grib atteikties no koncesijas, tomēr var pēc saviem ieskatiem rīkoties, un, ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

(b) Ja tieši ieinteresētās līgumslēdzējas puses ir vienojušās, bet nav apmierināta kāda cita līgumslēdzēja puse, kas definēta šī panta 1. paragrāfā kā pamatoti ieinteresēta, šāda līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var jebkurā laikā īpašos apstākļos atļaut* līgumslēdzējai pusei uzsākt sarunas par šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafika koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās, pielietojot sekojošas procedūras un noteikumus:

(a) šādām sarunām jānotiek saskaņā ar šī panta 1. un 2. paragrāfu.

(b) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ir panākta sarunās, jāpiemēro šī panta 3. (b) paragrāfa nosacījumi.

(c) Ja sešdesmit dienu* laikā, kopš šādas sarunas ir tikušas atļautas, vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atļautā ilgākā laika posmā, nav panākta vienošanās tieši ieinteresēto līgumslēdzēju pušu starpā, iesniedzēja līgumslēdzēja puse var par to ziņot LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

(d) Saņemot šādu ziņojumu, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta lietas būtība un jāiesniedz savs viedoklis tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ar nolūku panākt izlīdzinājumu. Ja ir panākts šāds izlīdzinājums, jāpiemēro 3. (b) paragrāfa nosacījumi tā, kā ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm būtu panākta. Ja nav panākta nekāda vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējam pusēm, ieinteresētā līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem grozīt vai atteikties no koncesijas, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenosaka, ka iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepamatoti nav piedāvājusi adekvātu kompensāciju.* Ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs, un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

5. Pirms 1958. gada 1. janvāra un pirms jebkura 1.(a) paragrāfā paredzētā laika posma beigām līgumslēdzēja puse var, paziņojot par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, sev piešķirt tiesības nākamā posma laikā izmainīt attiecīgo Grafiku saskaņā ar 1. līdz 3. paragrāfam noteiktajām procedūrām. Ja līgumslēdzēja puse ir izdarījusi šādu izvēli, citām līgumslēdzējām pusēm ir tiesības šī paša perioda laikā ar tām pašām procedūrām grozīt vai atteikties no koncesijām, kas sākotnēji panāktas ar šo līgumslēdzēju pusi.

XXVIII pants bis

Sarunas par tarifiem

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas nodokļi bieži ir nopietns šķērslis tirdzniecībai; tādējādi sarunas, kas norisinās pēc vienlīdzības principiem ar nolūku rezultātā būtiski samazināt kopējos importa un eksporta tarifus un citas nodevas, īpaši ņemot vērā, ka šādi lieli tarifi neļauj importēt minimālus daudzumus, un kas norisinās, pievēršot pienākošos uzmanību šīs Vienošanās mērķiem un dažādām atsevišķu līgumslēdzēju pušu vajadzībām, ir ļoti nozīmīgas starptautiskās tirdzniecības izvēršanā. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tāpēc var ik pa laikam veicināt šādu sarunu noturēšanu.

2. (a) Sarunas pēc šī panta prasībām pēc ieinteresēto līgumslēdzēju pušu izvēles var tikt risinātas par katru atsevišķu produktu vai piemērojot šādas multilaterālas procedūras. šādām sarunām jāveicina nodokļu samazināšana, nodokļu fiksēšana esošajā līmenī vai garantijas, ka atsevišķi nodokļi vai uzskaitīto produktu kategorijām noteiktais vidējais nodokļu līmenis nepaaugstināsies virs noteiktām robežām. Mazu nodokļu vai beznodokļu (duty free) režīma fiksēšana ir jāuzskata par koncesiju, kas pēc savas vērtības ir līdzvērtīga lielu nodokļu samazināšanai.

(b) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka multilaterālo sarunu kopējie panākumi ir atkarīgi no visām līgumslēdzējām pusēm, kuras savstarpēji ir attīstījušas būtisku ārējās tirdzniecības proporciju.

3. Sarunām jānotiek tā, lai tās nodrošinātu, ka vienlīdz lielā mērā tiek ņemts vērā sekojošais:

(a) atsevišķu līgumslēdzēju pušu un atsevišķu industriju vajadzības;

(b) nepieciešamība pēc elastīgākas tarifu aizsardzības lietošanas, mazāk attīstītajām valstīm, lai palīdzētu to ekonomikas attīstībai, un šo valstu īpašā nepieciešamība - tarifi ar nolūku gūt valstij ienākumu; un

(c) visi citi tamlīdzīgi apstākļi, ieskaitot attiecīgo līgumslēdzēju pušu fiskālās, attīstības, stratēģiskās un citas nepieciešamības.

XXIX pants

Šīs Vienošanās saistība ar Havanas Hartu.

1. Līgumslēdzējas puses uzņemas savas izpildvaras robežās pilnībā ievērot un izpildīt vispārējos Havanas Hartas no 1. līdz 4. nodaļai (ieskaitot) un 9. nodaļas noteikumus laikā, kamēr tie tiek akceptēti saskaņā ar to konstitūcijās noteikto procedūru*.

2. Šīs Vienošanās 2. daļa tiek uz laiku atcelta Havanas Hartas spēkā stāšanās brīdī.

3. Ja līdz 1949. gada 30. septembrim Havanas harta nav stājusies spēkā, līgumslēdzējām pusēm jātiekas pirms 1949. gada 31. decembra, lai izlemtu, vai šī Vienošanās ir jālabo, jāpapildina vai jāturpina.

4. Ja Havanas Harta vairs nav spēkā, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jātiekas, cik vien ātri tas ir iespējams, lai vienotos par šīs Vienošanās mainīšanu, labošanu vai turpināšanu. Laikā, kamēr tiek panākta šāda vienošanās, šīs Vienošanās 2. daļa atkal stāsies spēkā; ar noteikumu, ka jāaizvieto visi 2. daļas nosacījumi, izņemot XXIII pantu, mutatis mutandis, ar to formu, kā tie definēti Havanas Hartā; un nosakot, ka arī turpmāk nevienai līgumslēdzējai pusei nav saistoši nekādi tādi nosacījumi, kuri nav bijuši saistoši laikā, kad atcelta Havanas Harta.

5. Ja līgumslēdzēja puse nav akceptējusi Havanas Hartu tās spēkā stāšanās brīdī, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas par to, vai un kādā veidā šī Vienošanās, kas ietekmē attiecības starp šādu līgumslēdzēju pusi un citām līgumslēdzējām pusēm, ir jāpapildina vai jāgroza. Kamēr notiek sarunu un vienošanās process, šīs Vienošanās 2. daļas nosacījumi, ņemot vērā šī panta 2. paragrāfa noteikumus, turpinās un ir piemērojami šādas līgumslēdzējas puses un citu līgumslēdzēju pušu starpā.

6. Līgumslēdzējas puses, kas ir Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, nedrīkst izmantot šīs Vienošanās nosacījumus, lai kavētu darbību kādam no Havanas Hartas noteikumiem. šī paragrāfa pamatprincipa piemērošana līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, ir vienošanās subjekts, kā noteikts šī panta 5. paragrāfā.

XXX pants

Grozījumi

1. Izņemot vietas, kur iespēja izdarīt izmaiņas (modificēt) ir paredzēta šīs Vienošanās kontekstā, šīs Vienošanās 1. daļas grozījumi, XXIX panta un šī panta grozījumi stājas spēkā tikai, ja tos akceptējušas visas līgumslēdzējas puses. Citi šīs Vienošanās grozījumi attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tos akceptē, stājas spēkā ar divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu balsu vairākuma un turpmāk ir spēkā katrai līgumslēdzējai pusei, kad tā ir tos akceptējusi.

2. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas akceptē šīs Vienošanās grozījumu, deponē akceptēšanas instrumentu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra laika periodā, ko noteikušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var nolemt, ka kāds no grozījumiem, kurš izdarīts saskaņā ar šo pantu, ir tāda rakstura, ka jebkura līgumslēdzēja puse, kas nav to akceptējusi LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādītajā laika posmā, var izstāties no šīs Vienošanās vai turpināt līgumslēdzējas puses statusu ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU piekrišanu.

XXXI pants

Izstāšanās

Nemazinot XVIII panta 2. paragrāfa vai XXIII panta vai XXX panta 2. paragrāfa nosacījumu ietekmi, jebkura līgumslēdzēja puse var izstāties no šīs Vienošanās vai arī var atsevišķi izstāties par labu kādai no atsevišķām muitas teritorijām, par kuru tai piekrīt starptautiska atbildība un kura tai laikā ir sasniegusi pilnīgu autonomiju tās ārējos ekonomiskajos sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros. Līgumslēdzējai pusei ir jāizstājas sešu mēnešu laikā no brīža, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

XXXII pants

Līgumslēdzējas puses

1. Šīs Vienošanās līgumslēdzējas puses ir to valstu valdības, kuras piemēro šīs Vienošanās nosacījumus saskaņā ar XXVI pantu un XXXIII pantu vai arī saskaņā ar Pagaidu iesnieguma protokolu.

2. Jebkurā laikā no šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīža saskaņā ar XXVI panta 6. paragrāfu, tās līgumslēdzējas puses, kas akceptējušas šo Vienošanos saskaņā ar XXVI panta 4. paragrāfu, var nolemt, ka ikviena līgumslēdzēja puse, kas nav šādi akceptējusi Vienošanos, vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi.

XXXIII pants

Pievienošanās

Valsts valdība, kas nav šīs Vienošanās puse, vai šāda valdība, kas darbojas atsevišķas muitas teritorijas vārdā, kura ieguvusi pilnīgu autonomiju tās ārējā tirdzniecībā un citos Vienošanās ietvaros apskatītajos jautājumos, var pievienoties šai Vienošanās, pārstāvot sevi vai šo teritoriju, par noteikumiem vienojoties ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. šī paragrāfa ietvaros LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

XXXIV pants

Pielikumi

Šīs Vienošanās pielikumi ar šo ir nostiprināti kā tās neatņemama sastāvdaļa.

XXXV pants

Vienošanās nepiemērošana starp noteiktām līgumslēdzējām pusēm.

1. Šī Vienošanās vai šīs Vienošanās II pants nevar tikt piemēroti starp kādu no līgumslēdzējām pusēm un citu līgumslēdzēju pusi, ja:

(a) abas līgumslēdzējas puses nav uzsākušas savstarpējas sarunas par tarifiem, un

(b) jebkura no līgumslēdzējām pusēm brīdī, kad kāda valsts kļūst par līgumslēdzēju pusi, nav piekritusi šādai akceptēšanai

2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma un izteikt attiecīgas rekomendācijas.

4. daļa*

Tirdzniecība un attīstība

XXXVI pants

Principi un mērķi

1.* Līgumslēdzējas puses,

(a) atgādinot, ka šīs Vienošanās galvenie mērķi ir dzīves līmeņa paaugstināšana un visu līgumslēdzēju pušu ekonomikas progresīva attīstība, un uzskatot, ka šādu mērķu sasniegšana īpaši neatliekama ir mazāk attīstītām līgumslēdzējām pusēm;

(b) uzskatot, ka mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ieguvumam no eksporta var būt ārkārtīgi svarīga loma to ekonomikas attīstībā un ka šī ieguldījuma apjomu nosaka cenas, ko mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses maksā par būtiskiem importiem, to eksporta apjoms un cenas, ko tās saņem par šiem eksportiem;

(c) piezīmējot, ka starp attīstīto valstu dzīves standartu un mazāk attīstīto valstu dzīves standartu ir liela starpība;

(d) atzīstot, ka individuāla un kopīga darbība ir svarīgs faktors mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas tālākai attīstībai un straujai dzīves līmeņa paaugstināšanai šajās valstīs;

(e) atzīstot, ka starptautiskajai tirdzniecībai, kā ekonomiskā un sociālā progresa virzītājspēkam, ir jānosaka tādi noteikumi un procedūras kārtība, kā arī pielīdzināšana šādiem noteikumiem un procedūrām, kas atbilst procedūrām šīs Vienošanās ietvaros;

(f) atzīmējot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var veicināt īpašu pasākumu pielietošanu, lai veicinātu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības un ekonomikas attīstību;

vienojas par sekojošo.

2. Ir nepieciešams ātri un stabili paplašināt mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu eksporta ienākumus.

3. Ir nepieciešams labticīgi censties, lai nodrošinātu mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm tādu dalību starptautiskās tirdzniecības pieaugumā, kas samērojama ar to ekonomikas attīstības vajadzībām.

4. Ņemot vērā, ka daudzas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses ir atkarīgas no limitētu pamatproduktu veidu eksporta*, ir nepieciešams nodrošināt tām vislielāko iespējamo labvēlības režīmu šo produktu iekļaušanā pasaules tirgū minētajiem produktiem un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai šiem produktiem stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu, lai nodrošinātu tās ar pastāvīgi pieaugošiem ekonomiskās attīstības resursiem.

5. Mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas strauju attīstību sekmēs to ekonomikas struktūras dažādošana un izvairīšanās no pārmērīgas atkarības no pamatproduktu eksporta. Tātad, ir nepieciešams palielināt tādu saražoto vai pārstrādāto produktu piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses.

6. Tā, kā mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm novērojams pastāvīgs eksporta transakciju un citu ārzemju apmaiņas ienākumu deficīts, ārkārtīgi svarīgas ir attiecības starp tirdzniecības un finansu palīdzību to attīstībā. Tātad ir nepieciešama cieša pastāvīga sadarbība starp LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un vadošajām starptautiskajām aizņēmumu institūcijām, lai tās varētu kopīgi nodrošināt vislielāko ieguldījumu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu uzdevumu atvieglošanā, parādīdamas ieinteresētību to ekonomiskajā attīstībā.

7. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir nepieciešams sadarboties ar citām starptautiskām struktūrām, organizācijām un aģentūrām, kuru darbība saistīta ar mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību un ekonomisko attīstību.

8. Attīstītās līgumslēdzējas puses negaida atlīdzību vai atlīdzinošas darbības par savu ieguldījumu tirdzniecības sarunās, kas īstenotas, lai samazinātu vai atceltu tarifus un citas mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību kavējošas barjeras.*

9. Pasākumu īstenošana, kuri varētu stiprināt šo principu un mērķu iedzīvināšanu, ir pamats līgumslēdzēju pušu apzinātam un mērķtiecīgam ieguldījumam, tām darbojoties gan individuāli, gan kopdarbojoties.

XXXVII pants

Saistības

1. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums savu iespēju robežās, tas ir, kad vien to neaizliedz nepārvarami šķēršļi, ieskaitot likuma normas, ievērot sekojošus nosacījumus:

(a) nodrošināt lielu prioritāti barjeru samazināšanai un atcelšanai, ieskaitot muitas nodokļus un citus ierobežojumus, kas nepamatoti atšķir pārstrādātos produktu veidus no nepārstrādātiem*, to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīga sastāvdaļa mazāk attīstīto valstu eksportā;<>

(b) atteikties no muitas nodokļu vai ārpustarifu importa ierobežojumu ieviešanas vai to ietekmes paplašināšanas to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīgas sastāvdaļas mazāk attīstīto valstu eksportā; un

(c) (i) atteikties no jaunu fiskālo pasākumu īstenošanas, un

(ii) jebkuru fiskālās politikas izmaiņu gadījumā nodrošināt prioritāti tādu fiskālo pasākumu samazināšanai vai atcelšanai,

kuri lielā mērā, īpaši piemērojot pamatproduktiem, kas pilnīgi vai galvenokārt ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās, ierobežo vai ierobežos šo pamatproduktu patēriņu, to izejvielu vai pārstrādātajās formās.

2. (a) Ikvienā gadījumā, kad tiek uzskatīts, ka netiek īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) vai (c) nosacījumi, par lietas būtību jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ko ir pienākums darīt vai nu līgumslēdzējai pusei, kas tādā veidā atturas no šo nosacījumu īstenošanas, vai arī citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei.

(b) (i) Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jākonsultējas, neietekmējot kādu divpusējo (bilaterālās) konsultāciju procesu, ar attiecīgo līgumslēdzēju pusi un visām ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par konstatēto faktu ar mērķi panākt atrisinājumu, kas vienlīdz apmierinātu visas attiecīgās līgumslēdzējas puses un tādējādi īstenotu XXXVI panta nosacījumus. šo konsultāciju gaitā ir jāizskata visi iemesli, kāpēc nav īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījumi.

(ii) Tā, kā 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījuma īstenošana dažos gadījumos var tikt ātrāk panākta citu attīstīto līgumslēdzēju pušu kopdarbības rezultātā, šādas konsultācijas, ja tas ir iespējams, jāīsteno ar šādu mērķi.

(iii) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU konsultācijas piemērotos gadījumos var tikt īstenotas ar mērķi, lai panāktu vienošanos par kopdarbību šīs Vienošanās mērķu attīstīšanai, kā tas paredzēts XXV panta 1. paragrāfā.

3. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums:

(a) pielikt visas pūles, lai saglabātu tirdzniecības robežas vienlīdzīgā līmenī tajos gadījumos, kur valsts valdība tieši vai netieši nosaka tālākās pārdošanas cenas produktiem, kas pilnīgi vai daļēji ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās;

(b) aktīvi apspriest citu līdzekļu īstenošanu, kas nodrošinātu importam no mazāk attīstītajām valstīm lielākas iespējas, šim mērķim īstenot atbilstošu starptautiska līmeņa sadarbību;

(c) apspriežot citu šīs Vienošanās kontekstā piemērojamo līdzekļu īstenošanu, īpaši ievērot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības intereses, lai atrisinātu atsevišķas problēmas, kas skar šo līgumslēdzēju pušu svarīgas intereses, un izskatītu visus iespējamos to konstruktīvos atrisinājumus, pirms šādi līdzekļi tiek piemēroti.

4. Mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses piekrīt attiecīgi īstenot 4. daļas nosacījumus citu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu labā tik lielā mērā, kamēr šādas darbības atbilst to individuālajai pašreizējai un nākotnes attīstībai, finansu un tirdzniecības attīstībai, ņemot vērā tirdzniecības attīstību pagātnē un mazāk attīstīto valstu intereses kopumā.

5. Īstenojot no 1. līdz 4. paragrāfam definētos nosacījumus, katra līgumslēdzēja puse nodrošinās kādai citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei pilnīgu un tūlītēju konsultāciju iespēju parasto šīs Vienošanās procedūru ietvaros kurā katrā apspriežamajā gadījumā.

XXXVIII pants

Kopdarbība

1. Līgumslēdzējām pusēm pienācīgā mērā jāsadarbojas savā starpā šīs Vienošanās kontekstā un citās jomās, lai īstenotu XXXVI pantā noteiktos mērķus.

2. Atsevišķi uzskaitot, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums:

(a) pienācīgi rīkoties, ieskaitot starptautiska līmeņa darbību, lai nodrošinātu to pamatproduktu, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses, piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē šiem produktu veidiem, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu;

(b) veidot attiecīgu sadarbību tirdzniecības un attīstības jautājumos ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās organizācijām un aģentūrām, ieskaitot institūcijas, kas izveidotas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību ieteikuma;

(c) sadarboties, analizējot atsevišķu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu attīstības plānus un politiku, kā arī pētot tirdzniecības un savstarpējās palīdzības attiecības ar mērķi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu eksporta potenciāla attīstību un nodrošinātu piekļuvi tirgiem tām industrijām, kas šādā veidā attīstījušās, un, šai sakarā, meklēt sadarbības iespējas ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar tādām organizācijām, kuru kompetencē ir ekonomiskās attīstības finansu palīdzības nodrošināšana, sadarboties sistemātisko pētījumu jomā par tirdzniecības un palīdzības attiecībām starp atsevišķām līgumslēdzējām pusēm nolūkā izstrādāt tiešu eksporta potenciāla, tirgus prognozes un jebkuras tālāk nepieciešamas darbības analīzi;

(d) pastāvīgi pārskatīt pasaules tirdzniecības attīstības gaitu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības izaugsmei, un nodrošināt līgumslēdzējām pusēm apstākļiem piemērotas rekomendācijas;

(e) ekonomiskās attīstības nolūkā sadarboties piemērotu tirdzniecības paplašināšanas metožu izstrādē starptautiskā līmenī harmonizējot nacionālo politiku un noteikumus, ar produkciju ietekmējošu tehnisko un komerciālo standartu, transporta un mārketinga palīdzību un nodrošinot plašas iespējas tirdzniecības informācijas apmaiņai, kā arī attīstot tirgzinības; un

(f) īstenojot institucionālos faktorus, kuri nepieciešami, lai īstenotu XXXVI panta nosacījumus un iedzīvinātu šīs daļas nosacījumus.

A PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(a) paragrāfs

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas
Kanāda
Austrālijas Savienība
Austrālijas Savienības atkarīgās teritorijas
Jaunzēlande
Jaunzēlandes atkarīgās teritorijas
Dienvidāfrikas Savienība, ieskaitot Dienvidrietumāfriku
Īrija
Indija (1947. gada 10. aprīlī)
Ņūfaundlenda
Dienvidrodēzija
Birma
Ceilona

Dažās teritorijās attiecīgiem produktiem ir spēkā divas vai vairākas preferenciālas likmes. Katrai šādai teritorijai ir pienākums, vienojoties ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir šī produkta tiešie piegādātāji vislielākās labvēlības valsts režīmā, aizvietot šādas preferenciālas likmes ar vienu preferenciālu likmi, kas nedrīkst būt mazāk labvēlīga vislielākās labvēlības valsts režīma piegādātājiem kā tās preferences, kas bija spēkā pirms šādas aizvietošanas.

Līdzvērtīgas preferenču robežas ieviešana, kas aizvieto iekšējā nodokļa preferenču robežu (spēkā 1947. gada 10. aprīlī) tikai un vienīgi divu šajā pielikumā uzskaitīto valstu starpā vai kas aizvieto preferenciālās kvantitatīvās normas, kuras aprakstītas nākamajā paragrāfā, nedrīkst radīt tarifu preferences robežas paaugstināšanos.

Preferenciālās normas, kas minētas XIV panta 5. (b) paragrāfā, ir spēkā Apvienotajā Karalistē 1947. gada 10. aprīlī un ir noteiktas ar līgumisku vienošanos Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei, Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei attiecībā uz saldētu liellopu un teļa gaļu, saldētu aitas un jēra gaļu, saldētu cūkas gaļu un bekonu. Ir noteikts, ka, neietekmējot jebkuru darbību, kas īstenota XX panta (h) apakšparagrāfa ietvaros, šīs normas ir jāatceļ vai jāaizvieto ar tarifu preferencēm un ka sarunām ar šādu mērķi attiecīgo valstu un ieinteresēto valstu starpā jāsākas cik drīz vien iespējams.

Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošais filmu nomas nodoklis šīs Vienošanās kontekstā jāuzskata par muitas nodokli, uz kuru ir attiecināms I pants. Iznomātāju filmu kvota, kas ir spēkā Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī, ir jāuztver kā demonstrēšanas kvota, un uz to attiecas IV pants.

Indijas un Pakistānas domīnijas nav šeit minētas atsevišķi tādēļ, ka tās šādā statusā neeksistēja 1947. gada 10. aprīlī.

B PIELIKUMS

Franču Savienības teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(b) paragrāfs

Francija
Franču Ekvatoriālā Āfrika (Kongo Līča Līguma6 un citas teritorijas)
Franču Rietumāfrika
Kamerūna Franču aizbildniecībā
Franču Somālijas krasts un atkarīgās teritorijas
Franču Okeānijas teritorijas
Franču teritorijas Jaunhebrīdu Kondomīnijā
Indoķīna
Madagaskara un atkarīgās teritorijas
Maroka (Franču zona)
Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas
Sentpjēra un Mikelona
Togo Franču aizbildniecībā
Tunisija

C PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Beļģijas muitas savienību, Luksemburgu un Nīderlandi

Beļģijas un Luksemburgas ekonomiskā savienība
Beļģu Kongo
Ruanda Urundi
Nīderlande
Jaungvineja
Surinama
Nīderlandes Antiļas
Indonēzijas Republika
Importiem tikai un vienīgi Muitas savienības teritorijās.

 

D PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm

Amerikas Savienotās Valstis (muitas teritorija)
Amerikas Savienoto Valstu atkarīgās teritorijas
Filipīnu Republika

Līdzvērtīgas preferenču robežas ieviešana, kas aizvieto iekšējā nodokļa preferenču robežu (spēkā 1947. gada 10. aprīlī) tikai un vienīgi divu šajā pielikumā uzskaitīto valstu starpā vai kas aizvieto preferenciālās kvantitatīvās normas, kuras aprakstītas nākamajā paragrāfā, nedrīkst radīt tarifu preferences robežas paaugstināšanos.

 

E PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, kuras ietver Čīles un tās kaimiņvalstu preferenciālās normas, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs

Preferences, kas spēkā tikai un vienīgi starp Čīli, no vienas puses, un

1. Argentīnu

2. Bolīviju

3. Peru,

no otras puses.

F PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas preferenciālās normas starp Libānu un Sīriju, un to kaimiņvalstis, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs

Prefereces, kas spēkā tikai un vienīgi starp Libānas – Sīrijas Muitas savienību, no vienas puses, un

1. Palestīnu

2. Transjordāniju,

no otras puses.

 

G PIELIKUMS

Datumi, kuros noteiktas preferenču robežas, kas minētas I panta 4. paragrāfā

Austrālija1946. gada 15. oktobris
Kanāda1939. gada 1. jūlijs
Francija1939. gada 1. janvāris
Libānas – Sīrijas Muitas Savienība1938. gada 30. novembris
Dienvidāfrikas Savienība1938. gada 1. jūlijs
Dienvidrodēzija1941. gada 1. maijs

 

H PIELIKUMS

Ārējās tirdzniecības procentuālās daļas, kas pielietojamas XXVI pantā minēto parametru noteikšanai

(Pamatots uz no 1949. gada līdz 1953. gadam izdarītajiem vidējiem aprēķiniem)

Ja pirms tam, kad Japānas valdība ir iekļāvusies Vispārējā Vienošanās, esošā Vienošanās ir visu līgumslēdzēju pušu akceptēta, kuru 1. slejā parādītie ārējās tirdzniecības dati atbilst procentuālajai sakarībai, kas definēta XXVI panta 6. paragrāfā, minētā paragrāfa kontekstā ir piemērojama 1.sleja. Ja esošā Vienošanās nav tikusi šādi akceptēta pirms Japānas valdības iekļaušanās, minētā paragrāfa kontekstā jāpiemēro 2. sleja.

 1. sleja
Līgumslēdzējas puses
1995.gada 1. martā
2. sleja
Līgumslēdzējas puses
1995.gada 1. martā un Japāna
Austrālija3.13.0
Austrija0.90.8
Beļģija – Luksemburga4.34.2
Brazīlija2.52.4
Birma0.30.3
Kanāda6.76.5
Ceilona0.50.5
Čīle0.60.6
Kuba 1.1
Čehoslovakija1.41.4
Dānija1.41.4
Dominikas Republika0.10.1
Somija1.01.0
Francija8.78.5
Vācijas Federālā Republika5.35.2
Grieķija0.40.4
Haiti0.10.1
Indija2.42.4
Indonēzija1.31.3
Itālija2.92.8
Nīderlandes Karaliste4.74.6
Jaunzēlande1.01.0
Nikragva0.10.1
Norvēģija1.11.1
Pakistāna0.90.8
Peru0.40.4
Rodēzija un Njasalenda0.60.6
Zviedrija2.52.4
Turcija0.60.6
Dienvidāfrikas Savienība1.81.8
Apvienotā Karaliste20.319.8
Amerikas Savienotās Valstis20.620.1
Urugvaja0.40.4
Japāna2.3
 100.0100.0

Piezīme: Šīs procentuālās attiecības ir aprēķinātas, ņemot vērā visu to teritoriju tirdzniecību, kurās piemērota Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību.

 

I PIELIKUMS

Piezīmes un papildus nosacījumi

I panta pielikums

1. paragrāfs

Pienākumi, kas definēti I panta 1. paragrāfā ar atsauci uz III panta 2. un 4. paragrāfu, un tie, kas definēti III panta 2. un IV paragrāfā ar atsauci uz VI pantu, ir jāuzskata par saistītiem ar 2. daļu Pagaidu pieteikuma protokola nolūkos.

Atsauces augstākminētajā paragrāfā un I panta 1. paragrāfā uz III panta 2. un 4. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis izmainīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī7.

4. paragrāfs

Termins "preferences robeža" nozīmē absolūto starpību, nevis proporcionālo attiecību, starp vislielākās labvēlības režīma valsts nodokļu likmi un preferenciālo nodokļu likmi tādam pašam produktam. Piemēram:

1) Ja vislielākās labvēlības režīma valsts likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā nodokļu likme ir 24 procenti ad valorem, preferences robeža ir 12 procenti ad valorem, nevis viena trešā daļa no vislielākās labvēlības režīma likmes;

2) Ja vislielākās labvēlības režīma likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā likme ir izteikta kā divas trešās daļas no vislielākās labvēlības režīma likmes, tad preferences robeža ir 12 procenti ad valorem;

3) Ja vislielākās labvēlības valsts režīma likme ir 2 franki par vienu kilogramu un preferenciālā nodokļu likme ir 1.50 franki par kilogramu, preferences robeža ir 0.50 franki par kilogramu.

Sekojošas muitas darbības, ja tās notiek pēc pieņemtajām parastajām procedūrām, nav pretrunā ar vispārējo preferenču robežu fiksēšanu:

i) Atkārtota, pareizi noteikta tarifu klasifikācijas vai nodokļu likmju piemērošana produktam gadījumos, kad šādas klasifikācijas vai likmes piemērošana produktam ir tikusi uz laiku atcelta vai nedarbojās 1947. gada 10. aprīlī; un

ii) Atsevišķu produktu klasifikācija ar citu tarifu pantu nekā tas tarifs, kas šim produktam bija noteikts 1947. gada 10. aprīlī, gadījumos, kad tarifu likums skaidri norāda, ka šis produkts var tikt klasificēts ar vairāk kā vienas tarifu pozīcijas palīdzību.

II panta pielikums

2. (a) paragrāfs

Atsauces II panta 2. (a) paragrāfā uz III panta 2. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis grozīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī.8

2. (b) paragrāfs

Skatīt piezīmi, kas attiecas uz I panta 1. paragrāfu.

4. paragrāfs

Izņemot tos gadījumus, kur līgumslēdzējas puses, kas sākotnēji vienojušās par koncesiju, ir vienojušās citādāk, šī panta nosacījumi jāpiemēro, ņemot vērā Havanas Hartas XXXI pantu

III panta pielikums

Jebkurš iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecas uz importēto produktu un tādu pašu iekšzemē ražotu produktu un tiek iekasēti vai piemēroti importētā produkta importēšanas laikā un vietā, ir tomēr jāuztver kā tāda veida iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecīgi ir pakļauti III panta nosacījumiem.

1. paragrāfs

1. paragrāfa piemērošana iekšējiem nodokļiem, ko piemēro līgumslēdzējas puses teritoriju vietējās pārvaldes institūcijas, ir pakļauta XXIV panta pēdējā paragrāfa nosacījumiem. Termins "pienācīgi pasākumi" minētajā paragrāfā neuzliek par pienākumu, piemēram, atcelt to nacionālo likumu daļu, kas atļauj vietējām pārvaldes institūcijām ieviest iekšējos nodokļus, kuri faktiski neatbilst III panta nosacījumiem, taču ir saskaņā ar šī panta ideju, ja šādu likumu atcelšana izraisītu nopietnu vietējo pārvaldes institūciju finansu krīzi. Attiecībā uz vietējo pārvaldes institūciju noteikto nodokļu sistēmu, kas nesaskan gan ar III panta nosacījumiem, gan ar tā ideju, termins "pienācīgi pasākumi" pieļauj, ka līgumslēdzēja puse pakāpeniski atceļ neatbilstošo nodokļu sistēmu pārejas perioda laikā, gadījumā, ja krasa pāreja radītu nopietnas administratīvas un finansiālas problēmas.

2. paragrāfs

Nodoklis, kas atbilst 2.paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajām prasībām tiks uzskatīts par neatbilstošu otrajā teikumā noteiktajam nosacījumam tikai, ja starp produktu, kas aplikts ar nodokļiem, un tieši konkurējošu vai aizvietojošu produktu, kas nav aplikts ar tādiem pašiem nodokļiem, pastāvējusi konkurence.

5. paragrāfs

Normatīvie akti, kas atbilst 5. paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem, nevar tikt uzskatīti par neatbilstošiem otrajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem ikvienā gadījumā, kad tie attiecas vienīgi uz iekšzemē nozīmīgos daudzumos saražotiem produktiem. Normatīvais akts nevar tikt uzskatīts par atbilstošu otrā teikuma nosacījumiem ar pamatojumu, ka proporcija vai daudzums, kas piešķirts katram no produktiem, uz kuru attiecas normatīvs, rada vienlīdzīgas attiecības starp importētajiem un iekšzemē ražotajiem produktiem.

V panta pielikums

5. paragrāfs

Attiecībā uz transporta izmaksām, 5. paragrāfā definētais princips attiecas uz vienādiem produktiem, kas ir transportēti pa vienu un to pašu maršrutu vienādos apstākļos.

VI panta pielikums

1. paragrāfs

1. Saistīto kompāniju radītais slēptais dempings (tad, ja importētājs pārdod produktu par zemāku cenu, nekā ar importētāju saistītais eksportētājs ir norādījis pavadzīmē, kā arī par zemāku cenu, nekā eksportējošās valsts tirgū) ir cenu dempinga paveids, attiecībā uz kuru ir jāaprēķina dempinga robeža, par pamatu šādiem aprēķiniem ņemot cenu, par kādu importētājs ir pārdevis produktu tālāk.

2. Ar šo tiek atzīts, ka gadījumā, ja tiek importēts no valsts, kurai ir pilnīgs vai būtisks tās tirdzniecības monopols un kur visas cenas ir fiksējusi valsts, var rasties īpaši sarežģījumi, nosakot cenas salīdzinājumu 1. paragrāfa kontekstā. šādos gadījumos līgumslēdzējas puses var uzskatīt par nepieciešamu ņemt vērā iespēju, ka tieša cenu salīdzināšana ar šādas valsts iekšzemes cenām ne vienmēr būs pielietojama.

2. un 3. paragrāfs

1. Tāpat kā daudzos muitas administrācijas gadījumos, līgumslēdzēja puse var pieprasīt pamatotu drošību (obligāciju vai skaidras naudas depozītu) pretdempinga vai pretsubsīdiju nodokļu izmaksai, kamēr tiek izskatītas aizdomas par dempinga vai subsidēšanas faktu.

2. Vairāku valūtu pielietošanas gadījumā atsevišķos apstākļos var notikt eksporta subsidēšana, kam var pretdarboties ar pretsubsīdiju nodokli 3. paragrāfa ietvaros, vai arī var radīt dempinga paveidu attiecīgās valsts valūtas devalvācijas ceļā, kam var pretdarboties tā, kā paredzēts 2. paragrāfā. Termins "vairāku valūtu pielietošana" nozīmē darbību, ko sankcionējusi vai veic valsts.

6. (b) paragrāfs

Atteikšanās no tiesībām šī apakšparagrāfa nosacījumu kontekstā ir pieļaujama tikai līgumslēdzējas puses pieteikuma gadījumā, kad tā piedāvā iekasēt antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli.

VII panta pielikums

1. paragrāfs

Izteiciens "citas nodevas" neattiecas uz iekšējiem nodokļiem vai tiem līdzvērtīgām nodevām, kas ieviestas importētiem produktiem vai sakarā ar tiem.

2. paragrāfs

1. Šī panta kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka termins "patiesā vērtība" ietver cenu, kas norādīta pavadzīmē plus jebkuru tajā neiekļautu nodevu par attaisnotām izmaksām, kas ir raksturīgas "patiesās vērtības" sastāvdaļas, un pieskaitot vēl jebkuru neparastu atlaidi vai citu normālās un konkurētspējīgās cenas samazinājumu.

2. VII panta 2. (b) paragrāfa kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka līgumslēdzējām pusēm sakot "parastā tirdzniecības procesā ... pilnas konkurences apstākļos", tās izslēdz darījumus, kur pircējs un pārdevējs nav viens no otra neatkarīgi un kur cena nav vienīgais darījuma apsvērums.

3. "Pilnas konkurences apstākļu" standartjēdziens atļauj līgumslēdzējām pusēm izslēgt tās cenas, kurām ir piesaistītas īpašas atlaides, kas atļautas ekskluzīviem aģentiem.

4. Tas, kā formulēti (a) un (b) apakšparagrāfi, atļauj līgumslēdzējai pusei vienveidīgi noteikt muitas vērtību vai nu (1) pamatojoties un importētās preces eksportētāja cenām, vai (2) pamatojoties uz preces kopējo cenu līmeni.

VIII panta pielikums

1. Kaut arī VII pants tieši nepaskaidro daudzveidīgu maiņas likmju lietošanu kā tādu, 1. un 4. paragrāfs paredz apmaiņas nodokļu vai nodevu lietošanu kā līdzekli, lai ieviestu vairāku valūtu pielietošanu; ja, tomēr līgumslēdzēja puse ar Starptautiskā valūtas fonda piekrišanu, lieto daudzveidīgu valūtas apmaiņu likmes maksājumu bilances nolūkā, XV panta 9. (a) paragrāfa nosacījumi pilnībā nodrošina tās pozīciju.

2. paragrāfa nosacījumu kontekstā būt pareizi uzskatīt, ka gadījumā, kad no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas otras līgumslēdzējas puses teritorijā tiek importēti produkti, to izcelsmes sertifikāti ir jāpieprasa tikai tik lielā mērā, cik tas ir noteikti nepieciešams.

XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantu pielikums

XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantos termini "importa ierobežojumi" vai "eksporta ierobežojumi" iekļauj ierobežojumus, ko īsteno valsts savās tirdzniecības operācijās.

XI panta pielikums

2. (c) paragrāfs

Termins "jebkurā veidā" šajā paragrāfā attiecas uz vienādiem produktiem, kad tie ir pārstrādes sākumposmā un strauji bojājas, kas tieši konkurē ar svaigiem produktiem un, ja tie tiek brīvi importēti, var padarīt neefektīvu ierobežojumu, kas attiecas uz svaigo produktu.

2. paragrāfs, pēdējais apakšparagrāfs

Termins "speciālie faktori" attiecas arī uz relatīvās ražošanas efektivitātes izmaiņām gan iekšzemes un ārvalstu ražotāju starpā, gan dažādu ārvalstu ražotāju starpā, taču neattiecas uz izmaiņām, kas radītas mākslīgi un ar šajā Vienošanās neatļautiem līdzekļiem.

XII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.

3. (c), (i) paragrāfs

Līgumslēdzējām pusēm, kas pielāgo ierobežojumus, ir jāizvairās no nopietna kaitējuma radīšanas tādu preču eksportam, no kura līgumslēdzējas puses ekonomika ir lielā mērā atkarīga.

4. (b) paragrāfs

Ar šo vienojas, ka noteiktais datums ir deviņdesmit dienas pēc grozījumu, kurus satur Protokols, kas groza preambulu un šīs Vienošanās 2. un 3. daļu, stāšanās spēkā. Ja tomēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka apstākļi nav labvēlīgi šī apakšparagrāfa nosacījumu piemērošanai paredzētajā laika posmā, tās var noteikt arī vēlāku datumu; ja vien šis datums iestājas ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no brīža, kad VIII pantā noteiktie pienākumi, 2., 3. un 4. daļa no Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ir piemērojami līgumslēdzējām pusēm, fonda dalībvalstīm, kuru tirdzniecība kopsummā sastāda vismaz piecdesmit procentu no kopējā visu līgumslēdzēju pušu tirdzniecības apjoma.

4. (e) paragrāfs

Ar šo vienojas, ka 4. (e) paragrāfs nepievieno jaunus kritērijus kvantitatīvo ierobežojumu ieviešanai vai turpināšanai maksājumu bilances nolūkā. Tā nozīme ir tikai un vienīgi nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemti vērā visi ārējie faktori – izmaiņas tirdzniecības noteikumos, kvantitatīvie ierobežojumi, pārmērīgi tarifi un subsīdijas, kas var radīt papildu sarežģījumus ar maksājumu bilanci tai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus.

XIII panta pielikums

2. (d) paragrāfs

Netika minēti "komerciāli apsvērumi" kā kritērijs, pēc kura nosaka kvotas, tādēļ, ka tika uzskatīts, ka vietējām varas institūcijām ne vienmēr būs praktiski iespējams to piemērot. Vēl vairāk, gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, līgumslēdzējai pusei jāpiemēro šie apsvērumi vienošanās procesā, saskaņā ar pamatnoteikumu, kas definēts 2. paragrāfa pirmajā teikumā.

4. paragrāfs

Skatīt piezīmi attiecībā uz "īpašajiem faktoriem" saistībā ar XI panta 2. paragrāfa pēdējo apakšparagrāfu.

XIV panta pielikums

1. paragrāfs

Šī paragrāfa nosacījumi nevar tikt tā interpretēti, lai konsultācijās, ko nodrošina XII panta 4. paragrāfs un XVIII panta 12. paragrāfs, atturētu LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, no pilnīgas importa ierobežojumu jomā konstatētas diskriminācijas izcelšanās, iemeslu un radīto seku izvērtēšanas.

2. paragrāfs

3. Viena no situācijām, kas raksturota 2. paragrāfā, ir, kad līgumslēdzēja puse saglabā tā brīža darījumu rezultātā panākto līdzsvaru (bilanci), kuru tā uzskata par neiespējamu izmantot bez diskriminācijas.

XV panta papildinājums

4. paragrāfs

Vārds "izjaukšana" ir lietots, lai norādītu, ka atkāpšanās no šī Vienošanās panta apmaiņas darbības rezultātā nav jāuzskata par šī panta neievērošanu, ja, piemēram, nav pretrunas ar šajā pantā definēto nolūku. Tādējādi, ja līgumslēdzēja puse, kas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā daļu no apmaiņas kontroles pieprasa samaksu par tās eksportiem savā valūtā vai vienas vai vairāku Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu valūtā, tas netiks uzskatīts par XI vai XIII panta pārkāpumu. Cits piemērs varētu būt, ka līgumslēdzēja puse, kas sīki norāda uz importa licences valsti, no kuras preces ir tikušas importētas, to dara, nevis lai ieviestu papildus diskriminējošu elementu tās importa licencēšanas sistēmā, bet lai īstenotu atļautas apmaiņas kontroli.

XVI panta papildinājums

Tādu nodevu un nodokļu atcelšana eksportētajam produktam, kurus tomēr piemēro tādam pašam produktam, ja tas paredzēts iekšzemes patēriņam, vai atbrīvo no šādām nodevām un nodokļiem apmēros, kas nepārsniedz tos, kas uzkrājušies, nevar tikt uzskatīta par subsidēšanu.

B sadaļa

1. B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no daudzveidīgu apmaiņas likmju piemērošanas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumiem.

2. B sadaļas mērķu īstenošanas nolūkos par "pirmproduktu" jāuzskata jebkurš lauksaimniecības, zivju, minerālu produkts tā dabiskajā veidā, kas ir tādā mērā apstrādāts, kā to parasti pieprasa sagatavošana starptautiskajam tirgum.

3. paragrāfs

1. Fakts, ka līgumslēdzēja puse nav eksportējusi apspriežamo produktu iepriekšējā pārstāvētajā periodā, neattur šo līgumslēdzēju pusi no attiecīgā produkta tirdzniecības daļas iegūšanas.

2. Iekšzemes cenas stabilizācijas sistēma vai pirmprodukta atgriešana iekšzemes ražotājiem neatkarīgi no eksporta cenu kustības, kas dažreiz rada situāciju, kad produkts tiek tirgots eksportam par zemāku cenu nekā tā, ko iekšzemes patērētāji par šādu produktu maksā, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju 3. paragrāfa ietvaros, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka, ka:

a) sistēma ir veidota tā, lai tās darbības rezultātā vai sistēmas darbības rezultātā produkts tiktu pārdots eksportam par lielāku cenu, nekā patērētāji maksā par šo produktu iekšzemes tirgū, un

b) sistēma tā darbojas vai arī veidota tādēļ, lai efektīvi regulētu ražošanu u.c., nevis lai netaisnīgi stimulētu eksportu vai kā citādi nopietni kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm.

Ņemot vērā šādu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikumu, visas darbības šādas sistēmas ietvaros ir pakļautas 3. paragrāfa nosacījumiem, ja tās ir pilnīgi vai daļēji finansētas no valdības fondiem papildus tiem fondiem, kas iegūti no ražotājiem attiecībā uz minēto produktu.

4. paragrāfs

4. paragrāfa nolūks ir mudināt līgumslēdzējas puses noslēgt vienošanos par 1957. gadā spēkā esošo subsīdiju nepielietošanu ar 1958. gada 1. janvāri, vai, ja tas neizdodas, vienoties par to apturēšanu līdz brīdim, kad tās uzskata par iespējamu panāk šādu vienošanās.

VII panta pielikums

1. paragrāfs

Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras ir iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, ir pakļauta (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumiem.

Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras nav iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, bet gan izstrādā noteikumus attiecībā uz privāto tirdzniecību, ir pakļauta šīs Vienošanās pantu attiecīgajiem nosacījumiem.

šis paragrāfs neaizliedz valsts uzņēmumiem noteikt to produktam dažādas cenas dažādiem tirgiem ar noteikumu, ja šādai cenu dažādībai ir komerciāli iemesli – eksporta tirgu piegādes un pieprasījuma noteikumu apmierināšana.

1. (a) paragrāfs

Valdības pasākumi, kas virzīti uz kvalitātes un efektivitātes standartu nodrošināšanu ārējā tirdzniecībā, vai piešķirtās privilēģijas nacionālo dabas resursu izmantošanā, kas tomēr valdībai nepaver iespēju kontrolēt šāda veida uzņēmuma tirdzniecību, nav uzskatāmi par "ekskluzīvām vai īpašām privilēģijām".

1. (b) paragrāfs

Valsts, kas saņēmusi "saistīto aizdevumu", var ņemt šo aizdevumu vērā kā "komerciālu apsvērumu", kad tā pērk vajadzīgo ārvalstīs.

2. paragrāfs

Ar terminu "prece" tiek saprasts produkts komerciālajā izpratnē un tas neietver pakalpojumu pirkšanu vai pārdošanu.

3. paragrāfs

Sarunas, ko līgumslēdzējas puses šī paragrāfa ietvaros piekrīt noturēt, ir ar nolūku samazināt importa un eksporta nodokļus un citas izmaksas vai ar nolūku panākt kādu citu vispusīgi izdevīgu atrisinājumu saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem (skat. II panta 4. paragrāfu un piezīmi pie tā).

4. (b) paragrāfs

Termins "importa cenu pielikums" šajā paragrāfā nozīmē cenas robežu, kas parāda par cik cena, kuru pieprasa importa monopols importētajam produktam (izņemot iekšējos nodokļus, kas atbilst III panta aprakstam, transportēšanas, izplatīšanas un citas izmaksas, kas rodas pārdošanas, pirkšanas vai tālākas pārstrādes laikā, un atbilstošu peļņas robežu) un pārsniedz importa cenu.

XVIII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un līgumslēdzējām pusēm ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.

1. un 4. paragrāfi

1. Kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES izvērtē, vai līgumslēdzējas puses ekonomika var "nodrošināt tikai zemu dzīves standartu", tām jāņem vērā šīs valsts ekonomikas normālais stāvoklis un tās nedrīkst pamatot savu lēmumu ar izņēmuma apstākļiem, kādi var rasties, piemēram, ārkārtīgi labvēlīgu apstākļu dēļ kādas šīs līgumslēdzējas puses galvenajam eksporta produktam vai produktiem.

2. Frāze "attīstības agrīnajās stadijās" attiecas ne tikai uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tikko uzsākušas ekonomisko attīstību, bet arī uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas savā ekonomikā ir uzsākušas industrializācijas procesus, lai pārtrauktu pārmērīgu atkarību no pamatprodukcijas.

2., 3., 7., 13. un 22. paragrāfs

Atsauce uz kādas noteiktas industrijas izveidošanu attiecas ne tikai uz jaunas industrijas izveidošanu, bet arī uz jauna ražošanas atzara izveidošanu pastāvošās industrijas ietvaros un uz būtisku esošās industrijas pārveidošanu, kā arī uz būtisku esošās industrijas paplašināšanu, ja tā var nodrošināt tikai samērā nelielu daļu no iekšzemes pieprasījuma. Tas attiecas arī uz dabas katastrofu vai karadarbības rezultātā iznīcinātu industriju atjaunošanu

7. (b) paragrāfs

Paziņojums par līgumslēdzējas puses, izņemot 7. (a) paragrāfā minēto iesniedzēju līgumslēdzēju pusi, grozījumiem vai izstāšanos 7. (b) paragrāfa ietvaros, ir jāiesniedz sešus mēnešus pēc brīža, kad iesniedzēja līgumslēdzēja puse ir īstenojusi darbību, un tie stājas spēkā ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas paziņojumu par šādām izmaiņām vai atteikšanos.

11. paragrāfs

11. paragrāfa otrais teikums nevar tikt skaidrots tā, lai līgumslēdzējai pusei pieprasītu ierobežojumu atcelšanu vai atvieglošanu, ja šāda atcelšana vai atvieglošana radītu apstākļus, kas attaisno XVIII panta 9. paragrāfā minēto ierobežojumu intesifikāciju vai ieviešanu.

12. (b) paragrāfs

Datums, kas minēts 12. (b) paragrāfā, ir tas datums, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka pēc šīs Vienošanās XII panta 4. (b) paragrāfa nosacījumiem.

13. un 14. paragrāfi

Ar šo atzīst, ka līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams pienācīgs laiks, lai tā varētu izvērtēt attiecīgās industrijas konkurējošo pozīciju, pirms attiecīgā līgumslēdzēja puse izlemj par labu pasākumu ieviešanai un paziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

15. un 16. paragrāfi

Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums uzaicināt līgumslēdzēju pusi, kura iesaka C sadaļas ietvaros piemērot līdzekļus, uz konsultācijām, kā noteikts 16. paragrāfā, ja to ir pieprasījusi līgumslēdzēja puse, kuras tirdzniecību ievērojami ietekmēs veicamie pasākumi.

16., 18., 19. un 22. paragrāfs

1. Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var piekrist ieteiktajiem veicamajiem pasākumiem atkarībā no īpašiem apstākļiem vai ierobežojumiem. Ja faktiski veiktais pasākums neatbilst tam, kam piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, tas ir jāuzskata par pasākumu, kura veikšanai nav piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. Gadījumos, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir piekritušas pasākumu veikšanai noteiktā laika periodā, attiecīgā līgumslēdzēja puse, ja tā uzskata, ka šī pasākuma veikšana turpmākā laikā ir nepieciešama, lai panāktu mērķi, kura īstenošanai šie pasākumi ir tikuši sākotnēji ieteikti, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, lai pagarinātu šo piemērošanas periodu saskaņā ar C un D sadaļā minētajām procedūrām un nosacījumiem.

2. Ir sagaidāms, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienmēr atteiksies piekrist tādiem pasākumiem, kuru veikšana var izraisīt nopietnu kaitējumu tiem produktiem, no kuru eksporta lielā mērā atkarīgs līgumslēdzējas puses ekonomikas stāvoklis.

18. un 22. paragrāfi

Frāze "ka līgumslēdzēju pušu intereses ir pienācīgi nodrošinātas" nozīmē, ka katrā no gadījumiem ir jāparedz laika posms, kas nepieciešams, lai apsvērtu vispiemērotāko metodi, ar kuru šīs intereses tiks aizsargātas. Piemērota metode varētu būt arī papildu koncesija, ko šai laika posmā piešķir līgumslēdzēja puse, kas pamatojusies uz C un D sadaļām, kur novirzīšanās no citiem šīs Vienošanās pantiem paliktu spēkā; vai arī piemērota metode varētu būt apspriežamā līdzekļa piemērošanas rezultātā radītajam kaitējumam pamatoti līdzvērtīgas koncesijas pagaidu atcelšana. šādai līgumslēdzējai pusei ir tiesības nodrošināt savas intereses ar šādu koncesijas apturēšanu uz laiku; ar noteikumu, ja šīs tiesības, līgumslēdzējai pusei veicot 4. (a) paragrāfā aprakstītos pasākumus, netiks izmantotas tad, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir noteikušas, ka piedāvātās kompensējošās koncesijas apmēri ir pietiekami.

19. paragrāfs

19. paragrāfa nosacījumi attiecas uz gadījumiem, kad kāda industrija ir pastāvējusi ilgāk, nekā "būtisku laika posmu", uz ko attiecas 13. un 14. paragrāfa piezīme, un tā nevar tikt veidota tā, lai līgumslēdzēja puse, kas aprakstīta XVIII panta 4.(a) paragrāfā, nevarētu izmantot savas tiesības pamatojoties uz citiem C sadaļas nosacījumiem, ieskaitot 17. paragrāfu, attiecībā uz jaunizveidotu industriju, pat ja tā jau guvusi labumu no gadījuma rakstura aizsardzības, ko rada importa ierobežojumi maksājumu bilances nolūkos.

21. paragrāfs

Ikviena pasākuma veikšana, kā noteikts 21. paragrāfa nosacījumos, ir jāpārtrauc, ja ir pārtraukta darbība, kas notiek saskaņā ar 17. paragrāfu, vai, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt līdzeklim, kas ir piedāvāts pēc 17. paragrāfā noteiktā deviņdesmit dienu ilgā laika posma izbeigšanās.

XX panta pielikums

(h) apakšparagrāfs

Izņēmums, kas noteikts šajā apakšparagrāfā, attiecas uz jebkuru preču līgumu, kas atbilst Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1947. gada 28. marta rezolūcijas 30 (IV) apstiprinātajiem principiem.

XXIV panta pielikums

9. paragrāfs

Ar šo saprot, ka I panta nosacījumi pieprasa, ka tad, kad produkts, kas importēts muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts teritorijā ar preferenciālām nodokļu likmēm, tiek reeksportēts uz citas šādas savienības vai zonas dalībvalsts teritoriju, pēdējai jāievāc nodoklis, kas atbilst starpībai starp nodokli, kas jau samaksāts, un lielāko nodokli, kas būtu jāmaksā, ja produkts tiktu importēts tieši tās teritorijā.

11. paragrāfs

Līdzekļi, ar kuriem Indija un Pakistāna savstarpēji īsteno noteiktus divpusējus tirdzniecības pasākumus, var novirzīties no atsevišķiem Vienošanās nosacījumiem, ja tās par šiem līdzekļiem ir vienojušās, taču vispārējā mērogā šiem līdzekļiem ir jāatbilst Vienošanās mērķiem.

XXVIII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un katra no attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm organizē sarunas un konsultācijas, ievērojot vislielāko iespējamo slepenību, lai priekšlaicīgi neatklātu nākotnē sagaidāmo tarifu izmaiņu detaļas. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir nekavējoties jāinformē par jebkurām tarifu izmaiņām, kas radušās, pamatojoties uz šo Vienošanos.

1. paragrāfs

1. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES noteikušas citu, ne trīs gadu ilgu laika posmu, līgumslēdzēja puse var darboties saskaņā ar XXVIII panta 1. vai 3. paragrāfu pirmajā dienā pēc šī posma izbeigšanās, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noteikušas citu periodu, sekojošie laika posmi būs trīs gadus ilgi pēc šāda noteikta perioda izbeigšanās.

2. Nosacījums, ka 1958. gada 1. janvārī un citos datumos, kas noteikti atbilstoši 1. paragrāfam, līgumslēdzēja puse "var ... mainīt vai atteikties no koncesijas" nozīmē, ka šajā dienā un pirmajā dienā pēc katra laika posma šādas līgumslēdzējas puses juridiskās saistības mainās; tas nenozīmē, ka izmaiņām muitas tarifos ir obligāti jāstājas spēkā šai datumā. Ja tarifa izmaiņas, kas noteiktas saskaņā ar šo paragrāfu, tiek atliktas, ir jāatliek arī jebkuru kompensējošo koncesiju stāšanās spēkā.

3. Ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā pirms 1958. gada 1. janvāra vai attiecīgā laika posma izbeigšanās datumā, līgumslēdzējai pusei, kas vēlas izmainīt vai atteikties no kādas koncesijas, kas inkorporēta attiecīgajā grafikā, jāpaziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tad attiecīgi jānorāda līgumslēdzējai pusei, kādas sarunas vai konsultācijas, kas minētas 1. paragrāfā, ir noturamas. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kam ir šādi norādījumi, ir jāpiedalās šādās konsultācijās vai sarunās ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi ar nolūku panākt vienošanos pirms posma beigām. Jebkurš Grafiku darbības laika paildzinājums ir uzskatāms par Grafiku izmaiņām pēc šādu sarunu noturēšanas, kā noteikts XXVI panta 1., 2. un 3. paragrāfā. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rīko daudzpusējās tarifu sarunas sešu mēnešu ilgā laika posmā pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms jebkura datuma, kas noteikts saskaņā ar 1. paragrāfu, tām jāiekļauj šādu sarunu sagatavošanas gaitā piemērotas procedūras, kas paredz sarunas, uz kurām attiecas šis paragrāfs.

4. Prasībai, ka jebkurai pamatoti ieinteresētajai pusei ir jāparedz dalība sarunās vienlīdzīgi ar līgumslēdzējām pusēm, ar kurām sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, ir nozīme, ko pamato nepieciešamība līgumslēdzējai pusei, kam ir lielāka tirdzniecības daļa, ko ietekmē koncesijas, nekā līgumslēdzējai pusei, ar kuru sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, saņemt efektīvu iespēju aizstāvēt šajā Vienošanās tai paredzētās kontrakta tiesības. No otras puses, nav iecerēts, ka šo sarunu vēriens būtu tāds, ka sarunas un vienošanās XXVIII panta ietvaros kļūtu netaisnīgi sarežģītas, ne arī, lai radītu sarežģījumus šī panta piemērošanai koncesijām, kas veidosies no sarunām nākotnē. Attiecīgi LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka, ka līgumslēdzēja puse ir uzskatāma par pamatoti ieinteresētu, ja tai būtiskā laika posmā pirms sarunu sākšanas ir lielāka tirdzniecības daļa iesniedzējas līgumslēdzējas puses tirgū nekā līgumslēdzējai pusei, ar ko sākotnēji vienojās par šo koncesiju, vai arī, ja tai, pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU uzskatiem, būtu izveidojusies šāda tirdzniecības daļa, ja iesniedzēja līgumslēdzēja puse nebūtu piemērojusi diskriminējošus kvantitatīvus ierobežojumus. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nevajadzētu arī noteikt vairāk kā vienu pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pusi, ja vien tas nav izņēmuma gadījums, kur ir vairāk nekā divas līgumslēdzējas puses, kam ir līdzīgs principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības līmenis.

5. Ņemot vērā principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības definīciju 1. paragrāfa 4. piezīmē, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var izņēmuma gadījumā noteikt, ka līgumslēdzējai pusei ir principiāla ieinteresētība preces piegādē, ja apspriežamā koncesija ietekmē tirdzniecību, kas ir šādas līgumslēdzējas puses eksporta galvenā daļa.

6. Nav paredzēts, ka nosacījums par pamatoti ieinteresētās puses piedalīšanos un par konsultācijām ar katru līgumslēdzēju pusi, kam ir principiāla ieinteresētība kuru iesniedzēja puse vēlas mainīt vai no kuras atkāpties, ir jāpiemēro tā, ka pēdējai ir jāmaksā kompensācijas vai jāveic atmaksa, kas lielāka nekā paredzētie grozījumi vai atkāpšanās, spriežot pēc tirdzniecības apstākļiem laikā, kad notikusi atteikšanās, un paredzot visus diskriminējošos kvantitatīvos ierobežojumus, ko iesniedzēja līgumslēdzēja puse saglabā.

7. Izteicienu "būtiska interese" nav iespējams precīzi definēt, un, tādējādi, tas var radīt LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM sarežģījumus. Tas ir lietots, lai ietvertu tikai tās līgumslēdzējas puses, kurām ir, vai pamatoti būtu, ja netiktu piemēroti diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi, nozīmīga daļa tās līgumslēdzējas puses tirgū, kura meklē iespēju grozīt vai atteikties no koncesijas.

4. paragrāfs

1. Jebkura prasība uzsākt sarunas ir jāpamato ar attiecīgajiem statistikas un citiem datiem. Lēmums šādā jautājumā jāpieņem trīsdesmit dienu laikā no tā iesniegšanas brīža.

2. Ar šo tiek atzīts, ka dažām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir lielā mērā atkarīgas no salīdzinoši neliela pamatpreču skaita un kuras paļaujas uz tarifiem kā uz svarīgu savas ekonomikas tālāko dažādošanu vai kā uz svarīgu valsts kases ienākumu avotu, atļaujot normālā kārtībā vest sarunas tikai XXVIII panta 1. paragrāfa ietvaros, var likt tām šādos apstākļos izdarīt izmaiņas vai atteikties tā, ka tālākā nākotnē skatoties ir redzams, ka tas nav nepieciešams. Lai izvairītos no šādas situācijas, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES atļauj jebkurai no šādām līgumslēdzējām pusēm uzsākt sarunas, izņemot gadījumus, kad tās uzskata, ka šādas sarunas varētu beigties ar tarifu līmeņu paaugstināšanos vai veicināt to tik lielā mērā, ka šīs Vienošanās grafiki būtu apdraudēti vai netaisnīgā kārtā traucēts starptautiskais tirgus.

3. Ir paredzams, ka sarunās, kas atļautas 4.paragrāfa ietvaros vienas vienības vai ļoti nelielu vienību kopuma izmainīšanai vai atteikšanās no tās, ir normāli jāvienojas sešdesmit dienu laikā. Ir tomēr skaidrs, ka šāds laika posms būs nebūtisks gadījumos, kur jāvienojas par lielāka vienību kopuma izmaiņu vai atteikšanos no tā. Tādos gadījumos LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka ilgāks laika periods.

4. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šādi jānosaka (uz ko attiecas 4. (d) paragrāfs) trīsdesmit dienu laikā no šīs lietas iesniegšanas brīža, ja vien iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepiekrīt ilgākam periodam.

5. Ar šo saprot, nosakot 4. (d) paragrāfa kontekstā, vai līgumslēdzēja puse nav nepamatoti izvairījusies no piemērotas kompensācijas noteikšanas, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pienācīgā mērā ievēros līgumslēdzējas puses stāvokli, kas piesaistījusi savus tarifus ļoti zemām nodokļu likmēm un tādējādi tai bijis mazāk iespēju, nekā citām līgumslēdzējām pusēm, lai noteiktu kompensējošus pielāgojumus.

XXVIII bis panta papildinājums

3. paragrāfs

Te jāsaprot, ka atsauce uz fiskālajām vajadzībām iekļauj nodokļu valsts ienākuma funkciju un īpašus nodokļus, kas ir uzlikti valsts kases nolūkos, vai nodokļus, kas piemēroti produktiem, kuri tieši aizvieto produktu, kas aplikts ar valsts kases nodokli, tādējādi izsargājoties no izvairīšanās no šādu nodokļu nemaksāšanas.

XXIX panta papildinājums

1. paragrāfs

Havanas Hartas 7. un 8. nodaļa nav pieminētas 1. paragrāfā, jo tās pamatā attiecas uz organizācijām, to funkcijām un Starptautiskās tirdzniecības organizācijas funkcijām.

4. daļas papildinājums

Jēdziens "attīstītās līgumslēdzējas puses" un jēdziens "mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses", kā tie lietoti 4. daļā, ir jāsaprot attiecībā uz attīstītajām un mazāk attīstītajām Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību dalībvalstīm.

XXXVI panta papildinājums

1. paragrāfs

Šis pants ir pamatots ar mērķiem, kas definēti I pantā, kurš attiecīgi tiks grozīts, kā to paredz Protokolu Izmaiņas 1. daļas 1. paragrāfa A sadaļa un XXIX un XXX pants, kad šis Protokols stāsies spēkā.9

4. paragrāfs

Termins "pamatprodukti" iekļauj lauksaimniecības produktus, skat. XVI panta pielikumu, B sadaļu, 2. paragrāfu.

5. paragrāfs

Dažādošanas programma pamatā attiecas uz pamatproduktu pārstrādes un ražošanas industriju attīstību, ņemot vērā atsevišķās līgumslēdzējas puses situāciju un pasaules uzskatus par dažādu preču ražošanu un patēriņu.

8. paragrāfs

Frāze "savstarpēja atlīdzība netiek sagaidīta" nozīmē, ka saskaņā ar mērķiem, kas definēti šajā pantā, netiek sagaidīts, ka mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses sarunu gaitā piekāpsies/ dos ieguldījumu, kas nav samērojamas ar to individuālo attīstību, finansu un tirdzniecības nepieciešamībām, ņemot vērā to agrāko tirdzniecības attīstību.

šis paragrāfs ir piemērojams gadījumā, ja notiek darbība XVIII panta A sadaļas ietvaros, XXVIII panta, XXVIII bis panta (arī XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā10), XXXIII panta, vai jebkuras citas šīs Vienošanās procedūras ietvaros.

XXXVII panta pielikums

1. (a) paragrāfs

šis paragrāfs ir piemērojams sarunās par tarifu vai citu ierobežojošu tirdzniecības barjeru atcelšanu vai samazināšanu, ņemot vērā XXVIII, XXVIII bis. (XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un, XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā) un XXXIII pantu, kā arī saistībā ar jebkuru citu darbību, lai sekmētu šādu samazināšanu vai atcelšanu, ko līgumslēdzējas puses varētu uzskatīt par iespējamu.

3. (b) paragrāfs

Citi pasākumi/ līdzekļi, kas minēti šajā paragrāfā, iekļauj iekšzemes strukturālo izmaiņu attīstīšanas posmus, lai sekmētu atsevišķu produktu patēriņu vai ieviestu tirdzniecības reklāmas pasākumus.

__________________________________

1 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

2 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

3 Autentiskajā tekstā kļūdaini rakstīts "apakšparagrāfs".

4 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General)

5 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

6 Importam metropolē Francijā un Franču Savienības teritorijās.

7 Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.

8 Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.

9 Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.

10 Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.


Vienošanās par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem

Preambula

Vienošanās Par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem, turpmāk tekstā "Vienošanās", Parakstītāji1;

Atzīmējot, ka 1973. gada 12.–14. septembrī Ministri vienojās par to, ka Tokijas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundam jāpanāk pasaules tirdzniecības ekspansija un vēl lielāka liberalizācija, inter alia, progresīvi atsakoties no tirdzniecības kavēkļiem un uzlabojot starptautiskos pasaules tirdzniecības nosacījumus;

Vēloties panākt maksimālu pasaules tirdzniecības ar civilajiem gaisa kuģiem, to daļu un citu līdzīgu iekārtu, brīvību, ieskaitot nodokļu atcelšanu un samazinot vai atceļot tirdzniecības ierobežojumus vai kavējošu efektu vislielākajā iespējamajā mērā;

Vēloties sekmēt aeronautikas industrijas tehnoloģisko attīstību pasaules tirdzniecībā;

Vēloties nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas konkurences iespēju savām ar civilajiem gaisa kuģiem saistītajām aktivitātēm un saviem ražotājiem iespēju piedalīties pasaules civilo gaisa kuģu tirgus attīstībā;

Paturot prātā civilo gaisa kuģu sektora nozīmi to kopējās savstarpējās ekonomiskajās un tirdzniecības interesēs;

Atzīstot, ka daudzi Parakstītāji uzskata gaisa kuģu sektoru par īpaši svarīgu ekonomiskās un industriālās politikas sastāvdaļu;

Cenšoties samazināt atgriezeniskos efektus tirdzniecībā ar civilajiem gaisa kuģiem, kas rodas no valsts atbalsta civilo gaisa kuģu attīstībā, ražošanā un marketingā, tomēr atzīstot, ka šāds valsts atbalsts pats par sevi nevar būt tirdzniecību traucējošs;

Vēloties, lai to civilo gaisa kuģu aktivitātes notiktu uz komerciālas konkurences pamata un atzīstot, ka valsts – industriālās attiecības to starpā ir ļoti dažādas;

Atzīstot to pienākumus un tiesības Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību ietvaros, turpmāk saukts "GATT", un citus daudzpusējos līgumus, kas noslēgti GATT ietvaros;

Atzīstot nepieciešamību ieviest starptautisko notifikāciju (paziņošanu), konsultācijas, novērošanu un strīdus noregulēšanas kārtību nolūkā nodrošināt godīgu, precīzu un efektīvu Vienošanās nosacījumu ieviešanu, un uzturēt to starpā saistību un tiesību līdzsvaru;

Vēloties izveidot starptautisku nodrošinājumu, kas nosaka tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. pants

Aptvertie produkti

1.1 Šī Vienošanās attiecas uz sekojošiem produktiem:

(a) visi civilie gaisa kuģi,

(b) visi civilo gaisa kuģu dzinēji, to daļas un komponenti,

(c) visas citas daļas, komponenti un civilo gaisa kuģu daļas veidojošie komponenti;

(d) visi zemes lidojuma simulatori, to daļas un komponenti,

vai nu lietoti kā oriģinālas vai rezerves iekārtu sastāvdaļas civilos gaisa kuģus būvējot, labojot, uzturot, pārbūvējot, modificējot un pārveidojot.

1.2 Šīs Vienošanās nolūkiem "civilie gaisa kuģi" ir:

(a) visi nemilitārie gaisa kuģi, un

(b) visi citi produkti, kas uzskaitīti augstāk 1.1. punktā.

2. pants

Muitas nodokļi un citi maksājumi

2.1 Parakstītāji vienojas:

2.1.1 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim atcelt visus muitas nodokļus un jebkura cita veida maksājumus2, kas piemērojami vai noteikti saistībā ar produktu importu, kas klasificēti muitas nolūkiem zem attiecīgajiem tarifu virsrakstiem, kas uzskaitīti Pielikumā, ja šādi produkti tiks izmantoti civilajiem gaisa kuģiem vai to būvēšanai, labošanai, uzturēšanai, pārbūvēšanai, modificēšanai vai pārveidošanai;

2.1.2 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim atcelt visus muitas nodokļus un jebkura cita veida maksājumus, kas noteikti civilo gaisa kuģu labošanai;

2.1.3 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim iekļaut to attiecīgajos GATT Grafikos beznodokļu vai nodokļu atvieglojumu režīmu visiem produktiem, kas iekļaujas pantos 2.1.1 un 2.1.2 augstāk aprakstītajam.

2.2 Katrs Parakstītājs:

(a) ievieš vai pieņem tādu galīgo muitas administrācijas sistēmu, kas varētu nodrošināt tās saistības 2.1. panta ietvaros;

(b) nodrošina, ka tās galīgā sistēma iekļauj beznodokļu vai nodokļu atvieglojumu režīmu, kas ir salīdzināms ar citu Parakstītāju nodrošināto režīmu un nav kavēklis tirdzniecībai; un

(c) informē citus Parakstītājus par tā pasākumiem, lai administrētu šādu galīgo sistēmu.

3. pants

Tehniskās tirdzniecības barjeras

3.1 Parakstītāji atzīmē, ka Vienošanās par tehniskajām tirdzniecības barjerām ir spēkā arī tirdzniecībā ar civilajiem gaisa kuģiem. Papildus tam, Parakstītāji vienojas, ka Parakstītāju starpā Vienošanās par tehniskajām tirdzniecības barjerām nosaka civilo gaisa kuģu sertifikācijas prasības un specifikācijas to vadīšanai un uzturēšanai.

4. pants

Valsts noteiktais pasūtījums, saistošie apakšlīgumi un pamudinājumi

4.1 Civilo gaisa kuģu pircējiem ir tiesības izvēlēties piegādātājus, pamatojoties uz komerciāliem un tehnoloģiskiem faktoriem.

4.2 Parakstītāji nepieprasa vai neizdara nepamatotu spiedienu, lai aviācijas sabiedrības, gaisa kuģu ražotāji vai citi, kas saistīti ar civilo gaisa kuģu pirkšanu, to veiktu no kāda konkrēta avota, kas radītu diskriminējošus apstākļus piegādātājiem no jebkuras Parakstītājas valsts.

4.3 Parakstītāji piekrīt, ka šajā Vienošanā ietvertie produkti jāiegādājas tikai pamatojoties uz konkurētspējīgu cenu, kvalitāti un piegādēm. Saistībā ar valsts pasūtījuma apstiprināšanu vai piešķīrumu produktiem, kas aprakstīti šajā Vienošanās, Parakstītājs var tomēr pieprasīt, lai tā kvalificētajām kompānijām tiek nodrošināta uzņēmējdarbības piekļuve pēc konkurences principiem un ar ne mazāku labvēlības režīmu, kā citu Parakstītāju kvalificētām firmām piešķirtais.3

4.4 Parakstītāji vienojas par izvairīšanos no civilo gaisa kuģu iepirkšanas vai pārdošanas no viena konkrēta avota izraisītajām blakusparādībām, kas radītu diskrimināciju pret piegādātājiem no jebkuras citas Parakstītājas valsts.

5. pants

Tirdzniecības ierobežojumi

5.1 Parakstītāji nepiemēros kvantitatīvus ierobežojumus (importa kvotas) vai importa licencēšanas prasības, lai ierobežotu tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem tādā veidā, kas neatbilst piemērojamajiem GATT nosacījumiem. Tas nekavē importa novērošanas vai licencēšanas sistēmu piemērošanu saskaņā ar GATT.

5.2 Parakstītāji nepiemēros kvantitatīvos ierobežojumus vai eksporta licencēšanu, vai citas līdzīgas prasības, lai komerciālu vai konkurences iemeslu dēļ ierobežotu civilo gaisa kuģu eksportu uz citām Parakstītājām valstīm tādā veidā, kas nav atbilstošs attiecīgajiem GATT nosacījumiem.

6. pants

Valsts atbalsts, eksporta kredīti un gaisa kuģu mārketings

6.1 Parakstītāji piezīmē, ka Vienošanās par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI, XVI un XXIII pantu piemērošanu (Vienošanās par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem) ir spēkā tirdzniecībai ar civilajiem gaisa kuģiem. Viņi apstiprina, ka piedaloties vai atbalstot civilo gaisa kuģu programmās, tiem jācenšas izvairīties no pretējiem tirdzniecības ar civilajiem gaisa kuģiem efektiem tādā nozīmē, kā pamatots Vienošanās par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 8.3. pantā un 8.4. pantā. Tie arī ņem vērā īpašos faktorus, kuri ir spēkā gaisa kuģu sektorā un tieši plaši izplatīto valsts atbalstu šajā jomā, starptautiskās ekonomiskās intereses un visu Parakstītāju valstu ražotāju vēlēšanos piedalīties pasaules civilo gaisa kuģu tirgus attīstībā.

6.2 Parakstītāji vienojas, ka civilo gaisa kuģu cenām jāpamatojas uz visu izmaksu saprātīgu kopumu, ieskaitot ne periodiskās programmas izmaksas, nosakāmās un pretējās likmes militārās izpētes izmaksas un gaisa kuģu attīstības, sastāvdaļu un sistēmu, kas attiecas uz šādu gaisa kuģu ražošanu, izmaksas, vidējās ražošanas izmaksas un finansiālās izmaksas.

7. pants

Reģionālās pārvaldes institūcijas un pašvaldības

7.1 Papildus citām saistībām, ko Parakstītāji uzņemas noslēdzot šo Vienošanos, tie vienojas nepieprasīt, tieši vai netieši neveicināt to, ka reģionālās pārvaldes institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās institūcijas, kā arī citas iestādes neveiktu tādas darbības, kas nav saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem.

8. pants

Novērošana, pārskats, konsultācijas un strīdus noregulēšana.

8.1 Jānodibina Komisija par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (turpmāk tekstā "Komisija"), kurā piedalās visu parakstītāju pārstāvji. Komisija jāievēl Priekšsēdētājs. Tā sanāk vadoties pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā vienu reizi gadā nolūkā nodrošināt Parakstītājiem konsultāciju iespējas saistībā ar jebkuriem jautājumiem šīs Vienošanās darbības sakarā, ieskaitot civilo gaisa kuģu rūpniecības attīstību, lai izvērtētu, vai nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu brīvu un netraucētu tirdzniecību, lai izpētītu jebkuru jautājumu, kurā Parakstītājs nav varējis atrast pieņemamu risinājumu divpusējās konsultācijās, un lai veiktu pienākumus, kas tai noteikti šīs Vienošanās ietvaros, vai no Parakstītāju puses.

8.2 Komisijai katru gadu jāveic šīs Vienošanās darbības un īstenošanas pārskats, attiecīgi salīdzinot ar mērķiem. Komisijai katru gadu jāinformē GATT Dalībvalstis par pārskata periodā panākto attīstību.

8.3 Ne vēlāk, kā trīs gadus pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās un turpmāk periodiski Parakstītājiem jāuzsāk sarunas nolūkā paplašināt un uzlabot šo Līgumu uz savstarpējas apmaiņas pamatiem.

8.4 Komisija izveido tādas apakšorganizācijas, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šīs Vienošanās darbības regulāru pārskatu un savstarpējā izdevīguma balansu. Tai jāizveido apakšorganizācija, kas nodrošina savstarpējā izdevīguma līdzsvaru, savstarpējo apmaiņu un tam atbilstošus rezultātus attiecībā uz 2. panta nosacījumu piemērošanu saistībā ar aptvertajiem produktiem, galīgajām sistēmām, muitas nodokļiem un citiem maksājumiem.

8.5 Katram Parakstītājam ar sapratni jānodrošina tūlītēja konsultāciju iespēja attiecībā uz paziņojumiem, ko izdarījis jebkurš cits Parakstītājs attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šīs Vienošanās darbību.

8.6 Parakstītāji atzīst, ka konsultācijas ar citiem Parakstītājiem Komisijas ietvaros ir vēlamas un nepieciešamas, lai atrastu savstarpēji pieņemamu risinājumu pirms ierosināta izmeklēšana, lai noteiktu kādas iespējamās subsīdijas pakāpi un ietekmi. Šādos ārkārtējos apstākļos, kur pirms šādu iekšzemes procedūru uzsākšanas nav veiktas nekādas konsultācijas, Parakstītājiem ir pienākums nekavējoties paziņot Komisijai par šādu procedūru uzsākšanu un iesaistīties savstarpējās konsultācijās, lai nonāktu pie savstarpēji apmierinoša atrisinājuma, kas ļautu izvairīties no pretsubsīdiju pasākumu piemērošanas.

8.7 Ja kāds Parakstītājs uzskata, ka tā tirdzniecības intereses civilo gaisa kuģu ražošanā, labošanā, uzturēšanā, pārbūvēšanā, modificēšanā vai pārveidošanā ir tikušas vai tiks pretēji ietekmētas jebkura cita Parakstītāja darbības rezultātā, tam jāpieprasa, lai Komisija uzsāk šī jautājuma izskatīšanu. Saņemot šādu pieprasījumu, Komisijai jāsanāk trīsdesmit dienu laikā un jāizskata šis jautājums iespējami ātrākā laikā, nolūkā atrisināt ar šo gadījumu saistītos jautājumus cik vien atbilstoši iespējams un īpaši pirms šo jautājumu galīgās atrisināšanas jebkur citur. Šajā sakarā Komisija var izdot tādus noteikumus vai rekomendācijas, kādas ir nepieciešamas. Šis pārskats nekaitē Parakstītāju tiesībām GATT ietvaros vai to juridisko instrumentu ietvaros, par kuriem panākta vienošanās GATT ietvaros, ja tie ietekmē tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem. Nolūkā palīdzēt apsvērt aptvertos jautājumus GATT un citu instrumentu ietvaros, Komisija nodrošina tādu tehnisko palīdzību, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

8.8 Parakstītāji piekrīt, ka attiecībā uz jebkuru strīdu saistībā ar kādu šīs Vienošanās jautājumu, kurš nav aptverts ar citu daudzpusēji pieņemtu juridisko instrumentu palīdzību GATT ietvaros, Parakstītājiem un Komisijai šāda strīda noregulēšanas nolūkā jāpiemēro mutatis mutandis Vispārējas Vienošanās XXII un XXIII pantu nosacījumi un Izskaidrojumu attiecībā uz notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un novērošanu nosacījumi. Šī kārtība ir jāpiemēro arī jebkura strīda noregulēšanai, kas saistīts ar jautājumiem šīs Vienošanās ietvaros un ar kāda cita GATT ietvaros daudzpusēji pieņemta instrumenta palīdzību, ja strīdus puses tam piekrīt.

9. pants

Nobeiguma nosacījumi

9.1 Akceptēšana un pievienošanās

9.1.1 Šī Vienošanās ir atvērta akceptam to parakstot vai citādi GATT līgumslēdzējām pusēm un Eiropas Kopienām.

9.1.2 Šī Vienošanās ir atvērta akceptam to parakstot vai citādi tām valstīm, kas pagaidu kārtībā pievienojušās GATT uz tādiem noteikumiem, kas ir saistībā ar tiesību un saistību efektīvu piemērošanu šīs Vienošanās ietvaros, kas ņem vērā to pagaidu pievienošanās instrumentos nostiprinātās tiesības un saistības.

9.1.3 Šī Vienošanās ir atvērta jebkuras citas valsts akceptam uz noteikumiem, kas sekmē efektīvu tiesību un saistību piemērošanu šīs Vienošanās ietvaros, kas noslēgta starp šo valsti un Parakstītājiem attiecīgi deponējot pie GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora pievienošanās instrumentu, kurā nostiprināti tādā veidā noslēgtās vienošanās noteikumi.

9.1.4 Attiecībā uz pievienošanos, ir spēkā Vispārējās Vienošanās XXVI:5 (a) un (b) pants.

9.2 Atrunas (rezervācijas)

9.2.1 Nekādas atrunas (rezervācijas) nevar tikt ieviestas attiecībā uz jebkuru šīs Vienošanās nosacījumu bez citu Parakstītāju piekrišanas.

9.3 Spēkā stāšanās

9.3.1 Šī Vienošanās stājas spēkā 1980. gada 1. janvārī tām valdībām, kas tai pievienojušās vai to akceptējušas līdz šim datumam4. Katrai valdībai tā stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šīs Vienošanās akceptēšanas.

9.4 Nacionālie tiesību akti

9.4.1 Katrai valdībai, kas pievienojas vai akceptē šo Vienošanos, jānodrošina ne vēlāk kā tad, kad tai stājas spēkā šī Vienošanās, tās likumu kopuma, noteikumu un administratīvās kārtības atbilstība šīs Vienošanās nosacījumiem.

9.4.2 Katrs Parakstītājs informē Komisiju par izmaiņām tā likumu kopumā un noteikumos, uz ko attiecas šī Vienošanās un šādu likumu vai noteikumu administrēšanā.

9.5 Izmaiņas

9.5.1 Parakstītāji var izmainīt šo Vienošanos, ņemot vērā inter alia to pieredzi, kas iegūta to piemērojot. Šādas izmaiņas, ja Parakstītāji ir vienojušies saskaņā ar Komisijas noteikto kārtību, kādam no parakstītājiem stājas spēkā tikai tad, ja šis Parakstītājs tās ir akceptējis.

9.6 Izstāšanās

9.6.1 Ikviens Parakstītājs var izstāties no šīs Vienošanās. Izstāšanās ir spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās dienas, kad GATT LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES to Ģenerāldirektora personā ir saņēmušas rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Jebkurš Parakstītājs var pēc šāda paziņojuma pieprasīt tūlītēju Komisijas sanāksmi.

9.7 Šīs Vienošanās nepiemērošana atsevišķu Parakstītāju starpā.

9.7.1 Šī Vienošanās netiek piemērota tādu divu Parakstītāju starpā vai jebkuru Parakstītāju starpā laikā, kad tie akceptē vai pievienojas šai Vienošanās, ja kāds Parakstītājs nepiekrīt šādai piemērošanai.

9.8 Pielikums

9.8.1 Šīs Vienošanās Pielikums ir tās neatņemama sastāvdaļa.

9.9 Sekretariāts

9.9.1 Šo Vienošanos apkalpo GATT sekretariāts.

9.10 Depozīts

9.10.1 Šī Vienošanās tiek deponēta pie GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerālsekretāra, kam nekavējoties jānogādā katram Parakstītājam un katrai GATT līgumslēdzējai pusei tās sertificēta kopija, katrs labojums saskaņā ar 9.5 pantu un paziņojums par katru pievienojušos vai akceptējušo valdību saskaņā ar 9.1 pantu, vai paziņojums par katru izstāšanos saskaņā ar 9.6 pantu.

9.11 Reģistrācija

9.11.1 Šī Vienošanās jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102. pantu.

Izpildīts Ženēvā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit devītā gada divpadsmitajā aprīlī vienā eksemplārā angļu un franču valodā, kur katrā no šīm kopijām teksts ir autentisks, izņemot, ja tas ir savādāk noteikts attiecībā uz dažādiem sarakstiem Pielikumā5.

Pielikums

(ar izmaiņām, kas nostiprinātas Protokolā par izmaiņām pievienošanās kārtībā Vienošanās par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem).

Aptvertie produkti

1. Aptvertie produkti ir definēti Vienošanās par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem 1. pantā.

2. Parakstītāji piekrīt, ka produktiem, kurus aptver saraksts un kuri ir atbilstoši klasificēti muitas nolūkiem pēc līdztekus norādītām Muitas sadarbības padomes Nomenklatūras (Pārskatītās) Harmonizētās Sistēmas kodu nodaļām, jāpiešķir beznodokļu režīms vai režīms ar nodokļu atvieglojumiem, ja šādi produkti tiek lietoti civilajiem gaisa kuģiem vai lidojuma apmācības ierīcēm uz zemes, vai arī, ja tie ir ražošanas, labošanas, uzturēšanas, pārbūves, modifikāciju vai pārveidošanas sastāvdaļas.

Šie produkti neiekļauj:

nepilnīgu vai nepabeigtu produktu, ja vien tas nav raksturīgs kādai pabeigtai vai pilnīgai sastāvdaļai, komponentam, detaļai, vai civilā gaisa kuģa vai lidojuma apmācības ierīces uz zemes iekārtas sastāvdaļai (tātad, šim produktam jābūt civilā gaisa kuģa ražotāja numura zīmei),

jebkuras formas materiālus (plāksnes, profili, sloksnes, režģi, trubas, caurules vai citas formas), ja vien tie nav sagatavoti izmērā vai formā un/vai pielāgoti montāžai civilajā gaisa kuģī vai lidojuma apmācības ierīcei uz zemes (tātad, šim produktam jābūt civilā gaisa kuģa ražotāja numura zīmei), izejmateriālus un plaša patēriņa preces.

3. Šī Pielikuma nolūkā "Ex" ir ticis izmantots, lai norādītu, ka attiecīgā produkta apraksts nav izsmeļošs visam produktu klāstam no Muitas sadarbības padomes Nomenklatūras (Pārskatītās) vai Harmonizētās Sistēmas kodu nodaļām.

_____________________________

1 Termins "Parakstītāji" šeit lietots, lai apzīmētu Līgumslēdzēju Puses.

2 "Citiem maksātājiem" ir tāda pati nozīme, kā GATT II pantā.

3 Frāzes "uzņēmējdarbības piekļuve ... ne mazāku labvēlības režīmu ..." nenozīmē, ka viena Parakstītāja kvalificētajām kompānijām piešķirtais kontraktu apjoms dod tiesības cita Parakstītāja kvalificētajām kompānijām pretendēt uz tādu pašu kontrakta apjomu.

4 Šīs Vienošanās nolūkā termins "valsts" ietver Eiropas Ekonomisko Kopienu atbildīgās institūcijas.

5 1987. gada 25. marta Komisija piekrita, ka šīs Vienošanās spāņu teksts arī ir uzskatāms par autentisku.

MARRAKESH DECLARATION OF 15 APRIL 1994

Ministers,

Representing the 124 Governments and the European Communities participating in the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations, on the occasion of the final session of the Trade Negotiations Committee at Ministerial level held at Marrakesh, Morocco from 12 to 15 April 1994,

Recalling the Ministerial Declaration adopted at Punta del Este, Uruguay on 20 September 1986 to launch the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations,

Recalling the progress achieved at the Ministerial meetings held at Montreal, Canada and Brussels, Belgium in December of 1988 and 1990 respectively,

Noting that the negotiations were substantially concluded on 15 December 1993,

Determined to build upon the success of the Uruguay Round through the participation of their economies in the world trading system, based upon open, market-oriented policies and the commitments set out in the Uruguay Round Agreements and Decisions,

Have today adopted the following:

DECLARATION

1. Ministers salute the historic achievement represented by the conclusion of the Round, which they believe will strengthen the world economy and lead to more trade, investment, employment and income growth throughout the world. In particular, they welcome:

- the stronger and clearer legal framework they have adopted for the conduct of international trade, including a more effective and reliable dispute settlement mechanism,

- the global reduction by 40 per cent of tariffs and wider market-opening agreements on goods, and the increased predictability and security represented by a major expansion in the scope of tariff commitments, and

- the establishment of a multilateral framework of disciplines for trade in services and for the protection of trade-related intellectual property rights, as well as the reinforced multilateral trade provisions in agriculture and in textiles and clothing.

2. Ministers affirm that the establishment of the World Trade Organization (WTO) ushers in a new era of global economic cooperation, reflecting the widespread desire to operate in a fairer and more open multilateral trading system for the benefit and welfare of their peoples. Ministers express their determination to resist protectionist pressures of all kinds. They believe that the trade liberalization and strengthened rules achieved in the Uruguay Round will lead to a progressively more open world trading environment. Ministers undertake, with immediate effect and until the entry into force of the WTO, not to take any trade measures that would undermine or adversely affect the results of the Uruguay Round negotiations or their implementation.

3. Ministers confirm their resolution to strive for greater global coherence of policies in the fields of trade, money and finance, including cooperation between the WTO, the IMF and the World Bank for that purpose.

4. Ministers welcome the fact that participation in the Uruguay Round was considerably wider than in any previous multilateral trade negotiation and, in particular, that developing countries played a notably active rŁle in it. This has marked a historic step towards a more balanced and integrated global trade partnership. Ministers note that during the period these negotiations were underway significant measures of economic reform and autonomous trade liberalization were implemented in many developing countries and formerly centrally planned economies.

5. Ministers recall that the results of the negotiations embody provisions conferring differential and more favourable treatment for developing economies, including special attention to the particular situation of least-developed countries. Ministers recognize the importance of the implementation of these provisions for the least-developed countries and declare their intention to continue to assist and facilitate the expansion of their trade and investment opportunities. They agree to keep under regular review by the Ministerial Conference and the appropriate organs of the WTO the impact of the results of the Round on the least-developed countries as well as on the net food-importing developing countries, with a view to fostering positive measures to enable them to achieve their development objectives. Ministers recognize the need for strengthening the capability of the GATT and the WTO to provide increased technical assistance in their areas of competence, and in particular to substantially expand its provision to the least-developed countries.

6. Ministers declare that their signature of the "Final Act Embodying the Results of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations" and their adoption of associated Ministerial Decisions initiates the transition from the GATT to the WTO. They have in particular established a Preparatory Committee to lay the ground for the entry into force of the WTO Agreement and commit themselves to seek to complete all steps necessary to ratify the WTO Agreement so that it can enter into force by 1 January 1995 or as early as possible thereafter. Ministers have furthermore adopted a Decision on Trade and Environment.

7. Ministers express their sincere gratitude to His Majesty King Hassan II for his personal contribution to the success of this Ministerial Meeting, and to his Government and the people of Morocco for their warm hospitality and the excellent organization they have provided. The fact that this final Ministerial Meeting of the Uruguay Round has been held at Marrakesh is an additional manifestation of Morocco's commitment to an open world trading system and to its fullest integration to the global economy.

8. With the adoption and signature of the Final Act and the opening for acceptance of the WTO Agreement, Ministers declare the work of the Trade Negotiations Committee to be complete and the Uruguay Round formally concluded.

FINAL ACT EMBODYING THE RESULTS OF THE URUGUAY ROUND OF MULTILATERAL TRADE NEGOTIATIONS

1. Having met in order to conclude the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations, representatives of the governments and of the European Communities, members of the Trade Negotiations Committee, agree that the Agreement Establishing the World Trade Organization (referred to in this Final Act as the "WTO Agreement"), the Ministerial Declarations and Decisions, and the Understanding on Commitments in Financial Services, as annexed hereto, embody the results of their negotiations and form an integral part of this Final Act.

2. By signing the present Final Act, the representatives agree:

(a) to submit, as appropriate, the WTO Agreement for the consideration of their respective competent authorities with a view to seeking approval of the Agreement in accordance with their procedures; and

(b) to adopt the Ministerial Declarations and Decisions.

3. The representatives agree on the desirability of acceptance of the WTO Agreement by all participants in the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations (hereinafter referred to as "participants") with a view to its entry into force by 1 January 1995, or as early as possible thereafter. Not later than late 1994, Ministers will meet, in accordance with the final paragraph of the Punta del Este Ministerial Declaration, to decide on the international implementation of the results, including the timing of their entry into force.

4. The representatives agree that the WTO Agreement shall be open for acceptance as a whole, by signature or otherwise, by all participants pursuant to Article XIV thereof. The acceptance and entry into force of a Plurilateral Trade Agreement included in Annex 4 of the WTO Agreement shall be governed by the provisions of that Plurilateral Trade Agreement.

5. Before accepting the WTO Agreement, participants which are not contracting parties to the General Agreement on Tariffs and Trade must first have concluded negotiations for their accession to the General Agreement and become contracting parties thereto. For participants which are not contracting parties to the General Agreement as of the date of the Final Act, the Schedules are not definitive and shall be subsequently completed for the purpose of their accession to the General Agreement and acceptance of the WTO Agreement.

6. This Final Act and the texts annexed hereto shall be deposited with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the General Agreement on Tariffs and Trade who shall promptly furnish to each participant a certified copy thereof.

DONE at Marrakesh this fifteenth day of April one thousand nine hundred and ninety-four, in a single copy, in the English, French and Spanish languages, each text being authentic.

MARRAKESH AGREEMENT ESTABLISHING THE WORLD TRADE ORGANIZATION

The Parties to this Agreement,

Recognizing that their relations in the field of trade and economic endeavour should be conducted with a view to raising standards of living, ensuring full employment and a large and steadily growing volume of real income and effective demand, and expanding the production of and trade in goods and services, while allowing for the optimal use of the world's resources in accordance with the objective of sustainable development, seeking both to protect and preserve the environment and to enhance the means for doing so in a manner consistent with their respective needs and concerns at different levels of economic development,

Recognizing further that there is need for positive efforts designed to ensure that developing countries, and especially the least developed among them, secure a share in the growth in international trade commensurate with the needs of their economic development,

Being desirous of contributing to these objectives by entering into reciprocal and mutually advantageous arrangements directed to the substantial reduction of tariffs and other barriers to trade and to the elimination of discriminatory treatment in international trade relations,

Resolved, therefore, to develop an integrated, more viable and durable multilateral trading system encompassing the General Agreement on Tariffs and Trade, the results of past trade liberalization efforts, and all of the results of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations,

Determined to preserve the basic principles and to further the objectives underlying this multilateral trading system,

Agree as follows:

Article I

Establishment of the Organization

The World Trade Organization (hereinafter referred to as "the WTO") is hereby established.

Article II

Scope of the WTO

1. The WTO shall provide the common institutional framework for the conduct of trade relations among its Members in matters related to the agreements and associated legal instruments included in the Annexes to this Agreement.

2. The agreements and associated legal instruments included in Annexes 1, 2 and 3 (hereinafter referred to as "Multilateral Trade Agreements") are integral parts of this Agreement, binding on all Members.

3. The agreements and associated legal instruments included in Annex 4 (hereinafter referred to as "Plurilateral Trade Agreements") are also part of this Agreement for those Members that have accepted them, and are binding on those Members. The Plurilateral Trade Agreements do not create either obligations or rights for Members that have not accepted them.

4. The General Agreement on Tariffs and Trade 1994 as specified in Annex 1A (hereinafter referred to as "GATT 1994") is legally distinct from the General Agreement on Tariffs and Trade, dated 30 October 1947, annexed to the Final Act Adopted at the Conclusion of the Second Session of the Preparatory Committee of the United Nations Conference on Trade and Employment, as subsequently rectified, amended or modified (hereinafter referred to as "GATT 1947").

Article III

Functions of the WTO

1. The WTO shall facilitate the implementation, administration and operation, and further the objectives, of this Agreement and of the Multilateral Trade Agreements, and shall also provide the framework for the implementation, administration and operation of the Plurilateral Trade Agreements.

2. The WTO shall provide the forum for negotiations among its Members concerning their multilateral trade relations in matters dealt with under the agreements in the Annexes to this Agreement. The WTO may also provide a forum for further negotiations among its Members concerning their multilateral trade relations, and a framework for the implementation of the results of such negotiations, as may be decided by the Ministerial Conference.

3. The WTO shall administer the Understanding on Rules and Procedures Governing the Settlement of Disputes (hereinafter referred to as the "Dispute Settlement Understanding" or "DSU") in Annex 2 to this Agreement.

4. The WTO shall administer the Trade Policy Review Mechanism (hereinafter referred to as the "TPRM") provided for in Annex 3 to this Agreement.

5. With a view to achieving greater coherence in global economic policy-making, the WTO shall cooperate, as appropriate, with the International Monetary Fund and with the International Bank for Reconstruction and Development and its affiliated agencies.

Article IV

Structure of the WTO

1. There shall be a Ministerial Conference composed of representatives of all the Members, which shall meet at least once every two years. The Ministerial Conference shall carry out the functions of the WTO and take actions necessary to this effect. The Ministerial Conference shall have the authority to take decisions on all matters under any of the Multilateral Trade Agreements, if so requested by a Member, in accordance with the specific requirements for decision-making in this Agreement and in the relevant Multilateral Trade Agreement.

2. There shall be a General Council composed of representatives of all the Members, which shall meet as appropriate. In the intervals between meetings of the Ministerial Conference, its functions shall be conducted by the General Council. The General Council shall also carry out the functions assigned to it by this Agreement. The General Council shall establish its rules of procedure and approve the rules of procedure for the Committees provided for in paragraph 7.

3. The General Council shall convene as appropriate to discharge the responsibilities of the Dispute Settlement Body provided for in the Dispute Settlement Understanding. The Dispute Settlement Body may have its own chairman and shall establish such rules of procedure as it deems necessary for the fulfilment of those responsibilities.

4. The General Council shall convene as appropriate to discharge the responsibilities of the Trade Policy Review Body provided for in the TPRM. The Trade Policy Review Body may have its own chairman and shall establish such rules of procedure as it deems necessary for the fulfilment of those responsibilities.

5. There shall be a Council for Trade in Goods, a Council for Trade in Services and a Council for Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights (hereinafter referred to as the "Council for TRIPS"), which shall operate under the general guidance of the General Council. The Council for Trade in Goods shall oversee the functioning of the Multilateral Trade Agreements in Annex 1A. The Council for Trade in Services shall oversee the functioning of the General Agreement on Trade in Services (hereinafter referred to as "GATS"). The Council for TRIPS shall oversee the functioning of the Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights (hereinafter referred to as the "Agreement on TRIPS"). These Councils shall carry out the functions assigned to them by their respective agreements and by the General Council. They shall establish their respective rules of procedure subject to the approval of the General Council. Membership in these Councils shall be open to representatives of all Members. These Councils shall meet as necessary to carry out their functions.

6. The Council for Trade in Goods, the Council for Trade in Services and the Council for TRIPS shall establish subsidiary bodies as required. These subsidiary bodies shall establish their respective rules of procedure subject to the approval of their respective Councils.

7. The Ministerial Conference shall establish a Committee on Trade and Development, a Committee on Balance-of-Payments Restrictions and a Committee on Budget, Finance and Administration, which shall carry out the functions assigned to them by this Agreement and by the Multilateral Trade Agreements, and any additional functions assigned to them by the General Council, and may establish such additional Committees with such functions as it may deem appropriate. As part of its functions, the Committee on Trade and Development shall periodically review the special provisions in the Multilateral Trade Agreements in favour of the least-developed country Members and report to the General Council for appropriate action. Membership in these Committees shall be open to representatives of all Members.

8. The bodies provided for under the Plurilateral Trade Agreements shall carry out the functions assigned to them under those Agreements and shall operate within the institutional framework of the WTO. These bodies shall keep the General Council informed of their activities on a regular basis.

Article V

Relations with Other Organizations

1. The General Council shall make appropriate arrangements for effective cooperation with other intergovernmental organizations that have responsibilities related to those of the WTO.

2. The General Council may make appropriate arrangements for consultation and cooperation with non-governmental organizations concerned with matters related to those of the WTO.

Article VI

The Secretariat

1. There shall be a Secretariat of the WTO (hereinafter referred to as "the Secretariat") headed by a Director-General.

2. The Ministerial Conference shall appoint the Director-General and adopt regulations setting out the powers, duties, conditions of service and term of office of the Director-General.

3. The Director-General shall appoint the members of the staff of the Secretariat and determine their duties and conditions of service in accordance with regulations adopted by the Ministerial Conference.

4. The responsibilities of the Director-General and of the staff of the Secretariat shall be exclusively international in character. In the discharge of their duties, the Director-General and the staff of the Secretariat shall not seek or accept instructions from any government or any other authority external to the WTO. They shall refrain from any action which might adversely reflect on their position as international officials. The Members of the WTO shall respect the international character of the responsibilities of the Director-General and of the staff of the Secretariat and shall not seek to influence them in the discharge of their duties.

Article VII

Budget and Contributions

1. The Director-General shall present to the Committee on Budget, Finance and Administration the annual budget estimate and financial statement of the WTO. The Committee on Budget, Finance and Administration shall review the annual budget estimate and the financial statement presented by the Director-General and make recommendations thereon to the General Council. The annual budget estimate shall be subject to approval by the General Council.

2. The Committee on Budget, Finance and Administration shall propose to the General Council financial regulations which shall include provisions setting out:

(a) the scale of contributions apportioning the expenses of the WTO among its Members; and

(b) the measures to be taken in respect of Members in arrears.

The financial regulations shall be based, as far as practicable, on the regulations and practices of GATT 1947.

3. The General Council shall adopt the financial regulations and the annual budget estimate by a two-thirds majority comprising more than half of the Members of the WTO.

4. Each Member shall promptly contribute to the WTO its share in the expenses of the WTO in accordance with the financial regulations adopted by the General Council.

Article VIII

Status of the WTO

1. The WTO shall have legal personality, and shall be accorded by each of its Members such legal capacity as may be necessary for the exercise of its functions.

2. The WTO shall be accorded by each of its Members such privileges and immunities as are necessary for the exercise of its functions.

3. The officials of the WTO and the representatives of the Members shall similarly be accorded by each of its Members such privileges and immunities as are necessary for the independent exercise of their functions in connection with the WTO.

4. The privileges and immunities to be accorded by a Member to the WTO, its officials, and the representatives of its Members shall be similar to the privileges and immunities stipulated in the Convention on the Privileges and Immunities of the Specialized Agencies, approved by the General Assembly of the United Nations on 21 November 1947.

5. The WTO may conclude a headquarters agreement.

Article IX

Decision-Making

1. The WTO shall continue the practice of decision-making by consensus followed under GATT 1947.1 Except as otherwise provided, where a decision cannot be arrived at by consensus, the matter at issue shall be decided by voting. At meetings of the Ministerial Conference and the General Council, each Member of the WTO shall have one vote. Where the European Communities exercise their right to vote, they shall have a number of votes equal to the number of their member States2 which are Members of the WTO. Decisions of the Ministerial Conference and the General Council shall be taken by a majority of the votes cast, unless otherwise provided in this Agreement or in the relevant Multilateral Trade Agreement.3

2. The Ministerial Conference and the General Council shall have the exclusive authority to adopt interpretations of this Agreement and of the Multilateral Trade Agreements. In the case of an interpretation of a Multilateral Trade Agreement in Annex 1, they shall exercise their authority on the basis of a recommendation by the Council overseeing the functioning of that Agreement. The decision to adopt an interpretation shall be taken by a three-fourths majority of the Members. This paragraph shall not be used in a manner that would undermine the amendment provisions in Article X.

3. In exceptional circumstances, the Ministerial Conference may decide to waive an obligation imposed on a Member by this Agreement or any of the Multilateral Trade Agreements, provided that any such decision shall be taken by three fourths4 of the Members unless otherwise provided for in this paragraph.

(a) A request for a waiver concerning this Agreement shall be submitted to the Ministerial Conference for consideration pursuant to the practice of decision-making by consensus. The Ministerial Conference shall establish a time period, which shall not exceed 90 days, to consider the request. If consensus is not reached during the time period, any decision to grant a waiver shall be taken by three fourths4 of the Members.

(b) A request for a waiver concerning the Multilateral Trade Agreements in Annexes 1A or 1B or 1C and their annexes shall be submitted initially to the Council for Trade in Goods, the Council for Trade in Services or the Council for TRIPS, respectively, for consideration during a time period which shall not exceed 90 days. At the end of the time period, the relevant Council shall submit a report to the Ministerial Conference.

4. A decision by the Ministerial Conference granting a waiver shall state the exceptional circumstances justifying the decision, the terms and conditions governing the application of the waiver, and the date on which the waiver shall terminate. Any waiver granted for a period of more than one year shall be reviewed by the Ministerial Conference not later than one year after it is granted, and thereafter annually until the waiver terminates. In each review, the Ministerial Conference shall examine whether the exceptional circumstances justifying the waiver still exist and whether the terms and conditions attached to the waiver have been met. The Ministerial Conference, on the basis of the annual review, may extend, modify or terminate the waiver.

5. Decisions under a Plurilateral Trade Agreement, including any decisions on interpretations and waivers, shall be governed by the provisions of that Agreement.

Article X

Amendments

1. Any Member of the WTO may initiate a proposal to amend the provisions of this Agreement or the Multilateral Trade Agreements in Annex 1 by submitting such proposal to the Ministerial Conference. The Councils listed in paragraph 5 of Article IV may also submit to the Ministerial Conference proposals to amend the provisions of the corresponding Multilateral Trade Agreements in Annex 1 the functioning of which they oversee. Unless the Ministerial Conference decides on a longer period, for a period of 90 days after the proposal has been tabled formally at the Ministerial Conference any decision by the Ministerial Conference to submit the proposed amendment to the Members for acceptance shall be taken by consensus. Unless the provisions of paragraphs 2, 5 or 6 apply, that decision shall specify whether the provisions of paragraphs 3 or 4 shall apply. If consensus is reached, the Ministerial Conference shall forthwith submit the proposed amendment to the Members for acceptance. If consensus is not reached at a meeting of the Ministerial Conference within the established period, the Ministerial Conference shall decide by a two-thirds majority of the Members whether to submit the proposed amendment to the Members for acceptance. Except as provided in paragraphs 2, 5 and 6, the provisions of paragraph 3 shall apply to the proposed amendment, unless the Ministerial Conference decides by a three-fourths majority of the Members that the provisions of paragraph 4 shall apply.

2. Amendments to the provisions of this Article and to the provisions of the following Articles shall take effect only upon acceptance by all Members:

Article IX of this Agreement;

Articles I and II of GATT 1994;

Article II:1 of GATS;

Article 4 of the Agreement on TRIPS.

3. Amendments to provisions of this Agreement, or of the Multilateral Trade Agreements in Annexes 1A and 1C, other than those listed in paragraphs 2 and 6, of a nature that would alter the rights and obligations of the Members, shall take effect for the Members that have accepted them upon acceptance by two thirds of the Members and thereafter for each other Member upon acceptance by it. The Ministerial Conference may decide by a three-fourths majority of the Members that any amendment made effective under this paragraph is of such a nature that any Member which has not accepted it within a period specified by the Ministerial Conference in each case shall be free to withdraw from the WTO or to remain a Member with the consent of the Ministerial Conference.

4. Amendments to provisions of this Agreement or of the Multilateral Trade Agreements in Annexes 1A and 1C, other than those listed in paragraphs 2 and 6, of a nature that would not alter the rights and obligations of the Members, shall take effect for all Members upon acceptance by two thirds of the Members.

5. Except as provided in paragraph 2 above, amendments to Parts I, II and III of GATS and the respective annexes shall take effect for the Members that have accepted them upon acceptance by two thirds of the Members and thereafter for each Member upon acceptance by it. The Ministerial Conference may decide by a three-fourths majority of the Members that any amendment made effective under the preceding provision is of such a nature that any Member which has not accepted it within a period specified by the Ministerial Conference in each case shall be free to withdraw from the WTO or to remain a Member with the consent of the Ministerial Conference. Amendments to Parts IV, V and VI of GATS and the respective annexes shall take effect for all Members upon acceptance by two thirds of the Members.

6. Notwithstanding the other provisions of this Article, amendments to the Agreement on TRIPS meeting the requirements of paragraph 2 of Article 71 thereof may be adopted by the Ministerial Conference without further formal acceptance process.

7. Any Member accepting an amendment to this Agreement or to a Multilateral Trade Agreement in Annex 1 shall deposit an instrument of acceptance with the Director-General of the WTO within the period of acceptance specified by the Ministerial Conference.

8. Any Member of the WTO may initiate a proposal to amend the provisions of the Multilateral Trade Agreements in Annexes 2 and 3 by submitting such proposal to the Ministerial Conference. The decision to approve amendments to the Multilateral Trade Agreement in Annex 2 shall be made by consensus and these amendments shall take effect for all Members upon approval by the Ministerial Conference. Decisions to approve amendments to the Multilateral Trade Agreement in Annex 3 shall take effect for all Members upon approval by the Ministerial Conference.

9. The Ministerial Conference, upon the request of the Members parties to a trade agreement, may decide exclusively by consensus to add that agreement to Annex 4. The Ministerial Conference, upon the request of the Members parties to a Plurilateral Trade Agreement, may decide to delete that Agreement from Annex 4.

10. Amendments to a Plurilateral Trade Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement.

Article XI

Original Membership

1. The contracting parties to GATT 1947 as of the date of entry into force of this Agreement, and the European Communities, which accept this Agreement and the Multilateral Trade Agreements and for which Schedules of Concessions and Commitments are annexed to GATT 1994 and for which Schedules of Specific Commitments are annexed to GATS shall become original Members of the WTO.

2. The least-developed countries recognized as such by the United Nations will only be required to undertake commitments and concessions to the extent consistent with their individual development, financial and trade needs or their administrative and institutional capabilities.

Article XII

Accession

1. Any State or separate customs territory possessing full autonomy in the conduct of its external commercial relations and of the other matters provided for in this Agreement and the Multilateral Trade Agreements may accede to this Agreement, on terms to be agreed between it and the WTO. Such accession shall apply to this Agreement and the Multilateral Trade Agreements annexed thereto.

2. Decisions on accession shall be taken by the Ministerial Conference. The Ministerial Conference shall approve the agreement on the terms of accession by a two-thirds majority of the Members of the WTO.

3. Accession to a Plurilateral Trade Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement.

Article XIII

Non-Application of Multilateral Trade Agreements between Particular Members

1. This Agreement and the Multilateral Trade Agreements in Annexes 1 and 2 shall not apply as between any Member and any other Member if either of the Members, at the time either becomes a Member, does not consent to such application.

2. Paragraph 1 may be invoked between original Members of the WTO which were contracting parties to GATT 1947 only where Article XXXV of that Agreement had been invoked earlier and was effective as between those contracting parties at the time of entry into force for them of this Agreement.

3. Paragraph 1 shall apply between a Member and another Member which has acceded under Article XII only if the Member not consenting to the application has so notified the Ministerial Conference before the approval of the agreement on the terms of accession by the Ministerial Conference.

4. The Ministerial Conference may review the operation of this Article in particular cases at the request of any Member and make appropriate recommendations.

5. Non-application of a Plurilateral Trade Agreement between parties to that Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement.

Article XIV

Acceptance, Entry into Force and Deposit

1. This Agreement shall be open for acceptance, by signature or otherwise, by contracting parties to GATT 1947, and the European Communities, which are eligible to become original Members of the WTO in accordance with Article XI of this Agreement. Such acceptance shall apply to this Agreement and the Multilateral Trade Agreements annexed hereto. This Agreement and the Multilateral Trade Agreements annexed hereto shall enter into force on the date determined by Ministers in accordance with paragraph 3 of the Final Act Embodying the Results of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations and shall remain open for acceptance for a period of two years following that date unless the Ministers decide otherwise. An acceptance following the entry into force of this Agreement shall enter into force on the 30th day following the date of such acceptance.

2. A Member which accepts this Agreement after its entry into force shall implement those concessions and obligations in the Multilateral Trade Agreements that are to be implemented over a period of time starting with the entry into force of this Agreement as if it had accepted this Agreement on the date of its entry into force.

3. Until the entry into force of this Agreement, the text of this Agreement and the Multilateral Trade Agreements shall be deposited with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947. The Director-General shall promptly furnish a certified true copy of this Agreement and the Multilateral Trade Agreements, and a notification of each acceptance thereof, to each government and the European Communities having accepted this Agreement. This Agreement and the Multilateral Trade Agreements, and any amendments thereto, shall, upon the entry into force of this Agreement, be deposited with the Director-General of the WTO.

4. The acceptance and entry into force of a Plurilateral Trade Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement. Such Agreements shall be deposited with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947. Upon the entry into force of this Agreement, such Agreements shall be deposited with the Director-General of the WTO.

Article XV

Withdrawal

1. Any Member may withdraw from this Agreement. Such withdrawal shall apply both to this Agreement and the Multilateral Trade Agreements and shall take effect upon the expiration of six months from the date on which written notice of withdrawal is received by the Director-General of the WTO.

2. Withdrawal from a Plurilateral Trade Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement.

Article XVI

Miscellaneous Provisions

1. Except as otherwise provided under this Agreement or the Multilateral Trade Agreements, the WTO shall be guided by the decisions, procedures and customary practices followed by the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947 and the bodies established in the framework of GATT 1947.

2. To the extent practicable, the Secretariat of GATT 1947 shall become the Secretariat of the WTO, and the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947, until such time as the Ministerial Conference has appointed a Director-General in accordance with paragraph 2 of Article VI of this Agreement, shall serve as Director-General of the WTO.

3. In the event of a conflict between a provision of this Agreement and a provision of any of the Multilateral Trade Agreements, the provision of this Agreement shall prevail to the extent of the conflict.

4. Each Member shall ensure the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with its obligations as provided in the annexed Agreements.

5. No reservations may be made in respect of any provision of this Agreement. Reservations in respect of any of the provisions of the Multilateral Trade Agreements may only be made to the extent provided for in those Agreements. Reservations in respect of a provision of a Plurilateral Trade Agreement shall be governed by the provisions of that Agreement.

6. This Agreement shall be registered in accordance with the provisions of Article 102 of the Charter of the United Nations.

DONE at Marrakesh this fifteenth day of April one thousand nine hundred and ninety-four, in a single copy, in the English, French and Spanish languages, each text being authentic.

Explanatory Notes

The terms "country" or "countries" as used in this Agreement and the Multilateral Trade Agreements are to be understood to include any separate customs territory Member of the WTO.

In the case of a separate customs territory Member of the WTO, where an expression in this Agreement and the Multilateral Trade Agreements is qualified by the term "national", such expression shall be read as pertaining to that customs territory, unless otherwise specified.

___________________________________

1 The body concerned shall be deemed to have decided by consensus on a matter submitted for its consideration, if no Member, present at the meeting when the decision is taken, formally objects to the proposed decision.

2 The number of votes of the European Communities and their member States shall in no case exceed the number of the member States of the European Communities.

3 Decisions by the General Council when convened as the Dispute Settlement Body shall be taken only in accordance with the provisions of paragraph 4 of Article 2 of the Dispute Settlement Understanding.

4 A decision to grant a waiver in respect of any obligation subject to a transition period or a period for staged implementation that the requesting Member has not performed by the end of the relevant period shall be taken only by consensus.

Annex 1A

Multilateral Agreements On Trade In Goods

General interpretative note to Annex 1A:

In the event of conflict between a provision of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994 and a provision of another agreement in Annex 1A to the Agreement Establishing the World Trade Organization (referred to in the agreements in Annex 1A as the "WTO Agreement"), the provision of the other agreement shall prevail to the extent of the conflict.

General Agreement On Tariffs And Trade 1994

1. The General Agreement on Tariffs and Trade 1994 ("GATT 1994") shall consist of:

(a) the provisions in the General Agreement on Tariffs and Trade, dated 30 October 1947, annexed to the Final Act Adopted at the Conclusion of the Second Session of the Preparatory Committee of the United Nations Conference on Trade and Employment (excluding the Protocol of Provisional Application), as rectified, amended or modified by the terms of legal instruments which have entered into force before the date of entry into force of the WTO Agreement;

(b) the provisions of the legal instruments set forth below that have entered into force under the GATT 1947 before the date of entry into force of the WTO Agreement:

(i) protocols and certifications relating to tariff concessions;

(ii) protocols of accession (excluding the provisions (a) concerning provisional application and withdrawal of provisional application and (b) providing that Part II of GATT 1947 shall be applied provisionally to the fullest extent not inconsistent with legislation existing on the date of the Protocol);

(iii) decisions on waivers granted under Article XXV of GATT 1947 and still in force on the date of entry into force of the WTO Agreement1;

(iv) other decisions of the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947;

(c) the Understandings set forth below:

(i) Understanding on the Interpretation of Article II:1(b) of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

(ii) Understanding on the Interpretation of Article XVII of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

(iii) Understanding on Balance-of-Payments Provisions of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

(iv) Understanding on the Interpretation of Article XXIV of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

(v) Understanding in Respect of Waivers of Obligations under the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

(vi) Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994; and

(d) the Marrakesh Protocol to GATT 1994.

2. Explanatory Notes

(a) The references to "contracting party" in the provisions of GATT 1994 shall be deemed to read "Member". The references to "less-developed contracting party" and "developed contracting party" shall be deemed to read "developing country Member" and "developed country Member". The references to "Executive Secretary" shall be deemed to read "Director-General of the WTO".

(b) The references to the CONTRACTING PARTIES acting jointly in Articles XV:1, XV:2, XV:8, XXXVIII and the Notes Ad Article XII and XVIII; and in the provisions on special exchange agreements in Articles XV:2, XV:3, XV:6, XV:7 and XV:9 of GATT 1994 shall be deemed to be references to the WTO. The other functions that the provisions of GATT 1994 assign to the CONTRACTING PARTIES acting jointly shall be allocated by the Ministerial Conference.

(c) (i) The text of GATT 1994 shall be authentic in English, French and Spanish.

(ii) The text of GATT 1994 in the French language shall be subject to the rectifications of terms indicated in Annex A to document MTN.TNC/41.

(iii) The authentic text of GATT 1994 in the Spanish language shall be the text in Volume IV of the Basic Instruments and Selected Documents series, subject to the rectifications of terms indicated in Annex B to document MTN.TNC/41.

3. (a) The provisions of Part II of GATT 1994 shall not apply to measures taken by a Member under specific mandatory legislation, enacted by that Member before it became a contracting party to GATT 1947, that prohibits the use, sale or lease of foreign-built or foreign-reconstructed vessels in commercial applications between points in national waters or the waters of an exclusive economic zone. This exemption applies to: (a) the continuation or prompt renewal of a non-conforming provision of such legislation; and (b) the amendment to a non-conforming provision of such legislation to the extent that the amendment does not decrease the conformity of the provision with Part II of GATT 1947. This exemption is limited to measures taken under legislation described above that is notified and specified prior to the date of entry into force of the WTO Agreement. If such legislation is subsequently modified to decrease its conformity with Part II of GATT 1994, it will no longer qualify for coverage under this paragraph.

(b) The Ministerial Conference shall review this exemption not later than five years after the date of entry into force of the WTO Agreement and thereafter every two years for as long as the exemption is in force for the purpose of examining whether the conditions which created the need for the exemption still prevail.

(c) A Member whose measures are covered by this exemption shall annually submit a detailed statistical notification consisting of a five-year moving average of actual and expected deliveries of relevant vessels as well as additional information on the use, sale, lease or repair of relevant vessels covered by this exemption.

(d) A Member that considers that this exemption operates in such a manner as to justify a reciprocal and proportionate limitation on the use, sale, lease or repair of vessels constructed in the territory of the Member invoking the exemption shall be free to introduce such a limitation subject to prior notification to the Ministerial Conference.

(e) This exemption is without prejudice to solutions concerning specific aspects of the legislation covered by this exemption negotiated in sectoral agreements or in other fora.

___________________________________

1 The waivers covered by this provision are listed in footnote 7 on pages 11 and 12 in Part II of document MTN/FA of 15 December 1993 and in MTN/FA/Corr.6 of 21 March 1994. The Ministerial Conference shall establish at its first session a revised list of waivers covered by this provision that adds any waivers granted under GATT 1947 after 15 December 1993 and before the date of entry into force of the WTO Agreement, and deletes the waivers which will have expired by that time.

Understanding On The Interpretation Of Article II:1(b) Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members hereby agree as follows:

1. In order to ensure transparency of the legal rights and obligations deriving from paragraph 1(b) of Article II, the nature and level of any "other duties or charges" levied on bound tariff items, as referred to in that provision, shall be recorded in the Schedules of concessions annexed to GATT 1994 against the tariff item to which they apply. It is understood that such recording does not change the legal character of "other duties or charges".

2. The date as of which "other duties or charges" are bound, for the purposes of Article II, shall be 15 April 1994. "Other duties or charges" shall therefore be recorded in the Schedules at the levels applying on this date. At each subsequent renegotiation of a concession or negotiation of a new concession the applicable date for the tariff item in question shall become the date of the incorporation of the new concession in the appropriate Schedule. However, the date of the instrument by which a concession on any particular tariff item was first incorporated into GATT 1947 or GATT 1994 shall also continue to be recorded in column 6 of the Loose-Leaf Schedules.

3. "Other duties or charges" shall be recorded in respect of all tariff bindings.

4. Where a tariff item has previously been the subject of a concession, the level of "other duties or charges" recorded in the appropriate Schedule shall not be higher than the level obtaining at the time of the first incorporation of the concession in that Schedule. It will be open to any Member to challenge the existence of an "other duty or charge", on the ground that no such "other duty or charge" existed at the time of the original binding of the item in question, as well as the consistency of the recorded level of any "other duty or charge" with the previously bound level, for a period of three years after the date of entry into force of the WTO Agreement or three years after the date of deposit with the Director-General of the WTO of the instrument incorporating the Schedule in question into GATT 1994, if that is a later date.

5. The recording of "other duties or charges" in the Schedules is without prejudice to their consistency with rights and obligations under GATT 1994 other than those affected by paragraph 4. All Members retain the right to challenge, at any time, the consistency of any "other duty or charge" with such obligations.

6. For the purposes of this Understanding, the provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply.

7. "Other duties or charges" omitted from a Schedule at the time of deposit of the instrument incorporating the Schedule in question into GATT 1994 with, until the date of entry into force of the WTO Agreement, the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947 or, thereafter, with the Director-General of the WTO, shall not subsequently be added to it and any "other duty or charge" recorded at a level lower than that prevailing on the applicable date shall not be restored to that level unless such additions or changes are made within six months of the date of deposit of the instrument.

8. The decision in paragraph 2 regarding the date applicable to each concession for the purposes of paragraph 1(b) of Article II of GATT 1994 supersedes the decision regarding the applicable date taken on 26 March 1980 (BISD 27S/24).

Understanding On The Interpretation Of Article XVII Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members,

Noting that Article XVII provides for obligations on Members in respect of the activities of the state trading enterprises referred to in paragraph 1 of Article XVII, which are required to be consistent with the general principles of non-discriminatory treatment prescribed in GATT 1994 for governmental measures affecting imports or exports by private traders;

Noting further that Members are subject to their GATT 1994 obligations in respect of those governmental measures affecting state trading enterprises;

Recognizing that this Understanding is without prejudice to the substantive disciplines prescribed in Article XVII;

Hereby agree as follows:

1. In order to ensure the transparency of the activities of state trading enterprises, Members shall notify such enterprises to the Council for Trade in Goods, for review by the working party to be set up under paragraph 5, in accordance with the following working definition:

"Governmental and non-governmental enterprises, including marketing boards, which have been granted exclusive or special rights or privileges, including statutory or constitutional powers, in the exercise of which they influence through their purchases or sales the level or direction of imports or exports."

This notification requirement does not apply to imports of products for immediate or ultimate consumption in governmental use or in use by an enterprise as specified above and not otherwise for resale or use in the production of goods for sale.

2. Each Member shall conduct a review of its policy with regard to the submission of notifications on state trading enterprises to the Council for Trade in Goods, taking account of the provisions of this Understanding. In carrying out such a review, each Member should have regard to the need to ensure the maximum transparency possible in its notifications so as to permit a clear appreciation of the manner of operation of the enterprises notified and the effect of their operations on international trade.

3. Notifications shall be made in accordance with the questionnaire on state trading adopted on 24 May 1960 (BISD 9S/184-185), it being understood that Members shall notify the enterprises referred to in paragraph 1 whether or not imports or exports have in fact taken place.

4. Any Member which has reason to believe that another Member has not adequately met its notification obligation may raise the matter with the Member concerned. If the matter is not satisfactorily resolved it may make a counter-notification to the Council for Trade in Goods, for consideration by the working party set up under paragraph 5, simultaneously informing the Member concerned.

5. A working party shall be set up, on behalf of the Council for Trade in Goods, to review notifications and counter-notifications. In the light of this review and without prejudice to paragraph 4(c) of Article XVII, the Council for Trade in Goods may make recommendations with regard to the adequacy of notifications and the need for further information. The working party shall also review, in the light of the notifications received, the adequacy of the above-mentioned questionnaire on state trading and the coverage of state trading enterprises notified under paragraph 1. It shall also develop an illustrative list showing the kinds of relationships between governments and enterprises, and the kinds of activities, engaged in by these enterprises, which may be relevant for the purposes of Article XVII. It is understood that the Secretariat will provide a general background paper for the working party on the operations of state trading enterprises as they relate to international trade. Membership of the working party shall be open to all Members indicating their wish to serve on it. It shall meet within a year of the date of entry into force of the WTO Agreement and thereafter at least once a year. It shall report annually to the Council for Trade in Goods.1

___________________________________

1 The activities of this working party shall be coordinated with those of the working group provided for in Section III of the Ministerial Decision on Notification Procedures adopted on 15 April 1994.

Understanding On The Balance-Of-Payments Provisions Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members,

Recognizing the provisions of Articles XII and XVIII:B of GATT 1994 and of the Declaration on Trade Measures Taken for Balance-of-Payments Purposes adopted on 28 November 1979 (BISD 26S/205-209, referred to in this Understanding as the "1979 Declaration") and in order to clarify such provisions1;

Hereby agree as follows:

Application of Measures

1. Members confirm their commitment to announce publicly, as soon as possible, time-schedules for the removal of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes. It is understood that such time-schedules may be modified as appropriate to take into account changes in the balance-of-payments situation. Whenever a time-schedule is not publicly announced by a Member, that Member shall provide justification as to the reasons therefor.

2. Members confirm their commitment to give preference to those measures which have the least disruptive effect on trade. Such measures (referred to in this Understanding as "price-based measures") shall be understood to include import surcharges, import deposit requirements or other equivalent trade measures with an impact on the price of imported goods. It is understood that, notwithstanding the provisions of Article II, price-based measures taken for balance-of-payments purposes may be applied by a Member in excess of the duties inscribed in the Schedule of that Member. Furthermore, that Member shall indicate the amount by which the price-based measure exceeds the bound duty clearly and separately under the notification procedures of this Understanding.

3. Members shall seek to avoid the imposition of new quantitative restrictions for balance-of-payments purposes unless, because of a critical balance-of-payments situation, price-based measures cannot arrest a sharp deterioration in the external payments position. In those cases in which a Member applies quantitative restrictions, it shall provide justification as to the reasons why price-based measures are not an adequate instrument to deal with the balance-of-payments situation. A Member maintaining quantitative restrictions shall indicate in successive consultations the progress made in significantly reducing the incidence and restrictive effect of such measures. It is understood that not more than one type of restrictive import measure taken for balance-of-payments purposes may be applied on the same product.

4. Members confirm that restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes may only be applied to control the general level of imports and may not exceed what is necessary to address the balance-of-payments situation. In order to minimize any incidental protective effects, a Member shall administer restrictions in a transparent manner. The authorities of the importing Member shall provide adequate justification as to the criteria used to determine which products are subject to restriction. As provided in paragraph 3 of Article XII and paragraph 10 of Article XVIII, Members may, in the case of certain essential products, exclude or limit the application of surcharges applied across the board or other measures applied for balance-of-payments purposes. The term "essential products" shall be understood to mean products which meet basic consumption needs or which contribute to the Member's effort to improve its balance-of-payments situation, such as capital goods or inputs needed for production. In the administration of quantitative restrictions, a Member shall use discretionary licensing only when unavoidable and shall phase it out progressively. Appropriate justification shall be provided as to the criteria used to determine allowable import quantities or values.

Procedures for Balance-of-Payments Consultations

5. The Committee on Balance-of-Payments Restrictions (referred to in this Understanding as the "Committee") shall carry out consultations in order to review all restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes. The membership of the Committee is open to all Members indicating their wish to serve on it. The Committee shall follow the procedures for consultations on balance-of-payments restrictions approved on 28 April 1970 (BISD 18S/48-53, referred to in this Understanding as "full consultation procedures"), subject to the provisions set out below.

6. A Member applying new restrictions or raising the general level of its existing restrictions by a substantial intensification of the measures shall enter into consultations with the Committee within four months of the adoption of such measures. The Member adopting such measures may request that a consultation be held under paragraph 4(a) of Article XII or paragraph 12(a) of Article XVIII as appropriate. If no such request has been made, the Chairman of the Committee shall invite the Member to hold such a consultation. Factors that may be examined in the consultation would include, inter alia, the introduction of new types of restrictive measures for balance-of-payments purposes, or an increase in the level or product coverage of restrictions.

7. All restrictions applied for balance-of-payments purposes shall be subject to periodic review in the Committee under paragraph 4(b) of Article XII or under paragraph 12(b) of Article XVIII, subject to the possibility of altering the periodicity of consultations in agreement with the consulting Member or pursuant to any specific review procedure that may be recommended by the General Council.

8. Consultations may be held under the simplified procedures approved on 19 December 1972 (BISD 20S/47-49, referred to in this Understanding as "simplified consultation procedures") in the case of least-developed country Members or in the case of developing country Members which are pursuing liberalization efforts in conformity with the schedule presented to the Committee in previous consultations. Simplified consultation procedures may also be used when the Trade Policy Review of a developing country Member is scheduled for the same calendar year as the date fixed for the consultations. In such cases the decision as to whether full consultation procedures should be used will be made on the basis of the factors enumerated in paragraph 8 of the 1979 Declaration. Except in the case of least-developed country Members, no more than two successive consultations may be held under simplified consultation procedures.

Notification and Documentation

9. A Member shall notify to the General Council the introduction of or any changes in the application of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes, as well as any modifications in time-schedules for the removal of such measures as announced under paragraph 1. Significant changes shall be notified to the General Council prior to or not later than 30 days after their announcement. On a yearly basis, each Member shall make available to the Secretariat a consolidated notification, including all changes in laws, regulations, policy statements or public notices, for examination by Members. Notifications shall include full information, as far as possible, at the tariff-line level, on the type of measures applied, the criteria used for their administration, product coverage and trade flows affected.

10. At the request of any Member, notifications may be reviewed by the Committee. Such reviews would be limited to the clarification of specific issues raised by a notification or examination of whether a consultation under paragraph 4(a) of Article XII or paragraph 12(a) of Article XVIII is required. Members which have reasons to believe that a restrictive import measure applied by another Member was taken for balance-of-payments purposes may bring the matter to the attention of the Committee. The Chairman of the Committee shall request information on the measure and make it available to all Members. Without prejudice to the right of any member of the Committee to seek appropriate clarifications in the course of consultations, questions may be submitted in advance for consideration by the consulting Member.

11. The consulting Member shall prepare a Basic Document for the consultations which, in addition to any other information considered to be relevant, should include: (a) an overview of the balance-of-payments situation and prospects, including a consideration of the internal and external factors having a bearing on the balance-of-payments situation and the domestic policy measures taken in order to restore equilibrium on a sound and lasting basis; (b) a full description of the restrictions applied for balance-of-payments purposes, their legal basis and steps taken to reduce incidental protective effects; (c) measures taken since the last consultation to liberalize import restrictions, in the light of the conclusions of the Committee; (d) a plan for the elimination and progressive relaxation of remaining restrictions. References may be made, when relevant, to the information provided in other notifications or reports made to the WTO. Under simplified consultation procedures, the consulting Member shall submit a written statement containing essential information on the elements covered by the Basic Document.

12. The Secretariat shall, with a view to facilitating the consultations in the Committee, prepare a factual background paper dealing with the different aspects of the plan for consultations. In the case of developing country Members, the Secretariat document shall include relevant background and analytical material on the incidence of the external trading environment on the balance-of-payments situation and prospects of the consulting Member. The technical assistance services of the Secretariat shall, at the request of a developing country Member, assist in preparing the documentation for the consultations.

Conclusions of Balance-of-Payments Consultations

13. The Committee shall report on its consultations to the General Council. When full consultation procedures have been used, the report should indicate the Committee's conclusions on the different elements of the plan for consultations, as well as the facts and reasons on which they are based. The Committee shall endeavour to include in its conclusions proposals for recommendations aimed at promoting the implementation of Articles XII and XVIII:B, the 1979 Declaration and this Understanding. In those cases in which a time-schedule has been presented for the removal of restrictive measures taken for balance-of-payments purposes, the General Council may recommend that, in adhering to such a time-schedule, a Member shall be deemed to be in compliance with its GATT 1994 obligations. Whenever the General Council has made specific recommendations, the rights and obligations of Members shall be assessed in the light of such recommendations. In the absence of specific proposals for recommendations by the General Council, the Committee's conclusions should record the different views expressed in the Committee. When simplified consultation procedures have been used, the report shall include a summary of the main elements discussed in the Committee and a decision on whether full consultation procedures are required.

___________________________________

1 Nothing in this Understanding is intended to modify the rights and obligations of Members under Articles XII or XVIII:B of GATT 1994. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked with respect to any matters arising from the application of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes.

Understanding On The Interpretation Of Article XXIV Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members,

Having regard to the provisions of Article XXIV of GATT 1994;

Recognizing that customs unions and free-trade areas have greatly increased in number and importance since the establishment of GATT 1947 and today cover a significant proportion of world trade;

Recognizing the contribution to the expansion of world trade that may be made by closer integration between the economies of the parties to such agreements;

Recognizing also that such contribution is increased if the elimination between the constituent territories of duties and other restrictive regulations of commerce extends to all trade, and diminished if any major sector of trade is excluded;

Reaffirming that the purpose of such agreements should be to facilitate trade between the constituent territories and not to raise barriers to the trade of other Members with such territories; and that in their formation or enlargement the parties to them should to the greatest possible extent avoid creating adverse effects on the trade of other Members;

Convinced also of the need to reinforce the effectiveness of the role of the Council for Trade in Goods in reviewing agreements notified under Article XXIV, by clarifying the criteria and procedures for the assessment of new or enlarged agreements, and improving the transparency of all Article XXIV agreements;

Recognizing the need for a common understanding of the obligations of Members under paragraph 12 of Article XXIV;

Hereby agree as follows:

1. Customs unions, free-trade areas, and interim agreements leading to the formation of a customs union or free-trade area, to be consistent with Article XXIV, must satisfy, inter alia , the provisions of paragraphs 5, 6, 7 and 8 of that Article.

Article XXIV:5

2. The evaluation under paragraph 5(a) of Article XXIV of the general incidence of the duties and other regulations of commerce applicable before and after the formation of a customs union shall in respect of duties and charges be based upon an overall assessment of weighted average tariff rates and of customs duties collected. This assessment shall be based on import statistics for a previous representative period to be supplied by the customs union, on a tariff-line basis and in values and quantities, broken down by WTO country of origin. The Secretariat shall compute the weighted average tariff rates and customs duties collected in accordance with the methodology used in the assessment of tariff offers in the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations. For this purpose, the duties and charges to be taken into consideration shall be the applied rates of duty. It is recognized that for the purpose of the overall assessment of the incidence of other regulations of commerce for which quantification and aggregation are difficult, the examination of individual measures, regulations, products covered and trade flows affected may be required.

3. The "reasonable length of time" referred to in paragraph 5(c) of Article XXIV should exceed 10 years only in exceptional cases. In cases where Members parties to an interim agreement believe that 10 years would be insufficient they shall provide a full explanation to the Council for Trade in Goods of the need for a longer period.

Article XXIV:6

4. Paragraph 6 of Article XXIV establishes the procedure to be followed when a Member forming a customs union proposes to increase a bound rate of duty. In this regard Members reaffirm that the procedure set forth in Article XXVIII, as elaborated in the guidelines adopted on 10 November 1980 (BISD 27S/26-28) and in the Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of GATT 1994, must be commenced before tariff concessions are modified or withdrawn upon the formation of a customs union or an interim agreement leading to the formation of a customs union.

5. These negotiations will be entered into in good faith with a view to achieving mutually satisfactory compensatory adjustment. In such negotiations, as required by paragraph 6 of Article XXIV, due account shall be taken of reductions of duties on the same tariff line made by other constituents of the customs union upon its formation. Should such reductions not be sufficient to provide the necessary compensatory adjustment, the customs union would offer compensation, which may take the form of reductions of duties on other tariff lines. Such an offer shall be taken into consideration by the Members having negotiating rights in the binding being modified or withdrawn. Should the compensatory adjustment remain unacceptable, negotiations should be continued. Where, despite such efforts, agreement in negotiations on compensatory adjustment under Article XXVIII as elaborated by the Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of GATT 1994 cannot be reached within a reasonable period from the initiation of negotiations, the customs union shall, nevertheless, be free to modify or withdraw the concessions; affected Members shall then be free to withdraw substantially equivalent concessions in accordance with Article XXVIII.

6. GATT 1994 imposes no obligation on Members benefiting from a reduction of duties consequent upon the formation of a customs union, or an interim agreement leading to the formation of a customs union, to provide compensatory adjustment to its constituents.

Review of Customs Unions and Free-Trade Areas

7. All notifications made under paragraph 7(a) of Article XXIV shall be examined by a working party in the light of the relevant provisions of GATT 1994 and of paragraph 1 of this Understanding. The working party shall submit a report to the Council for Trade in Goods on its findings in this regard. The Council for Trade in Goods may make such recommendations to Members as it deems appropriate.

8. In regard to interim agreements, the working party may in its report make appropriate recommendations on the proposed time-frame and on measures required to complete the formation of the customs union or free-trade area. It may if necessary provide for further review of the agreement.

9. Members parties to an interim agreement shall notify substantial changes in the plan and schedule included in that agreement to the Council for Trade in Goods and, if so requested, the Council shall examine the changes.

10. Should an interim agreement notified under paragraph 7(a) of Article XXIV not include a plan and schedule, contrary to paragraph 5(c) of Article XXIV, the working party shall in its report recommend such a plan and schedule. The parties shall not maintain or put into force, as the case may be, such agreement if they are not prepared to modify it in accordance with these recommendations. Provision shall be made for subsequent review of the implementation of the recommendations.

11. Customs unions and constituents of free-trade areas shall report periodically to the Council for Trade in Goods, as envisaged by the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947 in their instruction to the GATT 1947 Council concerning reports on regional agreements (BISD 18S/38), on the operation of the relevant agreement. Any significant changes and/or developments in the agreements should be reported as they occur.

Dispute Settlement

12. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked with respect to any matters arising from the application of those provisions of Article XXIV relating to customs unions, free-trade areas or interim agreements leading to the formation of a customs union or free-trade area.

Article XXIV:12

13. Each Member is fully responsible under GATT 1994 for the observance of all provisions of GATT 1994, and shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure such observance by regional and local governments and authorities within its territory.

14. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked in respect of measures affecting its observance taken by regional or local governments or authorities within the territory of a Member. When the Dispute Settlement Body has ruled that a provision of GATT 1994 has not been observed, the responsible Member shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure its observance. The provisions relating to compensation and suspension of concessions or other obligations apply in cases where it has not been possible to secure such observance.

15. Each Member undertakes to accord sympathetic consideration to and afford adequate opportunity for consultation regarding any representations made by another Member concerning measures affecting the operation of GATT 1994 taken within the territory of the former.

Understanding In Respect Of Waivers Of Obligations Under The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members hereby agree as follows:

1. A request for a waiver or for an extension of an existing waiver shall describe the measures which the Member proposes to take, the specific policy objectives which the Member seeks to pursue and the reasons which prevent the Member from achieving its policy objectives by measures consistent with its obligations under GATT 1994.

2. Any waiver in effect on the date of entry into force of the WTO Agreement shall terminate, unless extended in accordance with the procedures above and those of Article IX of the WTO Agreement, on the date of its expiry or two years from the date of entry into force of the WTO Agreement, whichever is earlier.

3. Any Member considering that a benefit accruing to it under GATT 1994 is being nullified or impaired as a result of:

(a) the failure of the Member to whom a waiver was granted to observe the terms or conditions of the waiver, or

(b) the application of a measure consistent with the terms and conditions of the waiver

may invoke the provisions of Article XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding.

Understanding On The Interpretation Of Article XXVIII Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members hereby agree as follows:

1. For the purposes of modification or withdrawal of a concession, the Member which has the highest ratio of exports affected by the concession (i.e. exports of the product to the market of the Member modifying or withdrawing the concession) to its total exports shall be deemed to have a principal supplying interest if it does not already have an initial negotiating right or a principal supplying interest as provided for in paragraph 1 of Article XXVIII. It is however agreed that this paragraph will be reviewed by the Council for Trade in Goods five years from the date of entry into force of the WTO Agreement with a view to deciding whether this criterion has worked satisfactorily in securing a redistribution of negotiating rights in favour of small and medium-sized exporting Members. If this is not the case, consideration will be given to possible improvements, including, in the light of the availability of adequate data, the adoption of a criterion based on the ratio of exports affected by the concession to exports to all markets of the product in question.

2. Where a Member considers that it has a principal supplying interest in terms of paragraph 1, it should communicate its claim in writing, with supporting evidence, to the Member proposing to modify or withdraw a concession, and at the same time inform the Secretariat. Paragraph 4 of the "Procedures for Negotiations under Article XXVIII" adopted on 10 November 1980 (BISD 27S/26-28) shall apply in these cases.

3. In the determination of which Members have a principal supplying interest (whether as provided for in paragraph 1 above or in paragraph 1 of Article XXVIII) or substantial interest, only trade in the affected product which has taken place on an MFN basis shall be taken into consideration. However, trade in the affected product which has taken place under non-contractual preferences shall also be taken into account if the trade in question has ceased to benefit from such preferential treatment, thus becoming MFN trade, at the time of the negotiation for the modification or withdrawal of the concession, or will do so by the conclusion of that negotiation.

4. When a tariff concession is modified or withdrawn on a new product (i.e. a product for which three years' trade statistics are not available) the Member possessing initial negotiating rights on the tariff line where the product is or was formerly classified shall be deemed to have an initial negotiating right in the concession in question. The determination of principal supplying and substantial interests and the calculation of compensation shall take into account, inter alia , production capacity and investment in the affected product in the exporting Member and estimates of export growth, as well as forecasts of demand for the product in the importing Member. For the purposes of this paragraph, "new product" is understood to include a tariff item created by means of a breakout from an existing tariff line.

5. Where a Member considers that it has a principal supplying or a substantial interest in terms of paragraph 4, it should communicate its claim in writing, with supporting evidence, to the Member proposing to modify or withdraw a concession, and at the same time inform the Secretariat. Paragraph 4 of the above-mentioned "Procedures for Negotiations under Article XXVIII" shall apply in these cases.

6. When an unlimited tariff concession is replaced by a tariff rate quota, the amount of compensation provided should exceed the amount of the trade actually affected by the modification of the concession. The basis for the calculation of compensation should be the amount by which future trade prospects exceed the level of the quota. It is understood that the calculation of future trade prospects should be based on the greater of:

(a) the average annual trade in the most recent representative three-year period, increased by the average annual growth rate of imports in that same period, or by 10 per cent, whichever is the greater; or

(b) trade in the most recent year increased by 10 per cent.

In no case shall a Member's liability for compensation exceed that which would be entailed by complete withdrawal of the concession.

7. Any Member having a principal supplying interest, whether as provided for in paragraph 1 above or in paragraph 1 of Article XXVIII, in a concession which is modified or withdrawn shall be accorded an initial negotiating right in the compensatory concessions, unless another form of compensation is agreed by the Members concerned.

Marrakesh Protocol To The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members,

Having carried out negotiations within the framework of GATT 1947, pursuant to the Ministerial Declaration on the Uruguay Round,

Hereby agree as follows:

1. The schedule annexed to this Protocol relating to a Member shall become a Schedule to GATT 1994 relating to that Member on the day on which the WTO Agreement enters into force for that Member. Any schedule submitted in accordance with the Ministerial Decision on Measures in Favour of Least-Developed Countries shall be deemed to be annexed to this Protocol.

2. The tariff reductions agreed upon by each Member shall be implemented in five equal rate reductions, except as may be otherwise specified in a Member's Schedule. The first such reduction shall be made effective on the date of entry into force of the WTO Agreement, each successive reduction shall be made effective on 1 January of each of the following years, and the final rate shall become effective no later than the date four years after the date of entry into force of the WTO Agreement, except as may be otherwise specified in that Member's Schedule. Unless otherwise specified in its Schedule, a Member that accepts the WTO Agreement after its entry into force shall, on the date that Agreement enters into force for it, make effective all rate reductions that have already taken place together with the reductions which it would under the preceding sentence have been obligated to make effective on 1 January of the year following, and shall make effective all remaining rate reductions on the schedule specified in the previous sentence. The reduced rate should in each stage be rounded off to the first decimal. For agricultural products, as defined in Article 2 of the Agreement on Agriculture, the staging of reductions shall be implemented as specified in the relevant parts of the schedules.

3. The implementation of the concessions and commitments contained in the schedules annexed to this Protocol shall, upon request, be subject to multilateral examination by the Members. This would be without prejudice to the rights and obligations of Members under Agreements in Annex 1A of the WTO Agreement.

4. After the schedule annexed to this Protocol relating to a Member has become a Schedule to GATT 1994 pursuant to the provisions of paragraph 1, such Member shall be free at any time to withhold or to withdraw in whole or in part the concession in such Schedule with respect to any product for which the principal supplier is any other Uruguay Round participant the schedule of which has not yet become a Schedule to GATT 1994. Such action can, however, only be taken after written notice of any such withholding or withdrawal of a concession has been given to the Council for Trade in Goods and after consultations have been held, upon request, with any Member, the relevant schedule relating to which has become a Schedule to GATT 1994 and which has a substantial interest in the product involved. Any concessions so withheld or withdrawn shall be applied on and after the day on which the schedule of the Member which has the principal supplying interest becomes a Schedule to GATT 1994.

5. (a) Without prejudice to the provisions of paragraph 2 of Article 4 of the Agreement on Agriculture, for the purpose of the reference in paragraphs 1(b) and 1(c) of Article II of GATT 1994 to the date of that Agreement, the applicable date in respect of each product which is the subject of a concession provided for in a schedule of concessions annexed to this Protocol shall be the date of this Protocol.

(b) For the purpose of the reference in paragraph 6(a) of Article II of GATT 1994 to the date of that Agreement, the applicable date in respect of a schedule of concessions annexed to this Protocol shall be the date of this Protocol.

6. In cases of modification or withdrawal of concessions relating to non-tariff measures as contained in Part III of the schedules, the provisions of Article XXVIII of GATT 1994 and the "Procedures for Negotiations under Article XXVIII" adopted on 10 November 1980 (BISD 27S/26-28) shall apply. This would be without prejudice to the rights and obligations of Members under GATT 1994.

7. In each case in which a schedule annexed to this Protocol results for any product in treatment less favourable than was provided for such product in the Schedules of GATT 1947 prior to the entry into force of the WTO Agreement, the Member to whom the schedule relates shall be deemed to have taken appropriate action as would have been otherwise necessary under the relevant provisions of Article XXVIII of GATT 1947 or 1994. The provisions of this paragraph shall apply only to Egypt, Peru, South Africa and Uruguay.

8. The Schedules annexed hereto are authentic in the English, French or Spanish language as specified in each Schedule.

9. The date of this Protocol is 15 April 1994.

Agreement On Agriculture

Members,

Having decided to establish a basis for initiating a process of reform of trade in agriculture in line with the objectives of the negotiations as set out in the Punta del Este Declaration;

Recalling that their long-term objective as agreed at the Mid-Term Review of the Uruguay Round "is to establish a fair and market-oriented agricultural trading system and that a reform process should be initiated through the negotiation of commitments on support and protection and through the establishment of strengthened and more operationally effective GATT rules and disciplines";

Recalling further that "the above-mentioned long-term objective is to provide for substantial progressive reductions in agricultural support and protection sustained over an agreed period of time, resulting in correcting and preventing restrictions and distortions in world agricultural markets";

Committed to achieving specific binding commitments in each of the following areas: market access; domestic support; export competition; and to reaching an agreement on sanitary and phytosanitary issues;

Having agreed that in implementing their commitments on market access, developed country Members would take fully into account the particular needs and conditions of developing country Members by providing for a greater improvement of opportunities and terms of access for agricultural products of particular interest to these Members, including the fullest liberalization of trade in tropical agricultural products as agreed at the Mid-Term Review, and for products of particular importance to the diversification of production from the growing of illicit narcotic crops;

Noting that commitments under the reform programme should be made in an equitable way among all Members, having regard to non-trade concerns, including food security and the need to protect the environment, having regard to the agreement that special and differential treatment for developing countries is an integral element of the negotiations, and taking into account the possible negative effects of the implementation of the reform programme on least-developed and net food-importing developing countries;

Hereby agree as follows:

Part I

Article 1

Definition of Terms

In this Agreement, unless the context otherwise requires:

(a) "Aggregate Measurement of Support" and "AMS" mean the annual level of support, expressed in monetary terms, provided for an agricultural product in favour of the producers of the basic agricultural product or non-product-specific support provided in favour of agricultural producers in general, other than support provided under programmes that qualify as exempt from reduction under Annex 2 to this Agreement, which is:

(i) with respect to support provided during the base period, specified in the relevant tables of supporting material incorporated by reference in Part IV of a Member's Schedule; and

(ii) with respect to support provided during any year of the implementation period and thereafter, calculated in accordance with the provisions of Annex 3 of this Agreement and taking into account the constituent data and methodology used in the tables of supporting material incorporated by reference in Part IV of the Member's Schedule;

(b) "basic agricultural product" in relation to domestic support commitments is defined as the product as close as practicable to the point of first sale as specified in a Member's Schedule and in the related supporting material;

(c) "budgetary outlays" or "outlays" includes revenue foregone;

(d) "Equivalent Measurement of Support" means the annual level of support, expressed in monetary terms, provided to producers of a basic agricultural product through the application of one or more measures, the calculation of which in accordance with the AMS methodology is impracticable, other than support provided under programmes that qualify as exempt from reduction under Annex 2 to this Agreement, and which is:

(i) with respect to support provided during the base period, specified in the relevant tables of supporting material incorporated by reference in Part IV of a Member's Schedule; and

(ii) with respect to support provided during any year of the implementation period and thereafter, calculated in accordance with the provisions of Annex 4 of this Agreement and taking into account the constituent data and methodology used in the tables of supporting material incorporated by reference in Part IV of the Member's Schedule;

(e) "export subsidies" refers to subsidies contingent upon export performance, including the export subsidies listed in Article 9 of this Agreement;

(f) "implementation period" means the six-year period commencing in the year 1995, except that, for the purposes of Article 13, it means the nine-year period commencing in 1995;

(g) "market access concessions" includes all market access commitments undertaken pursuant to this Agreement;

(h) "Total Aggregate Measurement of Support" and "Total AMS" mean the sum of all domestic support provided in favour of agricultural producers, calculated as the sum of all aggregate measurements of support for basic agricultural products, all non-product-specific aggregate measurements of support and all equivalent measurements of support for agricultural products, and which is:

(i) with respect to support provided during the base period (i.e. the "Base Total AMS") and the maximum support permitted to be provided during any year of the implementation period or thereafter (i.e. the "Annual and Final Bound Commitment Levels"), as specified in Part IV of a Member's Schedule; and

(ii) with respect to the level of support actually provided during any year of the implementation period and thereafter (i.e. the "Current Total AMS"), calculated in accordance with the provisions of this Agreement, including Article 6, and with the constituent data and methodology used in the tables of supporting material incorporated by reference in Part IV of the Member's Schedule;

(i) "year" in paragraph (f) above and in relation to the specific commitments of a Member refers to the calendar, financial or marketing year specified in the Schedule relating to that Member.

Article 2

Product Coverage

This Agreement applies to the products listed in Annex 1 to this Agreement, hereinafter referred to as agricultural products.

Part II

Article 3

Incorporation of Concessions and Commitments

1. The domestic support and export subsidy commitments in Part IV of each Member's Schedule constitute commitments limiting subsidization and are hereby made an integral part of GATT 1994.

2. Subject to the provisions of Article 6, a Member shall not provide support in favour of domestic producers in excess of the commitment levels specified in Section I of Part IV of its Schedule.

3. Subject to the provisions of paragraphs 2(b) and 4 of Article 9, a Member shall not provide export subsidies listed in paragraph 1 of Article 9 in respect of the agricultural products or groups of products specified in Section II of Part IV of its Schedule in excess of the budgetary outlay and quantity commitment levels specified therein and shall not provide such subsidies in respect of any agricultural product not specified in that Section of its Schedule.

Part III

Article 4

Market Access

1. Market access concessions contained in Schedules relate to bindings and reductions of tariffs, and to other market access commitments as specified therein.

2. Members shall not maintain, resort to, or revert to any measures of the kind which have been required to be converted into ordinary customs duties1, except as otherwise provided for in Article 5 and Annex 5.

Article 5

Special Safeguard Provisions

1. Notwithstanding the provisions of paragraph 1(b) of Article II of GATT 1994, any Member may take recourse to the provisions of paragraphs 4 and 5 below in connection with the importation of an agricultural product, in respect of which measures referred to in paragraph 2 of Article 4 of this Agreement have been converted into an ordinary customs duty and which is designated in its Schedule with the symbol "SSG" as being the subject of a concession in respect of which the provisions of this Article may be invoked, if:

(a) the volume of imports of that product entering the customs territory of the Member granting the concession during any year exceeds a trigger level which relates to the existing market access opportunity as set out in paragraph 4; or, but not concurrently:

(b) the price at which imports of that product may enter the customs territory of the Member granting the concession, as determined on the basis of the c.i.f. import price of the shipment concerned expressed in terms of its domestic currency, falls below a trigger price equal to the average 1986 to 1988 reference price2 for the product concerned.

2. Imports under current and minimum access commitments established as part of a concession referred to in paragraph 1 above shall be counted for the purpose of determining the volume of imports required for invoking the provisions of subparagraph 1(a) and paragraph 4, but imports under such commitments shall not be affected by any additional duty imposed under either subparagraph 1(a) and paragraph 4 or subparagraph 1(b) and paragraph 5 below.

3. Any supplies of the product in question which were en route on the basis of a contract settled before the additional duty is imposed under subparagraph 1(a) and paragraph 4 shall be exempted from any such additional duty, provided that they may be counted in the volume of imports of the product in question during the following year for the purposes of triggering the provisions of subparagraph 1(a) in that year.

4. Any additional duty imposed under subparagraph 1(a) shall only be maintained until the end of the year in which it has been imposed, and may only be levied at a level which shall not exceed one third of the level of the ordinary customs duty in effect in the year in which the action is taken. The trigger level shall be set according to the following schedule based on market access opportunities defined as imports as a percentage of the corresponding domestic consumption3 during the three preceding years for which data are available:

(a) where such market access opportunities for a product are less than or equal to 10 per cent, the base trigger level shall equal 125 per cent;

(b) where such market access opportunities for a product are greater than 10 per cent but less than or equal to 30 per cent, the base trigger level shall equal 110 per cent;

(c) where such market access opportunities for a product are greater than 30 per cent, the base trigger level shall equal 105 per cent.

In all cases the additional duty may be imposed in any year where the absolute volume of imports of the product concerned entering the customs territory of the Member granting the concession exceeds the sum of (x) the base trigger level set out above multiplied by the average quantity of imports during the three preceding years for which data are available and (y) the absolute volume change in domestic consumption of the product concerned in the most recent year for which data are available compared to the preceding year, provided that the trigger level shall not be less than 105 per cent of the average quantity of imports in (x) above.

5. The additional duty imposed under subparagraph 1(b) shall be set according to the following schedule:

(a) if the difference between the c.i.f. import price of the shipment expressed in terms of the domestic currency (hereinafter referred to as the "import price") and the trigger price as defined under that subparagraph is less than or equal to 10 per cent of the trigger price, no additional duty shall be imposed;

(b) if the difference between the import price and the trigger price (hereinafter referred to as the "difference") is greater than 10 per cent but less than or equal to 40 per cent of the trigger price, the additional duty shall equal 30 per cent of the amount by which the difference exceeds 10 per cent;

(c) if the difference is greater than 40 per cent but less than or equal to 60 per cent of the trigger price, the additional duty shall equal 50 per cent of the amount by which the difference exceeds 40 per cent, plus the additional duty allowed under (b);

(d) if the difference is greater than 60 per cent but less than or equal to 75 per cent, the additional duty shall equal 70 per cent of the amount by which the difference exceeds 60 per cent of the trigger price, plus the additional duties allowed under (b) and (c);

(e) if the difference is greater than 75 per cent of the trigger price, the additional duty shall equal 90 per cent of the amount by which the difference exceeds 75 per cent, plus the additional duties allowed under (b), (c) and (d).

6. For perishable and seasonal products, the conditions set out above shall be applied in such a manner as to take account of the specific characteristics of such products. In particular, shorter time periods under subparagraph 1(a) and paragraph 4 may be used in reference to the corresponding periods in the base period and different reference prices for different periods may be used under subparagraph 1(b).

7. The operation of the special safeguard shall be carried out in a transparent manner. Any Member taking action under subparagraph 1(a) above shall give notice in writing, including relevant data, to the Committee on Agriculture as far in advance as may be practicable and in any event within 10 days of the implementation of such action. In cases where changes in consumption volumes must be allocated to individual tariff lines subject to action under paragraph 4, relevant data shall include the information and methods used to allocate these changes. A Member taking action under paragraph 4 shall afford any interested Members the opportunity to consult with it in respect of the conditions of application of such action. Any Member taking action under subparagraph 1(b) above shall give notice in writing, including relevant data, to the Committee on Agriculture within 10 days of the implementation of the first such action or, for perishable and seasonal products, the first action in any period. Members undertake, as far as practicable, not to take recourse to the provisions of subparagraph 1(b) where the volume of imports of the products concerned are declining. In either case a Member taking such action shall afford any interested Members the opportunity to consult with it in respect of the conditions of application of such action.

8. Where measures are taken in conformity with paragraphs 1 through 7 above, Members undertake not to have recourse, in respect of such measures, to the provisions of paragraphs 1(a) and 3 of Article XIX of GATT 1994 or paragraph 2 of Article 8 of the Agreement on Safeguards.

9. The provisions of this Article shall remain in force for the duration of the reform process as determined under Article 20.

Part IV

Article 6

Domestic Support Commitments

1. The domestic support reduction commitments of each Member contained in Part IV of its Schedule shall apply to all of its domestic support measures in favour of agricultural producers with the exception of domestic measures which are not subject to reduction in terms of the criteria set out in this Article and in Annex 2 to this Agreement. The commitments are expressed in terms of Total Aggregate Measurement of Support and "Annual and Final Bound Commitment Levels".

2. In accordance with the Mid-Term Review Agreement that government measures of assistance, whether direct or indirect, to encourage agricultural and rural development are an integral part of the development programmes of developing countries, investment subsidies which are generally available to agriculture in developing country Members and agricultural input subsidies generally available to low-income or resource-poor producers in developing country Members shall be exempt from domestic support reduction commitments that would otherwise be applicable to such measures, as shall domestic support to producers in developing country Members to encourage diversification from growing illicit narcotic crops. Domestic support meeting the criteria of this paragraph shall not be required to be included in a Member's calculation of its Current Total AMS.

3. A Member shall be considered to be in compliance with its domestic support reduction commitments in any year in which its domestic support in favour of agricultural producers expressed in terms of Current Total AMS does not exceed the corresponding annual or final bound commitment level specified in Part IV of the Member's Schedule.

4. (a) A Member shall not be required to include in the calculation of its Current Total AMS and shall not be required to reduce:

(i) product-specific domestic support which would otherwise be required to be included in a Member's calculation of its Current AMS where such support does not exceed 5 per cent of that Member's total value of production of a basic agricultural product during the relevant year; and

(ii) non-product-specific domestic support which would otherwise be required to be included in a Member's calculation of its Current AMS where such support does not exceed 5 per cent of the value of that Member's total agricultural production.

(b) For developing country Members, the de minimis percentage under this paragraph shall be 10 per cent.

5. (a) Direct payments under production-limiting programmes shall not be subject to the commitment to reduce domestic support if:

(i) such payments are based on fixed area and yields; or

(ii) such payments are made on 85 per cent or less of the base level of production; or

(iii) livestock payments are made on a fixed number of head.

(b) The exemption from the reduction commitment for direct payments meeting the above criteria shall be reflected by the exclusion of the value of those direct payments in a Member's calculation of its Current Total AMS.

Article 7

General Disciplines on Domestic Support

1. Each Member shall ensure that any domestic support measures in favour of agricultural producers which are not subject to reduction commitments because they qualify under the criteria set out in Annex 2 to this Agreement are maintained in conformity therewith.

2. (a) Any domestic support measure in favour of agricultural producers, including any modification to such measure, and any measure that is subsequently introduced that cannot be shown to satisfy the criteria in Annex 2 to this Agreement or to be exempt from reduction by reason of any other provision of this Agreement shall be included in the Member's calculation of its Current Total AMS.

(b) Where no Total AMS commitment exists in Part IV of a Member's Schedule, the Member shall not provide support to agricultural producers in excess of the relevant de minimis level set out in paragraph 4 of Article 6.

Part V

Article 8

Export Competition Commitments

Each Member undertakes not to provide export subsidies otherwise than in conformity with this Agreement and with the commitments as specified in that Member's Schedule.

Article 9

Export Subsidy Commitments

1. The following export subsidies are subject to reduction commitments under this Agreement:

(a) the provision by governments or their agencies of direct subsidies, including payments-in-kind, to a firm, to an industry, to producers of an agricultural product, to a cooperative or other association of such producers, or to a marketing board, contingent on export performance;

(b) the sale or disposal for export by governments or their agencies of non-commercial stocks of agricultural products at a price lower than the comparable price charged for the like product to buyers in the domestic market;

(c) payments on the export of an agricultural product that are financed by virtue of governmental action, whether or not a charge on the public account is involved, including payments that are financed from the proceeds of a levy imposed on the agricultural product concerned or on an agricultural product from which the exported product is derived;

(d) the provision of subsidies to reduce the costs of marketing exports of agricultural products (other than widely available export promotion and advisory services) including handling, upgrading and other processing costs, and the costs of international transport and freight;

(e) internal transport and freight charges on export shipments, provided or mandated by governments, on terms more favourable than for domestic shipments;

(f) subsidies on agricultural products contingent on their incorporation in exported products.

2. (a) Except as provided in subparagraph (b), the export subsidy commitment levels for each year of the implementation period, as specified in a Member's Schedule, represent with respect to the export subsidies listed in paragraph 1 of this Article:

(i) in the case of budgetary outlay reduction commitments, the maximum level of expenditure for such subsidies that may be allocated or incurred in that year in respect of the agricultural product, or group of products, concerned; and

(ii) in the case of export quantity reduction commitments, the maximum quantity of an agricultural product, or group of products, in respect of which such export subsidies may be granted in that year.

(b) In any of the second through fifth years of the implementation period, a Member may provide export subsidies listed in paragraph 1 above in a given year in excess of the corresponding annual commitment levels in respect of the products or groups of products specified in Part IV of the Member's Schedule, provided that:

(i) the cumulative amounts of budgetary outlays for such subsidies, from the beginning of the implementation period through the year in question, does not exceed the cumulative amounts that would have resulted from full compliance with the relevant annual outlay commitment levels specified in the Member's Schedule by more than 3 per cent of the base period level of such budgetary outlays;

(ii) the cumulative quantities exported with the benefit of such export subsidies, from the beginning of the implementation period through the year in question, does not exceed the cumulative quantities that would have resulted from full compliance with the relevant annual quantity commitment levels specified in the Member's Schedule by more than 1.75 per cent of the base period quantities;

(iii) the total cumulative amounts of budgetary outlays for such export subsidies and the quantities benefiting from such export subsidies over the entire implementation period are no greater than the totals that would have resulted from full compliance with the relevant annual commitment levels specified in the Member's Schedule; and

(iv) the Member's budgetary outlays for export subsidies and the quantities benefiting from such subsidies, at the conclusion of the implementation period, are no greater than 64 per cent and 79 per cent of the 1986-1990 base period levels, respectively. For developing country Members these percentages shall be 76 and 86 per cent, respectively.

3. Commitments relating to limitations on the extension of the scope of export subsidization are as specified in Schedules.

4. During the implementation period, developing country Members shall not be required to undertake commitments in respect of the export subsidies listed in subparagraphs (d) and (e) of paragraph 1 above, provided that these are not applied in a manner that would circumvent reduction commitments.

Article 10

Prevention of Circumvention of Export Subsidy Commitments

1. Export subsidies not listed in paragraph 1 of Article 9 shall not be applied in a manner which results in, or which threatens to lead to, circumvention of export subsidy commitments; nor shall non-commercial transactions be used to circumvent such commitments.

2. Members undertake to work toward the development of internationally agreed disciplines to govern the provision of export credits, export credit guarantees or insurance programmes and, after agreement on such disciplines, to provide export credits, export credit guarantees or insurance programmes only in conformity therewith.

3. Any Member which claims that any quantity exported in excess of a reduction commitment level is not subsidized must establish that no export subsidy, whether listed in Article 9 or not, has been granted in respect of the quantity of exports in question.

4. Members donors of international food aid shall ensure:

(a) that the provision of international food aid is not tied directly or indirectly to commercial exports of agricultural products to recipient countries;

(b) that international food aid transactions, including bilateral food aid which is monetized, shall be carried out in accordance with the FAO "Principles of Surplus Disposal and Consultative Obligations", including, where appropriate, the system of Usual Marketing Requirements (UMRs); and

(c) that such aid shall be provided to the extent possible in fully grant form or on terms no less concessional than those provided for in Article IV of the Food Aid Convention 1986.

Article 11

Incorporated Products

In no case may the per-unit subsidy paid on an incorporated agricultural primary product exceed the per-unit export subsidy that would be payable on exports of the primary product as such.

Part VI

Article 12

Disciplines on Export Prohibitions and Restrictions

1. Where any Member institutes any new export prohibition or restriction on foodstuffs in accordance with paragraph 2(a) of Article XI of GATT 1994, the Member shall observe the following provisions:

(a) the Member instituting the export prohibition or restriction shall give due consideration to the effects of such prohibition or restriction on importing Members' food security;

(b) before any Member institutes an export prohibition or restriction, it shall give notice in writing, as far in advance as practicable, to the Committee on Agriculture comprising such information as the nature and the duration of such measure, and shall consult, upon request, with any other Member having a substantial interest as an importer with respect to any matter related to the measure in question. The Member instituting such export prohibition or restriction shall provide, upon request, such a Member with necessary information.

2. The provisions of this Article shall not apply to any developing country Member, unless the measure is taken by a developing country Member which is a net-food exporter of the specific foodstuff concerned.

Part VII

Article 13

Due Restraint

During the implementation period, notwithstanding the provisions of GATT 1994 and the Agreement on Subsidies and Countervailing Measures (referred to in this Article as the "Subsidies Agreement"):

(a) domestic support measures that conform fully to the provisions of Annex 2 to this Agreement shall be:

(i) non-actionable subsidies for purposes of countervailing duties4;

(ii) exempt from actions based on Article XVI of GATT 1994 and Part III of the Subsidies Agreement; and

(iii) exempt from actions based on non-violation nullification or impairment of the benefits of tariff concessions accruing to another Member under Article II of GATT 1994, in the sense of paragraph 1(b) of Article XXIII of GATT 1994;

(b) domestic support measures that conform fully to the provisions of Article 6 of this Agreement including direct payments that conform to the requirements of paragraph 5 thereof, as reflected in each Member's Schedule, as well as domestic support within de minimis levels and in conformity with paragraph 2 of Article 6, shall be:

(i) exempt from the imposition of countervailing duties unless a determination of injury or threat thereof is made in accordance with Article VI of GATT 1994 and Part V of the Subsidies Agreement, and due restraint shall be shown in initiating any countervailing duty investigations;

(ii) exempt from actions based on paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994 or Articles 5 and 6 of the Subsidies Agreement, provided that such measures do not grant support to a specific commodity in excess of that decided during the 1992 marketing year; and

(iii) exempt from actions based on non-violation nullification or impairment of the benefits of tariff concessions accruing to another Member under Article II of GATT 1994, in the sense of paragraph 1(b) of Article XXIII of GATT 1994, provided that such measures do not grant support to a specific commodity in excess of that decided during the 1992 marketing year;

(c) export subsidies that conform fully to the provisions of Part V of this Agreement, as reflected in each Member's Schedule, shall be:

(i) subject to countervailing duties only upon a determination of injury or threat thereof based on volume, effect on prices, or consequent impact in accordance with Article VI of GATT 1994 and Part V of the Subsidies Agreement, and due restraint shall be shown in initiating any countervailing duty investigations; and

(ii) exempt from actions based on Article XVI of GATT 1994 or Articles 3, 5 and 6 of the Subsidies Agreement.

Part VIII

Article 14

Sanitary and Phytosanitary Measures

Members agree to give effect to the Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures.

Part IX

Article 15

Special and Differential Treatment

1. In keeping with the recognition that differential and more favourable treatment for developing country Members is an integral part of the negotiation, special and differential treatment in respect of commitments shall be provided as set out in the relevant provisions of this Agreement and embodied in the Schedules of concessions and commitments.

2. Developing country Members shall have the flexibility to implement reduction commitments over a period of up to 10 years. Least-developed country Members shall not be required to undertake reduction commitments.

Part X

Article 16

Least-Developed and Net Food-Importing Developing Countries

1. Developed country Members shall take such action as is provided for within the framework of the Decision on Measures Concerning the Possible Negative Effects of the Reform Programme on Least-Developed and Net Food-Importing Developing Countries.

2. The Committee on Agriculture shall monitor, as appropriate, the follow-up to this Decision.

Part XI

Article 17

Committee on Agriculture

A Committee on Agriculture is hereby established.

Article 18

Review of the Implementation of Commitments

1. Progress in the implementation of commitments negotiated under the Uruguay Round reform programme shall be reviewed by the Committee on Agriculture.

2. The review process shall be undertaken on the basis of notifications submitted by Members in relation to such matters and at such intervals as shall be determined, as well as on the basis of such documentation as the Secretariat may be requested to prepare in order to facilitate the review process.

3. In addition to the notifications to be submitted under paragraph 2, any new domestic support measure, or modification of an existing measure, for which exemption from reduction is claimed shall be notified promptly. This notification shall contain details of the new or modified measure and its conformity with the agreed criteria as set out either in Article 6 or in Annex 2.

4. In the review process Members shall give due consideration to the influence of excessive rates of inflation on the ability of any Member to abide by its domestic support commitments.

5. Members agree to consult annually in the Committee on Agriculture with respect to their participation in the normal growth of world trade in agricultural products within the framework of the commitments on export subsidies under this Agreement.

6. The review process shall provide an opportunity for Members to raise any matter relevant to the implementation of commitments under the reform programme as set out in this Agreement.

7. Any Member may bring to the attention of the Committee on Agriculture any measure which it considers ought to have been notified by another Member.

Article 19

Consultation and Dispute Settlement

The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding, shall apply to consultations and the settlement of disputes under this Agreement.

Part XII

Article 20

Continuation of the Reform Process

Recognizing that the long-term objective of substantial progressive reductions in support and protection resulting in fundamental reform is an ongoing process, Members agree that negotiations for continuing the process will be initiated one year before the end of the implementation period, taking into account:

(a) the experience to that date from implementing the reduction commitments;

(b) the effects of the reduction commitments on world trade in agriculture;

(c) non-trade concerns, special and differential treatment to developing country Members, and the objective to establish a fair and market-oriented agricultural trading system, and the other objectives and concerns mentioned in the preamble to this Agreement; and

(d) what further commitments are necessary to achieve the above mentioned long-term objectives.

Part XIII

Article 21

Final Provisions

1. The provisions of GATT 1994 and of other Multilateral Trade Agreements in Annex 1A to the WTO Agreement shall apply subject to the provisions of this Agreement.

2. The Annexes to this Agreement are hereby made an integral part of this Agreement.

Annex 1

Product Coverage

1. This Agreement shall cover the following products:

(i) HS Chapters 1 to 24 less fish and fish products, plus*

(ii)HS Code2905.43(mannitol)
HS Code2905.44(sorbitol)
HS Heading33.01(essential oils)
HS Headings35.01 to 35.05(albuminoidal substances, modified starches, glues)
HS Code3809.10(finishing agents)
HS Code3823.60(sorbitol n.e.p.)
HS Headings41.01 to 41.03(hides and skins)
HS Heading43.01(raw furskins)
HS Headings50.01 to 50.03(raw silk and silk waste)
HS Headings51.01 to 51.03(wool and animal hair)
HS Headings52.01 to 52.03(raw cotton, waste and cotton carded or combed)
HS Heading53.01(raw flax)
HS Heading53.02(raw hemp)

2. The foregoing shall not limit the product coverage of the Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures.

*The product descriptions in round brackets are not necessarily exhaustive.

Annex 2

Domestic Support: The Basis For Exemption From The Reduction Commitments

1. Domestic support measures for which exemption from the reduction commitments is claimed shall meet the fundamental requirement that they have no, or at most minimal, trade-distorting effects or effects on production. Accordingly, all measures for which exemption is claimed shall conform to the following basic criteria:

(a) the support in question shall be provided through a publicly-funded government programme (including government revenue foregone) not involving transfers from consumers; and,

(b) the support in question shall not have the effect of providing price support to producers;

plus policy-specific criteria and conditions as set out below.

Government Service Programmes

2. General services

Policies in this category involve expenditures (or revenue foregone) in relation to programmes which provide services or benefits to agriculture or the rural community. They shall not involve direct payments to producers or processors. Such programmes, which include but are not restricted to the following list, shall meet the general criteria in paragraph 1 above and policy-specific conditions where set out below:

(a) research, including general research, research in connection with environmental programmes, and research programmes relating to particular products;

(b) pest and disease control, including general and product-specific pest and disease control measures, such as early-warning systems, quarantine and eradication;

(c) training services, including both general and specialist training facilities;

(d) extension and advisory services, including the provision of means to facilitate the transfer of information and the results of research to producers and consumers;

(e) inspection services, including general inspection services and the inspection of particular products for health, safety, grading or standardization purposes;

(f) marketing and promotion services, including market information, advice and promotion relating to particular products but excluding expenditure for unspecified purposes that could be used by sellers to reduce their selling price or confer a direct economic benefit to purchasers; and

(g) infrastructural services, including: electricity reticulation, roads and other means of transport, market and port facilities, water supply facilities, dams and drainage schemes, and infrastructural works associated with environmental programmes. In all cases the expenditure shall be directed to the provision or construction of capital works only, and shall exclude the subsidized provision of on-farm facilities other than for the reticulation of generally available public utilities. It shall not include subsidies to inputs or operating costs, or preferential user charges.

3. Public stockholding for food security purposes5

Expenditures (or revenue foregone) in relation to the accumulation and holding of stocks of products which form an integral part of a food security programme identified in national legislation. This may include government aid to private storage of products as part of such a programme.

The volume and accumulation of such stocks shall correspond to predetermined targets related solely to food security. The process of stock accumulation and disposal shall be financially transparent. Food purchases by the government shall be made at current market prices and sales from food security stocks shall be made at no less than the current domestic market price for the product and quality in question.

4. Domestic food aid6

Expenditures (or revenue foregone) in relation to the provision of domestic food aid to sections of the population in need.

Eligibility to receive the food aid shall be subject to clearly-defined criteria related to nutritional objectives. Such aid shall be in the form of direct provision of food to those concerned or the provision of means to allow eligible recipients to buy food either at market or at subsidized prices. Food purchases by the government shall be made at current market prices and the financing and administration of the aid shall be transparent.

5. Direct payments to producers

Support provided through direct payments (or revenue foregone, including payments in kind) to producers for which exemption from reduction commitments is claimed shall meet the basic criteria set out in paragraph 1 above, plus specific criteria applying to individual types of direct payment as set out in paragraphs 6 through 13 below. Where exemption from reduction is claimed for any existing or new type of direct payment other than those specified in paragraphs 6 through 13, it shall conform to criteria (b) through (e) in paragraph 6, in addition to the general criteria set out in paragraph 1.

6. Decoupled income support

(a) Eligibility for such payments shall be determined by clearly-defined criteria such as income, status as a producer or landowner, factor use or production level in a defined and fixed base period.

(b) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the type or volume of production (including livestock units) undertaken by the producer in any year after the base period.

(c) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the prices, domestic or international, applying to any production undertaken in any year after the base period.

(d) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the factors of production employed in any year after the base period.

(e) No production shall be required in order to receive such payments.

7. Government financial participation in income insurance and income safety-net programmes

(a) Eligibility for such payments shall be determined by an income loss, taking into account only income derived from agriculture, which exceeds 30 per cent of average gross income or the equivalent in net income terms (excluding any payments from the same or similar schemes) in the preceding three-year period or a three-year average based on the preceding five-year period, excluding the highest and the lowest entry. Any producer meeting this condition shall be eligible to receive the payments.

(b) The amount of such payments shall compensate for less than 70 per cent of the producer's income loss in the year the producer becomes eligible to receive this assistance.

(c) The amount of any such payments shall relate solely to income; it shall not relate to the type or volume of production (including livestock units) undertaken by the producer; or to the prices, domestic or international, applying to such production; or to the factors of production employed.

(d) Where a producer receives in the same year payments under this paragraph and under paragraph 8 (relief from natural disasters), the total of such payments shall be less than 100 per cent of the producer's total loss.

8. Payments (made either directly or by way of government financial participation in crop insurance schemes) for relief from natural disasters

(a) Eligibility for such payments shall arise only following a formal recognition by government authorities that a natural or like disaster (including disease outbreaks, pest infestations, nuclear accidents, and war on the territory of the Member concerned) has occurred or is occurring; and shall be determined by a production loss which exceeds 30 per cent of the average of production in the preceding three-year period or a three-year average based on the preceding five-year period, excluding the highest and the lowest entry.

(b) Payments made following a disaster shall be applied only in respect of losses of income, livestock (including payments in connection with the veterinary treatment of animals), land or other production factors due to the natural disaster in question.

(c) Payments shall compensate for not more than the total cost of replacing such losses and shall not require or specify the type or quantity of future production.

(d) Payments made during a disaster shall not exceed the level required to prevent or alleviate further loss as defined in criterion (b) above.

(e) Where a producer receives in the same year payments under this paragraph and under paragraph 7 (income insurance and income safety-net programmes), the total of such payments shall be less than 100 per cent of the producer's total loss.

9. Structural adjustment assistance provided through producer retirement programmes

(a) Eligibility for such payments shall be determined by reference to clearly defined criteria in programmes designed to facilitate the retirement of persons engaged in marketable agricultural production, or their movement to non-agricultural activities.

(b) Payments shall be conditional upon the total and permanent retirement of the recipients from marketable agricultural production.

10. Structural adjustment assistance provided through resource retirement programmes

(a) Eligibility for such payments shall be determined by reference to clearly defined criteria in programmes designed to remove land or other resources, including livestock, from marketable agricultural production.

(b) Payments shall be conditional upon the retirement of land from marketable agricultural production for a minimum of three years, and in the case of livestock on its slaughter or definitive permanent disposal.

(c) Payments shall not require or specify any alternative use for such land or other resources which involves the production of marketable agricultural products.

(d) Payments shall not be related to either the type or quantity of production or to the prices, domestic or international, applying to production undertaken using the land or other resources remaining in production.

11. Structural adjustment assistance provided through investment aids

(a) Eligibility for such payments shall be determined by reference to clearly-defined criteria in government programmes designed to assist the financial or physical restructuring of a producer's operations in response to objectively demonstrated structural disadvantages. Eligibility for such programmes may also be based on a clearly-defined government programme for the reprivatization of agricultural land.

(b) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the type or volume of production (including livestock units) undertaken by the producer in any year after the base period other than as provided for under criterion (e) below.

(c) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the prices, domestic or international, applying to any production undertaken in any year after the base period.

(d) The payments shall be given only for the period of time necessary for the realization of the investment in respect of which they are provided.

(e) The payments shall not mandate or in any way designate the agricultural products to be produced by the recipients except to require them not to produce a particular product.

(f) The payments shall be limited to the amount required to compensate for the structural disadvantage.

12. Payments under environmental programmes

(a) Eligibility for such payments shall be determined as part of a clearly-defined government environmental or conservation programme and be dependent on the fulfilment of specific conditions under the government programme, including conditions related to production methods or inputs.

(b) The amount of payment shall be limited to the extra costs or loss of income involved in complying with the government programme.

13. Payments under regional assistance programmes

(a) Eligibility for such payments shall be limited to producers in disadvantaged regions. Each such region must be a clearly designated contiguous geographical area with a definable economic and administrative identity, considered as disadvantaged on the basis of neutral and objective criteria clearly spelt out in law or regulation and indicating that the region's difficulties arise out of more than temporary circumstances.

(b) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the type or volume of production (including livestock units) undertaken by the producer in any year after the base period other than to reduce that production.

(c) The amount of such payments in any given year shall not be related to, or based on, the prices, domestic or international, applying to any production undertaken in any year after the base period.

(d) Payments shall be available only to producers in eligible regions, but generally available to all producers within such regions.

(e) Where related to production factors, payments shall be made at a degressive rate above a threshold level of the factor concerned.

(f) The payments shall be limited to the extra costs or loss of income involved in undertaking agricultural production in the prescribed area.

Annex 3

Domestic Support: Calculation Of Aggregate Measurement Of Support

1. Subject to the provisions of Article 6, an Aggregate Measurement of Support (AMS) shall be calculated on a product-specific basis for each basic agricultural product receiving market price support, non-exempt direct payments, or any other subsidy not exempted from the reduction commitment ("other non-exempt policies"). Support which is non-product specific shall be totalled into one non-product-specific AMS in total monetary terms.

2. Subsidies under paragraph 1 shall include both budgetary outlays and revenue foregone by governments or their agents.

3. Support at both the national and sub-national level shall be included.

4. Specific agricultural levies or fees paid by producers shall be deducted from the AMS.

5. The AMS calculated as outlined below for the base period shall constitute the base level for the implementation of the reduction commitment on domestic support.

6. For each basic agricultural product, a specific AMS shall be established, expressed in total monetary value terms.

7. The AMS shall be calculated as close as practicable to the point of first sale of the basic agricultural product concerned. Measures directed at agricultural processors shall be included to the extent that such measures benefit the producers of the basic agricultural products.

8. Market price support: market price support shall be calculated using the gap between a fixed external reference price and the applied administered price multiplied by the quantity of production eligible to receive the applied administered price. Budgetary payments made to maintain this gap, such as buying-in or storage costs, shall not be included in the AMS.

9. The fixed external reference price shall be based on the years 1986 to 1988 and shall generally be the average f.o.b. unit value for the basic agricultural product concerned in a net exporting country and the average c.i.f. unit value for the basic agricultural product concerned in a net importing country in the base period. The fixed reference price may be adjusted for quality differences as necessary.

10. Non-exempt direct payments: non-exempt direct payments which are dependent on a price gap shall be calculated either using the gap between the fixed reference price and the applied administered price multiplied by the quantity of production eligible to receive the administered price, or using budgetary outlays.

11. The fixed reference price shall be based on the years 1986 to 1988 and shall generally be the actual price used for determining payment rates.

12. Non-exempt direct payments which are based on factors other than price shall be measured using budgetary outlays.

13. Other non-exempt measures, including input subsidies and other measures such as marketing-cost reduction measures: the value of such measures shall be measured using government budgetary outlays or, where the use of budgetary outlays does not reflect the full extent of the subsidy concerned, the basis for calculating the subsidy shall be the gap between the price of the subsidized good or service and a representative market price for a similar good or service multiplied by the quantity of the good or service.

Annex 4

Domestic Support: Calculation Of Equivalent Measurement Of Support

1. Subject to the provisions of Article 6, equivalent measurements of support shall be calculated in respect of all basic agricultural products where market price support as defined in Annex 3 exists but for which calculation of this component of the AMS is not practicable. For such products the base level for implementation of the domestic support reduction commitments shall consist of a market price support component expressed in terms of equivalent measurements of support under paragraph 2 below, as well as any non-exempt direct payments and other non-exempt support, which shall be evaluated as provided for under paragraph 3 below. Support at both national and sub-national level shall be included.

2. The equivalent measurements of support provided for in paragraph 1 shall be calculated on a product-specific basis for all basic agricultural products as close as practicable to the point of first sale receiving market price support and for which the calculation of the market price support component of the AMS is not practicable. For those basic agricultural products, equivalent measurements of market price support shall be made using the applied administered price and the quantity of production eligible to receive that price or, where this is not practicable, on budgetary outlays used to maintain the producer price.

3. Where basic agricultural products falling under paragraph 1 are the subject of non-exempt direct payments or any other product-specific subsidy not exempted from the reduction commitment, the basis for equivalent measurements of support concerning these measures shall be calculations as for the corresponding AMS components (specified in paragraphs 10 through 13 of Annex 3).

4. Equivalent measurements of support shall be calculated on the amount of subsidy as close as practicable to the point of first sale of the basic agricultural product concerned. Measures directed at agricultural processors shall be included to the extent that such measures benefit the producers of the basic agricultural products. Specific agricultural levies or fees paid by producers shall reduce the equivalent measurements of support by a corresponding amount.

Annex 5

Special Treatment With Respect To Paragraph 2 Of Article 4

Section A

1. The provisions of paragraph 2 of Article 4 shall not apply with effect from the entry into force of the WTO Agreement to any primary agricultural product and its worked and/or prepared products ("designated products") in respect of which the following conditions are complied with (hereinafter referred to as "special treatment"):

(a) imports of the designated products comprised less than 3 per cent of corresponding domestic consumption in the base period 1986-1988 ("the base period");

(b) no export subsidies have been provided since the beginning of the base period for the designated products;

(c) effective production-restricting measures are applied to the primary agricultural product;

(d) such products are designated with the symbol "ST-Annex 5" in Section I-B of Part I of a Member's Schedule annexed to the Marrakesh Protocol, as being subject to special treatment reflecting factors of non-trade concerns, such as food security and environmental protection; and

(e) minimum access opportunities in respect of the designated products correspond, as specified in Section I-B of Part I of the Schedule of the Member concerned, to 4 per cent of base period domestic consumption of the designated products from the beginning of the first year of the implementation period and, thereafter, are increased by 0.8 per cent of corresponding domestic consumption in the base period per year for the remainder of the implementation period.

2. At the beginning of any year of the implementation period a Member may cease to apply special treatment in respect of the designated products by complying with the provisions of paragraph 6. In such a case, the Member concerned shall maintain the minimum access opportunities already in effect at such time and increase the minimum access opportunities by 0.4 per cent of corresponding domestic consumption in the base period per year for the remainder of the implementation period. Thereafter, the level of minimum access opportunities resulting from this formula in the final year of the implementation period shall be maintained in the Schedule of the Member concerned.

3. Any negotiation on the question of whether there can be a continuation of the special treatment as set out in paragraph 1 after the end of the implementation period shall be completed within the time-frame of the implementation period itself as a part of the negotiations set out in Article 20 of this Agreement, taking into account the factors of non-trade concerns.

4. If it is agreed as a result of the negotiation referred to in paragraph 3 that a Member may continue to apply the special treatment, such Member shall confer additional and acceptable concessions as determined in that negotiation.

5. Where the special treatment is not to be continued at the end of the implementation period, the Member concerned shall implement the provisions of paragraph 6. In such a case, after the end of the implementation period the minimum access opportunities for the designated products shall be maintained at the level of 8 per cent of corresponding domestic consumption in the base period in the Schedule of the Member concerned.

6. Border measures other than ordinary customs duties maintained in respect of the designated products shall become subject to the provisions of paragraph 2 of Article 4 with effect from the beginning of the year in which the special treatment ceases to apply. Such products shall be subject to ordinary customs duties, which shall be bound in the Schedule of the Member concerned and applied, from the beginning of the year in which special treatment ceases and thereafter, at such rates as would have been applicable had a reduction of at least 15 per cent been implemented over the implementation period in equal annual instalments. These duties shall be established on the basis of tariff equivalents to be calculated in accordance with the guidelines prescribed in the attachment hereto.

Section B

7. The provisions of paragraph 2 of Article 4 shall also not apply with effect from the entry into force of the WTO Agreement to a primary agricultural product that is the predominant staple in the traditional diet of a developing country Member and in respect of which the following conditions, in addition to those specified in paragraph 1(a) through 1(d), as they apply to the products concerned, are complied with:

(a) minimum access opportunities in respect of the products concerned, as specified in Section I-B of Part I of the Schedule of the developing country Member concerned, correspond to 1 per cent of base period domestic consumption of the products concerned from the beginning of the first year of the implementation period and are increased in equal annual instalments to 2 per cent of corresponding domestic consumption in the base period at the beginning of the fifth year of the implementation period. From the beginning of the sixth year of the implementation period, minimum access opportunities in respect of the products concerned correspond to 2 per cent of corresponding domestic consumption in the base period and are increased in equal annual instalments to 4 per cent of corresponding domestic consumption in the base period until the beginning of the 10th year. Thereafter, the level of minimum access opportunities resulting from this formula in the 10th year shall be maintained in the Schedule of the developing country Member concerned;

(b) appropriate market access opportunities have been provided for in other products under this Agreement.

8. Any negotiation on the question of whether there can be a continuation of the special treatment as set out in paragraph 7 after the end of the 10th year following the beginning of the implementation period shall be initiated and completed within the time-frame of the 10th year itself following the beginning of the implementation period.

9. If it is agreed as a result of the negotiation referred to in paragraph 8 that a Member may continue to apply the special treatment, such Member shall confer additional and acceptable concessions as determined in that negotiation.

10. In the event that special treatment under paragraph 7 is not to be continued beyond the 10th year following the beginning of the implementation period, the products concerned shall be subject to ordinary customs duties, established on the basis of a tariff equivalent to be calculated in accordance with the guidelines prescribed in the attachment hereto, which shall be bound in the Schedule of the Member concerned. In other respects, the provisions of paragraph 6 shall apply as modified by the relevant special and differential treatment accorded to developing country Members under this Agreement.

Attachment
to Annex 5

Guidelines for the Calculation of Tariff Equivalents for the Specific Purpose Specified in Paragraphs 6 and 10 of this Annex

1. The calculation of the tariff equivalents, whether expressed as ad valorem or specific rates, shall be made using the actual difference between internal and external prices in a transparent manner. Data used shall be for the years 1986 to 1988. Tariff equivalents:

(a) shall primarily be established at the four-digit level of the HS;

(b) shall be established at the six-digit or a more detailed level of the HS wherever appropriate;

(c) shall generally be established for worked and/or prepared products by multiplying the specific tariff equivalent(s) for the primary agricultural product(s) by the proportion(s) in value terms or in physical terms as appropriate of the primary agricultural product(s) in the worked and/or prepared products, and take account, where necessary, of any additional elements currently providing protection to industry.

2. External prices shall be, in general, actual average c.i.f. unit values for the importing country. Where average c.i.f. unit values are not available or appropriate, external prices shall be either:

(a) appropriate average c.i.f. unit values of a near country; or

(b) estimated from average f.o.b. unit values of (an) appropriate major exporter(s) adjusted by adding an estimate of insurance, freight and other relevant costs to the importing country.

3. The external prices shall generally be converted to domestic currencies using the annual average market exchange rate for the same period as the price data.

4. The internal price shall generally be a representative wholesale price ruling in the domestic market or an estimate of that price where adequate data is not available.

5. The initial tariff equivalents may be adjusted, where necessary, to take account of differences in quality or variety using an appropriate coefficient.

6. Where a tariff equivalent resulting from these guidelines is negative or lower than the current bound rate, the initial tariff equivalent may be established at the current bound rate or on the basis of national offers for that product.

7. Where an adjustment is made to the level of a tariff equivalent which would have resulted from the above guidelines, the Member concerned shall afford, on request, full opportunities for consultation with a view to negotiating appropriate solutions.

___________________________________

1 These measures include quantitative import restrictions, variable import levies, minimum import prices, discretionary import licensing, non-tariff measures maintained through state-trading enterprises, voluntary export restraints, and similar border measures other than ordinary customs duties, whether or not the measures are maintained under country-specific derogations from the provisions of GATT 1947, but not measures maintained under balance-of-payments provisions or under other general, non-agriculture-specific provisions of GATT 1994 or of the other Multilateral Trade Agreements in Annex 1A to the WTO Agreement.

2 The reference price used to invoke the provisions of this subparagraph shall, in general, be the average c.i.f. unit value of the product concerned, or otherwise shall be an appropriate price in terms of the quality of the product and its stage of processing. It shall, following its initial use, be publicly specified and available to the extent necessary to allow other Members to assess the additional duty that may be levied.

3 Where domestic consumption is not taken into account, the base trigger level under subparagraph 4(a) shall apply.

4 "Countervailing duties" where referred to in this Article are those covered by Article VI of GATT 1994 and Part V of the Agreement on Subsidies and Countervailing Measures.

5 For the purposes of paragraph 3 of this Annex, governmental stockholding programmes for food security purposes in developing countries whose operation is transparent and conducted in accordance with officially published objective criteria or guidelines shall be considered to be in conformity with the provisions of this paragraph, including programmes under which stocks of foodstuffs for food security purposes are acquired and released at administered prices, provided that the difference between the acquisition price and the external reference price is accounted for in the AMS.

5 & 6 For the purposes of paragraphs 3 and 4 of this Annex, the provision of foodstuffs at subsidized prices with the objective of meeting food requirements of urban and rural poor in developing countries on a regular basis at reasonable prices shall be considered to be in conformity with the provisions of this paragraph.

Agreement On The Application Of Sanitary And Phytosanitary Measures

Members,

Reaffirming that no Member should be prevented from adopting or enforcing measures necessary to protect human, animal or plant life or health, subject to the requirement that these measures are not applied in a manner which would constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination between Members where the same conditions prevail or a disguised restriction on international trade;

Desiring to improve the human health, animal health and phytosanitary situation in all Members;

Noting that sanitary and phytosanitary measures are often applied on the basis of bilateral agreements or protocols;

Desiring the establishment of a multilateral framework of rules and disciplines to guide the development, adoption and enforcement of sanitary and phytosanitary measures in order to minimize their negative effects on trade;

Recognizing the important contribution that international standards, guidelines and recommendations can make in this regard;

Desiring to further the use of harmonized sanitary and phytosanitary measures between Members, on the basis of international standards, guidelines and recommendations developed by the relevant international organizations, including the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootics, and the relevant international and regional organizations operating within the framework of the International Plant Protection Convention, without requiring Members to change their appropriate level of protection of human, animal or plant life or health;

Recognizing that developing country Members may encounter special difficulties in complying with the sanitary or phytosanitary measures of importing Members, and as a consequence in access to markets, and also in the formulation and application of sanitary or phytosanitary measures in their own territories, and desiring to assist them in their endeavours in this regard;

Desiring therefore to elaborate rules for the application of the provisions of GATT 1994 which relate to the use of sanitary or phytosanitary measures, in particular the provisions of Article XX(b)1;

Hereby agree as follows:

Article 1

General Provisions

1. This Agreement applies to all sanitary and phytosanitary measures which may, directly or indirectly, affect international trade. Such measures shall be developed and applied in accordance with the provisions of this Agreement.

2. For the purposes of this Agreement, the definitions provided in Annex A shall apply.

3. The annexes are an integral part of this Agreement.

4. Nothing in this Agreement shall affect the rights of Members under the Agreement on Technical Barriers to Trade with respect to measures not within the scope of this Agreement.

Article 2

Basic Rights and Obligations

1. Members have the right to take sanitary and phytosanitary measures necessary for the protection of human, animal or plant life or health, provided that such measures are not inconsistent with the provisions of this Agreement.

2. Members shall ensure that any sanitary or phytosanitary measure is applied only to the extent necessary to protect human, animal or plant life or health, is based on scientific principles and is not maintained without sufficient scientific evidence, except as provided for in paragraph 7 of Article 5.

3. Members shall ensure that their sanitary and phytosanitary measures do not arbitrarily or unjustifiably discriminate between Members where identical or similar conditions prevail, including between their own territory and that of other Members. Sanitary and phytosanitary measures shall not be applied in a manner which would constitute a disguised restriction on international trade.

4. Sanitary or phytosanitary measures which conform to the relevant provisions of this Agreement shall be presumed to be in accordance with the obligations of the Members under the provisions of GATT 1994 which relate to the use of sanitary or phytosanitary measures, in particular the provisions of Article XX(b).

Article 3

Harmonization

1. To harmonize sanitary and phytosanitary measures on as wide a basis as possible, Members shall base their sanitary or phytosanitary measures on international standards, guidelines or recommendations, where they exist, except as otherwise provided for in this Agreement, and in particular in paragraph 3.

2. Sanitary or phytosanitary measures which conform to international standards, guidelines or recommendations shall be deemed to be necessary to protect human, animal or plant life or health, and presumed to be consistent with the relevant provisions of this Agreement and of GATT 1994.

3. Members may introduce or maintain sanitary or phytosanitary measures which result in a higher level of sanitary or phytosanitary protection than would be achieved by measures based on the relevant international standards, guidelines or recommendations, if there is a scientific justification, or as a consequence of the level of sanitary or phytosanitary protection a Member determines to be appropriate in accordance with the relevant provisions of paragraphs 1 through 8 of Article 5.2 Notwithstanding the above, all measures which result in a level of sanitary or phytosanitary protection different from that which would be achieved by measures based on international standards, guidelines or recommendations shall not be inconsistent with any other provision of this Agreement.

4. Members shall play a full part, within the limits of their resources, in the relevant international organizations and their subsidiary bodies, in particular the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootics, and the international and regional organizations operating within the framework of the International Plant Protection Convention, to promote within these organizations the development and periodic review of standards, guidelines and recommendations with respect to all aspects of sanitary and phytosanitary measures.

5. The Committee on Sanitary and Phytosanitary Measures provided for in paragraphs 1 and 4 of Article 12 (referred to in this Agreement as the "Committee") shall develop a procedure to monitor the process of international harmonization and coordinate efforts in this regard with the relevant international organizations.

Article 4

Equivalence

1. Members shall accept the sanitary or phytosanitary measures of other Members as equivalent, even if these measures differ from their own or from those used by other Members trading in the same product, if the exporting Member objectively demonstrates to the importing Member that its measures achieve the importing Member's appropriate level of sanitary or phytosanitary protection. For this purpose, reasonable access shall be given, upon request, to the importing Member for inspection, testing and other relevant procedures.

2. Members shall, upon request, enter into consultations with the aim of achieving bilateral and multilateral agreements on recognition of the equivalence of specified sanitary or phytosanitary measures.

Article 5

Assessment of Risk and Determination of the Appropriate Level of Sanitary or Phytosanitary Protection

1. Members shall ensure that their sanitary or phytosanitary measures are based on an assessment, as appropriate to the circumstances, of the risks to human, animal or plant life or health, taking into account risk assessment techniques developed by the relevant international organizations.

2. In the assessment of risks, Members shall take into account available scientific evidence; relevant processes and production methods; relevant inspection, sampling and testing methods; prevalence of specific diseases or pests; existence of pest- or disease-free areas; relevant ecological and environmental conditions; and quarantine or other treatment.

3. In assessing the risk to animal or plant life or health and determining the measure to be applied for achieving the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection from such risk, Members shall take into account as relevant economic factors: the potential damage in terms of loss of production or sales in the event of the entry, establishment or spread of a pest or disease; the costs of control or eradication in the territory of the importing Member; and the relative cost-effectiveness of alternative approaches to limiting risks.

4. Members should, when determining the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, take into account the objective of minimizing negative trade effects.

5. With the objective of achieving consistency in the application of the concept of appropriate level of sanitary or phytosanitary protection against risks to human life or health, or to animal and plant life or health, each Member shall avoid arbitrary or unjustifiable distinctions in the levels it considers to be appropriate in different situations, if such distinctions result in discrimination or a disguised restriction on international trade. Members shall cooperate in the Committee, in accordance with paragraphs 1, 2 and 3 of Article 12, to develop guidelines to further the practical implementation of this provision. In developing the guidelines, the Committee shall take into account all relevant factors, including the exceptional character of human health risks to which people voluntarily expose themselves.

6. Without prejudice to paragraph 2 of Article 3, when establishing or maintaining sanitary or phytosanitary measures to achieve the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, Members shall ensure that such measures are not more trade-restrictive than required to achieve their appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, taking into account technical and economic feasibility.3

7. In cases where relevant scientific evidence is insufficient, a Member may provisionally adopt sanitary or phytosanitary measures on the basis of available pertinent information, including that from the relevant international organizations as well as from sanitary or phytosanitary measures applied by other Members. In such circumstances, Members shall seek to obtain the additional information necessary for a more objective assessment of risk and review the sanitary or phytosanitary measure accordingly within a reasonable period of time.

8. When a Member has reason to believe that a specific sanitary or phytosanitary measure introduced or maintained by another Member is constraining, or has the potential to constrain, its exports and the measure is not based on the relevant international standards, guidelines or recommendations, or such standards, guidelines or recommendations do not exist, an explanation of the reasons for such sanitary or phytosanitary measure may be requested and shall be provided by the Member maintaining the measure.

Article 6

Adaptation to Regional Conditions, Including Pest- or Disease-Free Areas and Areas of Low Pest or Disease Prevalence

1. Members shall ensure that their sanitary or phytosanitary measures are adapted to the sanitary or phytosanitary characteristics of the area — whether all of a country, part of a country, or all or parts of several countries — from which the product originated and to which the product is destined. In assessing the sanitary or phytosanitary characteristics of a region, Members shall take into account, inter alia, the level of prevalence of specific diseases or pests, the existence of eradication or control programmes, and appropriate criteria or guidelines which may be developed by the relevant international organizations.

2. Members shall, in particular, recognize the concepts of pest- or disease-free areas and areas of low pest or disease prevalence. Determination of such areas shall be based on factors such as geography, ecosystems, epidemiological surveillance, and the effectiveness of sanitary or phytosanitary controls.

3. Exporting Members claiming that areas within their territories are pest- or disease-free areas or areas of low pest or disease prevalence shall provide the necessary evidence thereof in order to objectively demonstrate to the importing Member that such areas are, and are likely to remain, pest- or disease-free areas or areas of low pest or disease prevalence, respectively. For this purpose, reasonable access shall be given, upon request, to the importing Member for inspection, testing and other relevant procedures.

Article 7

Transparency

Members shall notify changes in their sanitary or phytosanitary measures and shall provide information on their sanitary or phytosanitary measures in accordance with the provisions of Annex B.

Article 8

Control, Inspection and Approval Procedures

Members shall observe the provisions of Annex C in the operation of control, inspection and approval procedures, including national systems for approving the use of additives or for establishing tolerances for contaminants in foods, beverages or feedstuffs, and otherwise ensure that their procedures are not inconsistent with the provisions of this Agreement.

Article 9

Technical Assistance

1. Members agree to facilitate the provision of technical assistance to other Members, especially developing country Members, either bilaterally or through the appropriate international organizations. Such assistance may be, inter alia, in the areas of processing technologies, research and infrastructure, including in the establishment of national regulatory bodies, and may take the form of advice, credits, donations and grants, including for the purpose of seeking technical expertise, training and equipment to allow such countries to adjust to, and comply with, sanitary or phytosanitary measures necessary to achieve the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection in their export markets.

2. Where substantial investments are required in order for an exporting developing country Member to fulfil the sanitary or phytosanitary requirements of an importing Member, the latter shall consider providing such technical assistance as will permit the developing country Member to maintain and expand its market access opportunities for the product involved.`

Article 10

Special and Differential Treatment

1. In the preparation and application of sanitary or phytosanitary measures, Members shall take account of the special needs of developing country Members, and in particular of the least-developed country Members.

2. Where the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection allows scope for the phased introduction of new sanitary or phytosanitary measures, longer time-frames for compliance should be accorded on products of interest to developing country Members so as to maintain opportunities for their exports.

3. With a view to ensuring that developing country Members are able to comply with the provisions of this Agreement, the Committee is enabled to grant to such countries, upon request, specified, time-limited exceptions in whole or in part from obligations under this Agreement, taking into account their financial, trade and development needs.

4. Members should encourage and facilitate the active participation of developing country Members in the relevant international organizations.

Article 11

Consultations and Dispute Settlement

1. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply to consultations and the settlement of disputes under this Agreement, except as otherwise specifically provided herein.

2. In a dispute under this Agreement involving scientific or technical issues, a panel should seek advice from experts chosen by the panel in consultation with the parties to the dispute. To this end, the panel may, when it deems it appropriate, establish an advisory technical experts group, or consult the relevant international organizations, at the request of either party to the dispute or on its own initiative.

3. Nothing in this Agreement shall impair the rights of Members under other international agreements, including the right to resort to the good offices or dispute settlement mechanisms of other international organizations or established under any international agreement.

Article 12

Administration

1. A Committee on Sanitary and Phytosanitary Measures is hereby established to provide a regular forum for consultations. It shall carry out the functions necessary to implement the provisions of this Agreement and the furtherance of its objectives, in particular with respect to harmonization. The Committee shall reach its decisions by consensus.

2. The Committee shall encourage and facilitate ad hoc consultations or negotiations among Members on specific sanitary or phytosanitary issues. The Committee shall encourage the use of international standards, guidelines or recommendations by all Members and, in this regard, shall sponsor technical consultation and study with the objective of increasing coordination and integration between international and national systems and approaches for approving the use of food additives or for establishing tolerances for contaminants in foods, beverages or feedstuffs.

3. The Committee shall maintain close contact with the relevant international organizations in the field of sanitary and phytosanitary protection, especially with the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootics, and the Secretariat of the International Plant Protection Convention, with the objective of securing the best available scientific and technical advice for the administration of this Agreement and in order to ensure that unnecessary duplication of effort is avoided.

4. The Committee shall develop a procedure to monitor the process of international harmonization and the use of international standards, guidelines or recommendations. For this purpose, the Committee should, in conjunction with the relevant international organizations, establish a list of international standards, guidelines or recommendations relating to sanitary or phytosanitary measures which the Committee determines to have a major trade impact. The list should include an indication by Members of those international standards, guidelines or recommendations which they apply as conditions for import or on the basis of which imported products conforming to these standards can enjoy access to their markets. For those cases in which a Member does not apply an international standard, guideline or recommendation as a condition for import, the Member should provide an indication of the reason therefor, and, in particular, whether it considers that the standard is not stringent enough to provide the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection. If a Member revises its position, following its indication of the use of a standard, guideline or recommendation as a condition for import, it should provide an explanation for its change and so inform the Secretariat as well as the relevant international organizations, unless such notification and explanation is given according to the procedures of Annex B.

5. In order to avoid unnecessary duplication, the Committee may decide, as appropriate, to use the information generated by the procedures, particularly for notification, which are in operation in the relevant international organizations.

6. The Committee may, on the basis of an initiative from one of the Members, through appropriate channels invite the relevant international organizations or their subsidiary bodies to examine specific matters with respect to a particular standard, guideline or recommendation, including the basis of explanations for non-use given according to paragraph 4.

7. The Committee shall review the operation and implementation of this Agreement three years after the date of entry into force of the WTO Agreement, and thereafter as the need arises. Where appropriate, the Committee may submit to the Council for Trade in Goods proposals to amend the text of this Agreement having regard, inter alia, to the experience gained in its implementation.

Article 13

Implementation

Members are fully responsible under this Agreement for the observance of all obligations set forth herein. Members shall formulate and implement positive measures and mechanisms in support of the observance of the provisions of this Agreement by other than central government bodies. Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that non-governmental entities within their territories, as well as regional bodies in which relevant entities within their territories are members, comply with the relevant provisions of this Agreement. In addition, Members shall not take measures which have the effect of, directly or indirectly, requiring or encouraging such regional or non-governmental entities, or local governmental bodies, to act in a manner inconsistent with the provisions of this Agreement. Members shall ensure that they rely on the services of non-governmental entities for implementing sanitary or phytosanitary measures only if these entities comply with the provisions of this Agreement.

Article 14

Final Provisions

The least-developed country Members may delay application of the provisions of this Agreement for a period of five years following the date of entry into force of the WTO Agreement with respect to their sanitary or phytosanitary measures affecting importation or imported products. Other developing country Members may delay application of the provisions of this Agreement, other than paragraph 8 of Article 5 and Article 7, for two years following the date of entry into force of the WTO Agreement with respect to their existing sanitary or phytosanitary measures affecting importation or imported products, where such application is prevented by a lack of technical expertise, technical infrastructure or resources.

Annex A

Definitons4

1. Sanitary or phytosanitary measure — Any measure applied:

(a) to protect animal or plant life or health within the territory of the Member from risks arising from the entry, establishment or spread of pests, diseases, disease-carrying organisms or disease-causing organisms;

(b) to protect human or animal life or health within the territory of the Member from risks arising from additives, contaminants, toxins or disease-causing organisms in foods, beverages or feedstuffs;

(c) to protect human life or health within the territory of the Member from risks arising from diseases carried by animals, plants or products thereof, or from the entry, establishment or spread of pests; or

(d) to prevent or limit other damage within the territory of the Member from the entry, establishment or spread of pests.

Sanitary or phytosanitary measures include all relevant laws, decrees, regulations, requirements and procedures including, inter alia , end product criteria; processes and production methods; testing, inspection, certification and approval procedures; quarantine treatments including relevant requirements associated with the transport of animals or plants, or with the materials necessary for their survival during transport; provisions on relevant statistical methods, sampling procedures and methods of risk assessment; and packaging and labelling requirements directly related to food safety.

2. Harmonization — The establishment, recognition and application of common sanitary and phytosanitary measures by different Members.

3. International standards, guidelines and recommendations

(a) for food safety, the standards, guidelines and recommendations established by the Codex Alimentarius Commission relating to food additives, veterinary drug and pesticide residues, contaminants, methods of analysis and sampling, and codes and guidelines of hygienic practice;

(b) for animal health and zoonoses, the standards, guidelines and recommendations developed under the auspices of the International Office of Epizootics;

(c) for plant health, the international standards, guidelines and recommendations developed under the auspices of the Secretariat of the International Plant Protection Convention in cooperation with regional organizations operating within the framework of the International Plant Protection Convention; and

(d) for matters not covered by the above organizations, appropriate standards, guidelines and recommendations promulgated by other relevant international organizations open for membership to all Members, as identified by the Committee.

4. Risk assessment — The evaluation of the likelihood of entry, establishment or spread of a pest or disease within the territory of an importing Member according to the sanitary or phytosanitary measures which might be applied, and of the associated potential biological and economic consequences; or the evaluation of the potential for adverse effects on human or animal health arising from the presence of additives, contaminants, toxins or disease-causing organisms in food, beverages or feedstuffs.

5. Appropriate level of sanitary or phytosanitary protection — The level of protection deemed appropriate by the Member establishing a sanitary or phytosanitary measure to protect human, animal or plant life or health within its territory.

NOTE: Many Members otherwise refer to this concept as the "acceptable level of risk".

6. Pest- or disease-free area — An area, whether all of a country, part of a country, or all or parts of several countries, as identified by the competent authorities, in which a specific pest or disease does not occur.

NOTE: A pest- or disease-free area may surround, be surrounded by, or be adjacent to an area — whether within part of a country or in a geographic region which includes parts of or all of several countries —in which a specific pest or disease is known to occur but is subject to regional control measures such as the establishment of protection, surveillance and buffer zones which will confine or eradicate the pest or disease in question.

7. Area of low pest or disease prevalence — An area, whether all of a country, part of a country, or all or parts of several countries, as identified by the competent authorities, in which a specific pest or disease occurs at low levels and which is subject to effective surveillance, control or eradication measures.

Annex B

Transparency Of Sanitary And Phytosanitary Regulations

Publication of Regulations

1. Members shall ensure that all sanitary and phytosanitary regulations5 which have been adopted are published promptly in such a manner as to enable interested Members to become acquainted with them.

2. Except in urgent circumstances, Members shall allow a reasonable interval between the publication of a sanitary or phytosanitary regulation and its entry into force in order to allow time for producers in exporting Members, and particularly in developing country Members, to adapt their products and methods of production to the requirements of the importing Member.

Enquiry Points

3. Each Member shall ensure that one enquiry point exists which is responsible for the provision of answers to all reasonable questions from interested Members as well as for the provision of relevant documents regarding:

(a) any sanitary or phytosanitary regulations adopted or proposed within its territory;

(b) any control and inspection procedures, production and quarantine treatment, pesticide tolerance and food additive approval procedures, which are operated within its territory;

(c) risk assessment procedures, factors taken into consideration, as well as the determination of the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection;

(d) the membership and participation of the Member, or of relevant bodies within its territory, in international and regional sanitary and phytosanitary organizations and systems, as well as in bilateral and multilateral agreements and arrangements within the scope of this Agreement, and the texts of such agreements and arrangements.

4. Members shall ensure that where copies of documents are requested by interested Members, they are supplied at the same price (if any), apart from the cost of delivery, as to the nationals6 of the Member concerned.

Notification Procedures

5. Whenever an international standard, guideline or recommendation does not exist or the content of a proposed sanitary or phytosanitary regulation is not substantially the same as the content of an international standard, guideline or recommendation, and if the regulation may have a significant effect on trade of other Members, Members shall:

(a) publish a notice at an early stage in such a manner as to enable interested Members to become acquainted with the proposal to introduce a particular regulation;

(b) notify other Members, through the Secretariat, of the products to be covered by the regulation together with a brief indication of the objective and rationale of the proposed regulation. Such notifications shall take place at an early stage, when amendments can still be introduced and comments taken into account;

(c) provide upon request to other Members copies of the proposed regulation and, whenever possible, identify the parts which in substance deviate from international standards, guidelines or recommendations;

(d) without discrimination, allow reasonable time for other Members to make comments in writing, discuss these comments upon request, and take the comments and the results of the discussions into account.

6. However, where urgent problems of health protection arise or threaten to arise for a Member, that Member may omit such of the steps enumerated in paragraph 5 of this Annex as it finds necessary, provided that the Member:

(a) immediately notifies other Members, through the Secretariat, of the particular regulation and the products covered, with a brief indication of the objective and the rationale of the regulation, including the nature of the urgent problem(s);

(b) provides, upon request, copies of the regulation to other Members;

(c) allows other Members to make comments in writing, discusses these comments upon request, and takes the comments and the results of the discussions into account.

7. Notifications to the Secretariat shall be in English, French or Spanish.

8. Developed country Members shall, if requested by other Members, provide copies of the documents or, in case of voluminous documents, summaries of the documents covered by a specific notification in English, French or Spanish.

9. The Secretariat shall promptly circulate copies of the notification to all Members and interested international organizations and draw the attention of developing country Members to any notifications relating to products of particular interest to them.

10. Members shall designate a single central government authority as responsible for the implementation, on the national level, of the provisions concerning notification procedures according to paragraphs 5, 6, 7 and 8 of this Annex.

General Reservations

11. Nothing in this Agreement shall be construed as requiring:

(a) the provision of particulars or copies of drafts or the publication of texts other than in the language of the Member except as stated in paragraph 8 of this Annex; or

(b) Members to disclose confidential information which would impede enforcement of sanitary or phytosanitary legislation or which would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises.

Annex C

Control, Inspection And Approval Procedures7

1. Members shall ensure, with respect to any procedure to check and ensure the fulfilment of sanitary or phytosanitary measures, that:

(a) such procedures are undertaken and completed without undue delay and in no less favourable manner for imported products than for like domestic products;

(b) the standard processing period of each procedure is published or that the anticipated processing period is communicated to the applicant upon request; when receiving an application, the competent body promptly examines the completeness of the documentation and informs the applicant in a precise and complete manner of all deficiencies; the competent body transmits as soon as possible the results of the procedure in a precise and complete manner to the applicant so that corrective action may be taken if necessary; even when the application has deficiencies, the competent body proceeds as far as practicable with the procedure if the applicant so requests; and that upon request, the applicant is informed of the stage of the procedure, with any delay being explained;

(c) information requirements are limited to what is necessary for appropriate control, inspection and approval procedures, including for approval of the use of additives or for the establishment of tolerances for contaminants in food, beverages or feedstuffs;

(d) the confidentiality of information about imported products arising from or supplied in connection with control, inspection and approval is respected in a way no less favourable than for domestic products and in such a manner that legitimate commercial interests are protected;

(e) any requirements for control, inspection and approval of individual specimens of a product are limited to what is reasonable and necessary;

(f) any fees imposed for the procedures on imported products are equitable in relation to any fees charged on like domestic products or products originating in any other Member and should be no higher than the actual cost of the service;

(g) the same criteria should be used in the siting of facilities used in the procedures and the selection of samples of imported products as for domestic products so as to minimize the inconvenience to applicants, importers, exporters or their agents;

(h) whenever specifications of a product are changed subsequent to its control and inspection in light of the applicable regulations, the procedure for the modified product is limited to what is necessary to determine whether adequate confidence exists that the product still meets the regulations concerned; and

(i) a procedure exists to review complaints concerning the operation of such procedures and to take corrective action when a complaint is justified.

Where an importing Member operates a system for the approval of the use of food additives or for the establishment of tolerances for contaminants in food, beverages or feedstuffs which prohibits or restricts access to its domestic markets for products based on the absence of an approval, the importing Member shall consider the use of a relevant international standard as the basis for access until a final determination is made.

2. Where a sanitary or phytosanitary measure specifies control at the level of production, the Member in whose territory the production takes place shall provide the necessary assistance to facilitate such control and the work of the controlling authorities.

3. Nothing in this Agreement shall prevent Members from carrying out reasonable inspection within their own territories.

___________________________________

1 In this Agreement, reference to Article XX(b) includes also the chapeau of that Article.

2 For the purposes of paragraph 3 of Article 3, there is a scientific justification if, on the basis of an examination and evaluation of available scientific information in conformity with the relevant provisions of this Agreement, a Member determines that the relevant international standards, guidelines or recommendations are not sufficient to achieve its appropriate level of sanitary or phytosanitary protection.

3 For purposes of paragraph 6 of Article 5, a measure is not more trade-restrictive than required unless there is another measure, reasonably available taking into account technical and economic feasibility, that achieves the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection and is significantly less restrictive to trade.

4 For the purpose of these definitions, "animal" includes fish and wild fauna; "plant" includes forests and wild flora; "pests" include weeds; and "contaminants" include pesticide and veterinary drug residues and extraneous matter.

5 Sanitary and phytosanitary measures such as laws, decrees or ordinances which are applicable generally.

6 When "nationals" are referred to in this Agreement, the term shall be deemed, in the case of a separate customs territory Member of the WTO, to mean persons, natural or legal, who are domiciled or who have a real and effective industrial or commercial establishment in that customs territory.

7 Control, inspection and approval procedures include, inter alia, procedures for sampling, testing and certification.

Agreement On Textiles And Clothing

Members,

Recalling that Ministers agreed at Punta del Este that "negotiations in the area of textiles and clothing shall aim to formulate modalities that would permit the eventual integration of this sector into GATT on the basis of strengthened GATT rules and disciplines, thereby also contributing to the objective of further liberalization of trade";

Recalling also that in the April 1989 Decision of the Trade Negotiations Committee it was agreed that the process of integration should commence following the conclusion of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations and should be progressive in character;

Recalling further that it was agreed that special treatment should be accorded to the least-developed country Members;

Hereby agree as follows:

Article 1

1. This Agreement sets out provisions to be applied by Members during a transition period for the integration of the textiles and clothing sector into GATT 1994.

2. Members agree to use the provisions of paragraph 18 of Article 2 and paragraph 6(b) of Article 6 in such a way as to permit meaningful increases in access possibilities for small suppliers and the development of commercially significant trading opportunities for new entrants in the field of textiles and clothing trade.1

3. Members shall have due regard to the situation of those Members which have not accepted the Protocols extending the Arrangement Regarding International Trade in Textiles (referred to in this Agreement as the "MFA") since 1986 and, to the extent possible, shall afford them special treatment in applying the provisions of this Agreement.

4. Members agree that the particular interests of the cotton-producing exporting Members should, in consultation with them, be reflected in the implementation of the provisions of this Agreement.

5. In order to facilitate the integration of the textiles and clothing sector into GATT 1994, Members should allow for continuous autonomous industrial adjustment and increased competition in their markets.

6. Unless otherwise provided in this Agreement, its provisions shall not affect the rights and obligations of Members under the provisions of the WTO Agreement and the Multilateral Trade Agreements.

7. The textile and clothing products to which this Agreement applies are set out in the Annex.

Article 2

1. All quantitative restrictions within bilateral agreements maintained under Article 4 or notified under Article 7 or 8 of the MFA in force on the day before the entry into force of the WTO Agreement shall, within 60 days following such entry into force, be notified in detail, including the restraint levels, growth rates and flexibility provisions, by the Members maintaining such restrictions to the Textiles Monitoring Body provided for in Article 8 (referred to in this Agreement as the "TMB"). Members agree that as of the date of entry into force of the WTO Agreement, all such restrictions maintained between GATT 1947 contracting parties, and in place on the day before such entry into force, shall be governed by the provisions of this Agreement.

2. The TMB shall circulate these notifications to all Members for their information. It is open to any Member to bring to the attention of the TMB, within 60 days of the circulation of the notifications, any observations it deems appropriate with regard to such notifications. Such observations shall be circulated to the other Members for their information. The TMB may make recommendations, as appropriate, to the Members concerned.

3. When the 12-month period of restrictions to be notified under paragraph 1 does not coincide with the 12-month period immediately preceding the date of entry into force of the WTO Agreement, the Members concerned should mutually agree on arrangements to bring the period of restrictions into line with the agreement year2, and to establish notional base levels of such restrictions in order to implement the provisions of this Article. Concerned Members agree to enter into consultations promptly upon request with a view to reaching such mutual agreement. Any such arrangements shall take into account, inter alia , seasonal patterns of shipments in recent years. The results of these consultations shall be notified to the TMB, which shall make such recommendations as it deems appropriate to the Members concerned.

4. The restrictions notified under paragraph 1 shall be deemed to constitute the totality of such restrictions applied by the respective Members on the day before the entry into force of the WTO Agreement. No new restrictions in terms of products or Members shall be introduced except under the provisions of this Agreement or relevant GATT 1994 provisions.3 Restrictions not notified within 60 days of the date of entry into force of the WTO Agreement shall be terminated forthwith.

5. Any unilateral measure taken under Article 3 of the MFA prior to the date of entry into force of the WTO Agreement may remain in effect for the duration specified therein, but not exceeding 12 months, if it has been reviewed by the Textiles Surveillance Body (referred to in this Agreement as the "TSB") established under the MFA. Should the TSB not have had the opportunity to review any such unilateral measure, it shall be reviewed by the TMB in accordance with the rules and procedures governing Article 3 measures under the MFA. Any measure applied under an MFA Article 4 agreement prior to the date of entry into force of the WTO Agreement that is the subject of a dispute which the TSB has not had the opportunity to review shall also be reviewed by the TMB in accordance with the MFA rules and procedures applicable for such a review.

6. On the date of entry into force of the WTO Agreement, each Member shall integrate into GATT 1994 products which accounted for not less than 16 per cent of the total volume of the Member's 1990 imports of the products in the Annex, in terms of HS lines or categories. The products to be integrated shall encompass products from each of the following four groups: tops and yarns, fabrics, made-up textile products, and clothing.

7. Full details of the actions to be taken pursuant to paragraph 6 shall be notified by the Members concerned according to the following:

(a) Members maintaining restrictions falling under paragraph 1 undertake, notwithstanding the date of entry into force of the WTO Agreement, to notify such details to the GATT Secretariat not later than the date determined by the Ministerial Decision of 15 April 1994. The GATT Secretariat shall promptly circulate these notifications to the other participants for information. These notifications will be made available to the TMB, when established, for the purposes of paragraph 21;

(b) Members which have, pursuant to paragraph 1 of Article 6, retained the right to use the provisions of Article 6, shall notify such details to the TMB not later than 60 days following the date of entry into force of the WTO Agreement, or, in the case of those Members covered by paragraph 3 of Article 1, not later than at the end of the 12th month that the WTO Agreement is in effect. The TMB shall circulate these notifications to the other Members for information and review them as provided in paragraph 21.

8. The remaining products, i.e. the products not integrated into GATT 1994 under paragraph 6, shall be integrated, in terms of HS lines or categories, in three stages, as follows:

(a) on the first day of the 37th month that the WTO Agreement is in effect, products which accounted for not less than 17 per cent of the total volume of the Member's 1990 imports of the products in the Annex. The products to be integrated by the Members shall encompass products from each of the following four groups: tops and yarns, fabrics, made-up textile products, and clothing;

(b) on the first day of the 85th month that the WTO Agreement is in effect, products which accounted for not less than 18 per cent of the total volume of the Member's 1990 imports of the products in the Annex. The products to be integrated by the Members shall encompass products from each of the following four groups: tops and yarns, fabrics, made-up textile products, and clothing;

(c) on the first day of the 121st month that the WTO Agreement is in effect, the textiles and clothing sector shall stand integrated into GATT 1994, all restrictions under this Agreement having been eliminated.

9. Members which have notified, pursuant to paragraph 1 of Article 6, their intention not to retain the right to use the provisions of Article 6 shall, for the purposes of this Agreement, be deemed to have integrated their textiles and clothing products into GATT 1994. Such Members shall, therefore, be exempted from complying with the provisions of paragraphs 6 to 8 and 11.

10. Nothing in this Agreement shall prevent a Member which has submitted an integration programme pursuant to paragraph 6 or 8 from integrating products into GATT 1994 earlier than provided for in such a programme. However, any such integration of products shall take effect at the beginning of an agreement year, and details shall be notified to the TMB at least three months prior thereto for circulation to all Members.

11. The respective programmes of integration, in pursuance of paragraph 8, shall be notified in detail to the TMB at least 12 months before their coming into effect, and circulated by the TMB to all Members.

12. The base levels of the restrictions on the remaining products, mentioned in paragraph 8, shall be the restraint levels referred to in paragraph 1.

13. During Stage 1 of this Agreement (from the date of entry into force of the WTO Agreement to the 36th month that it is in effect, inclusive) the level of each restriction under MFA bilateral agreements in force for the 12-month period prior to the date of entry into force of the WTO Agreement shall be increased annually by not less than the growth rate established for the respective restrictions, increased by 16 per cent.

14. Except where the Council for Trade in Goods or the Dispute Settlement Body decides otherwise under paragraph 12 of Article 8, the level of each remaining restriction shall be increased annually during subsequent stages of this Agreement by not less than the following:

(a) for Stage 2 (from the 37th to the 84th month that the WTO Agreement is in effect, inclusive), the growth rate for the respective restrictions during Stage 1, increased by 25 per cent;

(b) for Stage 3 (from the 85th to the 120th month that the WTO Agreement is in effect, inclusive), the growth rate for the respective restrictions during Stage 2, increased by 27 per cent.

15. Nothing in this Agreement shall prevent a Member from eliminating any restriction maintained pursuant to this Article, effective at the beginning of any agreement year during the transition period, provided the exporting Member concerned and the TMB are notified at least three months prior to the elimination coming into effect. The period for prior notification may be shortened to 30 days with the agreement of the restrained Member. The TMB shall circulate such notifications to all Members. In considering the elimination of restrictions as envisaged in this paragraph, the Members concerned shall take into account the treatment of similar exports from other Members.

16. Flexibility provisions, i.e. swing, carryover and carry forward, applicable to all restrictions maintained pursuant to this Article, shall be the same as those provided for in MFA bilateral agreements for the 12-month period prior to the entry into force of the WTO Agreement. No quantitative limits shall be placed or maintained on the combined use of swing, carryover and carry forward.

17. Administrative arrangements, as deemed necessary in relation to the implementation of any provision of this Article, shall be a matter for agreement between the Members concerned. Any such arrangements shall be notified to the TMB.

18. As regards those Members whose exports are subject to restrictions on the day before the entry into force of the WTO Agreement and whose restrictions represent 1.2 per cent or less of the total volume of the restrictions applied by an importing Member as of 31 December 1991 and notified under this Article, meaningful improvement in access for their exports shall be provided, at the entry into force of the WTO Agreement and for the duration of this Agreement, through advancement by one stage of the growth rates set out in paragraphs 13 and 14, or through at least equivalent changes as may be mutually agreed with respect to a different mix of base levels, growth and flexibility provisions. Such improvements shall be notified to the TMB.

19. In any case, during the duration of this Agreement, in which a safeguard measure is initiated by a Member under Article XIX of GATT 1994 in respect of a particular product during a period of one year immediately following the integration of that product into GATT 1994 in accordance with the provisions of this Article, the provisions of Article XIX, as interpreted by the Agreement on Safeguards, will apply, save as set out in paragraph 20.

20. Where such a measure is applied using non-tariff means, the importing Member concerned shall apply the measure in a manner as set forth in paragraph 2(d) of Article XIII of GATT 1994 at the request of any exporting Member whose exports of such products were subject to restrictions under this Agreement at any time in the one-year period immediately prior to the initiation of the safeguard measure. The exporting Member concerned shall administer such a measure. The applicable level shall not reduce the relevant exports below the level of a recent representative period, which shall normally be the average of exports from the Member concerned in the last three representative years for which statistics are available. Furthermore, when the safeguard measure is applied for more than one year, the applicable level shall be progressively liberalized at regular intervals during the period of application. In such cases the exporting Member concerned shall not exercise the right of suspending substantially equivalent concessions or other obligations under paragraph 3(a) of Article XIX of GATT 1994.

21. The TMB shall keep under review the implementation of this Article. It shall, at the request of any Member, review any particular matter with reference to the implementation of the provisions of this Article. It shall make appropriate recommendations or findings within 30 days to the Member or Members concerned, after inviting the participation of such Members.

Article 3

1. Within 60 days following the date of entry into force of the WTO Agreement, Members maintaining restrictions4 on textile and clothing products (other than restrictions maintained under the MFA and covered by the provisions of Article 2), whether consistent with GATT 1994 or not, shall (a) notify them in detail to the TMB, or (b) provide to the TMB notifications with respect to them which have been submitted to any other WTO body. The notifications should, wherever applicable, provide information with respect to any GATT 1994 justification for the restrictions, including GATT 1994 provisions on which they are based.

2. Members maintaining restrictions falling under paragraph 1, except those justified under a GATT 1994 provision, shall either:

(a) bring them into conformity with GATT 1994 within one year following the entry into force of the WTO Agreement, and notify this action to the TMB for its information; or

(b) phase them out progressively according to a programme to be presented to the TMB by the Member maintaining the restrictions not later than six months after the date of entry into force of the WTO Agreement. This programme shall provide for all restrictions to be phased out within a period not exceeding the duration of this Agreement. The TMB may make recommendations to the Member concerned with respect to such a programme.

3. During the duration of this Agreement, Members shall provide to the TMB, for its information, notifications submitted to any other WTO bodies with respect to any new restrictions or changes in existing restrictions on textile and clothing products, taken under any GATT 1994 provision, within 60 days of their coming into effect.

4. It shall be open to any Member to make reverse notifications to the TMB, for its information, in regard to the GATT 1994 justification, or in regard to any restrictions that may not have been notified under the provisions of this Article. Actions with respect to such notifications may be pursued by any Member under relevant GATT 1994 provisions or procedures in the appropriate WTO body.

5. The TMB shall circulate the notifications made pursuant to this Article to all Members for their information.

Article 4

1. Restrictions referred to in Article 2, and those applied under Article 6, shall be administered by the exporting Members. Importing Members shall not be obliged to accept shipments in excess of the restrictions notified under Article 2, or of restrictions applied pursuant to Article 6.

2. Members agree that the introduction of changes, such as changes in practices, rules, procedures and categorization of textile and clothing products, including those changes relating to the Harmonized System, in the implementation or administration of those restrictions notified or applied under this Agreement should not: upset the balance of rights and obligations between the Members concerned under this Agreement; adversely affect the access available to a Member; impede the full utilization of such access; or disrupt trade under this Agreement.

3. If a product which constitutes only part of a restriction is notified for integration pursuant to the provisions of Article 2, Members agree that any change in the level of that restriction shall not upset the balance of rights and obligations between the Members concerned under this Agreement.

4. When changes mentioned in paragraphs 2 and 3 are necessary, however, Members agree that the Member initiating such changes shall inform and, wherever possible, initiate consultations with the affected Member or Members prior to the implementation of such changes, with a view to reaching a mutually acceptable solution regarding appropriate and equitable adjustment. Members further agree that where consultation prior to implementation is not feasible, the Member initiating such changes will, at the request of the affected Member, consult, within 60 days if possible, with the Members concerned with a view to reaching a mutually satisfactory solution regarding appropriate and equitable adjustments. If a mutually satisfactory solution is not reached, any Member involved may refer the matter to the TMB for recommendations as provided in Article 8. Should the TSB not have had the opportunity to review a dispute concerning such changes introduced prior to the entry into force of the WTO Agreement, it shall be reviewed by the TMB in accordance with the rules and procedures of the MFA applicable for such a review.

Article 5

1. Members agree that circumvention by transshipment, re-routing, false declaration concerning country or place of origin, and falsification of official documents, frustrates the implementation of this Agreement to integrate the textiles and clothing sector into GATT 1994. Accordingly, Members should establish the necessary legal provisions and/or administrative procedures to address and take action against such circumvention. Members further agree that, consistent with their domestic laws and procedures, they will cooperate fully to address problems arising from circumvention.

2. Should any Member believe that this Agreement is being circumvented by transshipment, re-routing, false declaration concerning country or place of origin, or falsification of official documents, and that no, or inadequate, measures are being applied to address and/or to take action against such circumvention, that Member should consult with the Member or Members concerned with a view to seeking a mutually satisfactory solution. Such consultations should be held promptly, and within 30 days when possible. If a mutually satisfactory solution is not reached, the matter may be referred by any Member involved to the TMB for recommendations.

3. Members agree to take necessary action, consistent with their domestic laws and procedures, to prevent, to investigate and, where appropriate, to take legal and/or administrative action against circumvention practices within their territory. Members agree to cooperate fully, consistent with their domestic laws and procedures, in instances of circumvention or alleged circumvention of this Agreement, to establish the relevant facts in the places of import, export and, where applicable, transshipment. It is agreed that such cooperation, consistent with domestic laws and procedures, will include: investigation of circumvention practices which increase restrained exports to the Member maintaining such restraints; exchange of documents, correspondence, reports and other relevant information to the extent available; and facilitation of plant visits and contacts, upon request and on a case-by-case basis. Members should endeavour to clarify the circumstances of any such instances of circumvention or alleged circumvention, including the respective roles of the exporters or importers involved.

4. Where, as a result of investigation, there is sufficient evidence that circumvention has occurred (e.g. where evidence is available concerning the country or place of true origin, and the circumstances of such circumvention), Members agree that appropriate action, to the extent necessary to address the problem, should be taken. Such action may include the denial of entry of goods or, where goods have entered, having due regard to the actual circumstances and the involvement of the country or place of true origin, the adjustment of charges to restraint levels to reflect the true country or place of origin. Also, where there is evidence of the involvement of the territories of the Members through which the goods have been transshipped, such action may include the introduction of restraints with respect to such Members. Any such actions, together with their timing and scope, may be taken after consultations held with a view to arriving at a mutually satisfactory solution between the concerned Members and shall be notified to the TMB with full justification. The Members concerned may agree on other remedies in consultation. Any such agreement shall also be notified to the TMB, and the TMB may make such recommendations to the Members concerned as it deems appropriate. If a mutually satisfactory solution is not reached, any Member concerned may refer the matter to the TMB for prompt review and recommendations.

5. Members note that some cases of circumvention may involve shipments transiting through countries or places with no changes or alterations made to the goods contained in such shipments in the places of transit. They note that it may not be generally practicable for such places of transit to exercise control over such shipments.

6. Members agree that false declaration concerning fibre content, quantities, description or classification of merchandise also frustrates the objective of this Agreement. Where there is evidence that any such false declaration has been made for purposes of circumvention, Members agree that appropriate measures, consistent with domestic laws and procedures, should be taken against the exporters or importers involved. Should any Member believe that this Agreement is being circumvented by such false declaration and that no, or inadequate, administrative measures are being applied to address and/or to take action against such circumvention, that Member should consult promptly with the Member involved with a view to seeking a mutually satisfactory solution. If such a solution is not reached, the matter may be referred by any Member involved to the TMB for recommendations. This provision is not intended to prevent Members from making technical adjustments when inadvertent errors in declarations have been made.

Article 6

1. Members recognize that during the transition period it may be necessary to apply a specific transitional safeguard mechanism (referred to in this Agreement as "transitional safeguard"). The transitional safeguard may be applied by any Member to products covered by the Annex, except those integrated into GATT 1994 under the provisions of Article 2. Members not maintaining restrictions falling under Article 2 shall notify the TMB within 60 days following the date of entry into force of the WTO Agreement, as to whether or not they wish to retain the right to use the provisions of this Article. Members which have not accepted the Protocols extending the MFA since 1986 shall make such notification within six months following the entry into force of the WTO Agreement. The transitional safeguard should be applied as sparingly as possible, consistently with the provisions of this Article and the effective implementation of the integration process under this Agreement.

2. Safeguard action may be taken under this Article when, on the basis of a determination by a Member5, it is demonstrated that a particular product is being imported into its territory in such increased quantities as to cause serious damage, or actual threat thereof, to the domestic industry producing like and/or directly competitive products. Serious damage or actual threat thereof must demonstrably be caused by such increased quantities in total imports of that product and not by such other factors as technological changes or changes in consumer preference.

3. In making a determination of serious damage, or actual threat thereof, as referred to in paragraph 2, the Member shall examine the effect of those imports on the state of the particular industry, as reflected in changes in such relevant economic variables as output, productivity, utilization of capacity, inventories, market share, exports, wages, employment, domestic prices, profits and investment; none of which, either alone or combined with other factors, can necessarily give decisive guidance.

4. Any measure invoked pursuant to the provisions of this Article shall be applied on a Member-by-Member basis. The Member or Members to whom serious damage, or actual threat thereof, referred to in paragraphs 2 and 3, is attributed, shall be determined on the basis of a sharp and substantial increase in imports, actual or imminent6, from such a Member or Members individually, and on the basis of the level of imports as compared with imports from other sources, market share, and import and domestic prices at a comparable stage of commercial transaction; none of these factors, either alone or combined with other factors, can necessarily give decisive guidance. Such safeguard measure shall not be applied to the exports of any Member whose exports of the particular product are already under restraint under this Agreement.

5. The period of validity of a determination of serious damage or actual threat thereof for the purpose of invoking safeguard action shall not exceed 90 days from the date of initial notification as set forth in paragraph 7.

6. In the application of the transitional safeguard, particular account shall be taken of the interests of exporting Members as set out below:

(a) least-developed country Members shall be accorded treatment significantly more favourable than that provided to the other groups of Members referred to in this paragraph, preferably in all its elements but, at least, on overall terms;

(b) Members whose total volume of textile and clothing exports is small in comparison with the total volume of exports of other Members and who account for only a small percentage of total imports of that product into the importing Member shall be accorded differential and more favourable treatment in the fixing of the economic terms provided in paragraphs 8, 13 and 14. For those suppliers, due account will be taken, pursuant to paragraphs 2 and 3 of Article 1, of the future possibilities for the development of their trade and the need to allow commercial quantities of imports from them;

(c) with respect to wool products from wool-producing developing country Members whose economy and textiles and clothing trade are dependent on the wool sector, whose total textile and clothing exports consist almost exclusively of wool products, and whose volume of textiles and clothing trade is comparatively small in the markets of the importing Members, special consideration shall be given to the export needs of such Members when considering quota levels, growth rates and flexibility;

(d) more favourable treatment shall be accorded to re-imports by a Member of textile and clothing products which that Member has exported to another Member for processing and subsequent reimportation, as defined by the laws and practices of the importing Member, and subject to satisfactory control and certification procedures, when these products are imported from a Member for which this type of trade represents a significant proportion of its total exports of textiles and clothing.

7. The Member proposing to take safeguard action shall seek consultations with the Member or Members which would be affected by such action. The request for consultations shall be accompanied by specific and relevant factual information, as up-to-date as possible, particularly in regard to: (a) the factors, referred to in paragraph 3, on which the Member invoking the action has based its determination of the existence of serious damage or actual threat thereof; and (b) the factors, referred to in paragraph 4, on the basis of which it proposes to invoke the safeguard action with respect to the Member or Members concerned. In respect of requests made under this paragraph, the information shall be related, as closely as possible, to identifiable segments of production and to the reference period set out in paragraph 8. The Member invoking the action shall also indicate the specific level at which imports of the product in question from the Member or Members concerned are proposed to be restrained; such level shall not be lower than the level referred to in paragraph 8. The Member seeking consultations shall, at the same time, communicate to the Chairman of the TMB the request for consultations, including all the relevant factual data outlined in paragraphs 3 and 4, together with the proposed restraint level. The Chairman shall inform the members of the TMB of the request for consultations, indicating the requesting Member, the product in question and the Member having received the request. The Member or Members concerned shall respond to this request promptly and the consultations shall be held without delay and normally be completed within 60 days of the date on which the request was received.

8. If, in the consultations, there is mutual understanding that the situation calls for restraint on the exports of the particular product from the Member or Members concerned, the level of such restraint shall be fixed at a level not lower than the actual level of exports or imports from the Member concerned during the 12-month period terminating two months preceding the month in which the request for consultation was made.

9. Details of the agreed restraint measure shall be communicated to the TMB within 60 days from the date of conclusion of the agreement. The TMB shall determine whether the agreement is justified in accordance with the provisions of this Article. In order to make its determination, the TMB shall have available to it the factual data provided to the Chairman of the TMB, referred to in paragraph 7, as well as any other relevant information provided by the Members concerned. The TMB may make such recommendations as it deems appropriate to the Members concerned.

10. If, however, after the expiry of the period of 60 days from the date on which the request for consultations was received, there has been no agreement between the Members, the Member which proposed to take safeguard action may apply the restraint by date of import or date of export, in accordance with the provisions of this Article, within 30 days following the 60-day period for consultations, and at the same time refer the matter to the TMB. It shall be open to either Member to refer the matter to the TMB before the expiry of the period of 60 days. In either case, the TMB shall promptly conduct an examination of the matter, including the determination of serious damage, or actual threat thereof, and its causes, and make appropriate recommendations to the Members concerned within 30 days. In order to conduct such examination, the TMB shall have available to it the factual data provided to the Chairman of the TMB, referred to in paragraph 7, as well as any other relevant information provided by the Members concerned.

11. In highly unusual and critical circumstances, where delay would cause damage which would be difficult to repair, action under paragraph 10 may be taken provisionally on the condition that the request for consultations and notification to the TMB shall be effected within no more than five working days after taking the action. In the case that consultations do not produce agreement, the TMB shall be notified at the conclusion of consultations, but in any case no later than 60 days from the date of the implementation of the action. The TMB shall promptly conduct an examination of the matter, and make appropriate recommendations to the Members concerned within 30 days. In the case that consultations do produce agreement, Members shall notify the TMB upon conclusion but, in any case, no later than 90 days from the date of the implementation of the action. The TMB may make such recommendations as it deems appropriate to the Members concerned.

12. A Member may maintain measures invoked pursuant to the provisions of this Article: (a) for up to three years without extension, or (b) until the product is integrated into GATT 1994, whichever comes first.

13. Should the restraint measure remain in force for a period exceeding one year, the level for subsequent years shall be the level specified for the first year increased by a growth rate of not less than 6 per cent per annum, unless otherwise justified to the TMB. The restraint level for the product concerned may be exceeded in either year of any two subsequent years by carry forward and/or carryover of 10 per cent of which carry forward shall not represent more than 5 per cent. No quantitative limits shall be placed on the combined use of carryover, carry forward and the provision of paragraph 14.

14. When more than one product from another Member is placed under restraint under this Article by a Member, the level of restraint agreed, pursuant to the provisions of this Article, for each of these products may be exceeded by 7 per cent, provided that the total exports subject to restraint do not exceed the total of the levels for all products so restrained under this Article, on the basis of agreed common units. Where the periods of application of restraints of these products do not coincide with each other, this provision shall be applied to any overlapping period on a pro rata basis.

15. If a safeguard action is applied under this Article to a product for which a restraint was previously in place under the MFA during the 12-month period prior to the entry into force of the WTO Agreement, or pursuant to the provisions of Article 2 or 6, the level of the new restraint shall be the level provided for in paragraph 8 unless the new restraint comes into force within one year of:

(a) the date of notification referred to in paragraph 15 of Article 2 for the elimination of the previous restraint; or

(b) the date of removal of the previous restraint put in place pursuant to the provisions of this Article or of the MFA

in which case the level shall not be less than the higher of (i) the level of restraint for the last 12-month period during which the product was under restraint, or (ii) the level of restraint provided for in paragraph 8.

16. When a Member which is not maintaining a restraint under Article 2 decides to apply a restraint pursuant to the provisions of this Article, it shall establish appropriate arrangements which: (a) take full account of such factors as established tariff classification and quantitative units based on normal commercial practices in export and import transactions, both as regards fibre composition and in terms of competing for the same segment of its domestic market, and (b) avoid over-categorization. The request for consultations referred to in paragraphs 7 or 11 shall include full information on such arrangements.

Article 7

1. As part of the integration process and with reference to the specific commitments undertaken by the Members as a result of the Uruguay Round, all Members shall take such actions as may be necessary to abide by GATT 1994 rules and disciplines so as to:

(a) achieve improved access to markets for textile and clothing products through such measures as tariff reductions and bindings, reduction or elimination of non-tariff barriers, and facilitation of customs, administrative and licensing formalities;

(b) ensure the application of policies relating to fair and equitable trading conditions as regards textiles and clothing in such areas as dumping and anti-dumping rules and procedures, subsidies and countervailing measures, and protection of intellectual property rights; and

(c) avoid discrimination against imports in the textiles and clothing sector when taking measures for general trade policy reasons.

Such actions shall be without prejudice to the rights and obligations of Members under GATT 1994.

2. Members shall notify to the TMB the actions referred to in paragraph 1 which have a bearing on the implementation of this Agreement. To the extent that these have been notified to other WTO bodies, a summary, with reference to the original notification, shall be sufficient to fulfil the requirements under this paragraph. It shall be open to any Member to make reverse notifications to the TMB.

3. Where any Member considers that another Member has not taken the actions referred to in paragraph 1, and that the balance of rights and obligations under this Agreement has been upset, that Member may bring the matter before the relevant WTO bodies and inform the TMB. Any subsequent findings or conclusions by the WTO bodies concerned shall form a part of the TMB's comprehensive report.

Article 8

1. In order to supervise the implementation of this Agreement, to examine all measures taken under this Agreement and their conformity therewith, and to take the actions specifically required of it by this Agreement, the Textiles Monitoring Body ("TMB") is hereby established. The TMB shall consist of a Chairman and 10 members. Its membership shall be balanced and broadly representative of the Members and shall provide for rotation of its members at appropriate intervals. The members shall be appointed by Members designated by the Council for Trade in Goods to serve on the TMB, discharging their function on an ad personam basis.

2. The TMB shall develop its own working procedures. It is understood, however, that consensus within the TMB does not require the assent or concurrence of members appointed by Members involved in an unresolved issue under review by the TMB.

3. The TMB shall be considered as a standing body and shall meet as necessary to carry out the functions required of it under this Agreement. It shall rely on notifications and information supplied by the Members under the relevant Articles of this Agreement, supplemented by any additional information or necessary details they may submit or it may decide to seek from them. It may also rely on notifications to and reports from other WTO bodies and from such other sources as it may deem appropriate.

4. Members shall afford to each other adequate opportunity for consultations with respect to any matters affecting the operation of this Agreement.

5. In the absence of any mutually agreed solution in the bilateral consultations provided for in this Agreement, the TMB shall, at the request of either Member, and following a thorough and prompt consideration of the matter, make recommendations to the Members concerned.

6. At the request of any Member, the TMB shall review promptly any particular matter which that Member considers to be detrimental to its interests under this Agreement and where consultations between it and the Member or Members concerned have failed to produce a mutually satisfactory solution. On such matters, the TMB may make such observations as it deems appropriate to the Members concerned and for the purposes of the review provided for in paragraph 11.

7. Before formulating its recommendations or observations, the TMB shall invite participation of such Members as may be directly affected by the matter in question.

8. Whenever the TMB is called upon to make recommendations or findings, it shall do so, preferably within a period of 30 days, unless a different time period is specified in this Agreement. All such recommendations or findings shall be communicated to the Members directly concerned. All such recommendations or findings shall also be communicated to the Council for Trade in Goods for its information.

9. The Members shall endeavour to accept in full the recommendations of the TMB, which shall exercise proper surveillance of the implementation of such recommendations.

10. If a Member considers itself unable to conform with the recommendations of the TMB, it shall provide the TMB with the reasons therefor not later than one month after receipt of such recommendations. Following thorough consideration of the reasons given, the TMB shall issue any further recommendations it considers appropriate forthwith. If, after such further recommendations, the matter remains unresolved, either Member may bring the matter before the Dispute Settlement Body and invoke paragraph 2 of Article XXIII of GATT 1994 and the relevant provisions of the Dispute Settlement Understanding.

11. In order to oversee the implementation of this Agreement, the Council for Trade in Goods shall conduct a major review before the end of each stage of the integration process. To assist in this review, the TMB shall, at least five months before the end of each stage, transmit to the Council for Trade in Goods a comprehensive report on the implementation of this Agreement during the stage under review, in particular in matters with regard to the integration process, the application of the transitional safeguard mechanism, and relating to the application of GATT 1994 rules and disciplines as defined in Articles 2, 3, 6 and 7 respectively. The TMB's comprehensive report may include any recommendation as deemed appropriate by the TMB to the Council for Trade in Goods.

12. In the light of its review the Council for Trade in Goods shall by consensus take such decisions as it deems appropriate to ensure that the balance of rights and obligations embodied in this Agreement is not being impaired. For the resolution of any disputes that may arise with respect to matters referred to in Article 7, the Dispute Settlement Body may authorize, without prejudice to the final date set out under Article 9, an adjustment to paragraph 14 of Article 2, for the stage subsequent to the review, with respect to any Member found not to be complying with its obligations under this Agreement.

Article 9

This Agreement and all restrictions thereunder shall stand terminated on the first day of the 121st month that the WTO Agreement is in effect, on which date the textiles and clothing sector shall be fully integrated into GATT 1994. There shall be no extension of this Agreement.

Annex

List Of Products Covered By This Agreement

1. This Annex lists textile and clothing products defined by Harmonized Commodity Description and Coding System (HS) codes at the six-digit level.

2. Actions under the safeguard provisions in Article 6 will be taken with respect to particular textile and clothing products and not on the basis of the HS lines per se .

3. Actions under the safeguard provisions in Article 6 of this Agreement shall not apply to:

(a) developing country Members' exports of handloom fabrics of the cottage industry, or hand-made cottage industry products made of such handloom fabrics, or traditional folklore handicraft textile and clothing products, provided that such products are properly certified under arrangements established between the Members concerned;

(b) historically traded textile products which were internationally traded in commercially significant quantities prior to 1982, such as bags, sacks, carpetbacking, cordage, luggage, mats, mattings and carpets typically made from fibres such as jute, coir, sisal, abaca, maguey and henequen;

(c) products made of pure silk.

For such products, the provisions of Article XIX of GATT 1994, as interpreted by the Agreement on Safeguards, shall be applicable.

Products within Section XI (Textiles and Textile Articles) of the Harmonized Commodity Description and Coding System (HS) Nomenclature

HS No.Product Description
Ch. 50Silk
5004.00Silk yarn (other than yarn spun from silk waste) not put up for retail sale
5005.00Yarn spun from silk waste, not put up for retail sale
5006.00Silk yarn & yarn spun from silk waste, put up for retail sale; silk-worm gut
5007.10Woven fabrics of noil silk
5007.20Woven fabrics of silk/silk waste, other than noil silk, 85%/more of such fibres
5007.90Woven fabrics of silk, nes
Ch. 51Wool, fine/coarse animal hair, horsehair yarn & fabric
5105.10Carded wool
5105.21Combed wool in fragments
5105.29Wool tops and other combed wool, other than combed wool in fragments
5105.30Fine animal hair, carded or combed
5106.10Yarn of carded wool,>/=85% by weight of wool, not put up for retail sale
5106.20Yarn of carded, wool,<85% by weight of wool, not put up for retail sale
5107.10Yarn of combed wool,>/=85% by weight of wool, not put up for retail sale
5107.20Yarn of combed wool,<85% by weight of wool, not put up for retail sale
5108.10Yarn of carded fine animal hair, not put up for retail sale
5108.20Yarn of combed fine animal hair, not put up for retail sale
5109.10Yarn of wool/of fine animal hair,>/=85% by weight of such fibres, put up
5109.90Yarn of wool/of fine animal hair,<85% by weight of such fibres, put up
5110.00Yarn of coarse animal hair or of horsehair
5111.11Woven fabrics of carded wool/fine animal hair,>/=85% by weight,</=300 g/m2
5111.19Woven fabrics of carded wool/fine animal hair,>/=85% by weight,>300 g/m2
5111.20Woven fabric of carded wool/fine animal hair,<85% by weight, mixed
with m-m filament
5111.30Woven fabric of carded wool/fine animal hair,<85% by weight, mixed
with m-m fibre
5111.90Woven fabrics of carded wool/fine animal hair,< 85% by weight, nes
5112.11Woven fabric of combed wool/fine animal hair,>/=85% by weight,</=200 g/m2
5112.19Woven fabrics of combed wool/fine animal hair,>/=85% by weight,>200 g/m2
5112.20Woven fabrics of combed wool/fine animal hair,<85% by weight, mixed
with m-m filament
5112.30Woven fabrics of combed wool/fine animal hair,<85% by weight, mixed
with m-m fibre
5112.90Woven fabrics of combed wool/fine animal hair, <85% by weight, nes
5113.00Woven fabrics of coarse animal hair or of horsehair
Ch. 52Cotton
5204.11Cotton sewing thread >/=85% by weight of cotton, not put up for retail sale
5204.19Cotton sewing thread,<85% by weight of cotton, not put up for retail sale
5204.20Cotton sewing thread, put up for retail sale
5205.11Cotton yarn,>/=85%, single, uncombed,>/=714.29 dtex, not put up
5205.12Cotton yarn,>/=85%, single, uncombed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up
5205.13Cotton yarn,>/=85%, single, uncombed, 232.56>dtex>/=192.31, not put up
5205.14Cotton yarn,>/=85%, single, uncombed, 192.31 >dtex>/=125, not put up
5205.15Cotton yarn,>/=85%,single, uncombed,<125 dtex, not put up for retail sale
5205.21Cotton yarn,>/=85%, single, combed,>/=714.29, not put up
5205.22Cotton yarn,>/=85%, single, combed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up
5205.23Cotton yarn,>/=85%, single, combed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up
5205.24Cotton yarn,>/=85%, single, combed, 192.31 >dtex>/=125, not put up
5205.25Cotton yarn,>/=85%, single, combed,<125 dtex, not put up for retail sale
5205.31Cotton yarn,>/=85%, multi, uncombed,>/=714.29 dtex, not put up, nes
5205.32Cotton yarn,>/=85%, multi, uncombed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up, nes
5205.33Cotton yarn,>/=85%, multi, uncombed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up, nes
5205.34Cotton yarn,>/=85%, multi, uncombed, 192.31 >dtex>/=125, not put up, nes
5205.35Cotton yarn,>/=85%, multi, uncombed, <125 dtex, not put up, nes
5205.41Cotton yarn,>/=85%, multiple, combed,>/=714.29 dtex, not put up, nes
5205.42Cotton yarn,>/=85%, multi, combed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up, nes
5205.43Cotton yarn,>/=85%, multi, combed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up, nes
5205.44Cotton yarn,>/=85%, multiple, combed, 192.31 >dtex>/=125, not put up, nes
5205.45Cotton yarn,>/=85%, multiple, combed, <125 dtex, not put up, nes
5206.11Cotton yarn, <85%, single, uncombed,>/=714.29, not put up
5206.12Cotton yarn, <85%, single, uncombed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up
5206.13Cotton yarn, <85%, single, uncombed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up
5206.14Cotton yarn, <85%, single, uncombed, 192.31 >dtex>/=125, not put up
5206.15Cotton yarn,<85%, single, uncombed,<125 dtex, not put up for retail sale
5206.21Cotton yarn, <85%, single, combed,>/=714.29 dtex, not put up
5206.22Cotton yarn, <85%, single, combed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up
5206.23Cotton yarn, <85%, single, combed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up
5206.24Cotton yarn, <85%, single, combed, 192.31 >dtex>/=125, not put up
5206.25Cotton yarn,<85%, single, combed,<125 dtex, not put up for retail sale
5206.31Cotton yarn, <85%, multiple, uncombed,>/=714.29, not put up, nes
5206.32Cotton yarn,<85%, multiple, uncombed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up, nes
5206.33Cotton yarn,<85%, multiple, uncombed, 232.56 >dex>/=192.31, not put up, nes
5206.34Cotton yarn,<85%, multiple, uncombed, 192.31 >dtex>/=125, not put up, nes
5206.35Cotton yarn, <85%, multiple, uncombed, <125 dtex, not put up, nes
5206.41Cotton yarn, <85%, multiple, combed,>/=714.29, not put up, nes
5206.42Cotton yarn,<85%, multiple, combed, 714.29 >dtex>/=232.56, not put up, nes
5206.43Cotton yarn,<85%, multiple, combed, 232.56 >dtex>/=192.31, not put up, nes
5206.44Cotton yarn,<85%, multiple, combed, 192.31 >dtex>/=125, not put up, nes
5206.45Cotton yarn, <85%, multiple, combed, <125 dtex, not put up, nes
5207.10Cotton yarn (other than sewing thread)>/=85% by weight of cotton, put up
5207.90Cotton yarn (other than sewing thread) <85% by weight of cotton, put up
for retail sale
5208.11Plain weave cotton fabric,>/=85%, not more than 100 g/m2, unbleached
5208.12Plain weave cotton fabric,>/=85%, >100 g/m2 to 200 g/m2, unbleached
5208.13Twill weave cotton fabric,>/=85%, not more than 200 g/m2, unbleached
5208.19Woven fabrics of cotton,>/=85%, not more than 200 g/m2, unbleached, nes
5208.21Plain weave cotton fabrics,>/=85%, not more than 100 g/m2, bleached
5208.22Plain weave cotton fabric,>/=85%, >100 g/m2 to 200 g/m2, bleached
5208.23Twill weave cotton fabric,>/=85%, not more than 200 g/m2, bleached
5208.29Woven fabrics of cotton,>/=85%, not more than 200 g/m2, bleached, nes
5208.31Plain weave cotton fabric,>/=85%, not more than 100 g/m2, dyed
5208.32Plain weave cotton fabric,>/=85%,>100g/m2 to 200g/m2, dyed
5208.33Twill weave cotton fabrics,>/=85%, not more than 200 g/m2, dyed
5208.39Woven fabrics of cotton,>/=85%, not more than 200 g/m2, dyed, nes
5208.41Plain weave cotton fabric,>/=85%, not more than 100 g/m2, yarn dyed
5208.42Plain weave cotton fabrics,>/=85%, >100 g/m2 to 200 g/m2, yarn dyed
5208.43Twill weave cotton fabric,>/=85%, not more than 200 g/m2, yarn dyed
5208.49Woven fabrics of cotton,>/=85%, not more than 200 g/m2, yarn dyed, nes
5208.51Plain weave cotton fabrics,>/=85%, not more than 100 g/m2, printed
5208.52Plain weave cotton fabric,>/=85%, >100 g/m2 to 200 g/m2, printed
5208.53Twill weave cotton fabric,>/=85%, not more than 200 g/m2, printed
5208.59Woven fabrics of cotton,>/=85%, not more than 200 g/m2, printed, nes
5209.11Plain weave cotton fabric,>/=85%, more than 200 g/m2, unbleached
5209.12Twill weave cotton fabric,>/=85%, more than 200 g/m2, unbleached
5209.19Woven fabrics of cotton,>/=85%,more than 200 g/m2, unbleached, nes
5209.21Plain weave cotton fabric,>/=85%, more than 200 g/m2, bleached
5209.22Twill weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, bleached
5209.29Woven fabrics of cotton,>/=85%, more than 200 g/m2, bleached, nes
5209.31Plain weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, dyed
5209.32Twill weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, dyed
5209.39Woven fabrics of cotton,>/=85%, more than 200 g/m2, dyed, nes
5209.41Plain weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, yarn dyed
5209.42Denim fabrics of cotton,>/=85%, more than 200 g/m2
5209.43Twill weave cotton fabrics, other than denim,>/=85%, more than 200 g/m2,
yarn dyed
5209.49Woven fabrics of cotton,>/=85%, more than 200 g/m2, yarn dyed, nes
5209.51Plain weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, printed
5209.52Twill weave cotton fabrics,>/=85%, more than 200 g/m2, printed
5209.59Woven fabrics of cotton,>/=85%, more than 200 g/m2, printed, nes
5210.11Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, unbleached
5210.12Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, unbleached
5210.19Woven fabric of cotton,<85% mixed with m-m fibre,</=200 g/m2,
unbleached, nes
5210.21Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, bleached
5210.22Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, bleached
5210.29Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre,</=200 g/m2,
bleached, nes
5210.31Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, dyed
5210.32Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, dyed
5210.39Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre,</=200 g/m2, dyed, nes
5210.41Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200g/m2, yarn dyed
5210.42Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200g/m2, yarn dyed
5210.49Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre,</=200g/m2, yarn
dyed, nes
5210.51Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200 g/m2, printed
5210.52Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, not more than
200g/m2, printed
5210.59Woven fabrics of cotton,<85% mixed withith m-m fibre,</=200g/m2,
printed, nes
5211.11Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, unbleached
5211.12Twill weave cotton fabric,<85% mixed withith m-m fibre, more than
200 g/m2, unbleached
5211.19Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre, more than
200g/m2, unbleached, nes
5211.21Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, bleached
5211.22Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, bleached
5211.29Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, bleached, nes
5211.31Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, dyed
5211.32Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, dyed
5211.39Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, dyed, nes
5211.41Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, yarn dyed
5211.42Denim fabrics of cotton, <85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2
5211.43Twill weave cotton fabric, other than denim,<85% mixed with m-m
fibre,>200g/m2, yarn dyed
5211.49Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre,>200 g/m2, yarn
dyed, nes
5211.51Plain weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, printed
5211.52Twill weave cotton fabric,<85% mixed with m-m fibre, more than
200 g/m2, printed
5211.59Woven fabrics of cotton,<85% mixed with m-m fibre, more than
200g/m2, printed, nes
5212.11Woven fabrics of cotton, weighing not more than 200 g/m2, unbleached, nes
5212.12Woven fabrics of cotton, weighing not more than 200 g/m2, bleached, nes
5212.13Woven fabrics of cotton, weighing not more than 200 g/m2, dyed, nes
5212.14Woven fabrics of cotton,</=200g/m2, of yarns of different colours, nes
5212.15Woven fabrics of cotton, weighing not more than 200 g/m2, printed, nes
5212.21Woven fabrics of cotton, weighing more than 200 g/m2, unbleached, nes
5212.22Woven fabrics of cotton, weighing more than 200 g/m2, bleached, nes
5212.23Woven fabrics of cotton, weighing more than 200 g/m2, dyed, nes
5212.24Woven fabrics of cotton, >200 g/m2, of yarns of different colours, nes
5212.25Woven fabrics of cotton, weighing more than 200 g/m2, printed, nes
Ch. 53Other vegetable textile fibres; paper yarn & woven fabrics
5306.10Flax yarn, single
5306.20Flax yarn, multile (folded) or cabled
5307.10Yarn of jute or of other textile bast fibres, single
5307.20Yarn of jute or of other textile bast fibres, multiple (folded) or cabled
5308.20True hemp yarn
5308.90Yarn of other vegetable textile fibres
5309.11Woven fabrics, containing 85% or more by weight of flax, unbleached or bleached
5309.19Woven fabrics, containing 85% or more by weight of flax, other than
unbleached or bleached
5309.21Woven fabrics of flax, containg <85% by weight of flax, unbleached or bleached
5309.29Woven fabrics of flax, containing <85% by weight of flax, other than
unbleached or bleached
5310.10Woven fabrics of jute or of other textile bast fibres, unbleached
5310.90Woven fabrics of jute or of other textile bast fibres, other than unbleached
5311.00Woven fabrics of other vegetable textile fibres; woven fabric of paper yarn
Ch. 54Man-made filaments
5401.10Sewing thread of synthetic filaments
5401.20Sewing thread of artificial filaments
5402.10High tenacity yarn (other than sewing thread),nylon/other polyamides fil,
not put up
5402.20High tenacity yarn (other than sewing thread),of polyester filaments, not put up
5402.31Textured yarn nes, of nylon/other polyamides fil,</=50tex/s.y., not put up
5402.32Textured yarn nes, of nylon/other polyamides fil,>50 tex/s.y., not put up
5402.33Textured yarn nes, of polyester filaments, not put up for retail sale
5402.39Textured yarn of synthetic filaments, nes, not put up
5402.41Yarn of nylon or other polyamides fil, single, untwisted, nes, not put up
5402.42Yarn of polyester filaments, partially oriented, single, nes, not put up
5402.43Yarn of polyester filaments, single, untwisted, nes, not put up
5402.49Yarn of synthetic filaments, single, untwisted, nes, not put up
5402.51Yarn of nylon or other polyamides fil, single, >50 turns/m, not put up
5402.52Yarn of polyester filaments, single, >50 turns per metre, not put up
5402.59Yarn of synthetic filaments, single,>50 turns per metre, nes, not put up
5402.61Yarn of nylon or other polyamides fil, multiple, nes, not put up
5402.62Yarn of polyester filaments, multiple, nes, not put up
5402.69Yarn of synthetic filaments, multiple, nes, not put up
5403.10High tenacity yarn (other than sewing thread), of viscose rayon filament,
not put up
5403.20Textured yarn nes, of artificial filaments, not put up for retail sale
5403.31Yarn of viscose rayon filaments, single, untwisted, nes, not put up
5403.32Yarn of viscose rayon filaments, single,>120 turns per m, nes, not put up
5403.33Yarn of cellulose acetate filaments, single, nes, not put up
5403.39Yarn of artificial filaments, single, nes, not put up
5403.41Yarn of viscose rayon filaments, multiple, nes, not put up
5403.42Yarn of cellulose acetate filaments, multiple, nes, not put up
5403.49Yarn of artificial filaments, multiple, nes, not put up
5404.10Synthetic mono,>/=67dtex, no cross sectional dimension exceeds 1 mm
5404.90Strip & the like of syn tex material of an apparent width not exceeding 5mm
5405.00Artificial mono, 67 dtex, cross-sect >1mm; strip of arti tex mat w </=5mm
5406.10Yarn of synthetic filament (other than sewing thread), put up for retail sale
5406.20Yarn of artificial filament (other than sewing thread), put up for retail sale
5407.10Woven fabric of high tenacity fil yarns of nylon other polyamides/polyesters
5407.20Woven fabric obtained from strip/the like of synthetic textile materials
5407.30Fabrics specif in Note 9 Section XI (layers of parallel syn tex yarn)
5407.41Woven fabric,>/=85% of nylon/other polyamides filaments, unbleached
or bleached, nes
5407.42Woven fabrics,>/=85% of nylon/other polyamides filaments, dyed, nes
5407.43Woven fabric,>/=85% of nylon/other polyamides filaments, yarn dyed, nes
5407.44Woven fabrics,>/=85% of nylon/other polyamides filaments, printed, nes
5407.51Woven fabrics,>/=85% of textured polyester filaments, unbleached or
bleached, nes
5407.52Woven fabrics,>/=85% of textured polyester filaments, dyed, nes
5407.53Woven fabrics,>/=85% of textured polyester filaments, yarn dyed, nes
5407.54Woven fabrics,>/=85% of textured polyester filaments, printed, nes
5407.60Woven fabrics,>/=85% of non-textured polyester filaments, nes
5407.71Woven fabric,>/=85% of synthetic filaments, unbleached or bleached, nes
5407.72Woven fabrics,>/=85% of synthetic filaments, dyed, nes
5407.73Woven fabrics,>/=85% of synthetic filaments, yarn dyed, nes
5407.74Woven fabrics,>/=85% of synthetic filaments, printed, nes
5407.81Woven fabrics of synthetic filaments,<85% mixed with cotton, unbleached
or bleached, nes
5407.82Woven fabrics of synthetic filaments,<85% mixed with cotton, dyed, nes
5407.83Woven fabrics of synthetic filaments,<85% mixed with cotton, yarn dyed, nes
5407.84Woven fabrics of synthetic filaments,<85% mixed with cotton, printed, nes
5407.91Woven fabrics of synthetic filaments, unbleached or bleached, nes
5407.92Woven fabrics of synthetic filaments, dyed, nes
5407.93Woven fabrics of synthetic filaments, yarn dyed, nes
5407.94Woven fabrics of synthetic filaments, printed, nes
5408.10Woven fabrics of high tenacity filament yarns of viscose rayon
5408.21Woven fabric,>/=85% of artificial fil or strip of art tex mat, unbleached/
bleached, nes
5408.22Woven fabric,>/=85% of artificial fil or strip of art tex mat, dyed, nes
5408.23Woven fabric,>/=85% of artificial fil or strip of art tex mat, yarn dyed, nes
5408.24Woven fabric,>/=85% of artificial fil or strip of art tex mat, printed, nes
5408.31Woven fabrics of artificial filaments, unbleached or bleached, nes
5408.32Woven fabrics of artificial filaments, dyed, nes
5408.33Woven fabrics of artificial filaments, yarn dyed, nes
5408.34Woven fabrics of artificial filaments, printed, nes
Ch. 55Man-made staple fibres
5501.10Filament tow of nylon or other polyamides
5501.20Filament tow of polyesters
5501.30Filament tow of acrylic or modacrylic
5501.90Synthetic filament tow, nes
5502.00Artificial filament tow
5503.10Staple fibres of nylon or other polyamides, not carded or combed
5503.20Staple fibres of polyesters, not carded or combed
5503.30Staple fibres of acrylic or modacrylic, not carded or combed
5503.40Staple fibres of polypropylene, not carded or combed
5503.90Synthetic staple fibres, not carded or combed, nes
5504.10Staple fibreres of viscose, not carded or combed
5504.90Artificial staple fibres, other than viscose, not carded or combed
5505.10Waste of synthetic fibres
5505.20Waste of artificial fibres
5506.10Staple fibres of nylon or other polyamides, carded or combed
5506.20Staple fibres of polyesters, carded or combed
5506.30Staple fibres of acrylic or modacrylic, carded or combed
5506.90Synthetic staple fibreres, carded or combed, nes
5507.00Artificial staple fibres, carded or combed
5508.10Sewing thread of synthetic staple fibres
5508.20Sewing thread of artificial staple fibres
5509.11Yarn,>/=85% nylon or other polyamides staple fibres, single, not put up
5509.12Yarn,>/=85% nylon or other polyamides staple fibres, multi, not put up, nes
5509.21Yarn,>/=85% of polyester staple fibres, single, not put up
5509.22Yarn,>/=85% of polyester staple fibres, multiple, not put up, nes
5509.31Yarn,>/=85% of acrylic or modacrylic staple fibres, single, not put up
5509.32Yarn,>/=85% acrylic/modacrylic staple fibres, multiple, not put up, nes
5509.41Yarn,>/=85% of other synthetic staple fibres, single, not put up
5509.42Yarn,>/=85% of other synthetic staple fibres, multiple, not put up, nes
5509.51Yarn of polyester staple fibres mixed w/ arti staple fibre, not put up, nes
5509.52Yarn of polyester staple fibres mixed with wool/fine animal hair, not put up, nes
5509.53Yarn of polyester staple fibres mixed with cotton, not put up, nes
5509.59Yarn of polyester staple fibres, not put up, nes
5509.61Yarn of acrylic staple fibres mixed with wool/fine animal hair, not put up, nes
5509.62Yarn of acrylic staple fibres mixed with cotton, not put up, nes
5509.69Yarn of acrylic staple fibres, not put up, nes
5509.91Yarn of other synthetic staple fibres mixed w/wool/fine animal hair, nes
5509.92Yarn of other synthetic staple fibres mixed with cotton, not put up, nes
5509.99Yarn of other synthetic staple fibres, not put up, nes
5510.11Yarn,>/=85% of artificial staple fibres, single, not put up
5510.12Yarn,>/=85% of artificial staple fibres, multiple, not put up, nes
5510.20Yarn of artificl staple fibres mixed with wool/fine animal hair, not put up, nes
5510.30Yarn of artificial staple fibres mixed with cotton, not put up, nes
5510.90Yarn of artificial staple fibres, not put up, nes
5511.10Yarn,>/=85% of synthetic staple fibres, other than sewing thread, put up
5511.20Yarn, <85% of synthetic staple fibres, put up for retail sale, nes
5511.30Yarn of artificial fibres (other than sewing thread), put up for retail sale
5512.11Woven fabrics, containing>/=85% of polyester staple fibres, unbleached
or bleached
5512.19Woven fabrics, containing>/=85% of polyester staple fibres, other than
unbleached or bleached
5512.21Woven fabrics, containing>/=85% of acrylic staple fibres, unbleached or bleached
5512.29Woven fabrics, containing>/=85% of acrylic staple fibres, other than
unbleached or bleached
5512.91Woven fabrics, containing>/=85% of other synthetic staple fibres,
unbleached/bleached
5512.99Woven fabrics, containing>/=85% of other synthetic staple fibres, other
than unbleached/bleached
5513.11Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2,
unbleached/bleached
5513.12Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2,
unbleached/bleached
5513.13Woven fabric of polyester staple fibre,<85% mixed with/cotton,</=170g/m2,
unbleached/bleached, nes
5513.19Woven fabrics of other syn staple fibre,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2,
unbleached/bleached
5513.21Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2, dyed
5513.22Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2, dyed
5513.23Woven fabrics of polyester staple fibre,<85%,mixed with/cotton,</=170 g/m2,
dyed, nes
5513.29Woven fabrics of other syn staple fibre,<85% mixed with/cotton,</=170g/m2, dyed
5513.31Plain weave polyester staple fibre fabric,<85% mixed with/cotton,</=170g/m2,
yarn dyed
5513.32Twill weave polyester staple fibre fabric,<85% mixed with/cot,</=170g/m2,
yarn dyed
5513.33Woven fabric of polyester staple fibre,<85% mixed with/cotton,</=170 g/m2,
dyed nes
5513.39Woven fabric of other syn staple fibre,<85% mixed with/cotton,</=170g/m2,
yarn dyed
5513.41Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2, printed
5513.42Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cot,<=/170g/m2, printed
5513.43Woven fabrics of polyester staple fibre,<85%,mixed with/cot,</=170g/m2,
printed, nes
5513.49Woven fabrics of other syn staple fibre,<85%,mixed with/cotton,</=170g/m2, printeed
5514.11Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,>170g/m2,
unbleached/bleached
5514.12Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,>170g/m2,
unbleached/bleached
5514.13Woven fabrics of polyester staple fibre,<85% mixed with/cotton,>170g/m2,
unbleached/bleached, nes
5514.19Woven fabrics of other syn staple fibre,<85%,mixed with/cotton,>170 g/m2,
unbleached/bleached
5514.21Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,>170g/m2, dyed
5514.22Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cotton,>170g/m2, dyed
5514.23Woven fabrics of polyester staple fibre,<85%,mixed with/cotton,>170 g/m2, dyed
5514.29Woven fabrics of other synthetic staple fibre,<85%,mixed
with/cotton,>170g/m2, dyed
5514.31Plain weave polyester staple fibre fabric,<85% mixed with/cotton,>170g/m2,
yarn dyed
5514.32Twill weave polyester staple fibre fabric,<85% mixed with/cot,>170g/m2,
yarn dyed
5514.33Woven fabric of polyester staple fibre,<85% mixed with/cot,>170g/m2,
yarn dyed nes
5514.39Woven fabrics of other syn staple fibre,<85% mixed with/cot,>170 g/m2,
yarn dyed
5514.41Plain weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cot,>170g/m2, printed
5514.42Twill weave polyester staple fibre fabric,<85%,mixed with/cot,>170g/m2, printed
5514.43Woven fabric of polyester staple fibres <85%,mixed with/cot,>170g/m2,
printed, nes
5514.49Woven fabrics of other syn staple fibre,<85%,mixed with/cot,>170 g/m2, printed
5515.11Woven fabric of polyester staple fibre mixed with viscose rayon staple fibre, nes
5515.12Woven fabrics of polyester staple fibres mixed with man-made filaments, nes
5515.13Woven fabric of polyester staple fibres mixed with/wool/fine animal hair, nes
5515.19Woven fabrics of polyester staple fibres, nes
5515.21Woven fabrics of acrylic staple fibres, mixed with man-made filaments, nes
5515.22Woven fabric of acrylic staple fibres, mixed with/wool/fine animal hair, nes
5515.29Woven fabrics of acrylic or modacrylic staple fibres, nes
5515.91Woven fabrics of other syn staple fibre, mixed with man-made filaments, nes
5515.92Woven fabrics of other syn staple fibre, mixed with/wool or fine animal hair, nes
5515.99Woven fabrics of synthetic staple fibres, nes
5516.11Woven fabrics, containing>/=85% of artificial staple fibres, unbleached/bleached
5516.12Woven fabrics, containing>/=85% of artificial staple fibres, dyed
5516.13Woven fabrics, containing>/=85% of artificial staple fibre, yarn dyed
5516.14Woven fabrics, containing>/=85% of artificial staple fibres, printed
5516.21Woven fabrics of artificial staple fibre,<85%,mixed with man-made fil,
unbleached/bleached
5516.22Woven fabrics of artificial staple fibre,<85%,mixed with man-made fil, dyed
5516.23Woven fabrics of artificial staple fibre,<85%,mixed with m-m fil, yarn dyed
5516.24Woven fabrics of artificial staple fibre,<85%,mixed with man-made fil, printed
5516.31Woven fabric of arti staple fibre,<85% mixed with/wool/fine animal hair,
unbleached/bleached
5516.32Woven fabrics of arti staple fibre,<85% mixed with/wool/fine animal
hair, dyed
5516.33Woven fabric of arti staple fibre,<85% mixed with/wool/fine animal hair,
yarn dyed
5516.34Woven fabric of arti staple fibre,<85% mixed with/wool/fine animal hair, printed
5516.41Woven fabrics of artificial staple fibre,<85% mixed with cotton,
unbleached or bleached
5516.42Woven fabrics of artificial staple fibre, <85% mixed with cotton, dyed
5516.43Woven fabrics of artificial staple fibre,<85% mixed with cotton, yarn dyed
5516.44Woven fabrics of artificial staple fibre,<85% mixed with cotton, printed
5516.91Woven fabrics of artificial staple fibres, unbleached or bleached, nes
5516.92Woven fabrics of artificial staple fibres, dyed, nes
5516.93Woven fabrics of artificial staple fibres, yarn dyed, nes
5516.94Woven fabrics of artificial staple fibres, printed, nes
Ch. 56Wadding, felt & nonwoven; yarns; twine, cordage, etc.
5601.10Sanitary articles of wadding of textile mat i.e. sanitary towels, tampons
5601.21Wadding of cotton and articles thereof, other than sanitary articles
5601.22Wadding of man-made fibres and articles thereof, other than sanitary articles
5601.29Wadding of other textile materials & articles thereof, other than sanitary articles
5601.30Textile flock and dust and mill neps
5602.10Needleloom felt and stitch-bonded fibre fabrics
5602.21Felt other than needleloom, of wool or fine animal hair, not impreg, ctd, cov etc
5602.29Felt other than needleloom, of other textile materials, not impreg, ctd, cov etc
5602.90Felt of textile materials, nes
5603.00Nonwovens, whether or not impregnated, coated, covered or laminated
5604.10Rubber thread and cord, textile covered
5604.20High tenacity yarn of polyest, nylon other polyamid, viscose rayon, ctd etc
5604.90Textile yarn, strips & the like, impreg ctd/cov with rubber or plastics, nes
5605.00Metallised yarn, beg textile yarn combind with metal thread, strip/powder
5606.00Gimped yarn nes; chenille yarn; loop wale-yarn
5607.10Twine, cordage, ropes and cables, of jute or other textile bast fibres
5607.21Binder or baler twine, of sisal or other textile fibres of the genus Agave
5607.29Twine nes, cordage, ropes and cables, of sisal textile fibres
5607.30Twine, cordage, ropes and cables, of abaca or other hard (leaf) fibres
5607.41Binder or baler twine, of polyethylene or polypropylene
5607.49Twine nes, cordage, ropes and cables, of polyethylene or polypropylene
5607.50Twine, cordage, ropes and cables, of other synthetic fibres
5607.90Twine, cordage, ropes and cables, of other materials
5608.11Made up fishing nets, of man-made textile materials
5608.19Knotted netting of twine/cordage/rope, and other made up nets of m-m tex mat
5608.90Knotted netting of twine/cordage/rope, nes, and made up nets of other tex mat
5609.00Articles of yarn, strip, twine, cordage, rope and cables, nes
Ch. 57Carpets and other textile floor coverings
5701.10Carpets of wool or fine animal hair, knotted
5701.90Carpets of other textile materials, knotted
5702.10Kelem, Schumacks, Karamanie and similar textile hand-woven rugs
5702.20Floor coverings of coconut fibres (coir)
5702.31Carpets of wool/fine animal hair, of woven pile construction, not made up nes
5702.32Carpets of man-made textile mat, of woven pile construct, not made up, nes
5702.39Carpets of other textile mat, of woven pile construction, not made up, nes
5702.41Carpets of wool/fine animal hair, of woven pile construction, made up, nes
5702.42Carpets of man-made textile mat, of woven pile construction, made up, nes
5702.49Carpets of other textile materials, of woven pile construction, made up, nes
5702.51Carpets of wool or fine animal hair, woven, not made up, nes
5702.52Carpets of man-made textile materials, woven, not made up, nes
5702.59Carpets of other textile materials, woven, not made up, nes
5702.91Carpets of wool or fine animal hair, woven, made up, nes
5702.92Carpets of man-made textile materials, woven, made up, nes
5702.99Carpets of other textile materials, woven, made up, nes
5703.10Carpets of wool or fine animal hair, tufted
5703.20Carpets of nylon or other polyamides, tufted
5703.30Carpets of other man-made textile materials, tufted
5703.90Carpets of other textile materials, tufted
5704.10Tiles of felt of textile materials, having a max surface area of 0.3 m2
5704.90Carpets of felt of textile materials, nes
5705.00Carpets and other textile floor coverings, nes
Ch. 58Special woven fabrics; tufted textile fabrics; lace; tapestries etc.
5801.10Woven pile fabrics of wool/fine animal hair, other than terry & narrow fabrics
5801.21Woven uncut weft pile fabrics of cotton, other than terry and narrow fabrics
5801.22Cut corduroy fabrics of cotton, other than narrow fabrics
5801.23Woven weft pile fabrics of cotton, nes
5801.24Woven warp pile fabrics of cotton, pingl (uncut),other than terry & narrow fabrics
5801.25Woven warp pile fabrics of cotton, cut, other than terry and narrow fabrics
5801.26Chenille fabrics of cotton, other than narrow fabrics
5801.31Woven uncut weft pile fabrics of manmade fibres, other than terry &
narrow fabrics.
5801.32Cut corduroy fabrics of man-made fibres, other than narrow fabrics
5801.33Woven weft pile fabrics of man-made fibres, nes
5801.34Woven warp pile fabric of man-made fibre, pingl (uncut),other than terry
& narrow fabrics
5801.35Woven warp pile fabrics of man-made fibre, cut, other than terry &
narrow fabrics
5801.36Chenille fabrics of man-made fibres, other than narrow fabrics
5801.90Woven pile fabric & chenille fabric of other tex mat, other than terry &
narrow fabrics
5802.11Terry towelling & similar woven terry fabric of cotton, other than narrow
fabric, unbleached
5802.19Terry towelling & similar woven terry fabric of cotton, other than
unbleached & other than narrow fabric
5802.20Terry towelling & sim woven terry fabric of other tex mat, other than
narrow fabrics
5802.30Tufted textile fabrics, other than products of heading No 57.03
5803.10Gauze of cotton, other than narrow fabrics
5803.90Gauze of other textile material, other than narrow fabrics
5804.10Tulles & other net fabrics, not incl woven, knitted or crocheted fabrics
5804.21Mechanically made lace of man-made fibres, in the piece, in strips/motifs
5804.29Mechanically made lace of other tex mat, in the piece, in strips/in motifs
5804.30Hand-made lace, in the piece, in strips or in motifs
5805.00Hand-woven tapestries & needle-worked tapestries, whether or not made up
5806.10Narrow woven pile fabrics and narrow chenille fabrics
5806.20Narrow woven fabric, cntg by wt>/=5% elastomeric yarn/rubber thread nes
5806.31Narrow woven fabrics of cotton, nes
5806.32Narrow woven fabrics of man-made fibres, nes
5806.39Narrow woven fabrics of other textile materials, nes
5806.40Fabrics consisting of warp w/o weft assembled by means of an adhesive
5807.10Labels, badges and similar woven articles of textile materials
5807.90Labels, badges and similar articles, not woven, of textile materials, nes
5808.10Braids in the piece
5808.90Ornamental trimmings in the piece, other than knit; tassels, pompons &
similar art
5809.00Woven fabrics of metal thread/of metallised yarn, for apparel, etc, nes
5810.10Embroidery without visible ground, in the piece, in strips or in motifs
5810.91Embroidery of cotton, in the piece, in strips or in motifs, nes
5810.92Embroidery of man-made fibres, in the piece, in strips or in motifs, nes
5810.99Embroidery of other textile materials, in the piece, in strips/motifs, nes
5811.00Quilted textile products in the piece
Ch. 59Impregnated, coated, cover/laminated textile fabric etc.
5901.10Textile fabrics coated with gum, of a kind usd for outer covers of books
5901.90Tracing cloth; prepared painting canvas; stiffened textile fabric; for hats etc
5902.10Tire cord fabric made of nylon or other polyamides high tenacity yarns
5902.20Tire cord fabric made of polyester high tenacity yarns
5902.90Tire cord fabric made of viscose rayon high tenacity yarns
5903.10Textile fabric impregnatd, ctd, cov, or laminatd w polyvinyl chloride, nes
5903.20Textile fabrics impregnated, ctd, cov, or laminated with polyurethane, nes
5903.90Textile fabrics impregnated, ctd, cov, or laminated with plastics, nes
5904.10Lineoleum, whether or not cut to shape
5904.91Floor coverings, other than linoleum, with a base of needleloom felt/nonwovens
5904.92Floor coverings, other than linoleum, with other textile base
5905.00Textile wall coverings
5906.10Rubberised textile adhesive tape of a width not exceeding 20 cm
5906.91Rubberised textile knitted or crocheted fabrics, nes
5906.99Rubberised textile fabrics, nes
5907.00Textile fabric impreg, ctd, cov nes; painted canvas (e.g.threatrical scenery)
5908.00Textile wicks for lamps, stoves, etc; gas mantles & knitted gas mantle fabric
5909.00Textile hosepiping and similar textile tubing
5910.00Transmission or conveyor belts or belting of textile material
5911.10Textile fabrics used for card clothing, and similar fabric for technical uses
5911.20Textile bolting cloth, whether or not made up
5911.31Textile fabrics used in paper-making or similar machines, <650 g/m2
5911.32Textile fabrics used in paper-making or similar machine, weighing >/=650 g/m2
5911.40Textile straing cloth used in oil presses or the like, incl of human hair
5911.90Textile products and articles for technical uses, nes
Ch. 60Knitted or crocheted fabrics
6001.10Long pile knitted or crocheted textile fabrics
6001.21Looped pile knitted or crocheted fabrics, of cotton
6001.22Looped pile knitted or crocheted fabrics, of man-made fibres
6001.29Looped pile knitted or crocheted fabrics, of other textile materials
6001.91Pile knitted or crocheted fabrics, of cotton, nes
6001.92Pile knitted or crocheted fabrics, of man-made fibres, nes
6001.99Pile knitted or crocheted fabrics, of other textile materials, nes
6002.10Knitted or crocheted tex fabric, w</=30 cm,>/=5% of elastomeric/rubber, nes
6002.20Knitted or crocheted textile fabrics, of a width not exceeding 30 cm, nes
6002.30Knitted/crocheted tex fabric, width > 30 cm,>/=5% of elastomeric/rubber, nes
6002.41Warp knitted fabrics, of wool or fine animal hair, nes
6002.42Warp knitted fabrics, of cotton, nes
6002.43Warp knitted fabrics, of man-made fibres, nes
6002.49Warp knitted fabrics, of other materials, nes
6002.91Knitted or crocheted fabrics, of wool or of fine animal hair, nes
6002.92Knitted or crocheted fabrics, of cotton, nes
6002.93Knitted or crocheted fabrics, of manmade fibres, nes
6002.99Knitted or crocheted fabrics, of other materials, nes
Ch. 61Articles of apparel & clothing access, knitted or crocheted
6101.10Mens/boys overcoats, anoraks etc, of wool or fine animal hair, knitted
6101.20Mens/boys overcoats, anoraks etc, of cotton, knitted
6101.30Mens/boys overcoats, anoraks etc, of man-made fibres, knitted
6101.90Mens/boys overcoats, anoraks etc, of other textile materials, knitted
6102.10Womens/girls overcoats, anoraks etc, of wool or fine animal hair, knitted
6102.20Womens/girls overcoats, anoraks etc, of cotton, knitted
6102.30Womens/girls overcoats, anoraks etc, of man-made fibres, knitted
6102.90Womens/girls overcoats, anoraks etc, of other textile materials, knitted
6103.11Mens/boys suits, of wool or fine animal hair, knitted
6103.12Mens/boys suits, of synthetic fibres, knitted
6103.19Mens/boys suits, of other textile materials, knitted
6103.21Mens/boys ensembles, of wool or fine animal hair, knitted
6103.22Mens/boys ensembles, of cotton, knitted
6103.23Mens/boys ensembles, of synthetic fibres, knitted
6103.29Mens/boys ensembles, of other textile materials, knitted
6103.31Mens/boys jackets and blazers, of wool or fine animal hair, knitted
6103.32Mens/boys jackets and blazers, of cotton, knitted
6103.33Mens/boys jackets and blazers, of synthetic fibres, knitted
6103.39Mens/boys jackets and blazers, of other textile materials, knitted
6103.41Mens/boys trousers and shorts, of wool or fine animal hair, knitted
6103.42Mens/boys trousers and shorts, of cotton, knitted
6103.43Mens/boys trousers and shorts, of synthetic fibres, knitted
6103.49Mens/boys trousers and shorts, of other textile materials, knitted
6104.11Womens/girls suits, of wool or fine animal hair, knitted
6104.12Womens/girls suits, of cotton, knitted
6104.13Womens/girls suits, of synthetic fibres, knitted
6104.19Womens/girls suits, of other textile materials, knitted
6104.21Womens/girls ensembles, of wool or fine animal hair, knitted
6104.22Womens/girls ensembles, of cotton, knitted
6104.23Womens/girls ensembles, of synthetic fibres, knitted
6104.29Womens/girls ensembles, of other textile materials, knitted
6104.31Womens/girls jackets, of wool or fine animal hair, knitted
6104.32Womens/girls jackets, of cotton, knitted
6104.33Womens/girls jackets, of synthetic fibres, knitted
6104.39Womens/girls jackets, of other textile materials, knitted
6104.41Womens/girls dresses, of wool or fine animal hair, knitted
6104.42Womens/girls dresses, of cotton, knitted
6104.43Womens/girls dresses, of synthetic fibres, knitted
6104.44Womens/girls dresses, of artificial fibres, knitted
6104.49Womens/girls dresses, of other textile materials, knitted
6104.51Womens/girls skirts, of wool or fine animal hair, knitted
6104.52Womens/girls skirts, of cotton, knitted
6104.53Womens/girls skirts, of synthetic fibres, knitted
6104.59Womens/girls skirts, of other textile materials, knitted
6104.61Womens/girls trousers and shorts, of wool or fine animal hair, knitted
6104.62Womens/girls trousers and shorts, of cotton, knitted
6104.63Womens/girls trousers and shorts, of synthetic fibres, knitted
6104.69Womens/girls trousers and shorts, of other textile materials, knitted
6105.10Mens/boys shirts, of cotton, knitted
6105.20Mens/boys shirts, of man-made fibres, knitted
6105.90Mens/boys shirts, of other textile materials, knitted
6106.10Womens/girls blouses and shirts, of cotton, knitted
6106.20Womens/girls blouses and shirts, of man-made fibres, knitted
6106.90Womens/girls blouses and shirts, of other materials, knitted
6107.11Mens/boys underpants and briefs, of cotton, knitted
6107.12Mens/boys underpants and briefs, of man-made fibres, knitted
6107.19Mens/boys underpants and briefs, of other textile materials, knitted
6107.21Mens/boys nightshirts and pyjamas, of cotton, knitted
6107.22Mens/boys nightshirts and pyjamas, of man-made fibres, knitted
6107.29Mens/boys nightshirts and pyjamas, of other textile materials, knitted
6107.91Mens/boys bathrobes, dressing gowns etc of cotton, knitted
6107.92Mens/boys bathrobes, dressing gowns, etc of man-made fibres, knitted
6107.99Mens/boys bathrobes, dressing gowns, etc of other textile materials, knitted
6108.11Womens/girls slips and petticoats, of man-made fibres, knitted
6108.19Womens/girls slips and petticoats, of other textile materials, knitted
6108.21Womens/girls briefs and panties, of cotton, knitted
6108.22Womens/girls briefs and panties, of man-made fibres, knitted
6108.29Womens/girls briefs and panties, of other textile materials, knitted
6108.31Womens/girls nightdresses and pyjamas, of cotton, knitted
6108.32Womens/girls nightdresses and pyjamas, of man-made fibres, knitted
6108.39Womens/girls nightdresses & pyjamas, of other textile materials, knitted
6108.91Womens/girls bathrobes, dressing gowns, etc, of cotton, knitted
6108.92Womens/girls bathrobes, dressing gowns, etc, of man-made fibres, knitted
6108.99Women/girls bathrobes, dressing gowns, etc, of other textile materials, knitted
6109.10T-shirts, singlets and other vests, of cotton, knitted
6109.90T-shirts, singlets and other vests, of other textile materials, knitted
6110.10Pullovers, cardigans & similar articles of wool or fine animal hair, knitted
6110.20Pullovers, cardigans and similar articles of cotton, knitted
6110.30Pullovers, cardigans and similar articles of man-made fibres, knitted
6110.90Pullovers, cardigans & similar articles of other textile materials, knitted
6111.10Babies garments & clothing accessories of wool or fine animal hair, knitted
6111.20Babies garments and clothing accessories of cotton, knitted
6111.30Babies garments and clothing accessories of synthetic fibres, knitted
6111.90Babies garments & clothing accessories of other textile materials, knitted
6112.11Track suits, of cotton, knitted
6112.12Track suits, of synthetic fibres, knitted
6112.19Track suits, of other textile materials, knitted
6112.20Ski suits, of textile materials, knitted
6112.31Mens/boys swimwear, of synthetic fibres, knitted
6112.39Mens/boys swimwear, of other textile materials, knitted
6112.41Womens/girls swimwear, of synthetic fibres, knitted
6112.49Womens/girls swimwear, of other textile materials, knitted
6113.00Garments made up of impreg, coated, covered or laminatd textile knitted fabric
6114.10Garments nes, of wool or fine animal hair, knitted
6114.20Garments nes, of cotton, knitted
6114.30Garments nes, of man-made fibres, knitted
6114.90Garments nes, of other textile materials, knitted
6115.11Panty hose & tights, of synthetic fibre yarns <67 dtex/single yarn knitted
6115.12Panty hose & tights, of synthetic fibre yarns >/=67 dtex/single yarn knitted
6115.19Panty hose and tights, of other textile materials, knitted
6115.20Women full-l/knee-l hosiery, of textile yarn<67 dtex/single yarn knitted
6115.91Hosiery nes, of wool or fine animal hair, knitted
6115.92Hosiery nes, of cotton, knitted
6115.93Hosiery nes, of synthetic fibres, knitted
6115.99Hosiery nes, of other textile materials, knitted
6116.10Gloves impregnated, coated or covered with plastics or rubber, knitted
6116.91Gloves, mittens and mitts, nes, of wool or fine animal hair, knitted
6116.92Gloves, mittens and mitts, nes, of cotton, knitted
6116.93Gloves, mittens and mitts, nes, of synthetic fibres, knitted
6116.99Gloves, mittens and mitts, nes, of other textile materials, knitted
6117.10Shawls, scarves, veils and the like, of textile materials, knitted
6117.20Ties, bow ties and cravats, of textile materials, knitted
6117.80Clothing accessories nes, of textile materials, knitted
6117.90Parts of garments/of clothg accessories, of textile materials, knitted
Ch. 62Articles of apparel & clothing access, not knitted/crocheted
6201.11Mens/boys overcoats & similar articles of wool/fine animal hair, not knitted
6201.12Mens/boys overcoats and similar articles of cotton, not knitted
6201.13Mens/boys overcoats & similar articles of man-made fibres, not knitted
6201.19Mens/boys overcoats & similar articles of other textile materials, not knitted
6201.91Mens/boys anoraks & similar articles, of wool/fine animal hair, not knitted
6201.92Mens/boys anoraks and similar articles, of cotton, not knitted
6201.93Mens/boys anoraks and similar articles, of man-made fibres, not knitted
6201.99Mens/boys anoraks & similar articles, of other textile materials, not knitted
6202.11Womens/girls overcoats & similar articles of wool/fine animal hair not knitted
6202.12Womens/girls overcoats and similar articles of cotton, not knitted
6202.13Womens/girls overcoats & similar articles of man-made fibres, not knitted
6202.19Womens/girls overcoats & similar articles of other textile mat, not knitted
6202.91Womens/girls anoraks & similar article of wool/fine animal hair, not knitted
6202.92Womens/girls anoraks and similar article of cotton, not knitted
6202.93Womens/girls anoraks & similar article of man-made fibres, not knitted
6202.99Womens/girls anoraks & similar article of other textile materials, not knitted
6203.11Mens/boys suits, of wool or fine animal hair, not knitted
6203.12Mens/boys suits, of synthetic fibres, not knitted
6203.19Mens/boys suits, of other textile materials, not knitted
6203.21Mens/boys ensembles, of wool or fine animal hair, not knitted
6203.22Mens/boys ensembles, of cotton, not knitted
6203.23Mens/boys ensembles, of synthetic fibres, not knitted
6203.29Mens/boys ensembles, of other textile materials, not knitted
6203.31Mens/boys jackets and blazers, of wool or fine animal hair, not knitted
6203.32Mens/boys jackets and blazers, of cotton, not knitted
6203.33Mens/boys jackets and blazers, of synthetic fibres, not knitted
6203.39Mens/boys jackets and blazers, of other textile materials, not knitted
6203.41Mens/boys trousers and shorts, of wool or fine animal hair, not knitted
6203.42Mens/boys trousers and shorts, of cotton, not knitted
6203.43Mens/boys trousers and shorts, of synthetic fibres, not knitted
6203.49Mens/boys trousers and shorts, of other textile materials, not knitted
6204.11Womens/girls suits, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.12Womens/girls suits, of cotton, not knitted
6204.13Womens/girls suits, of synthetic fibres, not knitted
6204.19Womens/girls suits, of other textile materials, not knitted
6204.21Womens/girls ensembles, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.22Womens/girls ensembles, of cotton, not knitted
6204.23Womens/girls ensembles, of synthetic fibres, not knitted
6204.29Womens/girls ensembles, of other textile materials, not knitted
6204.31Womens/girls jackets, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.32Womens/girls jackets, of cotton, not knitted
6204.33Womens/girls jackets, of synthetic fibres, not knitted
6204.39Womens/girls jackets, of other textile materials, not knitted
6204.41Womens/girls dresses, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.42Womens/girls dresses, of cotton, not knitted
6204.43Womens/girls dresses, of synthetic fibres, not knitted
6204.44Womens/girls dresses, of artificial fibres, not knitted
6204.49Womens/girls dresses, of other textile materials, not knitted
6204.51Womens/girls skirts, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.52Womens/girls skirts, of cotton, not knitted
6204.53Womens/girls skirts, of synthetic fibres, not knitted
6204.59Womens/girls skirts, of other textile materials, not knitted
6204.61Womens/girls trousers & shorts, of wool or fine animal hair, not knitted
6204.62Womens/girls trousers and shorts, of cotton, not knitted
6204.63Womens/girls trousers and shorts, of synthetic fibres, not knitted
6204.69Womens/girls trousers & shorts, of other textile materials, not knitted
6205.10Mens/boys shirts, of wool or fine animal hair, not knitted
6205.20Mens/boys shirts, of cotton, not knitted
6205.30Mens/boys shirts, of man-made fibres, not knitted
6205.90Mens/boys shirts, of other textile materials, not knitted
6206.10Womens/girls blouses and shirts, of silk or silk waste, not knitted
6206.20Womens/girls blouses & shirts, of wool or fine animal hair, not knitted
6206.30Womens/girls blouses and shirts, of cotton, not knitted
6206.40Womens/girls blouses and shirts, of man-made fibres, not knitted
6206.90Womens/girls blouses and shirts, of other textile materials, not knitted
6207.11Mens/boys underpants and briefs, of cotton, not knitted
6207.19Mens/boys underpants and briefs, of other textile materials, not knitted
6207.21Mens/boys nightshirts and pyjamas, of cotton, not knitted
6207.22Mens/boys nightshirts and pyjamas, of man-made fibres, not knitted
6207.29Mens/boys nightshirts & pyjamas, of other textile materials, not knitted
6207.91Mens/boys bathrobes, dressing gowns, etc of cotton, not knitted
6207.92Mens/boys bathrobes, dressing gowns, etc of man-made fibres, not knitted
6207.99Mens/boys bathrobes, dressing gowns, etc of other textile materials, not knitted
6208.11Womens/girls slips and petticoats, of man-made fibres, not knitted
6208.19Womens/girls slips & petticoats, of other textile materials, not knitted
6208.21Womens/girls nightdresses and pyjamas, of cotton, not knitted
6208.22Womens/girls nightdresses and pyjamas, of man-made fibres, not knitted
6208.29Womens/girls nightdresses & pyjamas, of other textile materials, not knitted
6208.91Womens/girls panties, bathrobes, etc, of cotton, not knitted
6208.92Womens/girls panties, bathrobes, etc, of man-made fibres, not knitted
6208.99Womens/girls panties, bathrobes, etc, of other textile materials, not knitted
6209.10Babies garments & clothing accessories of wool or fine animal hair, not knitted
6209.20Babies garments and clothing accessories of cotton, not knitted
6209.30Babies garments & clothing accessories of synthetic fibres, not knitted
6209.90Babies garments & clothing accessories of other textile materials, not knitted
6210.10Garments made up of textile felts and of nonwoven textile fabrics
6210.20Mens/boys overcoats & similar articles of impreg, ctd, cov etc, tex wov fabric
6210.30Womens/girls overcoats & similar articles, of impreg, ctd, etc, tex wov fabric
6210.40Mens/boys garments nes, made up of impreg, ctd, cov, etc, textile woven fabric
6210.50Womens/girls garments nes, of impregnatd, ctd, cov, etc, textile woven fabric
6211.11Mens/boys swimwear, of textile materials not knitted
6211.12Womens/girls swimwear, of textile materials, not knitted
6211.20Ski suits, of textile materials, not knitted
6211.31Mens/boys garments nes, of wool or fine animal hair, not knitted
6211.32Mens/boys garments nes, of cotton, not knitted
6211.33Mens/boys garments nes, of man-made fibres, not knitted
6211.39Mens/boys garments nes, of other textile materials, not knitted
6211.41Womens/girls garments nes, of wool or fine animal hair, not knitted
6211.42Womens/girls garments nes, of cotton, not knitted
6211.43Womens/girls garments nes, of man-made fibres, not knitted
6211.49Womens/girls garments nes, of other textile materials, not knitted
6212.10Brassieres and parts thereof, of textile materials
6212.20Girdles, panty girdles and parts thereof, of textile materials
6212.30Corselettes and parts thereof, of textile materials
6212.90Corsets, braces & similar articles & parts thereof, of textile materials
6213.10Handkerchiefs, of silk or silk waste, not knitted
6213.20Handkerchiefs, of cotton, not knitted
6213.90Handkerchiefs, of other textile materials, not knitted
6214.10Shawls, scarves, veils and the like, of silk or silk waste, not knitted
6214.20Shawls, scarves, veils & the like, of wool or fine animal hair, not knitted
6214.30Shawls, scarves, veils and the like, of synthetic fibres, not knitted
6214.40Shawls, scarves, veils and the like, of artificial fibres, not knitted
6214.90Shawls, scarves, veils & the like, of other textile materials, not knitted
6215.10Ties, bow ties and cravats, of silk or silk waste, not knitted
6215.20Ties, bow ties and cravats, of man-made fibres, not knitted
6215.90Ties, bow ties and cravats, of other textile materials, not knitted
6216.00Gloves, mittens and mitts, of textile materials, not knitted
6217.10Clothing accessories nes, of textile materials, not knitted
6217.90Parts of garments or of clothing accessories nes, of tex mat, not knitted.
Ch. 63Other made up textile articles; sets; worn clothing etc.
6301.10Electric blankets, of textile materials
6301.20Blankets (other than electric) & travelling rugs, of wool or fine animal hair
6301.30Blankets (other than electric) and travelling rugs, of cotton
6301.40Blankets (other than electric) and travelling rugs, of synthetic fibres
6301.90Blankets (other than electric) and travelling rugs, of other textile materials
6302.10Bed linen, of textile knitted or crocheted materials
6302.21Bed linen, of cotton, printed, not knitted
6302.22Bed linen, of man-made fibres, printed, not knitted
6302.29Bed linen, of other textile materials, printed, not knitted
6302.31Bed linen, of cotton, nes
6302.32Bed linen, of man-made fibres, nes
6302.39Bed linen, of other textile materials, nes
6302.40Table linen, of textile knitted or crocheted materials
6302.51Table linen, of cotton, not knitted
6302.52Table linen, of flax, not knitted
6302.53Table linen, of man-made fibres, not knitted
6302.59Table linen, of other textile materials, not knitted
6302.60Toilet & kitchen linen, of terry towelling or similar terry fabric, of cotton
6302.91Toilet and kitchen linen, of cotton, nes
6302.92Toilet and kitchen linen, of flax
6302.93Toilet and kitchen linen, of man-made fibres
6302.99Toilet and kitchen linen, of other textile materials
6303.11Curtains, drapes, interior blinds & curtain or bed valances, of cotton, knit
6303.12Curtains, drapes, interior blinds & curtain/bed valances, of syn fibre, knitted
6303.19Curtains, drapes, interior blinds & curtain/bed valances, other tex mat, knit
6303.91Curtains/drapes/interior blinds & curtain/bed valances, of cotton, not knitted
6303.92Curtains/drapes/interior blinds curtain/bed valances, of syn fibre, not knitted
6303.99Curtain/drape/interior blind curtain/bed valance, of other tex mat, notknit
6304.11Bedspreads of textile materials, nes, knitted or crocheted
6304.19Bedspreads of textile materials, nes, not knitted or crocheted
6304.91Furnishing articles nes, of textile materials, knitted or crocheted
6304.92Furnishing articles nes, of cotton, not knitted or crocheted
6304.93Furnishing articles nes, of synthetic fibres, not knitted or crocheted
6304.99Furnishing articles nes, of other textile materials, not knitted or crocheted
6305.10Sacks & bags, for packing of goods, of jute or of other textile bast fibres
6305.20Sacks and bags, for packing of goods, of cotton
6305.31Sacks & bags, for packing of goods, of polyethylene or polypropylene strips
6305.39Sacks & bags, for packing of goods, of other man-made textile materials
6305.90Sacks and bags, for packing of goods, of other textile materials
6306.11Tarpaulins, awnings and sunbleached inds, of cotton
6306.12Tarpaulins, awnings and sunbleached inds, of synthetic fibres
6306.19Tarpaulins, awnings and sunbleached inds, of other textile materials
6306.21Tents, of cotton
6306.22Tents, of synthetic fibres
6306.29Tents, of other textile materials
6306.31Sails, of synthetic fibres
6306.39Sails, of other textile materials
6306.41Pneumatic mattresses, of cotton
6306.49Pneumatic mattresses, of other textile materials
6306.91Camping goods nes, of cotton
6306.99Camping goods nes, of other textile materials
6307.10Floor-cloths, dish-cloths, dusters & similar cleaning cloths, of tex mat
6307.20Life jackets and life belts, of textile materials
6307.90Made up articles, of textile materials, nes, including dress patterns
6308.00Sets consisting of woven fabric & yarn, for making up into rugs, tapestries etc
6309.00Worn clothing and other worn articles

Textile and clothing products in Chapters 30-49, 64-96

HS No.Product Description
3005.90Wadding, gauze, bandages and the like
ex 3921.12}{Woven, knitted or non-woven fabrics coated, covered
ex 3921.13}{or laminated with plastics
ex 3921.90}{
ex 4202.12}{
ex 4202.22}{Luggage, handbags and flatgoods with an outer surface
ex 4202.32}{predominantly of textile materials
ex 4202.92}{
ex 6405.20Footwear with soles and uppers of wool felt
ex 6406.10Footwear uppers of which 50% or more of the external surface area
is textile material
ex 6406.99Leg warmers and gaiters of textile material
6501.00Hat-forms, hat bodies and hoods of felt; plateaux and manchons of felt
6502.00Hat-shapes, plaited or made by assembling strips of any material
6503.00Felt hats and other felt headgear
6504.00Hats & other headgear, plaited or made by assembling strips of any material
6505.90Hats & other headgear, knitted or made up from lace, or other textile material
6601.10Umbrellas and sun umbrellas, garden type
6601.91Other umbrella types, telescopic shaft
6601.99Other umbrellas
ex 7019.10Yarns of fibre glass
ex 7019.20Woven fabrics of fibre glass
8708.21Safety seat belts for motor vehicles
8804.00Parachutes; their parts and accessories
9113.90Watch straps, bands and bracelets of textile materials
ex 9404.90Pillow and cushions of cotton; quilts; eiderdowns; comforters and
similar articles of textile materials
9502.91Garments for dolls
ex 9612.10Woven ribbons, of man-made fibres, other than those measuring less
than 30 mm in width and permanently put in cartridges

___________________________________

1 To the extent possible, exports from a least-developed country Member may also benefit from this provision.

2 The "agreement year" is defined to mean a 12-month period beginning from the date of entry into force of the WTO Agreement and at the subsequent 12-month intervals.

3 The relevant GATT 1994 provisions shall not include Article XIX in respect of products not yet integrated into GATT 1994, except as specifically provided in paragraph 3 of the Annex.

4 Restrictions denote all unilateral quantitative restrictions, bilateral arrangements and other measures having a similar effect.

5 A customs union may apply a safeguard measure as a single unit or on behalf of a member State. When a customs union applies a safeguard measure as a single unit, all the requirements for the determination of serious damage or actual threat thereof under this Agreement shall be based on the conditions existing in the customs union as a whole. When a safeguard measure is applied on behalf of a member State, all the requirements for the determination of serious damage, or actual threat thereof, shall be based on the conditions existing in that member State and the measure shall be limited to that member State.

6 Such an imminent increase shall be a measurable one and shall not be determined to exist on the basis of allegation, conjecture or mere possibility arising, for example, from the existence of production capacity in the exporting Members.

Agreement On Technical Barriers To Trade

Members,

Having regard to the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations;

Desiring to further the objectives of GATT 1994;

Recognizing the important contribution that international standards and conformity assessment systems can make in this regard by improving efficiency of production and facilitating the conduct of international trade;

Desiring therefore to encourage the development of such international standards and conformity assessment systems;

Desiring however to ensure that technical regulations and standards, including packaging, marking and labelling requirements, and procedures for assessment of conformity with technical regulations and standards do not create unnecessary obstacles to international trade;

Recognizing that no country should be prevented from taking measures necessary to ensure the quality of its exports, or for the protection of human, animal or plant life or health, of the environment, or for the prevention of deceptive practices, at the levels it considers appropriate, subject to the requirement that they are not applied in a manner which would constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination between countries where the same conditions prevail or a disguised restriction on international trade, and are otherwise in accordance with the provisions of this Agreement;

Recognizing that no country should be prevented from taking measures necessary for the protection of its essential security interest;

Recognizing the contribution which international standardization can make to the transfer of technology from developed to developing countries;

Recognizing that developing countries may encounter special difficulties in the formulation and application of technical regulations and standards and procedures for assessment of conformity with technical regulations and standards, and desiring to assist them in their endeavours in this regard;

Hereby agree as follows:

Article 1

General Provisions

1.1 General terms for standardization and procedures for assessment of conformity shall normally have the meaning given to them by definitions adopted within the United Nations system and by international standardizing bodies taking into account their context and in the light of the object and purpose of this Agreement.

1.2 However, for the purposes of this Agreement the meaning of the terms given in Annex 1 applies.

1.3 All products, including industrial and agricultural products, shall be subject to the provisions of this Agreement.

1.4 Purchasing specifications prepared by governmental bodies for production or consumption requirements of governmental bodies are not subject to the provisions of this Agreement but are addressed in the Agreement on Government Procurement, according to its coverage.

1.5 The provisions of this Agreement do not apply to sanitary and phytosanitary measures as defined in Annex A of the Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures.

1.6 All references in this Agreement to technical regulations, standards and conformity assessment procedures shall be construed to include any amendments thereto and any additions to the rules or the product coverage thereof, except amendments and additions of an insignificant nature.

TECHNICAL REGULATIONS AND STANDARDS

Article 2

Preparation, Adoption and Application of Technical Regulations by Central Government Bodies

With respect to their central government bodies:

2.1 Members shall ensure that in respect of technical regulations, products imported from the territory of any Member shall be accorded treatment no less favourable than that accorded to like products of national origin and to like products originating in any other country.

2.2 Members shall ensure that technical regulations are not prepared, adopted or applied with a view to or with the effect of creating unnecessary obstacles to international trade. For this purpose, technical regulations shall not be more trade-restrictive than necessary to fulfil a legitimate objective, taking account of the risks non-fulfilment would create. Such legitimate objectives are, inter alia : national security requirements; the prevention of deceptive practices; protection of human health or safety, animal or plant life or health, or the environment. In assessing such risks, relevant elements of consideration are, inter alia : available scientific and technical information, related processing technology or intended end-uses of products.

2.3 Technical regulations shall not be maintained if the circumstances or objectives giving rise to their adoption no longer exist or if the changed circumstances or objectives can be addressed in a less trade-restrictive manner.

2.4 Where technical regulations are required and relevant international standards exist or their completion is imminent, Members shall use them, or the relevant parts of them, as a basis for their technical regulations except when such international standards or relevant parts would be an ineffective or inappropriate means for the fulfilment of the legitimate objectives pursued, for instance because of fundamental climatic or geographical factors or fundamental technological problems.

2.5 A Member preparing, adopting or applying a technical regulation which may have a significant effect on trade of other Members shall, upon the request of another Member, explain the justification for that technical regulation in terms of the provisions of paragraphs 2 to 4. Whenever a technical regulation is prepared, adopted or applied for one of the legitimate objectives explicitly mentioned in paragraph 2, and is in accordance with relevant international standards, it shall be rebuttably presumed not to create an unnecessary obstacle to international trade.

2.6 With a view to harmonizing technical regulations on as wide a basis as possible, Members shall play a full part, within the limits of their resources, in the preparation by appropriate international standardizing bodies of international standards for products for which they either have adopted, or expect to adopt, technical regulations.

2.7 Members shall give positive consideration to accepting as equivalent technical regulations of other Members, even if these regulations differ from their own, provided they are satisfied that these regulations adequately fulfil the objectives of their own regulations.

2.8 Wherever appropriate, Members shall specify technical regulations based on product requirements in terms of performance rather than design or descriptive characteristics.

2.9 Whenever a relevant international standard does not exist or the technical content of a proposed technical regulation is not in accordance with the technical content of relevant international standards, and if the technical regulation may have a significant effect on trade of other Members, Members shall:

2.9.1 publish a notice in a publication at an early appropriate stage, in such a manner as to enable interested parties in other Members to become acquainted with it, that they propose to introduce a particular technical regulation;

2.9.2 notify other Members through the Secretariat of the products to be covered by the proposed technical regulation, together with a brief indication of its objective and rationale. Such notifications shall take place at an early appropriate stage, when amendments can still be introduced and comments taken into account;

2.9.3 upon request, provide to other Members particulars or copies of the proposed technical regulation and, whenever possible, identify the parts which in substance deviate from relevant international standards;

2.9.4 without discrimination, allow reasonable time for other Members to make comments in writing, discuss these comments upon request, and take these written comments and the results of these discussions into account.

2.10 Subject to the provisions in the lead-in to paragraph 9, where urgent problems of safety, health, environmental protection or national security arise or threaten to arise for a Member, that Member may omit such of the steps enumerated in paragraph 9 as it finds necessary, provided that the Member, upon adoption of a technical regulation, shall:

2.10.1 notify immediately other Members through the Secretariat of the particular technical regulation and the products covered, with a brief indication of the objective and the rationale of the technical regulation, including the nature of the urgent problems;

2.10.2 upon request, provide other Members with copies of the technical regulation;

2.10.3 without discrimination, allow other Members to present their comments in writing, discuss these comments upon request, and take these written comments and the results of these discussions into account.

2.11 Members shall ensure that all technical regulations which have been adopted are published promptly or otherwise made available in such a manner as to enable interested parties in other Members to become acquainted with them.

2.12 Except in those urgent circumstances referred to in paragraph 10, Members shall allow a reasonable interval between the publication of technical regulations and their entry into force in order to allow time for producers in exporting Members, and particularly in developing country Members, to adapt their products or methods of production to the requirements of the importing Member.

Article 3

Preparation, Adoption and Application of Technical Regulations by Local Government Bodies and Non-Governmental Bodies

With respect to their local government and non-governmental bodies within their territories:

3.1 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure compliance by such bodies with the provisions of Article 2, with the exception of the obligation to notify as referred to in paragraphs 9.2 and 10.1 of Article 2.

3.2 Members shall ensure that the technical regulations of local governments on the level directly below that of the central government in Members are notified in accordance with the provisions of paragraphs 9.2 and 10.1 of Article 2, noting that notification shall not be required for technical regulations the technical content of which is substantially the same as that of previously notified technical regulations of central government bodies of the Member concerned.

3.3 Members may require contact with other Members, including the notifications, provision of information, comments and discussions referred to in paragraphs 9 and 10 of Article 2, to take place through the central government.

3.4 Members shall not take measures which require or encourage local government bodies or non-governmental bodies within their territories to act in a manner inconsistent with the provisions of Article 2.

3.5 Members are fully responsible under this Agreement for the observance of all provisions of Article 2. Members shall formulate and implement positive measures and mechanisms in support of the observance of the provisions of Article 2 by other than central government bodies.

Article 4

Preparation, Adoption and Application of Standards

4.1 Members shall ensure that their central government standardizing bodies accept and comply with the Code of Good Practice for the Preparation, Adoption and Application of Standards in Annex 3 to this Agreement (referred to in this Agreement as the "Code of Good Practice"). They shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that local government and non-governmental standardizing bodies within their territories, as well as regional standardizing bodies of which they or one or more bodies within their territories are members, accept and comply with this Code of Good Practice. In addition, Members shall not take measures which have the effect of, directly or indirectly, requiring or encouraging such standardizing bodies to act in a manner inconsistent with the Code of Good Practice. The obligations of Members with respect to compliance of standardizing bodies with the provisions of the Code of Good Practice shall apply irrespective of whether or not a standardizing body has accepted the Code of Good Practice.

4.2 Standardizing bodies that have accepted and are complying with the Code of Good Practice shall be acknowledged by the Members as complying with the principles of this Agreement.

CONFORMITY WITH TECHNICAL REGULATIONS AND STANDARDS

Article 5

Procedures for Assessment of Conformity by Central Government Bodies

5.1 Members shall ensure that, in cases where a positive assurance of conformity with technical regulations or standards is required, their central government bodies apply the following provisions to products originating in the territories of other Members:

5.1.1 conformity assessment procedures are prepared, adopted and applied so as to grant access for suppliers of like products originating in the territories of other Members under conditions no less favourable than those accorded to suppliers of like products of national origin or originating in any other country, in a comparable situation; access entails suppliers' right to an assessment of conformity under the rules of the procedure, including, when foreseen by this procedure, the possibility to have conformity assessment activities undertaken at the site of facilities and to receive the mark of the system;

5.1.2 conformity assessment procedures are not prepared, adopted or applied with a view to or with the effect of creating unnecessary obstacles to international trade. This means, inter alia , that conformity assessment procedures shall not be more strict or be applied more strictly than is necessary to give the importing Member adequate confidence that products conform with the applicable technical regulations or standards, taking account of the risks non-conformity would create.

5.2 When implementing the provisions of paragraph 1, Members shall ensure that:

5.2.1 conformity assessment procedures are undertaken and completed as expeditiously as possible and in a no less favourable order for products originating in the territories of other Members than for like domestic products;

5.2.2 the standard processing period of each conformity assessment procedure is published or that the anticipated processing period is communicated to the applicant upon request; when receiving an application, the competent body promptly examines the completeness of the documentation and informs the applicant in a precise and complete manner of all deficiencies; the competent body transmits as soon as possible the results of the assessment in a precise and complete manner to the applicant so that corrective action may be taken if necessary; even when the application has deficiencies, the competent body proceeds as far as practicable with the conformity assessment if the applicant so requests; and that, upon request, the applicant is informed of the stage of the procedure, with any delay being explained;

5.2.3 information requirements are limited to what is necessary to assess conformity and determine fees;

5.2.4 the confidentiality of information about products originating in the territories of other Members arising from or supplied in connection with such conformity assessment procedures is respected in the same way as for domestic products and in such a manner that legitimate commercial interests are protected;

5.2.5 any fees imposed for assessing the conformity of products originating in the territories of other Members are equitable in relation to any fees chargeable for assessing the conformity of like products of national origin or originating in any other country, taking into account communication, transportation and other costs arising from differences between location of facilities of the applicant and the conformity assessment body;

5.2.6 the siting of facilities used in conformity assessment procedures and the selection of samples are not such as to cause unnecessary inconvenience to applicants or their agents;

5.2.7 whenever specifications of a product are changed subsequent to the determination of its conformity to the applicable technical regulations or standards, the conformity assessment procedure for the modified product is limited to what is necessary to determine whether adequate confidence exists that the product still meets the technical regulations or standards concerned;

5.2.8 a procedure exists to review complaints concerning the operation of a conformity assessment procedure and to take corrective action when a complaint is justified.

5.3 Nothing in paragraphs 1 and 2 shall prevent Members from carrying out reasonable spot checks within their territories.

5.4 In cases where a positive assurance is required that products conform with technical regulations or standards, and relevant guides or recommendations issued by international standardizing bodies exist or their completion is imminent, Members shall ensure that central government bodies use them, or the relevant parts of them, as a basis for their conformity assessment procedures, except where, as duly explained upon request, such guides or recommendations or relevant parts are inappropriate for the Members concerned, for, inter alia , such reasons as: national security requirements; the prevention of deceptive practices; protection of human health or safety, animal or plant life or health, or the environment; fundamental climatic or other geographical factors; fundamental technological or infrastructural problems.

5.5 With a view to harmonizing conformity assessment procedures on as wide a basis as possible, Members shall play a full part, within the limits of their resources, in the preparation by appropriate international standardizing bodies of guides and recommendations for conformity assessment procedures.

5.6 Whenever a relevant guide or recommendation issued by an international standardizing body does not exist or the technical content of a proposed conformity assessment procedure is not in accordance with relevant guides and recommendations issued by international standardizing bodies, and if the conformity assessment procedure may have a significant effect on trade of other Members, Members shall:

5.6.1 publish a notice in a publication at an early appropriate stage, in such a manner as to enable interested parties in other Members to become acquainted with it, that they propose to introduce a particular conformity assessment procedure;

5.6.2 notify other Members through the Secretariat of the products to be covered by the proposed conformity assessment procedure, together with a brief indication of its objective and rationale. Such notifications shall take place at an early appropriate stage, when amendments can still be introduced and comments taken into account;

5.6.3 upon request, provide to other Members particulars or copies of the proposed procedure and, whenever possible, identify the parts which in substance deviate from relevant guides or recommendations issued by international standardizing bodies;

5.6.4 without discrimination, allow reasonable time for other Members to make comments in writing, discuss these comments upon request, and take these written comments and the results of these discussions into account.

5.7 Subject to the provisions in the lead-in to paragraph 6, where urgent problems of safety, health, environmental protection or national security arise or threaten to arise for a Member, that Member may omit such of the steps enumerated in paragraph 6 as it finds necessary, provided that the Member, upon adoption of the procedure, shall:

5.7.1 notify immediately other Members through the Secretariat of the particular procedure and the products covered, with a brief indication of the objective and the rationale of the procedure, including the nature of the urgent problems;

5.7.2 upon request, provide other Members with copies of the rules of the procedure;

5.7.3 without discrimination, allow other Members to present their comments in writing, discuss these comments upon request, and take these written comments and the results of these discussions into account.

5.8 Members shall ensure that all conformity assessment procedures which have been adopted are published promptly or otherwise made available in such a manner as to enable interested parties in other Members to become acquainted with them.

5.9 Except in those urgent circumstances referred to in paragraph 7, Members shall allow a reasonable interval between the publication of requirements concerning conformity assessment procedures and their entry into force in order to allow time for producers in exporting Members, and particularly in developing country Members, to adapt their products or methods of production to the requirements of the importing Member.

Article 6

Recognition of Conformity Assessment by Central Government Bodies

With respect to their central government bodies:

6.1 Without prejudice to the provisions of paragraphs 3 and 4, Members shall ensure, whenever possible, that results of conformity assessment procedures in other Members are accepted, even when those procedures differ from their own, provided they are satisfied that those procedures offer an assurance of conformity with applicable technical regulations or standards equivalent to their own procedures. It is recognized that prior consultations may be necessary in order to arrive at a mutually satisfactory understanding regarding, in particular:

6.1.1 adequate and enduring technical competence of the relevant conformity assessment bodies in the exporting Member, so that confidence in the continued reliability of their conformity assessment results can exist; in this regard, verified compliance, for instance through accreditation, with relevant guides or recommendations issued by international standardizing bodies shall be taken into account as an indication of adequate technical competence;

6.1.2 limitation of the acceptance of conformity assessment results to those produced by designated bodies in the exporting Member.

6.2 Members shall ensure that their conformity assessment procedures permit, as far as practicable, the implementation of the provisions in paragraph 1.

6.3 Members are encouraged, at the request of other Members, to be willing to enter into negotiations for the conclusion of agreements for the mutual recognition of results of each other's conformity assessment procedures. Members may require that such agreements fulfil the criteria of paragraph 1 and give mutual satisfaction regarding their potential for facilitating trade in the products concerned.

6.4 Members are encouraged to permit participation of conformity assessment bodies located in the territories of other Members in their conformity assessment procedures under conditions no less favourable than those accorded to bodies located within their territory or the territory of any other country.

Article 7

Procedures for Assessment of Conformity by Local Government Bodies

With respect to their local government bodies within their territories:

7.1 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure compliance by such bodies with the provisions of Articles 5 and 6, with the exception of the obligation to notify as referred to in paragraphs 6.2 and 7.1 of Article 5.

7.2 Members shall ensure that the conformity assessment procedures of local governments on the level directly below that of the central government in Members are notified in accordance with the provisions of paragraphs 6.2 and 7.1 of Article 5, noting that notifications shall not be required for conformity assessment procedures the technical content of which is substantially the same as that of previously notified conformity assessment procedures of central government bodies of the Members concerned.

7.3 Members may require contact with other Members, including the notifications, provision of information, comments and discussions referred to in paragraphs 6 and 7 of Article 5, to take place through the central government.

7.4 Members shall not take measures which require or encourage local government bodies within their territories to act in a manner inconsistent with the provisions of Articles 5 and 6.

7.5 Members are fully responsible under this Agreement for the observance of all provisions of Articles 5 and 6. Members shall formulate and implement positive measures and mechanisms in support of the observance of the provisions of Articles 5 and 6 by other than central government bodies.

Article 8

Procedures for Assessment of Conformity by Non-Governmental Bodies

8.1 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that non-governmental bodies within their territories which operate conformity assessment procedures comply with the provisions of Articles 5 and 6, with the exception of the obligation to notify proposed conformity assessment procedures. In addition, Members shall not take measures which have the effect of, directly or indirectly, requiring or encouraging such bodies to act in a manner inconsistent with the provisions of Articles 5 and 6.

8.2 Members shall ensure that their central government bodies rely on conformity assessment procedures operated by non-governmental bodies only if these latter bodies comply with the provisions of Articles 5 and 6, with the exception of the obligation to notify proposed conformity assessment procedures.

Article 9

International and Regional Systems

9.1 Where a positive assurance of conformity with a technical regulation or standard is required, Members shall, wherever practicable, formulate and adopt international systems for conformity assessment and become members thereof or participate therein.

9.2 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that international and regional systems for conformity assessment in which relevant bodies within their territories are members or participants comply with the provisions of Articles 5 and 6. In addition, Members shall not take any measures which have the effect of, directly or indirectly, requiring or encouraging such systems to act in a manner inconsistent with any of the provisions of Articles 5 and 6.

9.3 Members shall ensure that their central government bodies rely on international or regional conformity assessment systems only to the extent that these systems comply with the provisions of Articles 5 and 6, as applicable.

INFORMATION AND ASSISTANCE

Article 10

Information About Technical Regulations, Standards and Conformity Assessment Procedures

10.1 Each Member shall ensure that an enquiry point exists which is able to answer all reasonable enquiries from other Members and interested parties in other Members as well as to provide the relevant documents regarding:

10.1.1 any technical regulations adopted or proposed within its territory by central or local government bodies, by non-governmental bodies which have legal power to enforce a technical regulation, or by regional standardizing bodies of which such bodies are members or participants;

10.1.2 any standards adopted or proposed within its territory by central or local government bodies, or by regional standardizing bodies of which such bodies are members or participants;

10.1.3 any conformity assessment procedures, or proposed conformity assessment procedures, which are operated within its territory by central or local government bodies, or by non-governmental bodies which have legal power to enforce a technical regulation, or by regional bodies of which such bodies are members or participants;

10.1.4 the membership and participation of the Member, or of relevant central or local government bodies within its territory, in international and regional standardizing bodies and conformity assessment systems, as well as in bilateral and multilateral arrangements within the scope of this Agreement; it shall also be able to provide reasonable information on the provisions of such systems and arrangements;

10.1.5 the location of notices published pursuant to this Agreement, or the provision of information as to where such information can be obtained; and

10.1.6 the location of the enquiry points mentioned in paragraph 3.

10.2 If, however, for legal or administrative reasons more than one enquiry point is established by a Member, that Member shall provide to the other Members complete and unambiguous information on the scope of responsibility of each of these enquiry points. In addition, that Member shall ensure that any enquiries addressed to an incorrect enquiry point shall promptly be conveyed to the correct enquiry point.

10.3 Each Member shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure that one or more enquiry points exist which are able to answer all reasonable enquiries from other Members and interested parties in other Members as well as to provide the relevant documents or information as to where they can be obtained regarding:

10.3.1 any standards adopted or proposed within its territory by non-governmental standardizing bodies, or by regional standardizing bodies of which such bodies are members or participants; and

10.3.2 any conformity assessment procedures, or proposed conformity assessment procedures, which are operated within its territory by non-governmental bodies, or by regional bodies of which such bodies are members or participants;

10.3.3 the membership and participation of relevant non-governmental bodies within its territory in international and regional standardizing bodies and conformity assessment systems, as well as in bilateral and multilateral arrangements within the scope of this Agreement; they shall also be able to provide reasonable information on the provisions of such systems and arrangements.

10.4 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that where copies of documents are requested by other Members or by interested parties in other Members, in accordance with the provisions of this Agreement, they are supplied at an equitable price (if any) which shall, apart from the real cost of delivery, be the same for the nationals1 of the Member concerned or of any other Member.

10.5 Developed country Members shall, if requested by other Members, provide, in English, French or Spanish, translations of the documents covered by a specific notification or, in case of voluminous documents, of summaries of such documents.

10.6 The Secretariat shall, when it receives notifications in accordance with the provisions of this Agreement, circulate copies of the notifications to all Members and interested international standardizing and conformity assessment bodies, and draw the attention of developing country Members to any notifications relating to products of particular interest to them.

10.7 Whenever a Member has reached an agreement with any other country or countries on issues related to technical regulations, standards or conformity assessment procedures which may have a significant effect on trade, at least one Member party to the agreement shall notify other Members through the Secretariat of the products to be covered by the agreement and include a brief description of the agreement. Members concerned are encouraged to enter, upon request, into consultations with other Members for the purposes of concluding similar agreements or of arranging for their participation in such agreements.

10.8 Nothing in this Agreement shall be construed as requiring:

10.8.1 the publication of texts other than in the language of the Member;

10.8.2 the provision of particulars or copies of drafts other than in the language of the Member except as stated in paragraph 5; or

10.8.3 Members to furnish any information, the disclosure of which they consider contrary to their essential security interests.

10.9 Notifications to the Secretariat shall be in English, French or Spanish.

10.10 Members shall designate a single central government authority that is responsible for the implementation on the national level of the provisions concerning notification procedures under this Agreement except those included in Annex 3.

10.11 If, however, for legal or administrative reasons the responsibility for notification procedures is divided among two or more central government authorities, the Member concerned shall provide to the other Members complete and unambiguous information on the scope of responsibility of each of these authorities.

Article 11

Technical Assistance to Other Members

11.1 Members shall, if requested, advise other Members, especially the developing country Members, on the preparation of technical regulations.

11.2 Members shall, if requested, advise other Members, especially the developing country Members, and shall grant them technical assistance on mutually agreed terms and conditions regarding the establishment of national standardizing bodies, and participation in the international standardizing bodies, and shall encourage their national standardizing bodies to do likewise.

11.3 Members shall, if requested, take such reasonable measures as may be available to them to arrange for the regulatory bodies within their territories to advise other Members, especially the developing country Members, and shall grant them technical assistance on mutually agreed terms and conditions regarding:

11.3.1 the establishment of regulatory bodies, or bodies for the assessment of conformity with technical regulations; and

11.3.2 the methods by which their technical regulations can best be met.

11.4 Members shall, if requested, take such reasonable measures as may be available to them to arrange for advice to be given to other Members, especially the developing country Members, and shall grant them technical assistance on mutually agreed terms and conditions regarding the establishment of bodies for the assessment of conformity with standards adopted within the territory of the requesting Member.

11.5 Members shall, if requested, advise other Members, especially the developing country Members, and shall grant them technical assistance on mutually agreed terms and conditions regarding the steps that should be taken by their producers if they wish to have access to systems for conformity assessment operated by governmental or non-governmental bodies within the territory of the Member receiving the request.

11.6 Members which are members or participants of international or regional systems for conformity assessment shall, if requested, advise other Members, especially the developing country Members, and shall grant them technical assistance on mutually agreed terms and conditions regarding the establishment of the institutions and legal framework which would enable them to fulfil the obligations of membership or participation in such systems.

11.7 Members shall, if so requested, encourage bodies within their territories which are members or participants of international or regional systems for conformity assessment to advise other Members, especially the developing country Members, and should consider requests for technical assistance from them regarding the establishment of the institutions which would enable the relevant bodies within their territories to fulfil the obligations of membership or participation.

11.8 In providing advice and technical assistance to other Members in terms of paragraphs 1 to 7, Members shall give priority to the needs of the least-developed country Members.

Article 12

Special and Differential Treatment of Developing Country Members

12.1 Members shall provide differential and more favourable treatment to developing country Members to this Agreement, through the following provisions as well as through the relevant provisions of other Articles of this Agreement.

12.2 Members shall give particular attention to the provisions of this Agreement concerning developing country Members' rights and obligations and shall take into account the special development, financial and trade needs of developing country Members in the implementation of this Agreement, both nationally and in the operation of this Agreement's institutional arrangements.

12.3 Members shall, in the preparation and application of technical regulations, standards and conformity assessment procedures, take account of the special development, financial and trade needs of developing country Members, with a view to ensuring that such technical regulations, standards and conformity assessment procedures do not create unnecessary obstacles to exports from developing country Members.

12.4 Members recognize that, although international standards, guides or recommendations may exist, in their particular technological and socio-economic conditions, developing country Members adopt certain technical regulations, standards or conformity assessment procedures aimed at preserving indigenous technology and production methods and processes compatible with their development needs. Members therefore recognize that developing country Members should not be expected to use international standards as a basis for their technical regulations or standards, including test methods, which are not appropriate to their development, financial and trade needs.

12.5 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that international standardizing bodies and international systems for conformity assessment are organized and operated in a way which facilitates active and representative participation of relevant bodies in all Members, taking into account the special problems of developing country Members.

12.6 Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that international standardizing bodies, upon request of developing country Members, examine the possibility of, and, if practicable, prepare international standards concerning products of special interest to developing country Members.

12.7 Members shall, in accordance with the provisions of Article 11, provide technical assistance to developing country Members to ensure that the preparation and application of technical regulations, standards and conformity assessment procedures do not create unnecessary obstacles to the expansion and diversification of exports from developing country Members. In determining the terms and conditions of the technical assistance, account shall be taken of the stage of development of the requesting Members and in particular of the least-developed country Members.

12.8 It is recognized that developing country Members may face special problems, including institutional and infrastructural problems, in the field of preparation and application of technical regulations, standards and conformity assessment procedures. It is further recognized that the special development and trade needs of developing country Members, as well as their stage of technological development, may hinder their ability to discharge fully their obligations under this Agreement. Members, therefore, shall take this fact fully into account. Accordingly, with a view to ensuring that developing country Members are able to comply with this Agreement, the Committee on Technical Barriers to Trade provided for in Article 13 (referred to in this Agreement as the "Committee") is enabled to grant, upon request, specified, time-limited exceptions in whole or in part from obligations under this Agreement. When considering such requests the Committee shall take into account the special problems, in the field of preparation and application of technical regulations, standards and conformity assessment procedures, and the special development and trade needs of the developing country Member, as well as its stage of technological development, which may hinder its ability to discharge fully its obligations under this Agreement. The Committee shall, in particular, take into account the special problems of the least-developed country Members.

12.9 During consultations, developed country Members shall bear in mind the special difficulties experienced by developing country Members in formulating and implementing standards and technical regulations and conformity assessment procedures, and in their desire to assist developing country Members with their efforts in this direction, developed country Members shall take account of the special needs of the former in regard to financing, trade and development.

12.10 The Committee shall examine periodically the special and differential treatment, as laid down in this Agreement, granted to developing country Members on national and international levels.

INSTITUTIONS, CONSULTATION AND DISPUTE SETTLEMENT

Article 13

The Committee on Technical Barriers to Trade

13.1 A Committee on Technical Barriers to Trade is hereby established, and shall be composed of representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and shall meet as necessary, but no less than once a year, for the purpose of affording Members the opportunity of consulting on any matters relating to the operation of this Agreement or the furtherance of its objectives, and shall carry out such responsibilities as assigned to it under this Agreement or by the Members.

13.2 The Committee shall establish working parties or other bodies as may be appropriate, which shall carry out such responsibilities as may be assigned to them by the Committee in accordance with the relevant provisions of this Agreement.

13.3 It is understood that unnecessary duplication should be avoided between the work under this Agreement and that of governments in other technical bodies. The Committee shall examine this problem with a view to minimizing such duplication.

Article 14

Consultation and Dispute Settlement

14.1 Consultations and the settlement of disputes with respect to any matter affecting the operation of this Agreement shall take place under the auspices of the Dispute Settlement Body and shall follow, mutatis mutandis , the provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding.

14.2 At the request of a party to a dispute, or at its own initiative, a panel may establish a technical expert group to assist in questions of a technical nature, requiring detailed consideration by experts.

14.3 Technical expert groups shall be governed by the procedures of Annex 2.

14.4 The dispute settlement provisions set out above can be invoked in cases where a Member considers that another Member has not achieved satisfactory results under Articles 3, 4, 7, 8 and 9 and its trade interests are significantly affected. In this respect, such results shall be equivalent to those as if the body in question were a Member.

FINAL PROVISIONS

Article 15

Final Provisions Reservations

15.1 Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

Review

15.2 Each Member shall, promptly after the date on which the WTO Agreement enters into force for it, inform the Committee of measures in existence or taken to ensure the implementation and administration of this Agreement. Any changes of such measures thereafter shall also be notified to the Committee.

15.3 The Committee shall review annually the implementation and operation of this Agreement taking into account the objectives thereof.

15.4 Not later than the end of the third year from the date of entry into force of the WTO Agreement and at the end of each three-year period thereafter, the Committee shall review the operation and implementation of this Agreement, including the provisions relating to transparency, with a view to recommending an adjustment of the rights and obligations of this Agreement where necessary to ensure mutual economic advantage and balance of rights and obligations, without prejudice to the provisions of Article 12. Having regard, inter alia, to the experience gained in the implementation of the Agreement, the Committee shall, where appropriate, submit proposals for amendments to the text of this Agreement to the Council for Trade in Goods.

Annexes

15.5 The annexes to this Agreement constitute an integral part thereof.

Annex 1

Terms And Their Definitions For The Purpose Of This Agreement 

The terms presented in the sixth edition of the ISO/IEC Guide 2: 1991, General Terms and Their Definitions Concerning Standardization and Related Activities, shall, when used in this Agreement, have the same meaning as given in the definitions in the said Guide taking into account that services are excluded from the coverage of this Agreement.

For the purpose of this Agreement, however, the following definitions shall apply:

1. Technical regulation

Document which lays down product characteristics or their related processes and production methods, including the applicable administrative provisions, with which compliance is mandatory. It may also include or deal exclusively with terminology, symbols, packaging, marking or labelling requirements as they apply to a product, process or production method.

Explanatory note

The definition in ISO/IEC Guide 2 is not self-contained, but based on the so-called "building block" system.

2. Standard

Document approved by a recognized body, that provides, for common and repeated use, rules, guidelines or characteristics for products or related processes and production methods, with which compliance is not mandatory. It may also include or deal exclusively with terminology, symbols, packaging, marking or labelling requirements as they apply to a product, process or production method.

Explanatory note

The terms as defined in ISO/IEC Guide 2 cover products, processes and services. This Agreement deals only with technical regulations, standards and conformity assessment procedures related to products or processes and production methods. Standards as defined by ISO/IEC Guide 2 may be mandatory or voluntary. For the purpose of this Agreement standards are defined as voluntary and technical regulations as mandatory documents. Standards prepared by the international standardization community are based on consensus. This Agreement covers also documents that are not based on consensus.

3. Conformity assessment procedures

Any procedure used, directly or indirectly, to determine that relevant requirements in technical regulations or standards are fulfilled.

Explanatory note

Conformity assessment procedures include, inter alia, procedures for sampling, testing and inspection; evaluation, verification and assurance of conformity; registration, accreditation and approval as well as their combinations.

4. International body or system

Body or system whose membership is open to the relevant bodies of at least all Members.

5. Regional body or system

Body or system whose membership is open to the relevant bodies of only some of the Members.

6. Central government body

Central government, its ministries and departments or any body subject to the control of the central government in respect of the activity in question.

Explanatory note

In the case of the European Communities the provisions governing central government bodies apply. However, regional bodies or conformity assessment systems may be established within the European Communities, and in such cases would be subject to the provisions of this Agreement on regional bodies or conformity assessment systems.

7. Local government body

Government other than a central government (e.g. states, provinces, Lender, cantons, municipalities, etc.), its ministries or departments or any body subject to the control of such a government in respect of the activity in question.

8. Non-governmental body

Body other than a central government body or a local government body, including a non-governmental body which has legal power to enforce a technical regulation.

Annex 2

Technical Expert Groups

The following procedures shall apply to technical expert groups established in accordance with the provisions of Article 14.

1. Technical expert groups are under the panel's authority. Their terms of reference and detailed working procedures shall be decided by the panel, and they shall report to the panel.

2. Participation in technical expert groups shall be restricted to persons of professional standing and experience in the field in question.

3. Citizens of parties to the dispute shall not serve on a technical expert group without the joint agreement of the parties to the dispute, except in exceptional circumstances when the panel considers that the need for specialized scientific expertise cannot be fulfilled otherwise. Government officials of parties to the dispute shall not serve on a technical expert group. Members of technical expert groups shall serve in their individual capacities and not as government representatives, nor as representatives of any organization. Governments or organizations shall therefore not give them instructions with regard to matters before a technical expert group.

4. Technical expert groups may consult and seek information and technical advice from any source they deem appropriate. Before a technical expert group seeks such information or advice from a source within the jurisdiction of a Member, it shall inform the government of that Member. Any Member shall respond promptly and fully to any request by a technical expert group for such information as the technical expert group considers necessary and appropriate.

5. The parties to a dispute shall have access to all relevant information provided to a technical expert group, unless it is of a confidential nature. Confidential information provided to the technical expert group shall not be released without formal authorization from the government, organization or person providing the information. Where such information is requested from the technical expert group but release of such information by the technical expert group is not authorized, a non-confidential summary of the information will be provided by the government, organization or person supplying the information.

6. The technical expert group shall submit a draft report to the Members concerned with a view to obtaining their comments, and taking them into account, as appropriate, in the final report, which shall also be circulated to the Members concerned when it is submitted to the panel.

Annex 3

Code Of Good Practice For The Preparation, Adoption And Application Of Standards

General Provisions

A. For the purposes of this Code the definitions in Annex 1 of this Agreement shall apply.

B. This Code is open to acceptance by any standardizing body within the territory of a Member of the WTO, whether a central government body, a local government body, or a non-governmental body; to any governmental regional standardizing body one or more members of which are Members of the WTO; and to any non-governmental regional standardizing body one or more members of which are situated within the territory of a Member of the WTO (referred to in this Code collectively as "standardizing bodies" and individually as "the standardizing body").

C. Standardizing bodies that have accepted or withdrawn from this Code shall notify this fact to the ISO/IEC Information Centre in Geneva. The notification shall include the name and address of the body concerned and the scope of its current and expected standardization activities. The notification may be sent either directly to the ISO/IEC Information Centre, or through the national member body of ISO/IEC or, preferably, through the relevant national member or international affiliate of ISONET, as appropriate.

Substantive Provisions

D. In respect of standards, the standardizing body shall accord treatment to products originating in the territory of any other Member of the WTO no less favourable than that accorded to like products of national origin and to like products originating in any other country.

E. The standardizing body shall ensure that standards are not prepared, adopted or applied with a view to, or with the effect of, creating unnecessary obstacles to international trade.

F. Where international standards exist or their completion is imminent, the standardizing body shall use them, or the relevant parts of them, as a basis for the standards it develops, except where such international standards or relevant parts would be ineffective or inappropriate, for instance, because of an insufficient level of protection or fundamental climatic or geographical factors or fundamental technological problems.

G. With a view to harmonizing standards on as wide a basis as possible, the standardizing body shall, in an appropriate way, play a full part, within the limits of its resources, in the preparation by relevant international standardizing bodies of international standards regarding subject matter for which it either has adopted, or expects to adopt, standards. For standardizing bodies within the territory of a Member, participation in a particular international standardization activity shall, whenever possible, take place through one delegation representing all standardizing bodies in the territory that have adopted, or expect to adopt, standards for the subject matter to which the international standardization activity relates.

H. The standardizing body within the territory of a Member shall make every effort to avoid duplication of, or overlap with, the work of other standardizing bodies in the national territory or with the work of relevant international or regional standardizing bodies. They shall also make every effort to achieve a national consensus on the standards they develop. Likewise the regional standardizing body shall make every effort to avoid duplication of, or overlap with, the work of relevant international standardizing bodies.

I. Wherever appropriate, the standardizing body shall specify standards based on product requirements in terms of performance rather than design or descriptive characteristics.

J. At least once every six months, the standardizing body shall publish a work programme containing its name and address, the standards it is currently preparing and the standards which it has adopted in the preceding period. A standard is under preparation from the moment a decision has been taken to develop a standard until that standard has been adopted. The titles of specific draft standards shall, upon request, be provided in English, French or Spanish. A notice of the existence of the work programme shall be published in a national or, as the case may be, regional publication of standardization activities.

The work programme shall for each standard indicate, in accordance with any ISONET rules, the classification relevant to the subject matter, the stage attained in the standard's development, and the references of any international standards taken as a basis. No later than at the time of publication of its work programme, the standardizing body shall notify the existence thereof to the ISO/IEC Information Centre in Geneva.

The notification shall contain the name and address of the standardizing body, the name and issue of the publication in which the work programme is published, the period to which the work programme applies, its price (if any), and how and where it can be obtained. The notification may be sent directly to the ISO/IEC Information Centre, or, preferably, through the relevant national member or international affiliate of ISONET, as appropriate.

K. The national member of ISO/IEC shall make every effort to become a member of ISONET or to appoint another body to become a member as well as to acquire the most advanced membership type possible for the ISONET member. Other standardizing bodies shall make every effort to associate themselves with the ISONET member.

L. Before adopting a standard, the standardizing body shall allow a period of at least 60 days for the submission of comments on the draft standard by interested parties within the territory of a Member of the WTO. This period may, however, be shortened in cases where urgent problems of safety, health or environment arise or threaten to arise. No later than at the start of the comment period, the standardizing body shall publish a notice announcing the period for commenting in the publication referred to in paragraph J. Such notification shall include, as far as practicable, whether the draft standard deviates from relevant international standards.

M. On the request of any interested party within the territory of a Member of the WTO, the standardizing body shall promptly provide, or arrange to provide, a copy of a draft standard which it has submitted for comments. Any fees charged for this service shall, apart from the real cost of delivery, be the same for foreign and domestic parties.

N. The standardizing body shall take into account, in the further processing of the standard, the comments received during the period for commenting. Comments received through standardizing bodies that have accepted this Code of Good Practice shall, if so requested, be replied to as promptly as possible. The reply shall include an explanation why a deviation from relevant international standards is necessary.

O. Once the standard has been adopted, it shall be promptly published.

P. On the request of any interested party within the territory of a Member of the WTO, the standardizing body shall promptly provide, or arrange to provide, a copy of its most recent work programme or of a standard which it produced. Any fees charged for this service shall, apart from the real cost of delivery, be the same for foreign and domestic parties.

Q. The standardizing body shall afford sympathetic consideration to, and adequate opportunity for, consultation regarding representations with respect to the operation of this Code presented by standardizing bodies that have accepted this Code of Good Practice. It shall make an objective effort to solve any complaints.

___________________________________

1 "Nationals" here shall be deemed, in the case of a separate customs territory Member of the WTO, to mean persons, natural or legal, who are domiciled or who have a real and effective industrial or commercial establishment in that customs territory.

Agreement On Trade-Related Investment Measures

Members,

Considering that Ministers agreed in the Punta del Este Declaration that "Following an examination of the operation of GATT Articles related to the trade-restrictive and distorting effects of investment measures, negotiations should elaborate, as appropriate, further provisions that may be necessary to avoid such adverse effects on trade";

Desiring to promote the expansion and progressive liberalisation of world trade and to facilitate investment across international frontiers so as to increase the economic growth of all trading partners, particularly developing country Members, while ensuring free competition;

Taking into account the particular trade, development and financial needs of developing country Members, particularly those of the least-developed country Members;

Recognizing that certain investment measures can cause trade-restrictive and distorting effects;

Hereby agree as follows:

Article 1

Coverage

This Agreement applies to investment measures related to trade in goods only (referred to in this Agreement as "TRIMs").

Article 2

National Treatment and Quantitative Restrictions

1. Without prejudice to other rights and obligations under GATT 1994, no Member shall apply any TRIM that is inconsistent with the provisions of Article III or Article XI of GATT 1994.

2. An illustrative list of TRIMs that are inconsistent with the obligation of national treatment provided for in paragraph 4 of Article III of GATT 1994 and the obligation of general elimination of quantitative restrictions provided for in paragraph 1 of Article XI of GATT 1994 is contained in the Annex to this Agreement.

Article 3

Exceptions

All exceptions under GATT 1994 shall apply, as appropriate, to the provisions of this Agreement.

Article 4

Developing Country Members

A developing country Member shall be free to deviate temporarily from the provisions of Article 2 to the extent and in such a manner as Article XVIII of GATT 1994, the Understanding on the Balance-of-Payments Provisions of GATT 1994, and the Declaration on Trade Measures Taken for Balance-of-Payments Purposes adopted on 28 November 1979 (BISD 26S/205-209) permit the Member to deviate from the provisions of Articles III and XI of GATT 1994.

Article 5

Notification and Transitional Arrangements

1. Members, within 90 days of the date of entry into force of the WTO Agreement, shall notify the Council for Trade in Goods of all TRIMs they are applying that are not in conformity with the provisions of this Agreement. Such TRIMs of general or specific application shall be notified, along with their principal features.1

2. Each Member shall eliminate all TRIMs which are notified under paragraph 1 within two years of the date of entry into force of the WTO Agreement in the case of a developed country Member, within five years in the case of a developing country Member, and within seven years in the case of a least-developed country Member.

3. On request, the Council for Trade in Goods may extend the transition period for the elimination of TRIMs notified under paragraph 1 for a developing country Member, including a least-developed country Member, which demonstrates particular difficulties in implementing the provisions of this Agreement. In considering such a request, the Council for Trade in Goods shall take into account the individual development, financial and trade needs of the Member in question.

4. During the transition period, a Member shall not modify the terms of any TRIM which it notifies under paragraph 1 from those prevailing at the date of entry into force of the WTO Agreement so as to increase the degree of inconsistency with the provisions of Article 2. TRIMs introduced less than 180 days before the date of entry into force of the WTO Agreement shall not benefit from the transitional arrangements provided in paragraph 2.

5. Notwithstanding the provisions of Article 2, a Member, in order not to disadvantage established enterprises which are subject to a TRIM notified under paragraph 1, may apply during the transition period the same TRIM to a new investment (i) where the products of such investment are like products to those of the established enterprises, and (ii) where necessary to avoid distorting the conditions of competition between the new investment and the established enterprises. Any TRIM so applied to a new investment shall be notified to the Council for Trade in Goods. The terms of such a TRIM shall be equivalent in their competitive effect to those applicable to the established enterprises, and it shall be terminated at the same time.

Article 6

Transparency

1. Members reaffirm, with respect to TRIMs, their commitment to obligations on transparency and notification in Article X of GATT 1994, in the undertaking on "Notification" contained in the Understanding Regarding Notification, Consultation, Dispute Settlement and Surveillance adopted on 28 November 1979 and in the Ministerial Decision on Notification Procedures adopted on 15 April 1994.

2. Each Member shall notify the Secretariat of the publications in which TRIMs may be found, including those applied by regional and local governments and authorities within their territories.

3. Each Member shall accord sympathetic consideration to requests for information, and afford adequate opportunity for consultation, on any matter arising from this Agreement raised by another Member. In conformity with Article X of GATT 1994 no Member is required to disclose information the disclosure of which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

Article 7

Committee on Trade-Related Investment Measures

1. A Committee on Trade-Related Investment Measures (referred to in this Agreement as the "Committee") is hereby established, and shall be open to all Members. The Committee shall elect its own Chairman and Vice-Chairman, and shall meet not less than once a year and otherwise at the request of any Member.

2. The Committee shall carry out responsibilities assigned to it by the Council for Trade in Goods and shall afford Members the opportunity to consult on any matters relating to the operation and implementation of this Agreement.

3. The Committee shall monitor the operation and implementation of this Agreement and shall report thereon annually to the Council for Trade in Goods.

Article 8

Consultation and Dispute Settlement

The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding, shall apply to consultations and the settlement of disputes under this Agreement.

Article 9

Review by the Council for Trade in Goods

Not later than five years after the date of entry into force of the WTO Agreement, the Council for Trade in Goods shall review the operation of this Agreement and, as appropriate, propose to the Ministerial Conference amendments to its text. In the course of this review, the Council for Trade in Goods shall consider whether the Agreement should be complemented with provisions on investment policy and competition policy.

Annex

Illustrative List

1. TRIMs that are inconsistent with the obligation of national treatment provided for in paragraph 4 of Article III of GATT 1994 include those which are mandatory or enforceable under domestic law or under administrative rulings, or compliance with which is necessary to obtain an advantage, and which require:

(a) the purchase or use by an enterprise of products of domestic origin or from any domestic source, whether specified in terms of particular products, in terms of volume or value of products, or in terms of a proportion of volume or value of its local production; or

(b) that an enterprise's purchases or use of imported products be limited to an amount related to the volume or value of local products that it exports.

2. TRIMs that are inconsistent with the obligation of general elimination of quantitative restrictions provided for in paragraph 1 of Article XI of GATT 1994 include those which are mandatory or enforceable under domestic law or under administrative rulings, or compliance with which is necessary to obtain an advantage, and which restrict:

(a) the importation by an enterprise of products used in or related to its local production, generally or to an amount related to the volume or value of local production that it exports;

(b) the importation by an enterprise of products used in or related to its local production by restricting its access to foreign exchange to an amount related to the foreign exchange inflows attributable to the enterprise; or

(c) the exportation or sale for export by an enterprise of products, whether specified in terms of particular products, in terms of volume or value of products, or in terms of a proportion of volume or value of its local production.

___________________________________

1 In the case of TRIMs applied under discretionary authority, each specific application shall be notified. Information that would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises need not be disclosed.

Agreement On Implementation Of Article VI Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

Members hereby agree as follows:

Part I

Article 1

Principles

An anti-dumping measure shall be applied only under the circumstances provided for in Article VI of GATT 1994 and pursuant to investigations initiated1 and conducted in accordance with the provisions of this Agreement. The following provisions govern the application of Article VI of GATT 1994 in so far as action is taken under anti-dumping legislation or regulations.

Article 2

Determination of Dumping

2.1 For the purpose of this Agreement, a product is to be considered as being dumped, i.e. introduced into the commerce of another country at less than its normal value, if the export price of the product exported from one country to another is less than the comparable price, in the ordinary course of trade, for the like product when destined for consumption in the exporting country.

2.2 When there are no sales of the like product in the ordinary course of trade in the domestic market of the exporting country or when, because of the particular market situation or the low volume of the sales in the domestic market of the exporting country2, such sales do not permit a proper comparison, the margin of dumping shall be determined by comparison with a comparable price of the like product when exported to an appropriate third country, provided that this price is representative, or with the cost of production in the country of origin plus a reasonable amount for administrative, selling and general costs and for profits.

2.2.1 Sales of the like product in the domestic market of the exporting country or sales to a third country at prices below per unit (fixed and variable) costs of production plus administrative, selling and general costs may be treated as not being in the ordinary course of trade by reason of price and may be disregarded in determining normal value only if the authorities3 determine that such sales are made within an extended period of time4 in substantial quantities5 and are at prices which do not provide for the recovery of all costs within a reasonable period of time. If prices which are below per unit costs at the time of sale are above weighted average per unit costs for the period of investigation, such prices shall be considered to provide for recovery of costs within a reasonable period of time.

2.2.1.1 For the purpose of paragraph 2, costs shall normally be calculated on the basis of records kept by the exporter or producer under investigation, provided that such records are in accordance with the generally accepted accounting principles of the exporting country and reasonably reflect the costs associated with the production and sale of the product under consideration. Authorities shall consider all available evidence on the proper allocation of costs, including that which is made available by the exporter or producer in the course of the investigation provided that such allocations have been historically utilized by the exporter or producer, in particular in relation to establishing appropriate amortization and depreciation periods and allowances for capital expenditures and other development costs. Unless already reflected in the cost allocations under this sub-paragraph, costs shall be adjusted appropriately for those non-recurring items of cost which benefit future and/or current production, or for circumstances in which costs during the period of investigation are affected by start-up operations.6

2.2.2 For the purpose of paragraph 2, the amounts for administrative, selling and general costs and for profits shall be based on actual data pertaining to production and sales in the ordinary course of trade of the like product by the exporter or producer under investigation. When such amounts cannot be determined on this basis, the amounts may be determined on the basis of:

(i) the actual amounts incurred and realized by the exporter or producer in question in respect of production and sales in the domestic market of the country of origin of the same general category of products;

(ii) the weighted average of the actual amounts incurred and realized by other exporters or producers subject to investigation in respect of production and sales of the like product in the domestic market of the country of origin;

(iii) any other reasonable method, provided that the amount for profit so established shall not exceed the profit normally realized by other exporters or producers on sales of products of the same general category in the domestic market of the country of origin.

2.3 In cases where there is no export price or where it appears to the authorities concerned that the export price is unreliable because of association or a compensatory arrangement between the exporter and the importer or a third party, the export price may be constructed on the basis of the price at which the imported products are first resold to an independent buyer, or if the products are not resold to an independent buyer, or not resold in the condition as imported, on such reasonable basis as the authorities may determine.

2.4 A fair comparison shall be made between the export price and the normal value. This comparison shall be made at the same level of trade, normally at the ex-factory level, and in respect of sales made at as nearly as possible the same time. Due allowance shall be made in each case, on its merits, for differences which affect price comparability, including differences in conditions and terms of sale, taxation, levels of trade, quantities, physical characteristics, and any other differences which are also demonstrated to affect price comparability.7 In the cases referred to in paragraph 3, allowances for costs, including duties and taxes, incurred between importation and resale, and for profits accruing, should also be made. If in these cases price comparability has been affected, the authorities shall establish the normal value at a level of trade equivalent to the level of trade of the constructed export price, or shall make due allowance as warranted under this paragraph. The authorities shall indicate to the parties in question what information is necessary to ensure a fair comparison and shall not impose an unreasonable burden of proof on those parties.

2.4.1 When the comparison under paragraph 4 requires a conversion of currencies, such conversion should be made using the rate of exchange on the date of sale8, provided that when a sale of foreign currency on forward markets is directly linked to the export sale involved, the rate of exchange in the forward sale shall be used. Fluctuations in exchange rates shall be ignored and in an investigation the authorities shall allow exporters at least 60 days to have adjusted their export prices to reflect sustained movements in exchange rates during the period of investigation.

2.4.2 Subject to the provisions governing fair comparison in paragraph 4, the existence of margins of dumping during the investigation phase shall normally be established on the basis of a comparison of a weighted average normal value with a weighted average of prices of all comparable export transactions or by a comparison of normal value and export prices on a transaction-to-transaction basis. A normal value established on a weighted average basis may be compared to prices of individual export transactions if the authorities find a pattern of export prices which differ significantly among different purchasers, regions or time periods, and if an explanation is provided as to why such differences cannot be taken into account appropriately by the use of a weighted average-to-weighted average or transaction-to-transaction comparison.

2.5 In the case where products are not imported directly from the country of origin but are exported to the importing Member from an intermediate country, the price at which the products are sold from the country of export to the importing Member shall normally be compared with the comparable price in the country of export. However, comparison may be made with the price in the country of origin, if, for example, the products are merely transshipped through the country of export, or such products are not produced in the country of export, or there is no comparable price for them in the country of export.

2.6 Throughout this Agreement the term "like product" ("produit similaire") shall be interpreted to mean a product which is identical, i.e. alike in all respects to the product under consideration, or in the absence of such a product, another product which, although not alike in all respects, has characteristics closely resembling those of the product under consideration.

2.7 This Article is without prejudice to the second Supplementary Provision to paragraph 1 of Article VI in Annex I to GATT 1994.

Article 3

Determination of Injury9

3.1 A determination of injury for purposes of Article VI of GATT 1994 shall be based on positive evidence and involve an objective examination of both (a) the volume of the dumped imports and the effect of the dumped imports on prices in the domestic market for like products, and (b) the consequent impact of these imports on domestic producers of such products.

3.2 With regard to the volume of the dumped imports, the investigating authorities shall consider whether there has been a significant increase in dumped imports, either in absolute terms or relative to production or consumption in the importing Member. With regard to the effect of the dumped imports on prices, the investigating authorities shall consider whether there has been a significant price undercutting by the dumped imports as compared with the price of a like product of the importing Member, or whether the effect of such imports is otherwise to depress prices to a significant degree or prevent price increases, which otherwise would have occurred, to a significant degree. No one or several of these factors can necessarily give decisive guidance.

3.3 Where imports of a product from more than one country are simultaneously subject to anti-dumping investigations, the investigating authorities may cumulatively assess the effects of such imports only if they determine that (a) the margin of dumping established in relation to the imports from each country is more than de minimis as defined in paragraph 8 of Article 5 and the volume of imports from each country is not negligible and (b) a cumulative assessment of the effects of the imports is appropriate in light of the conditions of competition between the imported products and the conditions of competition between the imported products and the like domestic product.

3.4 The examination of the impact of the dumped imports on the domestic industry concerned shall include an evaluation of all relevant economic factors and indices having a bearing on the state of the industry, including actual and potential decline in sales, profits, output, market share, productivity, return on investments, or utilization of capacity; factors affecting domestic prices; the magnitude of the margin of dumping; actual and potential negative effects on cash flow, inventories, employment, wages, growth, ability to raise capital or investments. This list is not exhaustive, nor can one or several of these factors necessarily give decisive guidance.

3.5 It must be demonstrated that the dumped imports are, through the effects of dumping, as set forth in paragraphs 2 and 4, causing injury within the meaning of this Agreement. The demonstration of a causal relationship between the dumped imports and the injury to the domestic industry shall be based on an examination of all relevant evidence before the authorities. The authorities shall also examine any known factors other than the dumped imports which at the same time are injuring the domestic industry, and the injuries caused by these other factors must not be attributed to the dumped imports. Factors which may be relevant in this respect include, inter alia , the volume and prices of imports not sold at dumping prices, contraction in demand or changes in the patterns of consumption, trade-restrictive practices of and competition between the foreign and domestic producers, developments in technology and the export performance and productivity of the domestic industry.

3.6 The effect of the dumped imports shall be assessed in relation to the domestic production of the like product when available data permit the separate identification of that production on the basis of such criteria as the production process, producers' sales and profits. If such separate identification of that production is not possible, the effects of the dumped imports shall be assessed by the examination of the production of the narrowest group or range of products, which includes the like product, for which the necessary information can be provided.

3.7 A determination of a threat of material injury shall be based on facts and not merely on allegation, conjecture or remote possibility. The change in circumstances which would create a situation in which the dumping would cause injury must be clearly foreseen and imminent.10 In making a determination regarding the existence of a threat of material injury, the authorities should consider, inter alia , such factors as:

(i) a significant rate of increase of dumped imports into the domestic market indicating the likelihood of substantially increased importation;

(ii) sufficient freely disposable, or an imminent, substantial increase in, capacity of the exporter indicating the likelihood of substantially increased dumped exports to the importing Member's market, taking into account the availability of other export markets to absorb any additional exports;

(iii) whether imports are entering at prices that will have a significant depressing or suppressing effect on domestic prices, and would likely increase demand for further imports; and

(iv) inventories of the product being investigated.

No one of these factors by itself can necessarily give decisive guidance but the totality of the factors considered must lead to the conclusion that further dumped exports are imminent and that, unless protective action is taken, material injury would occur.

3.8 With respect to cases where injury is threatened by dumped imports, the application of anti-dumping measures shall be considered and decided with special care.

Article 4

Definition of Domestic Industry

4.1 For the purposes of this Agreement, the term "domestic industry" shall be interpreted as referring to the domestic producers as a whole of the like products or to those of them whose collective output of the products constitutes a major proportion of the total domestic production of those products, except that:

(i) when producers are related11 to the exporters or importers or are themselves importers of the allegedly dumped product, the term "domestic industry" may be interpreted as referring to the rest of the producers;

(ii) in exceptional circumstances the territory of a Member may, for the production in question, be divided into two or more competitive markets and the producers within each market may be regarded as a separate industry if (a) the producers within such market sell all or almost all of their production of the product in question in that market, and (b) the demand in that market is not to any substantial degree supplied by producers of the product in question located elsewhere in the territory. In such circumstances, injury may be found to exist even where a major portion of the total domestic industry is not injured, provided there is a concentration of dumped imports into such an isolated market and provided further that the dumped imports are causing injury to the producers of all or almost all of the production within such market.

4.2 When the domestic industry has been interpreted as referring to the producers in a certain area, i.e. a market as defined in paragraph 1(ii), anti-dumping duties shall be levied12 only on the products in question consigned for final consumption to that area. When the constitutional law of the importing Member does not permit the levying of anti-dumping duties on such a basis, the importing Member may levy the anti-dumping duties without limitation only if (a) the exporters shall have been given an opportunity to cease exporting at dumped prices to the area concerned or otherwise give assurances pursuant to Article 8 and adequate assurances in this regard have not been promptly given, and (b) such duties cannot be levied only on products of specific producers which supply the area in question.

4.3 Where two or more countries have reached under the provisions of paragraph 8(a) of Article XXIV of GATT 1994 such a level of integration that they have the characteristics of a single, unified market, the industry in the entire area of integration shall be taken to be the domestic industry referred to in paragraph 1.

4.4 The provisions of paragraph 6 of Article 3 shall be applicable to this Article.

Article 5

Initiation and Subsequent Investigation

5.1 Except as provided for in paragraph 6, an investigation to determine the existence, degree and effect of any alleged dumping shall be initiated upon a written application by or on behalf of the domestic industry.

5.2 An application under paragraph 1 shall include evidence of (a) dumping, (b) injury within the meaning of Article VI of GATT 1994 as interpreted by this Agreement and (c) a causal link between the dumped imports and the alleged injury. Simple assertion, unsubstantiated by relevant evidence, cannot be considered sufficient to meet the requirements of this paragraph. The application shall contain such information as is reasonably available to the applicant on the following:

(i) the identity of the applicant and a description of the volume and value of the domestic production of the like product by the applicant. Where a written application is made on behalf of the domestic industry, the application shall identify the industry on behalf of which the application is made by a list of all known domestic producers of the like product (or associations of domestic producers of the like product) and, to the extent possible, a description of the volume and value of domestic production of the like product accounted for by such producers;

(ii) a complete description of the allegedly dumped product, the names of the country or countries of origin or export in question, the identity of each known exporter or foreign producer and a list of known persons importing the product in question;

(iii) information on prices at which the product in question is sold when destined for consumption in the domestic markets of the country or countries of origin or export (or, where appropriate, information on the prices at which the product is sold from the country or countries of origin or export to a third country or countries, or on the constructed value of the product) and information on export prices or, where appropriate, on the prices at which the product is first resold to an independent buyer in the territory of the importing Member;

(iv) information on the evolution of the volume of the allegedly dumped imports, the effect of these imports on prices of the like product in the domestic market and the consequent impact of the imports on the domestic industry, as demonstrated by relevant factors and indices having a bearing on the state of the domestic industry, such as those listed in paragraphs 2 and 4 of Article 3.

5.3 The authorities shall examine the accuracy and adequacy of the evidence provided in the application to determine whether there is sufficient evidence to justify the initiation of an investigation.

5.4 An investigation shall not be initiated pursuant to paragraph 1 unless the authorities have determined, on the basis of an examination of the degree of support for, or opposition to, the application expressed13 by domestic producers of the like product, that the application has been made by or on behalf of the domestic industry.14 The application shall be considered to have been made "by or on behalf of the domestic industry" if it is supported by those domestic producers whose collective output constitutes more than 50 per cent of the total production of the like product produced by that portion of the domestic industry expressing either support for or opposition to the application. However, no investigation shall be initiated when domestic producers expressly supporting the application account for less than 25 per cent of total production of the like product produced by the domestic industry.

5.5 The authorities shall avoid, unless a decision has been made to initiate an investigation, any publicizing of the application for the initiation of an investigation. However, after receipt of a properly documented application and before proceeding to initiate an investigation, the authorities shall notify the government of the exporting Member concerned.

5.6 If, in special circumstances, the authorities concerned decide to initiate an investigation without having received a written application by or on behalf of a domestic industry for the initiation of such investigation, they shall proceed only if they have sufficient evidence of dumping, injury and a causal link, as described in paragraph 2, to justify the initiation of an investigation.

5.7 The evidence of both dumping and injury shall be considered simultaneously (a) in the decision whether or not to initiate an investigation, and (b) thereafter, during the course of the investigation, starting on a date not later than the earliest date on which in accordance with the provisions of this Agreement provisional measures may be applied.

5.8 An application under paragraph 1 shall be rejected and an investigation shall be terminated promptly as soon as the authorities concerned are satisfied that there is not sufficient evidence of either dumping or of injury to justify proceeding with the case. There shall be immediate termination in cases where the authorities determine that the margin of dumping is de minimis , or that the volume of dumped imports, actual or potential, or the injury, is negligible. The margin of dumping shall be considered to be de minimis if this margin is less than 2 per cent, expressed as a percentage of the export price. The volume of dumped imports shall normally be regarded as negligible if the volume of dumped imports from a particular country is found to account for less than 3 per cent of imports of the like product in the importing Member, unless countries which individually account for less than 3 per cent of the imports of the like product in the importing Member collectively account for more than 7 per cent of imports of the like product in the importing Member.

5.9 An anti-dumping proceeding shall not hinder the procedures of customs clearance.

5.10 Investigations shall, except in special circumstances, be concluded within one year, and in no case more than 18 months, after their initiation.

Article 6

Evidence

6.1 All interested parties in an anti-dumping investigation shall be given notice of the information which the authorities require and ample opportunity to present in writing all evidence which they consider relevant in respect of the investigation in question.

6.1.1 Exporters or foreign producers receiving questionnaires used in an anti-dumping investigation shall be given at least 30 days for reply.15 Due consideration should be given to any request for an extension of the 30-day period and, upon cause shown, such an extension should be granted whenever practicable.

6.1.2 Subject to the requirement to protect confidential information, evidence presented in writing by one interested party shall be made available promptly to other interested parties participating in the investigation.

6.1.3 As soon as an investigation has been initiated, the authorities shall provide the full text of the written application received under paragraph 1 of Article 5 to the known exporters16 and to the authorities of the exporting Member and shall make it available, upon request, to other interested parties involved. Due regard shall be paid to the requirement for the protection of confidential information, as provided for in paragraph 5.

6.2 Throughout the anti-dumping investigation all interested parties shall have a full opportunity for the defence of their interests. To this end, the authorities shall, on request, provide opportunities for all interested parties to meet those parties with adverse interests, so that opposing views may be presented and rebuttal arguments offered. Provision of such opportunities must take account of the need to preserve confidentiality and of the convenience to the parties. There shall be no obligation on any party to attend a meeting, and failure to do so shall not be prejudicial to that party's case. Interested parties shall also have the right, on justification, to present other information orally.

6.3 Oral information provided under paragraph 2 shall be taken into account by the authorities only in so far as it is subsequently reproduced in writing and made available to other interested parties, as provided for in subparagraph 1.2.

6.4 The authorities shall whenever practicable provide timely opportunities for all interested parties to see all information that is relevant to the presentation of their cases, that is not confidential as defined in paragraph 5, and that is used by the authorities in an anti-dumping investigation, and to prepare presentations on the basis of this information.

6.5 Any information which is by nature confidential (for example, because its disclosure would be of significant competitive advantage to a competitor or because its disclosure would have a significantly adverse effect upon a person supplying the information or upon a person from whom that person acquired the information), or which is provided on a confidential basis by parties to an investigation shall, upon good cause shown, be treated as such by the authorities. Such information shall not be disclosed without specific permission of the party submitting it.17

6.5.1 The authorities shall require interested parties providing confidential information to furnish non-confidential summaries thereof. These summaries shall be in sufficient detail to permit a reasonable understanding of the substance of the information submitted in confidence. In exceptional circumstances, such parties may indicate that such information is not susceptible of summary. In such exceptional circumstances, a statement of the reasons why summarization is not possible must be provided.

6.5.2 If the authorities find that a request for confidentiality is not warranted and if the supplier of the information is either unwilling to make the information public or to authorize its disclosure in generalized or summary form, the authorities may disregard such information unless it can be demonstrated to their satisfaction from appropriate sources that the information is correct.18

6.6 Except in circumstances provided for in paragraph 8, the authorities shall during the course of an investigation satisfy themselves as to the accuracy of the information supplied by interested parties upon which their findings are based.

6.7 In order to verify information provided or to obtain further details, the authorities may carry out investigations in the territory of other Members as required, provided they obtain the agreement of the firms concerned and notify the representatives of the government of the Member in question, and unless that Member objects to the investigation. The procedures described in Annex I shall apply to investigations carried out in the territory of other Members. Subject to the requirement to protect confidential information, the authorities shall make the results of any such investigations available, or shall provide disclosure thereof pursuant to paragraph 9, to the firms to which they pertain and may make such results available to the applicants.

6.8 In cases in which any interested party refuses access to, or otherwise does not provide, necessary information within a reasonable period or significantly impedes the investigation, preliminary and final determinations, affirmative or negative, may be made on the basis of the facts available. The provisions of Annex II shall be observed in the application of this paragraph.

6.9 The authorities shall, before a final determination is made, inform all interested parties of the essential facts under consideration which form the basis for the decision whether to apply definitive measures. Such disclosure should take place in sufficient time for the parties to defend their interests.

6.10 The authorities shall, as a rule, determine an individual margin of dumping for each known exporter or producer concerned of the product under investigation. In cases where the number of exporters, producers, importers or types of products involved is so large as to make such a determination impracticable, the authorities may limit their examination either to a reasonable number of interested parties or products by using samples which are statistically valid on the basis of information available to the authorities at the time of the selection, or to the largest percentage of the volume of the exports from the country in question which can reasonably be investigated.

6.10.1 Any selection of exporters, producers, importers or types of products made under this paragraph shall preferably be chosen in consultation with and with the consent of the exporters, producers or importers concerned.

6.10.2 In cases where the authorities have limited their examination, as provided for in this paragraph, they shall nevertheless determine an individual margin of dumping for any exporter or producer not initially selected who submits the necessary information in time for that information to be considered during the course of the investigation, except where the number of exporters or producers is so large that individual examinations would be unduly burdensome to the authorities and prevent the timely completion of the investigation. Voluntary responses shall not be discouraged.

6.11 For the purposes of this Agreement, "interested parties" shall include:

(i) an exporter or foreign producer or the importer of a product subject to investigation, or a trade or business association a majority of the members of which are producers, exporters or importers of such product;

(ii) the government of the exporting Member; and

(iii) a producer of the like product in the importing Member or a trade and business association a majority of the members of which produce the like product in the territory of the importing Member.

This list shall not preclude Members from allowing domestic or foreign parties other than those mentioned above to be included as interested parties.

6.12 The authorities shall provide opportunities for industrial users of the product under investigation, and for representative consumer organizations in cases where the product is commonly sold at the retail level, to provide information which is relevant to the investigation regarding dumping, injury and causality.

6.13 The authorities shall take due account of any difficulties experienced by interested parties, in particular small companies, in supplying information requested, and shall provide any assistance practicable.

6.14 The procedures set out above are not intended to prevent the authorities of a Member from proceeding expeditiously with regard to initiating an investigation, reaching preliminary or final determinations, whether affirmative or negative, or from applying provisional or final measures, in accordance with relevant provisions of this Agreement.

Article 7

Provisional Measures

7.1 Provisional measures may be applied only if:

(i) an investigation has been initiated in accordance with the provisions of Article 5, a public notice has been given to that effect and interested parties have been given adequate opportunities to submit information and make comments;

(ii) a preliminary affirmative determination has been made of dumping and consequent injury to a domestic industry; and

(iii) the authorities concerned judge such measures necessary to prevent injury being caused during the investigation.

7.2 Provisional measures may take the form of a provisional duty or, preferably, a security - by cash deposit or bond - equal to the amount of the anti-dumping duty provisionally estimated, being not greater than the provisionally estimated margin of dumping. Withholding of appraisement is an appropriate provisional measure, provided that the normal duty and the estimated amount of the anti-dumping duty be indicated and as long as the withholding of appraisement is subject to the same conditions as other provisional measures.

7.3 Provisional measures shall not be applied sooner than 60 days from the date of initiation of the investigation.

7.4 The application of provisional measures shall be limited to as short a period as possible, not exceeding four months or, on decision of the authorities concerned, upon request by exporters representing a significant percentage of the trade involved, to a period not exceeding six months. When authorities, in the course of an investigation, examine whether a duty lower than the margin of dumping would be sufficient to remove injury, these periods may be six and nine months, respectively.

7.5 The relevant provisions of Article 9 shall be followed in the application of provisional measures.

Article 8

Price Undertakings

8.1 Proceedings may19 be suspended or terminated without the imposition of provisional measures or anti-dumping duties upon receipt of satisfactory voluntary undertakings from any exporter to revise its prices or to cease exports to the area in question at dumped prices so that the authorities are satisfied that the injurious effect of the dumping is eliminated. Price increases under such undertakings shall not be higher than necessary to eliminate the margin of dumping. It is desirable that the price increases be less than the margin of dumping if such increases would be adequate to remove the injury to the domestic industry.

8.2 Price undertakings shall not be sought or accepted from exporters unless the authorities of the importing Member have made a preliminary affirmative determination of dumping and injury caused by such dumping.

8.3 Undertakings offered need not be accepted if the authorities consider their acceptance impractical, for example, if the number of actual or potential exporters is too great, or for other reasons, including reasons of general policy. Should the case arise and where practicable, the authorities shall provide to the exporter the reasons which have led them to consider acceptance of an undertaking as inappropriate, and shall, to the extent possible, give the exporter an opportunity to make comments thereon.

8.4 If an undertaking is accepted, the investigation of dumping and injury shall nevertheless be completed if the exporter so desires or the authorities so decide. In such a case, if a negative determination of dumping or injury is made, the undertaking shall automatically lapse, except in cases where such a determination is due in large part to the existence of a price undertaking. In such cases, the authorities may require that an undertaking be maintained for a reasonable period consistent with the provisions of this Agreement. In the event that an affirmative determination of dumping and injury is made, the undertaking shall continue consistent with its terms and the provisions of this Agreement.

8.5 Price undertakings may be suggested by the authorities of the importing Member, but no exporter shall be forced to enter into such undertakings. The fact that exporters do not offer such undertakings, or do not accept an invitation to do so, shall in no way prejudice the consideration of the case. However, the authorities are free to determine that a threat of injury is more likely to be realized if the dumped imports continue.

8.6 Authorities of an importing Member may require any exporter from whom an undertaking has been accepted to provide periodically information relevant to the fulfilment of such an undertaking and to permit verification of pertinent data. In case of violation of an undertaking, the authorities of the importing Member may take, under this Agreement in conformity with its provisions, expeditious actions which may constitute immediate application of provisional measures using the best information available. In such cases, definitive duties may be levied in accordance with this Agreement on products entered for consumption not more than 90 days before the application of such provisional measures, except that any such retroactive assessment shall not apply to imports entered before the violation of the undertaking.

Article 9

Imposition and Collection of Anti-Dumping Duties

9.1 The decision whether or not to impose an anti-dumping duty in cases where all requirements for the imposition have been fulfilled, and the decision whether the amount of the anti-dumping duty to be imposed shall be the full margin of dumping or less, are decisions to be made by the authorities of the importing Member. It is desirable that the imposition be permissive in the territory of all Members, and that the duty be less than the margin if such lesser duty would be adequate to remove the injury to the domestic industry.

9.2 When an anti-dumping duty is imposed in respect of any product, such anti-dumping duty shall be collected in the appropriate amounts in each case, on a non-discriminatory basis on imports of such product from all sources found to be dumped and causing injury, except as to imports from those sources from which price undertakings under the terms of this Agreement have been accepted. The authorities shall name the supplier or suppliers of the product concerned. If, however, several suppliers from the same country are involved, and it is impracticable to name all these suppliers, the authorities may name the supplying country concerned. If several suppliers from more than one country are involved, the authorities may name either all the suppliers involved, or, if this is impracticable, all the supplying countries involved.

9.3 The amount of the anti-dumping duty shall not exceed the margin of dumping as established under Article 2.

9.3.1 When the amount of the anti-dumping duty is assessed on a retrospective basis, the determination of the final liability for payment of anti-dumping duties shall take place as soon as possible, normally within 12 months, and in no case more than 18 months, after the date on which a request for a final assessment of the amount of the anti-dumping duty has been made.20 Any refund shall be made promptly and normally in not more than 90 days following the determination of final liability made pursuant to this subparagraph. In any case, where a refund is not made within 90 days, the authorities shall provide an explanation if so requested.

9.3.2 When the amount of the anti-dumping duty is assessed on a prospective basis, provision shall be made for a prompt refund, upon request, of any duty paid in excess of the margin of dumping. A refund of any such duty paid in excess of the actual margin of dumping shall normally take place within 12 months, and in no case more than 18 months, after the date on which a request for a refund, duly supported by evidence, has been made by an importer of the product subject to the anti-dumping duty. The refund authorized should normally be made within 90 days of the above-noted decision.

9.3.3 In determining whether and to what extent a reimbursement should be made when the export price is constructed in accordance with paragraph 3 of Article 2, authorities should take account of any change in normal value, any change in costs incurred between importation and resale, and any movement in the resale price which is duly reflected in subsequent selling prices, and should calculate the export price with no deduction for the amount of anti-dumping duties paid when conclusive evidence of the above is provided.

9.4 When the authorities have limited their examination in accordance with the second sentence of paragraph 10 of Article 6, any anti-dumping duty applied to imports from exporters or producers not included in the examination shall not exceed:

(i) the weighted average margin of dumping established with respect to the selected exporters or producers or,

(ii) where the liability for payment of anti-dumping duties is calculated on the basis of a prospective normal value, the difference between the weighted average normal value of the selected exporters or producers and the export prices of exporters or producers not individually examined,

provided that the authorities shall disregard for the purpose of this paragraph any zero and de minimis margins and margins established under the circumstances referred to in paragraph 8 of Article 6. The authorities shall apply individual duties or normal values to imports from any exporter or producer not included in the examination who has provided the necessary information during the course of the investigation, as provided for in subparagraph 10.2 of Article 6.

9.5 If a product is subject to anti-dumping duties in an importing Member, the authorities shall promptly carry out a review for the purpose of determining individual margins of dumping for any exporters or producers in the exporting country in question who have not exported the product to the importing Member during the period of investigation, provided that these exporters or producers can show that they are not related to any of the exporters or producers in the exporting country who are subject to the anti-dumping duties on the product. Such a review shall be initiated and carried out on an accelerated basis, compared to normal duty assessment and review proceedings in the importing Member. No anti-dumping duties shall be levied on imports from such exporters or producers while the review is being carried out. The authorities may, however, withhold appraisement and/or request guarantees to ensure that, should such a review result in a determination of dumping in respect of such producers or exporters, anti-dumping duties can be levied retroactively to the date of the initiation of the review.

Article 10

Retroactivity

10.1 Provisional measures and anti-dumping duties shall only be applied to products which enter for consumption after the time when the decision taken under paragraph 1 of Article 7 and paragraph 1 of Article 9, respectively, enters into force, subject to the exceptions set out in this Article.

10.2 Where a final determination of injury (but not of a threat thereof or of a material retardation of the establishment of an industry) is made or, in the case of a final determination of a threat of injury, where the effect of the dumped imports would, in the absence of the provisional measures, have led to a determination of injury, anti-dumping duties may be levied retroactively for the period for which provisional measures, if any, have been applied.

10.3 If the definitive anti-dumping duty is higher than the provisional duty paid or payable, or the amount estimated for the purpose of the security, the difference shall not be collected. If the definitive duty is lower than the provisional duty paid or payable, or the amount estimated for the purpose of the security, the difference shall be reimbursed or the duty recalculated, as the case may be.

10.4 Except as provided in paragraph 2, where a determination of threat of injury or material retardation is made (but no injury has yet occurred) a definitive anti-dumping duty may be imposed only from the date of the determination of threat of injury or material retardation, and any cash deposit made during the period of the application of provisional measures shall be refunded and any bonds released in an expeditious manner.

10.5 Where a final determination is negative, any cash deposit made during the period of the application of provisional measures shall be refunded and any bonds released in an expeditious manner.

10.6 A definitive anti-dumping duty may be levied on products which were entered for consumption not more than 90 days prior to the date of application of provisional measures, when the authorities determine for the dumped product in question that:

(i) there is a history of dumping which caused injury or that the importer was, or should have been, aware that the exporter practises dumping and that such dumping would cause injury, and

(ii) the injury is caused by massive dumped imports of a product in a relatively short time which in light of the timing and the volume of the dumped imports and other circumstances (such as a rapid build-up of inventories of the imported product) is likely to seriously undermine the remedial effect of the definitive anti-dumping duty to be applied, provided that the importers concerned have been given an opportunity to comment.

10.7 The authorities may, after initiating an investigation, take such measures as the withholding of appraisement or assessment as may be necessary to collect anti-dumping duties retroactively, as provided for in paragraph 6, once they have sufficient evidence that the conditions set forth in that paragraph are satisfied.

10.8 No duties shall be levied retroactively pursuant to paragraph 6 on products entered for consumption prior to the date of initiation of the investigation.

Article 11

Duration and Review of Anti-Dumping Duties and Price Undertakings

11.1 An anti-dumping duty shall remain in force only as long as and to the extent necessary to counteract dumping which is causing injury.

11.2 The authorities shall review the need for the continued imposition of the duty, where warranted, on their own initiative or, provided that a reasonable period of time has elapsed since the imposition of the definitive anti-dumping duty, upon request by any interested party which submits positive information substantiating the need for a review.21 Interested parties shall have the right to request the authorities to examine whether the continued imposition of the duty is necessary to offset dumping, whether the injury would be likely to continue or recur if the duty were removed or varied, or both. If, as a result of the review under this paragraph, the authorities determine that the anti-dumping duty is no longer warranted, it shall be terminated immediately.

11.3 Notwithstanding the provisions of paragraphs 1 and 2, any definitive anti-dumping duty shall be terminated on a date not later than five years from its imposition (or from the date of the most recent review under paragraph 2 if that review has covered both dumping and injury, or under this paragraph), unless the authorities determine, in a review initiated before that date on their own initiative or upon a duly substantiated request made by or on behalf of the domestic industry within a reasonable period of time prior to that date, that the expiry of the duty would be likely to lead to continuation or recurrence of dumping and injury.22 The duty may remain in force pending the outcome of such a review.

11.4 The provisions of Article 6 regarding evidence and procedure shall apply to any review carried out under this Article. Any such review shall be carried out expeditiously and shall normally be concluded within 12 months of the date of initiation of the review.

11.5 The provisions of this Article shall apply mutatis mutandis to price undertakings accepted under Article 8.

Article 12

Public Notice and Explanation of Determinations

12.1 When the authorities are satisfied that there is sufficient evidence to justify the initiation of an anti-dumping investigation pursuant to Article 5, the Member or Members the products of which are subject to such investigation and other interested parties known to the investigating authorities to have an interest therein shall be notified and a public notice shall be given.

12.1.1 A public notice of the initiation of an investigation shall contain, or otherwise make available through a separate report23, adequate information on the following:

(i) the name of the exporting country or countries and the product involved;

(ii) the date of initiation of the investigation;

(iii) the basis on which dumping is alleged in the application;

(iv) a summary of the factors on which the allegation of injury is based;

(v) the address to which representations by interested parties should be directed;

(vi) the time-limits allowed to interested parties for making their views known.

12.2 Public notice shall be given of any preliminary or final determination, whether affirmative or negative, of any decision to accept an undertaking pursuant to Article 8, of the termination of such an undertaking, and of the termination of a definitive anti-dumping duty. Each such notice shall set forth, or otherwise make available through a separate report, in sufficient detail the findings and conclusions reached on all issues of fact and law considered material by the investigating authorities. All such notices and reports shall be forwarded to the Member or Members the products of which are subject to such determination or undertaking and to other interested parties known to have an interest therein.

12.2.1 A public notice of the imposition of provisional measures shall set forth, or otherwise make available through a separate report, sufficiently detailed explanations for the preliminary determinations on dumping and injury and shall refer to the matters of fact and law which have led to arguments being accepted or rejected. Such a notice or report shall, due regard being paid to the requirement for the protection of confidential information, contain in particular:

(i) the names of the suppliers, or when this is impracticable, the supplying countries involved;

(ii) a description of the product which is sufficient for customs purposes;

(iii) the margins of dumping established and a full explanation of the reasons for the methodology used in the establishment and comparison of the export price and the normal value under Article 2;

(iv) considerations relevant to the injury determination as set out in Article 3;

(v) the main reasons leading to the determination.

12.2.2 A public notice of conclusion or suspension of an investigation in the case of an affirmative determination providing for the imposition of a definitive duty or the acceptance of a price undertaking shall contain, or otherwise make available through a separate report, all relevant information on the matters of fact and law and reasons which have led to the imposition of final measures or the acceptance of a price undertaking, due regard being paid to the requirement for the protection of confidential information. In particular, the notice or report shall contain the information described in subparagraph 2.1, as well as the reasons for the acceptance or rejection of relevant arguments or claims made by the exporters and importers, and the basis for any decision made under subparagraph 10.2 of Article 6.

12.2.3 A public notice of the termination or suspension of an investigation following the acceptance of an undertaking pursuant to Article 8 shall include, or otherwise make available through a separate report, the non-confidential part of this undertaking.

12.3 The provisions of this Article shall apply mutatis mutandis to the initiation and completion of reviews pursuant to Article 11 and to decisions under Article 10 to apply duties retroactively.

Article 13

Judicial Review

Each Member whose national legislation contains provisions on anti-dumping measures shall maintain judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures for the purpose, inter alia , of the prompt review of administrative actions relating to final determinations and reviews of determinations within the meaning of Article 11. Such tribunals or procedures shall be independent of the authorities responsible for the determination or review in question.

Article 14

Anti-Dumping Action on Behalf of a Third Country

14.1 An application for anti-dumping action on behalf of a third country shall be made by the authorities of the third country requesting action.

14.2 Such an application shall be supported by price information to show that the imports are being dumped and by detailed information to show that the alleged dumping is causing injury to the domestic industry concerned in the third country. The government of the third country shall afford all assistance to the authorities of the importing country to obtain any further information which the latter may require.

14.3 In considering such an application, the authorities of the importing country shall consider the effects of the alleged dumping on the industry concerned as a whole in the third country; that is to say, the injury shall not be assessed in relation only to the effect of the alleged dumping on the industry's exports to the importing country or even on the industry's total exports.

14.4 The decision whether or not to proceed with a case shall rest with the importing country. If the importing country decides that it is prepared to take action, the initiation of the approach to the Council for Trade in Goods seeking its approval for such action shall rest with the importing country.

Article 15

Developing Country Members

It is recognized that special regard must be given by developed country Members to the special situation of developing country Members when considering the application of anti-dumping measures under this Agreement. Possibilities of constructive remedies provided for by this Agreement shall be explored before applying anti-dumping duties where they would affect the essential interests of developing country Members.

Part II

Article 16

Committee on Anti-Dumping Practices

16.1 There is hereby established a Committee on Anti-Dumping Practices (referred to in this Agreement as the "Committee") composed of representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and shall meet not less than twice a year and otherwise as envisaged by relevant provisions of this Agreement at the request of any Member. The Committee shall carry out responsibilities as assigned to it under this Agreement or by the Members and it shall afford Members the opportunity of consulting on any matters relating to the operation of the Agreement or the furtherance of its objectives. The WTO Secretariat shall act as the secretariat to the Committee.

16.2 The Committee may set up subsidiary bodies as appropriate.

16.3 In carrying out their functions, the Committee and any subsidiary bodies may consult with and seek information from any source they deem appropriate. However, before the Committee or a subsidiary body seeks such information from a source within the jurisdiction of a Member, it shall inform the Member involved. It shall obtain the consent of the Member and any firm to be consulted.

16.4 Members shall report without delay to the Committee all preliminary or final anti-dumping actions taken. Such reports shall be available in the Secretariat for inspection by other Members. Members shall also submit, on a semi-annual basis, reports of any anti-dumping actions taken within the preceding six months. The semi-annual reports shall be submitted on an agreed standard form.

16.5 Each Member shall notify the Committee (a) which of its authorities are competent to initiate and conduct investigations referred to in Article 5 and (b) its domestic procedures governing the initiation and conduct of such investigations.

Article 17

Consultation and Dispute Settlement

17.1 Except as otherwise provided herein, the Dispute Settlement Understanding is applicable to consultations and the settlement of disputes under this Agreement.

17.2 Each Member shall afford sympathetic consideration to, and shall afford adequate opportunity for consultation regarding, representations made by another Member with respect to any matter affecting the operation of this Agreement.

17.3 If any Member considers that any benefit accruing to it, directly or indirectly, under this Agreement is being nullified or impaired, or that the achievement of any objective is being impeded, by another Member or Members, it may, with a view to reaching a mutually satisfactory resolution of the matter, request in writing consultations with the Member or Members in question. Each Member shall afford sympathetic consideration to any request from another Member for consultation.

17.4 If the Member that requested consultations considers that the consultations pursuant to paragraph 3 have failed to achieve a mutually agreed solution, and if final action has been taken by the administering authorities of the importing Member to levy definitive anti-dumping duties or to accept price undertakings, it may refer the matter to the Dispute Settlement Body ("DSB"). When a provisional measure has a significant impact and the Member that requested consultations considers that the measure was taken contrary to the provisions of paragraph 1 of Article 7, that Member may also refer such matter to the DSB.

17.5 The DSB shall, at the request of the complaining party, establish a panel to examine the matter based upon:

(i) a written statement of the Member making the request indicating how a benefit accruing to it, directly or indirectly, under this Agreement has been nullified or impaired, or that the achieving of the objectives of the Agreement is being impeded, and

(ii) the facts made available in conformity with appropriate domestic procedures to the authorities of the importing Member.

17.6 In examining the matter referred to in paragraph 5:

(i) in its assessment of the facts of the matter, the panel shall determine whether the authorities' establishment of the facts was proper and whether their evaluation of those facts was unbiased and objective. If the establishment of the facts was proper and the evaluation was unbiased and objective, even though the panel might have reached a different conclusion, the evaluation shall not be overturned;

(ii) the panel shall interpret the relevant provisions of the Agreement in accordance with customary rules of interpretation of public international law. Where the panel finds that a relevant provision of the Agreement admits of more than one permissible interpretation, the panel shall find the authorities' measure to be in conformity with the Agreement if it rests upon one of those permissible interpretations.

17.7 Confidential information provided to the panel shall not be disclosed without formal authorization from the person, body or authority providing such information. Where such information is requested from the panel but release of such information by the panel is not authorized, a non-confidential summary of the information, authorized by the person, body or authority providing the information, shall be provided.

Part III

Article 18

Final Provisions

18.1 No specific action against dumping of exports from another Member can be taken except in accordance with the provisions of GATT 1994, as interpreted by this Agreement.24

18.2 Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

18.3 Subject to subparagraphs 3.1 and 3.2, the provisions of this Agreement shall apply to investigations, and reviews of existing measures, initiated pursuant to applications which have been made on or after the date of entry into force for a Member of the WTO Agreement.

18.3.1 With respect to the calculation of margins of dumping in refund procedures under paragraph 3 of Article 9, the rules used in the most recent determination or review of dumping shall apply.

18.3.2 For the purposes of paragraph 3 of Article 11, existing anti-dumping measures shall be deemed to be imposed on a date not later than the date of entry into force for a Member of the WTO Agreement, except in cases in which the domestic legislation of a Member in force on that date already included a clause of the type provided for in that paragraph.

18.4 Each Member shall take all necessary steps, of a general or particular character, to ensure, not later than the date of entry into force of the WTO Agreement for it, the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with the provisions of this Agreement as they may apply for the Member in question.

18.5 Each Member shall inform the Committee of any changes in its laws and regulations relevant to this Agreement and in the administration of such laws and regulations.

18.6 The Committee shall review annually the implementation and operation of this Agreement taking into account the objectives thereof. The Committee shall inform annually the Council for Trade in Goods of developments during the period covered by such reviews.

18.7 The Annexes to this Agreement constitute an integral part thereof.

Annex I

Procedures For On-The-Spot Investigations Pursuant To Paragraph 7 Of Article 6

1. Upon initiation of an investigation, the authorities of the exporting Member and the firms known to be concerned should be informed of the intention to carry out on-the-spot investigations.

2. If in exceptional circumstances it is intended to include non-governmental experts in the investigating team, the firms and the authorities of the exporting Member should be so informed. Such non-governmental experts should be subject to effective sanctions for breach of confidentiality requirements.

3. It should be standard practice to obtain explicit agreement of the firms concerned in the exporting Member before the visit is finally scheduled.

4. As soon as the agreement of the firms concerned has been obtained, the investigating authorities should notify the authorities of the exporting Member of the names and addresses of the firms to be visited and the dates agreed.

5. Sufficient advance notice should be given to the firms in question before the visit is made.

6. Visits to explain the questionnaire should only be made at the request of an exporting firm. Such a visit may only be made if (a) the authorities of the importing Member notify the representatives of the Member in question and (b) the latter do not object to the visit.

7. As the main purpose of the on-the-spot investigation is to verify information provided or to obtain further details, it should be carried out after the response to the questionnaire has been received unless the firm agrees to the contrary and the government of the exporting Member is informed by the investigating authorities of the anticipated visit and does not object to it; further, it should be standard practice prior to the visit to advise the firms concerned of the general nature of the information to be verified and of any further information which needs to be provided, though this should not preclude requests to be made on the spot for further details to be provided in the light of information obtained.

8. Enquiries or questions put by the authorities or firms of the exporting Members and essential to a successful on-the-spot investigation should, whenever possible, be answered before the visit is made.

Annex II

Best Information Available In Terms Of Paragraph 8 Of Article 6

1. As soon as possible after the initiation of the investigation, the investigating authorities should specify in detail the information required from any interested party, and the manner in which that information should be structured by the interested party in its response. The authorities should also ensure that the party is aware that if information is not supplied within a reasonable time, the authorities will be free to make determinations on the basis of the facts available, including those contained in the application for the initiation of the investigation by the domestic industry.

2. The authorities may also request that an interested party provide its response in a particular medium (e.g. computer tape) or computer language. Where such a request is made, the authorities should consider the reasonable ability of the interested party to respond in the preferred medium or computer language, and should not request the party to use for its response a computer system other than that used by the party. The authority should not maintain a request for a computerized response if the interested party does not maintain computerized accounts and if presenting the response as requested would result in an unreasonable extra burden on the interested party, e.g. it would entail unreasonable additional cost and trouble. The authorities should not maintain a request for a response in a particular medium or computer language if the interested party does not maintain its computerized accounts in such medium or computer language and if presenting the response as requested would result in an unreasonable extra burden on the interested party, e.g. it would entail unreasonable additional cost and trouble.

3. All information which is verifiable, which is appropriately submitted so that it can be used in the investigation without undue difficulties, which is supplied in a timely fashion, and, where applicable, which is supplied in a medium or computer language requested by the authorities, should be taken into account when determinations are made. If a party does not respond in the preferred medium or computer language but the authorities find that the circumstances set out in paragraph 2 have been satisfied, the failure to respond in the preferred medium or computer language should not be considered to significantly impede the investigation.

4. Where the authorities do not have the ability to process information if provided in a particular medium (e.g. computer tape), the information should be supplied in the form of written material or any other form acceptable to the authorities.

5. Even though the information provided may not be ideal in all respects, this should not justify the authorities from disregarding it, provided the interested party has acted to the best of its ability.

6. If evidence or information is not accepted, the supplying party should be informed forthwith of the reasons therefor, and should have an opportunity to provide further explanations within a reasonable period, due account being taken of the time-limits of the investigation. If the explanations are considered by the authorities as not being satisfactory, the reasons for the rejection of such evidence or information should be given in any published determinations.

7. If the authorities have to base their findings, including those with respect to normal value, on information from a secondary source, including the information supplied in the application for the initiation of the investigation, they should do so with special circumspection. In such cases, the authorities should, where practicable, check the information from other independent sources at their disposal, such as published price lists, official import statistics and customs returns, and from the information obtained from other interested parties during the investigation. It is clear, however, that if an interested party does not cooperate and thus relevant information is being withheld from the authorities, this situation could lead to a result which is less favourable to the party than if the party did cooperate.

___________________________________

1 The term "initiated" as used in this Agreement means the procedural action by which a Member formally commences an investigation as provided in Article 5.

2 Sales of the like product destined for consumption in the domestic market of the exporting country shall normally be considered a sufficient quantity for the determination of the normal value if such sales constitute 5 per cent or more of the sales of the product under consideration to the importing Member, provided that a lower ratio should be acceptable where the evidence demonstrates that domestic sales at such lower ratio are nonetheless of sufficient magnitude to provide for a proper comparison.

3 When in this Agreement the term "authorities" is used, it shall be interpreted as meaning authorities at an appropriate senior level.

4 The extended period of time should normally be one year but shall in no case be less than six months.

5 Sales below per unit costs are made in substantial quantities when the authorities establish that the weighted average selling price of the transactions under consideration for the determination of the normal value is below the weighted average per unit costs, or that the volume of sales below per unit costs represents not less than 20 per cent of the volume sold in transactions under consideration for the determination of the normal value.

6 The adjustment made for start-up operations shall reflect the costs at the end of the start-up period or, if that period extends beyond the period of investigation, the most recent costs which can reasonably be taken into account by the authorities during the investigation.

7 It is understood that some of the above factors may overlap, and authorities shall ensure that they do not duplicate adjustments that have been already made under this provision.

8 Normally, the date of sale would be the date of contract, purchase order, order confirmation, or invoice, whichever establishes the material terms of sale.

9 Under this Agreement the term "injury" shall, unless otherwise specified, be taken to mean material injury to a domestic industry, threat of material injury to a domestic industry or material retardation of the establishment of such an industry and shall be interpreted in accordance with the provisions of this Article.

10 One example, though not an exclusive one, is that there is convincing reason to believe that there will be, in the near future, substantially increased importation of the product at dumped prices.

11 For the purpose of this paragraph, producers shall be deemed to be related to exporters or importers only if (a) one of them directly or indirectly controls the other; or (b) both of them are directly or indirectly controlled by a third person; or (c) together they directly or indirectly control a third person, provided that there are grounds for believing or suspecting that the effect of the relationship is such as to cause the producer concerned to behave differently from non-related producers. For the purpose of this paragraph, one shall be deemed to control another when the former is legally or operationally in a position to exercise restraint or direction over the latter.

12 As used in this Agreement "levy" shall mean the definitive or final legal assessment or collection of a duty or tax.

13 In the case of fragmented industries involving an exceptionally large number of producers, authorities may determine support and opposition by using statistically valid sampling techniques.

14 Members are aware that in the territory of certain Members employees of domestic producers of the like product or representatives of those employees may make or support an application for an investigation under paragraph 1.

15 As a general rule, the time-limit for exporters shall be counted from the date of receipt of the questionnaire, which for this purpose shall be deemed to have been received one week from the date on which it was sent to the respondent or transmitted to the appropriate diplomatic representative of the exporting Member or, in the case of a separate customs territory Member of the WTO, an official representative of the exporting territory.

16 It being understood that, where the number of exporters involved is particularly high, the full text of the written application should instead be provided only to the authorities of the exporting Member or to the relevant trade association.

17 Members are aware that in the territory of certain Members disclosure pursuant to a narrowly-drawn protective order may be required.

18 Members agree that requests for confidentiality should not be arbitrarily rejected.

19 The word "may" shall not be interpreted to allow the simultaneous continuation of proceedings with the implementation of price undertakings except as provided in paragraph 4.

20 It is understood that the observance of the time-limits mentioned in this subparagraph and in subparagraph 3.2 may not be possible where the product in question is subject to judicial review proceedings.

21 A determination of final liability for payment of anti-dumping duties, as provided for in paragraph 3 of Article 9, does not by itself constitute a review within the meaning of this Article.

22 When the amount of the anti-dumping duty is assessed on a retrospective basis, a finding in the most recent assessment proceeding under subparagraph 3.1 of Article 9 that no duty is to be levied shall not by itself require the authorities to terminate the definitive duty.

23 Where authorities provide information and explanations under the provisions of this Article in a separate report, they shall ensure that such report is readily available to the public.

24 This is not intended to preclude action under other relevant provisions of GATT 1994, as appropriate.

Agreement On Implementation Of Article VII Of The General Agreement On Tariffs And Trade 1994

General Introductory Commentary

1. The primary basis for customs value under this Agreement is "transaction value" as defined in Article 1. Article 1 is to be read together with Article 8 which provides, inter alia, for adjustments to the price actually paid or payable in cases where certain specific elements which are considered to form a part of the value for customs purposes are incurred by the buyer but are not included in the price actually paid or payable for the imported goods. Article 8 also provides for the inclusion in the transaction value of certain considerations which may pass from the buyer to the seller in the form of specified goods or services rather than in the form of money. Articles 2 through 7 provide methods of determining the customs value whenever it cannot be determined under the provisions of Article 1.

2. Where the customs value cannot be determined under the provisions of Article 1 there should normally be a process of consultation between the customs administration and importer with a view to arriving at a basis of value under the provisions of Article 2 or 3. It may occur, for example, that the importer has information about the customs value of identical or similar imported goods which is not immediately available to the customs administration in the port of importation. On the other hand, the customs administration may have information about the customs value of identical or similar imported goods which is not readily available to the importer. A process of consultation between the two parties will enable information to be exchanged, subject to the requirements of commercial confidentiality, with a view to determining a proper basis of value for customs purposes.

3. Articles 5 and 6 provide two bases for determining the customs value where it cannot be determined on the basis of the transaction value of the imported goods or of identical or similar imported goods. Under paragraph 1 of Article 5 the customs value is determined on the basis of the price at which the goods are sold in the condition as imported to an unrelated buyer in the country of importation. The importer also has the right to have goods which are further processed after importation valued under the provisions of Article 5 if the importer so requests. Under Article 6 the customs value is determined on the basis of the computed value. Both these methods present certain difficulties and because of this the importer is given the right, under the provisions of Article 4, to choose the order of application of the two methods.

4. Article 7 sets out how to determine the customs value in cases where it cannot be determined under the provisions of any of the preceding Articles.

Members,

Having regard to the Multilateral Trade Negotiations;

Desiring to further the objectives of GATT 1994 and to secure additional benefits for the international trade of developing countries;

Recognizing the importance of the provisions of Article VII of GATT 1994 and desiring to elaborate rules for their application in order to provide greater uniformity and certainty in their implementation;

Recognizing the need for a fair, uniform and neutral system for the valuation of goods for customs purposes that precludes the use of arbitrary or fictitious customs values;

Recognizing that the basis for valuation of goods for customs purposes should, to the greatest extent possible, be the transaction value of the goods being valued;

Recognizing that customs value should be based on simple and equitable criteria consistent with commercial practices and that valuation procedures should be of general application without distinction between sources of supply;

Recognizing that valuation procedures should not be used to combat dumping;

Hereby agree as follows:

Part I

RULES ON CUSTOMS VALUATION

Article 1

1. The customs value of imported goods shall be the transaction value, that is the price actually paid or payable for the goods when sold for export to the country of importation adjusted in accordance with the provisions of Article 8, provided:

(a) that there are no restrictions as to the disposition or use of the goods by the buyer other than restrictions which:

(i) are imposed or required by law or by the public authorities in the country of importation;

(ii) limit the geographical area in which the goods may be resold; or

(iii) do not substantially affect the value of the goods;

(b) that the sale or price is not subject to some condition or consideration for which a value cannot be determined with respect to the goods being valued;

(c) that no part of the proceeds of any subsequent resale, disposal or use of the goods by the buyer will accrue directly or indirectly to the seller, unless an appropriate adjustment can be made in accordance with the provisions of Article 8; and

(d) that the buyer and seller are not related, or where the buyer and seller are related, that the transaction value is acceptable for customs purposes under the provisions of paragraph 2.

2. (a) In determining whether the transaction value is acceptable for the purposes of paragraph 1, the fact that the buyer and the seller are related within the meaning of Article 15 shall not in itself be grounds for regarding the transaction value as unacceptable. In such case the circumstances surrounding the sale shall be examined and the transaction value shall be accepted provided that the relationship did not influence the price. If, in the light of information provided by the importer or otherwise, the customs administration has grounds for considering that the relationship influenced the price, it shall communicate its grounds to the importer and the importer shall be given a reasonable opportunity to respond. If the importer so requests, the communication of the grounds shall be in writing.

(b) In a sale between related persons, the transaction value shall be accepted and the goods valued in accordance with the provisions of paragraph 1 whenever the importer demonstrates that such value closely approximates to one of the following occurring at or about the same time:

(i) the transaction value in sales to unrelated buyers of identical or similar goods for export to the same country of importation;

(ii) the customs value of identical or similar goods as determined under the provisions of Article 5;

(iii) the customs value of identical or similar goods as determined under the provisions of Article 6;

In applying the foregoing tests, due account shall be taken of demonstrated differences in commercial levels, quantity levels, the elements enumerated in Article 8 and costs incurred by the seller in sales in which the seller and the buyer are not related that are not incurred by the seller in sales in which the seller and the buyer are related.

(c) The tests set forth in paragraph 2(b) are to be used at the initiative of the importer and only for comparison purposes. Substitute values may not be established under the provisions of paragraph 2(b).

Article 2

1. (a) If the customs value of the imported goods cannot be determined under the provisions of Article 1, the customs value shall be the transaction value of identical goods sold for export to the same country of importation and exported at or about the same time as the goods being valued.

(b) In applying this Article, the transaction value of identical goods in a sale at the same commercial level and in substantially the same quantity as the goods being valued shall be used to determine the customs value. Where no such sale is found, the transaction value of identical goods sold at a different commercial level and/or in different quantities, adjusted to take account of differences attributable to commercial level and/or to quantity, shall be used, provided that such adjustments can be made on the basis of demonstrated evidence which clearly establishes the reasonableness and accuracy of the adjustment, whether the adjustment leads to an increase or a decrease in the value.

2. Where the costs and charges referred to in paragraph 2 of Article 8 are included in the transaction value, an adjustment shall be made to take account of significant differences in such costs and charges between the imported goods and the identical goods in question arising from differences in distances and modes of transport.

3. If, in applying this Article, more than one transaction value of identical goods is found, the lowest such value shall be used to determine the customs value of the imported goods.

Article 3

1. (a) If the customs value of the imported goods cannot be determined under the provisions of Articles 1 and 2, the customs value shall be the transaction value of similar goods sold for export to the same country of importation and exported at or about the same time as the goods being valued.

(b) In applying this Article, the transaction value of similar goods in a sale at the same commercial level and in substantially the same quantity as the goods being valued shall be used to determine the customs value. Where no such sale is found, the transaction value of similar goods sold at a different commercial level and/or in different quantities, adjusted to take account of differences attributable to commercial level and/or to quantity, shall be used, provided that such adjustments can be made on the basis of demonstrated evidence which clearly establishes the reasonableness and accuracy of the adjustment, whether the adjustment leads to an increase or a decrease in the value.

2. Where the costs and charges referred to in paragraph 2 of Article 8 are included in the transaction value, an adjustment shall be made to take account of significant differences in such costs and charges between the imported goods and the similar goods in question arising from differences in distances and modes of transport.

3. If, in applying this Article, more than one transaction value of similar goods is found, the lowest such value shall be used to determine the customs value of the imported goods.

Article 4

If the customs value of the imported goods cannot be determined under the provisions of Articles 1, 2 and 3, the customs value shall be determined under the provisions of Article 5 or, when the customs value cannot be determined under that Article, under the provisions of Article 6 except that, at the request of the importer, the order of application of Articles 5 and 6 shall be reversed.

Article 5

1. (a) If the imported goods or identical or similar imported goods are sold in the country of importation in the condition as imported, the customs value of the imported goods under the provisions of this Article shall be based on the unit price at which the imported goods or identical or similar imported goods are so sold in the greatest aggregate quantity, at or about the time of the importation of the goods being valued, to persons who are not related to the persons from whom they buy such goods, subject to deductions for the following:

(i) either the commissions usually paid or agreed to be paid or the additions usually made for profit and general expenses in connection with sales in such country of imported goods of the same class or kind;

(ii) the usual costs of transport and insurance and associated costs incurred within the country of importation;

(iii) where appropriate, the costs and charges referred to in paragraph 2 of Article 8; and

(iv) the customs duties and other national taxes payable in the country of importation by reason of the importation or sale of the goods.

(b) If neither the imported goods nor identical nor similar imported goods are sold at or about the time of importation of the goods being valued, the customs value shall, subject otherwise to the provisions of paragraph 1(a), be based on the unit price at which the imported goods or identical or similar imported goods are sold in the country of importation in the condition as imported at the earliest date after the importation of the goods being valued but before the expiration of 90 days after such importation.

2. If neither the imported goods nor identical nor similar imported goods are sold in the country of importation in the condition as imported, then, if the importer so requests, the customs value shall be based on the unit price at which the imported goods, after further processing, are sold in the greatest aggregate quantity to persons in the country of importation who are not related to the persons from whom they buy such goods, due allowance being made for the value added by such processing and the deductions provided for in paragraph 1(a).

Article 6

1. The customs value of imported goods under the provisions of this Article shall be based on a computed value. Computed value shall consist of the sum of:

(a) the cost or value of materials and fabrication or other processing employed in producing the imported goods;

(b) an amount for profit and general expenses equal to that usually reflected in sales of goods of the same class or kind as the goods being valued which are made by producers in the country of exportation for export to the country of importation;

(c) the cost or value of all other expenses necessary to reflect the valuation option chosen by the Member under paragraph 2 of Article 8.

2. No Member may require or compel any person not resident in its own territory to produce for examination, or to allow access to, any account or other record for the purposes of determining a computed value. However, information supplied by the producer of the goods for the purposes of determining the customs value under the provisions of this Article may be verified in another country by the authorities of the country of importation with the agreement of the producer and provided they give sufficient advance notice to the government of the country in question and the latter does not object to the investigation.

Article 7

1. If the customs value of the imported goods cannot be determined under the provisions of Articles 1 through 6, inclusive, the customs value shall be determined using reasonable means consistent with the principles and general provisions of this Agreement and of Article VII of GATT 1994 and on the basis of data available in the country of importation.

2. No customs value shall be determined under the provisions of this Article on the basis of:

(a) the selling price in the country of importation of goods produced in such country;

(b) a system which provides for the acceptance for customs purposes of the higher of two alternative values;

(c) the price of goods on the domestic market of the country of exportation;

(d) the cost of production other than computed values which have been determined for identical or similar goods in accordance with the provisions of Article 6;

(e) the price of the goods for export to a country other than the country of importation;

(f) minimum customs values; or

(g) arbitrary or fictitious values.

3. If the importer so requests, the importer shall be informed in writing of the customs value determined under the provisions of this Article and the method used to determine such value.

Article 8

1. In determining the customs value under the provisions of Article 1, there shall be added to the price actually paid or payable for the imported goods:

(a) the following, to the extent that they are incurred by the buyer but are not included in the price actually paid or payable for the goods:

(i) commissions and brokerage, except buying commissions;

(ii) the cost of containers which are treated as being one for customs purposes with the goods in question;

(iii) the cost of packing whether for labour or materials;

(b) the value, apportioned as appropriate, of the following goods and services where supplied directly or indirectly by the buyer free of charge or at reduced cost for use in connection with the production and sale for export of the imported goods, to the extent that such value has not been included in the price actually paid or payable:

(i) materials, components, parts and similar items incorporated in the imported goods;

(ii) tools, dies, moulds and similar items used in the production of the imported goods;

(iii) materials consumed in the production of the imported goods;

(iv) engineering, development, artwork, design work, and plans and sketches undertaken elsewhere than in the country of importation and necessary for the production of the imported goods;

(c) royalties and licence fees related to the goods being valued that the buyer must pay, either directly or indirectly, as a condition of sale of the goods being valued, to the extent that such royalties and fees are not included in the price actually paid or payable;

(d) the value of any part of the proceeds of any subsequent resale, disposal or use of the imported goods that accrues directly or indirectly to the seller.

2. In framing its legislation, each Member shall provide for the inclusion in or the exclusion from the customs value, in whole or in part, of the following:

(a) the cost of transport of the imported goods to the port or place of importation;

(b) loading, unloading and handling charges associated with the transport of the imported goods to the port or place of importation; and

(c) the cost of insurance.

3. Additions to the price actually paid or payable shall be made under this Article only on the basis of objective and quantifiable data.

4. No additions shall be made to the price actually paid or payable in determining the customs value except as provided in this Article.

Article 9

1. Where the conversion of currency is necessary for the determination of the customs value, the rate of exchange to be used shall be that duly published by the competent authorities of the country of importation concerned and shall reflect as effectively as possible, in respect of the period covered by each such document of publication, the current value of such currency in commercial transactions in terms of the currency of the country of importation.

2. The conversion rate to be used shall be that in effect at the time of exportation or the time of importation, as provided by each Member.

Article 10

All information which is by nature confidential or which is provided on a confidential basis for the purposes of customs valuation shall be treated as strictly confidential by the authorities concerned who shall not disclose it without the specific permission of the person or government providing such information, except to the extent that it may be required to be disclosed in the context of judicial proceedings.

Article 11

1. The legislation of each Member shall provide in regard to a determination of customs value for the right of appeal, without penalty, by the importer or any other person liable for the payment of the duty.

2. An initial right of appeal without penalty may be to an authority within the customs administration or to an independent body, but the legislation of each Member shall provide for the right of appeal without penalty to a judicial authority.

3. Notice of the decision on appeal shall be given to the appellant and the reasons for such decision shall be provided in writing. The appellant shall also be informed of any rights of further appeal.

Article 12

Laws, regulations, judicial decisions and administrative rulings of general application giving effect to this Agreement shall be published in conformity with Article X of GATT 1994 by the country of importation concerned.

Article 13

If, in the course of determining the customs value of imported goods, it becomes necessary to delay the final determination of such customs value, the importer of the goods shall nevertheless be able to withdraw them from customs if, where so required, the importer provides sufficient guarantee in the form of a surety, a deposit or some other appropriate instrument, covering the ultimate payment of customs duties for which the goods may be liable. The legislation of each Member shall make provisions for such circumstances.

Article 14

The notes at Annex I to this Agreement form an integral part of this Agreement and the Articles of this Agreement are to be read and applied in conjunction with their respective notes. Annexes II and III also form an integral part of this Agreement.

Article 15

1. In this Agreement:

(a) "customs value of imported goods" means the value of goods for the purposes of levying ad valorem duties of customs on imported goods;

(b) "country of importation" means country or customs territory of importation; and

(c) "produced" includes grown, manufactured and mined.

2. In this Agreement:

(a) "identical goods" means goods which are the same in all respects, including physical characteristics, quality and reputation. Minor differences in appearance would not preclude goods otherwise conforming to the definition from being regarded as identical;

(b) "similar goods" means goods which, although not alike in all respects, have like characteristics and like component materials which enable them to perform the same functions and to be commercially interchangeable. The quality of the goods, their reputation and the existence of a trademark are among the factors to be considered in determining whether goods are similar;

(c) the terms "identical goods" and "similar goods" do not include, as the case may be, goods which incorporate or reflect engineering, development, artwork, design work, and plans and sketches for which no adjustment has been made under paragraph 1(b)(iv) of Article 8 because such elements were undertaken in the country of importation;

(d) goods shall not be regarded as "identical goods" or "similar goods" unless they were produced in the same country as the goods being valued;

(e) goods produced by a different person shall be taken into account only when there are no identical goods or similar goods, as the case may be, produced by the same person as the goods being valued.

3. In this Agreement "goods of the same class or kind" means goods which fall within a group or range of goods produced by a particular industry or industry sector, and includes identical or similar goods.

4. For the purposes of this Agreement, persons shall be deemed to be related only if:

(a) they are officers or directors of one another's businesses;

(b) they are legally recognized partners in business;

(c) they are employer and employee;

(d) any person directly or indirectly owns, controls or holds 5 per cent or more of the outstanding voting stock or shares of both of them;

(e) one of them directly or indirectly controls the other;

(f) both of them are directly or indirectly controlled by a third person;

(g) together they directly or indirectly control a third person; or

(h) they are members of the same family.

5. Persons who are associated in business with one another in that one is the sole agent, sole distributor or sole concessionaire, however described, of the other shall be deemed to be related for the purposes of this Agreement if they fall within the criteria of paragraph 4.

Article 16

Upon written request, the importer shall have the right to an explanation in writing from the customs administration of the country of importation as to how the customs value of the importer's goods was determined.

Article 17

Nothing in this Agreement shall be construed as restricting or calling into question the rights of customs administrations to satisfy themselves as to the truth or accuracy of any statement, document or declaration presented for customs valuation purposes.

Part II

ADMINISTRATION, CONSULTATIONS AND DISPUTE SETTLEMENT

Article 18

Institutions

1. There is hereby established a Committee on Customs Valuation (referred to in this Agreement as "the Committee") composed of representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and shall normally meet once a year, or as is otherwise envisaged by the relevant provisions of this Agreement, for the purpose of affording Members the opportunity to consult on matters relating to the administration of the customs valuation system by any Member as it might affect the operation of this Agreement or the furtherance of its objectives and carrying out such other responsibilities as may be assigned to it by the Members. The WTO Secretariat shall act as the secretariat to the Committee.

2. There shall be established a Technical Committee on Customs Valuation (referred to in this Agreement as "the Technical Committee") under the auspices of the Customs Co-operation Council (referred to in this Agreement as "the CCC"), which shall carry out the responsibilities described in Annex II to this Agreement and shall operate in accordance with the rules of procedure contained therein.

Article 19

Consultations and Dispute Settlement

1. Except as otherwise provided herein, the Dispute Settlement Understanding is applicable to consultations and the settlement of disputes under this Agreement.

2. If any Member considers that any benefit accruing to it, directly or indirectly, under this Agreement is being nullified or impaired, or that the achievement of any objective of this Agreement is being impeded, as a result of the actions of another Member or of other Members, it may, with a view to reaching a mutually satisfactory solution of this matter, request consultations with the Member or Members in question. Each Member shall afford sympathetic consideration to any request from another Member for consultations.

3. The Technical Committee shall provide, upon request, advice and assistance to Members engaged in consultations.

4. At the request of a party to the dispute, or on its own initiative, a panel established to examine a dispute relating to the provisions of this Agreement may request the Technical Committee to carry out an examination of any questions requiring technical consideration. The panel shall determine the terms of reference of the Technical Committee for the particular dispute and set a time period for receipt of the report of the Technical Committee. The panel shall take into consideration the report of the Technical Committee. In the event that the Technical Committee is unable to reach consensus on a matter referred to it pursuant to this paragraph, the panel should afford the parties to the dispute an opportunity to present their views on the matter to the panel.

5. Confidential information provided to the panel shall not be disclosed without formal authorization from the person, body or authority providing such information. Where such information is requested from the panel but release of such information by the panel is not authorized, a non-confidential summary of this information, authorized by the person, body or authority providing the information, shall be provided.

Part III

SPECIAL AND DIFFERENTIAL TREATMENT

Article 20

1. Developing country Members not party to the Agreement on Implementation of Article VII of the General Agreement on Tariffs and Trade done on 12 April 1979 may delay application of the provisions of this Agreement for a period not exceeding five years from the date of entry into force of the WTO Agreement for such Members. Developing country Members who choose to delay application of this Agreement shall notify the Director-General of the WTO accordingly.

2. In addition to paragraph 1, developing country Members not party to the Agreement on Implementation of Article VII of the General Agreement on Tariffs and Trade done on 12 April 1979 may delay application of paragraph 2(b)(iii) of Article 1 and Article 6 for a period not exceeding three years following their application of all other provisions of this Agreement. Developing country Members that choose to delay application of the provisions specified in this paragraph shall notify the Director-General of the WTO accordingly.

3. Developed country Members shall furnish, on mutually agreed terms, technical assistance to developing country Members that so request. On this basis developed country Members shall draw up programmes of technical assistance which may include, inter alia , training of personnel, assistance in preparing implementation measures, access to sources of information regarding customs valuation methodology, and advice on the application of the provisions of this Agreement.

Part IV

FINAL PROVISIONS

Article 21

Reservations

Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

Article 22

National Legislation

1. Each Member shall ensure, not later than the date of application of the provisions of this Agreement for it, the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with the provisions of this Agreement.

2. Each Member shall inform the Committee of any changes in its laws and regulations relevant to this Agreement and in the administration of such laws and regulations.

Article 23

Review

The Committee shall review annually the implementation and operation of this Agreement taking into account the objectives thereof. The Committee shall annually inform the Council for Trade in Goods of developments during the period covered by such reviews.

Article 24

Secretariat

This Agreement shall be serviced by the WTO Secretariat except in regard to those responsibilities specifically assigned to the Technical Committee, which will be serviced by the CCC Secretariat.

Annex I

Interpretative Notes

General Note Sequential Application of Valuation Methods

1. Articles 1 through 7 define how the customs value of imported goods is to be determined under the provisions of this Agreement. The methods of valuation are set out in a sequential order of application. The primary method for customs valuation is defined in Article 1 and imported goods are to be valued in accordance with the provisions of this Article whenever the conditions prescribed therein are fulfilled.

2. Where the customs value cannot be determined under the provisions of Article 1, it is to be determined by proceeding sequentially through the succeeding Articles to the first such Article under which the customs value can be determined. Except as provided in Article 4, it is only when the customs value cannot be determined under the provisions of a particular Article that the provisions of the next Article in the sequence can be used.

3. If the importer does not request that the order of Articles 5 and 6 be reversed, the normal order of the sequence is to be followed. If the importer does so request but it then proves impossible to determine the customs value under the provisions of Article 6, the customs value is to be determined under the provisions of Article 5, if it can be so determined.

4. Where the customs value cannot be determined under the provisions of Articles 1 through 6 it is to be determined under the provisions of Article 7.

Use of Generally Accepted Accounting Principles

1. "Generally accepted accounting principles" refers to the recognized consensus or substantial authoritative support within a country at a particular time as to which economic resources and obligations should be recorded as assets and liabilities, which changes in assets and liabilities should be recorded, how the assets and liabilities and changes in them should be measured, what information should be disclosed and how it should be disclosed, and which financial statements should be prepared. These standards may be broad guidelines of general application as well as detailed practices and procedures.

2. For the purposes of this Agreement, the customs administration of each Member shall utilize information prepared in a manner consistent with generally accepted accounting principles in the country which is appropriate for the Article in question. For example, the determination of usual profit and general expenses under the provisions of Article 5 would be carried out utilizing information prepared in a manner consistent with generally accepted accounting principles of the country of importation. On the other hand, the determination of usual profit and general expenses under the provisions of Article 6 would be carried out utilizing information prepared in a manner consistent with generally accepted accounting principles of the country of production. As a further example, the determination of an element provided for in paragraph 1(b)(ii) of Article 8 undertaken in the country of importation would be carried out utilizing information in a manner consistent with the generally accepted accounting principles of that country.

Note to Article 1

Price Actually Paid or Payable

1. The price actually paid or payable is the total payment made or to be made by the buyer to or for the benefit of the seller for the imported goods. The payment need not necessarily take the form of a transfer of money. Payment may be made by way of letters of credit or negotiable instruments. Payment may be made directly or indirectly. An example of an indirect payment would be the settlement by the buyer, whether in whole or in part, of a debt owed by the seller.

2. Activities undertaken by the buyer on the buyer's own account, other than those for which an adjustment is provided in Article 8, are not considered to be an indirect payment to the seller, even though they might be regarded as of benefit to the seller. The costs of such activities shall not, therefore, be added to the price actually paid or payable in determining the customs value.

3. The customs value shall not include the following charges or costs, provided that they are distinguished from the price actually paid or payable for the imported goods:

(a) charges for construction, erection, assembly, maintenance or technical assistance, undertaken after importation on imported goods such as industrial plant, machinery or equipment;

(b) the cost of transport after importation;

(c) duties and taxes of the country of importation.

4. The price actually paid or payable refers to the price for the imported goods. Thus the flow of dividends or other payments from the buyer to the seller that do not relate to the imported goods are not part of the customs value.

Paragraph 1(a)(iii)

Among restrictions which would not render a price actually paid or payable unacceptable are restrictions which do not substantially affect the value of the goods. An example of such restrictions would be the case where a seller requires a buyer of automobiles not to sell or exhibit them prior to a fixed date which represents the beginning of a model year.

Paragraph 1(b)

1. If the sale or price is subject to some condition or consideration for which a value cannot be determined with respect to the goods being valued, the transaction value shall not be acceptable for customs purposes. Some examples of this include:

(a) the seller establishes the price of the imported goods on condition that the buyer will also buy other goods in specified quantities;

(b) the price of the imported goods is dependent upon the price or prices at which the buyer of the imported goods sells other goods to the seller of the imported goods;

(c) the price is established on the basis of a form of payment extraneous to the imported goods, such as where the imported goods are semi-finished goods which have been provided by the seller on condition that the seller will receive a specified quantity of the finished goods.

2. However, conditions or considerations relating to the production or marketing of the imported goods shall not result in rejection of the transaction value. For example, the fact that the buyer furnishes the seller with engineering and plans undertaken in the country of importation shall not result in rejection of the transaction value for the purposes of Article 1. Likewise, if the buyer undertakes on the buyer's own account, even though by agreement with the seller, activities relating to the marketing of the imported goods, the value of these activities is not part of the customs value nor shall such activities result in rejection of the transaction value.

Paragraph 2

1. Paragraphs 2(a) and 2(b) provide different means of establishing the acceptability of a transaction value.

2. Paragraph 2(a) provides that where the buyer and the seller are related, the circumstances surrounding the sale shall be examined and the transaction value shall be accepted as the customs value provided that the relationship did not influence the price. It is not intended that there should be an examination of the circumstances in all cases where the buyer and the seller are related. Such examination will only be required where there are doubts about the acceptability of the price. Where the customs administration have no doubts about the acceptability of the price, it should be accepted without requesting further information from the importer. For example, the customs administration may have previously examined the relationship, or it may already have detailed information concerning the buyer and the seller, and may already be satisfied from such examination or information that the relationship did not influence the price.

3. Where the customs administration is unable to accept the transaction value without further inquiry, it should give the importer an opportunity to supply such further detailed information as may be necessary to enable it to examine the circumstances surrounding the sale. In this context, the customs administration should be prepared to examine relevant aspects of the transaction, including the way in which the buyer and seller organize their commercial relations and the way in which the price in question was arrived at, in order to determine whether the relationship influenced the price. Where it can be shown that the buyer and seller, although related under the provisions of Article 15, buy from and sell to each other as if they were not related, this would demonstrate that the price had not been influenced by the relationship. As an example of this, if the price had been settled in a manner consistent with the normal pricing practices of the industry in question or with the way the seller settles prices for sales to buyers who are not related to the seller, this would demonstrate that the price had not been influenced by the relationship. As a further example, where it is shown that the price is adequate to ensure recovery of all costs plus a profit which is representative of the firm's overall profit realized over a representative period of time (e.g. on an annual basis) in sales of goods of the same class or kind, this would demonstrate that the price had not been influenced.

4. Paragraph 2(b) provides an opportunity for the importer to demonstrate that the transaction value closely approximates to a "test" value previously accepted by the customs administration and is therefore acceptable under the provisions of Article 1. Where a test under paragraph 2(b) is met, it is not necessary to examine the question of influence under paragraph 2(a). If the customs administration has already sufficient information to be satisfied, without further detailed inquiries, that one of the tests provided in paragraph 2(b) has been met, there is no reason for it to require the importer to demonstrate that the test can be met. In paragraph 2(b) the term "unrelated buyers" means buyers who are not related to the seller in any particular case.

Paragraph 2(b)

A number of factors must be taken into consideration in determining whether one value "closely approximates" to another value. These factors include the nature of the imported goods, the nature of the industry itself, the season in which the goods are imported, and, whether the difference in values is commercially significant. Since these factors may vary from case to case, it would be impossible to apply a uniform standard such as a fixed percentage, in each case. For example, a small difference in value in a case involving one type of goods could be unacceptable while a large difference in a case involving another type of goods might be acceptable in determining whether the transaction value closely approximates to the "test" values set forth in paragraph 2(b) of Article 1.

Note to Article 2

1. In applying Article 2, the customs administration shall, wherever possible, use a sale of identical goods at the same commercial level and in substantially the same quantities as the goods being valued. Where no such sale is found, a sale of identical goods that takes place under any one of the following three conditions may be used:

(a) a sale at the same commercial level but in different quantities;

(b) a sale at a different commercial level but in substantially the same quantities; or

(c) a sale at a different commercial level and in different quantities.

2. Having found a sale under any one of these three conditions adjustments will then be made, as the case may be, for:

(a) quantity factors only;

(b) commercial level factors only; or

(c) both commercial level and quantity factors.

3. The expression "and/or" allows the flexibility to use the sales and make the necessary adjustments in any one of the three conditions described above.

4. For the purposes of Article 2, the transaction value of identical imported goods means a customs value, adjusted as provided for in paragraphs 1(b) and 2, which has already been accepted under Article 1.

5. A condition for adjustment because of different commercial levels or different quantities is that such adjustment, whether it leads to an increase or a decrease in the value, be made only on the basis of demonstrated evidence that clearly establishes the reasonableness and accuracy of the adjustments, e.g. valid price lists containing prices referring to different levels or different quantities. As an example of this, if the imported goods being valued consist of a shipment of 10 units and the only identical imported goods for which a transaction value exists involved a sale of 500 units, and it is recognized that the seller grants quantity discounts, the required adjustment may be accomplished by resorting to the seller's price list and using that price applicable to a sale of 10 units. This does not require that a sale had to have been made in quantities of 10 as long as the price list has been established as being bona fide through sales at other quantities. In the absence of such an objective measure, however, the determination of a customs value under the provisions of Article 2 is not appropriate.

Note to Article 3

1. In applying Article 3, the customs administration shall, wherever possible, use a sale of similar goods at the same commercial level and in substantially the same quantities as the goods being valued. Where no such sale is found, a sale of similar goods that takes place under any one of the following three conditions may be used:

(a) a sale at the same commercial level but in different quantities;

(b) a sale at a different commercial level but in substantially the same quantities; or

(c) a sale at a different commercial level and in different quantities.

2. Having found a sale under any one of these three conditions adjustments will then be made, as the case may be, for:

(a) quantity factors only;

(b) commercial level factors only; or

(c) both commercial level and quantity factors.

3. The expression "and/or" allows the flexibility to use the sales and make the necessary adjustments in any one of the three conditions described above.

4. For the purpose of Article 3, the transaction value of similar imported goods means a customs value, adjusted as provided for in paragraphs 1(b) and 2, which has already been accepted under Article 1.

5. A condition for adjustment because of different commercial levels or different quantities is that such adjustment, whether it leads to an increase or a decrease in the value, be made only on the basis of demonstrated evidence that clearly establishes the reasonableness and accuracy of the adjustment, e.g. valid price lists containing prices referring to different levels or different quantities. As an example of this, if the imported goods being valued consist of a shipment of 10 units and the only similar imported goods for which a transaction value exists involved a sale of 500 units, and it is recognized that the seller grants quantity discounts, the required adjustment may be accomplished by resorting to the seller's price list and using that price applicable to a sale of 10 units. This does not require that a sale had to have been made in quantities of 10 as long as the price list has been established as being bona fide through sales at other quantities. In the absence of such an objective measure, however, the determination of a customs value under the provisions of Article 3 is not appropriate.

Note to Article 5

1. The term "unit price at which ... goods are sold in the greatest aggregate quantity" means the price at which the greatest number of units is sold in sales to persons who are not related to the persons from whom they buy such goods at the first commercial level after importation at which such sales take place.

2. As an example of this, goods are sold from a price list which grants favourable unit prices for purchases made in larger quantities.

Sale quantityUnit priceNumber of salesTotal quantity sold at each price
1-10 units10010 sales of 5 units65
5 sales of 3 units
11-25 units955 sales of 11 units55
over 25 units901 sale of 30 units80
1 sale of 50 units

The greatest number of units sold at a price is 80; therefore, the unit price in the greatest aggregate quantity is 90.

3. As another example of this, two sales occur. In the first sale 500 units are sold at a price of 95 currency units each. In the second sale 400 units are sold at a price of 90 currency units each. In this example, the greatest number of units sold at a particular price is 500; therefore, the unit price in the greatest aggregate quantity is 95.

4. A third example would be the following situation where various quantities are sold at various prices.

(a) Sales

Sale quantityUnit price
40 units100
30 units90
15 units100
50 units95
25 units105
35 units90
5 units100

(b) Totals

Total quantity soldUnit price
6590
5095
60100
25105

In this example, the greatest number of units sold at a particular price is 65; therefore, the unit price in the greatest aggregate quantity is 90.

5. Any sale in the importing country, as described in paragraph 1 above, to a person who supplies directly or indirectly free of charge or at reduced cost for use in connection with the production and sale for export of the imported goods any of the elements specified in paragraph 1(b) of Article 8, should not be taken into account in establishing the unit price for the purposes of Article 5.

6. It should be noted that "profit and general expenses" referred to in paragraph 1 of Article 5 should be taken as a whole. The figure for the purposes of this deduction should be determined on the basis of information supplied by or on behalf of the importer unless the importer's figures are inconsistent with those obtained in sales in the country of importation of imported goods of the same class or kind. Where the importer's figures are inconsistent with such figures, the amount for profit and general expenses may be based upon relevant information other than that supplied by or on behalf of the importer.

7. The "general expenses" include the direct and indirect costs of marketing the goods in question.

8. Local taxes payable by reason of the sale of the goods for which a deduction is not made under the provisions of paragraph 1(a)(iv) of Article 5 shall be deducted under the provisions of paragraph 1(a)(i) of Article 5.

9. In determining either the commissions or the usual profits and general expenses under the provisions of paragraph 1 of Article 5, the question whether certain goods are "of the same class or kind" as other goods must be determined on a case-by-case basis by reference to the circumstances involved. Sales in the country of importation of the narrowest group or range of imported goods of the same class or kind, which includes the goods being valued, for which the necessary information can be provided, should be examined. For the purposes of Article 5, "goods of the same class or kind" includes goods imported from the same country as the goods being valued as well as goods imported from other countries.

10. For the purposes of paragraph 1(b) of Article 5, the "earliest date" shall be the date by which sales of the imported goods or of identical or similar imported goods are made in sufficient quantity to establish the unit price.

11. Where the method in paragraph 2 of Article 5 is used, deductions made for the value added by further processing shall be based on objective and quantifiable data relating to the cost of such work. Accepted industry formulas, recipes, methods of construction, and other industry practices would form the basis of the calculations.

12. It is recognized that the method of valuation provided for in paragraph 2 of Article 5 would normally not be applicable when, as a result of the further processing, the imported goods lose their identity. However, there can be instances where, although the identity of the imported goods is lost, the value added by the processing can be determined accurately without unreasonable difficulty. On the other hand, there can also be instances where the imported goods maintain their identity but form such a minor element in the goods sold in the country of importation that the use of this valuation method would be unjustified. In view of the above, each situation of this type must be considered on a case-by-case basis.

Note to Article 6

1. As a general rule, customs value is determined under this Agreement on the basis of information readily available in the country of importation. In order to determine a computed value, however, it may be necessary to examine the costs of producing the goods being valued and other information which has to be obtained from outside the country of importation. Furthermore, in most cases the producer of the goods will be outside the jurisdiction of the authorities of the country of importation. The use of the computed value method will generally be limited to those cases where the buyer and seller are related, and the producer is prepared to supply to the authorities of the country of importation the necessary costings and to provide facilities for any subsequent verification which may be necessary.

2. The "cost or value" referred to in paragraph 1(a) of Article 6 is to be determined on the basis of information relating to the production of the goods being valued supplied by or on behalf of the producer. It is to be based upon the commercial accounts of the producer, provided that such accounts are consistent with the generally accepted accounting principles applied in the country where the goods are produced.

3. The "cost or value" shall include the cost of elements specified in paragraphs 1(a)(ii) and (iii) of Article 8. It shall also include the value, apportioned as appropriate under the provisions of the relevant note to Article 8, of any element specified in paragraph 1(b) of Article 8 which has been supplied directly or indirectly by the buyer for use in connection with the production of the imported goods. The value of the elements specified in paragraph 1(b)(iv) of Article 8 which are undertaken in the country of importation shall be included only to the extent that such elements are charged to the producer. It is to be understood that no cost or value of the elements referred to in this paragraph shall be counted twice in determining the computed value.

4. The "amount for profit and general expenses" referred to in paragraph 1(b) of Article 6 is to be determined on the basis of information supplied by or on behalf of the producer unless the producer's figures are inconsistent with those usually reflected in sales of goods of the same class or kind as the goods being valued which are made by producers in the country of exportation for export to the country of importation.

5. It should be noted in this context that the "amount for profit and general expenses" has to be taken as a whole. It follows that if, in any particular case, the producer's profit figure is low and the producer's general expenses are high, the producer's profit and general expenses taken together may nevertheless be consistent with that usually reflected in sales of goods of the same class or kind. Such a situation might occur, for example, if a product were being launched in the country of importation and the producer accepted a nil or low profit to offset high general expenses associated with the launch. Where the producer can demonstrate a low profit on sales of the imported goods because of particular commercial circumstances, the producer's actual profit figures should be taken into account provided that the producer has valid commercial reasons to justify them and the producer's pricing policy reflects usual pricing policies in the branch of industry concerned. Such a situation might occur, for example, where producers have been forced to lower prices temporarily because of an unforeseeable drop in demand, or where they sell goods to complement a range of goods being produced in the country of importation and accept a low profit to maintain competitivity. Where the producer's own figures for profit and general expenses are not consistent with those usually reflected in sales of goods of the same class or kind as the goods being valued which are made by producers in the country of exportation for export to the country of importation, the amount for profit and general expenses may be based upon relevant information other than that supplied by or on behalf of the producer of the goods.

6. Where information other than that supplied by or on behalf of the producer is used for the purposes of determining a computed value, the authorities of the importing country shall inform the importer, if the latter so requests, of the source of such information, the data used and the calculations based upon such data, subject to the provisions of Article 10.

7. The "general expenses" referred to in paragraph 1(b) of Article 6 covers the direct and indirect costs of producing and selling the goods for export which are not included under paragraph 1(a) of Article 6.

8. Whether certain goods are "of the same class or kind" as other goods must be determined on a case-by-case basis with reference to the circumstances involved. In determining the usual profits and general expenses under the provisions of Article 6, sales for export to the country of importation of the narrowest group or range of goods, which includes the goods being valued, for which the necessary information can be provided, should be examined. For the purposes of Article 6, "goods of the same class or kind" must be from the same country as the goods being valued.

Note to Article 7

1. Customs values determined under the provisions of Article 7 should, to the greatest extent possible, be based on previously determined customs values.

2. The methods of valuation to be employed under Article 7 should be those laid down in Articles 1 through 6 but a reasonable flexibility in the application of such methods would be in conformity with the aims and provisions of Article 7.

3. Some examples of reasonable flexibility are as follows:

(a) Identical goods - the requirement that the identical goods should be exported at or about the same time as the goods being valued could be flexibly interpreted; identical imported goods produced in a country other than the country of exportation of the goods being valued could be the basis for customs valuation; customs values of identical imported goods already determined under the provisions of Articles 5 and 6 could be used.

(b) Similar goods - the requirement that the similar goods should be exported at or about the same time as the goods being valued could be flexibly interpreted; similar imported goods produced in a country other than the country of exportation of the goods being valued could be the basis for customs valuation; customs values of similar imported goods already determined under the provisions of Articles 5 and 6 could be used.

(c) Deductive method - the requirement that the goods shall have been sold in the "condition as imported" in paragraph 1(a) of Article 5 could be flexibly interpreted; the "90 days" requirement could be administered flexibly.

Note to Article 8

Paragraph 1(a)(i)

The term "buying commissions" means fees paid by an importer to the importer's agent for the service of representing the importer abroad in the purchase of the goods being valued.

Paragraph 1(b)(ii)

1. There are two factors involved in the apportionment of the elements specified in paragraph 1(b)(ii) of Article 8 to the imported goods - the value of the element itself and the way in which that value is to be apportioned to the imported goods. The apportionment of these elements should be made in a reasonable manner appropriate to the circumstances and in accordance with generally accepted accounting principles.

2. Concerning the value of the element, if the importer acquires the element from a seller not related to the importer at a given cost, the value of the element is that cost. If the element was produced by the importer or by a person related to the importer, its value would be the cost of producing it. If the element had been previously used by the importer, regardless of whether it had been acquired or produced by such importer, the original cost of acquisition or production would have to be adjusted downward to reflect its use in order to arrive at the value of the element.

3. Once a value has been determined for the element, it is necessary to apportion that value to the imported goods. Various possibilities exist. For example, the value might be apportioned to the first shipment if the importer wishes to pay duty on the entire value at one time. As another example, the importer may request that the value be apportioned over the number of units produced up to the time of the first shipment. As a further example, the importer may request that the value be apportioned over the entire anticipated production where contracts or firm commitments exist for that production. The method of apportionment used will depend upon the documentation provided by the importer.

4. As an illustration of the above, an importer provides the producer with a mould to be used in the production of the imported goods and contracts with the producer to buy 10,000 units. By the time of arrival of the first shipment of 1,000 units, the producer has already produced 4,000 units. The importer may request the customs administration to apportion the value of the mould over 1,000 units, 4,000 units or 10,000 units.

Paragraph 1(b)(iv)

1. Additions for the elements specified in paragraph 1(b)(iv) of Article 8 should be based on objective and quantifiable data. In order to minimize the burden for both the importer and customs administration in determining the values to be added, data readily available in the buyer's commercial record system should be used in so far as possible.

2. For those elements supplied by the buyer which were purchased or leased by the buyer, the addition would be the cost of the purchase or the lease. No addition shall be made for those elements available in the public domain, other than the cost of obtaining copies of them.

3. The ease with which it may be possible to calculate the values to be added will depend on a particular firm's structure and management practice, as well as its accounting methods.

4. For example, it is possible that a firm which imports a variety of products from several countries maintains the records of its design centre outside the country of importation in such a way as to show accurately the costs attributable to a given product. In such cases, a direct adjustment may appropriately be made under the provisions of Article 8.

5. In another case, a firm may carry the cost of the design centre outside the country of importation as a general overhead expense without allocation to specific products. In this instance, an appropriate adjustment could be made under the provisions of Article 8 with respect to the imported goods by apportioning total design centre costs over total production benefiting from the design centre and adding such apportioned cost on a unit basis to imports.

6. Variations in the above circumstances will, of course, require different factors to be considered in determining the proper method of allocation.

7. In cases where the production of the element in question involves a number of countries and over a period of time, the adjustment should be limited to the value actually added to that element outside the country of importation.

Paragraph 1(c)

1. The royalties and licence fees referred to in paragraph 1(c) of Article 8 may include, among other things, payments in respect to patents, trade marks and copyrights. However, the charges for the right to reproduce the imported goods in the country of importation shall not be added to the price actually paid or payable for the imported goods in determining the customs value.

2. Payments made by the buyer for the right to distribute or resell the imported goods shall not be added to the price actually paid or payable for the imported goods if such payments are not a condition of the sale for export to the country of importation of the imported goods.

Paragraph 3

Where objective and quantifiable data do not exist with regard to the additions required to be made under the provisions of Article 8, the transaction value cannot be determined under the provisions of Article 1. As an illustration of this, a royalty is paid on the basis of the price in a sale in the importing country of a litre of a particular product that was imported by the kilogram and made up into a solution after importation. If the royalty is based partially on the imported goods and partially on other factors which have nothing to do with the imported goods (such as when the imported goods are mixed with domestic ingredients and are no longer separately identifiable, or when the royalty cannot be distinguished from special financial arrangements between the buyer and the seller), it would be inappropriate to attempt to make an addition for the royalty. However, if the amount of this royalty is based only on the imported goods and can be readily quantified, an addition to the price actually paid or payable can be made.

Note to Article 9

For the purposes of Article 9, "time of importation" may include the time of entry for customs purposes.

Note to Article 11

1. Article 11 provides the importer with the right to appeal against a valuation determination made by the customs administration for the goods being valued. Appeal may first be to a higher level in the customs administration, but the importer shall have the right in the final instance to appeal to the judiciary.

2. "Without penalty" means that the importer shall not be subject to a fine or threat of fine merely because the importer chose to exercise the right of appeal. Payment of normal court costs and lawyers' fees shall not be considered to be a fine.

3. However, nothing in Article 11 shall prevent a Member from requiring full payment of assessed customs duties prior to an appeal.

Note to Article 15

Paragraph 4

For the purposes of Article 15, the term "persons" includes a legal person, where appropriate.

Paragraph 4(e)

For the purposes of this Agreement, one person shall be deemed to control another when the former is legally or operationally in a position to exercise restraint or direction over the latter.

Annex II

Technical Committee On Customs Valuation

1. In accordance with Article 18 of this Agreement, the Technical Committee shall be established under the auspices of the CCC with a view to ensuring, at the technical level, uniformity in interpretation and application of this Agreement.

2. The responsibilities of the Technical Committee shall include the following:

(a) to examine specific technical problems arising in the day-to-day administration of the customs valuation system of Members and to give advisory opinions on appropriate solutions based upon the facts presented;

(b) to study, as requested, valuation laws, procedures and practices as they relate to this Agreement and to prepare reports on the results of such studies;

(c) to prepare and circulate annual reports on the technical aspects of the operation and status of this Agreement;

(d) to furnish such information and advice on any matters concerning the valuation of imported goods for customs purposes as may be requested by any Member or the Committee. Such information and advice may take the form of advisory opinions, commentaries or explanatory notes;

(e) to facilitate, as requested, technical assistance to Members with a view to furthering the international acceptance of this Agreement;

(f) to carry out an examination of a matter referred to it by a panel under Article 19 of this Agreement; and

(g) to exercise such other responsibilities as the Committee may assign to it.

General

3. The Technical Committee shall attempt to conclude its work on specific matters, especially those referred to it by Members, the Committee or a panel, in a reasonably short period of time. As provided in paragraph 4 of Article 19, a panel shall set a specific time period for receipt of a report of the Technical Committee and the Technical Committee shall provide its report within that period.

4. The Technical Committee shall be assisted as appropriate in its activities by the CCC Secretariat.

Representation

5. Each Member shall have the right to be represented on the Technical Committee. Each Member may nominate one delegate and one or more alternates to be its representatives on the Technical Committee. Such a Member so represented on the Technical Committee is referred to in this Annex as a "member of the Technical Committee". Representatives of members of the Technical Committee may be assisted by advisers. The WTO Secretariat may also attend such meetings with observer status.

6. Members of the CCC which are not Members of the WTO may be represented at meetings of the Technical Committee by one delegate and one or more alternates. Such representatives shall attend meetings of the Technical Committee as observers.

7. Subject to the approval of the Chairman of the Technical Committee, the Secretary-General of the CCC (referred to in this Annex as "the Secretary-General") may invite representatives of governments which are neither Members of the WTO nor members of the CCC and representatives of international governmental and trade organizations to attend meetings of the Technical Committee as observers.

8. Nominations of delegates, alternates and advisers to meetings of the Technical Committee shall be made to the Secretary-General.

Technical Committee Meetings

9. The Technical Committee shall meet as necessary but at least two times a year. The date of each meeting shall be fixed by the Technical Committee at its preceding session. The date of the meeting may be varied either at the request of any member of the Technical Committee concurred in by a simple majority of the members of the Technical Committee or, in cases requiring urgent attention, at the request of the Chairman. Notwithstanding the provisions in sentence 1 of this paragraph, the Technical Committee shall meet as necessary to consider matters referred to it by a panel under the provisions of Article 19 of this Agreement.

10. The meetings of the Technical Committee shall be held at the headquarters of the CCC unless otherwise decided.

11. The Secretary-General shall inform all members of the Technical Committee and those included under paragraphs 6 and 7 at least 30 days in advance, except in urgent cases, of the opening date of each session of the Technical Committee.

Agenda

12. A provisional agenda for each session shall be drawn up by the Secretary-General and circulated to the members of the Technical Committee and to those included under paragraphs 6 and 7 at least 30 days in advance of the session, except in urgent cases. This agenda shall comprise all items whose inclusion has been approved by the Technical Committee during its preceding session, all items included by the Chairman on the Chairman's own initiative, and all items whose inclusion has been requested by the Secretary-General, by the Committee or by any member of the Technical Committee.

13. The Technical Committee shall determine its agenda at the opening of each session. During the session the agenda may be altered at any time by the Technical Committee.

Officers and Conduct of Business

14. The Technical Committee shall elect from among the delegates of its members a Chairman and one or more Vice-Chairmen. The Chairman and Vice-Chairmen shall each hold office for a period of one year. The retiring Chairman and Vice-Chairmen are eligible for re-election. The mandate of a Chairman or Vice-Chairman who no longer represents a member of the Technical Committee shall terminate automatically.

15. If the Chairman is absent from any meeting or part thereof, a Vice-Chairman shall preside. In that event, the latter shall have the same powers and duties as the Chairman.

16. The Chairman of the meeting shall participate in the proceedings of the Technical Committee as such and not as the representative of a member of the Technical Committee.

17. In addition to exercising the other powers conferred upon the Chairman by these rules, the Chairman shall declare the opening and closing of each meeting, direct the discussion, accord the right to speak, and, pursuant to these rules, have control of the proceedings. The Chairman may also call a speaker to order if the speaker's remarks are not relevant.

18. During discussion of any matter a delegation may raise a point of order. In this event, the Chairman shall immediately state a ruling. If this ruling is challenged, the Chairman shall submit it to the meeting for decision and it shall stand unless overruled.

19. The Secretary-General, or officers of the CCC Secretariat designated by the Secretary-General, shall perform the secretarial work of meetings of the Technical Committee.

Quorum and Voting

20. Representatives of a simple majority of the members of the Technical Committee shall constitute a quorum.

21. Each member of the Technical Committee shall have one vote. A decision of the Technical Committee shall be taken by a majority comprising at least two thirds of the members present. Regardless of the outcome of the vote on a particular matter, the Technical Committee shall be free to make a full report to the Committee and to the CCC on that matter indicating the different views expressed in the relevant discussions. Notwithstanding the above provisions of this paragraph, on matters referred to it by a panel, the Technical Committee shall take decisions by consensus. Where no agreement is reached in the Technical Committee on the question referred to it by a panel, the Technical Committee shall provide a report detailing the facts of the matter and indicating the views of the members.

Languages and Records

22. The official languages of the Technical Committee shall be English, French and Spanish. Speeches or statements made in any of these three languages shall be immediately translated into the other official languages unless all delegations agree to dispense with translation. Speeches or statements made in any other language shall be translated into English, French and Spanish, subject to the same conditions, but in that event the delegation concerned shall provide the translation into English, French or Spanish. Only English, French and Spanish shall be used for the official documents of the Technical Committee. Memoranda and correspondence for the consideration of the Technical Committee must be presented in one of the official languages.

23. The Technical Committee shall draw up a report of all its sessions and, if the Chairman considers it necessary, minutes or summary records of its meetings. The Chairman or a designee of the Chairman shall report on the work of the Technical Committee at each meeting of the Committee and at each meeting of the CCC.

Annex III

1. The five-year delay in the application of the provisions of the Agreement by developing country Members provided for in paragraph 1 of Article 20 may, in practice, be insufficient for certain developing country Members. In such cases a developing country Member may request before the end of the period referred to in paragraph 1 of Article 20 an extension of such period, it being understood that the Members will give sympathetic consideration to such a request in cases where the developing country Member in question can show good cause.

2. Developing countries which currently value goods on the basis of officially established minimum values may wish to make a reservation to enable them to retain such values on a limited and transitional basis under such terms and conditions as may be agreed to by the Members.

3. Developing countries which consider that the reversal of the sequential order at the request of the importer provided for in Article 4 of the Agreement may give rise to real difficulties for them may wish to make a reservation to Article 4 in the following terms:

"The Government of ............ reserves the right to provide that the relevant provision of Article 4 of the Agreement shall apply only when the customs authorities agree to the request to reverse the order of Articles 5 and 6."

If developing countries make such a reservation, the Members shall consent to it under Article 21 of the Agreement.

4. Developing countries may wish to make a reservation with respect to paragraph 2 of Article 5 of the Agreement in the following terms:

"The Government of ............ reserves the right to provide that paragraph 2 of Article 5 of the Agreement shall be applied in accordance with the provisions of the relevant note thereto whether or not the importer so requests."

If developing countries make such a reservation, the Members shall consent to it under Article 21 of the Agreement.

5. Certain developing countries may have problems in the implementation of Article 1 of the Agreement insofar as it relates to importations into their countries by sole agents, sole distributors and sole concessionaires. If such problems arise in practice in developing country Members applying the Agreement, a study of this question shall be made, at the request of such Members, with a view to finding appropriate solutions.

6. Article 17 recognizes that in applying the Agreement, customs administrations may need to make enquiries concerning the truth or accuracy of any statement, document or declaration presented to them for customs valuation purposes. The Article thus acknowledges that enquiries may be made which are, for example, aimed at verifying that the elements of value declared or presented to customs in connection with a determination of customs value are complete and correct. Members, subject to their national laws and procedures, have the right to expect the full cooperation of importers in these enquiries.

7. The price actually paid or payable includes all payments actually made or to be made as a condition of sale of the imported goods, by the buyer to the seller, or by the buyer to a third party to satisfy an obligation of the seller.

Agreement On Preshipment Inspection

Members,

Noting that Ministers on 20 September 1986 agreed that the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations shall aim to "bring about further liberalization and expansion of world trade", "strengthen the role of GATT" and "increase the responsiveness of the GATT system to the evolving international economic environment";

Noting that a number of developing country Members have recourse to preshipment inspection;

Recognizing the need of developing countries to do so for as long and in so far as it is necessary to verify the quality, quantity or price of imported goods;

Mindful that such programmes must be carried out without giving rise to unnecessary delays or unequal treatment;

Noting that this inspection is by definition carried out on the territory of exporter Members;

Recognizing the need to establish an agreed international framework of rights and obligations of both user Members and exporter Members;

Recognizing that the principles and obligations of GATT 1994 apply to those activities of preshipment inspection entities that are mandated by governments that are Members of the WTO;

Recognizing that it is desirable to provide transparency of the operation of preshipment inspection entities and of laws and regulations relating to preshipment inspection;

Desiring to provide for the speedy, effective and equitable resolution of disputes between exporters and preshipment inspection entities arising under this Agreement;

Hereby agree as follows:

Article 1

Coverage - Definitions

1. This Agreement shall apply to all preshipment inspection activities carried out on the territory of Members, whether such activities are contracted or mandated by the government, or any government body, of a Member.

2. The term "user Member" means a Member of which the government or any government body contracts for or mandates the use of preshipment inspection activities.

3. Preshipment inspection activities are all activities relating to the verification of the quality, the quantity, the price, including currency exchange rate and financial terms, and/or the customs classification of goods to be exported to the territory of the user Member.

4. The term "preshipment inspection entity" is any entity contracted or mandated by a Member to carry out preshipment inspection activities.1

Article 2

Obligations of User Members Non-discrimination

1. User Members shall ensure that preshipment inspection activities are carried out in a non-discriminatory manner, and that the procedures and criteria employed in the conduct of these activities are objective and are applied on an equal basis to all exporters affected by such activities. They shall ensure uniform performance of inspection by all the inspectors of the preshipment inspection entities contracted or mandated by them.

Governmental Requirements

2. User Members shall ensure that in the course of preshipment inspection activities relating to their laws, regulations and requirements, the provisions of paragraph 4 of Article III of GATT 1994 are respected to the extent that these are relevant.

Site of Inspection

3. User Members shall ensure that all preshipment inspection activities, including the issuance of a Clean Report of Findings or a note of non-issuance, are performed in the customs territory from which the goods are exported or, if the inspection cannot be carried out in that customs territory given the complex nature of the products involved, or if both parties agree, in the customs territory in which the goods are manufactured.

Standards

4. User Members shall ensure that quantity and quality inspections are performed in accordance with the standards defined by the seller and the buyer in the purchase agreement and that, in the absence of such standards, relevant international standards2 apply.

Transparency

5. User Members shall ensure that preshipment inspection activities are conducted in a transparent manner.

6. User Members shall ensure that, when initially contacted by exporters, preshipment inspection entities provide to the exporters a list of all the information which is necessary for the exporters to comply with inspection requirements. The preshipment inspection entities shall provide the actual information when so requested by exporters. This information shall include a reference to the laws and regulations of user Members relating to preshipment inspection activities, and shall also include the procedures and criteria used for inspection and for price and currency exchange-rate verification purposes, the exporters' rights vis-a-vis the inspection entities, and the appeals procedures set up under paragraph 21. Additional procedural requirements or changes in existing procedures shall not be applied to a shipment unless the exporter concerned is informed of these changes at the time the inspection date is arranged. However, in emergency situations of the types addressed by Articles XX and XXI of GATT 1994, such additional requirements or changes may be applied to a shipment before the exporter has been informed. This assistance shall not, however, relieve exporters from their obligations in respect of compliance with the import regulations of the user Members.

7. User Members shall ensure that the information referred to in paragraph 6 is made available to exporters in a convenient manner, and that the preshipment inspection offices maintained by preshipment inspection entities serve as information points where this information is available.

8. User Members shall publish promptly all applicable laws and regulations relating to preshipment inspection activities in such a manner as to enable other governments and traders to become acquainted with them.

Protection of Confidential Business Information

9. User Members shall ensure that preshipment inspection entities treat all information received in the course of the preshipment inspection as business confidential to the extent that such information is not already published, generally available to third parties, or otherwise in the public domain. User Members shall ensure that preshipment inspection entities maintain procedures to this end.

10. User Members shall provide information to Members on request on the measures they are taking to give effect to paragraph 9. The provisions of this paragraph shall not require any Member to disclose confidential information the disclosure of which would jeopardize the effectiveness of the preshipment inspection programmes or would prejudice the legitimate commercial interest of particular enterprises, public or private.

11. User Members shall ensure that preshipment inspection entities do not divulge confidential business information to any third party, except that preshipment inspection entities may share this information with the government entities that have contracted or mandated them. User Members shall ensure that confidential business information which they receive from preshipment inspection entities contracted or mandated by them is adequately safeguarded. Preshipment inspection entities shall share confidential business information with the governments contracting or mandating them only to the extent that such information is customarily required for letters of credit or other forms of payment or for customs, import licensing or exchange control purposes.

12. User Members shall ensure that preshipment inspection entities do not request exporters to provide information regarding:

(a) manufacturing data related to patented, licensed or undisclosed processes, or to processes for which a patent is pending;

(b) unpublished technical data other than data necessary to demonstrate compliance with technical regulations or standards;

(c) internal pricing, including manufacturing costs;

(d) profit levels;

(e) the terms of contracts between exporters and their suppliers unless it is not otherwise possible for the entity to conduct the inspection in question. In such cases, the entity shall only request the information necessary for this purpose.

13. The information referred to in paragraph 12, which preshipment inspection entities shall not otherwise request, may be released voluntarily by the exporter to illustrate a specific case.

Conflicts of Interest

14. User Members shall ensure that preshipment inspection entities, bearing in mind also the provisions on protection of confidential business information in paragraphs 9 through 13, maintain procedures to avoid conflicts of interest:

(a) between preshipment inspection entities and any related entities of the preshipment inspection entities in question, including any entities in which the latter have a financial or commercial interest or any entities which have a financial interest in the preshipment inspection entities in question, and whose shipments the preshipment inspection entities are to inspect;

(b) between preshipment inspection entities and any other entities, including other entities subject to preshipment inspection, with the exception of the government entities contracting or mandating the inspections;

(c) with divisions of preshipment inspection entities engaged in activities other than those required to carry out the inspection process.

Delays

15. User Members shall ensure that preshipment inspection entities avoid unreasonable delays in inspection of shipments. User Members shall ensure that, once a preshipment inspection entity and an exporter agree on an inspection date, the preshipment inspection entity conducts the inspection on that date unless it is rescheduled on a mutually agreed basis between the exporter and the preshipment inspection entity, or the preshipment inspection entity is prevented from doing so by the exporter or by force majeure .3

16. User Members shall ensure that, following receipt of the final documents and completion of the inspection, preshipment inspection entities, within five working days, either issue a Clean Report of Findings or provide a detailed written explanation specifying the reasons for non-issuance. User Members shall ensure that, in the latter case, preshipment inspection entities give exporters the opportunity to present their views in writing and, if exporters so request, arrange for re-inspection at the earliest mutually convenient date.

17. User Members shall ensure that, whenever so requested by the exporters, preshipment inspection entities undertake, prior to the date of physical inspection, a preliminary verification of price and, where applicable, of currency exchange rate, on the basis of the contract between exporter and importer, the pro forma invoice and, where applicable, the application for import authorization. User Members shall ensure that a price or currency exchange rate that has been accepted by a preshipment inspection entity on the basis of such preliminary verification is not withdrawn, providing the goods conform to the import documentation and/or import licence. They shall ensure that, after a preliminary verification has taken place, preshipment inspection entities immediately inform exporters in writing either of their acceptance or of their detailed reasons for non-acceptance of the price and/or currency exchange rate.

18. User Members shall ensure that, in order to avoid delays in payment, preshipment inspection entities send to exporters or to designated representatives of the exporters a Clean Report of Findings as expeditiously as possible.

19. User Members shall ensure that, in the event of a clerical error in the Clean Report of Findings, preshipment inspection entities correct the error and forward the corrected information to the appropriate parties as expeditiously as possible.

Price Verification

20. User Members shall ensure that, in order to prevent over- and under-invoicing and fraud, preshipment inspection entities conduct price verification4 according to the following guidelines:

(a) preshipment inspection entities shall only reject a contract price agreed between an exporter and an importer if they can demonstrate that their findings of an unsatisfactory price are based on a verification process which is in conformity with the criteria set out in subparagraphs (b) through (e);

(b) the preshipment inspection entity shall base its price comparison for the verification of the export price on the price(s) of identical or similar goods offered for export from the same country of exportation at or about the same time, under competitive and comparable conditions of sale, in conformity with customary commercial practices and net of any applicable standard discounts. Such comparison shall be based on the following:

(i) only prices providing a valid basis of comparison shall be used, taking into account the relevant economic factors pertaining to the country of importation and a country or countries used for price comparison;

(ii) the preshipment inspection entity shall not rely upon the price of goods offered for export to different countries of importation to arbitrarily impose the lowest price upon the shipment;

(iii) the preshipment inspection entity shall take into account the specific elements listed in subparagraph (c);

(iv) at any stage in the process described above, the preshipment inspection entity shall provide the exporter with an opportunity to explain the price;

(c) when conducting price verification, preshipment inspection entities shall make appropriate allowances for the terms of the sales contract and generally applicable adjusting factors pertaining to the transaction; these factors shall include but not be limited to the commercial level and quantity of the sale, delivery periods and conditions, price escalation clauses, quality specifications, special design features, special shipping or packing specifications, order size, spot sales, seasonal influences, licence or other intellectual property fees, and services rendered as part of the contract if these are not customarily invoiced separately; they shall also include certain elements relating to the exporter’s price, such as the contractual relationship between the exporter and importer;

(d) the verification of transportation charges shall relate only to the agreed price of the mode of transport in the country of exportation as indicated in the sales contract;

(e) the following shall not be used for price verification purposes:

(i) the selling price in the country of importation of goods produced in such country;

(ii) the price of goods for export from a country other than the country of exportation;

(iii) the cost of production;

(iv) arbitrary or fictitious prices or values.

Appeals Procedures

21. User Members shall ensure that preshipment inspection entities establish procedures to receive, consider and render decisions concerning grievances raised by exporters, and that information concerning such procedures is made available to exporters in accordance with the provisions of paragraphs 6 and 7. User Members shall ensure that the procedures are developed and maintained in accordance with the following guidelines:

(a) preshipment inspection entities shall designate one or more officials who shall be available during normal business hours in each city or port in which they maintain a preshipment inspection administrative office to receive, consider and render decisions on exporters’ appeals or grievances;

(b) exporters shall provide in writing to the designated official(s) the facts concerning the specific transaction in question, the nature of the grievance and a suggested solution;

(c) the designated official(s) shall afford sympathetic consideration to exporters’ grievances and shall render a decision as soon as possible after receipt of the documentation referred to in subparagraph (b).

Derogation

22. By derogation to the provisions of Article 2, user Members shall provide that, with the exception of part shipments, shipments whose value is less than a minimum value applicable to such shipments as defined by the user Member shall not be inspected, except in exceptional circumstances. This minimum value shall form part of the information furnished to exporters under the provisions of paragraph 6.

Article 3

Obligations of Exporter Members Non-discrimination

1. Exporter Members shall ensure that their laws and regulations relating to preshipment inspection activities are applied in a non-discriminatory manner.

Transparency

2. Exporter Members shall publish promptly all applicable laws and regulations relating to preshipment inspection activities in such a manner as to enable other governments and traders to become acquainted with them.

Technical Assistance

3. Exporter Members shall offer to provide to user Members, if requested, technical assistance directed towards the achievement of the objectives of this Agreement on mutually agreed terms.5

Article 4

Independent Review Procedures

Members shall encourage preshipment inspection entities and exporters mutually to resolve their disputes. However, two working days after submission of the grievance in accordance with the provisions of paragraph 21 of Article 2, either party may refer the dispute to independent review. Members shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that the following procedures are established and maintained to this end:

(a) these procedures shall be administered by an independent entity constituted jointly by an organization representing preshipment inspection entities and an organization representing exporters for the purposes of this Agreement;

(b) the independent entity referred to in subparagraph (a) shall establish a list of experts as follows:

(i) a section of members nominated by an organization representing preshipment inspection entities;

(ii) a section of members nominated by an organization representing exporters;

(iii) a section of independent trade experts, nominated by the independent entity referred to in subparagraph (a).

The geographical distribution of the experts on this list shall be such as to enable any disputes raised under these procedures to be dealt with expeditiously. This list shall be drawn up within two months of the entry into force of the WTO Agreement and shall be updated annually. The list shall be publicly available. It shall be notified to the Secretariat and circulated to all Members;

(c) an exporter or preshipment inspection entity wishing to raise a dispute shall contact the independent entity referred to in subparagraph (a) and request the formation of a panel. The independent entity shall be responsible for establishing a panel. This panel shall consist of three members. The members of the panel shall be chosen so as to avoid unnecessary costs and delays. The first member shall be chosen from section (i) of the above list by the preshipment inspection entity concerned, provided that this member is not affiliated to that entity. The second member shall be chosen from section (ii) of the above list by the exporter concerned, provided that this member is not affiliated to that exporter. The third member shall be chosen from section (iii) of the above list by the independent entity referred to in subparagraph (a). No objections shall be made to any independent trade expert drawn from section (iii) of the above list;

(d) the independent trade expert drawn from section (iii) of the above list shall serve as the chairman of the panel. The independent trade expert shall take the necessary decisions to ensure an expeditious settlement of the dispute by the panel, for instance, whether the facts of the case require the panelists to meet and, if so, where such a meeting shall take place, taking into account the site of the inspection in question;

(e) if the parties to the dispute so agree, one independent trade expert could be selected from section (iii) of the above list by the independent entity referred to in subparagraph (a) to review the dispute in question. This expert shall take the necessary decisions to ensure an expeditious settlement of the dispute, for instance taking into account the site of the inspection in question;

(f) the object of the review shall be to establish whether, in the course of the inspection in dispute, the parties to the dispute have complied with the provisions of this Agreement. The procedures shall be expeditious and provide the opportunity for both parties to present their views in person or in writing;

(g) decisions by a three-member panel shall be taken by majority vote. The decision on the dispute shall be rendered within eight working days of the request for independent review and be communicated to the parties to the dispute. This time-limit could be extended upon agreement by the parties to the dispute. The panel or independent trade expert shall apportion the costs, based on the merits of the case;

(h) the decision of the panel shall be binding upon the preshipment inspection entity and the exporter which are parties to the dispute.

Article 5

Notification

Members shall submit to the Secretariat copies of the laws and regulations by which they put this Agreement into force, as well as copies of any other laws and regulations relating to preshipment inspection, when the WTO Agreement enters into force with respect to the Member concerned. No changes in the laws and regulations relating to preshipment inspection shall be enforced before such changes have been officially published. They shall be notified to the Secretariat immediately after their publication. The Secretariat shall inform the Members of the availability of this information.

Article 6

Review

At the end of the second year from the date of entry into force of the WTO Agreement and every three years thereafter, the Ministerial Conference shall review the provisions, implementation and operation of this Agreement, taking into account the objectives thereof and experience gained in its operation. As a result of such review, the Ministerial Conference may amend the provisions of the Agreement.

Article 7

Consultation

Members shall consult with other Members upon request with respect to any matter affecting the operation of this Agreement. In such cases, the provisions of Article XXII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding, are applicable to this Agreement.

Article 8

Dispute Settlement

Any disputes among Members regarding the operation of this Agreement shall be subject to the provisions of Article XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding.

Article 9

Final Provisions

1. Members shall take the necessary measures for the implementation of the present Agreement.

2. Members shall ensure that their laws and regulations shall not be contrary to the provisions of this Agreement.

___________________________________

1 It is understood that this provision does not obligate Members to allow government entities of other Members to conduct preshipment inspection activities on their territory.

2 An international standard is a standard adopted by a governmental or non-governmental body whose membership is open to all Members, one of whose recognized activities is in the field of standardization.

3 It is understood that, for the purposes of this Agreement, " force majeure " shall mean "irresistible compulsion or coercion, unforeseeable course of events excusing from fulfilment of contract".

4 The obligations of user Members with respect to the services of preshipment inspection entities in connection with customs valuation shall be the obligations which they have accepted in GATT 1994 and the other Multilateral Trade Agreements included in Annex 1A of the WTO Agreement.

5 It is understood that such technical assistance may be given on a bilateral, plurilateral or multilateral basis.

Agreement On Rules Of Origin

Members,

Noting that Ministers on 20 September 1986 agreed that the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations shall aim to "bring about further liberalization and expansion of world trade", "strengthen the role of GATT" and "increase the responsiveness of the GATT system to the evolving international economic environment";

Desiring to further the objectives of GATT 1994;

Recognizing that clear and predictable rules of origin and their application facilitate the flow of international trade;

Desiring to ensure that rules of origin themselves do not create unnecessary obstacles to trade;

Desiring to ensure that rules of origin do not nullify or impair the rights of Members under GATT 1994;

Recognizing that it is desirable to provide transparency of laws, regulations, and practices regarding rules of origin;

Desiring to ensure that rules of origin are prepared and applied in an impartial, transparent, predictable, consistent and neutral manner;

Recognizing the availability of a consultation mechanism and procedures for the speedy, effective and equitable resolution of disputes arising under this Agreement;

Desiring to harmonize and clarify rules of origin;

Hereby agree as follows:

Part I

DEFINITIONS AND COVERAGE

Article 1

Rules of Origin

1. For the purposes of Parts I to IV of this Agreement, rules of origin shall be defined as those laws, regulations and administrative determinations of general application applied by any Member to determine the country of origin of goods provided such rules of origin are not related to contractual or autonomous trade regimes leading to the granting of tariff preferences going beyond the application of paragraph 1 of Article I of GATT 1994.

2. Rules of origin referred to in paragraph 1 shall include all rules of origin used in non-preferential commercial policy instruments, such as in the application of: most-favoured-nation treatment under Articles I, II, III, XI and XIII of GATT 1994; anti-dumping and countervailing duties under Article VI of GATT 1994; safeguard measures under Article XIX of GATT 1994; origin marking requirements under Article IX of GATT 1994; and any discriminatory quantitative restrictions or tariff quotas. They shall also include rules of origin used for government procurement and trade statistics.1

Part II

DISCIPLINES TO GOVERN THE APPLICATION OF RULES OF ORIGIN

Article 2

Disciplines During the Transition Period

Until the work programme for the harmonization of rules of origin set out in Part IV is completed, Members shall ensure that:

(a) when they issue administrative determinations of general application, the requirements to be fulfilled are clearly defined. In particular:

(i) in cases where the criterion of change of tariff classification is applied, such a rule of origin, and any exceptions to the rule, must clearly specify the subheadings or headings within the tariff nomenclature that are addressed by the rule;

(ii) in cases where the ad valorem percentage criterion is applied, the method for calculating this percentage shall also be indicated in the rules of origin;

(iii) in cases where the criterion of manufacturing or processing operation is prescribed, the operation that confers origin on the good concerned shall be precisely specified;

(b) notwithstanding the measure or instrument of commercial policy to which they are linked, their rules of origin are not used as instruments to pursue trade objectives directly or indirectly;

(c) rules of origin shall not themselves create restrictive, distorting, or disruptive effects on international trade. They shall not pose unduly strict requirements or require the fulfilment of a certain condition not related to manufacturing or processing, as a prerequisite for the determination of the country of origin. However, costs not directly related to manufacturing or processing may be included for the purposes of the application of an ad valorem percentage criterion consistent with subparagraph (a);

(d) the rules of origin that they apply to imports and exports are not more stringent than the rules of origin they apply to determine whether or not a good is domestic and shall not discriminate between other Members, irrespective of the affiliation of the manufacturers of the good concerned2;

(e) their rules of origin are administered in a consistent, uniform, impartial and reasonable manner;

(f) their rules of origin are based on a positive standard. Rules of origin that state what does not confer origin (negative standard) are permissible as part of a clarification of a positive standard or in individual cases where a positive determination of origin is not necessary;

(g) their laws, regulations, judicial decisions and administrative rulings of general application relating to rules of origin are published as if they were subject to, and in accordance with, the provisions of paragraph 1 of Article X of GATT 1994;

(h) upon the request of an exporter, importer or any person with a justifiable cause, assessments of the origin they would accord to a good are issued as soon as possible but no later than 150 days3 after a request for such an assessment provided that all necessary elements have been submitted. Requests for such assessments shall be accepted before trade in the good concerned begins and may be accepted at any later point in time. Such assessments shall remain valid for three years provided that the facts and conditions, including the rules of origin, under which they have been made remain comparable. Provided that the parties concerned are informed in advance, such assessments will no longer be valid when a decision contrary to the assessment is made in a review as referred to in subparagraph (j). Such assessments shall be made publicly available subject to the provisions of subparagraph (k);

(i) when introducing changes to their rules of origin or new rules of origin, they shall not apply such changes retroactively as defined in, and without prejudice to, their laws or regulations;

(j) any administrative action which they take in relation to the determination of origin is reviewable promptly by judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures, independent of the authority issuing the determination, which can effect the modification or reversal of the determination;

(k) all information that is by nature confidential or that is provided on a confidential basis for the purpose of the application of rules of origin is treated as strictly confidential by the authorities concerned, which shall not disclose it without the specific permission of the person or government providing such information, except to the extent that it may be required to be disclosed in the context of judicial proceedings.

Article 3

Disciplines after the Transition Period

Taking into account the aim of all Members to achieve, as a result of the harmonization work programme set out in Part IV, the establishment of harmonized rules of origin, Members shall ensure, upon the implementation of the results of the harmonization work programme, that:

(a) they apply rules of origin equally for all purposes as set out in Article 1;

(b) under their rules of origin, the country to be determined as the origin of a particular good is either the country where the good has been wholly obtained or, when more than one country is concerned in the production of the good, the country where the last substantial transformation has been carried out;

(c) the rules of origin that they apply to imports and exports are not more stringent than the rules of origin they apply to determine whether or not a good is domestic and shall not discriminate between other Members, irrespective of the affiliation of the manufacturers of the good concerned;

(d) the rules of origin are administered in a consistent, uniform, impartial and reasonable manner;

(e) their laws, regulations, judicial decisions and administrative rulings of general application relating to rules of origin are published as if they were subject to, and in accordance with, the provisions of paragraph 1 of Article X of GATT 1994;

(f) upon the request of an exporter, importer or any person with a justifiable cause, assessments of the origin they would accord to a good are issued as soon as possible but no later than 150 days after a request for such an assessment provided that all necessary elements have been submitted. Requests for such assessments shall be accepted before trade in the good concerned begins and may be accepted at any later point in time. Such assessments shall remain valid for three years provided that the facts and conditions, including the rules of origin, under which they have been made remain comparable. Provided that the parties concerned are informed in advance, such assessments will no longer be valid when a decision contrary to the assessment is made in a review as referred to in subparagraph (h). Such assessments shall be made publicly available subject to the provisions of subparagraph (i);

(g) when introducing changes to their rules of origin or new rules of origin, they shall not apply such changes retroactively as defined in, and without prejudice to, their laws or regulations;

(h) any administrative action which they take in relation to the determination of origin is reviewable promptly by judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures, independent of the authority issuing the determination, which can effect the modification or reversal of the determination;

(i) all information which is by nature confidential or which is provided on a confidential basis for the purpose of the application of rules of origin is treated as strictly confidential by the authorities concerned, which shall not disclose it without the specific permission of the person or government providing such information, except to the extent that it may be required to be disclosed in the context of judicial proceedings.

Part III

PROCEDURAL ARRANGEMENTS ON NOTIFICATION, REVIEW, CONSULTATION AND DISPUTE SETTLEMENT

Article 4

Institutions

1. There is hereby established a Committee on Rules of Origin (referred to in this Agreement as "the Committee") composed of the representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and shall meet as necessary, but not less than once a year, for the purpose of affording Members the opportunity to consult on matters relating to the operation of Parts I, II, III and IV or the furtherance of the objectives set out in these Parts and to carry out such other responsibilities assigned to it under this Agreement or by the Council for Trade in Goods. Where appropriate, the Committee shall request information and advice from the Technical Committee referred to in paragraph 2 on matters related to this Agreement. The Committee may also request such other work from the Technical Committee as it considers appropriate for the furtherance of the above-mentioned objectives of this Agreement. The WTO Secretariat shall act as the secretariat to the Committee.

2. There shall be established a Technical Committee on Rules of Origin (referred to in this Agreement as "the Technical Committee") under the auspices of the Customs Co-operation Council (CCC) as set out in Annex I. The Technical Committee shall carry out the technical work called for in Part IV and prescribed in Annex I. Where appropriate, the Technical Committee shall request information and advice from the Committee on matters related to this Agreement. The Technical Committee may also request such other work from the Committee as it considers appropriate for the furtherance of the above-mentioned objectives of the Agreement. The CCC Secretariat shall act as the secretariat to the Technical Committee.

Article 5

Information and Procedures for Modification and Introduction of New Rules of Origin

1. Each Member shall provide to the Secretariat, within 90 days after the date of entry into force of the WTO Agreement for it, its rules of origin, judicial decisions, and administrative rulings of general application relating to rules of origin in effect on that date. If by inadvertence a rule of origin has not been provided, the Member concerned shall provide it immediately after this fact becomes known. Lists of information received and available with the Secretariat shall be circulated to the Members by the Secretariat.

2. During the period referred to in Article 2, Members introducing modifications, other than de minimis modifications, to their rules of origin or introducing new rules of origin, which, for the purpose of this Article, shall include any rule of origin referred to in paragraph 1 and not provided to the Secretariat, shall publish a notice to that effect at least 60 days before the entry into force of the modified or new rule in such a manner as to enable interested parties to become acquainted with the intention to modify a rule of origin or to introduce a new rule of origin, unless exceptional circumstances arise or threaten to arise for a Member. In these exceptional cases, the Member shall publish the modified or new rule as soon as possible.

Article 6

Review

1. The Committee shall review annually the implementation and operation of Parts II and III of this Agreement having regard to its objectives. The Committee shall annually inform the Council for Trade in Goods of developments during the period covered by such reviews.

2. The Committee shall review the provisions of Parts I, II and III and propose amendments as necessary to reflect the results of the harmonization work programme.

3. The Committee, in cooperation with the Technical Committee, shall set up a mechanism to consider and propose amendments to the results of the harmonization work programme, taking into account the objectives and principles set out in Article 9. This may include instances where the rules need to be made more operational or need to be updated to take into account new production processes as affected by any technological change.

Article 7

Consultation

The provisions of Article XXII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding, are applicable to this Agreement.

Article 8

Dispute Settlement

The provisions of Article XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding, are applicable to this Agreement.

Part IV

HARMONIZATION OF RULES OF ORIGIN

Article 9

Objectives and Principles

1. With the objectives of harmonizing rules of origin and, inter alia , providing more certainty in the conduct of world trade, the Ministerial Conference shall undertake the work programme set out below in conjunction with the CCC, on the basis of the following principles:

(a) rules of origin should be applied equally for all purposes as set out in Article 1;

(b) rules of origin should provide for the country to be determined as the origin of a particular good to be either the country where the good has been wholly obtained or, when more than one country is concerned in the production of the good, the country where the last substantial transformation has been carried out;

(c) rules of origin should be objective, understandable and predictable;

(d) notwithstanding the measure or instrument to which they may be linked, rules of origin should not be used as instruments to pursue trade objectives directly or indirectly. They should not themselves create restrictive, distorting or disruptive effects on international trade. They should not pose unduly strict requirements or require the fulfilment of a certain condition not relating to manufacturing or processing as a prerequisite for the determination of the country of origin. However, costs not directly related to manufacturing or processing may be included for purposes of the application of an ad valorem percentage criterion;

(e) rules of origin should be administrable in a consistent, uniform, impartial and reasonable manner;

(f) rules of origin should be coherent;

(g) rules of origin should be based on a positive standard. Negative standards may be used to clarify a positive standard.

Work Programme

2. (a) The work programme shall be initiated as soon after the entry into force of the WTO Agreement as possible and will be completed within three years of initiation.

(b) The Committee and the Technical Committee provided for in Article 4 shall be the appropriate bodies to conduct this work.

(c) To provide for detailed input by the CCC, the Committee shall request the Technical Committee to provide its interpretations and opinions resulting from the work described below on the basis of the principles listed in paragraph 1. To ensure timely completion of the work programme for harmonization, such work shall be conducted on a product sector basis, as represented by various chapters or sections of the Harmonized System (HS) nomenclature.

(i) Wholly Obtained and Minimal Operations or Processes

The Technical Committee shall develop harmonized definitions of:

- the goods that are to be considered as being wholly obtained in one country. This work shall be as detailed as possible;

- minimal operations or processes that do not by themselves confer origin to a good.

The results of this work shall be submitted to the Committee within three months of receipt of the request from the Committee.

(ii) Substantial Transformation - Change in Tariff Classification

- The Technical Committee shall consider and elaborate upon, on the basis of the criterion of substantial transformation, the use of change in tariff subheading or heading when developing rules of origin for particular products or a product sector and, if appropriate, the minimum change within the nomenclature that meets this criterion.

- The Technical Committee shall divide the above work on a product basis taking into account the chapters or sections of the HS nomenclature, so as to submit results of its work to the Committee at least on a quarterly basis. The Technical Committee shall complete the above work within one year and three months from receipt of the request of the Committee.

(iii) Substantial Transformation - Supplementary Criteria

Upon completion of the work under subparagraph (ii) for each product sector or individual product category where the exclusive use of the HS nomenclature does not allow for the expression of substantial transformation, the Technical Committee:

- shall consider and elaborate upon, on the basis of the criterion of substantial transformation, the use, in a supplementary or exclusive manner, of other requirements, including ad valorem percentages4 and/or manufacturing or processing operations5, when developing rules of origin for particular products or a product sector;

- may provide explanations for its proposals;

- shall divide the above work on a product basis taking into account the chapters or sections of the HS nomenclature, so as to submit results of its work to the Committee at least on a quarterly basis. The Technical Committee shall complete the above work within two years and three months of receipt of the request from the Committee.

Role of the Committee

3. On the basis of the principles listed in paragraph 1:

(a) the Committee shall consider the interpretations and opinions of the Technical Committee periodically in accordance with the time-frames provided in subparagraphs (i), (ii) and (iii) of paragraph 2(c) with a view to endorsing such interpretations and opinions. The Committee may request the Technical Committee to refine or elaborate its work and/or to develop new approaches. To assist the Technical Committee, the Committee should provide its reasons for requests for additional work and, as appropriate, suggest alternative approaches;

(b) upon completion of all the work identified in subparagraphs (i), (ii) and (iii) of paragraph 2(c), the Committee shall consider the results in terms of their overall coherence.

Results of the Harmonization Work Programme and Subsequent Work

4. The Ministerial Conference shall establish the results of the harmonization work programme in an annex as an integral part of this Agreement.6 The Ministerial Conference shall establish a time-frame for the entry into force of this annex.

Annex I

Technical Committee On Rules Of Origin

Responsibilities

1. The ongoing responsibilities of the Technical Committee shall include the following:

(a) at the request of any member of the Technical Committee, to examine specific technical problems arising in the day-to-day administration of the rules of origin of Members and to give advisory opinions on appropriate solutions based upon the facts presented;

(b) to furnish information and advice on any matters concerning the origin determination of goods as may be requested by any Member or the Committee;

(c) to prepare and circulate periodic reports on the technical aspects of the operation and status of this Agreement; and

(d) to review annually the technical aspects of the implementation and operation of Parts II and III.

2. The Technical Committee shall exercise such other responsibilities as the Committee may request of it.

3. The Technical Committee shall attempt to conclude its work on specific matters, especially those referred to it by Members or the Committee, in a reasonably short period of time.

Representation

4. Each Member shall have the right to be represented on the Technical Committee. Each Member may nominate one delegate and one or more alternates to be its representatives on the Technical Committee. Such a Member so represented on the Technical Committee is hereinafter referred to as a "member" of the Technical Committee. Representatives of members of the Technical Committee may be assisted by advisers at meetings of the Technical Committee. The WTO Secretariat may also attend such meetings with observer status.

5. Members of the CCC which are not Members of the WTO may be represented at meetings of the Technical Committee by one delegate and one or more alternates. Such representatives shall attend meetings of the Technical Committee as observers.

6. Subject to the approval of the Chairman of the Technical Committee, the Secretary-General of the CCC (referred to in this Annex as "the Secretary-General") may invite representatives of governments which are neither Members of the WTO nor members of the CCC and representatives of international governmental and trade organizations to attend meetings of the Technical Committee as observers.

7. Nominations of delegates, alternates and advisers to meetings of the Technical Committee shall be made to the Secretary-General.

Meetings

8. The Technical Committee shall meet as necessary, but not less than once a year.

Procedures

9. The Technical Committee shall elect its own Chairman and shall establish its own procedures.

Annex II

Common Declaration With Regard To Preferential Rules Of Origin

1. Recognizing that some Members apply preferential rules of origin, distinct from non-preferential rules of origin, the Members hereby agree as follows.

2. For the purposes of this Common Declaration, preferential rules of origin shall be defined as those laws, regulations and administrative determinations of general application applied by any Member to determine whether goods qualify for preferential treatment under contractual or autonomous trade regimes leading to the granting of tariff preferences going beyond the application of paragraph 1 of Article I of GATT 1994.

3. The Members agree to ensure that:

(a) when they issue administrative determinations of general application, the requirements to be fulfilled are clearly defined. In particular:

(i) in cases where the criterion of change of tariff classification is applied, such a preferential rule of origin, and any exceptions to the rule, must clearly specify the subheadings or headings within the tariff nomenclature that are addressed by the rule;

(ii) in cases where the ad valorem percentage criterion is applied, the method for calculating this percentage shall also be indicated in the preferential rules of origin;

(iii) in cases where the criterion of manufacturing or processing operation is prescribed, the operation that confers preferential origin shall be precisely specified;

(b) their preferential rules of origin are based on a positive standard. Preferential rules of origin that state what does not confer preferential origin (negative standard) are permissible as part of a clarification of a positive standard or in individual cases where a positive determination of preferential origin is not necessary;

(c) their laws, regulations, judicial decisions and administrative rulings of general application relating to preferential rules of origin are published as if they were subject to, and in accordance with, the provisions of paragraph 1 of Article X of GATT 1994;

(d) upon request of an exporter, importer or any person with a justifiable cause, assessments of the preferential origin they would accord to a good are issued as soon as possible but no later than 150 days7 after a request for such an assessment provided that all necessary elements have been submitted. Requests for such assessments shall be accepted before trade in the good concerned begins and may be accepted at any later point in time. Such assessments shall remain valid for three years provided that the facts and conditions, including the preferential rules of origin, under which they have been made remain comparable. Provided that the parties concerned are informed in advance, such assessments will no longer be valid when a decision contrary to the assessment is made in a review as referred to in subparagraph (f). Such assessments shall be made publicly available subject to the provisions of subparagraph (g);

(e) when introducing changes to their preferential rules of origin or new preferential rules of origin, they shall not apply such changes retroactively as defined in, and without prejudice to, their laws or regulations;

(f) any administrative action which they take in relation to the determination of preferential origin is reviewable promptly by judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures, independent of the authority issuing the determination, which can effect the modification or reversal of the determination;

(g) all information that is by nature confidential or that is provided on a confidential basis for the purpose of the application of preferential rules of origin is treated as strictly confidential by the authorities concerned, which shall not disclose it without the specific permission of the person or government providing such information, except to the extent that it may be required to be disclosed in the context of judicial proceedings.

4. Members agree to provide to the Secretariat promptly their preferential rules of origin, including a listing of the preferential arrangements to which they apply, judicial decisions, and administrative rulings of general application relating to their preferential rules of origin in effect on the date of entry into force of the WTO Agreement for the Member concerned. Furthermore, Members agree to provide any modifications to their preferential rules of origin or new preferential rules of origin as soon as possible to the Secretariat. Lists of information received and available with the Secretariat shall be circulated to the Members by the Secretariat.

___________________________________

1 It is understood that this provision is without prejudice to those determinations made for purposes of defining "domestic industry" or "like products of domestic industry" or similar terms wherever they apply.

2 With respect to rules of origin applied for the purposes of government procurement, this provision shall not create obligations additional to those already assumed by Members under GATT 1994.

3 In respect of requests made during the first year from the date of entry into force of the WTO Agreement, Members shall only be required to issue these assessments as soon as possible.

4 If the ad valorem criterion is prescribed, the method for calculating this percentage shall also be indicated in the rules of origin.

5 If the criterion of manufacturing or processing operation is prescribed, the operation that confers origin on the product concerned shall be precisely specified.

6 At the same time, consideration shall be given to arrangements concerning the settlement of disputes relating to customs classification.

7 In respect of requests made during the first year from entry into force of the WTO Agreement, Members shall only be required to issue these assessments as soon as possible.

Agreement On Import Licensing Procedures

Members,

Having regard to the Multilateral Trade Negotiations;

Desiring to further the objectives of GATT 1994;

Taking into account the particular trade, development and financial needs of developing country Members;

Recognizing the usefulness of automatic import licensing for certain purposes and that such licensing should not be used to restrict trade;

Recognizing that import licensing may be employed to administer measures such as those adopted pursuant to the relevant provisions of GATT 1994;

Recognizing the provisions of GATT 1994 as they apply to import licensing procedures;

Desiring to ensure that import licensing procedures are not utilized in a manner contrary to the principles and obligations of GATT 1994;

Recognizing that the flow of international trade could be impeded by the inappropriate use of import licensing procedures;

Convinced that import licensing, particularly non-automatic import licensing, should be implemented in a transparent and predictable manner;

Recognizing that non-automatic licensing procedures should be no more administratively burdensome than absolutely necessary to administer the relevant measure;

Desiring to simplify, and bring transparency to, the administrative procedures and practices used in international trade, and to ensure the fair and equitable application and administration of such procedures and practices;

Desiring to provide for a consultative mechanism and the speedy, effective and equitable resolution of disputes arising under this Agreement;

Hereby agree as follows:

Article 1

General Provisions

1. For the purpose of this Agreement, import licensing is defined as administrative procedures1 used for the operation of import licensing rēgimes requiring the submission of an application or other documentation (other than that required for customs purposes) to the relevant administrative body as a prior condition for importation into the customs territory of the importing Member.

2. Members shall ensure that the administrative procedures used to implement import licensing rēgimes are in conformity with the relevant provisions of GATT 1994 including its annexes and protocols, as interpreted by this Agreement, with a view to preventing trade distortions that may arise from an inappropriate operation of those procedures, taking into account the economic development purposes and financial and trade needs of developing country Members.2

3. The rules for import licensing procedures shall be neutral in application and administered in a fair and equitable manner.

4. (a) The rules and all information concerning procedures for the submission of applications, including the eligibility of persons, firms and institutions to make such applications, the administrative body(ies) to be approached, and the lists of products subject to the licensing requirement shall be published, in the sources notified to the Committee on Import Licensing provided for in Article 4 (referred to in this Agreement as "the Committee"), in such a manner as to enable governments3 and traders to become acquainted with them. Such publication shall take place, whenever practicable, 21 days prior to the effective date of the requirement but in all events not later than such effective date. Any exception, derogations or changes in or from the rules concerning licensing procedures or the list of products subject to import licensing shall also be published in the same manner and within the same time periods as specified above. Copies of these publications shall also be made available to the Secretariat.

(b) Members which wish to make comments in writing shall be provided the opportunity to discuss these comments upon request. The concerned Member shall give due consideration to these comments and results of discussion.

5. Application forms and, where applicable, renewal forms shall be as simple as possible. Such documents and information as are considered strictly necessary for the proper functioning of the licensing rēgime may be required on application.

6. Application procedures and, where applicable, renewal procedures shall be as simple as possible. Applicants shall be allowed a reasonable period for the submission of licence applications. Where there is a closing date, this period should be at least 21 days with provision for extension in circumstances where insufficient applications have been received within this period. Applicants shall have to approach only one administrative body in connection with an application. Where it is strictly indispensable to approach more than one administrative body, applicants shall not need to approach more than three administrative bodies.

7. No application shall be refused for minor documentation errors which do not alter basic data contained therein. No penalty greater than necessary to serve merely as a warning shall be imposed in respect of any omission or mistake in documentation or procedures which is obviously made without fraudulent intent or gross negligence.

8. Licensed imports shall not be refused for minor variations in value, quantity or weight from the amount designated on the licence due to differences occurring during shipment, differences incidental to bulk loading and other minor differences consistent with normal commercial practice.

9. The foreign exchange necessary to pay for licensed imports shall be made available to licence holders on the same basis as to importers of goods not requiring import licences.

10. With regard to security exceptions, the provisions of Article XXI of GATT 1994 apply.

11. The provisions of this Agreement shall not require any Member to disclose confidential information which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

Article 2

Automatic Import Licensing4

1. Automatic import licensing is defined as import licensing where approval of the application is granted in all cases, and which is in accordance with the requirements of paragraph 2(a).

2. The following provisions5, in addition to those in paragraphs 1 through 11 of Article 1 and paragraph 1 of this Article, shall apply to automatic import licensing procedures:

(a) automatic licensing procedures shall not be administered in such a manner as to have restricting effects on imports subject to automatic licensing. Automatic licensing procedures shall be deemed to have trade-restricting effects unless, inter alia :

(i) any person, firm or institution which fulfils the legal requirements of the importing Member for engaging in import operations involving products subject to automatic licensing is equally eligible to apply for and to obtain import licences;

(ii) applications for licences may be submitted on any working day prior to the customs clearance of the goods;

(iii) applications for licences when submitted in appropriate and complete form are approved immediately on receipt, to the extent administratively feasible, but within a maximum of 10 working days;

(b) Members recognize that automatic import licensing may be necessary whenever other appropriate procedures are not available. Automatic import licensing may be maintained as long as the circumstances which gave rise to its introduction prevail and as long as its underlying administrative purposes cannot be achieved in a more appropriate way.

Article 3

Non-Automatic Import Licensing

1. The following provisions, in addition to those in paragraphs 1 through 11 of Article 1, shall apply to non-automatic import licensing procedures. Non-automatic import licensing procedures are defined as import licensing not falling within the definition contained in paragraph 1 of Article 2.

2. Non-automatic licensing shall not have trade-restrictive or -distortive effects on imports additional to those caused by the imposition of the restriction. Non-automatic licensing procedures shall correspond in scope and duration to the measure they are used to implement, and shall be no more administratively burdensome than absolutely necessary to administer the measure.

3. In the case of licensing requirements for purposes other than the implementation of quantitative restrictions, Members shall publish sufficient information for other Members and traders to know the basis for granting and/or allocating licences.

4. Where a Member provides the possibility for persons, firms or institutions to request exceptions or derogations from a licensing requirement, it shall include this fact in the information published under paragraph 4 of Article 1 as well as information on how to make such a request and, to the extent possible, an indication of the circumstances under which requests would be considered.

5. (a) Members shall provide, upon the request of any Member having an interest in the trade in the product concerned, all relevant information concerning:

(i) the administration of the restrictions;

(ii) the import licences granted over a recent period;

(iii) the distribution of such licences among supplying countries;

(iv) where practicable, import statistics (i.e. value and/or volume) with respect to the products subject to import licensing. Developing country Members would not be expected to take additional administrative or financial burdens on this account;

(b) Members administering quotas by means of licensing shall publish the overall amount of quotas to be applied by quantity and/or value, the opening and closing dates of quotas, and any change thereof, within the time periods specified in paragraph 4 of Article 1 and in such a manner as to enable governments and traders to become acquainted with them;

(c) in the case of quotas allocated among supplying countries, the Member applying the restrictions shall promptly inform all other Members having an interest in supplying the product concerned of the shares in the quota currently allocated, by quantity or value, to the various supplying countries and shall publish this information within the time periods specified in paragraph 4 of Article 1 and in such a manner as to enable governments and traders to become acquainted with them;

(d) where situations arise which make it necessary to provide for an early opening date of quotas, the information referred to in paragraph 4 of Article 1 should be published within the time periods specified in paragraph 4 of Article 1 and in such a manner as to enable governments and traders to become acquainted with them;

(e) any person, firm or institution which fulfils the legal and administrative requirements of the importing Member shall be equally eligible to apply and to be considered for a licence. If the licence application is not approved, the applicant shall, on request, be given the reason therefor and shall have a right of appeal or review in accordance with the domestic legislation or procedures of the importing Member;

(f) the period for processing applications shall, except when not possible for reasons outside the control of the Member, not be longer than 30 days if applications are considered as and when received, i.e. on a first-come first-served basis, and no longer than 60 days if all applications are considered simultaneously. In the latter case, the period for processing applications shall be considered to begin on the day following the closing date of the announced application period;

(g) the period of licence validity shall be of reasonable duration and not be so short as to preclude imports. The period of licence validity shall not preclude imports from distant sources, except in special cases where imports are necessary to meet unforeseen short-term requirements;

(h) when administering quotas, Members shall not prevent importation from being effected in accordance with the issued licences, and shall not discourage the full utilization of quotas;

(i) when issuing licences, Members shall take into account the desirability of issuing licences for products in economic quantities;

(j) in allocating licences, the Member should consider the import performance of the applicant. In this regard, consideration should be given as to whether licences issued to applicants in the past have been fully utilized during a recent representative period. In cases where licences have not been fully utilized, the Member shall examine the reasons for this and take these reasons into consideration when allocating new licences. Consideration shall also be given to ensuring a reasonable distribution of licences to new importers, taking into account the desirability of issuing licences for products in economic quantities. In this regard, special consideration should be given to those importers importing products originating in developing country Members and, in particular, the least-developed country Members;

(k) in the case of quotas administered through licences which are not allocated among supplying countries, licence holders6 shall be free to choose the sources of imports. In the case of quotas allocated among supplying countries, the licence shall clearly stipulate the country or countries;

(l) in applying paragraph 8 of Article 1, compensating adjustments may be made in future licence allocations where imports exceeded a previous licence level.

Article 4

Institutions

There is hereby established a Committee on Import Licensing composed of representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and Vice-Chairman and shall meet as necessary for the purpose of affording Members the opportunity of consulting on any matters relating to the operation of this Agreement or the furtherance of its objectives.

Article 5

Notification

1. Members which institute licensing procedures or changes in these procedures shall notify the Committee of such within 60 days of publication.

2. Notifications of the institution of import licensing procedures shall include the following information:

(a) list of products subject to licensing procedures;

(b) contact point for information on eligibility;

(c) administrative body(ies) for submission of applications;

(d) date and name of publication where licensing procedures are published;

(e) indication of whether the licensing procedure is automatic or non-automatic according to definitions contained in Articles 2 and 3;

(f) in the case of automatic import licensing procedures, their administrative purpose;

(g) in the case of non-automatic import licensing procedures, indication of the measure being implemented through the licensing procedure; and

(h) expected duration of the licensing procedure if this can be estimated with some probability, and if not, reason why this information cannot be provided.

3. Notifications of changes in import licensing procedures shall indicate the elements mentioned above, if changes in such occur.

4. Members shall notify the Committee of the publication(s) in which the information required in paragraph 4 of Article 1 will be published.

5. Any interested Member which considers that another Member has not notified the institution of a licensing procedure or changes therein in accordance with the provisions of paragraphs 1 through 3 may bring the matter to the attention of such other Member. If notification is not made promptly thereafter, such Member may itself notify the licensing procedure or changes therein, including all relevant and available information.

Article 6

Consultation and Dispute Settlement

Consultations and the settlement of disputes with respect to any matter affecting the operation of this Agreement shall be subject to the provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994, as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding.

Article 7

Review

1. The Committee shall review as necessary, but at least once every two years, the implementation and operation of this Agreement, taking into account the objectives thereof, and the rights and obligations contained therein.

2. As a basis for the Committee review, the Secretariat shall prepare a factual report based on information provided under Article 5, responses to the annual questionnaire on import licensing procedures7 and other relevant reliable information which is available to it. This report shall provide a synopsis of the aforementioned information, in particular indicating any changes or developments during the period under review, and including any other information as agreed by the Committee.

3. Members undertake to complete the annual questionnaire on import licensing procedures promptly and in full.

4. The Committee shall inform the Council for Trade in Goods of developments during the period covered by such reviews.

Article 8

Final Provisions

Reservations

1. Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

Domestic Legislation

2. (a) Each Member shall ensure, not later than the date of entry into force of the WTO Agreement for it, the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with the provisions of this Agreement.

(b) Each Member shall inform the Committee of any changes in its laws and regulations relevant to this Agreement and in the administration of such laws and regulations.

___________________________________

1 Those procedures referred to as "licensing" as well as other similar administrative procedures.

2 Nothing in this Agreement shall be taken as implying that the basis, scope or duration of a measure being implemented by a licensing procedure is subject to question under this Agreement.

3 For the purpose of this Agreement, the term "governments" is deemed to include the competent authorities of the European Communities.

4 Those import licensing procedures requiring a security which have no restrictive effects on imports are to be considered as falling within the scope of paragraphs 1 and 2.

5 A developing country Member, other than a developing country Member which was a Party to the Agreement on Import Licensing Procedures done on 12 April 1979, which has specific difficulties with the requirements of subparagraphs (a)(ii) and (a)(iii) may, upon notification to the Committee, delay the application of these subparagraphs by not more than two years from the date of entry into force of the WTO Agreement for such Member.

6 Sometimes referred to as "quota holders".

7 Originally circulated as GATT 1947 document L/3515 of 23 March 1971.

Agreement On Subsidies And Countervailing Measures

Members hereby agree as follows:

Part I: GENERAL PROVISIONS

Article 1

Definition of a Subsidy

1.1 For the purpose of this Agreement, a subsidy shall be deemed to exist if:

(a)(1) there is a financial contribution by a government or any public body within the territory of a Member (referred to in this Agreement as "government"), i.e. where:

(i) a government practice involves a direct transfer of funds (e.g. grants, loans, and equity infusion), potential direct transfers of funds or liabilities (e.g. loan guarantees);

(ii) government revenue that is otherwise due is foregone or not collected (e.g. fiscal incentives such as tax credits)1;

(iii) a government provides goods or services other than general infrastructure, or purchases goods;

(iv) a government makes payments to a funding mechanism, or entrusts or directs a private body to carry out one or more of the type of functions illustrated in (i) to (iii) above which would normally be vested in the government and the practice, in no real sense, differs from practices normally followed by governments;

or

(a)(2) there is any form of income or price support in the sense of Article XVI of GATT 1994;

and

(b) a benefit is thereby conferred.

1.2 A subsidy as defined in paragraph 1 shall be subject to the provisions of Part II or shall be subject to the provisions of Part III or V only if such a subsidy is specific in accordance with the provisions of Article 2.

Article 2

Specificity

2.1 In order to determine whether a subsidy, as defined in paragraph 1 of Article 1, is specific to an enterprise or industry or group of enterprises or industries (referred to in this Agreement as "certain enterprises") within the jurisdiction of the granting authority, the following principles shall apply:

(a) Where the granting authority, or the legislation pursuant to which the granting authority operates, explicitly limits access to a subsidy to certain enterprises, such subsidy shall be specific.

(b) Where the granting authority, or the legislation pursuant to which the granting authority operates, establishes objective criteria or conditions2 governing the eligibility for, and the amount of, a subsidy, specificity shall not exist, provided that the eligibility is automatic and that such criteria and conditions are strictly adhered to. The criteria or conditions must be clearly spelled out in law, regulation, or other official document, so as to be capable of verification.

(c) If, notwithstanding any appearance of non-specificity resulting from the application of the principles laid down in subparagraphs (a) and (b), there are reasons to believe that the subsidy may in fact be specific, other factors may be considered. Such factors are: use of a subsidy programme by a limited number of certain enterprises, predominant use by certain enterprises, the granting of disproportionately large amounts of subsidy to certain enterprises, and the manner in which discretion has been exercised by the granting authority in the decision to grant a subsidy.3 In applying this subparagraph, account shall be taken of the extent of diversification of economic activities within the jurisdiction of the granting authority, as well as of the length of time during which the subsidy programme has been in operation.

2.2 A subsidy which is limited to certain enterprises located within a designated geographical region within the jurisdiction of the granting authority shall be specific. It is understood that the setting or change of generally applicable tax rates by all levels of government entitled to do so shall not be deemed to be a specific subsidy for the purposes of this Agreement.

2.3 Any subsidy falling under the provisions of Article 3 shall be deemed to be specific.

2.4 Any determination of specificity under the provisions of this Article shall be clearly substantiated on the basis of positive evidence.

Part II: PROHIBITED SUBSIDIES

Article 3

Prohibition

3.1 Except as provided in the Agreement on Agriculture, the following subsidies, within the meaning of Article 1, shall be prohibited:

(a) subsidies contingent, in law or in fact4, whether solely or as one of several other conditions, upon export performance, including those illustrated in Annex I5;

(b) subsidies contingent, whether solely or as one of several other conditions, upon the use of domestic over imported goods.

3.2 A Member shall neither grant nor maintain subsidies referred to in paragraph 1.

Article 4

Remedies

4.1 Whenever a Member has reason to believe that a prohibited subsidy is being granted or maintained by another Member, such Member may request consultations with such other Member.

4.2 A request for consultations under paragraph 1 shall include a statement of available evidence with regard to the existence and nature of the subsidy in question.

4.3 Upon request for consultations under paragraph 1, the Member believed to be granting or maintaining the subsidy in question shall enter into such consultations as quickly as possible. The purpose of the consultations shall be to clarify the facts of the situation and to arrive at a mutually agreed solution.

4.4 If no mutually agreed solution has been reached within 30 days6 of the request for consultations, any Member party to such consultations may refer the matter to the Dispute Settlement Body ("DSB") for the immediate establishment of a panel, unless the DSB decides by consensus not to establish a panel.

4.5 Upon its establishment, the panel may request the assistance of the Permanent Group of Experts7 (referred to in this Agreement as the "PGE") with regard to whether the measure in question is a prohibited subsidy. If so requested, the PGE shall immediately review the evidence with regard to the existence and nature of the measure in question and shall provide an opportunity for the Member applying or maintaining the measure to demonstrate that the measure in question is not a prohibited subsidy. The PGE shall report its conclusions to the panel within a time-limit determined by the panel. The PGE's conclusions on the issue of whether or not the measure in question is a prohibited subsidy shall be accepted by the panel without modification.

4.6 The panel shall submit its final report to the parties to the dispute. The report shall be circulated to all Members within 90 days of the date of the composition and the establishment of the panel's terms of reference.

4.7 If the measure in question is found to be a prohibited subsidy, the panel shall recommend that the subsidizing Member withdraw the subsidy without delay. In this regard, the panel shall specify in its recommendation the time period within which the measure must be withdrawn.

4.8 Within 30 days of the issuance of the panel's report to all Members, the report shall be adopted by the DSB unless one of the parties to the dispute formally notifies the DSB of its decision to appeal or the DSB decides by consensus not to adopt the report.

4.9 Where a panel report is appealed, the Appellate Body shall issue its decision within 30 days from the date when the party to the dispute formally notifies its intention to appeal. When the Appellate Body considers that it cannot provide its report within 30 days, it shall inform the DSB in writing of the reasons for the delay together with an estimate of the period within which it will submit its report. In no case shall the proceedings exceed 60 days. The appellate report shall be adopted by the DSB and unconditionally accepted by the parties to the dispute unless the DSB decides by consensus not to adopt the appellate report within 20 days following its issuance to the Members.8

4.10 In the event the recommendation of the DSB is not followed within the time-period specified by the panel, which shall commence from the date of adoption of the panel's report or the Appellate Body's report, the DSB shall grant authorization to the complaining Member to take appropriate9 countermeasures, unless the DSB decides by consensus to reject the request.

4.11 In the event a party to the dispute requests arbitration under paragraph 6 of Article 22 of the Dispute Settlement Understanding ("DSU"), the arbitrator shall determine whether the countermeasures are appropriate.10

4.12 For purposes of disputes conducted pursuant to this Article, except for time-periods specifically prescribed in this Article, time-periods applicable under the DSU for the conduct of such disputes shall be half the time prescribed therein.

Part III: ACTIONABLE SUBSIDIES

Article 5

Adverse Effects

No Member should cause, through the use of any subsidy referred to in paragraphs 1 and 2 of Article 1, adverse effects to the interests of other Members, i.e.:

(a) injury to the domestic industry of another Member11;

(b) nullification or impairment of benefits accruing directly or indirectly to other Members under GATT 1994 in particular the benefits of concessions bound under Article II of GATT 199412;

(c) serious prejudice to the interests of another Member.13

This Article does not apply to subsidies maintained on agricultural products as provided in Article 13 of the Agreement on Agriculture.

Article 6

Serious Prejudice

6.1 Serious prejudice in the sense of paragraph (c) of Article 5 shall be deemed to exist in the case of:

(a) the total ad valorem subsidization14 of a product exceeding 5 per cent15;

(b) subsidies to cover operating losses sustained by an industry;

(c) subsidies to cover operating losses sustained by an enterprise, other than one-time measures which are non-recurrent and cannot be repeated for that enterprise and which are given merely to provide time for the development of long-term solutions and to avoid acute social problems;

(d) direct forgiveness of debt, i.e. forgiveness of government-held debt, and grants to cover debt repayment.16

6.2 Notwithstanding the provisions of paragraph 1, serious prejudice shall not be found if the subsidizing Member demonstrates that the subsidy in question has not resulted in any of the effects enumerated in paragraph 3.

6.3 Serious prejudice in the sense of paragraph (c) of Article 5 may arise in any case where one or several of the following apply:

(a) the effect of the subsidy is to displace or impede the imports of a like product of another Member into the market of the subsidizing Member;

(b) the effect of the subsidy is to displace or impede the exports of a like product of another Member from a third country market;

(c) the effect of the subsidy is a significant price undercutting by the subsidized product as compared with the price of a like product of another Member in the same market or significant price suppression, price depression or lost sales in the same market;

(d) the effect of the subsidy is an increase in the world market share of the subsidizing Member in a particular subsidized primary product or commodity17 as compared to the average share it had during the previous period of three years and this increase follows a consistent trend over a period when subsidies have been granted.

6.4 For the purpose of paragraph 3(b), the displacement or impeding of exports shall include any case in which, subject to the provisions of paragraph 7, it has been demonstrated that there has been a change in relative shares of the market to the disadvantage of the non-subsidized like product (over an appropriately representative period sufficient to demonstrate clear trends in the development of the market for the product concerned, which, in normal circumstances, shall be at least one year). "Change in relative shares of the market" shall include any of the following situations: (a) there is an increase in the market share of the subsidized product; (b) the market share of the subsidized product remains constant in circumstances in which, in the absence of the subsidy, it would have declined; (c) the market share of the subsidized product declines, but at a slower rate than would have been the case in the absence of the subsidy.

6.5 For the purpose of paragraph 3(c), price undercutting shall include any case in which such price undercutting has been demonstrated through a comparison of prices of the subsidized product with prices of a non-subsidized like product supplied to the same market. The comparison shall be made at the same level of trade and at comparable times, due account being taken of any other factor affecting price comparability. However, if such a direct comparison is not possible, the existence of price undercutting may be demonstrated on the basis of export unit values.

6.6 Each Member in the market of which serious prejudice is alleged to have arisen shall, subject to the provisions of paragraph 3 of Annex V, make available to the parties to a dispute arising under Article 7, and to the panel established pursuant to paragraph 4 of Article 7, all relevant information that can be obtained as to the changes in market shares of the parties to the dispute as well as concerning prices of the products involved.

6.7 Displacement or impediment resulting in serious prejudice shall not arise under paragraph 3 where any of the following circumstances exist18 during the relevant period:

(a) prohibition or restriction on exports of the like product from the complaining Member or on imports from the complaining Member into the third-country market concerned;

(b) decision by an importing government operating a monopoly of trade or state trading in the product concerned to shift, for non-commercial reasons, imports from the complaining Member to another country or countries;

(c) natural disasters, strikes, transport disruptions or other force majeure substantially affecting production, qualities, quantities or prices of the product available for export from the complaining Member;

(d) existence of arrangements limiting exports from the complaining Member;

(e) voluntary decrease in the availability for export of the product concerned from the complaining Member (including, inter alia , a situation where firms in the complaining Member have been autonomously reallocating exports of this product to new markets);

(f) failure to conform to standards and other regulatory requirements in the importing country.

6.8 In the absence of circumstances referred to in paragraph 7, the existence of serious prejudice should be determined on the basis of the information submitted to or obtained by the panel, including information submitted in accordance with the provisions of Annex V.

6.9 This Article does not apply to subsidies maintained on agricultural products as provided in Article 13 of the Agreement on Agriculture.

Article 7

Remedies

7.1 Except as provided in Article 13 of the Agreement on Agriculture, whenever a Member has reason to believe that any subsidy referred to in Article 1, granted or maintained by another Member, results in injury to its domestic industry, nullification or impairment or serious prejudice, such Member may request consultations with such other Member.

7.2 A request for consultations under paragraph 1 shall include a statement of available evidence with regard to (a) the existence and nature of the subsidy in question, and (b) the injury caused to the domestic industry, or the nullification or impairment, or serious prejudice19 caused to the interests of the Member requesting consultations.

7.3 Upon request for consultations under paragraph 1, the Member believed to be granting or maintaining the subsidy practice in question shall enter into such consultations as quickly as possible. The purpose of the consultations shall be to clarify the facts of the situation and to arrive at a mutually agreed solution.

7.4 If consultations do not result in a mutually agreed solution within 60 days20, any Member party to such consultations may refer the matter to the DSB for the establishment of a panel, unless the DSB decides by consensus not to establish a panel. The composition of the panel and its terms of reference shall be established within 15 days from the date when it is established.

7.5 The panel shall review the matter and shall submit its final report to the parties to the dispute. The report shall be circulated to all Members within 120 days of the date of the composition and establishment of the panel's terms of reference.

7.6 Within 30 days of the issuance of the panel's report to all Members, the report shall be adopted by the DSB21 unless one of the parties to the dispute formally notifies the DSB of its decision to appeal or the DSB decides by consensus not to adopt the report.

7.7 Where a panel report is appealed, the Appellate Body shall issue its decision within 60 days from the date when the party to the dispute formally notifies its intention to appeal. When the Appellate Body considers that it cannot provide its report within 60 days, it shall inform the DSB in writing of the reasons for the delay together with an estimate of the period within which it will submit its report. In no case shall the proceedings exceed 90 days. The appellate report shall be adopted by the DSB and unconditionally accepted by the parties to the dispute unless the DSB decides by consensus not to adopt the appellate report within 20 days following its issuance to the Members.22

7.8 Where a panel report or an Appellate Body report is adopted in which it is determined that any subsidy has resulted in adverse effects to the interests of another Member within the meaning of Article 5, the Member granting or maintaining such subsidy shall take appropriate steps to remove the adverse effects or shall withdraw the subsidy.

7.9 In the event the Member has not taken appropriate steps to remove the adverse effects of the subsidy or withdraw the subsidy within six months from the date when the DSB adopts the panel report or the Appellate Body report, and in the absence of agreement on compensation, the DSB shall grant authorization to the complaining Member to take countermeasures, commensurate with the degree and nature of the adverse effects determined to exist, unless the DSB decides by consensus to reject the request.

7.10 In the event that a party to the dispute requests arbitration under paragraph 6 of Article 22 of the DSU, the arbitrator shall determine whether the countermeasures are commensurate with the degree and nature of the adverse effects determined to exist.

Part IV: NON-ACTIONABLE SUBSIDIES

Article 8

Identification of Non-Actionable Subsidies

8.1 The following subsidies shall be considered as non-actionable23:

(a) subsidies which are not specific within the meaning of Article 2;

(b) subsidies which are specific within the meaning of Article 2 but which meet all of the conditions provided for in paragraphs 2(a), 2(b) or 2(c) below.

8.2 Notwithstanding the provisions of Parts III and V, the following subsidies shall be non-actionable:

(a) assistance for research activities conducted by firms or by higher education or research establishments on a contract basis with firms if:24,25,26

the assistance covers27 not more than 75 per cent of the costs of industrial research28 or 50 per cent of the costs of pre-competitive development activity29,30;

and provided that such assistance is limited exclusively to:

(i) costs of personnel (researchers, technicians and other supporting staff employed exclusively in the research activity);

(ii) costs of instruments, equipment, land and buildings used exclusively and permanently (except when disposed of on a commercial basis) for the research activity;

(iii) costs of consultancy and equivalent services used exclusively for the research activity, including bought-in research, technical knowledge, patents, etc.;

(iv) additional overhead costs incurred directly as a result of the research activity;

(v) other running costs (such as those of materials, supplies and the like), incurred directly as a result of the research activity.

(b) assistance to disadvantaged regions within the territory of a Member given pursuant to a general framework of regional development31 and non-specific (within the meaning of Article 2) within eligible regions provided that:

(i) each disadvantaged region must be a clearly designated contiguous geographical area with a definable economic and administrative identity;

(ii) the region is considered as disadvantaged on the basis of neutral and objective criteria32, indicating that the region's difficulties arise out of more than temporary circumstances; such criteria must be clearly spelled out in law, regulation, or other official document, so as to be capable of verification;

(iii) the criteria shall include a measurement of economic development which shall be based on at least one of the following factors:

- one of either income per capita or household income per capita, or GDP per capita, which must not be above 85 per cent of the average for the territory concerned;

- unemployment rate, which must be at least 110 per cent of the average for the territory concerned;

as measured over a three-year period; such measurement, however, may be a composite one and may include other factors.

(c) assistance to promote adaptation of existing facilities33 to new environmental requirements imposed by law and/or regulations which result in greater constraints and financial burden on firms, provided that the assistance:

(i) is a one-time non-recurring measure; and

(ii) is limited to 20 per cent of the cost of adaptation; and

(iii) does not cover the cost of replacing and operating the assisted investment, which must be fully borne by firms; and

(iv) is directly linked to and proportionate to a firm's planned reduction of nuisances and pollution, and does not cover any manufacturing cost savings which may be achieved; and

(v) is available to all firms which can adopt the new equipment and/or production processes.

8.3 A subsidy programme for which the provisions of paragraph 2 are invoked shall be notified in advance of its implementation to the Committee in accordance with the provisions of Part VII. Any such notification shall be sufficiently precise to enable other Members to evaluate the consistency of the programme with the conditions and criteria provided for in the relevant provisions of paragraph 2. Members shall also provide the Committee with yearly updates of such notifications, in particular by supplying information on global expenditure for each programme, and on any modification of the programme. Other Members shall have the right to request information about individual cases of subsidization under a notified programme.34

8.4 Upon request of a Member, the Secretariat shall review a notification made pursuant to paragraph 3 and, where necessary, may require additional information from the subsidizing Member concerning the notified programme under review. The Secretariat shall report its findings to the Committee. The Committee shall, upon request, promptly review the findings of the Secretariat (or, if a review by the Secretariat has not been requested, the notification itself), with a view to determining whether the conditions and criteria laid down in paragraph 2 have not been met. The procedure provided for in this paragraph shall be completed at the latest at the first regular meeting of the Committee following the notification of a subsidy programme, provided that at least two months have elapsed between such notification and the regular meeting of the Committee. The review procedure described in this paragraph shall also apply, upon request, to substantial modifications of a programme notified in the yearly updates referred to in paragraph 3.

8.5 Upon the request of a Member, the determination by the Committee referred to in paragraph 4, or a failure by the Committee to make such a determination, as well as the violation, in individual cases, of the conditions set out in a notified programme, shall be submitted to binding arbitration. The arbitration body shall present its conclusions to the Members within 120 days from the date when the matter was referred to the arbitration body. Except as otherwise provided in this paragraph, the DSU shall apply to arbitrations conducted under this paragraph.

Article 9

Consultations and Authorized Remedies

9.1 If, in the course of implementation of a programme referred to in paragraph 2 of Article 8, notwithstanding the fact that the programme is consistent with the criteria laid down in that paragraph, a Member has reasons to believe that this programme has resulted in serious adverse effects to the domestic industry of that Member, such as to cause damage which would be difficult to repair, such Member may request consultations with the Member granting or maintaining the subsidy.

9.2 Upon request for consultations under paragraph 1, the Member granting or maintaining the subsidy programme in question shall enter into such consultations as quickly as possible. The purpose of the consultations shall be to clarify the facts of the situation and to arrive at a mutually acceptable solution.

9.3 If no mutually acceptable solution has been reached in consultations under paragraph 2 within 60 days of the request for such consultations, the requesting Member may refer the matter to the Committee.

9.4 Where a matter is referred to the Committee, the Committee shall immediately review the facts involved and the evidence of the effects referred to in paragraph 1. If the Committee determines that such effects exist, it may recommend to the subsidizing Member to modify this programme in such a way as to remove these effects. The Committee shall present its conclusions within 120 days from the date when the matter is referred to it under paragraph 3. In the event the recommendation is not followed within six months, the Committee shall authorize the requesting Member to take appropriate countermeasures commensurate with the nature and degree of the effects determined to exist.

Part V: COUNTERVAILING MEASURES

Article 10

Application of Article VI of GATT 199435

Members shall take all necessary steps to ensure that the imposition of a countervailing duty36 on any product of the territory of any Member imported into the territory of another Member is in accordance with the provisions of Article VI of GATT 1994 and the terms of this Agreement. Countervailing duties may only be imposed pursuant to investigations initiated37 and conducted in accordance with the provisions of this Agreement and the Agreement on Agriculture.

Article 11

Initiation and Subsequent Investigation

11.1 Except as provided in paragraph 6, an investigation to determine the existence, degree and effect of any alleged subsidy shall be initiated upon a written application by or on behalf of the domestic industry.

11.2 An application under paragraph 1 shall include sufficient evidence of the existence of (a) a subsidy and, if possible, its amount, (b) injury within the meaning of Article VI of GATT 1994 as interpreted by this Agreement, and (c) a causal link between the subsidized imports and the alleged injury. Simple assertion, unsubstantiated by relevant evidence, cannot be considered sufficient to meet the requirements of this paragraph. The application shall contain such information as is reasonably available to the applicant on the following:

(i) the identity of the applicant and a description of the volume and value of the domestic production of the like product by the applicant. Where a written application is made on behalf of the domestic industry, the application shall identify the industry on behalf of which the application is made by a list of all known domestic producers of the like product (or associations of domestic producers of the like product) and, to the extent possible, a description of the volume and value of domestic production of the like product accounted for by such producers;

(ii) a complete description of the allegedly subsidized product, the names of the country or countries of origin or export in question, the identity of each known exporter or foreign producer and a list of known persons importing the product in question;

(iii) evidence with regard to the existence, amount and nature of the subsidy in question;

(iv) evidence that alleged injury to a domestic industry is caused by subsidized imports through the effects of the subsidies; this evidence includes information on the evolution of the volume of the allegedly subsidized imports, the effect of these imports on prices of the like product in the domestic market and the consequent impact of the imports on the domestic industry, as demonstrated by relevant factors and indices having a bearing on the state of the domestic industry, such as those listed in paragraphs 2 and 4 of Article 15.

11.3 The authorities shall review the accuracy and adequacy of the evidence provided in the application to determine whether the evidence is sufficient to justify the initiation of an investigation.

11.4 An investigation shall not be initiated pursuant to paragraph 1 unless the authorities have determined, on the basis of an examination of the degree of support for, or opposition to, the application expressed38 by domestic producers of the like product, that the application has been made by or on behalf of the domestic industry.39 The application shall be considered to have been made "by or on behalf of the domestic industry" if it is supported by those domestic producers whose collective output constitutes more than 50 per cent of the total production of the like product produced by that portion of the domestic industry expressing either support for or opposition to the application. However, no investigation shall be initiated when domestic producers expressly supporting the application account for less than 25 per cent of total production of the like product produced by the domestic industry.

11.5 The authorities shall avoid, unless a decision has been made to initiate an investigation, any publicizing of the application for the initiation of an investigation.

11.6 If, in special circumstances, the authorities concerned decide to initiate an investigation without having received a written application by or on behalf of a domestic industry for the initiation of such investigation, they shall proceed only if they have sufficient evidence of the existence of a subsidy, injury and causal link, as described in paragraph 2, to justify the initiation of an investigation.

11.7 The evidence of both subsidy and injury shall be considered simultaneously (a) in the decision whether or not to initiate an investigation and (b) thereafter, during the course of the investigation, starting on a date not later than the earliest date on which in accordance with the provisions of this Agreement provisional measures may be applied.

11.8 In cases where products are not imported directly from the country of origin but are exported to the importing Member from an intermediate country, the provisions of this Agreement shall be fully applicable and the transaction or transactions shall, for the purposes of this Agreement, be regarded as having taken place between the country of origin and the importing Member.

11.9 An application under paragraph 1 shall be rejected and an investigation shall be terminated promptly as soon as the authorities concerned are satisfied that there is not sufficient evidence of either subsidization or of injury to justify proceeding with the case. There shall be immediate termination in cases where the amount of a subsidy is de minimis, or where the volume of subsidized imports, actual or potential, or the injury, is negligible. For the purpose of this paragraph, the amount of the subsidy shall be considered to be de minimis if the subsidy is less than 1 per cent ad valorem.

11.10 An investigation shall not hinder the procedures of customs clearance.

11.11 Investigations shall, except in special circumstances, be concluded within one year, and in no case more than 18 months, after their initiation.

Article 12

Evidence

12.1 Interested Members and all interested parties in a countervailing duty investigation shall be given notice of the information which the authorities require and ample opportunity to present in writing all evidence which they consider relevant in respect of the investigation in question.

12.1.1 Exporters, foreign producers or interested Members receiving questionnaires used in a countervailing duty investigation shall be given at least 30 days for reply.40 Due consideration should be given to any request for an extension of the 30-day period and, upon cause shown, such an extension should be granted whenever practicable.

12.1.2 Subject to the requirement to protect confidential information, evidence presented in writing by one interested Member or interested party shall be made available promptly to other interested Members or interested parties participating in the investigation.

12.1.3 As soon as an investigation has been initiated, the authorities shall provide the full text of the written application received under paragraph 1 of Article 11 to the known exporters41 and to the authorities of the exporting Member and shall make it available, upon request, to other interested parties involved. Due regard shall be paid to the protection of confidential information, as provided for in paragraph 4.

12.2. Interested Members and interested parties also shall have the right, upon justification, to present information orally. Where such information is provided orally, the interested Members and interested parties subsequently shall be required to reduce such submissions to writing. Any decision of the investigating authorities can only be based on such information and arguments as were on the written record of this authority and which were available to interested Members and interested parties participating in the investigation, due account having been given to the need to protect confidential information.

12.3 The authorities shall whenever practicable provide timely opportunities for all interested Members and interested parties to see all information that is relevant to the presentation of their cases, that is not confidential as defined in paragraph 4, and that is used by the authorities in a countervailing duty investigation, and to prepare presentations on the basis of this information.

12.4 Any information which is by nature confidential (for example, because its disclosure would be of significant competitive advantage to a competitor or because its disclosure would have a significantly adverse effect upon a person supplying the information or upon a person from whom the supplier acquired the information), or which is provided on a confidential basis by parties to an investigation shall, upon good cause shown, be treated as such by the authorities. Such information shall not be disclosed without specific permission of the party submitting it.42

12.4.1 The authorities shall require interested Members or interested parties providing confidential information to furnish non-confidential summaries thereof. These summaries shall be in sufficient detail to permit a reasonable understanding of the substance of the information submitted in confidence. In exceptional circumstances, such Members or parties may indicate that such information is not susceptible of summary. In such exceptional circumstances, a statement of the reasons why summarization is not possible must be provided.

12.4.2 If the authorities find that a request for confidentiality is not warranted and if the supplier of the information is either unwilling to make the information public or to authorize its disclosure in generalized or summary form, the authorities may disregard such information unless it can be demonstrated to their satisfaction from appropriate sources that the information is correct.43

12.5 Except in circumstances provided for in paragraph 7, the authorities shall during the course of an investigation satisfy themselves as to the accuracy of the information supplied by interested Members or interested parties upon which their findings are based.

12.6 The investigating authorities may carry out investigations in the territory of other Members as required, provided that they have notified in good time the Member in question and unless that Member objects to the investigation. Further, the investigating authorities may carry out investigations on the premises of a firm and may examine the records of a firm if (a) the firm so agrees and (b) the Member in question is notified and does not object. The procedures set forth in Annex VI shall apply to investigations on the premises of a firm. Subject to the requirement to protect confidential information, the authorities shall make the results of any such investigations available, or shall provide disclosure thereof pursuant to paragraph 8, to the firms to which they pertain and may make such results available to the applicants.

12.7 In cases in which any interested Member or interested party refuses access to, or otherwise does not provide, necessary information within a reasonable period or significantly impedes the investigation, preliminary and final determinations, affirmative or negative, may be made on the basis of the facts available.

12.8 The authorities shall, before a final determination is made, inform all interested Members and interested parties of the essential facts under consideration which form the basis for the decision whether to apply definitive measures. Such disclosure should take place in sufficient time for the parties to defend their interests.

12.9 For the purposes of this Agreement, "interested parties" shall include:

(i) an exporter or foreign producer or the importer of a product subject to investigation, or a trade or business association a majority of the members of which are producers, exporters or importers of such product; and

(ii) a producer of the like product in the importing Member or a trade and business association a majority of the members of which produce the like product in the territory of the importing Member.

This list shall not preclude Members from allowing domestic or foreign parties other than those mentioned above to be included as interested parties.

12.10 The authorities shall provide opportunities for industrial users of the product under investigation, and for representative consumer organizations in cases where the product is commonly sold at the retail level, to provide information which is relevant to the investigation regarding subsidization, injury and causality.

12.11 The authorities shall take due account of any difficulties experienced by interested parties, in particular small companies, in supplying information requested, and shall provide any assistance practicable.

12.12 The procedures set out above are not intended to prevent the authorities of a Member from proceeding expeditiously with regard to initiating an investigation, reaching preliminary or final determinations, whether affirmative or negative, or from applying provisional or final measures, in accordance with relevant provisions of this Agreement.

Article 13

Consultations

13.1 As soon as possible after an application under Article 11 is accepted, and in any event before the initiation of any investigation, Members the products of which may be subject to such investigation shall be invited for consultations with the aim of clarifying the situation as to the matters referred to in paragraph 2 of Article 11 and arriving at a mutually agreed solution.

13.2 Furthermore, throughout the period of investigation, Members the products of which are the subject of the investigation shall be afforded a reasonable opportunity to continue consultations, with a view to clarifying the factual situation and to arriving at a mutually agreed solution.44

13.3 Without prejudice to the obligation to afford reasonable opportunity for consultation, these provisions regarding consultations are not intended to prevent the authorities of a Member from proceeding expeditiously with regard to initiating the investigation, reaching preliminary or final determinations, whether affirmative or negative, or from applying provisional or final measures, in accordance with the provisions of this Agreement.

13.4 The Member which intends to initiate any investigation or is conducting such an investigation shall permit, upon request, the Member or Members the products of which are subject to such investigation access to non-confidential evidence, including the non-confidential summary of confidential data being used for initiating or conducting the investigation.

Article 14

Calculation of the Amount of a Subsidy in Terms of the Benefit to the Recipient

For the purpose of Part V, any method used by the investigating authority to calculate the benefit to the recipient conferred pursuant to paragraph 1 of Article 1 shall be provided for in the national legislation or implementing regulations of the Member concerned and its application to each particular case shall be transparent and adequately explained. Furthermore, any such method shall be consistent with the following guidelines:

(a) government provision of equity capital shall not be considered as conferring a benefit, unless the investment decision can be regarded as inconsistent with the usual investment practice (including for the provision of risk capital) of private investors in the territory of that Member;

(b) a loan by a government shall not be considered as conferring a benefit, unless there is a difference between the amount that the firm receiving the loan pays on the government loan and the amount the firm would pay on a comparable commercial loan which the firm could actually obtain on the market. In this case the benefit shall be the difference between these two amounts;

(c) a loan guarantee by a government shall not be considered as conferring a benefit, unless there is a difference between the amount that the firm receiving the guarantee pays on a loan guaranteed by the government and the amount that the firm would pay on a comparable commercial loan absent the government guarantee. In this case the benefit shall be the difference between these two amounts adjusted for any differences in fees;

(d) the provision of goods or services or purchase of goods by a government shall not be considered as conferring a benefit unless the provision is made for less than adequate remuneration, or the purchase is made for more than adequate remuneration. The adequacy of remuneration shall be determined in relation to prevailing market conditions for the good or service in question in the country of provision or purchase (including price, quality, availability, marketability, transportation and other conditions of purchase or sale).

Article 15

Determination of Injury45

15.1 A determination of injury for purposes of Article VI of GATT 1994 shall be based on positive evidence and involve an objective examination of both (a) the volume of the subsidized imports and the effect of the subsidized imports on prices in the domestic market for like products46 and (b) the consequent impact of these imports on the domestic producers of such products.

15.2 With regard to the volume of the subsidized imports, the investigating authorities shall consider whether there has been a significant increase in subsidized imports, either in absolute terms or relative to production or consumption in the importing Member. With regard to the effect of the subsidized imports on prices, the investigating authorities shall consider whether there has been a significant price undercutting by the subsidized imports as compared with the price of a like product of the importing Member, or whether the effect of such imports is otherwise to depress prices to a significant degree or to prevent price increases, which otherwise would have occurred, to a significant degree. No one or several of these factors can necessarily give decisive guidance.

15.3 Where imports of a product from more than one country are simultaneously subject to countervailing duty investigations, the investigating authorities may cumulatively assess the effects of such imports only if they determine that (a) the amount of subsidization established in relation to the imports from each country is more than de minimis as defined in paragraph 9 of Article 11 and the volume of imports from each country is not negligible and (b) a cumulative assessment of the effects of the imports is appropriate in light of the conditions of competition between the imported products and the conditions of competition between the imported products and the like domestic product.

15.4 The examination of the impact of the subsidized imports on the domestic industry shall include an evaluation of all relevant economic factors and indices having a bearing on the state of the industry, including actual and potential decline in output, sales, market share, profits, productivity, return on investments, or utilization of capacity; factors affecting domestic prices; actual and potential negative effects on cash flow, inventories, employment, wages, growth, ability to raise capital or investments and, in the case of agriculture, whether there has been an increased burden on government support programmes. This list is not exhaustive, nor can one or several of these factors necessarily give decisive guidance.

15.5 It must be demonstrated that the subsidized imports are, through the effects47 of subsidies, causing injury within the meaning of this Agreement. The demonstration of a causal relationship between the subsidized imports and the injury to the domestic industry shall be based on an examination of all relevant evidence before the authorities. The authorities shall also examine any known factors other than the subsidized imports which at the same time are injuring the domestic industry, and the injuries caused by these other factors must not be attributed to the subsidized imports. Factors which may be relevant in this respect include, inter alia , the volumes and prices of non-subsidized imports of the product in question, contraction in demand or changes in the patterns of consumption, trade restrictive practices of and competition between the foreign and domestic producers, developments in technology and the export performance and productivity of the domestic industry.

15.6 The effect of the subsidized imports shall be assessed in relation to the domestic production of the like product when available data permit the separate identification of that production on the basis of such criteria as the production process, producers' sales and profits. If such separate identification of that production is not possible, the effects of the subsidized imports shall be assessed by the examination of the production of the narrowest group or range of products, which includes the like product, for which the necessary information can be provided.

15.7 A determination of a threat of material injury shall be based on facts and not merely on allegation, conjecture or remote possibility. The change in circumstances which would create a situation in which the subsidy would cause injury must be clearly foreseen and imminent. In making a determination regarding the existence of a threat of material injury, the investigating authorities should consider, inter alia , such factors as:

(i) nature of the subsidy or subsidies in question and the trade effects likely to arise therefrom;

(ii) a significant rate of increase of subsidized imports into the domestic market indicating the likelihood of substantially increased importation;

(iii) sufficient freely disposable, or an imminent, substantial increase in, capacity of the exporter indicating the likelihood of substantially increased subsidized exports to the importing Member's market, taking into account the availability of other export markets to absorb any additional exports;

(iv) whether imports are entering at prices that will have a significant depressing or suppressing effect on domestic prices, and would likely increase demand for further imports; and

(v) inventories of the product being investigated.

No one of these factors by itself can necessarily give decisive guidance but the totality of the factors considered must lead to the conclusion that further subsidized exports are imminent and that, unless protective action is taken, material injury would occur.

15.8 With respect to cases where injury is threatened by subsidized imports, the application of countervailing measures shall be considered and decided with special care.

Article 16

Definition of Domestic Industry

16.1 For the purposes of this Agreement, the term "domestic industry" shall, except as provided in paragraph 2, be interpreted as referring to the domestic producers as a whole of the like products or to those of them whose collective output of the products constitutes a major proportion of the total domestic production of those products, except that when producers are related48 to the exporters or importers or are themselves importers of the allegedly subsidized product or a like product from other countries, the term "domestic industry" may be interpreted as referring to the rest of the producers.

16.2. In exceptional circumstances, the territory of a Member may, for the production in question, be divided into two or more competitive markets and the producers within each market may be regarded as a separate industry if (a) the producers within such market sell all or almost all of their production of the product in question in that market, and (b) the demand in that market is not to any substantial degree supplied by producers of the product in question located elsewhere in the territory. In such circumstances, injury may be found to exist even where a major portion of the total domestic industry is not injured, provided there is a concentration of subsidized imports into such an isolated market and provided further that the subsidized imports are causing injury to the producers of all or almost all of the production within such market.

16.3 When the domestic industry has been interpreted as referring to the producers in a certain area, i.e. a market as defined in paragraph 2, countervailing duties shall be levied only on the products in question consigned for final consumption to that area. When the constitutional law of the importing Member does not permit the levying of countervailing duties on such a basis, the importing Member may levy the countervailing duties without limitation only if (a) the exporters shall have been given an opportunity to cease exporting at subsidized prices to the area concerned or otherwise give assurances pursuant to Article 18, and adequate assurances in this regard have not been promptly given, and (b) such duties cannot be levied only on products of specific producers which supply the area in question.

16.4 Where two or more countries have reached under the provisions of paragraph 8(a) of Article XXIV of GATT 1994 such a level of integration that they have the characteristics of a single, unified market, the industry in the entire area of integration shall be taken to be the domestic industry referred to in paragraphs 1 and 2.

16.5 The provisions of paragraph 6 of Article 15 shall be applicable to this Article.

Article 17

Provisional Measures

17.1 Provisional measures may be applied only if:

(a) an investigation has been initiated in accordance with the provisions of Article 11, a public notice has been given to that effect and interested Members and interested parties have been given adequate opportunities to submit information and make comments;

(b) a preliminary affirmative determination has been made that a subsidy exists and that there is injury to a domestic industry caused by subsidized imports; and

(c) the authorities concerned judge such measures necessary to prevent injury being caused during the investigation.

17.2 Provisional measures may take the form of provisional countervailing duties guaranteed by cash deposits or bonds equal to the amount of the provisionally calculated amount of subsidization.

17.3 Provisional measures shall not be applied sooner than 60 days from the date of initiation of the investigation.

17.4 The application of provisional measures shall be limited to as short a period as possible, not exceeding four months.

17.5 The relevant provisions of Article 19 shall be followed in the application of provisional measures.

Article 18

Undertakings

18.1 Proceedings may49 be suspended or terminated without the imposition of provisional measures or countervailing duties upon receipt of satisfactory voluntary undertakings under which:

(a) the government of the exporting Member agrees to eliminate or limit the subsidy or take other measures concerning its effects; or

(b) the exporter agrees to revise its prices so that the investigating authorities are satisfied that the injurious effect of the subsidy is eliminated. Price increases under such undertakings shall not be higher than necessary to eliminate the amount of the subsidy. It is desirable that the price increases be less than the amount of the subsidy if such increases would be adequate to remove the injury to the domestic industry.

18.2 Undertakings shall not be sought or accepted unless the authorities of the importing Member have made a preliminary affirmative determination of subsidization and injury caused by such subsidization and, in case of undertakings from exporters, have obtained the consent of the exporting Member.

18.3 Undertakings offered need not be accepted if the authorities of the importing Member consider their acceptance impractical, for example if the number of actual or potential exporters is too great, or for other reasons, including reasons of general policy. Should the case arise and where practicable, the authorities shall provide to the exporter the reasons which have led them to consider acceptance of an undertaking as inappropriate, and shall, to the extent possible, give the exporter an opportunity to make comments thereon.

18.4 If an undertaking is accepted, the investigation of subsidization and injury shall nevertheless be completed if the exporting Member so desires or the importing Member so decides. In such a case, if a negative determination of subsidization or injury is made, the undertaking shall automatically lapse, except in cases where such a determination is due in large part to the existence of an undertaking. In such cases, the authorities concerned may require that an undertaking be maintained for a reasonable period consistent with the provisions of this Agreement. In the event that an affirmative determination of subsidization and injury is made, the undertaking shall continue consistent with its terms and the provisions of this Agreement.

18.5 Price undertakings may be suggested by the authorities of the importing Member, but no exporter shall be forced to enter into such undertakings. The fact that governments or exporters do not offer such undertakings, or do not accept an invitation to do so, shall in no way prejudice the consideration of the case. However, the authorities are free to determine that a threat of injury is more likely to be realized if the subsidized imports continue.

18.6 Authorities of an importing Member may require any government or exporter from whom an undertaking has been accepted to provide periodically information relevant to the fulfilment of such an undertaking, and to permit verification of pertinent data. In case of violation of an undertaking, the authorities of the importing Member may take, under this Agreement in conformity with its provisions, expeditious actions which may constitute immediate application of provisional measures using the best information available. In such cases, definitive duties may be levied in accordance with this Agreement on products entered for consumption not more than 90 days before the application of such provisional measures, except that any such retroactive assessment shall not apply to imports entered before the violation of the undertaking.

Article 19

Imposition and Collection of Countervailing Duties

19.1 If, after reasonable efforts have been made to complete consultations, a Member makes a final determination of the existence and amount of the subsidy and that, through the effects of the subsidy, the subsidized imports are causing injury, it may impose a countervailing duty in accordance with the provisions of this Article unless the subsidy or subsidies are withdrawn.

19.2 The decision whether or not to impose a countervailing duty in cases where all requirements for the imposition have been fulfilled, and the decision whether the amount of the countervailing duty to be imposed shall be the full amount of the subsidy or less, are decisions to be made by the authorities of the importing Member. It is desirable that the imposition should be permissive in the territory of all Members, that the duty should be less than the total amount of the subsidy if such lesser duty would be adequate to remove the injury to the domestic industry, and that procedures should be established which would allow the authorities concerned to take due account of representations made by domestic interested parties50 whose interests might be adversely affected by the imposition of a countervailing duty.

19.3 When a countervailing duty is imposed in respect of any product, such countervailing duty shall be levied, in the appropriate amounts in each case, on a non-discriminatory basis on imports of such product from all sources found to be subsidized and causing injury, except as to imports from those sources which have renounced any subsidies in question or from which undertakings under the terms of this Agreement have been accepted. Any exporter whose exports are subject to a definitive countervailing duty but who was not actually investigated for reasons other than a refusal to cooperate, shall be entitled to an expedited review in order that the investigating authorities promptly establish an individual countervailing duty rate for that exporter.

19.4 No countervailing duty shall be levied51 on any imported product in excess of the amount of the subsidy found to exist, calculated in terms of subsidization per unit of the subsidized and exported product.

Article 20

Retroactivity

20.1 Provisional measures and countervailing duties shall only be applied to products which enter for consumption after the time when the decision under paragraph 1 of Article 17 and paragraph 1 of Article 19, respectively, enters into force, subject to the exceptions set out in this Article.

20.2 Where a final determination of injury (but not of a threat thereof or of a material retardation of the establishment of an industry) is made or, in the case of a final determination of a threat of injury, where the effect of the subsidized imports would, in the absence of the provisional measures, have led to a determination of injury, countervailing duties may be levied retroactively for the period for which provisional measures, if any, have been applied.

20.3 If the definitive countervailing duty is higher than the amount guaranteed by the cash deposit or bond, the difference shall not be collected. If the definitive duty is less than the amount guaranteed by the cash deposit or bond, the excess amount shall be reimbursed or the bond released in an expeditious manner.

20.4 Except as provided in paragraph 2, where a determination of threat of injury or material retardation is made (but no injury has yet occurred) a definitive countervailing duty may be imposed only from the date of the determination of threat of injury or material retardation, and any cash deposit made during the period of the application of provisional measures shall be refunded and any bonds released in an expeditious manner.

20.5 Where a final determination is negative, any cash deposit made during the period of the application of provisional measures shall be refunded and any bonds released in an expeditious manner.

20.6 In critical circumstances where for the subsidized product in question the authorities find that injury which is difficult to repair is caused by massive imports in a relatively short period of a product benefiting from subsidies paid or bestowed inconsistently with the provisions of GATT 1994 and of this Agreement and where it is deemed necessary, in order to preclude the recurrence of such injury, to assess countervailing duties retroactively on those imports, the definitive countervailing duties may be assessed on imports which were entered for consumption not more than 90 days prior to the date of application of provisional measures.

Article 21

Duration and Review of Countervailing Duties and Undertakings

21.1 A countervailing duty shall remain in force only as long as and to the extent necessary to counteract subsidization which is causing injury.

21.2 The authorities shall review the need for the continued imposition of the duty, where warranted, on their own initiative or, provided that a reasonable period of time has elapsed since the imposition of the definitive countervailing duty, upon request by any interested party which submits positive information substantiating the need for a review. Interested parties shall have the right to request the authorities to examine whether the continued imposition of the duty is necessary to offset subsidization, whether the injury would be likely to continue or recur if the duty were removed or varied, or both. If, as a result of the review under this paragraph, the authorities determine that the countervailing duty is no longer warranted, it shall be terminated immediately.

21.3 Notwithstanding the provisions of paragraphs 1 and 2, any definitive countervailing duty shall be terminated on a date not later than five years from its imposition (or from the date of the most recent review under paragraph 2 if that review has covered both subsidization and injury, or under this paragraph), unless the authorities determine, in a review initiated before that date on their own initiative or upon a duly substantiated request made by or on behalf of the domestic industry within a reasonable period of time prior to that date, that the expiry of the duty would be likely to lead to continuation or recurrence of subsidization and injury.52 The duty may remain in force pending the outcome of such a review.

21.4 The provisions of Article 12 regarding evidence and procedure shall apply to any review carried out under this Article. Any such review shall be carried out expeditiously and shall normally be concluded within 12 months of the date of initiation of the review.

21.5 The provisions of this Article shall apply mutatis mutandis to undertakings accepted under Article 18.

Article 22

Public Notice and Explanation of Determinations

22.1 When the authorities are satisfied that there is sufficient evidence to justify the initiation of an investigation pursuant to Article 11, the Member or Members the products of which are subject to such investigation and other interested parties known to the investigating authorities to have an interest therein shall be notified and a public notice shall be given.

22.2 A public notice of the initiation of an investigation shall contain, or otherwise make available through a separate report53, adequate information on the following:

(i) the name of the exporting country or countries and the product involved;

(ii) the date of initiation of the investigation;

(iii) a description of the subsidy practice or practices to be investigated;

(iv) a summary of the factors on which the allegation of injury is based;

(v) the address to which representations by interested Members and interested parties should be directed; and

(vi) the time-limits allowed to interested Members and interested parties for making their views known.

22.3 Public notice shall be given of any preliminary or final determination, whether affirmative or negative, of any decision to accept an undertaking pursuant to Article 18, of the termination of such an undertaking, and of the termination of a definitive countervailing duty. Each such notice shall set forth, or otherwise make available through a separate report, in sufficient detail the findings and conclusions reached on all issues of fact and law considered material by the investigating authorities. All such notices and reports shall be forwarded to the Member or Members the products of which are subject to such determination or undertaking and to other interested parties known to have an interest therein.

22.4 A public notice of the imposition of provisional measures shall set forth, or otherwise make available through a separate report, sufficiently detailed explanations for the preliminary determinations on the existence of a subsidy and injury and shall refer to the matters of fact and law which have led to arguments being accepted or rejected. Such a notice or report shall, due regard being paid to the requirement for the protection of confidential information, contain in particular:

(i) the names of the suppliers or, when this is impracticable, the supplying countries involved;

(ii) a description of the product which is sufficient for customs purposes;

(iii) the amount of subsidy established and the basis on which the existence of a subsidy has been determined;

(iv) considerations relevant to the injury determination as set out in Article 15;

(v) the main reasons leading to the determination.

22.5 A public notice of conclusion or suspension of an investigation in the case of an affirmative determination providing for the imposition of a definitive duty or the acceptance of an undertaking shall contain, or otherwise make available through a separate report, all relevant information on the matters of fact and law and reasons which have led to the imposition of final measures or the acceptance of an undertaking, due regard being paid to the requirement for the protection of confidential information. In particular, the notice or report shall contain the information described in paragraph 4, as well as the reasons for the acceptance or rejection of relevant arguments or claims made by interested Members and by the exporters and importers.

22.6 A public notice of the termination or suspension of an investigation following the acceptance of an undertaking pursuant to Article 18 shall include, or otherwise make available through a separate report, the non-confidential part of this undertaking.

22.7 The provisions of this Article shall apply mutatis mutandis to the initiation and completion of reviews pursuant to Article 21 and to decisions under Article 20 to apply duties retroactively.

Article 23

Judicial Review

Each Member whose national legislation contains provisions on countervailing duty measures shall maintain judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures for the purpose, inter alia, of the prompt review of administrative actions relating to final determinations and reviews of determinations within the meaning of Article 21. Such tribunals or procedures shall be independent of the authorities responsible for the determination or review in question, and shall provide all interested parties who participated in the administrative proceeding and are directly and individually affected by the administrative actions with access to review.

Part VI: INSTITUTIONS

Article 24

Committee on Subsidies and Countervailing Measures and Subsidiary Bodies

24.1 There is hereby established a Committee on Subsidies and Countervailing Measures composed of representatives from each of the Members. The Committee shall elect its own Chairman and shall meet not less than twice a year and otherwise as envisaged by relevant provisions of this Agreement at the request of any Member. The Committee shall carry out responsibilities as assigned to it under this Agreement or by the Members and it shall afford Members the opportunity of consulting on any matter relating to the operation of the Agreement or the furtherance of its objectives. The WTO Secretariat shall act as the secretariat to the Committee.

24.2 The Committee may set up subsidiary bodies as appropriate.

24.3 The Committee shall establish a Permanent Group of Experts composed of five independent persons, highly qualified in the fields of subsidies and trade relations. The experts will be elected by the Committee and one of them will be replaced every year. The PGE may be requested to assist a panel, as provided for in paragraph 5 of Article 4. The Committee may also seek an advisory opinion on the existence and nature of any subsidy.

24.4 The PGE may be consulted by any Member and may give advisory opinions on the nature of any subsidy proposed to be introduced or currently maintained by that Member. Such advisory opinions will be confidential and may not be invoked in proceedings under Article 7.

24.5 In carrying out their functions, the Committee and any subsidiary bodies may consult with and seek information from any source they deem appropriate. However, before the Committee or a subsidiary body seeks such information from a source within the jurisdiction of a Member, it shall inform the Member involved.

Part VII: NOTIFICATION AND SURVEILLANCE

Article 25

Notifications

25.1 Members agree that, without prejudice to the provisions of paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994, their notifications of subsidies shall be submitted not later than 30 June of each year and shall conform to the provisions of paragraphs 2 through 6.

25.2 Members shall notify any subsidy as defined in paragraph 1 of Article 1, which is specific within the meaning of Article 2, granted or maintained within their territories.

25.3 The content of notifications should be sufficiently specific to enable other Members to evaluate the trade effects and to understand the operation of notified subsidy programmes. In this connection, and without prejudice to the contents and form of the questionnaire on subsidies54, Members shall ensure that their notifications contain the following information:

(i) form of a subsidy (i.e. grant, loan, tax concession, etc.);

(ii) subsidy per unit or, in cases where this is not possible, the total amount or the annual amount budgeted for that subsidy (indicating, if possible, the average subsidy per unit in the previous year);

(iii) policy objective and/or purpose of a subsidy;

(iv) duration of a subsidy and/or any other time-limits attached to it;

(v) statistical data permitting an assessment of the trade effects of a subsidy.

25.4 Where specific points in paragraph 3 have not been addressed in a notification, an explanation shall be provided in the notification itself.

25.5 If subsidies are granted to specific products or sectors, the notifications should be organized by product or sector.

25.6 Members which consider that there are no measures in their territories requiring notification under paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994 and this Agreement shall so inform the Secretariat in writing.

25.7 Members recognize that notification of a measure does not prejudge either its legal status under GATT 1994 and this Agreement, the effects under this Agreement, or the nature of the measure itself.

25.8 Any Member may, at any time, make a written request for information on the nature and extent of any subsidy granted or maintained by another Member (including any subsidy referred to in Part IV), or for an explanation of the reasons for which a specific measure has been considered as not subject to the requirement of notification.

25.9 Members so requested shall provide such information as quickly as possible and in a comprehensive manner, and shall be ready, upon request, to provide additional information to the requesting Member. In particular, they shall provide sufficient details to enable the other Member to assess their compliance with the terms of this Agreement. Any Member which considers that such information has not been provided may bring the matter to the attention of the Committee.

25.10 Any Member which considers that any measure of another Member having the effects of a subsidy has not been notified in accordance with the provisions of paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994 and this Article may bring the matter to the attention of such other Member. If the alleged subsidy is not thereafter notified promptly, such Member may itself bring the alleged subsidy in question to the notice of the Committee.

25.11 Members shall report without delay to the Committee all preliminary or final actions taken with respect to countervailing duties. Such reports shall be available in the Secretariat for inspection by other Members. Members shall also submit, on a semi-annual basis, reports on any countervailing duty actions taken within the preceding six months. The semi-annual reports shall be submitted on an agreed standard form.

25.12 Each Member shall notify the Committee (a) which of its authorities are competent to initiate and conduct investigations referred to in Article 11 and (b) its domestic procedures governing the initiation and conduct of such investigations.

Article 26

Surveillance

26.1 The Committee shall examine new and full notifications submitted under paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994 and paragraph 1 of Article 25 of this Agreement at special sessions held every third year. Notifications submitted in the intervening years (updating notifications) shall be examined at each regular meeting of the Committee.

26.2 The Committee shall examine reports submitted under paragraph 11 of Article 25 at each regular meeting of the Committee.

Part VIII: DEVELOPING COUNTRY MEMBERS

Article 27

Special and Differential Treatment of Developing Country Members

27.1 Members recognize that subsidies may play an important role in economic development programmes of developing country Members.

27.2 The prohibition of paragraph 1(a) of Article 3 shall not apply to:

(a) developing country Members referred to in Annex VII.

(b) other developing country Members for a period of eight years from the date of entry into force of the WTO Agreement, subject to compliance with the provisions in paragraph 4.

27.3 The prohibition of paragraph 1(b) of Article 3 shall not apply to developing country Members for a period of five years, and shall not apply to least-developed country Members for a period of eight years, from the date of entry into force of the WTO Agreement.

27.4 Any developing country Member referred to in paragraph 2(b) shall phase out its export subsidies within the eight-year period, preferably in a progressive manner. However, a developing country Member shall not increase the level of its export subsidies55, and shall eliminate them within a period shorter than that provided for in this paragraph when the use of such export subsidies is inconsistent with its development needs. If a developing country Member deems it necessary to apply such subsidies beyond the eight-year period, it shall not later than one year before the expiry of this period enter into consultation with the Committee, which will determine whether an extension of this period is justified, after examining all the relevant economic, financial and development needs of the developing country Member in question. If the Committee determines that the extension is justified, the developing country Member concerned shall hold annual consultations with the Committee to determine the necessity of maintaining the subsidies. If no such determination is made by the Committee, the developing country Member shall phase out the remaining export subsidies within two years from the end of the last authorized period.

27.5 A developing country Member which has reached export competitiveness in any given product shall phase out its export subsidies for such product(s) over a period of two years. However, for a developing country Member which is referred to in Annex VII and which has reached export competitiveness in one or more products, export subsidies on such products shall be gradually phased out over a period of eight years.

27.6 Export competitiveness in a product exists if a developing country Member's exports of that product have reached a share of at least 3.25 per cent in world trade of that product for two consecutive calendar years. Export competitiveness shall exist either (a) on the basis of notification by the developing country Member having reached export competitiveness, or (b) on the basis of a computation undertaken by the Secretariat at the request of any Member. For the purpose of this paragraph, a product is defined as a section heading of the Harmonized System Nomenclature. The Committee shall review the operation of this provision five years from the date of the entry into force of the WTO Agreement.

27.7 The provisions of Article 4 shall not apply to a developing country Member in the case of export subsidies which are in conformity with the provisions of paragraphs 2 through 5. The relevant provisions in such a case shall be those of Article 7.

27.8 There shall be no presumption in terms of paragraph 1 of Article 6 that a subsidy granted by a developing country Member results in serious prejudice, as defined in this Agreement. Such serious prejudice, where applicable under the terms of paragraph 9, shall be demonstrated by positive evidence, in accordance with the provisions of paragraphs 3 through 8 of Article 6.

27.9 Regarding actionable subsidies granted or maintained by a developing country Member other than those referred to in paragraph 1 of Article 6, action may not be authorized or taken under Article 7 unless nullification or impairment of tariff concessions or other obligations under GATT 1994 is found to exist as a result of such a subsidy, in such a way as to displace or impede imports of a like product of another Member into the market of the subsidizing developing country Member or unless injury to a domestic industry in the market of an importing Member occurs.

27.10 Any countervailing duty investigation of a product originating in a developing country Member shall be terminated as soon as the authorities concerned determine that:

(a) the overall level of subsidies granted upon the product in question does not exceed 2 per cent of its value calculated on a per unit basis; or

(b) the volume of the subsidized imports represents less than 4 per cent of the total imports of the like product in the importing Member, unless imports from developing country Members whose individual shares of total imports represent less than 4 per cent collectively account for more than 9 per cent of the total imports of the like product in the importing Member.

27.11 For those developing country Members within the scope of paragraph 2(b) which have eliminated export subsidies prior to the expiry of the period of eight years from the date of entry into force of the WTO Agreement, and for those developing country Members referred to in Annex VII, the number in paragraph 10(a) shall be 3 per cent rather than 2 per cent. This provision shall apply from the date that the elimination of export subsidies is notified to the Committee, and for so long as export subsidies are not granted by the notifying developing country Member. This provision shall expire eight years from the date of entry into force of the WTO Agreement.

27.12 The provisions of paragraphs 10 and 11 shall govern any determination of de minimis under paragraph 3 of Article 15.

27.13 The provisions of Part III shall not apply to direct forgiveness of debts, subsidies to cover social costs, in whatever form, including relinquishment of government revenue and other transfer of liabilities when such subsidies are granted within and directly linked to a privatization programme of a developing country Member, provided that both such programme and the subsidies involved are granted for a limited period and notified to the Committee and that the programme results in eventual privatization of the enterprise concerned.

27.14 The Committee shall, upon request by an interested Member, undertake a review of a specific export subsidy practice of a developing country Member to examine whether the practice is in conformity with its development needs.

27.15 The Committee shall, upon request by an interested developing country Member, undertake a review of a specific countervailing measure to examine whether it is consistent with the provisions of paragraphs 10 and 11 as applicable to the developing country Member in question.

Part IX: TRANSITIONAL ARRANGEMENTS

Article 28

Existing Programmes

28.1 Subsidy programmes which have been established within the territory of any Member before the date on which such a Member signed the WTO Agreement and which are inconsistent with the provisions of this Agreement shall be:

(a) notified to the Committee not later than 90 days after the date of entry into force of the WTO Agreement for such Member; and

(b) brought into conformity with the provisions of this Agreement within three years of the date of entry into force of the WTO Agreement for such Member and until then shall not be subject to Part II.

28.2 No Member shall extend the scope of any such programme, nor shall such a programme be renewed upon its expiry.

Article 29

Transformation into a Market Economy

29.1 Members in the process of transformation from a centrally-planned into a market, free-enterprise economy may apply programmes and measures necessary for such a transformation.

29.2 For such Members, subsidy programmes falling within the scope of Article 3, and notified according to paragraph 3, shall be phased out or brought into conformity with Article 3 within a period of seven years from the date of entry into force of the WTO Agreement. In such a case, Article 4 shall not apply. In addition during the same period:

(a) subsidy programmes falling within the scope of paragraph 1(d) of Article 6 shall not be actionable under Article 7;

(b) with respect to other actionable subsidies, the provisions of paragraph 9 of Article 27 shall apply.

29.3 Subsidy programmes falling within the scope of Article 3 shall be notified to the Committee by the earliest practicable date after the date of entry into force of the WTO Agreement. Further notifications of such subsidies may be made up to two years after the date of entry into force of the WTO Agreement.

29.4 In exceptional circumstances Members referred to in paragraph 1 may be given departures from their notified programmes and measures and their time-frame by the Committee if such departures are deemed necessary for the process of transformation.

Part X: DISPUTE SETTLEMENT

Article 30

The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply to consultations and the settlement of disputes under this Agreement, except as otherwise specifically provided herein.

Part XI: FINAL PROVISIONS

Article 31

Provisional Application

The provisions of paragraph 1 of Article 6 and the provisions of Article 8 and Article 9 shall apply for a period of five years, beginning with the date of entry into force of the WTO Agreement. Not later than 180 days before the end of this period, the Committee shall review the operation of those provisions, with a view to determining whether to extend their application, either as presently drafted or in a modified form, for a further period.

Article 32

Other Final Provisions

32.1 No specific action against a subsidy of another Member can be taken except in accordance with the provisions of GATT 1994, as interpreted by this Agreement.56

32.2 Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

32.3 Subject to paragraph 4, the provisions of this Agreement shall apply to investigations, and reviews of existing measures, initiated pursuant to applications which have been made on or after the date of entry into force for a Member of the WTO Agreement.

32.4 For the purposes of paragraph 3 of Article 21, existing countervailing measures shall be deemed to be imposed on a date not later than the date of entry into force for a Member of the WTO Agreement, except in cases in which the domestic legislation of a Member in force at that date already included a clause of the type provided for in that paragraph.

32.5 Each Member shall take all necessary steps, of a general or particular character, to ensure, not later than the date of entry into force of the WTO Agreement for it, the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with the provisions of this Agreement as they may apply to the Member in question.

32.6 Each Member shall inform the Committee of any changes in its laws and regulations relevant to this Agreement and in the administration of such laws and regulations.

32.7 The Committee shall review annually the implementation and operation of this Agreement, taking into account the objectives thereof. The Committee shall inform annually the Council for Trade in Goods of developments during the period covered by such reviews.

32.8 The Annexes to this Agreement constitute an integral part thereof.

Annex I

Illustrative List Of Export Subsidies

(a) The provision by governments of direct subsidies to a firm or an industry contingent upon export performance.

(b) Currency retention schemes or any similar practices which involve a bonus on exports.

(c) Internal transport and freight charges on export shipments, provided or mandated by governments, on terms more favourable than for domestic shipments.

(d) The provision by governments or their agencies either directly or indirectly through government-mandated schemes, of imported or domestic products or services for use in the production of exported goods, on terms or conditions more favourable than for provision of like or directly competitive products or services for use in the production of goods for domestic consumption, if (in the case of products) such terms or conditions are more favourable than those commercially available57 on world markets to their exporters.

(e) The full or partial exemption remission, or deferral specifically related to exports, of direct taxes58 or social welfare charges paid or payable by industrial or commercial enterprises.59

(f) The allowance of special deductions directly related to exports or export performance, over and above those granted in respect to production for domestic consumption, in the calculation of the base on which direct taxes are charged.

(g) The exemption or remission, in respect of the production and distribution of exported products, of indirect taxes58 in excess of those levied in respect of the production and distribution of like products when sold for domestic consumption.

(h) The exemption, remission or deferral of prior-stage cumulative indirect taxes58 on goods or services used in the production of exported products in excess of the exemption, remission or deferral of like prior-stage cumulative indirect taxes on goods or services used in the production of like products when sold for domestic consumption; provided, however, that prior-stage cumulative indirect taxes may be exempted, remitted or deferred on exported products even when not exempted, remitted or deferred on like products when sold for domestic consumption, if the prior-stage cumulative indirect taxes are levied on inputs that are consumed in the production of the exported product (making normal allowance for waste).60 This item shall be interpreted in accordance with the guidelines on consumption of inputs in the production process contained in Annex II.

(i) The remission or drawback of import charges58 in excess of those levied on imported inputs that are consumed in the production of the exported product (making normal allowance for waste); provided, however, that in particular cases a firm may use a quantity of home market inputs equal to, and having the same quality and characteristics as, the imported inputs as a substitute for them in order to benefit from this provision if the import and the corresponding export operations both occur within a reasonable time period, not to exceed two years. This item shall be interpreted in accordance with the guidelines on consumption of inputs in the production process contained in Annex II and the guidelines in the determination of substitution drawback systems as export subsidies contained in Annex III.

(j) The provision by governments (or special institutions controlled by governments) of export credit guarantee or insurance programmes, of insurance or guarantee programmes against increases in the cost of exported products or of exchange risk programmes, at premium rates which are inadequate to cover the long-term operating costs and losses of the programmes.

(k) The grant by governments (or special institutions controlled by and/or acting under the authority of governments) of export credits at rates below those which they actually have to pay for the funds so employed (or would have to pay if they borrowed on international capital markets in order to obtain funds of the same maturity and other credit terms and denominated in the same currency as the export credit), or the payment by them of all or part of the costs incurred by exporters or financial institutions in obtaining credits, in so far as they are used to secure a material advantage in the field of export credit terms.

Provided, however, that if a Member is a party to an international undertaking on official export credits to which at least twelve original Members to this Agreement are parties as of 1 January 1979 (or a successor undertaking which has been adopted by those original Members), or if in practice a Member applies the interest rates provisions of the relevant undertaking, an export credit practice which is in conformity with those provisions shall not be considered an export subsidy prohibited by this Agreement.

(l) Any other charge on the public account constituting an export subsidy in the sense of Article XVI of GATT 1994.

Annex II

Guidelines On Consumption Of Inputs In The Production Process 61

I

1. Indirect tax rebate schemes can allow for exemption, remission or deferral of prior-stage cumulative indirect taxes levied on inputs that are consumed in the production of the exported product (making normal allowance for waste). Similarly, drawback schemes can allow for the remission or drawback of import charges levied on inputs that are consumed in the production of the exported product (making normal allowance for waste).

2. The Illustrative List of Export Subsidies in Annex I of this Agreement makes reference to the term "inputs that are consumed in the production of the exported product" in paragraphs (h) and (i). Pursuant to paragraph (h), indirect tax rebate schemes can constitute an export subsidy to the extent that they result in exemption, remission or deferral of prior-stage cumulative indirect taxes in excess of the amount of such taxes actually levied on inputs that are consumed in the production of the exported product. Pursuant to paragraph (i), drawback schemes can constitute an export subsidy to the extent that they result in a remission or drawback of import charges in excess of those actually levied on inputs that are consumed in the production of the exported product. Both paragraphs stipulate that normal allowance for waste must be made in findings regarding consumption of inputs in the production of the exported product. Paragraph (i) also provides for substitution, where appropriate.

II

In examining whether inputs are consumed in the production of the exported product, as part of a countervailing duty investigation pursuant to this Agreement, investigating authorities should proceed on the following basis:

1. Where it is alleged that an indirect tax rebate scheme, or a drawback scheme, conveys a subsidy by reason of over-rebate or excess drawback of indirect taxes or import charges on inputs consumed in the production of the exported product, the investigating authorities should first determine whether the government of the exporting Member has in place and applies a system or procedure to confirm which inputs are consumed in the production of the exported product and in what amounts. Where such a system or procedure is determined to be applied, the investigating authorities should then examine the system or procedure to see whether it is reasonable, effective for the purpose intended, and based on generally accepted commercial practices in the country of export. The investigating authorities may deem it necessary to carry out, in accordance with paragraph 6 of Article 12, certain practical tests in order to verify information or to satisfy themselves that the system or procedure is being effectively applied.

2. Where there is no such system or procedure, where it is not reasonable, or where it is instituted and considered reasonable but is found not to be applied or not to be applied effectively, a further examination by the exporting Member based on the actual inputs involved would need to be carried out in the context of determining whether an excess payment occurred. If the investigating authorities deemed it necessary, a further examination would be carried out in accordance with paragraph 1.

3. Investigating authorities should treat inputs as physically incorporated if such inputs are used in the production process and are physically present in the product exported. The Members note that an input need not be present in the final product in the same form in which it entered the production process.

4. In determining the amount of a particular input that is consumed in the production of the exported product, a "normal allowance for waste" should be taken into account, and such waste should be treated as consumed in the production of the exported product. The term "waste" refers to that portion of a given input which does not serve an independent function in the production process, is not consumed in the production of the exported product (for reasons such as inefficiencies) and is not recovered, used or sold by the same manufacturer.

5. The investigating authority's determination of whether the claimed allowance for waste is "normal" should take into account the production process, the average experience of the industry in the country of export, and other technical factors, as appropriate. The investigating authority should bear in mind that an important question is whether the authorities in the exporting Member have reasonably calculated the amount of waste, when such an amount is intended to be included in the tax or duty rebate or remission.

Annex III

Guidelines In The Determination Of Substitution Drawback Systems As Export Subsidies

I

Drawback systems can allow for the refund or drawback of import charges on inputs which are consumed in the production process of another product and where the export of this latter product contains domestic inputs having the same quality and characteristics as those substituted for the imported inputs. Pursuant to paragraph (i) of the Illustrative List of Export Subsidies in Annex I, substitution drawback systems can constitute an export subsidy to the extent that they result in an excess drawback of the import charges levied initially on the imported inputs for which drawback is being claimed.

II

In examining any substitution drawback system as part of a countervailing duty investigation pursuant to this Agreement, investigating authorities should proceed on the following basis:

1. Paragraph (i) of the Illustrative List stipulates that home market inputs may be substituted for imported inputs in the production of a product for export provided such inputs are equal in quantity to, and have the same quality and characteristics as, the imported inputs being substituted. The existence of a verification system or procedure is important because it enables the government of the exporting Member to ensure and demonstrate that the quantity of inputs for which drawback is claimed does not exceed the quantity of similar products exported, in whatever form, and that there is not drawback of import charges in excess of those originally levied on the imported inputs in question.

2. Where it is alleged that a substitution drawback system conveys a subsidy, the investigating authorities should first proceed to determine whether the government of the exporting Member has in place and applies a verification system or procedure. Where such a system or procedure is determined to be applied, the investigating authorities should then examine the verification procedures to see whether they are reasonable, effective for the purpose intended, and based on generally accepted commercial practices in the country of export. To the extent that the procedures are determined to meet this test and are effectively applied, no subsidy should be presumed to exist. It may be deemed necessary by the investigating authorities to carry out, in accordance with paragraph 6 of Article 12, certain practical tests in order to verify information or to satisfy themselves that the verification procedures are being effectively applied.

3. Where there are no verification procedures, where they are not reasonable, or where such procedures are instituted and considered reasonable but are found not to be actually applied or not applied effectively, there may be a subsidy. In such cases a further examination by the exporting Member based on the actual transactions involved would need to be carried out to determine whether an excess payment occurred. If the investigating authorities deemed it necessary, a further examination would be carried out in accordance with paragraph 2.

4. The existence of a substitution drawback provision under which exporters are allowed to select particular import shipments on which drawback is claimed should not of itself be considered to convey a subsidy.

5. An excess drawback of import charges in the sense of paragraph (i) would be deemed to exist where governments paid interest on any monies refunded under their drawback schemes, to the extent of the interest actually paid or payable.

Annex IV

Calculation Of The Total Ad Valorem Subsidization (Paragraph 1(a) Of Article 6) 62

1. Any calculation of the amount of a subsidy for the purpose of paragraph 1(a) of Article 6 shall be done in terms of the cost to the granting government.

2. Except as provided in paragraphs 3 through 5, in determining whether the overall rate of subsidization exceeds 5 per cent of the value of the product, the value of the product shall be calculated as the total value of the recipient firm's63 sales in the most recent 12-month period, for which sales data is available, preceding the period in which the subsidy is granted.64

3. Where the subsidy is tied to the production or sale of a given product, the value of the product shall be calculated as the total value of the recipient firm's sales of that product in the most recent 12-month period, for which sales data is available, preceding the period in which the subsidy is granted.

4. Where the recipient firm is in a start-up situation, serious prejudice shall be deemed to exist if the overall rate of subsidization exceeds 15 per cent of the total funds invested. For purposes of this paragraph, a start-up period will not extend beyond the first year of production.65

5. Where the recipient firm is located in an inflationary economy country, the value of the product shall be calculated as the recipient firm's total sales (or sales of the relevant product, if the subsidy is tied) in the preceding calendar year indexed by the rate of inflation experienced in the 12 months preceding the month in which the subsidy is to be given.

6. In determining the overall rate of subsidization in a given year, subsidies given under different programmes and by different authorities in the territory of a Member shall be aggregated.

7. Subsidies granted prior to the date of entry into force of the WTO Agreement, the benefits of which are allocated to future production, shall be included in the overall rate of subsidization.

8. Subsidies which are non-actionable under relevant provisions of this Agreement shall not be included in the calculation of the amount of a subsidy for the purpose of paragraph 1(a) of Article 6.

Annex V

Procedures For Developing Information Concerning Serious Prejudice

1. Every Member shall cooperate in the development of evidence to be examined by a panel in procedures under paragraphs 4 through 6 of Article 7. The parties to the dispute and any third-country Member concerned shall notify to the DSB, as soon as the provisions of paragraph 4 of Article 7 have been invoked, the organization responsible for administration of this provision within its territory and the procedures to be used to comply with requests for information.

2. In cases where matters are referred to the DSB under paragraph 4 of Article 7, the DSB shall, upon request, initiate the procedure to obtain such information from the government of the subsidizing Member as necessary to establish the existence and amount of subsidization, the value of total sales of the subsidized firms, as well as information necessary to analyze the adverse effects caused by the subsidized product.66 This process may include, where appropriate, presentation of questions to the government of the subsidizing Member and of the complaining Member to collect information, as well as to clarify and obtain elaboration of information available to the parties to a dispute through the notification procedures set forth in Part VII.67

3. In the case of effects in third-country markets, a party to a dispute may collect information, including through the use of questions to the government of the third-country Member, necessary to analyze adverse effects, which is not otherwise reasonably available from the complaining Member or the subsidizing Member. This requirement should be administered in such a way as not to impose an unreasonable burden on the third-country Member. In particular, such a Member is not expected to make a market or price analysis specially for that purpose. The information to be supplied is that which is already available or can be readily obtained by this Member (e.g. most recent statistics which have already been gathered by relevant statistical services but which have not yet been published, customs data concerning imports and declared values of the products concerned, etc.). However, if a party to a dispute undertakes a detailed market analysis at its own expense, the task of the person or firm conducting such an analysis shall be facilitated by the authorities of the third-country Member and such a person or firm shall be given access to all information which is not normally maintained confidential by the government.

4. The DSB shall designate a representative to serve the function of facilitating the information-gathering process. The sole purpose of the representative shall be to ensure the timely development of the information necessary to facilitate expeditious subsequent multilateral review of the dispute. In particular, the representative may suggest ways to most efficiently solicit necessary information as well as encourage the cooperation of the parties.

5. The information-gathering process outlined in paragraphs 2 through 4 shall be completed within 60 days of the date on which the matter has been referred to the DSB under paragraph 4 of Article 7. The information obtained during this process shall be submitted to the panel established by the DSB in accordance with the provisions of Part X. This information should include, inter alia , data concerning the amount of the subsidy in question (and, where appropriate, the value of total sales of the subsidized firms), prices of the subsidized product, prices of the non-subsidized product, prices of other suppliers to the market, changes in the supply of the subsidized product to the market in question and changes in market shares. It should also include rebuttal evidence, as well as such supplemental information as the panel deems relevant in the course of reaching its conclusions.

6. If the subsidizing and/or third-country Member fail to cooperate in the information-gathering process, the complaining Member will present its case of serious prejudice, based on evidence available to it, together with facts and circumstances of the non-cooperation of the subsidizing and/or third-country Member. Where information is unavailable due to non-cooperation by the subsidizing and/or third-country Member, the panel may complete the record as necessary relying on best information otherwise available.

7. In making its determination, the panel should draw adverse inferences from instances of non-cooperation by any party involved in the information-gathering process.

8. In making a determination to use either best information available or adverse inferences, the panel shall consider the advice of the DSB representative nominated under paragraph 4 as to the reasonableness of any requests for information and the efforts made by parties to comply with these requests in a cooperative and timely manner.

9. Nothing in the information-gathering process shall limit the ability of the panel to seek such additional information it deems essential to a proper resolution to the dispute, and which was not adequately sought or developed during that process. However, ordinarily the panel should not request additional information to complete the record where the information would support a particular party's position and the absence of that information in the record is the result of unreasonable non-cooperation by that party in the information-gathering process.

Annex VI

Procedures For On-The-Spot Investigations Pursuant To Paragraph 6 Of Article 12

1. Upon initiation of an investigation, the authorities of the exporting Member and the firms known to be concerned should be informed of the intention to carry out on-the-spot investigations.

2. If in exceptional circumstances it is intended to include non-governmental experts in the investigating team, the firms and the authorities of the exporting Member should be so informed. Such non-governmental experts should be subject to effective sanctions for breach of confidentiality requirements.

3. It should be standard practice to obtain explicit agreement of the firms concerned in the exporting Member before the visit is finally scheduled.

4. As soon as the agreement of the firms concerned has been obtained, the investigating authorities should notify the authorities of the exporting Member of the names and addresses of the firms to be visited and the dates agreed.

5. Sufficient advance notice should be given to the firms in question before the visit is made.

6. Visits to explain the questionnaire should only be made at the request of an exporting firm. In case of such a request the investigating authorities may place themselves at the disposal of the firm; such a visit may only be made if (a) the authorities of the importing Member notify the representatives of the government of the Member in question and (b) the latter do not object to the visit.

7. As the main purpose of the on-the-spot investigation is to verify information provided or to obtain further details, it should be carried out after the response to the questionnaire has been received unless the firm agrees to the contrary and the government of the exporting Member is informed by the investigating authorities of the anticipated visit and does not object to it; further, it should be standard practice prior to the visit to advise the firms concerned of the general nature of the information to be verified and of any further information which needs to be provided, though this should not preclude requests to be made on the spot for further details to be provided in the light of information obtained.

8. Enquiries or questions put by the authorities or firms of the exporting Members and essential to a successful on-the-spot investigation should, whenever possible, be answered before the visit is made.

Annex VII

Developing Country Members Refferred To In Paragraph 2(a) Of Article 27

The developing country Members not subject to the provisions of paragraph 1(a) of Article 3 under the terms of paragraph 2(a) of Article 27 are:

(a) Least-developed countries designated as such by the United Nations which are Members of the WTO.

(b) Each of the following developing countries which are Members of the WTO shall be subject to the provisions which are applicable to other developing country Members according to paragraph 2(b) of Article 27 when GNP per capita has reached $1,000 per annum68: Bolivia, Cameroon, Congo, Cųte d'Ivoire, Dominican Republic, Egypt, Ghana, Guatemala, Guyana, India, Indonesia, Kenya, Morocco, Nicaragua, Nigeria, Pakistan, Philippines, Senegal, Sri Lanka and Zimbabwe.

___________________________________

1 In accordance with the provisions of Article XVI of GATT 1994 (Note to Article XVI) and the provisions of Annexes I through III of this Agreement, the exemption of an exported product from duties or taxes borne by the like product when destined for domestic consumption, or the remission of such duties or taxes in amounts not in excess of those which have accrued, shall not be deemed to be a subsidy.

2 Objective criteria or conditions, as used herein, mean criteria or conditions which are neutral, which do not favour certain enterprises over others, and which are economic in nature and horizontal in application, such as number of employees or size of enterprise.

3 In this regard, in particular, information on the frequency with which applications for a subsidy are refused or approved and the reasons for such decisions shall be considered.

4 This standard is met when the facts demonstrate that the granting of a subsidy, without having been made legally contingent upon export performance, is in fact tied to actual or anticipated exportation or export earnings. The mere fact that a subsidy is granted to enterprises which export shall not for that reason alone be considered to be an export subsidy within the meaning of this provision.

5 Measures referred to in Annex I as not constituting export subsidies shall not be prohibited under this or any other provision of this Agreement.

6 Any time periods mentioned in this Article may be extended by mutual agreement.

7 As established in Article 24.

8 If a meeting of the DSB is not scheduled during this period, such a meeting shall be held for this purpose.

9 This expression is not meant to allow countermeasures that are disproportionate in light of the fact that the subsidies dealt with under these provisions are prohibited.

10 This expression is not meant to allow countermeasures that are disproportionate in light of the fact that the subsidies dealt with under these provisions are prohibited.

11 The term "injury to the domestic industry" is used here in the same sense as it is used in Part V.

12 The term "nullification or impairment" is used in this Agreement in the same sense as it is used in the relevant provisions of GATT 1994, and the existence of such nullification or impairment shall be established in accordance with the practice of application of these provisions.

13 The term "serious prejudice to the interests of another Member" is used in this Agreement in the same sense as it is used in paragraph 1 of Article XVI of GATT 1994, and includes threat of serious prejudice.

14 The total ad valorem subsidization shall be calculated in accordance with the provisions of Annex IV.

15 Since it is anticipated that civil aircraft will be subject to specific multilateral rules, the threshold in this subparagraph does not apply to civil aircraft.

16 Members recognize that where royalty-based financing for a civil aircraft programme is not being fully repaid due to the level of actual sales falling below the level of forecast sales, this does not in itself constitute serious prejudice for the purposes of this subparagraph.

17 Unless other multilaterally agreed specific rules apply to the trade in the product or commodity in question.

18 The fact that certain circumstances are referred to in this paragraph does not, in itself, confer upon them any legal status in terms of either GATT 1994 or this Agreement. These circumstances must not be isolated, sporadic or otherwise insignificant.

19 In the event that the request relates to a subsidy deemed to result in serious prejudice in terms of paragraph 1 of Article 6, the available evidence of serious prejudice may be limited to the available evidence as to whether the conditions of paragraph 1 of Article 6 have been met or not.

20 Any time periods mentioned in this Article may be extended by mutual agreement.

21 If a meeting of the DSB is not scheduled during this period, such a meeting shall be held for this purpose.

22 If a meeting of the DSB is not scheduled during this period, such a meeting shall be held for this purpose.

23 It is recognized that government assistance for various purposes is widely provided by Members and that the mere fact that such assistance may not qualify for non-actionable treatment under the provisions of this Article does not in itself restrict the ability of Members to provide such assistance.

24 Since it is anticipated that civil aircraft will be subject to specific multilateral rules, the provisions of this subparagraph do not apply to that product.

25 Not later than 18 months after the date of entry into force of the WTO Agreement, the Committee on Subsidies and Countervailing Measures provided for in Article 24 (referred to in this Agreement as "the Committee") shall review the operation of the provisions of subparagraph 2(a) with a view to making all necessary modifications to improve the operation of these provisions. In its consideration of possible modifications, the Committee shall carefully review the definitions of the categories set forth in this subparagraph in the light of the experience of Members in the operation of research programmes and the work in other relevant international institutions.

26 The provisions of this Agreement do not apply to fundamental research activities independently conducted by higher education or research establishments. The term "fundamental research" means an enlargement of general scientific and technical knowledge not linked to industrial or commercial objectives.

27 The allowable levels of non-actionable assistance referred to in this subparagraph shall be established by reference to the total eligible costs incurred over the duration of an individual project.

28 The term "industrial research" means planned search or critical investigation aimed at discovery of new knowledge, with the objective that such knowledge may be useful in developing new products, processes or services, or in bringing about a significant improvement to existing products, processes or services.

29 The term "pre-competitive development activity" means the translation of industrial research findings into a plan, blueprint or design for new, modified or improved products, processes or services whether intended for sale or use, including the creation of a first prototype which would not be capable of commercial use. It may further include the conceptual formulation and design of products, processes or services alternatives and initial demonstration or pilot projects, provided that these same projects cannot be converted or used for industrial application or commercial exploitation. It does not include routine or periodic alterations to existing products, production lines, manufacturing processes, services, and other on-going operations even though those alterations may represent improvements.

30 In the case of programmes which span industrial research and pre-competitive development activity, the allowable level of non-actionable assistance shall not exceed the simple average of the allowable levels of non-actionable assistance applicable to the above two categories, calculated on the basis of all eligible costs as set forth in items (i) to (v) of this subparagraph.

31 A "general framework of regional development" means that regional subsidy programmes are part of an internally consistent and generally applicable regional development policy and that regional development subsidies are not granted in isolated geographical points having no, or virtually no, influence on the development of a region.

32 "Neutral and objective criteria" means criteria which do not favour certain regions beyond what is appropriate for the elimination or reduction of regional disparities within the framework of the regional development policy. In this regard, regional subsidy programmes shall include ceilings on the amount of assistance which can be granted to each subsidized project. Such ceilings must be differentiated according to the different levels of development of assisted regions and must be expressed in terms of investment costs or cost of job creation. Within such ceilings, the distribution of assistance shall be sufficiently broad and even to avoid the predominant use of a subsidy by, or the granting of disproportionately large amounts of subsidy to, certain enterprises as provided for in Article 2.

33 The term "existing facilities" means facilities which have been in operation for at least two years at the time when new environmental requirements are imposed.

34 It is recognized that nothing in this notification provision requires the provision of confidential information, including confidential business information.

35 The provisions of Part II or III may be invoked in parallel with the provisions of Part V; however, with regard to the effects of a particular subsidy in the domestic market of the importing Member, only one form of relief (either a countervailing duty, if the requirements of Part V are met, or a countermeasure under Articles 4 or 7) shall be available. The provisions of Parts III and V shall not be invoked regarding measures considered non-actionable in accordance with the provisions of Part IV. However, measures referred to in paragraph 1(a) of Article 8 may be investigated in order to determine whether or not they are specific within the meaning of Article 2. In addition, in the case of a subsidy referred to in paragraph 2 of Article 8 conferred pursuant to a programme which has not been notified in accordance with paragraph 3 of Article 8, the provisions of Part III or V may be invoked, but such subsidy shall be treated as non-actionable if it is found to conform to the standards set forth in paragraph 2 of Article 8.

36 The term "countervailing duty" shall be understood to mean a special duty levied for the purpose of offsetting any subsidy bestowed directly or indirectly upon the manufacture, production or export of any merchandise, as provided for in paragraph 3 of Article VI of GATT 1994.

37 The term "initiated" as used hereinafter means procedural action by which a Member formally commences an investigation as provided in Article 11.

38 In the case of fragmented industries involving an exceptionally large number of producers, authorities may determine support and opposition by using statistically valid sampling techniques.

39 Members are aware that in the territory of certain Members employees of domestic producers of the like product or representatives of those employees may make or support an application for an investigation under paragraph 1.

40 As a general rule, the time-limit for exporters shall be counted from the date of receipt of the questionnaire, which for this purpose shall be deemed to have been received one week from the date on which it was sent to the respondent or transmitted to the appropriate diplomatic representatives of the exporting Member or, in the case of a separate customs territory Member of the WTO, an official representative of the exporting territory.

41 It being understood that where the number of exporters involved is particularly high, the full text of the application should instead be provided only to the authorities of the exporting Member or to the relevant trade association who then should forward copies to the exporters concerned.

42 Members are aware that in the territory of certain Members disclosure pursuant to a narrowly-drawn protective order may be required.

43 Members agree that requests for confidentiality should not be arbitrarily rejected. Members further agree that the investigating authority may request the waiving of confidentiality only regarding information relevant to the proceedings.

44 It is particularly important, in accordance with the provisions of this paragraph, that no affirmative determination whether preliminary or final be made without reasonable opportunity for consultations having been given. Such consultations may establish the basis for proceeding under the provisions of Part II, III or X.

45 Under this Agreement the term "injury" shall, unless otherwise specified, be taken to mean material injury to a domestic industry, threat of material injury to a domestic industry or material retardation of the establishment of such an industry and shall be interpreted in accordance with the provisions of this Article.

46 Throughout this Agreement the term "like product" ( "produit similaire" ) shall be interpreted to mean a product which is identical, i.e. alike in all respects to the product under consideration, or in the absence of such a product, another product which, although not alike in all respects, has characteristics closely resembling those of the product under consideration.

47 As set forth in paragraphs 2 and 4.

48 For the purpose of this paragraph, producers shall be deemed to be related to exporters or importers only if (a) one of them directly or indirectly controls the other; or (b) both of them are directly or indirectly controlled by a third person; or (c) together they directly or indirectly control a third person, provided that there are grounds for believing or suspecting that the effect of the relationship is such as to cause the producer concerned to behave differently from non-related producers. For the purpose of this paragraph, one shall be deemed to control another when the former is legally or operationally in a position to exercise restraint or direction over the latter.

49 The word "may" shall not be interpreted to allow the simultaneous continuation of proceedings with the implementation of undertakings, except as provided in paragraph 4.

50 For the purpose of this paragraph, the term "domestic interested parties" shall include consumers and industrial users of the imported product subject to investigation.

51 As used in this Agreement "levy" shall mean the definitive or final legal assessment or collection of a duty or tax.

52 When the amount of the countervailing duty is assessed on a retrospective basis, a finding in the most recent assessment proceeding that no duty is to be levied shall not by itself require the authorities to terminate the definitive duty.

53 Where authorities provide information and explanations under the provisions of this Article in a separate report, they shall ensure that such report is readily available to the public.

54 The Committee shall establish a Working Party to review the contents and form of the questionnaire as contained in BISD 9S/193-194.

55 For a developing country Member not granting export subsidies as of the date of entry into force of the WTO Agreement, this paragraph shall apply on the basis of the level of export subsidies granted in 1986.

56 This paragraph is not intended to preclude action under other relevant provisions of GATT 1994, where appropriate.

57 The term "commercially available" means that the choice between domestic and imported products is unrestricted and depends only on commercial considerations.

58 For the purpose of this Agreement:

The term "direct taxes" shall mean taxes on wages, profits, interests, rents, royalties, and all other forms of income, and taxes on the ownership of real property;

The term "import charges" shall mean tariffs, duties, and other fiscal charges not elsewhere enumerated in this note that are levied on imports;

The term "indirect taxes" shall mean sales, excise, turnover, value added, franchise, stamp, transfer, inventory and equipment taxes, border taxes and all taxes other than direct taxes and import charges;

"Prior-stage"

indirect taxes are those levied on goods or services used directly or indirectly in making the product;

"Cumulative"

indirect taxes are multi-staged taxes levied where there is no mechanism for subsequent crediting of the tax if the goods or services subject to tax at one stage of production are used in a succeeding stage of production;

"Remission"

of taxes includes the refund or rebate of taxes;

"Remission or drawback"

includes the full or partial exemption or deferral of import charges.

59 The Members recognize that deferral need not amount to an export subsidy where, for example, appropriate interest charges are collected. The Members reaffirm the principle that prices for goods in transactions between exporting enterprises and foreign buyers under their or under the same control should for tax purposes be the prices which would be charged between independent enterprises acting at arm's length. Any Member may draw the attention of another Member to administrative or other practices which may contravene this principle and which result in a significant saving of direct taxes in export transactions. In such circumstances the Members shall normally attempt to resolve their differences using the facilities of existing bilateral tax treaties or other specific international mechanisms, without prejudice to the rights and obligations of Members under GATT 1994, including the right of consultation created in the preceding sentence.

Paragraph (e) is not intended to limit a Member from taking measures to avoid the double taxation of foreign-source income earned by its enterprises or the enterprises of another Member.

60 Paragraph (h) does not apply to value-added tax systems and border-tax adjustment in lieu thereof; the problem of the excessive remission of value-added taxes is exclusively covered by paragraph (g).

61 Inputs consumed in the production process are inputs physically incorporated, energy, fuels and oil used in the production process and catalysts which are consumed in the course of their use to obtain the exported product.

62 An understanding among Members should be developed, as necessary, on matters which are not specified in this Annex or which need further clarification for the purposes of paragraph 1(a) of Article 6.

63 The recipient firm is a firm in the territory of the subsidizing Member.

64 In the case of tax-related subsidies the value of the product shall be calculated as the total value of the recipient firm's sales in the fiscal year in which the tax-related measure was earned.

65 Start-up situations include instances where financial commitments for product development or construction of facilities to manufacture products benefiting from the subsidy have been made, even though production has not begun.

66 In cases where the existence of serious prejudice has to be demonstrated.

67 The information-gathering process by the DSB shall take into account the need to protect information which is by nature confidential or which is provided on a confidential basis by any Member involved in this process.

68 The inclusion of developing country Members in the list in paragraph (b) is based on the most recent data from the World Bank on GNP per capita.

Agreement Of Safeguards

Members,

Having in mind the overall objective of the Members to improve and strengthen the international trading system based on GATT 1994;

Recognizing the need to clarify and reinforce the disciplines of GATT 1994, and specifically those of its Article XIX (Emergency Action on Imports of Particular Products), to re-establish multilateral control over safeguards and eliminate measures that escape such control;

Recognizing the importance of structural adjustment and the need to enhance rather than limit competition in international markets; and

Recognizing further that, for these purposes, a comprehensive agreement, applicable to all Members and based on the basic principles of GATT 1994, is called for;

Hereby agree as follows:

Article 1

General Provision

This Agreement establishes rules for the application of safeguard measures which shall be understood to mean those measures provided for in Article XIX of GATT 1994.

Article 2

Conditions

1. A Member1 may apply a safeguard measure to a product only if that Member has determined, pursuant to the provisions set out below, that such product is being imported into its territory in such increased quantities, absolute or relative to domestic production, and under such conditions as to cause or threaten to cause serious injury to the domestic industry that produces like or directly competitive products.

2. Safeguard measures shall be applied to a product being imported irrespective of its source.

Article 3

Investigation

1. A Member may apply a safeguard measure only following an investigation by the competent authorities of that Member pursuant to procedures previously established and made public in consonance with Article X of GATT 1994. This investigation shall include reasonable public notice to all interested parties and public hearings or other appropriate means in which importers, exporters and other interested parties could present evidence and their views, including the opportunity to respond to the presentations of other parties and to submit their views, inter alia , as to whether or not the application of a safeguard measure would be in the public interest. The competent authorities shall publish a report setting forth their findings and reasoned conclusions reached on all pertinent issues of fact and law.

2. Any information which is by nature confidential or which is provided on a confidential basis shall, upon cause being shown, be treated as such by the competent authorities. Such information shall not be disclosed without permission of the party submitting it. Parties providing confidential information may be requested to furnish non-confidential summaries thereof or, if such parties indicate that such information cannot be summarized, the reasons why a summary cannot be provided. However, if the competent authorities find that a request for confidentiality is not warranted and if the party concerned is either unwilling to make the information public or to authorize its disclosure in generalized or summary form, the authorities may disregard such information unless it can be demonstrated to their satisfaction from appropriate sources that the information is correct.

Article 4

Determination of Serious Injury or Threat Thereof

1. For the purposes of this Agreement:

(a) "serious injury" shall be understood to mean a significant overall impairment in the position of a domestic industry;

(b) "threat of serious injury" shall be understood to mean serious injury that is clearly imminent, in accordance with the provisions of paragraph 2. A determination of the existence of a threat of serious injury shall be based on facts and not merely on allegation, conjecture or remote possibility; and

(c) in determining injury or threat thereof, a "domestic industry" shall be understood to mean the producers as a whole of the like or directly competitive products operating within the territory of a Member, or those whose collective output of the like or directly competitive products constitutes a major proportion of the total domestic production of those products.

2. (a) In the investigation to determine whether increased imports have caused or are threatening to cause serious injury to a domestic industry under the terms of this Agreement, the competent authorities shall evaluate all relevant factors of an objective and quantifiable nature having a bearing on the situation of that industry, in particular, the rate and amount of the increase in imports of the product concerned in absolute and relative terms, the share of the domestic market taken by increased imports, changes in the level of sales, production, productivity, capacity utilization, profits and losses, and employment.

(b) The determination referred to in subparagraph (a) shall not be made unless this investigation demonstrates, on the basis of objective evidence, the existence of the causal link between increased imports of the product concerned and serious injury or threat thereof. When factors other than increased imports are causing injury to the domestic industry at the same time, such injury shall not be attributed to increased imports.

(c) The competent authorities shall publish promptly, in accordance with the provisions of Article 3, a detailed analysis of the case under investigation as well as a demonstration of the relevance of the factors examined.

Article 5

Application of Safeguard Measures

1. A Member shall apply safeguard measures only to the extent necessary to prevent or remedy serious injury and to facilitate adjustment. If a quantitative restriction is used, such a measure shall not reduce the quantity of imports below the level of a recent period which shall be the average of imports in the last three representative years for which statistics are available, unless clear justification is given that a different level is necessary to prevent or remedy serious injury. Members should choose measures most suitable for the achievement of these objectives.

2. (a) In cases in which a quota is allocated among supplying countries, the Member applying the restrictions may seek agreement with respect to the allocation of shares in the quota with all other Members having a substantial interest in supplying the product concerned. In cases in which this method is not reasonably practicable, the Member concerned shall allot to Members having a substantial interest in supplying the product shares based upon the proportions, supplied by such Members during a previous representative period, of the total quantity or value of imports of the product, due account being taken of any special factors which may have affected or may be affecting the trade in the product.

(b) A Member may depart from the provisions in subparagraph (a) provided that consultations under paragraph 3 of Article 12 are conducted under the auspices of the Committee on Safeguards provided for in paragraph 1 of Article 13 and that clear demonstration is provided to the Committee that (i) imports from certain Members have increased in disproportionate percentage in relation to the total increase of imports of the product concerned in the representative period, (ii) the reasons for the departure from the provisions in subparagraph (a) are justified, and (iii) the conditions of such departure are equitable to all suppliers of the product concerned. The duration of any such measure shall not be extended beyond the initial period under paragraph 1 of Article 7. The departure referred to above shall not be permitted in the case of threat of serious injury.

Article 6

Provisional Safeguard Measures

In critical circumstances where delay would cause damage which it would be difficult to repair, a Member may take a provisional safeguard measure pursuant to a preliminary determination that there is clear evidence that increased imports have caused or are threatening to cause serious injury. The duration of the provisional measure shall not exceed 200 days, during which period the pertinent requirements of Articles 2 through 7 and 12 shall be met. Such measures should take the form of tariff increases to be promptly refunded if the subsequent investigation referred to in paragraph 2 of Article 4 does not determine that increased imports have caused or threatened to cause serious injury to a domestic industry. The duration of any such provisional measure shall be counted as a part of the initial period and any extension referred to in paragraphs 1, 2 and 3 of Article 7.

Article 7

Duration and Review of Safeguard Measures

1. A Member shall apply safeguard measures only for such period of time as may be necessary to prevent or remedy serious injury and to facilitate adjustment. The period shall not exceed four years, unless it is extended under paragraph 2.

2. The period mentioned in paragraph 1 may be extended provided that the competent authorities of the importing Member have determined, in conformity with the procedures set out in Articles 2, 3, 4 and 5, that the safeguard measure continues to be necessary to prevent or remedy serious injury and that there is evidence that the industry is adjusting, and provided that the pertinent provisions of Articles 8 and 12 are observed.

3. The total period of application of a safeguard measure including the period of application of any provisional measure, the period of initial application and any extension thereof, shall not exceed eight years.

4. In order to facilitate adjustment in a situation where the expected duration of a safeguard measure as notified under the provisions of paragraph 1 of Article 12 is over one year, the Member applying the measure shall progressively liberalize it at regular intervals during the period of application. If the duration of the measure exceeds three years, the Member applying such a measure shall review the situation not later than the mid-term of the measure and, if appropriate, withdraw it or increase the pace of liberalization. A measure extended under paragraph 2 shall not be more restrictive than it was at the end of the initial period, and should continue to be liberalized.

5. No safeguard measure shall be applied again to the import of a product which has been subject to such a measure, taken after the date of entry into force of the WTO Agreement, for a period of time equal to that during which such measure had been previously applied, provided that the period of non-application is at least two years.

6. Notwithstanding the provisions of paragraph 5, a safeguard measure with a duration of 180 days or less may be applied again to the import of a product if:

(a) at least one year has elapsed since the date of introduction of a safeguard measure on the import of that product; and

(b) such a safeguard measure has not been applied on the same product more than twice in the five-year period immediately preceding the date of introduction of the measure.

Article 8

Level of Concessions and Other Obligations

1. A Member proposing to apply a safeguard measure or seeking an extension of a safeguard measure shall endeavour to maintain a substantially equivalent level of concessions and other obligations to that existing under GATT 1994 between it and the exporting Members which would be affected by such a measure, in accordance with the provisions of paragraph 3 of Article 12. To achieve this objective, the Members concerned may agree on any adequate means of trade compensation for the adverse effects of the measure on their trade.

2. If no agreement is reached within 30 days in the consultations under paragraph 3 of Article 12, then the affected exporting Members shall be free, not later than 90 days after the measure is applied, to suspend, upon the expiration of 30 days from the day on which written notice of such suspension is received by the Council for Trade in Goods, the application of substantially equivalent concessions or other obligations under GATT 1994, to the trade of the Member applying the safeguard measure, the suspension of which the Council for Trade in Goods does not disapprove.

3. The right of suspension referred to in paragraph 2 shall not be exercised for the first three years that a safeguard measure is in effect, provided that the safeguard measure has been taken as a result of an absolute increase in imports and that such a measure conforms to the provisions of this Agreement.

Article 9

Developing Country Members

1. Safeguard measures shall not be applied against a product originating in a developing country Member as long as its share of imports of the product concerned in the importing Member does not exceed 3 per cent, provided that developing country Members with less than 3 per cent import share collectively account for not more than 9 per cent of total imports of the product concerned.2

2. A developing country Member shall have the right to extend the period of application of a safeguard measure for a period of up to two years beyond the maximum period provided for in paragraph 3 of Article 7. Notwithstanding the provisions of paragraph 5 of Article 7, a developing country Member shall have the right to apply a safeguard measure again to the import of a product which has been subject to such a measure, taken after the date of entry into force of the WTO Agreement, after a period of time equal to half that during which such a measure has been previously applied, provided that the period of non-application is at least two years.

Article 10

Pre-existing Article XIX Measures

Members shall terminate all safeguard measures taken pursuant to Article XIX of GATT 1947 that were in existence on the date of entry into force of the WTO Agreement not later than eight years after the date on which they were first applied or five years after the date of entry into force of the WTO Agreement, whichever comes later.

Article 11

Prohibition and Elimination of Certain Measures

1. (a) A Member shall not take or seek any emergency action on imports of particular products as set forth in Article XIX of GATT 1994 unless such action conforms with the provisions of that Article applied in accordance with this Agreement.

(b) Furthermore, a Member shall not seek, take or maintain any voluntary export restraints, orderly marketing arrangements or any other similar measures on the export or the import side.3,4 These include actions taken by a single Member as well as actions under agreements, arrangements and understandings entered into by two or more Members. Any such measure in effect on the date of entry into force of the WTO Agreement shall be brought into conformity with this Agreement or phased out in accordance with paragraph 2.

(c) This Agreement does not apply to measures sought, taken or maintained by a Member pursuant to provisions of GATT 1994 other than Article XIX, and Multilateral Trade Agreements in Annex 1A other than this Agreement, or pursuant to protocols and agreements or arrangements concluded within the framework of GATT 1994.

2. The phasing out of measures referred to in paragraph 1(b) shall be carried out according to timetables to be presented to the Committee on Safeguards by the Members concerned not later than 180 days after the date of entry into force of the WTO Agreement. These timetables shall provide for all measures referred to in paragraph 1 to be phased out or brought into conformity with this Agreement within a period not exceeding four years after the date of entry into force of the WTO Agreement, subject to not more than one specific measure per importing Member5, the duration of which shall not extend beyond 31 December 1999. Any such exception must be mutually agreed between the Members directly concerned and notified to the Committee on Safeguards for its review and acceptance within 90 days of the entry into force of the WTO Agreement. The Annex to this Agreement indicates a measure which has been agreed as falling under this exception.

3. Members shall not encourage or support the adoption or maintenance by public and private enterprises of non-governmental measures equivalent to those referred to in paragraph 1.

Article 12

Notification and Consultation

1. A Member shall immediately notify the Committee on Safeguards upon:

(a) initiating an investigatory process relating to serious injury or threat thereof and the reasons for it;

(b) making a finding of serious injury or threat thereof caused by increased imports; and

(c) taking a decision to apply or extend a safeguard measure.

2. In making the notifications referred to in paragraphs 1(b) and 1(c), the Member proposing to apply or extend a safeguard measure shall provide the Committee on Safeguards with all pertinent information, which shall include evidence of serious injury or threat thereof caused by increased imports, precise description of the product involved and the proposed measure, proposed date of introduction, expected duration and timetable for progressive liberalization. In the case of an extension of a measure, evidence that the industry concerned is adjusting shall also be provided. The Council for Trade in Goods or the Committee on Safeguards may request such additional information as they may consider necessary from the Member proposing to apply or extend the measure.

3. A Member proposing to apply or extend a safeguard measure shall provide adequate opportunity for prior consultations with those Members having a substantial interest as exporters of the product concerned, with a view to, inter alia , reviewing the information provided under paragraph 2, exchanging views on the measure and reaching an understanding on ways to achieve the objective set out in paragraph 1 of Article 8.

4. A Member shall make a notification to the Committee on Safeguards before taking a provisional safeguard measure referred to in Article 6. Consultations shall be initiated immediately after the measure is taken.

5. The results of the consultations referred to in this Article, as well as the results of mid-term reviews referred to in paragraph 4 of Article 7, any form of compensation referred to in paragraph 1 of Article 8, and proposed suspensions of concessions and other obligations referred to in paragraph 2 of Article 8, shall be notified immediately to the Council for Trade in Goods by the Members concerned.

6. Members shall notify promptly the Committee on Safeguards of their laws, regulations and administrative procedures relating to safeguard measures as well as any modifications made to them.

7. Members maintaining measures described in Article 10 and paragraph 1 of Article 11 which exist on the date of entry into force of the WTO Agreement shall notify such measures to the Committee on Safeguards not later than 60 days after the date of entry into force of the WTO Agreement.

8. Any Member may notify the Committee on Safeguards of all laws, regulations, administrative procedures and any measures or actions dealt with in this Agreement that have not been notified by other Members that are required by this Agreement to make such notifications.

9. Any Member may notify the Committee on Safeguards of any non-governmental measures referred to in paragraph 3 of Article 11.

10. All notifications to the Council for Trade in Goods referred to in this Agreement shall normally be made through the Committee on Safeguards.

11. The provisions on notification in this Agreement shall not require any Member to disclose confidential information the disclosure of which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

Article 13

Surveillance

1. A Committee on Safeguards is hereby established, under the authority of the Council for Trade in Goods, which shall be open to the participation of any Member indicating its wish to serve on it. The Committee will have the following functions:

(a) to monitor, and report annually to the Council for Trade in Goods on, the general implementation of this Agreement and make recommendations towards its improvement;

(b) to find, upon request of an affected Member, whether or not the procedural requirements of this Agreement have been complied with in connection with a safeguard measure, and report its findings to the Council for Trade in Goods;

(c) to assist Members, if they so request, in their consultations under the provisions of this Agreement;

(d) to examine measures covered by Article 10 and paragraph 1 of Article 11, monitor the phase-out of such measures and report as appropriate to the Council for Trade in Goods;

(e) to review, at the request of the Member taking a safeguard measure, whether proposals to suspend concessions or other obligations are "substantially equivalent", and report as appropriate to the Council for Trade in Goods;

(f) to receive and review all notifications provided for in this Agreement and report as appropriate to the Council for Trade in Goods; and

(g) to perform any other function connected with this Agreement that the Council for Trade in Goods may determine.

2. To assist the Committee in carrying out its surveillance function, the Secretariat shall prepare annually a factual report on the operation of this Agreement based on notifications and other reliable information available to it.

Article 14

Dispute Settlement

The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply to consultations and the settlement of disputes arising under this Agreement.

Annex

Exception Referred To In Paragraph 2 Of Article 11

Members concernedProductTermination
EC/JapanPassenger cars, off road vehicles, light commercial vehicles, light trucks (up to 5 tonnes), and the same vehicles in wholly knocked-down form (CKD sets).31 December 1999

___________________________________

1 A customs union may apply a safeguard measure as a single unit or on behalf of a member State. When a customs union applies a safeguard measure as a single unit, all the requirements for the determination of serious injury or threat thereof under this Agreement shall be based on the conditions existing in the customs union as a whole. When a safeguard measure is applied on behalf of a member State, all the requirements for the determination of serious injury or threat thereof shall be based on the conditions existing in that member State and the measure shall be limited to that member State. Nothing in this Agreement prejudges the interpretation of the relationship between Article XIX and paragraph 8 of Article XXIV of GATT 1994.

2 A Member shall immediately notify an action taken under paragraph 1 of Article 9 to the Committee on Safeguards.

3 An import quota applied as a safeguard measure in conformity with the relevant provisions of GATT 1994 and this Agreement may, by mutual agreement, be administered by the exporting Member.

4 Examples of similar measures include export moderation, export-price or import-price monitoring systems, export or import surveillance, compulsory import cartels and discretionary export or import licensing schemes, any of which afford protection.

5 The only such exception to which the European Communities is entitled is indicated in the Annex to this Agreement.


Annex 1B

General Agreement On Trade In Services

Members,

Recognizing the growing importance of trade in services for the growth and development of the world economy;

Wishing to establish a multilateral framework of principles and rules for trade in services with a view to the expansion of such trade under conditions of transparency and progressive liberalization and as a means of promoting the economic growth of all trading partners and the development of developing countries;

Desiring the early achievement of progressively higher levels of liberalization of trade in services through successive rounds of multilateral negotiations aimed at promoting the interests of all participants on a mutually advantageous basis and at securing an overall balance of rights and obligations, while giving due respect to national policy objectives;

Recognizing the right of Members to regulate, and to introduce new regulations, on the supply of services within their territories in order to meet national policy objectives and, given asymmetries existing with respect to the degree of development of services regulations in different countries, the particular need of developing countries to exercise this right;

Desiring to facilitate the increasing participation of developing countries in trade in services and the expansion of their service exports including, inter alia , through the strengthening of their domestic services capacity and its efficiency and competitiveness;

Taking particular account of the serious difficulty of the least-developed countries in view of their special economic situation and their development, trade and financial needs;

Hereby agree as follows:

Part I

SCOPE AND DEFINITION

Article I

Scope and Definition

1. This Agreement applies to measures by Members affecting trade in services.

2. For the purposes of this Agreement, trade in services is defined as the supply of a service:

(a) from the territory of one Member into the territory of any other Member;

(b) in the territory of one Member to the service consumer of any other Member;

(c) by a service supplier of one Member, through commercial presence in the territory of any other Member;

(d) by a service supplier of one Member, through presence of natural persons of a Member in the territory of any other Member.

3. For the purposes of this Agreement:

(a) "measures by Members" means measures taken by:

(i) central, regional or local governments and authorities; and

(ii) non-governmental bodies in the exercise of powers delegated by central, regional or local governments or authorities.

In fulfilling its obligations and commitments under the Agreement, each Member shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure their observance by regional and local governments and authorities and non-governmental bodies within its territory;

(b) "services" includes any service in any sector except services supplied in the exercise of governmental authority;

(c) "a service supplied in the exercise of governmental authority" means any service which is supplied neither on a commercial basis nor in competition with one or more service suppliers.

Part II

GENERAL OBLIGATIONS AND DISCIPLINES

Article II

Most-Favoured-Nation Treatment

1. With respect to any measure covered by this Agreement, each Member shall accord immediately and unconditionally to services and service suppliers of any other Member treatment no less favourable than that it accords to like services and service suppliers of any other country.

2. A Member may maintain a measure inconsistent with paragraph 1 provided that such a measure is listed in, and meets the conditions of, the Annex on Article II Exemptions.

3. The provisions of this Agreement shall not be so construed as to prevent any Member from conferring or according advantages to adjacent countries in order to facilitate exchanges limited to contiguous frontier zones of services that are both locally produced and consumed.

Article III

Transparency

1. Each Member shall publish promptly and, except in emergency situations, at the latest by the time of their entry into force, all relevant measures of general application which pertain to or affect the operation of this Agreement. International agreements pertaining to or affecting trade in services to which a Member is a signatory shall also be published.

2. Where publication as referred to in paragraph 1 is not practicable, such information shall be made otherwise publicly available.

3. Each Member shall promptly and at least annually inform the Council for Trade in Services of the introduction of any new, or any changes to existing, laws, regulations or administrative guidelines which significantly affect trade in services covered by its specific commitments under this Agreement.

4. Each Member shall respond promptly to all requests by any other Member for specific information on any of its measures of general application or international agreements within the meaning of paragraph 1. Each Member shall also establish one or more enquiry points to provide specific information to other Members, upon request, on all such matters as well as those subject to the notification requirement in paragraph 3. Such enquiry points shall be established within two years from the date of entry into force of the Agreement Establishing the WTO (referred to in this Agreement as the "WTO Agreement"). Appropriate flexibility with respect to the time-limit within which such enquiry points are to be established may be agreed upon for individual developing country Members. Enquiry points need not be depositories of laws and regulations.

5. Any Member may notify to the Council for Trade in Services any measure, taken by any other Member, which it considers affects the operation of this Agreement.

Article III bis

Disclosure of Confidential Information

Nothing in this Agreement shall require any Member to provide confidential information, the disclosure of which would impede law enforcement, or otherwise be contrary to the public interest, or which would prejudice legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

Article IV

Increasing Participation of Developing Countries

1. The increasing participation of developing country Members in world trade shall be facilitated through negotiated specific commitments, by different Members pursuant to Parts III and IV of this Agreement, relating to:

(a) the strengthening of their domestic services capacity and its efficiency and competitiveness, inter alia through access to technology on a commercial basis;

(b) the improvement of their access to distribution channels and information networks; and

(c) the liberalization of market access in sectors and modes of supply of export interest to them.

2. Developed country Members, and to the extent possible other Members, shall establish contact points within two years from the date of entry into force of the WTO Agreement to facilitate the access of developing country Members' service suppliers to information, related to their respective markets, concerning:

(a) commercial and technical aspects of the supply of services;

(b) registration, recognition and obtaining of professional qualifications; and

(c) the availability of services technology.

3. Special priority shall be given to the least-developed country Members in the implementation of paragraphs 1 and 2. Particular account shall be taken of the serious difficulty of the least-developed countries in accepting negotiated specific commitments in view of their special economic situation and their development, trade and financial needs.

Article V

Economic Integration

1. This Agreement shall not prevent any of its Members from being a party to or entering into an agreement liberalizing trade in services between or among the parties to such an agreement, provided that such an agreement:

(a) has substantial sectoral coverage1, and

(b) provides for the absence or elimination of substantially all discrimination, in the sense of Article XVII, between or among the parties, in the sectors covered under subparagraph (a), through:

(i) elimination of existing discriminatory measures, and/or

(ii) prohibition of new or more discriminatory measures,

either at the entry into force of that agreement or on the basis of a reasonable time-frame, except for measures permitted under Articles XI, XII, XIV and XIV bis .

2. In evaluating whether the conditions under paragraph 1(b) are met, consideration may be given to the relationship of the agreement to a wider process of economic integration or trade liberalization among the countries concerned.

3. (a) Where developing countries are parties to an agreement of the type referred to in paragraph 1, flexibility shall be provided for regarding the conditions set out in paragraph 1, particularly with reference to subparagraph (b) thereof, in accordance with the level of development of the countries concerned, both overall and in individual sectors and subsectors.

(b) Notwithstanding paragraph 6, in the case of an agreement of the type referred to in paragraph 1 involving only developing countries, more favourable treatment may be granted to juridical persons owned or controlled by natural persons of the parties to such an agreement.

4. Any agreement referred to in paragraph 1 shall be designed to facilitate trade between the parties to the agreement and shall not in respect of any Member outside the agreement raise the overall level of barriers to trade in services within the respective sectors or subsectors compared to the level applicable prior to such an agreement.

5. If, in the conclusion, enlargement or any significant modification of any agreement under paragraph 1, a Member intends to withdraw or modify a specific commitment inconsistently with the terms and conditions set out in its Schedule, it shall provide at least 90 days advance notice of such modification or withdrawal and the procedure set forth in paragraphs 2, 3 and 4 of Article XXI shall apply.

6. A service supplier of any other Member that is a juridical person constituted under the laws of a party to an agreement referred to in paragraph 1 shall be entitled to treatment granted under such agreement, provided that it engages in substantive business operations in the territory of the parties to such agreement.

7. (a) Members which are parties to any agreement referred to in paragraph 1 shall promptly notify any such agreement and any enlargement or any significant modification of that agreement to the Council for Trade in Services. They shall also make available to the Council such relevant information as may be requested by it. The Council may establish a working party to examine such an agreement or enlargement or modification of that agreement and to report to the Council on its consistency with this Article.

(b) Members which are parties to any agreement referred to in paragraph 1 which is implemented on the basis of a time-frame shall report periodically to the Council for Trade in Services on its implementation. The Council may establish a working party to examine such reports if it deems such a working party necessary.

(c) Based on the reports of the working parties referred to in subparagraphs (a) and (b), the Council may make recommendations to the parties as it deems appropriate.

8. A Member which is a party to any agreement referred to in paragraph 1 may not seek compensation for trade benefits that may accrue to any other Member from such agreement.

Article V bis

Labour Markets Integration Agreements

This Agreement shall not prevent any of its Members from being a party to an agreement establishing full integration2 of the labour markets between or among the parties to such an agreement, provided that such an agreement:

(a) exempts citizens of parties to the agreement from requirements concerning residency and work permits;

(b) is notified to the Council for Trade in Services.

Article VI

Domestic Regulation

1. In sectors where specific commitments are undertaken, each Member shall ensure that all measures of general application affecting trade in services are administered in a reasonable, objective and impartial manner.

2. (a) Each Member shall maintain or institute as soon as practicable judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures which provide, at the request of an affected service supplier, for the prompt review of, and where justified, appropriate remedies for, administrative decisions affecting trade in services. Where such procedures are not independent of the agency entrusted with the administrative decision concerned, the Member shall ensure that the procedures in fact provide for an objective and impartial review.

(b) The provisions of subparagraph (a) shall not be construed to require a Member to institute such tribunals or procedures where this would be inconsistent with its constitutional structure or the nature of its legal system.

3. Where authorization is required for the supply of a service on which a specific commitment has been made, the competent authorities of a Member shall, within a reasonable period of time after the submission of an application considered complete under domestic laws and regulations, inform the applicant of the decision concerning the application. At the request of the applicant, the competent authorities of the Member shall provide, without undue delay, information concerning the status of the application.

4. With a view to ensuring that measures relating to qualification requirements and procedures, technical standards and licensing requirements do not constitute unnecessary barriers to trade in services, the Council for Trade in Services shall, through appropriate bodies it may establish, develop any necessary disciplines. Such disciplines shall aim to ensure that such requirements are, inter alia :

(a) based on objective and transparent criteria, such as competence and the ability to supply the service;

(b) not more burdensome than necessary to ensure the quality of the service;

(c) in the case of licensing procedures, not in themselves a restriction on the supply of the service.

5. (a) In sectors in which a Member has undertaken specific commitments, pending the entry into force of disciplines developed in these sectors pursuant to paragraph 4, the Member shall not apply licensing and qualification requirements and technical standards that nullify or impair such specific commitments in a manner which:

(i) does not comply with the criteria outlined in subparagraphs 4(a), (b) or (c); and

(ii) could not reasonably have been expected of that Member at the time the specific commitments in those sectors were made.

(b) In determining whether a Member is in conformity with the obligation under paragraph 5(a), account shall be taken of international standards of relevant international organizations3 applied by that Member.

6. In sectors where specific commitments regarding professional services are undertaken, each Member shall provide for adequate procedures to verify the competence of professionals of any other Member.

Article VII

Recognition

1. For the purposes of the fulfilment, in whole or in part, of its standards or criteria for the authorization, licensing or certification of services suppliers, and subject to the requirements of paragraph 3, a Member may recognize the education or experience obtained, requirements met, or licenses or certifications granted in a particular country. Such recognition, which may be achieved through harmonization or otherwise, may be based upon an agreement or arrangement with the country concerned or may be accorded autonomously.

2. A Member that is a party to an agreement or arrangement of the type referred to in paragraph 1, whether existing or future, shall afford adequate opportunity for other interested Members to negotiate their accession to such an agreement or arrangement or to negotiate comparable ones with it. Where a Member accords recognition autonomously, it shall afford adequate opportunity for any other Member to demonstrate that education, experience, licences, or certifications obtained or requirements met in that other Member's territory should be recognized.

3. A Member shall not accord recognition in a manner which would constitute a means of discrimination between countries in the application of its standards or criteria for the authorization, licensing or certification of services suppliers, or a disguised restriction on trade in services.

4. Each Member shall:

(a) within 12 months from the date on which the WTO Agreement takes effect for it, inform the Council for Trade in Services of its existing recognition measures and state whether such measures are based on agreements or arrangements of the type referred to in paragraph 1;

(b) promptly inform the Council for Trade in Services as far in advance as possible of the opening of negotiations on an agreement or arrangement of the type referred to in paragraph 1 in order to provide adequate opportunity to any other Member to indicate their interest in participating in the negotiations before they enter a substantive phase;

(c) promptly inform the Council for Trade in Services when it adopts new recognition measures or significantly modifies existing ones and state whether the measures are based on an agreement or arrangement of the type referred to in paragraph 1.

5. Wherever appropriate, recognition should be based on multilaterally agreed criteria. In appropriate cases, Members shall work in cooperation with relevant intergovernmental and non-governmental organizations towards the establishment and adoption of common international standards and criteria for recognition and common international standards for the practice of relevant services trades and professions.

Article VIII

Monopolies and Exclusive Service Suppliers

1. Each Member shall ensure that any monopoly supplier of a service in its territory does not, in the supply of the monopoly service in the relevant market, act in a manner inconsistent with that Member's obligations under Article II and specific commitments.

2. Where a Member's monopoly supplier competes, either directly or through an affiliated company, in the supply of a service outside the scope of its monopoly rights and which is subject to that Member's specific commitments, the Member shall ensure that such a supplier does not abuse its monopoly position to act in its territory in a manner inconsistent with such commitments.

3. The Council for Trade in Services may, at the request of a Member which has a reason to believe that a monopoly supplier of a service of any other Member is acting in a manner inconsistent with paragraph 1 or 2, request the Member establishing, maintaining or authorizing such supplier to provide specific information concerning the relevant operations.

4. If, after the date of entry into force of the WTO Agreement, a Member grants monopoly rights regarding the supply of a service covered by its specific commitments, that Member shall notify the Council for Trade in Services no later than three months before the intended implementation of the grant of monopoly rights and the provisions of paragraphs 2, 3 and 4 of Article XXI shall apply.

5. The provisions of this Article shall also apply to cases of exclusive service suppliers, where a Member, formally or in effect, (a) authorizes or establishes a small number of service suppliers and (b) substantially prevents competition among those suppliers in its territory.

Article IX

Business Practices

1. Members recognize that certain business practices of service suppliers, other than those falling under Article VIII, may restrain competition and thereby restrict trade in services.

2. Each Member shall, at the request of any other Member, enter into consultations with a view to eliminating practices referred to in paragraph 1. The Member addressed shall accord full and sympathetic consideration to such a request and shall cooperate through the supply of publicly available non-confidential information of relevance to the matter in question. The Member addressed shall also provide other information available to the requesting Member, subject to its domestic law and to the conclusion of satisfactory agreement concerning the safeguarding of its confidentiality by the requesting Member.

Article X

Emergency Safeguard Measures

1. There shall be multilateral negotiations on the question of emergency safeguard measures based on the principle of non-discrimination. The results of such negotiations shall enter into effect on a date not later than three years from the date of entry into force of the WTO Agreement.

2. In the period before the entry into effect of the results of the negotiations referred to in paragraph 1, any Member may, notwithstanding the provisions of paragraph 1 of Article XXI, notify the Council on Trade in Services of its intention to modify or withdraw a specific commitment after a period of one year from the date on which the commitment enters into force; provided that the Member shows cause to the Council that the modification or withdrawal cannot await the lapse of the three-year period provided for in paragraph 1 of Article XXI.

3. The provisions of paragraph 2 shall cease to apply three years after the date of entry into force of the WTO Agreement.

Article XI

Payments and Transfers

1. Except under the circumstances envisaged in Article XII, a Member shall not apply restrictions on international transfers and payments for current transactions relating to its specific commitments.

2. Nothing in this Agreement shall affect the rights and obligations of the members of the International Monetary Fund under the Articles of Agreement of the Fund, including the use of exchange actions which are in conformity with the Articles of Agreement, provided that a Member shall not impose restrictions on any capital transactions inconsistently with its specific commitments regarding such transactions, except under Article XII or at the request of the Fund.

Article XII

Restrictions to Safeguard the Balance of Payments

1. In the event of serious balance-of-payments and external financial difficulties or threat thereof, a Member may adopt or maintain restrictions on trade in services on which it has undertaken specific commitments, including on payments or transfers for transactions related to such commitments. It is recognized that particular pressures on the balance of payments of a Member in the process of economic development or economic transition may necessitate the use of restrictions to ensure, inter alia, the maintenance of a level of financial reserves adequate for the implementation of its programme of economic development or economic transition.

2. The restrictions referred to in paragraph 1:

(a) shall not discriminate among Members;

(b) shall be consistent with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund;

(c) shall avoid unnecessary damage to the commercial, economic and financial interests of any other Member;

(d) shall not exceed those necessary to deal with the circumstances described in paragraph 1;

(e) shall be temporary and be phased out progressively as the situation specified in paragraph 1 improves.

3. In determining the incidence of such restrictions, Members may give priority to the supply of services which are more essential to their economic or development programmes. However, such restrictions shall not be adopted or maintained for the purpose of protecting a particular service sector.

4. Any restrictions adopted or maintained under paragraph 1, or any changes therein, shall be promptly notified to the General Council.

5. (a) Members applying the provisions of this Article shall consult promptly with the Committee on Balance-of-Payments Restrictions on restrictions adopted under this Article.

(b) The Ministerial Conference shall establish procedures4 for periodic consultations with the objective of enabling such recommendations to be made to the Member concerned as it may deem appropriate.

(c) Such consultations shall assess the balance-of-payment situation of the Member concerned and the restrictions adopted or maintained under this Article, taking into account, inter alia , such factors as:

(i) the nature and extent of the balance-of-payments and the external financial difficulties;

(ii) the external economic and trading environment of the consulting Member;

(iii) alternative corrective measures which may be available.

(d) The consultations shall address the compliance of any restrictions with paragraph 2, in particular the progressive phaseout of restrictions in accordance with paragraph 2(e).

(e) In such consultations, all findings of statistical and other facts presented by the International Monetary Fund relating to foreign exchange, monetary reserves and balance of payments, shall be accepted and conclusions shall be based on the assessment by the Fund of the balance-of-payments and the external financial situation of the consulting Member.

6. If a Member which is not a member of the International Monetary Fund wishes to apply the provisions of this Article, the Ministerial Conference shall establish a review procedure and any other procedures necessary.

Article XIII

Government Procurement

1. Articles II, XVI and XVII shall not apply to laws, regulations or requirements governing the procurement by governmental agencies of services purchased for governmental purposes and not with a view to commercial resale or with a view to use in the supply of services for commercial sale.

2. There shall be multilateral negotiations on government procurement in services under this Agreement within two years from the date of entry into force of the WTO Agreement.

Article XIV

General Exceptions

Subject to the requirement that such measures are not applied in a manner which would constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination between countries where like conditions prevail, or a disguised restriction on trade in services, nothing in this Agreement shall be construed to prevent the adoption or enforcement by any Member of measures:

(a) necessary to protect public morals or to maintain public order;5

(b) necessary to protect human, animal or plant life or health;

(c) necessary to secure compliance with laws or regulations which are not inconsistent with the provisions of this Agreement including those relating to:

(i) the prevention of deceptive and fraudulent practices or to deal with the effects of a default on services contracts;

(ii) the protection of the privacy of individuals in relation to the processing and dissemination of personal data and the protection of confidentiality of individual records and accounts;

(iii) safety;

(d) inconsistent with Article XVII, provided that the difference in treatment is aimed at ensuring the equitable or effective6 imposition or collection of direct taxes in respect of services or service suppliers of other Members;

(e) inconsistent with Article II, provided that the difference in treatment is the result of an agreement on the avoidance of double taxation or provisions on the avoidance of double taxation in any other international agreement or arrangement by which the Member is bound.

Article XIV bis

Security Exceptions

1. Nothing in this Agreement shall be construed:

(a) to require any Member to furnish any information, the disclosure of which it considers contrary to its essential security interests; or

(b) to prevent any Member from taking any action which it considers necessary for the protection of its essential security interests:

(i) relating to the supply of services as carried out directly or indirectly for the purpose of provisioning a military establishment;

(ii) relating to fissionable and fusionable materials or the materials from which they are derived;

(iii) taken in time of war or other emergency in international relations; or

(c) to prevent any Member from taking any action in pursuance of its obligations under the United Nations Charter for the maintenance of international peace and security.

2. The Council for Trade in Services shall be informed to the fullest extent possible of measures taken under paragraphs 1(b) and (c) and of their termination.

Article XV

Subsidies

1. Members recognize that, in certain circumstances, subsidies may have distortive effects on trade in services. Members shall enter into negotiations with a view to developing the necessary multilateral disciplines to avoid such trade-distortive effects.7 The negotiations shall also address the appropriateness of countervailing procedures. Such negotiations shall recognize the role of subsidies in relation to the development programmes of developing countries and take into account the needs of Members, particularly developing country Members, for flexibility in this area. For the purpose of such negotiations, Members shall exchange information concerning all subsidies related to trade in services that they provide to their domestic service suppliers.

2. Any Member which considers that it is adversely affected by a subsidy of another Member may request consultations with that Member on such matters. Such requests shall be accorded sympathetic consideration.

Part III

SPECIFIC COMMITMENTS

Article XVI

Market Access

1. With respect to market access through the modes of supply identified in Article I, each Member shall accord services and service suppliers of any other Member treatment no less favourable than that provided for under the terms, limitations and conditions agreed and specified in its Schedule.8

2. In sectors where market-access commitments are undertaken, the measures which a Member shall not maintain or adopt either on the basis of a regional subdivision or on the basis of its entire territory, unless otherwise specified in its Schedule, are defined as:

(a) limitations on the number of service suppliers whether in the form of numerical quotas, monopolies, exclusive service suppliers or the requirements of an economic needs test;

(b) limitations on the total value of service transactions or assets in the form of numerical quotas or the requirement of an economic needs test;

(c) limitations on the total number of service operations or on the total quantity of service output expressed in terms of designated numerical units in the form of quotas or the requirement of an economic needs test;9

(d) limitations on the total number of natural persons that may be employed in a particular service sector or that a service supplier may employ and who are necessary for, and directly related to, the supply of a specific service in the form of numerical quotas or the requirement of an economic needs test;

(e) measures which restrict or require specific types of legal entity or joint venture through which a service supplier may supply a service; and

(f) limitations on the participation of foreign capital in terms of maximum percentage limit on foreign shareholding or the total value of individual or aggregate foreign investment.

Article XVII

National Treatment

1. In the sectors inscribed in its Schedule, and subject to any conditions and qualifications set out therein, each Member shall accord to services and service suppliers of any other Member, in respect of all measures affecting the supply of services, treatment no less favourable than that it accords to its own like services and service suppliers.10

2. A Member may meet the requirement of paragraph 1 by according to services and service suppliers of any other Member, either formally identical treatment or formally different treatment to that it accords to its own like services and service suppliers.

3. Formally identical or formally different treatment shall be considered to be less favourable if it modifies the conditions of competition in favour of services or service suppliers of the Member compared to like services or service suppliers of any other Member.

Article XVIII

Additional Commitments

Members may negotiate commitments with respect to measures affecting trade in services not subject to scheduling under Articles XVI or XVII, including those regarding qualifications, standards or licensing matters. Such commitments shall be inscribed in a Member's Schedule.

Part IV

PROGRESSIVE LIBERALIZATION

Article XIX

Negotiation of Specific Commitments

1. In pursuance of the objectives of this Agreement, Members shall enter into successive rounds of negotiations, beginning not later than five years from the date of entry into force of the WTO Agreement and periodically thereafter, with a view to achieving a progressively higher level of liberalization. Such negotiations shall be directed to the reduction or elimination of the adverse effects on trade in services of measures as a means of providing effective market access. This process shall take place with a view to promoting the interests of all participants on a mutually advantageous basis and to securing an overall balance of rights and obligations.

2. The process of liberalization shall take place with due respect for national policy objectives and the level of development of individual Members, both overall and in individual sectors. There shall be appropriate flexibility for individual developing country Members for opening fewer sectors, liberalizing fewer types of transactions, progressively extending market access in line with their development situation and, when making access to their markets available to foreign service suppliers, attaching to such access conditions aimed at achieving the objectives referred to in Article IV.

3. For each round, negotiating guidelines and procedures shall be established. For the purposes of establishing such guidelines, the Council for Trade in Services shall carry out an assessment of trade in services in overall terms and on a sectoral basis with reference to the objectives of this Agreement, including those set out in paragraph 1 of Article IV. Negotiating guidelines shall establish modalities for the treatment of liberalization undertaken autonomously by Members since previous negotiations, as well as for the special treatment for least-developed country Members under the provisions of paragraph 3 of Article IV.

4. The process of progressive liberalization shall be advanced in each such round through bilateral, plurilateral or multilateral negotiations directed towards increasing the general level of specific commitments undertaken by Members under this Agreement.

Article XX

Schedules of Specific Commitments

1. Each Member shall set out in a schedule the specific commitments it undertakes under Part III of this Agreement. With respect to sectors where such commitments are undertaken, each Schedule shall specify:

(a) terms, limitations and conditions on market access;

(b) conditions and qualifications on national treatment;

(c) undertakings relating to additional commitments;

(d) where appropriate the time-frame for implementation of such commitments; and

(e) the date of entry into force of such commitments.

2. Measures inconsistent with both Articles XVI and XVII shall be inscribed in the column relating to Article XVI. In this case the inscription will be considered to provide a condition or qualification to Article XVII as well.

3. Schedules of specific commitments shall be annexed to this Agreement and shall form an integral part thereof.

Article XXI

Modification of Schedules

1. (a) A Member (referred to in this Article as the "modifying Member") may modify or withdraw any commitment in its Schedule, at any time after three years have elapsed from the date on which that commitment entered into force, in accordance with the provisions of this Article.

(b) A modifying Member shall notify its intent to modify or withdraw a commitment pursuant to this Article to the Council for Trade in Services no later than three months before the intended date of implementation of the modification or withdrawal.

2. (a) At the request of any Member the benefits of which under this Agreement may be affected (referred to in this Article as an "affected Member") by a proposed modification or withdrawal notified under subparagraph 1(b), the modifying Member shall enter into negotiations with a view to reaching agreement on any necessary compensatory adjustment. In such negotiations and agreement, the Members concerned shall endeavour to maintain a general level of mutually advantageous commitments not less favourable to trade than that provided for in Schedules of specific commitments prior to such negotiations.

(b) Compensatory adjustments shall be made on a most-favoured-nation basis.

3. (a) If agreement is not reached between the modifying Member and any affected Member before the end of the period provided for negotiations, such affected Member may refer the matter to arbitration. Any affected Member that wishes to enforce a right that it may have to compensation must participate in the arbitration.

(b) If no affected Member has requested arbitration, the modifying Member shall be free to implement the proposed modification or withdrawal.

4. (a) The modifying Member may not modify or withdraw its commitment until it has made compensatory adjustments in conformity with the findings of the arbitration.

(b) If the modifying Member implements its proposed modification or withdrawal and does not comply with the findings of the arbitration, any affected Member that participated in the arbitration may modify or withdraw substantially equivalent benefits in conformity with those findings. Notwithstanding Article II, such a modification or withdrawal may be implemented solely with respect to the modifying Member.

5. The Council for Trade in Services shall establish procedures for rectification or modification of Schedules. Any Member which has modified or withdrawn scheduled commitments under this Article shall modify its Schedule according to such procedures.

Part V

INSTITUTIONAL PROVISIONS

Article XXII

Consultation

1. Each Member shall accord sympathetic consideration to, and shall afford adequate opportunity for, consultation regarding such representations as may be made by any other Member with respect to any matter affecting the operation of this Agreement. The Dispute Settlement Understanding (DSU) shall apply to such consultations.

2. The Council for Trade in Services or the Dispute Settlement Body (DSB) may, at the request of a Member, consult with any Member or Members in respect of any matter for which it has not been possible to find a satisfactory solution through consultation under paragraph 1.

3. A Member may not invoke Article XVII, either under this Article or Article XXIII, with respect to a measure of another Member that falls within the scope of an international agreement between them relating to the avoidance of double taxation. In case of disagreement between Members as to whether a measure falls within the scope of such an agreement between them, it shall be open to either Member to bring this matter before the Council for Trade in Services.11 The Council shall refer the matter to arbitration. The decision of the arbitrator shall be final and binding on the Members.

Article XXIII

Dispute Settlement and Enforcement

1. If any Member should consider that any other Member fails to carry out its obligations or specific commitments under this Agreement, it may with a view to reaching a mutually satisfactory resolution of the matter have recourse to the DSU.

2. If the DSB considers that the circumstances are serious enough to justify such action, it may authorize a Member or Members to suspend the application to any other Member or Members of obligations and specific commitments in accordance with Article 22 of the DSU.

3. If any Member considers that any benefit it could reasonably have expected to accrue to it under a specific commitment of another Member under Part III of this Agreement is being nullified or impaired as a result of the application of any measure which does not conflict with the provisions of this Agreement, it may have recourse to the DSU. If the measure is determined by the DSB to have nullified or impaired such a benefit, the Member affected shall be entitled to a mutually satisfactory adjustment on the basis of paragraph 2 of Article XXI, which may include the modification or withdrawal of the measure. In the event an agreement cannot be reached between the Members concerned, Article 22 of the DSU shall apply.

Article XXIV

Council for Trade in Services

1. The Council for Trade in Services shall carry out such functions as may be assigned to it to facilitate the operation of this Agreement and further its objectives. The Council may establish such subsidiary bodies as it considers appropriate for the effective discharge of its functions.

2. The Council and, unless the Council decides otherwise, its subsidiary bodies shall be open to participation by representatives of all Members.

3. The Chairman of the Council shall be elected by the Members.

Article XXV

Technical Cooperation

1. Service suppliers of Members which are in need of such assistance shall have access to the services of contact points referred to in paragraph 2 of Article IV.

2. Technical assistance to developing countries shall be provided at the multilateral level by the Secretariat and shall be decided upon by the Council for Trade in Services.

Article XXVI

Relationship with Other International Organizations

The General Council shall make appropriate arrangements for consultation and cooperation with the United Nations and its specialized agencies as well as with other intergovernmental organizations concerned with services.

Part VI

FINAL PROVISIONS

Article XXVII

Denial of Benefits

A Member may deny the benefits of this Agreement:

(a) to the supply of a service, if it establishes that the service is supplied from or in the territory of a non-Member or of a Member to which the denying Member does not apply the WTO Agreement;

(b) in the case of the supply of a maritime transport service, if it establishes that the service is supplied:

(i) by a vessel registered under the laws of a non-Member or of a Member to which the denying Member does not apply the WTO Agreement, and

(ii) by a person which operates and/or uses the vessel in whole or in part but which is of a non-Member or of a Member to which the denying Member does not apply the WTO Agreement;

(c) to a service supplier that is a juridical person, if it establishes that it is not a service supplier of another Member, or that it is a service supplier of a Member to which the denying Member does not apply the WTO Agreement.

Article XXVIII

Definitions

For the purpose of this Agreement:

(a) "measure" means any measure by a Member, whether in the form of a law, regulation, rule, procedure, decision, administrative action, or any other form;

(b) "supply of a service" includes the production, distribution, marketing, sale and delivery of a service;

(c) "measures by Members affecting trade in services" include measures in respect of

(i) the purchase, payment or use of a service;

(ii) the access to and use of, in connection with the supply of a service, services which are required by those Members to be offered to the public generally;

(iii) the presence, including commercial presence, of persons of a Member for the supply of a service in the territory of another Member;

(d) "commercial presence" means any type of business or professional establishment, including through

(i) the constitution, acquisition or maintenance of a juridical person, or

(ii) the creation or maintenance of a branch or a representative office,

within the territory of a Member for the purpose of supplying a service;

(e) "sector" of a service means,

(i) with reference to a specific commitment, one or more, or all, subsectors of that service, as specified in a Member's Schedule,

(ii) otherwise, the whole of that service sector, including all of its subsectors;

(f) "service of another Member" means a service which is supplied,

(i) from or in the territory of that other Member, or in the case of maritime transport, by a vessel registered under the laws of that other Member, or by a person of that other Member which supplies the service through the operation of a vessel and/or its use in whole or in part; or

(ii) in the case of the supply of a service through commercial presence or through the presence of natural persons, by a service supplier of that other Member;

(g) "service supplier" means any person that supplies a service;12

(h) "monopoly supplier of a service" means any person, public or private, which in the relevant market of the territory of a Member is authorized or established formally or in effect by that Member as the sole supplier of that service;

(i) "service consumer" means any person that receives or uses a service;

(j) "person" means either a natural person or a juridical person;

(k) "natural person of another Member" means a natural person who resides in the territory of that other Member or any other Member, and who under the law of that other Member:

(i) is a national of that other Member; or

(ii) has the right of permanent residence in that other Member, in the case of a Member which:

1. does not have nationals; or

2. accords substantially the same treatment to its permanent residents as it does to its nationals in respect of measures affecting trade in services, as notified in its acceptance of or accession to the WTO Agreement, provided that no Member is obligated to accord to such permanent residents treatment more favourable than would be accorded by that other Member to such permanent residents. Such notification shall include the assurance to assume, with respect to those permanent residents, in accordance with its laws and regulations, the same responsibilities that other Member bears with respect to its nationals;

(l) "juridical person" means any legal entity duly constituted or otherwise organized under applicable law, whether for profit or otherwise, and whether privately-owned or governmentally-owned, including any corporation, trust, partnership, joint venture, sole proprietorship or association;

(m) "juridical person of another Member" means a juridical person which is either:

(i) constituted or otherwise organized under the law of that other Member, and is engaged in substantive business operations in the territory of that Member or any other Member; or

(ii) in the case of the supply of a service through commercial presence, owned or controlled by:

1. natural persons of that Member; or

2. juridical persons of that other Member identified under subparagraph (i);

(n) a juridical person is:

(i) "owned" by persons of a Member if more than 50 per cent of the equity interest in it is beneficially owned by persons of that Member;

(ii) "controlled" by persons of a Member if such persons have the power to name a majority of its directors or otherwise to legally direct its actions;

(iii) "affiliated" with another person when it controls, or is controlled by, that other person; or when it and the other person are both controlled by the same person; and

(o) "direct taxes" comprise all taxes on total income, on total capital or on elements of income or of capital, including taxes on gains from the alienation of property, taxes on estates, inheritances and gifts, and taxes on the total amounts of wages or salaries paid by enterprises, as well as taxes on capital appreciation.

Article XXIX

Annexes

The Annexes to this Agreement are an integral part of this Agreement.

ANNEXES

Annex on Article II Exemptions

Scope

1. This Annex specifies the conditions under which a Member, at the entry into force of this Agreement, is exempted from its obligations under paragraph 1 of Article II.

2. Any new exemptions applied for after the date of entry into force of the WTO Agreement shall be dealt with under paragraph 3 of Article IX of that Agreement.

Review

3. The Council for Trade in Services shall review all exemptions granted for a period of more than five years. The first such review shall take place no more than five years after the entry into force of the WTO Agreement.

4. The Council for Trade in Services in a review shall:

(a) examine whether the conditions which created the need for the exemption still prevail; and

(b) determine the date of any further review.

Termination

5. The exemption of a Member from its obligations under paragraph 1 of Article II of the Agreement with respect to a particular measure terminates on the date provided for in the exemption.

6. In principle, such exemptions should not exceed a period of 10 years. In any event, they shall be subject to negotiation in subsequent trade-liberalizing rounds.

7. A Member shall notify the Council for Trade in Services at the termination of the exemption period that the inconsistent measure has been brought into conformity with paragraph 1 of Article II of the Agreement.

Lists of Article II Exemptions

[The agreed lists of exemptions under paragraph 2 of Article II appear as part of this Annex in the treaty copy of the WTO Agreement.]

Annex on Movement of Natural Persons Supplying Services under the Agreement

1. This Annex applies to measures affecting natural persons who are service suppliers of a Member, and natural persons of a Member who are employed by a service supplier of a Member, in respect of the supply of a service.

2. The Agreement shall not apply to measures affecting natural persons seeking access to the employment market of a Member, nor shall it apply to measures regarding citizenship, residence or employment on a permanent basis.

3. In accordance with Parts III and IV of the Agreement, Members may negotiate specific commitments applying to the movement of all categories of natural persons supplying services under the Agreement. Natural persons covered by a specific commitment shall be allowed to supply the service in accordance with the terms of that commitment.

4. The Agreement shall not prevent a Member from applying measures to regulate the entry of natural persons into, or their temporary stay in, its territory, including those measures necessary to protect the integrity of, and to ensure the orderly movement of natural persons across, its borders, provided that such measures are not applied in such a manner as to nullify or impair the benefits accruing to any Member under the terms of a specific commitment.13

Annex on Air Transport Services

1. This Annex applies to measures affecting trade in air transport services, whether scheduled or non-scheduled, and ancillary services. It is confirmed that any specific commitment or obligation assumed under this Agreement shall not reduce or affect a Member's obligations under bilateral or multilateral agreements that are in effect on the date of entry into force of the WTO Agreement.

2. The Agreement, including its dispute settlement procedures, shall not apply to measures affecting:

(a) traffic rights, however granted; or

(b) services directly related to the exercise of traffic rights,

except as provided in paragraph 3 of this Annex.

3. The Agreement shall apply to measures affecting:

(a) aircraft repair and maintenance services;

(b) the selling and marketing of air transport services;

(c) computer reservation system (CRS) services.

4. The dispute settlement procedures of the Agreement may be invoked only where obligations or specific commitments have been assumed by the concerned Members and where dispute settlement procedures in bilateral and other multilateral agreements or arrangements have been exhausted.

5. The Council for Trade in Services shall review periodically, and at least every five years, developments in the air transport sector and the operation of this Annex with a view to considering the possible further application of the Agreement in this sector.

6. Definitions:

(a) "Aircraft repair and maintenance services" mean such activities when undertaken on an aircraft or a part thereof while it is withdrawn from service and do not include so-called line maintenance.

(b) "Selling and marketing of air transport services" mean opportunities for the air carrier concerned to sell and market freely its air transport services including all aspects of marketing such as market research, advertising and distribution. These activities do not include the pricing of air transport services nor the applicable conditions.

(c) "Computer reservation system (CRS) services" mean services provided by computerized systems that contain information about air carriers’ schedules, availability, fares and fare rules, through which reservations can be made or tickets may be issued.

(d) "Traffic rights" mean the right for scheduled and non-scheduled services to operate and/or to carry passengers, cargo and mail for remuneration or hire from, to, within, or over the territory of a Member, including points to be served, routes to be operated, types of traffic to be carried, capacity to be provided, tariffs to be charged and their conditions, and criteria for designation of airlines, including such criteria as number, ownership, and control.

Annex on Financial Services

1. Scope and Definition

(a) This Annex applies to measures affecting the supply of financial services. Reference to the supply of a financial service in this Annex shall mean the supply of a service as defined in paragraph 2 of Article I of the Agreement.

(b) For the purposes of subparagraph 3(b) of Article I of the Agreement, "services supplied in the exercise of governmental authority" means the following:

(i) activities conducted by a central bank or monetary authority or by any other public entity in pursuit of monetary or exchange rate policies;

(ii) activities forming part of a statutory system of social security or public retirement plans; and

(iii) other activities conducted by a public entity for the account or with the guarantee or using the financial resources of the Government.

(c) For the purposes of subparagraph 3(b) of Article I of the Agreement, if a Member allows any of the activities referred to in subparagraphs (b)(ii) or (b)(iii) of this paragraph to be conducted by its financial service suppliers in competition with a public entity or a financial service supplier, "services" shall include such activities.

(d) Subparagraph 3(c) of Article I of the Agreement shall not apply to services covered by this Annex.

2. Domestic Regulation

(a) Notwithstanding any other provisions of the Agreement, a Member shall not be prevented from taking measures for prudential reasons, including for the protection of investors, depositors, policy holders or persons to whom a fiduciary duty is owed by a financial service supplier, or to ensure the integrity and stability of the financial system. Where such measures do not conform with the provisions of the Agreement, they shall not be used as a means of avoiding the Member’s commitments or obligations under the Agreement.

(b) Nothing in the Agreement shall be construed to require a Member to disclose information relating to the affairs and accounts of individual customers or any confidential or proprietary information in the possession of public entities.

3. Recognition

(a) A Member may recognize prudential measures of any other country in determining how the Member’s measures relating to financial services shall be applied. Such recognition, which may be achieved through harmonization or otherwise, may be based upon an agreement or arrangement with the country concerned or may be accorded autonomously.

(b) A Member that is a party to such an agreement or arrangement referred to in subparagraph (a), whether future or existing, shall afford adequate opportunity for other interested Members to negotiate their accession to such agreements or arrangements, or to negotiate comparable ones with it, under circumstances in which there would be equivalent regulation, oversight, implementation of such regulation, and, if appropriate, procedures concerning the sharing of information between the parties to the agreement or arrangement. Where a Member accords recognition autonomously, it shall afford adequate opportunity for any other Member to demonstrate that such circumstances exist.

(c) Where a Member is contemplating according recognition to prudential measures of any other country, paragraph 4(b) of Article VII shall not apply.

4. Dispute Settlement

Panels for disputes on prudential issues and other financial matters shall have the necessary expertise relevant to the specific financial service under dispute.

5. Definitions

For the purposes of this Annex:

(a) A financial service is any service of a financial nature offered by a financial service supplier of a Member. Financial services include all insurance and insurance-related services, and all banking and other financial services (excluding insurance). Financial services include the following activities:

Insurance and insurance-related services

(i) Direct insurance (including co-insurance):

(A) life

(B) non-life

(ii) Reinsurance and retrocession;

(iii) Insurance intermediation, such as brokerage and agency;

(iv) Services auxiliary to insurance, such as consultancy, actuarial, risk assessment and claim settlement services.

Banking and other financial services (excluding insurance)

(v) Acceptance of deposits and other repayable funds from the public;

(vi) Lending of all types, including consumer credit, mortgage credit, factoring and financing of commercial transaction;

(vii) Financial leasing;

(viii) All payment and money transmission services, including credit, charge and debit cards, travellers cheques and bankers drafts;

(ix) Guarantees and commitments;

(x) Trading for own account or for account of customers, whether on an exchange, in an over-the-counter market or otherwise, the following:

(A) money market instruments (including cheques, bills, certificates of deposits);

(B) foreign exchange;

(C) derivative products including, but not limited to, futures and options;

(D) exchange rate and interest rate instruments, including products such as swaps, forward rate agreements;

(E) transferable securities;

(F) other negotiable instruments and financial assets, including bullion.

(xi) Participation in issues of all kinds of securities, including underwriting and placement as agent (whether publicly or privately) and provision of services related to such issues;

(xii) Money broking;

(xiii) Asset management, such as cash or portfolio management, all forms of collective investment management, pension fund management, custodial, depository and trust services;

(xiv) Settlement and clearing services for financial assets, including securities, derivative products, and other negotiable instruments;

(xv) Provision and transfer of financial information, and financial data processing and related software by suppliers of other financial services;

(xvi) Advisory, intermediation and other auxiliary financial services on all the activities listed in subparagraphs (v) through (xv), including credit reference and analysis, investment and portfolio research and advice, advice on acquisitions and on corporate restructuring and strategy.

(b) A financial service supplier means any natural or juridical person of a Member wishing to supply or supplying financial services but the term "financial service supplier" does not include a public entity.

(c) "Public entity" means:

(i) a government, a central bank or a monetary authority, of a Member, or an entity owned or controlled by a Member, that is principally engaged in carrying out governmental functions or activities for governmental purposes, not including an entity principally engaged in supplying financial services on commercial terms; or

(ii) a private entity, performing functions normally performed by a central bank or monetary authority, when exercising those functions.

Second Annex on Financial Services

1. Notwithstanding Article II of the Agreement and paragraphs 1 and 2 of the Annex on Article II Exemptions, a Member may, during a period of 60 days beginning four months after the date of entry into force of the WTO Agreement, list in that Annex measures relating to financial services which are inconsistent with paragraph 1 of Article II of the Agreement.

2. Notwithstanding Article XXI of the Agreement, a Member may, during a period of 60 days beginning four months after the date of entry into force of the WTO Agreement, improve, modify or withdraw all or part of the specific commitments on financial services inscribed in its Schedule.

3. The Council for Trade in Services shall establish any procedures necessary for the application of paragraphs 1 and 2.

Annex on Negotiations on Maritime Transport Services

1. Article II and the Annex on Article II Exemptions, including the requirement to list in the Annex any measure inconsistent with most-favoured-nation treatment that a Member will maintain, shall enter into force for international shipping, auxiliary services and access to and use of port facilities only on:

(a) the implementation date to be determined under paragraph 4 of the Ministerial Decision on Negotiations on Maritime Transport Services; or,

(b) should the negotiations not succeed, the date of the final report of the Negotiating Group on Maritime Transport Services provided for in that Decision.

2. Paragraph 1 shall not apply to any specific commitment on maritime transport services which is inscribed in a Member’s Schedule.

3. From the conclusion of the negotiations referred to in paragraph 1, and before the implementation date, a Member may improve, modify or withdraw all or part of its specific commitments in this sector without offering compensation, notwithstanding the provisions of Article XXI.

Annex on Telecommunications

1. Objectives

Recognizing the specificities of the telecommunications services sector and, in particular, its dual role as a distinct sector of economic activity and as the underlying transport means for other economic activities, the Members have agreed to the following Annex with the objective of elaborating upon the provisions of the Agreement with respect to measures affecting access to and use of public telecommunications transport networks and services. Accordingly, this Annex provides notes and supplementary provisions to the Agreement.

2. Scope

(a) This Annex shall apply to all measures of a Member that affect access to and use of public telecommunications transport networks and services.14

(b) This Annex shall not apply to measures affecting the cable or broadcast distribution of radio or television programming.

(c) Nothing in this Annex shall be construed:

(i) to require a Member to authorize a service supplier of any other Member to establish, construct, acquire, lease, operate, or supply telecommunications transport networks or services, other than as provided for in its Schedule; or

(ii) to require a Member (or to require a Member to oblige service suppliers under its jurisdiction) to establish, construct, acquire, lease, operate or supply telecommunications transport networks or services not offered to the public generally.

3. Definitions

For the purposes of this Annex:

(a) "Telecommunications" means the transmission and reception of signals by any electromagnetic means.

(b) "Public telecommunications transport service" means any telecommunications transport service required, explicitly or in effect, by a Member to be offered to the public generally. Such services may include, inter alia, telegraph, telephone, telex, and data transmission typically involving the real-time transmission of customer-supplied information between two or more points without any end-to-end change in the form or content of the customer’s information.

(c) "Public telecommunications transport network" means the public telecommunications infrastructure which permits telecommunications between and among defined network termination points.

(d) "Intra-corporate communications" means telecommunications through which a company communicates within the company or with or among its subsidiaries, branches and, subject to a Member’s domestic laws and regulations, affiliates. For these purposes, "subsidiaries", "branches" and, where applicable, "affiliates" shall be as defined by each Member. "Intra-corporate communications" in this Annex excludes commercial or non-commercial services that are supplied to companies that are not related subsidiaries, branches or affiliates, or that are offered to customers or potential customers.

(e) Any reference to a paragraph or subparagraph of this Annex includes all subdivisions thereof.

4. Transparency

In the application of Article III of the Agreement, each Member shall ensure that relevant information on conditions affecting access to and use of public telecommunications transport networks and services is publicly available, including: tariffs and other terms and conditions of service; specifications of technical interfaces with such networks and services; information on bodies responsible for the preparation and adoption of standards affecting such access and use; conditions applying to attachment of terminal or other equipment; and notifications, registration or licensing requirements, if any.

5. Access to and Use of Public Telecommunications Transport Networks and Services

(a) Each Member shall ensure that any service supplier of any other Member is accorded access to and use of public telecommunications transport networks and services on reasonable and non-discriminatory terms and conditions, for the supply of a service included in its Schedule. This obligation shall be applied, inter alia, through paragraphs (b) through (f).15

(b) Each Member shall ensure that service suppliers of any other Member have access to and use of any public telecommunications transport network or service offered within or across the border of that Member, including private leased circuits, and to this end shall ensure, subject to paragraphs (e) and (f), that such suppliers are permitted:

(i) to purchase or lease and attach terminal or other equipment which interfaces with the network and which is necessary to supply a supplier’s services;

(ii) to interconnect private leased or owned circuits with public telecommunications transport networks and services or with circuits leased or owned by another service supplier; and

(iii) to use operating protocols of the service supplier’s choice in the supply of any service, other than as necessary to ensure the availability of telecommunications transport networks and services to the public generally.

(c) Each Member shall ensure that service suppliers of any other Member may use public telecommunications transport networks and services for the movement of information within and across borders, including for intra-corporate communications of such service suppliers, and for access to information contained in data bases or otherwise stored in machine-readable form in the territory of any Member. Any new or amended measures of a Member significantly affecting such use shall be notified and shall be subject to consultation, in accordance with relevant provisions of the Agreement.

(d) Notwithstanding the preceding paragraph, a Member may take such measures as are necessary to ensure the security and confidentiality of messages, subject to the requirement that such measures are not applied in a manner which would constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination or a disguised restriction on trade in services.

(e) Each Member shall ensure that no condition is imposed on access to and use of public telecommunications transport networks and services other than as necessary:

(i) to safeguard the public service responsibilities of suppliers of public telecommunications transport networks and services, in particular their ability to make their networks or services available to the public generally;

(ii) to protect the technical integrity of public telecommunications transport networks or services; or

(iii) to ensure that service suppliers of any other Member do not supply services unless permitted pursuant to commitments in the Member’s Schedule.

(f) Provided that they satisfy the criteria set out in paragraph (e), conditions for access to and use of public telecommunications transport networks and services may include:

(i) restrictions on resale or shared use of such services;

(ii) a requirement to use specified technical interfaces, including interface protocols, for inter-connection with such networks and services;

(iii) requirements, where necessary, for the inter-operability of such services and to encourage the achievement of the goals set out in paragraph 7(a);

(iv) type approval of terminal or other equipment which interfaces with the network and technical requirements relating to the attachment of such equipment to such networks;

(v) restrictions on inter-connection of private leased or owned circuits with such networks or services or with circuits leased or owned by another service supplier; or

(vi) notification, registration and licensing.

(g) Notwithstanding the preceding paragraphs of this section, a developing country Member may, consistent with its level of development, place reasonable conditions on access to and use of public telecommunications transport networks and services necessary to strengthen its domestic telecommunications infrastructure and service capacity and to increase its participation in international trade in telecommunications services. Such conditions shall be specified in the Member’s Schedule.

6. Technical Cooperation

(a) Members recognize that an efficient, advanced telecommunications infrastructure in countries, particularly developing countries, is essential to the expansion of their trade in services. To this end, Members endorse and encourage the participation, to the fullest extent practicable, of developed and developing countries and their suppliers of public telecommunications transport networks and services and other entities in the development programmes of international and regional organizations, including the International Telecommunication Union, the United Nations Development Programme, and the International Bank for Reconstruction and Development.

(b) Members shall encourage and support telecommunications cooperation among developing countries at the international, regional and sub-regional levels.

(c) In cooperation with relevant international organizations, Members shall make available, where practicable, to developing countries information with respect to telecommunications services and developments in telecommunications and information technology to assist in strengthening their domestic telecommunications services sector.

(d) Members shall give special consideration to opportunities for the least-developed countries to encourage foreign suppliers of telecommunications services to assist in the transfer of technology, training and other activities that support the development of their telecommunications infrastructure and expansion of their telecommunications services trade.

7. Relation to International Organizations and Agreements

(a) Members recognize the importance of international standards for global compatibility and inter-operability of telecommunication networks and services and undertake to promote such standards through the work of relevant international bodies, including the International Telecommunication Union and the International Organization for Standardization.

(b) Members recognize the role played by intergovernmental and non-governmental organizations and agreements in ensuring the efficient operation of domestic and global telecommunications services, in particular the International Telecommunication Union. Members shall make appropriate arrangements, where relevant, for consultation with such organizations on matters arising from the implementation of this Annex.

Annex on Negotiations on Basic Telecommunications

1. Article II and the Annex on Article II Exemptions, including the requirement to list in the Annex any measure inconsistent with most-favoured-nation treatment that a Member will maintain, shall enter into force for basic telecommunications only on:

(a) the implementation date to be determined under paragraph 5 of the Ministerial Decision on Negotiations on Basic Telecommunications; or,

(b) should the negotiations not succeed, the date of the final report of the Negotiating Group on Basic Telecommunications provided for in that Decision.

2. Paragraph 1 shall not apply to any specific commitment on basic telecommunications which is inscribed in a Member’s Schedule.

___________________________________

1 This condition is understood in terms of number of sectors, volume of trade affected and modes of supply. In order to meet this condition, agreements should not provide for the a priori exclusion of any mode of supply.

2 Typically, such integration provides citizens of the parties concerned with a right of free entry to the employment markets of the parties and includes measures concerning conditions of pay, other conditions of employment and social benefits.

3 The term "relevant international organizations" refers to international bodies whose membership is open to the relevant bodies of at least all Members of the WTO.

4 It is understood that the procedures under paragraph 5 shall be the same as the GATT 1994 procedures.

5 The public order exception may be invoked only where a genuine and sufficiently serious threat is posed to one of the fundamental interests of society.

6 Measures that are aimed at ensuring the equitable or effective imposition or collection of direct taxes include measures taken by a Member under its taxation system which:

(i) apply to non-resident service suppliers in recognition of the fact that the tax obligation of non-residents is determined with respect to taxable items sourced or located in the Member’s territory; or

(ii) apply to non-residents in order to ensure the imposition or collection of taxes in the Member’s territory; or

(iii) apply to non-residents or residents in order to prevent the avoidance or evasion of taxes, including compliance measures; or

(iv) apply to consumers of services supplied in or from the territory of another Member in order to ensure the imposition or collection of taxes on such consumers derived from sources in the Member’s territory; or

(v) distinguish service suppliers subject to tax on worldwide taxable items from other service suppliers, in recognition of the difference in the nature of the tax base between them; or

(vi) determine, allocate or apportion income, profit, gain, loss, deduction or credit of resident persons or branches, or between related persons or branches of the same person, in order to safeguard the Member’s tax base.

Tax terms or concepts in paragraph (d) of Article XIV and in this footnote are determined according to tax definitions and concepts, or equivalent or similar definitions and concepts, under the domestic law of the Member taking the measure.

7 A future work programme shall determine how, and in what time-frame, negotiations on such multilateral disciplines will be conducted.

8 If a Member undertakes a market-access commitment in relation to the supply of a service through the mode of supply referred to in subparagraph 2(a) of Article I and if the cross-border movement of capital is an essential part of the service itself, that Member is thereby committed to allow such movement of capital. If a Member undertakes a market-access commitment in relation to the supply of a service through the mode of supply referred to in subparagraph 2(c) of Article I, it is thereby committed to allow related transfers of capital into its territory.

9 Subparagraph 2(c) does not cover measures of a Member which limit inputs for the supply of services.

10 Specific commitments assumed under this Article shall not be construed to require any Member to compensate for any inherent competitive disadvantages which result from the foreign character of the relevant services or service suppliers.

11 With respect to agreements on the avoidance of double taxation which exist on the date of entry into force of the WTO Agreement, such a matter may be brought before the Council for Trade in Services only with the consent of both parties to such an agreement.

12 Where the service is not supplied directly by a juridical person but through other forms of commercial presence such as a branch or a representative office, the service supplier (i.e. the juridical person) shall, nonetheless, through such presence be accorded the treatment provided for service suppliers under the Agreement. Such treatment shall be extended to the presence through which the service is supplied and need not be extended to any other parts of the supplier located outside the territory where the service is supplied.

13 The sole fact of requiring a visa for natural persons of certain Members and not for those of others shall not be regarded as nullifying or impairing benefits under a specific commitment.

14 This paragraph is understood to mean that each Member shall ensure that the obligations of this Annex are applied with respect to suppliers of public telecommunications transport networks and services by whatever measures are necessary.

15 The term "non-discriminatory" is understood to refer to most-favoured-nation and national treatment as defined in the Agreement, as well as to reflect sector-specific usage of the term to mean "terms and conditions no less favourable than those accorded to any other user of like public telecommunications transport networks or services under like circumstances".

Annex 1C

Agreement On Trade-Related Aspects Of Intellectual Property Rights

Members,

Desiring to reduce distortions and impediments to international trade, and taking into account the need to promote effective and adequate protection of intellectual property rights, and to ensure that measures and procedures to enforce intellectual property rights do not themselves become barriers to legitimate trade;

Recognizing, to this end, the need for new rules and disciplines concerning:

(a) the applicability of the basic principles of GATT 1994 and of relevant international intellectual property agreements or conventions;

(b) the provision of adequate standards and principles concerning the availability, scope and use of trade-related intellectual property rights;

(c) the provision of effective and appropriate means for the enforcement of trade-related intellectual property rights, taking into account differences in national legal systems;

(d) the provision of effective and expeditious procedures for the multilateral prevention and settlement of disputes between governments: and

(e) transitional arrangements aiming at the fullest participation in the results of the negotiations;

Recognizing the need for a multilateral framework of principles, rules and disciplines dealing with international trade in counterfeit goods;

Recognizing that intellectual property rights are private rights;

Recognizing the underlying public policy objectives of national systems for the protection of intellectual property, including developmental and technological objectives;

Recognizing also the special needs of the least-developed country Members in respect of maximum flexibility in the domestic implementation of laws and regulations in order to enable them to create a sound and viable technological base;

Emphasizing the importance of reducing tensions by reaching strengthened commitments to resolve disputes on trade-related intellectual property issues through multilateral procedures;

Desiring to establish a mutually supportive relationship between the WTO and the World Intellectual Property Organization (referred to in this Agreement as "WIPO") as well as other relevant international organizations;

Hereby agree as follows:

Part I

GENERAL PROVISIONS AND BASIC PRINCIPLES

Article 1

Nature and Scope of Obligations

1. Members shall give effect to the provisions of this Agreement. Members may, but shall not be obliged to, implement in their law more extensive protection than is required by this Agreement, provided that such protection does not contravene the provisions of this Agreement. Members shall be free to determine the appropriate method of implementing the provisions of this Agreement within their own legal system and practice.

2. For the purposes of this Agreement, the term "intellectual property" refers to all categories of intellectual property that are the subject of Sections 1 through 7 of Part II.

3. Members shall accord the treatment provided for in this Agreement to the nationals of other Members.1 In respect of the relevant intellectual property right, the nationals of other Members shall be understood as those natural or legal persons that would meet the criteria for eligibility for protection provided for in the Paris Convention (1967), the Berne Convention (1971), the Rome Convention and the Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits, were all Members of the WTO members of those Conventions.2 Any Member availing itself of the possibilities provided in paragraph 3 of Article 5 or paragraph 2 of Article 6 of the Rome Convention shall make a notification as foreseen in those provisions to the Council for Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights (the "Council for TRIPS").

Article 2

Intellectual Property Conventions

1. In respect of Parts II, III and IV of this Agreement, Members shall comply with Articles 1 through 12, and Article 19, of the Paris Convention (1967).

2. Nothing in Parts I to IV of this Agreement shall derogate from existing obligations that Members may have to each other under the Paris Convention, the Berne Convention, the Rome Convention and the Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits.

Article 3

National Treatment

1. Each Member shall accord to the nationals of other Members treatment no less favourable than that it accords to its own nationals with regard to the protection3 of intellectual property, subject to the exceptions already provided in, respectively, the Paris Convention (1967), the Berne Convention (1971), the Rome Convention or the Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits. In respect of performers, producers of phonograms and broadcasting organizations, this obligation only applies in respect of the rights provided under this Agreement. Any Member availing itself of the possibilities provided in Article 6 of the Berne Convention (1971) or paragraph 1(b) of Article 16 of the Rome Convention shall make a notification as foreseen in those provisions to the Council for TRIPS.

2. Members may avail themselves of the exceptions permitted under paragraph 1 in relation to judicial and administrative procedures, including the designation of an address for service or the appointment of an agent within the jurisdiction of a Member, only where such exceptions are necessary to secure compliance with laws and regulations which are not inconsistent with the provisions of this Agreement and where such practices are not applied in a manner which would constitute a disguised restriction on trade.

Article 4

Most-Favoured-Nation Treatment

With regard to the protection of intellectual property, any advantage, favour, privilege or immunity granted by a Member to the nationals of any other country shall be accorded immediately and unconditionally to the nationals of all other Members. Exempted from this obligation are any advantage, favour, privilege or immunity accorded by a Member:

(a) deriving from international agreements on judicial assistance or law enforcement of a general nature and not particularly confined to the protection of intellectual property;

(b) granted in accordance with the provisions of the Berne Convention (1971) or the Rome Convention authorizing that the treatment accorded be a function not of national treatment but of the treatment accorded in another country;

(c) in respect of the rights of performers, producers of phonograms and broadcasting organizations not provided under this Agreement;

(d) deriving from international agreements related to the protection of intellectual property which entered into force prior to the entry into force of the WTO Agreement, provided that such agreements are notified to the Council for TRIPS and do not constitute an arbitrary or unjustifiable discrimination against nationals of other Members.

Article 5

Multilateral Agreements on Acquisition or Maintenance of Protection

The obligations under Articles 3 and 4 do not apply to procedures provided in multilateral agreements concluded under the auspices of WIPO relating to the acquisition or maintenance of intellectual property rights.

Article 6

Exhaustion

For the purposes of dispute settlement under this Agreement, subject to the provisions of Articles 3 and 4 nothing in this Agreement shall be used to address the issue of the exhaustion of intellectual property rights.

Article 7

Objectives

The protection and enforcement of intellectual property rights should contribute to the promotion of technological innovation and to the transfer and dissemination of technology, to the mutual advantage of producers and users of technological knowledge and in a manner conducive to social and economic welfare, and to a balance of rights and obligations.

Article 8

Principles

1. Members may, in formulating or amending their laws and regulations, adopt measures necessary to protect public health and nutrition, and to promote the public interest in sectors of vital importance to their socio-economic and technological development, provided that such measures are consistent with the provisions of this Agreement.

2. Appropriate measures, provided that they are consistent with the provisions of this Agreement, may be needed to prevent the abuse of intellectual property rights by right holders or the resort to practices which unreasonably restrain trade or adversely affect the international transfer of technology.

Part II

STANDARDS CONCERNING THE AVAILABILITY, SCOPE AND USE OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS

Section 1: Copyright and Related Rights

Article 9

Relation to the Berne Convention

1. Members shall comply with Articles 1 through 21 of the Berne Convention (1971) and the Appendix thereto. However, Members shall not have rights or obligations under this Agreement in respect of the rights conferred under Article 6 bis of that Convention or of the rights derived therefrom.

2. Copyright protection shall extend to expressions and not to ideas, procedures, methods of operation or mathematical concepts as such.

Article 10

Computer Programs and Compilations of Data

1. Computer programs, whether in source or object code, shall be protected as literary works under the Berne Convention (1971).

2. Compilations of data or other material, whether in machine readable or other form, which by reason of the selection or arrangement of their contents constitute intellectual creations shall be protected as such. Such protection, which shall not extend to the data or material itself, shall be without prejudice to any copyright subsisting in the data or material itself.

Article 11

Rental Rights

In respect of at least computer programs and cinematographic works, a Member shall provide authors and their successors in title the right to authorize or to prohibit the commercial rental to the public of originals or copies of their copyright works. A Member shall be excepted from this obligation in respect of cinematographic works unless such rental has led to widespread copying of such works which is materially impairing the exclusive right of reproduction conferred in that Member on authors and their successors in title. In respect of computer programs, this obligation does not apply to rentals where the program itself is not the essential object of the rental.

Article 12

Term of Protection

Whenever the term of protection of a work, other than a photographic work or a work of applied art, is calculated on a basis other than the life of a natural person, such term shall be no less than 50 years from the end of the calendar year of authorized publication, or, failing such authorized publication within 50 years from the making of the work, 50 years from the end of the calendar year of making.

Article 13

Limitations and Exceptions

Members shall confine limitations or exceptions to exclusive rights to certain special cases which do not conflict with a normal exploitation of the work and do not unreasonably prejudice the legitimate interests of the right holder.

Article 14

Protection of Performers, Producers of Phonograms (Sound Recordings) and Broadcasting Organizations

1. In respect of a fixation of their performance on a phonogram, performers shall have the possibility of preventing the following acts when undertaken without their authorization: the fixation of their unfixed performance and the reproduction of such fixation. Performers shall also have the possibility of preventing the following acts when undertaken without their authorization: the broadcasting by wireless means and the communication to the public of their live performance.

2. Producers of phonograms shall enjoy the right to authorize or prohibit the direct or indirect reproduction of their phonograms.

3. Broadcasting organizations shall have the right to prohibit the following acts when undertaken without their authorization: the fixation, the reproduction of fixations, and the rebroadcasting by wireless means of broadcasts, as well as the communication to the public of television broadcasts of the same. Where Members do not grant such rights to broadcasting organizations, they shall provide owners of copyright in the subject matter of broadcasts with the possibility of preventing the above acts, subject to the provisions of the Berne Convention (1971).

4. The provisions of Article 11 in respect of computer programs shall apply mutatis mutandis to producers of phonograms and any other right holders in phonograms as determined in a Member's law. If on 15 April 1994 a Member has in force a system of equitable remuneration of right holders in respect of the rental of phonograms, it may maintain such system provided that the commercial rental of phonograms is not giving rise to the material impairment of the exclusive rights of reproduction of right holders.

5. The term of the protection available under this Agreement to performers and producers of phonograms shall last at least until the end of a period of 50 years computed from the end of the calendar year in which the fixation was made or the performance took place. The term of protection granted pursuant to paragraph 3 shall last for at least 20 years from the end of the calendar year in which the broadcast took place.

6. Any Member may, in relation to the rights conferred under paragraphs 1, 2 and 3, provide for conditions, limitations, exceptions and reservations to the extent permitted by the Rome Convention. However, the provisions of Article 18 of the Berne Convention (1971) shall also apply, mutatis mutandis , to the rights of performers and producers of phonograms in phonograms.

Section 2: Trademarks

Article 15

Protectable Subject Matter

1. Any sign, or any combination of signs, capable of distinguishing the goods or services of one undertaking from those of other undertakings, shall be capable of constituting a trademark. Such signs, in particular words including personal names, letters, numerals, figurative elements and combinations of colours as well as any combination of such signs, shall be eligible for registration as trademarks. Where signs are not inherently capable of distinguishing the relevant goods or services, Members may make registrability depend on distinctiveness acquired through use. Members may require, as a condition of registration, that signs be visually perceptible.

2. Paragraph 1 shall not be understood to prevent a Member from denying registration of a trademark on other grounds, provided that they do not derogate from the provisions of the Paris Convention (1967).

3. Members may make registrability depend on use. However, actual use of a trademark shall not be a condition for filing an application for registration. An application shall not be refused solely on the ground that intended use has not taken place before the expiry of a period of three years from the date of application.

4. The nature of the goods or services to which a trademark is to be applied shall in no case form an obstacle to registration of the trademark.

5. Members shall publish each trademark either before it is registered or promptly after it is registered and shall afford a reasonable opportunity for petitions to cancel the registration. In addition, Members may afford an opportunity for the registration of a trademark to be opposed.

Article 16

Rights Conferred

1. The owner of a registered trademark shall have the exclusive right to prevent all third parties not having the owner’s consent from using in the course of trade identical or similar signs for goods or services which are identical or similar to those in respect of which the trademark is registered where such use would result in a likelihood of confusion. In case of the use of an identical sign for identical goods or services, a likelihood of confusion shall be presumed. The rights described above shall not prejudice any existing prior rights, nor shall they affect the possibility of Members making rights available on the basis of use.

2. Article 6 bis of the Paris Convention (1967) shall apply, mutatis mutandis , to services. In determining whether a trademark is well known, Members shall take account of the knowledge of the trademark in the relevant sector of the public, including knowledge in the Member concerned which has been obtained as a result of the promotion of the trademark.

3. Article 6 bis of the Paris Convention (1967) shall apply, mutatis mutandis , to goods or services which are not similar to those in respect of which a trademark is registered, provided that use of that trademark in relation to those goods or services would indicate a connection between those goods or services and the owner of the registered trademark and provided that the interests of the owner of the registered trademark are likely to be damaged by such use.

Article 17

Exceptions

Members may provide limited exceptions to the rights conferred by a trademark, such as fair use of descriptive terms, provided that such exceptions take account of the legitimate interests of the owner of the trademark and of third parties.

Article 18

Term of Protection

Initial registration, and each renewal of registration, of a trademark shall be for a term of no less than seven years. The registration of a trademark shall be renewable indefinitely.

Article 19

Requirement of Use

1. If use is required to maintain a registration, the registration may be cancelled only after an uninterrupted period of at least three years of non-use, unless valid reasons based on the existence of obstacles to such use are shown by the trademark owner. Circumstances arising independently of the will of the owner of the trademark which constitute an obstacle to the use of the trademark, such as import restrictions on or other government requirements for goods or services protected by the trademark, shall be recognized as valid reasons for non-use.

2. When subject to the control of its owner, use of a trademark by another person shall be recognized as use of the trademark for the purpose of maintaining the registration.

Article 20

Other Requirements

The use of a trademark in the course of trade shall not be unjustifiably encumbered by special requirements, such as use with another trademark, use in a special form or use in a manner detrimental to its capability to distinguish the goods or services of one undertaking from those of other undertakings. This will not preclude a requirement prescribing the use of the trademark identifying the undertaking producing the goods or services along with, but without linking it to, the trademark distinguishing the specific goods or services in question of that undertaking.

Article 21

Licensing and Assignment

Members may determine conditions on the licensing and assignment of trademarks, it being understood that the compulsory licensing of trademarks shall not be permitted and that the owner of a registered trademark shall have the right to assign the trademark with or without the transfer of the business to which the trademark belongs.

Section 3: Geographical Indications

Article 22

Protection of Geographical Indications

1. Geographical indications are, for the purposes of this Agreement, indications which identify a good as originating in the territory of a Member, or a region or locality in that territory, where a given quality, reputation or other characteristic of the good is essentially attributable to its geographical origin.

2. In respect of geographical indications, Members shall provide the legal means for interested parties to prevent:

(a) the use of any means in the designation or presentation of a good that indicates or suggests that the good in question originates in a geographical area other than the true place of origin in a manner which misleads the public as to the geographical origin of the good;

(b) any use which constitutes an act of unfair competition within the meaning of Article 10 bis of the Paris Convention (1967).

3. A Member shall, ex officio if its legislation so permits or at the request of an interested party, refuse or invalidate the registration of a trademark which contains or consists of a geographical indication with respect to goods not originating in the territory indicated, if use of the indication in the trademark for such goods in that Member is of such a nature as to mislead the public as to the true place of origin.

4. The protection under paragraphs 1, 2 and 3 shall be applicable against a geographical indication which, although literally true as to the territory, region or locality in which the goods originate, falsely represents to the public that the goods originate in another territory.

Article 23

Additional Protection for Geographical Indications for Wines and Spirits

1. Each Member shall provide the legal means for interested parties to prevent use of a geographical indication identifying wines for wines not originating in the place indicated by the geographical indication in question or identifying spirits for spirits not originating in the place indicated by the geographical indication in question, even where the true origin of the goods is indicated or the geographical indication is used in translation or accompanied by expressions such as "kind", "type", "style", "imitation" or the like.4

2. The registration of a trademark for wines which contains or consists of a geographical indication identifying wines or for spirits which contains or consists of a geographical indication identifying spirits shall be refused or invalidated, ex officio if a Member’s legislation so permits or at the request of an interested party, with respect to such wines or spirits not having this origin.

3. In the case of homonymous geographical indications for wines, protection shall be accorded to each indication, subject to the provisions of paragraph 4 of Article 22. Each Member shall determine the practical conditions under which the homonymous indications in question will be differentiated from each other, taking into account the need to ensure equitable treatment of the producers concerned and that consumers are not misled.

4. In order to facilitate the protection of geographical indications for wines, negotiations shall be undertaken in the Council for TRIPS concerning the establishment of a multilateral system of notification and registration of geographical indications for wines eligible for protection in those Members participating in the system.

Article 24

International Negotiations: Exceptions

1. Members agree to enter into negotiations aimed at increasing the protection of individual geographical indications under Article 23. The provisions of paragraphs 4 through 8 below shall not be used by a Member to refuse to conduct negotiations or to conclude bilateral or multilateral agreements. In the context of such negotiations, Members shall be willing to consider the continued applicability of these provisions to individual geographical indications whose use was the subject of such negotiations.

2. The Council for TRIPS shall keep under review the application of the provisions of this Section: the first such review shall take place within two years of the entry into force of the WTO Agreement. Any matter affecting the compliance with the obligations under these provisions may be drawn to the attention of the Council, which, at the request of a Member, shall consult with any Member or Members in respect of such matter in respect of which it has not been possible to find a satisfactory solution through bilateral or plurilateral consultations between the Members concerned. The Council shall take such action as may be agreed to facilitate the operation and further the objectives of this Section.

3. In implementing this Section, a Member shall not diminish the protection of geographical indications that existed in that Member immediately prior to the date of entry into force of the WTO Agreement.

4. Nothing in this Section shall require a Member to prevent continued and similar use of a particular geographical indication of another Member identifying wines or spirits in connection with goods or services by any of its nationals or domiciliaries who have used that geographical indication in a continuous manner with regard to the same or related goods or services in the territory of that Member either (a) for at least 10 years preceding 15 April 1994 or (b) in good faith preceding that date.

5. Where a trademark has been applied for or registered in good faith, or where rights to a trademark have been acquired through use in good faith either:

(a) before the date of application of these provisions in that Member as defined in Part VI: or

(b) before the geographical indication is protected in its country of origin;

measures adopted to implement this Section shall not prejudice eligibility for or the validity of the registration of a trademark, or the right to use a trademark, on the basis that such a trademark is identical with, or similar to, a geographical indication.

6. Nothing in this Section shall require a Member to apply its provisions in respect of a geographical indication of any other Member with respect to goods or services for which the relevant indication is identical with the term customary in common language as the common name for such goods or services in the territory of that Member. Nothing in this Section shall require a Member to apply its provisions in respect of a geographical indication of any other Member with respect to products of the vine for which the relevant indication is identical with the customary name of a grape variety existing in the territory of that Member as of the date of entry into force of the WTO Agreement.

7. A Member may provide that any request made under this Section in connection with the use or registration of a trademark must be presented within five years after the adverse use of the protected indication has become generally known in that Member or after the date of registration of the trademark in that Member provided that the trademark has been published by that date, if such date is earlier than the date on which the adverse use became generally known in that Member, provided that the geographical indication is not used or registered in bad faith.

8. The provisions of this Section shall in no way prejudice the right of any person to use, in the course of trade, that person’s name or the name of that person’s predecessor in business, except where such name is used in such a manner as to mislead the public.

9. There shall be no obligation under this Agreement to protect geographical indications which are not or cease to be protected in their country of origin, or which have fallen into disuse in that country.

Section 4: Industrial Designs

Article 25

Requirements for Protection

1. Members shall provide for the protection of independently created industrial designs that are new or original. Members may provide that designs are not new or original if they do not significantly differ from known designs or combinations of known design features. Members may provide that such protection shall not extend to designs dictated essentially by technical or functional considerations.

2. Each Member shall ensure that requirements for securing protection for textile designs, in particular in regard to any cost, examination or publication, do not unreasonably impair the opportunity to seek and obtain such protection. Members shall be free to meet this obligation through industrial design law or through copyright law.

Article 26

Protection

1. The owner of a protected industrial design shall have the right to prevent third parties not having the owner’s consent from making, selling or importing articles bearing or embodying a design which is a copy, or substantially a copy, of the protected design, when such acts are undertaken for commercial purposes.

2. Members may provide limited exceptions to the protection of industrial designs, provided that such exceptions do not unreasonably conflict with the normal exploitation of protected industrial designs and do not unreasonably prejudice the legitimate interests of the owner of the protected design, taking account of the legitimate interests of third parties.

3. The duration of protection available shall amount to at least 10 years.

Section 5: Patents

Article 27

Patentable Subject Matter

1. Subject to the provisions of paragraphs 2 and 3, patents shall be available for any inventions, whether products or processes, in all fields of technology, provided that they are new, involve an inventive step and are capable of industrial application.5 Subject to paragraph 4 of Article 65, paragraph 8 of Article 70 and paragraph 3 of this Article, patents shall be available and patent rights enjoyable without discrimination as to the place of invention, the field of technology and whether products are imported or locally produced.

2. Members may exclude from patentability inventions, the prevention within their territory of the commercial exploitation of which is necessary to protect ordre public or morality, including to protect human, animal or plant life or health or to avoid serious prejudice to the environment, provided that such exclusion is not made merely because the exploitation is prohibited by their law.

3. Members may also exclude from patentability:

(a) diagnostic, therapeutic and surgical methods for the treatment of humans or animals;

(b) plants and animals other than micro-organisms, and essentially biological processes for the production of plants or animals other than non-biological and microbiological processes. However, Members shall provide for the protection of plant varieties either by patents or by an effective sui generis system or by any combination thereof. The provisions of this subparagraph shall be reviewed four years after the date of entry into force of the WTO Agreement.

Article 28

Rights Conferred

1. A patent shall confer on its owner the following exclusive rights:

(a) where the subject matter of a patent is a product, to prevent third parties not having the owner’s consent from the acts of: making, using, offering for sale, selling, or importing6 for these purposes that product;

(b) where the subject matter of a patent is a process, to prevent third parties not having the owner’s consent from the act of using the process, and from the acts of: using, offering for sale, selling, or importing for these purposes at least the product obtained directly by that process.

2. Patent owners shall also have the right to assign, or transfer by succession, the patent and to conclude licensing contracts.

Article 29

Conditions on Patent Applicants

1. Members shall require that an applicant for a patent shall disclose the invention in a manner sufficiently clear and complete for the invention to be carried out by a person skilled in the art and may require the applicant to indicate the best mode for carrying out the invention known to the inventor at the filing date or, where priority is claimed, at the priority date of the application.

2. Members may require an applicant for a patent to provide information concerning the applicant’s corresponding foreign applications and grants.

Article 30

Exceptions to Rights Conferred

Members may provide limited exceptions to the exclusive rights conferred by a patent, provided that such exceptions do not unreasonably conflict with a normal exploitation of the patent and do not unreasonably prejudice the legitimate interests of the patent owner, taking account of the legitimate interests of third parties.

Article 31

Other Use Without Authorization of the Right Holder

Where the law of a Member allows for other use7 of the subject matter of a patent without the authorization of the right holder, including use by the government or third parties authorized by the government, the following provisions shall be respected:

(a) authorization of such use shall be considered on its individual merits;

(b) such use may only be permitted if, prior to such use, the proposed user has made efforts to obtain authorization from the right holder on reasonable commercial terms and conditions and that such efforts have not been successful within a reasonable period of time. This requirement may be waived by a Member in the case of a national emergency or other circumstances of extreme urgency or in cases of public non-commercial use. In situations of national emergency or other circumstances of extreme urgency, the right holder shall, nevertheless, be notified as soon as reasonably practicable. In the case of public non-commercial use, where the government or contractor, without making a patent search, knows or has demonstrable grounds to know that a valid patent is or will be used by or for the government, the right holder shall be informed promptly;

(c) the scope and duration of such use shall be limited to the purpose for which it was authorized, and in the case of semi-conductor technology shall only be for public non-commercial use or to remedy a practice determined after judicial or administrative process to be anti-competitive;

(d) such use shall be non-exclusive;

(e) such use shall be non-assignable, except with that part of the enterprise or goodwill which enjoys such use;

(f) any such use shall be authorized predominantly for the supply of the domestic market of the Member authorizing such use;

(g) authorization for such use shall be liable, subject to adequate protection of the legitimate interests of the persons so authorized, to be terminated if and when the circumstances which led to it cease to exist and are unlikely to recur. The competent authority shall have the authority to review, upon motivated request, the continued existence of these circumstances;

(h) the right holder shall be paid adequate remuneration in the circumstances of each case, taking into account the economic value of the authorization;

(i) the legal validity of any decision relating to the authorization of such use shall be subject to judicial review or other independent review by a distinct higher authority in that Member;

(j) any decision relating to the remuneration provided in respect of such use shall be subject to judicial review or other independent review by a distinct higher authority in that Member;

(k) Members are not obliged to apply the conditions set forth in subparagraphs (b) and (f) where such use is permitted to remedy a practice determined after judicial or administrative process to be anti-competitive. The need to correct anti-competitive practices may be taken into account in determining the amount of remuneration in such cases. Competent authorities shall have the authority to refuse termination of authorization if and when the conditions which led to such authorization are likely to recur;

(l) where such use is authorized to permit the exploitation of a patent ("the second patent") which cannot be exploited without infringing another patent ("the first patent"), the following additional conditions shall apply:

(i) the invention claimed in the second patent shall involve an important technical advance of considerable economic significance in relation to the invention claimed in the first patent;

(ii) the owner of the first patent shall be entitled to a cross-licence on reasonable terms to use the invention claimed in the second patent; and

(iii) the use authorized in respect of the first patent shall be non-assignable except with the assignment of the second patent.

Article 32

Revocation/Forfeiture

An opportunity for judicial review of any decision to revoke or forfeit a patent shall be available.

Article 33

Term of Protection

The term of protection available shall not end before the expiration of a period of twenty years counted from the filing date.8

Article 34

Process Patents: Burden of Proof

1. For the purposes of civil proceedings in respect of the infringement of the rights of the owner referred to in paragraph 1(b) of Article 28, if the subject matter of a patent is a process for obtaining a product, the judicial authorities shall have the authority to order the defendant to prove that the process to obtain an identical product is different from the patented process. Therefore, Members shall provide, in at least one of the following circumstances, that any identical product when produced without the consent of the patent owner shall, in the absence of proof to the contrary, be deemed to have been obtained by the patented process:

(a) if the product obtained by the patented process is new;

(b) if there is a substantial likelihood that the identical product was made by the process and the owner of the patent has been unable through reasonable efforts to determine the process actually used.

2. Any Member shall be free to provide that the burden of proof indicated in paragraph 1 shall be on the alleged infringer only if the condition referred to in subparagraph (a) is fulfilled or only if the condition referred to in subparagraph (b) is fulfilled.

3. In the adduction of proof to the contrary, the legitimate interests of defendants in protecting their manufacturing and business secrets shall be taken into account.

Section 6: Layout-designs (Topographies) of Integrated Circuits

Article 35

Relation to the IPIC Treaty

Members agree to provide protection to the layout-designs (topographies) of integrated circuits (referred to in this Agreement as "layout-designs") in accordance with Articles 2 through 7 (other than paragraph 3 of Article 6), Article 12 and paragraph 3 of Article 16 of the Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits and, in addition, to comply with the following provisions.

Article 36

Scope of the Protection

Subject to the provisions of paragraph 1 of Article 37, Members shall consider unlawful the following acts if performed without the authorization of the right holder:9 importing, selling, or otherwise distributing for commercial purposes a protected layout-design, an integrated circuit in which a protected layout-design is incorporated, or an article incorporating such an integrated circuit only in so far as it continues to contain an unlawfully reproduced layout-design.

Article 37

Acts Not Requiring the Authorization of the Right Holder

1. Notwithstanding Article 36, no Member shall consider unlawful the performance of any of the acts referred to in that Article in respect of an integrated circuit incorporating an unlawfully reproduced layout-design or any article incorporating such an integrated circuit where the person performing or ordering such acts did not know and had no reasonable ground to know, when acquiring the integrated circuit or article incorporating such an integrated circuit, that it incorporated an unlawfully reproduced layout-design. Members shall provide that, after the time that such person has received sufficient notice that the layout-design was unlawfully reproduced, that person may perform any of the acts with respect to the stock on hand or ordered before such time, but shall be liable to pay to the right holder a sum equivalent to a reasonable royalty such as would be payable under a freely negotiated licence in respect of such a layout-design.

2. The conditions set out in subparagraphs (a) through (k) of Article 31 shall apply mutatis mutandis in the event of any non-voluntary licensing of a layout-design or of its use by or for the government without the authorization of the right holder.

Article 38

Term of Protection

1. In Members requiring registration as a condition of protection, the term of protection of layout-designs shall not end before the expiration of a period of 10 years counted from the date of filing an application for registration or from the first commercial exploitation wherever in the world it occurs.

2. In Members not requiring registration as a condition for protection, layout-designs shall be protected for a term of no less than 10 years from the date of the first commercial exploitation wherever in the world it occurs.

3. Notwithstanding paragraphs 1 and 2, a Member may provide that protection shall lapse 15 years after the creation of the layout-design.

Section 7: Protection of Undisclosed Information

Article 39

1. In the course of ensuring effective protection against unfair competition as provided in Article 10 bis of the Paris Convention (1967), Members shall protect undisclosed information in accordance with paragraph 2 and data submitted to governments or governmental agencies in accordance with paragraph 3.

2. Natural and legal persons shall have the possibility of preventing information lawfully within their control from being disclosed to, acquired by, or used by others without their consent in a manner contrary to honest commercial practices10 so long as such information:

(a) is secret in the sense that it is not, as a body or in the precise configuration and assembly of its components, generally known among or readily accessible to persons within the circles that normally deal with the kind of information in question;

(b) has commercial value because it is secret; and

(c) has been subject to reasonable steps under the circumstances, by the person lawfully in control of the information, to keep it secret.

3. Members, when requiring, as a condition of approving the marketing of pharmaceutical or of agricultural chemical products which utilize new chemical entities, the submission of undisclosed test or other data, the origination of which involves a considerable effort, shall protect such data against unfair commercial use. In addition, Members shall protect such data against disclosure, except where necessary to protect the public, or unless steps are taken to ensure that the data are protected against unfair commercial use.

Section 8: Control of Anti-competitive Practices in Contractual Licences

Article 40

1. Members agree that some licensing practices or conditions pertaining to intellectual property rights which restrain competition may have adverse effects on trade and may impede the transfer and dissemination of technology.

2. Nothing in this Agreement shall prevent Members from specifying in their legislation licensing practices or conditions that may in particular cases constitute an abuse of intellectual property rights having an adverse effect on competition in the relevant market. As provided above, a Member may adopt, consistently with the other provisions of this Agreement, appropriate measures to prevent or control such practices, which may include for example exclusive grantback conditions, conditions preventing challenges to validity and coercive package licensing, in the light of the relevant laws and regulations of that Member.

3. Each Member shall enter, upon request, into consultations with any other Member which has cause to believe that an intellectual property right owner that is a national or domiciliary of the Member to which the request for consultations has been addressed is undertaking practices in violation of the requesting Member’s laws and regulations on the subject matter of this Section, and which wishes to secure compliance with such legislation, without prejudice to any action under the law and to the full freedom of an ultimate decision of either Member. The Member addressed shall accord full and sympathetic consideration to, and shall afford adequate opportunity for, consultations with the requesting Member, and shall cooperate through supply of publicly available non-confidential information of relevance to the matter in question and of other information available to the Member, subject to domestic law and to the conclusion of mutually satisfactory agreements concerning the safeguarding of its confidentiality by the requesting Member.

4. A Member whose nationals or domiciliaries are subject to proceedings in another Member concerning alleged violation of that other Member’s laws and regulations on the subject matter of this Section shall, upon request, be granted an opportunity for consultations by the other Member under the same conditions as those foreseen in paragraph 3.

Part III

ENFORCEMENT OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS

Section 1: General Obligations

Article 41

1. Members shall ensure that enforcement procedures as specified in this Part are available under their law so as to permit effective action against any act of infringement of intellectual property rights covered by this Agreement, including expeditious remedies to prevent infringements and remedies which constitute a deterrent to further infringements. These procedures shall be applied in such a manner as to avoid the creation of barriers to legitimate trade and to provide for safeguards against their abuse.

2. Procedures concerning the enforcement of intellectual property rights shall be fair and equitable. They shall not be unnecessarily complicated or costly, or entail unreasonable time-limits or unwarranted delays.

3. Decisions on the merits of a case shall preferably be in writing and reasoned. They shall be made available at least to the parties to the proceeding without undue delay. Decisions on the merits of a case shall be based only on evidence in respect of which parties were offered the opportunity to be heard.

4. Parties to a proceeding shall have an opportunity for review by a judicial authority of final administrative decisions and, subject to jurisdictional provisions in a Member’s law concerning the importance of a case, of at least the legal aspects of initial judicial decisions on the merits of a case. However, there shall be no obligation to provide an opportunity for review of acquittals in criminal cases.

5. It is understood that this Part does not create any obligation to put in place a judicial system for the enforcement of intellectual property rights distinct from that for the enforcement of law in general, nor does it affect the capacity of Members to enforce their law in general. Nothing in this Part creates any obligation with respect to the distribution of resources as between enforcement of intellectual property rights and the enforcement of law in general.

Section 2: Civil and Administrative Procedures and Remedies

Article 42

Fair and Equitable Procedures

Members shall make available to right holders11 civil judicial procedures concerning the enforcement of any intellectual property right covered by this Agreement. Defendants shall have the right to written notice which is timely and contains sufficient detail, including the basis of the claims. Parties shall be allowed to be represented by independent legal counsel, and procedures shall not impose overly burdensome requirements concerning mandatory personal appearances. All parties to such procedures shall be duly entitled to substantiate their claims and to present all relevant evidence. The procedure shall provide a means to identify and protect confidential information, unless this would be contrary to existing constitutional requirements.

Article 43

Evidence

1. The judicial authorities shall have the authority, where a party has presented reasonably available evidence sufficient to support its claims and has specified evidence relevant to substantiation of its claims which lies in the control of the opposing party, to order that this evidence be produced by the opposing party, subject in appropriate cases to conditions which ensure the protection of confidential information.

2. In cases in which a party to a proceeding voluntarily and without good reason refuses access to, or otherwise does not provide necessary information within a reasonable period, or significantly impedes a procedure relating to an enforcement action, a Member may accord judicial authorities the authority to make preliminary and final determinations, affirmative or negative, on the basis of the information presented to them, including the complaint or the allegation presented by the party adversely affected by the denial of access to information, subject to providing the parties an opportunity to be heard on the allegations or evidence.

Article 44

Injunctions

1. The judicial authorities shall have the authority to order a party to desist from an infringement, inter alia to prevent the entry into the channels of commerce in their jurisdiction of imported goods that involve the infringement of an intellectual property right, immediately after customs clearance of such goods. Members are not obliged to accord such authority in respect of protected subject matter acquired or ordered by a person prior to knowing or having reasonable grounds to know that dealing in such subject matter would entail the infringement of an intellectual property right.

2. Notwithstanding the other provisions of this Part and provided that the provisions of Part II specifically addressing use by governments, or by third parties authorized by a government, without the authorization of the right holder are complied with, Members may limit the remedies available against such use to payment of remuneration in accordance with subparagraph (h) of Article 31. In other cases, the remedies under this Part shall apply or, where these remedies are inconsistent with a Member’s law, declaratory judgments and adequate compensation shall be available.

Article 45

Damages

1. The judicial authorities shall have the authority to order the infringer to pay the right holder damages adequate to compensate for the injury the right holder has suffered because of an infringement of that person’s intellectual property right by an infringer who knowingly, or with reasonable grounds to know, engaged in infringing activity.

2. The judicial authorities shall also have the authority to order the infringer to pay the right holder expenses, which may include appropriate attorney’s fees. In appropriate cases, Members may authorize the judicial authorities to order recovery of profits and/or payment of pre-established damages even where the infringer did not knowingly, or with reasonable grounds to know, engage in infringing activity.

Article 46

Other Remedies

In order to create an effective deterrent to infringement, the judicial authorities shall have the authority to order that goods that they have found to be infringing be, without compensation of any sort, disposed of outside the channels of commerce in such a manner as to avoid any harm caused to the right holder, or, unless this would be contrary to existing constitutional requirements, destroyed. The judicial authorities shall also have the authority to order that materials and implements the predominant use of which has been in the creation of the infringing goods be, without compensation of any sort, disposed of outside the channels of commerce in such a manner as to minimize the risks of further infringements. In considering such requests, the need for proportionality between the seriousness of the infringement and the remedies ordered as well as the interests of third parties shall be taken into account. In regard to counterfeit trademark goods, the simple removal of the trademark unlawfully affixed shall not be sufficient, other than in exceptional cases, to permit release of the goods into the channels of commerce.

Article 47

Right of Information

Members may provide that the judicial authorities shall have the authority, unless this would be out of proportion to the seriousness of the infringement, to order the infringer to inform the right holder of the identity of third persons involved in the production and distribution of the infringing goods or services and of their channels of distribution.

Article 48

Indemnification of the Defendant

1. The judicial authorities shall have the authority to order a party at whose request measures were taken and who has abused enforcement procedures to provide to a party wrongfully enjoined or restrained adequate compensation for the injury suffered because of such abuse. The judicial authorities shall also have the authority to order the applicant to pay the defendant expenses, which may include appropriate attorney’s fees.

2. In respect of the administration of any law pertaining to the protection or enforcement of intellectual property rights, Members shall only exempt both public authorities and officials from liability to appropriate remedial measures where actions are taken or intended in good faith in the course of the administration of that law.

Article 49

Administrative Procedures

To the extent that any civil remedy can be ordered as a result of administrative procedures on the merits of a case, such procedures shall conform to principles equivalent in substance to those set forth in this Section.

Section 3: Provisional Measures

Article 50

1. The judicial authorities shall have the authority to order prompt and effective provisional measures:

(a) to prevent an infringement of any intellectual property right from occurring, and in particular to prevent the entry into the channels of commerce in their jurisdiction of goods, including imported goods immediately after customs clearance;

(b) to preserve relevant evidence in regard to the alleged infringement.

2. The judicial authorities shall have the authority to adopt provisional measures inaudita altera parte where appropriate, in particular where any delay is likely to cause irreparable harm to the right holder, or where there is a demonstrable risk of evidence being destroyed.

3. The judicial authorities shall have the authority to require the applicant to provide any reasonably available evidence in order to satisfy themselves with a sufficient degree of certainty that the applicant is the right holder and that the applicant’s right is being infringed or that such infringement is imminent, and to order the applicant to provide a security or equivalent assurance sufficient to protect the defendant and to prevent abuse.

4. Where provisional measures have been adopted inaudita altera parte , the parties affected shall be given notice, without delay after the execution of the measures at the latest. A review, including a right to be heard, shall take place upon request of the defendant with a view to deciding, within a reasonable period after the notification of the measures, whether these measures shall be modified, revoked or confirmed.

5. The applicant may be required to supply other information necessary for the identification of the goods concerned by the authority that will execute the provisional measures.

6. Without prejudice to paragraph 4, provisional measures taken on the basis of paragraphs 1 and 2 shall, upon request by the defendant, be revoked or otherwise cease to have effect, if proceedings leading to a decision on the merits of the case are not initiated within a reasonable period, to be determined by the judicial authority ordering the measures where a Member’s law so permits or, in the absence of such a determination, not to exceed 20 working days or 31 calendar days, whichever is the longer.

7. Where the provisional measures are revoked or where they lapse due to any act or omission by the applicant, or where it is subsequently found that there has been no infringement or threat of infringement of an intellectual property right, the judicial authorities shall have the authority to order the applicant, upon request of the defendant, to provide the defendant appropriate compensation for any injury caused by these measures.

8. To the extent that any provisional measure can be ordered as a result of administrative procedures, such procedures shall conform to principles equivalent in substance to those set forth in this Section.

Section 4: Special Requirements Related to Border Measures12

Article 51

Suspension of Release by Customs Authorities

Members shall, in conformity with the provisions set out below, adopt procedures13 to enable a right holder, who has valid grounds for suspecting that the importation of counterfeit trademark or pirated copyright goods14 may take place, to lodge an application in writing with competent authorities, administrative or judicial, for the suspension by the customs authorities of the release into free circulation of such goods. Members may enable such an application to be made in respect of goods which involve other infringements of intellectual property rights, provided that the requirements of this Section are met. Members may also provide for corresponding procedures concerning the suspension by the customs authorities of the release of infringing goods destined for exportation from their territories.

Article 52

Application

Any right holder initiating the procedures under Article 51 shall be required to provide adequate evidence to satisfy the competent authorities that, under the laws of the country of importation, there is prima facie an infringement of the right holder’s intellectual property right and to supply a sufficiently detailed description of the goods to make them readily recognizable by the customs authorities. The competent authorities shall inform the applicant within a reasonable period whether they have accepted the application and, where determined by the competent authorities, the period for which the customs authorities will take action.

Article 53

Security or Equivalent Assurance

1. The competent authorities shall have the authority to require an applicant to provide a security or equivalent assurance sufficient to protect the defendant and the competent authorities and to prevent abuse. Such security or equivalent assurance shall not unreasonably deter recourse to these procedures.

2. Where pursuant to an application under this Section the release of goods involving industrial designs, patents, layout-designs or undisclosed information into free circulation has been suspended by customs authorities on the basis of a decision other than by a judicial or other independent authority, and the period provided for in Article 55 has expired without the granting of provisional relief by the duly empowered authority, and provided that all other conditions for importation have been complied with, the owner, importer, or consignee of such goods shall be entitled to their release on the posting of a security in an amount sufficient to protect the right holder for any infringement. Payment of such security shall not prejudice any other remedy available to the right holder, it being understood that the security shall be released if the right holder fails to pursue the right of action within a reasonable period of time.

Article 54

Notice of Suspension

The importer and the applicant shall be promptly notified of the suspension of the release of goods according to Article 51.

Article 55

Duration of Suspension

If, within a period not exceeding 10 working days after the applicant has been served notice of the suspension, the customs authorities have not been informed that proceedings leading to a decision on the merits of the case have been initiated by a party other than the defendant, or that the duly empowered authority has taken provisional measures prolonging the suspension of the release of the goods, the goods shall be released, provided that all other conditions for importation or exportation have been complied with: in appropriate cases, this time-limit may be extended by another 10 working days. If proceedings leading to a decision on the merits of the case have been initiated, a review, including a right to be heard, shall take place upon request of the defendant with a view to deciding, within a reasonable period, whether these measures shall be modified, revoked or confirmed. Notwithstanding the above, where the suspension of the release of goods is carried out or continued in accordance with a provisional judicial measure, the provisions of paragraph 6 of Article 50 shall apply.

Article 56

Indemnification of the Importer and of the Owner of the Goods

Relevant authorities shall have the authority to order the applicant to pay the importer, the consignee and the owner of the goods appropriate compensation for any injury caused to them through the wrongful detention of goods or through the detention of goods released pursuant to Article 55.

Article 57

Right of Inspection and Information

Without prejudice to the protection of confidential information, Members shall provide the competent authorities the authority to give the right holder sufficient opportunity to have any goods detained by the customs authorities inspected in order to substantiate the right holder’s claims. The competent authorities shall also have authority to give the importer an equivalent opportunity to have any such goods inspected. Where a positive determination has been made on the merits of a case, Members may provide the competent authorities the authority to inform the right holder of the names and addresses of the consignor, the importer and the consignee and of the quantity of the goods in question.

Article 58

Ex Officio Action

Where Members require competent authorities to act upon their own initiative and to suspend the release of goods in respect of which they have acquired prima facie evidence that an intellectual property right is being infringed:

(a) the competent authorities may at any time seek from the right holder any information that may assist them to exercise these powers;

(b) the importer and the right holder shall be promptly notified of the suspension. Where the importer has lodged an appeal against the suspension with the competent authorities, the suspension shall be subject to the conditions, mutatis mutandis , set out at Article 55;

(c) Members shall only exempt both public authorities and officials from liability to appropriate remedial measures where actions are taken or intended in good faith.

Article 59

Remedies

Without prejudice to other rights of action open to the right holder and subject to the right of the defendant to seek review by a judicial authority, competent authorities shall have the authority to order the destruction or disposal of infringing goods in accordance with the principles set out in Article 46. In regard to counterfeit trademark goods, the authorities shall not allow the re-exportation of the infringing goods in an unaltered state or subject them to a different customs procedure, other than in exceptional circumstances.

Article 60

De Minimis Imports

Members may exclude from the application of the above provisions small quantities of goods of a non-commercial nature contained in travellers’ personal luggage or sent in small consignments.

Section 5: Criminal Procedures

Article 61

Members shall provide for criminal procedures and penalties to be applied at least in cases of wilful trademark counterfeiting or copyright piracy on a commercial scale. Remedies available shall include imprisonment and/or monetary fines sufficient to provide a deterrent, consistently with the level of penalties applied for crimes of a corresponding gravity. In appropriate cases, remedies available shall also include the seizure, forfeiture and destruction of the infringing goods and of any materials and implements the predominant use of which has been in the commission of the offence. Members may provide for criminal procedures and penalties to be applied in other cases of infringement of intellectual property rights, in particular where they are committed wilfully and on a commercial scale.

Part IV

ACQUISITION AND MAINTENANCE OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS AND RELATED INTER PARTES PROCEDURES

Article 62

1. Members may require, as a condition of the acquisition or maintenance of the intellectual property rights provided for under Sections 2 through 6 of Part II, compliance with reasonable procedures and formalities. Such procedures and formalities shall be consistent with the provisions of this Agreement.

2. Where the acquisition of an intellectual property right is subject to the right being granted or registered, Members shall ensure that the procedures for grant or registration, subject to compliance with the substantive conditions for acquisition of the right, permit the granting or registration of the right within a reasonable period of time so as to avoid unwarranted curtailment of the period of protection.

3. Article 4 of the Paris Convention (1967) shall apply mutatis mutandis to service marks.

4. Procedures concerning the acquisition or maintenance of intellectual property rights and, where a Member’s law provides for such procedures, administrative revocation and inter partes procedures such as opposition, revocation and cancellation, shall be governed by the general principles set out in paragraphs 2 and 3 of Article 41.

5. Final administrative decisions in any of the procedures referred to under paragraph 4 shall be subject to review by a judicial or quasi-judicial authority. However, there shall be no obligation to provide an opportunity for such review of decisions in cases of unsuccessful opposition or administrative revocation, provided that the grounds for such procedures can be the subject of invalidation procedures.

Part V

DISPUTE PREVENTION AND SETTLEMENT

Article 63

Transparency

1. Laws and regulations, and final judicial decisions and administrative rulings of general application, made effective by a Member pertaining to the subject matter of this Agreement (the availability, scope, acquisition, enforcement and prevention of the abuse of intellectual property rights) shall be published, or where such publication is not practicable made publicly available, in a national language, in such a manner as to enable governments and right holders to become acquainted with them. Agreements concerning the subject matter of this Agreement which are in force between the government or a governmental agency of a Member and the government or a governmental agency of another Member shall also be published.

2. Members shall notify the laws and regulations referred to in paragraph 1 to the Council for TRIPS in order to assist that Council in its review of the operation of this Agreement. The Council shall attempt to minimize the burden on Members in carrying out this obligation and may decide to waive the obligation to notify such laws and regulations directly to the Council if consultations with WIPO on the establishment of a common register containing these laws and regulations are successful. The Council shall also consider in this connection any action required regarding notifications pursuant to the obligations under this Agreement stemming from the provisions of Article 6ter of the Paris Convention (1967).

3. Each Member shall be prepared to supply, in response to a written request from another Member, information of the sort referred to in paragraph 1. A Member, having reason to believe that a specific judicial decision or administrative ruling or bilateral agreement in the area of intellectual property rights affects its rights under this Agreement, may also request in writing to be given access to or be informed in sufficient detail of such specific judicial decisions or administrative rulings or bilateral agreements.

4. Nothing in paragraphs 1, 2 and 3 shall require Members to disclose confidential information which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

Article 64

Dispute Settlement

1. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply to consultations and the settlement of disputes under this Agreement except as otherwise specifically provided herein.

2. Subparagraphs 1(b) and 1(c) of Article XXIII of GATT 1994 shall not apply to the settlement of disputes under this Agreement for a period of five years from the date of entry into force of the WTO Agreement.

3. During the time period referred to in paragraph 2, the Council for TRIPS shall examine the scope and modalities for complaints of the type provided for under subparagraphs 1(b) and 1(c) of Article XXIII of GATT 1994 made pursuant to this Agreement, and submit its recommendations to the Ministerial Conference for approval. Any decision of the Ministerial Conference to approve such recommendations or to extend the period in paragraph 2 shall be made only by consensus, and approved recommendations shall be effective for all Members without further formal acceptance process.

Part VI

TRANSITIONAL ARRANGEMENTS

Article 65

Transitional Arrangements

1. Subject to the provisions of paragraphs 2, 3 and 4, no Member shall be obliged to apply the provisions of this Agreement before the expiry of a general period of one year following the date of entry into force of the WTO Agreement.

2. A developing country Member is entitled to delay for a further period of four years the date of application, as defined in paragraph 1, of the provisions of this Agreement other than Articles 3, 4 and 5.

3. Any other Member which is in the process of transformation from a centrally-planned into a market, free-enterprise economy and which is undertaking structural reform of its intellectual property system and facing special problems in the preparation and implementation of intellectual property laws and regulations, may also benefit from a period of delay as foreseen in paragraph 2.

4. To the extent that a developing country Member is obliged by this Agreement to extend product patent protection to areas of technology not so protectable in its territory on the general date of application of this Agreement for that Member, as defined in paragraph 2, it may delay the application of the provisions on product patents of Section 5 of Part II to such areas of technology for an additional period of five years.

5. A Member availing itself of a transitional period under paragraphs 1, 2, 3 or 4 shall ensure that any changes in its laws, regulations and practice made during that period do not result in a lesser degree of consistency with the provisions of this Agreement.

Article 66

Least-Developed Country Members

1. In view of the special needs and requirements of least-developed country Members, their economic, financial and administrative constraints, and their need for flexibility to create a viable technological base, such Members shall not be required to apply the provisions of this Agreement, other than Articles 3, 4 and 5, for a period of 10 years from the date of application as defined under paragraph 1 of Article 65. The Council for TRIPS shall, upon duly motivated request by a least-developed country Member, accord extensions of this period.

2. Developed country Members shall provide incentives to enterprises and institutions in their territories for the purpose of promoting and encouraging technology transfer to least-developed country Members in order to enable them to create a sound and viable technological base.

Article 67

Technical Cooperation

In order to facilitate the implementation of this Agreement, developed country Members shall provide, on request and on mutually agreed terms and conditions, technical and financial cooperation in favour of developing and least-developed country Members. Such cooperation shall include assistance in the preparation of laws and regulations on the protection and enforcement of intellectual property rights as well as on the prevention of their abuse, and shall include support regarding the establishment or reinforcement of domestic offices and agencies relevant to these matters, including the training of personnel.

Part VII

INSTITUTIONAL ARRANGEMENTS: FINAL PROVISIONS

Article 68

Council for Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights

The Council for TRIPS shall monitor the operation of this Agreement and, in particular, Members’ compliance with their obligations hereunder, and shall afford Members the opportunity of consulting on matters relating to the trade-related aspects of intellectual property rights. It shall carry out such other responsibilities as assigned to it by the Members, and it shall, in particular, provide any assistance requested by them in the context of dispute settlement procedures. In carrying out its functions, the Council for TRIPS may consult with and seek information from any source it deems appropriate. In consultation with WIPO, the Council shall seek to establish, within one year of its first meeting, appropriate arrangements for cooperation with bodies of that Organization.

Article 69

International Cooperation

Members agree to cooperate with each other with a view to eliminating international trade in goods infringing intellectual property rights. For this purpose, they shall establish and notify contact points in their administrations and be ready to exchange information on trade in infringing goods. They shall, in particular, promote the exchange of information and cooperation between customs authorities with regard to trade in counterfeit trademark goods and pirated copyright goods.

Article 70

Protection of Existing Subject Matter

1. This Agreement does not give rise to obligations in respect of acts which occurred before the date of application of the Agreement for the Member in question.

2. Except as otherwise provided for in this Agreement, this Agreement gives rise to obligations in respect of all subject matter existing at the date of application of this Agreement for the Member in question, and which is protected in that Member on the said date, or which meets or comes subsequently to meet the criteria for protection under the terms of this Agreement. In respect of this paragraph and paragraphs 3 and 4, copyright obligations with respect to existing works shall be solely determined under Article 18 of the Berne Convention (1971), and obligations with respect to the rights of producers of phonograms and performers in existing phonograms shall be determined solely under Article 18 of the Berne Convention (1971) as made applicable under paragraph 6 of Article 14 of this Agreement.

3. There shall be no obligation to restore protection to subject matter which on the date of application of this Agreement for the Member in question has fallen into the public domain.

4. In respect of any acts in respect of specific objects embodying protected subject matter which become infringing under the terms of legislation in conformity with this Agreement, and which were commenced, or in respect of which a significant investment was made, before the date of acceptance of the WTO Agreement by that Member, any Member may provide for a limitation of the remedies available to the right holder as to the continued performance of such acts after the date of application of this Agreement for that Member. In such cases the Member shall, however, at least provide for the payment of equitable remuneration.

5. A Member is not obliged to apply the provisions of Article 11 and of paragraph 4 of Article 14 with respect to originals or copies purchased prior to the date of application of this Agreement for that Member.

6. Members shall not be required to apply Article 31, or the requirement in paragraph 1 of Article 27 that patent rights shall be enjoyable without discrimination as to the field of technology, to use without the authorization of the right holder where authorization for such use was granted by the government before the date this Agreement became known.

7. In the case of intellectual property rights for which protection is conditional upon registration, applications for protection which are pending on the date of application of this Agreement for the Member in question shall be permitted to be amended to claim any enhanced protection provided under the provisions of this Agreement. Such amendments shall not include new matter.

8. Where a Member does not make available as of the date of entry into force of the WTO Agreement patent protection for pharmaceutical and agricultural chemical products commensurate with its obligations under Article 27, that Member shall:

(a) notwithstanding the provisions of Part VI, provide as from the date of entry into force of the WTO Agreement a means by which applications for patents for such inventions can be filed;

(b) apply to these applications, as of the date of application of this Agreement, the criteria for patentability as laid down in this Agreement as if those criteria were being applied on the date of filing in that Member or, where priority is available and claimed, the priority date of the application; and

(c) provide patent protection in accordance with this Agreement as from the grant of the patent and for the remainder of the patent term, counted from the filing date in accordance with Article 33 of this Agreement, for those of these applications that meet the criteria for protection referred to in subparagraph (b).

9. Where a product is the subject of a patent application in a Member in accordance with paragraph 8(a), exclusive marketing rights shall be granted, notwithstanding the provisions of Part VI, for a period of five years after obtaining marketing approval in that Member or until a product patent is granted or rejected in that Member, whichever period is shorter, provided that, subsequent to the entry into force of the WTO Agreement, a patent application has been filed and a patent granted for that product in another Member and marketing approval obtained in such other Member.

Article 71

Review and Amendment

1. The Council for TRIPS shall review the implementation of this Agreement after the expiration of the transitional period referred to in paragraph 2 of Article 65. The Council shall, having regard to the experience gained in its implementation, review it two years after that date, and at identical intervals thereafter. The Council may also undertake reviews in the light of any relevant new developments which might warrant modification or amendment of this Agreement.

2. Amendments merely serving the purpose of adjusting to higher levels of protection of intellectual property rights achieved, and in force, in other multilateral agreements and accepted under those agreements by all Members of the WTO may be referred to the Ministerial Conference for action in accordance with paragraph 6 of Article X of the WTO Agreement on the basis of a consensus proposal from the Council for TRIPS.

Article 72

Reservations

Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Members.

Article 73

Security Exceptions

Nothing in this Agreement shall be construed:

(a) to require a Member to furnish any information the disclosure of which it considers contrary to its essential security interests; or

(b) to prevent a Member from taking any action which it considers necessary for the protection of its essential security interests;

(i) relating to fissionable materials or the materials from which they are derived;

(ii) relating to the traffic in arms, ammunition and implements of war and to such traffic in other goods and materials as is carried on directly or indirectly for the purpose of supplying a military establishment;

(iii) taken in time of war or other emergency in international relations; or

(c) to prevent a Member from taking any action in pursuance of its obligations under the United Nations Charter for the maintenance of international peace and security.

___________________________________

1 When "nationals" are referred to in this Agreement, they shall be deemed, in the case of a separate customs territory Member of the WTO, to mean persons, natural or legal, who are domiciled or who have a real and effective industrial or commercial establishment in that customs territory.

2 In this Agreement, "Paris Convention" refers to the Paris Convention for the Protection of Industrial Property: "Paris Convention (1967)" refers to the Stockholm Act of this Convention of 14 July 1967. "Berne Convention" refers to the Berne Convention for the Protection of Literary and Artistic Works: "Berne Convention (1971)" refers to the Paris Act of this Convention of 24 July 1971. "Rome Convention" refers to the International Convention for the Protection of Performers, Producers of Phonograms and Broadcasting Organizations, adopted at Rome on 26 October 1961. "Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits" (IPIC Treaty) refers to the Treaty on Intellectual Property in Respect of Integrated Circuits, adopted at Washington on 26 May 1989. "WTO Agreement" refers to the Agreement Establishing the WTO.

3 For the purposes of Articles 3 and 4, "protection" shall include matters affecting the availability, acquisition, scope, maintenance and enforcement of intellectual property rights as well as those matters affecting the use of intellectual property rights specifically addressed in this Agreement.

4 Notwithstanding the first sentence of Article 42, Members may, with respect to these obligations, instead provide for enforcement by administrative action.

5 For the purposes of this Article, the terms "inventive step" and "capable of industrial application" may be deemed by a Member to be synonymous with the terms "non-obvious" and "useful" respectively.

6 This right, like all other rights conferred under this Agreement in respect of the use, sale, importation or other distribution of goods, is subject to the provisions of Article 6.

7 "Other use" refers to use other than that allowed under Article 30.

8 It is understood that those Members which do not have a system of original grant may provide that the term of protection shall be computed from the filing date in the system of original grant.

9 The term "right holder" in this Section shall be understood as having the same meaning as the term "holder of the right" in the IPIC Treaty.

10 For the purpose of this provision, "a manner contrary to honest commercial practices" shall mean at least practices such as breach of contract, breach of confidence and inducement to breach, and includes the acquisition of undisclosed information by third parties who knew, or were grossly negligent in failing to know, that such practices were involved in the acquisition.

11 For the purpose of this Part, the term "right holder" includes federations and associations having legal standing to assert such rights.

12 Where a Member has dismantled substantially all controls over movement of goods across its border with another Member with which it forms part of a customs union, it shall not be required to apply the provisions of this Section at that border.

13 It is understood that there shall be no obligation to apply such procedures to imports of goods put on the market in another country by or with the consent of the right holder, or to goods in transit.

14 For the purposes of this Agreement:

(a) "counterfeit trademark goods" shall mean any goods, including packaging, bearing without authorization a trademark which is identical to the trademark validly registered in respect of such goods, or which cannot be distinguished in its essential aspects from such a trademark, and which thereby infringes the rights of the owner of the trademark in question under the law of the country of importation;

(b) "pirated copyright goods" shall mean any goods which are copies made without the consent of the right holder or person duly authorized by the right holder in the country of production and which are made directly or indirectly from an article where the making of that copy would have constituted an infringement of a copyright or a related right under the law of the country of importation.

Annex 2

Understanding On Rules And Procedures Governing The Settlment Of Disputes

Members hereby agree as follows:

Article 1

Coverage and Application

1. The rules and procedures of this Understanding shall apply to disputes brought pursuant to the consultation and dispute settlement provisions of the agreements listed in Appendix 1 to this Understanding (referred to in this Understanding as the "covered agreements"). The rules and procedures of this Understanding shall also apply to consultations and the settlement of disputes between Members concerning their rights and obligations under the provisions of the Agreement Establishing the World Trade Organization (referred to in this Understanding as the "WTO Agreement") and of this Understanding taken in isolation or in combination with any other covered agreement.

2. The rules and procedures of this Understanding shall apply subject to such special or additional rules and procedures on dispute settlement contained in the covered agreements as are identified in Appendix 2 to this Understanding. To the extent that there is a difference between the rules and procedures of this Understanding and the special or additional rules and procedures set forth in Appendix 2, the special or additional rules and procedures in Appendix 2 shall prevail. In disputes involving rules and procedures under more than one covered agreement, if there is a conflict between special or additional rules and procedures of such agreements under review, and where the parties to the dispute cannot agree on rules and procedures within 20 days of the establishment of the panel, the Chairman of the Dispute Settlement Body provided for in paragraph 1 of Article 2 (referred to in this Understanding as the "DSB"), in consultation with the parties to the dispute, shall determine the rules and procedures to be followed within 10 days after a request by either Member. The Chairman shall be guided by the principle that special or additional rules and procedures should be used where possible, and the rules and procedures set out in this Understanding should be used to the extent necessary to avoid conflict.

Article 2

Administration

1. The Dispute Settlement Body is hereby established to administer these rules and procedures and, except as otherwise provided in a covered agreement, the consultation and dispute settlement provisions of the covered agreements. Accordingly, the DSB shall have the authority to establish panels, adopt panel and Appellate Body reports, maintain surveillance of implementation of rulings and recommendations, and authorize suspension of concessions and other obligations under the covered agreements. With respect to disputes arising under a covered agreement which is a Plurilateral Trade Agreement, the term "Member" as used herein shall refer only to those Members that are parties to the relevant Plurilateral Trade Agreement. Where the DSB administers the dispute settlement provisions of a Plurilateral Trade Agreement, only those Members that are parties to that Agreement may participate in decisions or actions taken by the DSB with respect to that dispute.

2. The DSB shall inform the relevant WTO Councils and Committees of any developments in disputes related to provisions of the respective covered agreements.

3. The DSB shall meet as often as necessary to carry out its functions within the time-frames provided in this Understanding.

4. Where the rules and procedures of this Understanding provide for the DSB to take a decision, it shall do so by consensus.1

Article 3

General Provisions

1. Members affirm their adherence to the principles for the management of disputes heretofore applied under Articles XXII and XXIII of GATT 1947, and the rules and procedures as further elaborated and modified herein.

2. The dispute settlement system of the WTO is a central element in providing security and predictability to the multilateral trading system. The Members recognize that it serves to preserve the rights and obligations of Members under the covered agreements, and to clarify the existing provisions of those agreements in accordance with customary rules of interpretation of public international law. Recommendations and rulings of the DSB cannot add to or diminish the rights and obligations provided in the covered agreements.

3. The prompt settlement of situations in which a Member considers that any benefits accruing to it directly or indirectly under the covered agreements are being impaired by measures taken by another Member is essential to the effective functioning of the WTO and the maintenance of a proper balance between the rights and obligations of Members.

4. Recommendations or rulings made by the DSB shall be aimed at achieving a satisfactory settlement of the matter in accordance with the rights and obligations under this Understanding and under the covered agreements.

5. All solutions to matters formally raised under the consultation and dispute settlement provisions of the covered agreements, including arbitration awards, shall be consistent with those agreements and shall not nullify or impair benefits accruing to any Member under those agreements, nor impede the attainment of any objective of those agreements.

6. Mutually agreed solutions to matters formally raised under the consultation and dispute settlement provisions of the covered agreements shall be notified to the DSB and the relevant Councils and Committees, where any Member may raise any point relating thereto.

7. Before bringing a case, a Member shall exercise its judgement as to whether action under these procedures would be fruitful. The aim of the dispute settlement mechanism is to secure a positive solution to a dispute. A solution mutually acceptable to the parties to a dispute and consistent with the covered agreements is clearly to be preferred. In the absence of a mutually agreed solution, the first objective of the dispute settlement mechanism is usually to secure the withdrawal of the measures concerned if these are found to be inconsistent with the provisions of any of the covered agreements. The provision of compensation should be resorted to only if the immediate withdrawal of the measure is impracticable and as a temporary measure pending the withdrawal of the measure which is inconsistent with a covered agreement. The last resort which this Understanding provides to the Member invoking the dispute settlement procedures is the possibility of suspending the application of concessions or other obligations under the covered agreements on a discriminatory basis vis-ą-vis the other Member, subject to authorization by the DSB of such measures.

8. In cases where there is an infringement of the obligations assumed under a covered agreement, the action is considered prima facie to constitute a case of nullification or impairment. This means that there is normally a presumption that a breach of the rules has an adverse impact on other Members parties to that covered agreement, and in such cases, it shall be up to the Member against whom the complaint has been brought to rebut the charge.

9. The provisions of this Understanding are without prejudice to the rights of Members to seek authoritative interpretation of provisions of a covered agreement through decision-making under the WTO Agreement or a covered agreement which is a Plurilateral Trade Agreement.

10. It is understood that requests for conciliation and the use of the dispute settlement procedures should not be intended or considered as contentious acts and that, if a dispute arises, all Members will engage in these procedures in good faith in an effort to resolve the dispute. It is also understood that complaints and counter-complaints in regard to distinct matters should not be linked.

11. This Understanding shall be applied only with respect to new requests for consultations under the consultation provisions of the covered agreements made on or after the date of entry into force of the WTO Agreement. With respect to disputes for which the request for consultations was made under GATT 1947 or under any other predecessor agreement to the covered agreements before the date of entry into force of the WTO Agreement, the relevant dispute settlement rules and procedures in effect immediately prior to the date of entry into force of the WTO Agreement shall continue to apply.2

12. Notwithstanding paragraph 11, if a complaint based on any of the covered agreements is brought by a developing country Member against a developed country Member, the complaining party shall have the right to invoke, as an alternative to the provisions contained in Articles 4, 5, 6 and 12 of this Understanding, the corresponding provisions of the Decision of 5 April 1966 (BISD 14S/18), except that where the Panel considers that the time-frame provided for in paragraph 7 of that Decision is insufficient to provide its report and with the agreement of the complaining party, that time-frame may be extended. To the extent that there is a difference between the rules and procedures of Articles 4, 5, 6 and 12 and the corresponding rules and procedures of the Decision, the latter shall prevail.

Article 4

Consultations

1. Members affirm their resolve to strengthen and improve the effectiveness of the consultation procedures employed by Members.

2. Each Member undertakes to accord sympathetic consideration to and afford adequate opportunity for consultation regarding any representations made by another Member concerning measures affecting the operation of any covered agreement taken within the territory of the former.3

3. If a request for consultations is made pursuant to a covered agreement, the Member to which the request is made shall, unless otherwise mutually agreed, reply to the request within 10 days after the date of its receipt and shall enter into consultations in good faith within a period of no more than 30 days after the date of receipt of the request, with a view to reaching a mutually satisfactory solution. If the Member does not respond within 10 days after the date of receipt of the request, or does not enter into consultations within a period of no more than 30 days, or a period otherwise mutually agreed, after the date of receipt of the request, then the Member that requested the holding of consultations may proceed directly to request the establishment of a panel.

4. All such requests for consultations shall be notified to the DSB and the relevant Councils and Committees by the Member which requests consultations. Any request for consultations shall be submitted in writing and shall give the reasons for the request, including identification of the measures at issue and an indication of the legal basis for the complaint.

5. In the course of consultations in accordance with the provisions of a covered agreement, before resorting to further action under this Understanding, Members should attempt to obtain satisfactory adjustment of the matter.

6. Consultations shall be confidential, and without prejudice to the rights of any Member in any further proceedings.

7. If the consultations fail to settle a dispute within 60 days after the date of receipt of the request for consultations, the complaining party may request the establishment of a panel. The complaining party may request a panel during the 60-day period if the consulting parties jointly consider that consultations have failed to settle the dispute.

8. In cases of urgency, including those which concern perishable goods, Members shall enter into consultations within a period of no more than 10 days after the date of receipt of the request. If the consultations have failed to settle the dispute within a period of 20 days after the date of receipt of the request, the complaining party may request the establishment of a panel.

9. In cases of urgency, including those which concern perishable goods, the parties to the dispute, panels and the Appellate Body shall make every effort to accelerate the proceedings to the greatest extent possible.

10. During consultations Members should give special attention to the particular problems and interests of developing country Members.

11. Whenever a Member other than the consulting Members considers that it has a substantial trade interest in consultations being held pursuant to paragraph 1 of Article XXII of GATT 1994, paragraph 1 of Article XXII of GATS, or the corresponding provisions in other covered agreements4, such Member may notify the consulting Members and the DSB, within 10 days after the date of the circulation of the request for consultations under said Article, of its desire to be joined in the consultations. Such Member shall be joined in the consultations, provided that the Member to which the request for consultations was addressed agrees that the claim of substantial interest is well-founded. In that event they shall so inform the DSB. If the request to be joined in the consultations is not accepted, the applicant Member shall be free to request consultations under paragraph 1 of Article XXII or paragraph 1 of Article XXIII of GATT 1994, paragraph 1 of Article XXII or paragraph 1 of Article XXIII of GATS, or the corresponding provisions in other covered agreements.

Article 5

Good Offices, Conciliation and Mediation

1. Good offices, conciliation and mediation are procedures that are undertaken voluntarily if the parties to the dispute so agree.

2. Proceedings involving good offices, conciliation and mediation, and in particular positions taken by the parties to the dispute during these proceedings, shall be confidential, and without prejudice to the rights of either party in any further proceedings under these procedures.

3. Good offices, conciliation or mediation may be requested at any time by any party to a dispute. They may begin at any time and be terminated at any time. Once procedures for good offices, conciliation or mediation are terminated, a complaining party may then proceed with a request for the establishment of a panel.

4. When good offices, conciliation or mediation are entered into within 60 days after the date of receipt of a request for consultations, the complaining party must allow a period of 60 days after the date of receipt of the request for consultations before requesting the establishment of a panel. The complaining party may request the establishment of a panel during the 60-day period if the parties to the dispute jointly consider that the good offices, conciliation or mediation process has failed to settle the dispute.

5. If the parties to a dispute agree, procedures for good offices, conciliation or mediation may continue while the panel process proceeds.

6. The Director-General may, acting in an ex officio capacity, offer good offices, conciliation or mediation with the view to assisting Members to settle a dispute.

Article 6

Establishment of Panels

1. If the complaining party so requests, a panel shall be established at the latest at the DSB meeting following that at which the request first appears as an item on the DSB's agenda, unless at that meeting the DSB decides by consensus not to establish a panel.5

2. The request for the establishment of a panel shall be made in writing. It shall indicate whether consultations were held, identify the specific measures at issue and provide a brief summary of the legal basis of the complaint sufficient to present the problem clearly. In case the applicant requests the establishment of a panel with other than standard terms of reference, the written request shall include the proposed text of special terms of reference.

Article 7

Terms of Reference of Panels

1. Panels shall have the following terms of reference unless the parties to the dispute agree otherwise within 20 days from the establishment of the panel:

"To examine, in the light of the relevant provisions in (name of the covered agreement(s) cited by the parties to the dispute), the matter referred to the DSB by (name of party) in document ... and to make such findings as will assist the DSB in making the recommendations or in giving the rulings provided for in that/those agreement(s)."

2. Panels shall address the relevant provisions in any covered agreement or agreements cited by the parties to the dispute.

3. In establishing a panel, the DSB may authorize its Chairman to draw up the terms of reference of the panel in consultation with the parties to the dispute, subject to the provisions of paragraph 1. The terms of reference thus drawn up shall be circulated to all Members. If other than standard terms of reference are agreed upon, any Member may raise any point relating thereto in the DSB.

Article 8

Composition of Panels

1. Panels shall be composed of well-qualified governmental and/or non-governmental individuals, including persons who have served on or presented a case to a panel, served as a representative of a Member or of a contracting party to GATT 1947 or as a representative to the Council or Committee of any covered agreement or its predecessor agreement, or in the Secretariat, taught or published on international trade law or policy, or served as a senior trade policy official of a Member.

2. Panel members should be selected with a view to ensuring the independence of the members, a sufficiently diverse background and a wide spectrum of experience.

3. Citizens of Members whose governments6 are parties to the dispute or third parties as defined in paragraph 2 of Article 10 shall not serve on a panel concerned with that dispute, unless the parties to the dispute agree otherwise.

4. To assist in the selection of panelists, the Secretariat shall maintain an indicative list of governmental and non-governmental individuals possessing the qualifications outlined in paragraph 1, from which panelists may be drawn as appropriate. That list shall include the roster of non-governmental panelists established on 30 November 1984 (BISD 31S/9), and other rosters and indicative lists established under any of the covered agreements, and shall retain the names of persons on those rosters and indicative lists at the time of entry into force of the WTO Agreement. Members may periodically suggest names of governmental and non-governmental individuals for inclusion on the indicative list, providing relevant information on their knowledge of international trade and of the sectors or subject matter of the covered agreements, and those names shall be added to the list upon approval by the DSB. For each of the individuals on the list, the list shall indicate specific areas of experience or expertise of the individuals in the sectors or subject matter of the covered agreements.

5. Panels shall be composed of three panelists unless the parties to the dispute agree, within 10 days from the establishment of the panel, to a panel composed of five panelists. Members shall be informed promptly of the composition of the panel.

6. The Secretariat shall propose nominations for the panel to the parties to the dispute. The parties to the dispute shall not oppose nominations except for compelling reasons.

7. If there is no agreement on the panelists within 20 days after the date of the establishment of a panel, at the request of either party, the Director-General, in consultation with the Chairman of the DSB and the Chairman of the relevant Council or Committee, shall determine the composition of the panel by appointing the panelists whom the Director-General considers most appropriate in accordance with any relevant special or additional rules or procedures of the covered agreement or covered agreements which are at issue in the dispute, after consulting with the parties to the dispute. The Chairman of the DSB shall inform the Members of the composition of the panel thus formed no later than 10 days after the date the Chairman receives such a request.

8. Members shall undertake, as a general rule, to permit their officials to serve as panelists.

9. Panelists shall serve in their individual capacities and not as government representatives, nor as representatives of any organization. Members shall therefore not give them instructions nor seek to influence them as individuals with regard to matters before a panel.

10. When a dispute is between a developing country Member and a developed country Member the panel shall, if the developing country Member so requests, include at least one panelist from a developing country Member.

11. Panelists' expenses, including travel and subsistence allowance, shall be met from the WTO budget in accordance with criteria to be adopted by the General Council, based on recommendations of the Committee on Budget, Finance and Administration.

Article 9

Procedures for Multiple Complainants

1. Where more than one Member requests the establishment of a panel related to the same matter, a single panel may be established to examine these complaints taking into account the rights of all Members concerned. A single panel should be established to examine such complaints whenever feasible.

2. The single panel shall organize its examination and present its findings to the DSB in such a manner that the rights which the parties to the dispute would have enjoyed had separate panels examined the complaints are in no way impaired. If one of the parties to the dispute so requests, the panel shall submit separate reports on the dispute concerned. The written submissions by each of the complainants shall be made available to the other complainants, and each complainant shall have the right to be present when any one of the other complainants presents its views to the panel.

3. If more than one panel is established to examine the complaints related to the same matter, to the greatest extent possible the same persons shall serve as panelists on each of the separate panels and the timetable for the panel process in such disputes shall be harmonized.

Article 10

Third Parties

1. The interests of the parties to a dispute and those of other Members under a covered agreement at issue in the dispute shall be fully taken into account during the panel process.

2. Any Member having a substantial interest in a matter before a panel and having notified its interest to the DSB (referred to in this Understanding as a "third party") shall have an opportunity to be heard by the panel and to make written submissions to the panel. These submissions shall also be given to the parties to the dispute and shall be reflected in the panel report.

3. Third parties shall receive the submissions of the parties to the dispute to the first meeting of the panel.

4. If a third party considers that a measure already the subject of a panel proceeding nullifies or impairs benefits accruing to it under any covered agreement, that Member may have recourse to normal dispute settlement procedures under this Understanding. Such a dispute shall be referred to the original panel wherever possible.

Article 11

Function of Panels

The function of panels is to assist the DSB in discharging its responsibilities under this Understanding and the covered agreements. Accordingly, a panel should make an objective assessment of the matter before it, including an objective assessment of the facts of the case and the applicability of and conformity with the relevant covered agreements, and make such other findings as will assist the DSB in making the recommendations or in giving the rulings provided for in the covered agreements. Panels should consult regularly with the parties to the dispute and give them adequate opportunity to develop a mutually satisfactory solution.

Article 12

Panel Procedures

1. Panels shall follow the Working Procedures in Appendix 3 unless the panel decides otherwise after consulting the parties to the dispute.

2. Panel procedures should provide sufficient flexibility so as to ensure high-quality panel reports, while not unduly delaying the panel process.

3. After consulting the parties to the dispute, the panelists shall, as soon as practicable and whenever possible within one week after the composition and terms of reference of the panel have been agreed upon, fix the timetable for the panel process, taking into account the provisions of paragraph 9 of Article 4, if relevant.

4. In determining the timetable for the panel process, the panel shall provide sufficient time for the parties to the dispute to prepare their submissions.

5. Panels should set precise deadlines for written submissions by the parties and the parties should respect those deadlines.

6. Each party to the dispute shall deposit its written submissions with the Secretariat for immediate transmission to the panel and to the other party or parties to the dispute. The complaining party shall submit its first submission in advance of the responding party's first submission unless the panel decides, in fixing the timetable referred to in paragraph 3 and after consultations with the parties to the dispute, that the parties should submit their first submissions simultaneously. When there are sequential arrangements for the deposit of first submissions, the panel shall establish a firm time period for receipt of the responding party's submission. Any subsequent written submissions shall be submitted simultaneously.

7. Where the parties to the dispute have failed to develop a mutually satisfactory solution, the panel shall submit its findings in the form of a written report to the DSB. In such cases, the report of a panel shall set out the findings of fact, the applicability of relevant provisions and the basic rationale behind any findings and recommendations that it makes. Where a settlement of the matter among the parties to the dispute has been found, the report of the panel shall be confined to a brief description of the case and to reporting that a solution has been reached.

8. In order to make the procedures more efficient, the period in which the panel shall conduct its examination, from the date that the composition and terms of reference of the panel have been agreed upon until the date the final report is issued to the parties to the dispute, shall, as a general rule, not exceed six months. In cases of urgency, including those relating to perishable goods, the panel shall aim to issue its report to the parties to the dispute within three months.

9. When the panel considers that it cannot issue its report within six months, or within three months in cases of urgency, it shall inform the DSB in writing of the reasons for the delay together with an estimate of the period within which it will issue its report. In no case should the period from the establishment of the panel to the circulation of the report to the Members exceed nine months.

10. In the context of consultations involving a measure taken by a developing country Member, the parties may agree to extend the periods established in paragraphs 7 and 8 of Article 4. If, after the relevant period has elapsed, the consulting parties cannot agree that the consultations have concluded, the Chairman of the DSB shall decide, after consultation with the parties, whether to extend the relevant period and, if so, for how long. In addition, in examining a complaint against a developing country Member, the panel shall accord sufficient time for the developing country Member to prepare and present its argumentation. The provisions of paragraph 1 of Article 20 and paragraph 4 of Article 21 are not affected by any action pursuant to this paragraph.

11. Where one or more of the parties is a developing country Member, the panel's report shall explicitly indicate the form in which account has been taken of relevant provisions on differential and more-favourable treatment for developing country Members that form part of the covered agreements which have been raised by the developing country Member in the course of the dispute settlement procedures.

12. The panel may suspend its work at any time at the request of the complaining party for a period not to exceed 12 months. In the event of such a suspension, the time-frames set out in paragraphs 8 and 9 of this Article, paragraph 1 of Article 20, and paragraph 4 of Article 21 shall be extended by the amount of time that the work was suspended. If the work of the panel has been suspended for more than 12 months, the authority for establishment of the panel shall lapse.

Article 13

Right to Seek Information

1. Each panel shall have the right to seek information and technical advice from any individual or body which it deems appropriate. However, before a panel seeks such information or advice from any individual or body within the jurisdiction of a Member it shall inform the authorities of that Member. A Member should respond promptly and fully to any request by a panel for such information as the panel considers necessary and appropriate. Confidential information which is provided shall not be revealed without formal authorization from the individual, body, or authorities of the Member providing the information.

2. Panels may seek information from any relevant source and may consult experts to obtain their opinion on certain aspects of the matter. With respect to a factual issue concerning a scientific or other technical matter raised by a party to a dispute, a panel may request an advisory report in writing from an expert review group. Rules for the establishment of such a group and its procedures are set forth in Appendix 4.

Article 14

Confidentiality

1. Panel deliberations shall be confidential.

2. The reports of panels shall be drafted without the presence of the parties to the dispute in the light of the information provided and the statements made.

3. Opinions expressed in the panel report by individual panelists shall be anonymous.

Article 15

Interim Review Stage

1. Following the consideration of rebuttal submissions and oral arguments, the panel shall issue the descriptive (factual and argument) sections of its draft report to the parties to the dispute. Within a period of time set by the panel, the parties shall submit their comments in writing.

2. Following the expiration of the set period of time for receipt of comments from the parties to the dispute, the panel shall issue an interim report to the parties, including both the descriptive sections and the panel's findings and conclusions. Within a period of time set by the panel, a party may submit a written request for the panel to review precise aspects of the interim report prior to circulation of the final report to the Members. At the request of a party, the panel shall hold a further meeting with the parties on the issues identified in the written comments. If no comments are received from any party within the comment period, the interim report shall be considered the final panel report and circulated promptly to the Members.

3. The findings of the final panel report shall include a discussion of the arguments made at the interim review stage. The interim review stage shall be conducted within the time period set out in paragraph 8 of Article 12.

Article 16

Adoption of Panel Reports

1. In order to provide sufficient time for the Members to consider panel reports, the reports shall not be considered for adoption by the DSB until 20 days after the date they have been circulated to the Members.

2. Members having objections to a panel report shall give written reasons to explain their objections for circulation at least 10 days prior to the DSB meeting at which the panel report will be considered.

3. The parties to a dispute shall have the right to participate fully in the consideration of the panel report by the DSB, and their views shall be fully recorded.

4. Within 60 days after the date of circulation of a panel report to the Members, the report shall be adopted at a DSB meeting7 unless a party to the dispute formally notifies the DSB of its decision to appeal or the DSB decides by consensus not to adopt the report. If a party has notified its decision to appeal, the report by the panel shall not be considered for adoption by the DSB until after completion of the appeal. This adoption procedure is without prejudice to the right of Members to express their views on a panel report.

Article 17

Appellate Review

Standing Appellate Body

1. A standing Appellate Body shall be established by the DSB. The Appellate Body shall hear appeals from panel cases. It shall be composed of seven persons, three of whom shall serve on any one case. Persons serving on the Appellate Body shall serve in rotation. Such rotation shall be determined in the working procedures of the Appellate Body.

2. The DSB shall appoint persons to serve on the Appellate Body for a four-year term, and each person may be reappointed once. However, the terms of three of the seven persons appointed immediately after the entry into force of the WTO Agreement shall expire at the end of two years, to be determined by lot. Vacancies shall be filled as they arise. A person appointed to replace a person whose term of office has not expired shall hold office for the remainder of the predecessor's term.

3. The Appellate Body shall comprise persons of recognized authority, with demonstrated expertise in law, international trade and the subject matter of the covered agreements generally. They shall be unaffiliated with any government. The Appellate Body membership shall be broadly representative of membership in the WTO. All persons serving on the Appellate Body shall be available at all times and on short notice, and shall stay abreast of dispute settlement activities and other relevant activities of the WTO. They shall not participate in the consideration of any disputes that would create a direct or indirect conflict of interest.

4. Only parties to the dispute, not third parties, may appeal a panel report. Third parties which have notified the DSB of a substantial interest in the matter pursuant to paragraph 2 of Article 10 may make written submissions to, and be given an opportunity to be heard by, the Appellate Body.

5. As a general rule, the proceedings shall not exceed 60 days from the date a party to the dispute formally notifies its decision to appeal to the date the Appellate Body circulates its report. In fixing its timetable the Appellate Body shall take into account the provisions of paragraph 9 of Article 4, if relevant. When the Appellate Body considers that it cannot provide its report within 60 days, it shall inform the DSB in writing of the reasons for the delay together with an estimate of the period within which it will submit its report. In no case shall the proceedings exceed 90 days.

6. An appeal shall be limited to issues of law covered in the panel report and legal interpretations developed by the panel.

7. The Appellate Body shall be provided with appropriate administrative and legal support as it requires.

8. The expenses of persons serving on the Appellate Body, including travel and subsistence allowance, shall be met from the WTO budget in accordance with criteria to be adopted by the General Council, based on recommendations of the Committee on Budget, Finance and Administration.

Procedures for Appellate Review

9. Working procedures shall be drawn up by the Appellate Body in consultation with the Chairman of the DSB and the Director-General, and communicated to the Members for their information.

10. The proceedings of the Appellate Body shall be confidential. The reports of the Appellate Body shall be drafted without the presence of the parties to the dispute and in the light of the information provided and the statements made.

11. Opinions expressed in the Appellate Body report by individuals serving on the Appellate Body shall be anonymous.

12. The Appellate Body shall address each of the issues raised in accordance with paragraph 6 during the appellate proceeding.

13. The Appellate Body may uphold, modify or reverse the legal findings and conclusions of the panel.

Adoption of Appellate Body Reports

14. An Appellate Body report shall be adopted by the DSB and unconditionally accepted by the parties to the dispute unless the DSB decides by consensus not to adopt the Appellate Body report within 30 days following its circulation to the Members.8 This adoption procedure is without prejudice to the right of Members to express their views on an Appellate Body report.

Article 18

Communications with the Panel or Appellate Body

1. There shall be no ex parte communications with the panel or Appellate Body concerning matters under consideration by the panel or Appellate Body.

2. Written submissions to the panel or the Appellate Body shall be treated as confidential, but shall be made available to the parties to the dispute. Nothing in this Understanding shall preclude a party to a dispute from disclosing statements of its own positions to the public. Members shall treat as confidential information submitted by another Member to the panel or the Appellate Body which that Member has designated as confidential. A party to a dispute shall also, upon request of a Member, provide a non-confidential summary of the information contained in its written submissions that could be disclosed to the public.

Article 19

Panel and Appellate Body Recommendations

1. Where a panel or the Appellate Body concludes that a measure is inconsistent with a covered agreement, it shall recommend that the Member concerned9 bring the measure into conformity with that agreement.10 In addition to its recommendations, the panel or Appellate Body may suggest ways in which the Member concerned could implement the recommendations.

2. In accordance with paragraph 2 of Article 3, in their findings and recommendations, the panel and Appellate Body cannot add to or diminish the rights and obligations provided in the covered agreements.

Article 20

Time-frame for DSB Decisions

Unless otherwise agreed to by the parties to the dispute, the period from the date of establishment of the panel by the DSB until the date the DSB considers the panel or appellate report for adoption shall as a general rule not exceed nine months where the panel report is not appealed or 12 months where the report is appealed. Where either the panel or the Appellate Body has acted, pursuant to paragraph 9 of Article 12 or paragraph 5 of Article 17, to extend the time for providing its report, the additional time taken shall be added to the above periods.

Article 21

Surveillance of Implementation of Recommendations and Rulings

1. Prompt compliance with recommendations or rulings of the DSB is essential in order to ensure effective resolution of disputes to the benefit of all Members.

2. Particular attention should be paid to matters affecting the interests of developing country Members with respect to measures which have been subject to dispute settlement.

3. At a DSB meeting held within 30 days11 after the date of adoption of the panel or Appellate Body report, the Member concerned shall inform the DSB of its intentions in respect of implementation of the recommendations and rulings of the DSB. If it is impracticable to comply immediately with the recommendations and rulings, the Member concerned shall have a reasonable period of time in which to do so. The reasonable period of time shall be:

(a) the period of time proposed by the Member concerned, provided that such period is approved by the DSB: or, in the absence of such approval,

(b) a period of time mutually agreed by the parties to the dispute within 45 days after the date of adoption of the recommendations and rulings; or, in the absence of such agreement,

(c) a period of time determined through binding arbitration within 90 days after the date of adoption of the recommendations and rulings.12 In such arbitration, a guideline for the arbitrator13 should be that the reasonable period of time to implement panel or Appellate Body recommendations should not exceed 15 months from the date of adoption of a panel or Appellate Body report. However, that time may be shorter or longer, depending upon the particular circumstances.

4. Except where the panel or the Appellate Body has extended, pursuant to paragraph 9 of Article 12 or paragraph 5 of Article 17, the time of providing its report, the period from the date of establishment of the panel by the DSB until the date of determination of the reasonable period of time shall not exceed 15 months unless the parties to the dispute agree otherwise. Where either the panel or the Appellate Body has acted to extend the time of providing its report, the additional time taken shall be added to the 15-month period; provided that unless the parties to the dispute agree that there are exceptional circumstances, the total time shall not exceed 18 months.

5. Where there is disagreement as to the existence or consistency with a covered agreement of measures taken to comply with the recommendations and rulings such dispute shall be decided through recourse to these dispute settlement procedures, including wherever possible resort to the original panel. The panel shall circulate its report within 90 days after the date of referral of the matter to it. When the panel considers that it cannot provide its report within this time frame, it shall inform the DSB in writing of the reasons for the delay together with an estimate of the period within which it will submit its report.

6. The DSB shall keep under surveillance the implementation of adopted recommendations or rulings. The issue of implementation of the recommendations or rulings may be raised at the DSB by any Member at any time following their adoption. Unless the DSB decides otherwise, the issue of implementation of the recommendations or rulings shall be placed on the agenda of the DSB meeting after six months following the date of establishment of the reasonable period of time pursuant to paragraph 3 and shall remain on the DSB's agenda until the issue is resolved. At least 10 days prior to each such DSB meeting, the Member concerned shall provide the DSB with a status report in writing of its progress in the implementation of the recommendations or rulings.

7. If the matter is one which has been raised by a developing country Member, the DSB shall consider what further action it might take which would be appropriate to the circumstances.

8. If the case is one brought by a developing country Member, in considering what appropriate action might be taken, the DSB shall take into account not only the trade coverage of measures complained of, but also their impact on the economy of developing country Members concerned.

Article 22

Compensation and the Suspension of Concessions

1. Compensation and the suspension of concessions or other obligations are temporary measures available in the event that the recommendations and rulings are not implemented within a reasonable period of time. However, neither compensation nor the suspension of concessions or other obligations is preferred to full implementation of a recommendation to bring a measure into conformity with the covered agreements. Compensation is voluntary and, if granted, shall be consistent with the covered agreements.

2. If the Member concerned fails to bring the measure found to be inconsistent with a covered agreement into compliance therewith or otherwise comply with the recommendations and rulings within the reasonable period of time determined pursuant to paragraph 3 of Article 21, such Member shall, if so requested, and no later than the expiry of the reasonable period of time, enter into negotiations with any party having invoked the dispute settlement procedures, with a view to developing mutually acceptable compensation. If no satisfactory compensation has been agreed within 20 days after the date of expiry of the reasonable period of time, any party having invoked the dispute settlement procedures may request authorization from the DSB to suspend the application to the Member concerned of concessions or other obligations under the covered agreements.

3. In considering what concessions or other obligations to suspend, the complaining party shall apply the following principles and procedures:

(a) the general principle is that the complaining party should first seek to suspend concessions or other obligations with respect to the same sector(s) as that in which the panel or Appellate Body has found a violation or other nullification or impairment;

(b) if that party considers that it is not practicable or effective to suspend concessions or other obligations with respect to the same sector(s), it may seek to suspend concessions or other obligations in other sectors under the same agreement;

(c) if that party considers that it is not practicable or effective to suspend concessions or other obligations with respect to other sectors under the same agreement, and that the circumstances are serious enough, it may seek to suspend concessions or other obligations under another covered agreement;

(d) in applying the above principles, that party shall take into account:

(i) the trade in the sector or under the agreement under which the panel or Appellate Body has found a violation or other nullification or impairment, and the importance of such trade to that party;

(ii) the broader economic elements related to the nullification or impairment and the broader economic consequences of the suspension of concessions or other obligations;

(e) if that party decides to request authorization to suspend concessions or other obligations pursuant to subparagraphs (b) or (c), it shall state the reasons therefor in its request. At the same time as the request is forwarded to the DSB, it also shall be forwarded to the relevant Councils and also, in the case of a request pursuant to subparagraph (b), the relevant sectoral bodies;

(f) for purposes of this paragraph, "sector" means:

(i) with respect to goods, all goods;

(ii) with respect to services, a principal sector as identified in the current "Services Sectoral Classification List" which identifies such sectors;14

(iii) with respect to trade-related intellectual property rights, each of the categories of intellectual property rights covered in Section 1, or Section 2, or Section 3, or Section 4, or Section 5, or Section 6, or Section 7 of Part II, or the obligations under Part III, or Part IV of the Agreement on TRIPS;

(g) for purposes of this paragraph, "agreement" means:

(i) with respect to goods, the agreements listed in Annex 1A of the WTO Agreement, taken as a whole as well as the Plurilateral Trade Agreements in so far as the relevant parties to the dispute are parties to these agreements;

(ii) with respect to services, the GATS;

(iii) with respect to intellectual property rights, the Agreement on TRIPS.

4. The level of the suspension of concessions or other obligations authorized by the DSB shall be equivalent to the level of the nullification or impairment.

5. The DSB shall not authorize suspension of concessions or other obligations if a covered agreement prohibits such suspension.

6. When the situation described in paragraph 2 occurs, the DSB, upon request, shall grant authorization to suspend concessions or other obligations within 30 days of the expiry of the reasonable period of time unless the DSB decides by consensus to reject the request. However, if the Member concerned objects to the level of suspension proposed, or claims that the principles and procedures set forth in paragraph 3 have not been followed where a complaining party has requested authorization to suspend concessions or other obligations pursuant to paragraph 3(b) or (c), the matter shall be referred to arbitration. Such arbitration shall be carried out by the original panel, if members are available, or by an arbitrator15 appointed by the Director-General and shall be completed within 60 days after the date of expiry of the reasonable period of time. Concessions or other obligations shall not be suspended during the course of the arbitration.

7. The arbitrator16 acting pursuant to paragraph 6 shall not examine the nature of the concessions or other obligations to be suspended but shall determine whether the level of such suspension is equivalent to the level of nullification or impairment. The arbitrator may also determine if the proposed suspension of concessions or other obligations is allowed under the covered agreement. However, if the matter referred to arbitration includes a claim that the principles and procedures set forth in paragraph 3 have not been followed, the arbitrator shall examine that claim. In the event the arbitrator determines that those principles and procedures have not been followed, the complaining party shall apply them consistent with paragraph 3. The parties shall accept the arbitrator's decision as final and the parties concerned shall not seek a second arbitration. The DSB shall be informed promptly of the decision of the arbitrator and shall upon request, grant authorization to suspend concessions or other obligations where the request is consistent with the decision of the arbitrator, unless the DSB decides by consensus to reject the request.

8. The suspension of concessions or other obligations shall be temporary and shall only be applied until such time as the measure found to be inconsistent with a covered agreement has been removed, or the Member that must implement recommendations or rulings provides a solution to the nullification or impairment of benefits, or a mutually satisfactory solution is reached. In accordance with paragraph 6 of Article 21, the DSB shall continue to keep under surveillance the implementation of adopted recommendations or rulings, including those cases where compensation has been provided or concessions or other obligations have been suspended but the recommendations to bring a measure into conformity with the covered agreements have not been implemented.

9. The dispute settlement provisions of the covered agreements may be invoked in respect of measures affecting their observance taken by regional or local governments or authorities within the territory of a Member. When the DSB has ruled that a provision of a covered agreement has not been observed, the responsible Member shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure its observance. The provisions of the covered agreements and this Understanding relating to compensation and suspension of concessions or other obligations apply in cases where it has not been possible to secure such observance.17

Article 23

Strengthening of the Multilateral System

1. When Members seek the redress of a violation of obligations or other nullification or impairment of benefits under the covered agreements or an impediment to the attainment of any objective of the covered agreements, they shall have recourse to, and abide by, the rules and procedures of this Understanding.

2. In such cases, Members shall:

(a) not make a determination to the effect that a violation has occurred, that benefits have been nullified or impaired or that the attainment of any objective of the covered agreements has been impeded, except through recourse to dispute settlement in accordance with the rules and procedures of this Understanding, and shall make any such determination consistent with the findings contained in the panel or Appellate Body report adopted by the DSB or an arbitration award rendered under this Understanding;

(b) follow the procedures set forth in Article 21 to determine the reasonable period of time for the Member concerned to implement the recommendations and rulings; and

(c) follow the procedures set forth in Article 22 to determine the level of suspension of concessions or other obligations and obtain DSB authorization in accordance with those procedures before suspending concessions or other obligations under the covered agreements in response to the failure of the Member concerned to implement the recommendations and rulings within that reasonable period of time.

Article 24

Special Procedures Involving Least-Developed Country Members

1. At all stages of the determination of the causes of a dispute and of dispute settlement procedures involving a least-developed country Member, particular consideration shall be given to the special situation of least-developed country Members. In this regard, Members shall exercise due restraint in raising matters under these procedures involving a least-developed country Member. If nullification or impairment is found to result from a measure taken by a least-developed country Member, complaining parties shall exercise due restraint in asking for compensation or seeking authorization to suspend the application of concessions or other obligations pursuant to these procedures.

2. In dispute settlement cases involving a least-developed country Member, where a satisfactory solution has not been found in the course of consultations the Director-General or the Chairman of the DSB shall, upon request by a least-developed country Member offer their good offices, conciliation and mediation with a view to assisting the parties to settle the dispute, before a request for a panel is made. The Director-General or the Chairman of the DSB, in providing the above assistance, may consult any source which either deems appropriate.

Article 25

Arbitration

1. Expeditious arbitration within the WTO as an alternative means of dispute settlement can facilitate the solution of certain disputes that concern issues that are clearly defined by both parties.

2. Except as otherwise provided in this Understanding, resort to arbitration shall be subject to mutual agreement of the parties which shall agree on the procedures to be followed. Agreements to resort to arbitration shall be notified to all Members sufficiently in advance of the actual commencement of the arbitration process.

3. Other Members may become party to an arbitration proceeding only upon the agreement of the parties which have agreed to have recourse to arbitration. The parties to the proceeding shall agree to abide by the arbitration award. Arbitration awards shall be notified to the DSB and the Council or Committee of any relevant agreement where any Member may raise any point relating thereto.

4. Articles 21 and 22 of this Understanding shall apply mutatis mutandis to arbitration awards.

Article 26

1. Non-Violation Complaints of the Type Described in Paragraph 1(b) of Article XXIII of GATT 1994

Where the provisions of paragraph 1(b) of Article XXIII of GATT 1994 are applicable to a covered agreement, a panel or the Appellate Body may only make rulings and recommendations where a party to the dispute considers that any benefit accruing to it directly or indirectly under the relevant covered agreement is being nullified or impaired or the attainment of any objective of that Agreement is being impeded as a result of the application by a Member of any measure, whether or not it conflicts with the provisions of that Agreement. Where and to the extent that such party considers and a panel or the Appellate Body determines that a case concerns a measure that does not conflict with the provisions of a covered agreement to which the provisions of paragraph 1(b) of Article XXIII of GATT 1994 are applicable, the procedures in this Understanding shall apply, subject to the following:

(a) the complaining party shall present a detailed justification in support of any complaint relating to a measure which does not conflict with the relevant covered agreement;

(b) where a measure has been found to nullify or impair benefits under, or impede the attainment of objectives, of the relevant covered agreement without violation thereof, there is no obligation to withdraw the measure. However, in such cases, the panel or the Appellate Body shall recommend that the Member concerned make a mutually satisfactory adjustment;

(c) notwithstanding the provisions of Article 21, the arbitration provided for in paragraph 3 of Article 21, upon request of either party, may include a determination of the level of benefits which have been nullified or impaired, and may also suggest ways and means of reaching a mutually satisfactory adjustment: such suggestions shall not be binding upon the parties to the dispute;

(d) notwithstanding the provisions of paragraph 1 of Article 22, compensation may be part of a mutually satisfactory adjustment as final settlement of the dispute.

2. Complaints of the Type Described in Paragraph 1(c) of Article XXIII of GATT 1994

Where the provisions of paragraph 1(c) of Article XXIII of GATT 1994 are applicable to a covered agreement, a panel may only make rulings and recommendations where a party considers that any benefit accruing to it directly or indirectly under the relevant covered agreement is being nullified or impaired or the attainment of any objective of that Agreement is being impeded as a result of the existence of any situation other than those to which the provisions of paragraphs 1(a) and 1(b) of Article XXIII of GATT 1994 are applicable. Where and to the extent that such party considers and a panel determines that the matter is covered by this paragraph, the procedures of this Understanding shall apply only up to and including the point in the proceedings where the panel report has been circulated to the Members. The dispute settlement rules and procedures contained in the Decision of 12 April 1989 (BISD 36S/61-67) shall apply to consideration for adoption, and surveillance and implementation of recommendations and rulings. The following shall also apply:

(a) the complaining party shall present a detailed justification in support of any argument made with respect to issues covered under this paragraph;

(b) in cases involving matters covered by this paragraph, if a panel finds that cases also involve dispute settlement matters other than those covered by this paragraph, the panel shall circulate a report to the DSB addressing any such matters and a separate report on matters falling under this paragraph.

Article 27

Responsibilities of the Secretariat

1. The Secretariat shall have the responsibility of assisting panels, especially on the legal, historical and procedural aspects of the matters dealt with, and of providing secretarial and technical support.

2. While the Secretariat assists Members in respect of dispute settlement at their request, there may also be a need to provide additional legal advice and assistance in respect of dispute settlement to developing country Members. To this end, the Secretariat shall make available a qualified legal expert from the WTO technical cooperation services to any developing country Member which so requests. This expert shall assist the developing country Member in a manner ensuring the continued impartiality of the Secretariat.

3. The Secretariat shall conduct special training courses for interested Members concerning these dispute settlement procedures and practices so as to enable Members' experts to be better informed in this regard.

Appendix 1

Agreements Covered By The Understanding

(A) Agreement Establishing the World Trade Organization

(B) Multilateral Trade Agreements

Annex 1A: Multilateral Agreements on Trade in Goods

Annex 1B: General Agreement on Trade in Services

Annex 1C: Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights

Annex 2: Understanding on Rules and Procedures Governing the Settlement of Disputes

(C) Plurilateral Trade Agreements

Annex 4: Agreement on Trade in Civil Aircraft

Agreement on Government Procurement

International Dairy Agreement

International Bovine Meat Agreement

The applicability of this Understanding to the Plurilateral Trade Agreements shall be subject to the adoption of a decision by the parties to each agreement setting out the terms for the application of the Understanding to the individual agreement, including any special or additional rules or procedures for inclusion in Appendix 2, as notified to the DSB.

Appendix 2

Special Or Additional Rules And Procedures Contained In The Covered Agreements

AgreementRules and Procedures
Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures11.2
Agreement on Textiles and Clothing

2.14, 2.21, 4.4, 5.2, 5.4, 5.6, 6.9, 6.10, 6.11, 8.1 through 8.12

Agreement on Technical Barriers to Trade14.2 through 14.4, Annex 2

Agreement on Implementation of Article VI of GATT 1994

17.4 through 17.7
Agreement on Implementation of Article VII of GATT 199419.3 through 19.5, Annex II.2(f), 3, 9, 21
Agreement on Subsidies and Countervailing Measures4.2 through 4.12, 6.6, 7.2 through 7.10, 8.5, footnote 35, 24.4, 27.7, Annex V
General Agreement on Trade in ServicesXXII:3, XXIII:3
Annex on Financial Services4
Annex on Air Transport Services4

Decision on Certain Dispute Settlement Procedures for the GATS

1 through 5

The list of rules and procedures in this Appendix includes provisions where only a part of the provision may be relevant in this context.

Any special or additional rules or procedures in the Plurilateral Trade Agreements as determined by the competent bodies of each agreement and as notified to the DSB.

Appendix 3

Working Procedures

l. In its proceedings the panel shall follow the relevant provisions of this Understanding. In addition, the following working procedures shall apply.

2. The panel shall meet in closed session. The parties to the dispute, and interested parties, shall be present at the meetings only when invited by the panel to appear before it.

3. The deliberations of the panel and the documents submitted to it shall be kept confidential. Nothing in this Understanding shall preclude a party to a dispute from disclosing statements of its own positions to the public. Members shall treat as confidential information submitted by another Member to the panel which that Member has designated as confidential. Where a party to a dispute submits a confidential version of its written submissions to the panel, it shall also, upon request of a Member, provide a non-confidential summary of the information contained in its submissions that could be disclosed to the public.

4. Before the first substantive meeting of the panel with the parties, the parties to the dispute shall transmit to the panel written submissions in which they present the facts of the case and their arguments.

5. At its first substantive meeting with the parties, the panel shall ask the party which has brought the complaint to present its case. Subsequently, and still at the same meeting, the party against which the complaint has been brought shall be asked to present its point of view.

6. All third parties which have notified their interest in the dispute to the DSB shall be invited in writing to present their views during a session of the first substantive meeting of the panel set aside for that purpose. All such third parties may be present during the entirety of this session.

7. Formal rebuttals shall be made at a second substantive meeting of the panel. The party complained against shall have the right to take the floor first to be followed by the complaining party. The parties shall submit, prior to that meeting, written rebuttals to the panel.

8. The panel may at any time put questions to the parties and ask them for explanations either in the course of a meeting with the parties or in writing.

9. The parties to the dispute and any third party invited to present its views in accordance with Article 10 shall make available to the panel a written version of their oral statements.

10. In the interest of full transparency, the presentations, rebuttals and statements referred to in paragraphs 5 to 9 shall be made in the presence of the parties. Moreover, each party's written submissions, including any comments on the descriptive part of the report and responses to questions put by the panel, shall be made available to the other party or parties.

11. Any additional procedures specific to the panel.

12. Proposed timetable for panel work:

(a) Receipt of first written submissions of the parties:

(1) complaining Party: ................... 3-6 weeks

(2) Party complained against: ................... 2-3 weeks

(b) Date, time and place of first

substantive meeting with the parties:

third party session: ................... 1-2 weeks

(c) Receipt of written rebuttals of the

parties: ................... 2-3 weeks

(d) Date, time and place of second

substantive meeting with the parties: ................... 1-2 weeks

(e) Issuance of descriptive part of the

report to the parties: ................... 2-4 weeks

(f) Receipt of comments by the parties

on the descriptive part of the report:" ................... 2 weeks

(g) Issuance of the interim report,

including the findings and

conclusions, to the parties: ................... 2-4 weeks

(h) Deadline for party to request

review of part(s) of report: ................... 1 week

(i) Period of review by panel, including

possible additional meeting with

parties: ................... 2 weeks

(j) Issuance of final report to parties

to dispute: ................... 2 weeks

(k) Circulation of the final report to the

Members: ................... 3 weeks

The above calendar may be changed in the light of unforeseen developments. Additional meetings with the parties shall be scheduled if required.

Appendix 4

Expert Rewiew Groups

The following rules and procedures shall apply to expert review groups established in accordance with the provisions of paragraph 2 of Article 13.

1. Expert review groups are under the panel's authority. Their terms of reference and detailed working procedures shall be decided by the panel, and they shall report to the panel.

2. Participation in expert review groups shall be restricted to persons of professional standing and experience in the field in question.

3. Citizens of parties to the dispute shall not serve on an expert review group without the joint agreement of the parties to the dispute, except in exceptional circumstances when the panel considers that the need for specialized scientific expertise cannot be fulfilled otherwise. Government officials of parties to the dispute shall not serve on an expert review group. Members of expert review groups shall serve in their individual capacities and not as government representatives, nor as representatives of any organization. Governments or organizations shall therefore not give them instructions with regard to matters before an expert review group.

4. Expert review groups may consult and seek information and technical advice from any source they deem appropriate. Before an expert review group seeks such information or advice from a source within the jurisdiction of a Member, it shall inform the government of that Member. Any Member shall respond promptly and fully to any request by an expert review group for such information as the expert review group considers necessary and appropriate.

5. The parties to a dispute shall have access to all relevant information provided to an expert review group, unless it is of a confidential nature. Confidential information provided to the expert review group shall not be released without formal authorization from the government, organization or person providing the information. Where such information is requested from the expert review group but release of such information by the expert review group is not authorized, a non-confidential summary of the information will be provided by the government, organization or person supplying the information.

6. The expert review group shall submit a draft report to the parties to the dispute with a view to obtaining their comments, and taking them into account, as appropriate, in the final report, which shall also be issued to the parties to the dispute when it is submitted to the panel. The final report of the expert review group shall be advisory only.

___________________________________

1 The DSB shall be deemed to have decided by consensus on a matter submitted for its consideration, if no Member, present at the meeting of the DSB when the decision is taken, formally objects to the proposed decision.

2 This paragraph shall also be applied to disputes on which panel reports have not been adopted or fully implemented.

3 Where the provisions of any other covered agreement concerning measures taken by regional or local governments or authorities within the territory of a Member contain provisions different from the provisions of this paragraph, the provisions of such other covered agreement shall prevail.

4 The corresponding consultation provisions in the covered agreements are listed hereunder:

Agreement on Agriculture, Article 19: Agreement on the Application of Sanitary and Phytosanitary Measures, paragraph 1 of Article 11: Agreement on Textiles and Clothing, paragraph 4 of Article 8: Agreement on Technical Barriers to Trade, paragraph 1 of Article 14: Agreement on Trade-Related Investment Measures, Article 8: Agreement on Implementation of Article VI of GATT 1994, paragraph 2 of Article 17: Agreement on Implementation of Article VII of GATT 1994, paragraph 2 of Article 19: Agreement on Preshipment Inspection, Article 7: Agreement on Rules of Origin, Article 7: Agreement on Import Licensing Procedures, Article 6: Agreement on Subsidies and Countervailing Measures, Article 30: Agreement on Safeguards, Article 14: Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights, Article 64.1; and any corresponding consultation provisions in Plurilateral Trade Agreements as determined by the competent bodies of each Agreement and as notified to the DSB.

5 If the complaining party so requests, a meeting of the DSB shall be convened for this purpose within 15 days of the request, provided that at least 10 days' advance notice of the meeting is given.

6 In the case where customs unions or common markets are parties to a dispute, this provision applies to citizens of all member countries of the customs unions or common markets.

7 If a meeting of the DSB is not scheduled within this period at a time that enables the requirements of paragraphs 1 and 4 of Article 16 to be met, a meeting of the DSB shall be held for this purpose.

8 If a meeting of the DSB is not scheduled during this period, such a meeting of the DSB shall be held for this purpose.

9 The "Member concerned" is the party to the dispute to which the panel or Appellate Body recommendations are directed.

10 With respect to recommendations in cases not involving a violation of GATT 1994 or any other covered agreement, see Article 26.

11 If a meeting of the DSB is not scheduled during this period, such a meeting of the DSB shall be held for this purpose.

12 If the parties cannot agree on an arbitrator within 10 days after referring the matter to arbitration, the arbitrator shall be appointed by the Director-General within 10 days, after consulting the parties.

13 The expression "arbitrator" shall be interpreted as referring either to an individual or a group.

14 The list in document MTN.GNS/W/120 identifies 11 sectors.

15 The expression"arbitrator" shall be interpreted as referring either to an individual or a group.

16 The expression "arbitrator" shall be interpreted as referring either to an individual or a group or to the members of the original panel when serving in the capacity of arbitrator.

17 Where the provisions of any covered agreement concerning measures taken by regional or local governments or authorities within the territory of a Member contain provisions different from the provisions of this paragraph, the provisions of such covered agreement shall prevail.

Annex 3

Trade Policy Review Mechanism

Members hereby agree as follows:

A. Objectives

(i) The purpose of the Trade Policy Review Mechanism ("TPRM") is to contribute to improved adherence by all Members to rules, disciplines and commitments made under the Multilateral Trade Agreements and, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements, and hence to the smoother functioning of the multilateral trading system, by achieving greater transparency in, and understanding of, the trade policies and practices of Members. Accordingly, the review mechanism enables the regular collective appreciation and evaluation of the full range of individual Members' trade policies and practices and their impact on the functioning of the multilateral trading system. It is not, however, intended to serve as a basis for the enforcement of specific obligations under the Agreements or for dispute settlement procedures, or to impose new policy commitments on Members.

(ii) The assessment carried out under the review mechanism takes place, to the extent relevant, against the background of the wider economic and developmental needs, policies and objectives of the Member concerned, as well as of its external environment. However, the function of the review mechanism is to examine the impact of a Member's trade policies and practices on the multilateral trading system.

B. Domestic transparency

Members recognize the inherent value of domestic transparency of government decision-making on trade policy matters for both Members' economies and the multilateral trading system, and agree to encourage and promote greater transparency within their own systems, acknowledging that the implementation of domestic transparency must be on a voluntary basis and take account of each Member's legal and political systems.

C. Procedures for review

(i) The Trade Policy Review Body (referred to herein as the "TPRB") is hereby established to carry out trade policy reviews.

(ii) The trade policies and practices of all Members shall be subject to periodic review. The impact of individual Members on the functioning of the multilateral trading system, defined in terms of their share of world trade in a recent representative period, will be the determining factor in deciding on the frequency of reviews. The first four trading entities so identified (counting the European Communities as one) shall be subject to review every two years. The next 16 shall be reviewed every four years. Other Members shall be reviewed every six years, except that a longer period may be fixed for least-developed country Members. It is understood that the review of entities having a common external policy covering more than one Member shall cover all components of policy affecting trade including relevant policies and practices of the individual Members. Exceptionally, in the event of changes in a Member's trade policies or practices that may have a significant impact on its trading partners, the Member concerned may be requested by the TPRB, after consultation, to bring forward its next review.

(iii) Discussions in the meetings of the TPRB shall be governed by the objectives set forth in paragraph A. The focus of these discussions shall be on the Member's trade policies and practices, which are the subject of the assessment under the review mechanism.

(iv) The TPRB shall establish a basic plan for the conduct of the reviews. It may also discuss and take note of updated reports from Members. The TPRB shall establish a programme of reviews for each year in consultation with the Members directly concerned. In consultation with the Member or Members under review, the Chairman may choose discussants who, acting in their personal capacity, shall introduce the discussions in the TPRB.

(v) The TPRB shall base its work on the following documentation:

(a) a full report, referred to in paragraph D, supplied by the Member or Members under review;

(b) a report, to be drawn up by the Secretariat on its own responsibility, based on the information available to it and that provided by the Member or Members concerned. The Secretariat should seek clarification from the Member or Members concerned of their trade policies and practices.

(vi) The reports by the Member under review and by the Secretariat, together with the minutes of the respective meeting of the TPRB, shall be published promptly after the review.

(vii) These documents will be forwarded to the Ministerial Conference, which shall take note of them.

D. Reporting

In order to achieve the fullest possible degree of transparency, each Member shall report regularly to the TPRB. Full reports shall describe the trade policies and practices pursued by the Member or Members concerned, based on an agreed format to be decided upon by the TPRB. This format shall initially be based on the Outline Format for Country Reports established by the Decision of 19 July 1989 (BISD 36S/406-409), amended as necessary to extend the coverage of reports to all aspects of trade policies covered by the Multilateral Trade Agreements in Annex 1 and, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements. This format may be revised by the TPRB in the light of experience. Between reviews, Members shall provide brief reports when there are any significant changes in their trade policies; an annual update of statistical information will be provided according to the agreed format. Particular account shall be taken of difficulties presented to least-developed country Members in compiling their reports. The Secretariat shall make available technical assistance on request to developing country Members, and in particular to the least-developed country Members. Information contained in reports should to the greatest extent possible be coordinated with notifications made under provisions of the Multilateral Trade Agreements and, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements.

E. Relationship with the balance-of-payments provisions of GATT 1994 and GATS

Members recognize the need to minimize the burden for governments also subject to full consultations under the balance-of-payments provisions of GATT 1994 or GATS. To this end, the Chairman of the TPRB shall, in consultation with the Member or Members concerned, and with the Chairman of the Committee on Balance-of-Payments Restrictions, devise administrative arrangements that harmonize the normal rhythm of the trade policy reviews with the timetable for balance-of-payments consultations but do not postpone the trade policy review by more than 12 months.

F. Appraisal of the Mechanism

The TPRB shall undertake an appraisal of the operation of the TPRM not more than five years after the entry into force of the Agreement Establishing the WTO. The results of the appraisal will be presented to the Ministerial Conference. It may subsequently undertake appraisals of the TPRM at intervals to be determined by it or as requested by the Ministerial Conference.

G. Overview of Developments in the International Trading Environment

An annual overview of developments in the international trading environment which are having an impact on the multilateral trading system shall also be undertaken by the TPRB. The overview is to be assisted by an annual report by the Director-General setting out major activities of the WTO and highlighting significant policy issues affecting the trading system.

Decision on Measures in Favour of Least-Developed Countries

Ministers,

Recognizing the plight of the least-developed countries and the need to ensure their effective participation in the world trading system, and to take further measures to improve their trading opportunities;

Recognizing the specific needs of the least-developed countries in the area of market access where continued preferential access remains an essential means for improving their trading opportunities;

Reaffirming their commitment to implement fully the provisions concerning the least-developed countries contained in paragraphs 2(d), 6 and 8 of the Decision of 28 November 1979 on Differential and More Favourable Treatment, Reciprocity and Fuller Participation of Developing Countries;

Having regard to the commitment of the participants as set out in Section B (vii) of Part I of the Punta del Este Ministerial Declaration;

1. Decide that, if not already provided for in the instruments negotiated in the course of the Uruguay Round, notwithstanding their acceptance of these instruments, the least-developed countries, and for so long as they remain in that category, while complying with the general rules set out in the aforesaid instruments, will only be required to undertake commitments and concessions to the extent consistent with their individual development, financial and trade needs, or their administrative and institutional capabilities. The least-developed countries shall be given additional time of one year from 15 April 1994 to submit their schedules as required in Article XI of the Agreement Establishing the World Trade Organization.

2. Agree that:

(i) Expeditious implementation of all special and differential measures taken in favour of least-developed countries including those taken within the context of the Uruguay Round shall be ensured through, inter alia, regular reviews.

(ii) To the extent possible, MFN concessions on tariff and non-tariff measures agreed in the Uruguay Round on products of export interest to the least-developed countries may be implemented autonomously, in advance and without staging. Consideration shall be given to further improve GSP and other schemes for products of particular export interest to least-developed countries.

(iii) The rules set out in the various agreements and instruments and the transitional provisions in the Uruguay Round should be applied in a flexible and supportive manner for the least-developed countries. To this effect, sympathetic consideration shall be given to specific and motivated concerns raised by the least-developed countries in the appropriate Councils and Committees.

(iv) In the application of import relief measures and other measures referred to in paragraph 3(c) of Article XXXVII of GATT 1947 and the corresponding provision of GATT 1994, special consideration shall be given to the export interests of least-developed countries.

(v) Least-developed countries shall be accorded substantially increased technical assistance in the development, strengthening and diversification of their production and export bases including those of services, as well as in trade promotion, to enable them to maximize the benefits from liberalized access to markets.

3. Agree to keep under review the specific needs of the least-developed countries and to continue to seek the adoption of positive measures which facilitate the expansion of trading opportunities in favour of these countries.


Declaration on the Contribution of the World Trade Organization to Achieving Greater Coherence in Global Economic Policymaking

1. Ministers recognize that the globalization of the world economy has led to ever-growing interactions between the economic policies pursued by individual countries, including interactions between the structural, macroeconomic, trade, financial and development aspects of economic policymaking. The task of achieving harmony between these policies falls primarily on governments at the national level, but their coherence internationally is an important and valuable element in increasing the effectiveness of these policies at national level. The Agreements reached in the Uruguay Round show that all the participating governments recognize the contribution that liberal trading policies can make to the healthy growth and development of their own economies and of the world economy as a whole.

2. Successful cooperation in each area of economic policy contributes to progress in other areas. Greater exchange rate stability, based on more orderly underlying economic and financial conditions, should contribute towards the expansion of trade, sustainable growth and development, and the correction of external imbalances. There is also a need for an adequate and timely flow of concessional and non-concessional financial and real investment resources to developing countries and for further efforts to address debt problems, to help ensure economic growth and development. Trade liberalization forms an increasingly important component in the success of the adjustment programmes that many countries are undertaking, often involving significant transitional social costs. In this connection, Ministers note the role of the World Bank and the IMF in supporting adjustment to trade liberalization, including support to net food-importing developing countries facing short-term costs arising from agricultural trade reforms.

3. The positive outcome of the Uruguay Round is a major contribution towards more coherent and complementary international economic policies. The results of the Uruguay Round ensure an expansion of market access to the benefit of all countries, as well as a framework of strengthened multilateral disciplines for trade. They also guarantee that trade policy will be conducted in a more transparent manner and with greater awareness of the benefits for domestic competitiveness of an open trading environment. The strengthened multilateral trading system emerging from the Uruguay Round has the capacity to provide an improved forum for liberalization, to contribute to more effective surveillance, and to ensure strict observance of multilaterally agreed rules and disciplines. These improvements mean that trade policy can in the future play a more substantial role in ensuring the coherence of global economic policymaking.

4. Ministers recognize, however, that difficulties the origins of which lie outside the trade field cannot be redressed through measures taken in the trade field alone. This underscores the importance of efforts to improve other elements of global economic policymaking to complement the effective implementation of the results achieved in the Uruguay Round.

5. The interlinkages between the different aspects of economic policy require that the international institutions with responsibilities in each of these areas follow consistent and mutually supportive policies. The World Trade Organization should therefore pursue and develop cooperation with the international organizations responsible for monetary and financial matters, while respecting the mandate, the confidentiality requirements and the necessary autonomy in decision-making procedures of each institution, and avoiding the imposition on governments of cross-conditionality or additional conditions. Ministers further invite the Director-General of the WTO to review with the Managing Director of the International Monetary Fund and the President of the World Bank, the implications of the WTO's responsibilities for its cooperation with the Bretton Woods institutions, as well as the forms such cooperation might take, with a view to achieving greater coherence in global economic policymaking.


Decision on Notification Procedures

Ministers,

Decide to recommend adoption by the Ministerial Conference of the decision on improvement and review of notification procedures set out below:

Members,

Desiring to improve the operation of notification procedures under the Agreement Establishing the World Trade Organization (hereinafter referred to as the "WTO Agreement"), and thereby to contribute to the transparency of Members' trade policies and to the effectiveness of surveillance arrangements established to that end;

Recalling obligations under the WTO Agreement to publish and notify, including obligations assumed under the terms of specific protocols of accession, waivers, and other agreements entered into by Members;

Agree as follows:

I. General obligation to notify

Members affirm their commitment to obligations under the Multilateral Trade Agreements and, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements, regarding publication and notification.

Members recall their undertakings set out in the Understanding Regarding Notification, Consultation, Dispute Settlement and Surveillance adopted on 28 November 1979 (BISD 26S/210). With regard to their undertaking therein to notify, to the maximum extent possible, their adoption of trade measures affecting the operation of GATT 1994, such notification itself being without prejudice to views on the consistency of measures with or their relevance to rights and obligations under the Multilateral Trade Agreements and, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements, Members agree to be guided, as appropriate, by the annexed list of measures. Members therefore agree that the introduction or modification of such measures is subject to the notification requirements of the 1979 Understanding.

II. Central registry of notifications

A central registry of notifications shall be established under the responsibility of the Secretariat. While Members will continue to follow existing notification procedures, the Secretariat shall ensure that the central registry records such elements of the information provided on the measure by the Member concerned as its purpose, its trade coverage, and the requirement under which it has been notified. The central registry shall cross-reference its records of notifications by Member and obligation.

The central registry shall inform each Member annually of the regular notification obligations to which that Member will be expected to respond in the course of the following year.

The central registry shall draw the attention of individual Members to regular notification requirements which remain unfulfilled.

Information in the central registry regarding individual notifications shall be made available on request to any Member entitled to receive the notification concerned.

III. Review of notification obligations and procedures

The Council for Trade in Goods will undertake a review of notification obligations and procedures under the Agreements in Annex 1A of the WTO Agreement. The review will be carried out by a working group, membership in which will be open to all Members. The group will be established immediately after the date of entry into force of the WTO Agreement.

The terms of reference of the working group will be:

— to undertake a thorough review of all existing notification obligations of Members established under the Agreements in Annex 1A of the WTO Agreement, with a view to simplifying, standardizing and consolidating these obligations to the greatest extent practicable, as well as to improving compliance with these obligations, bearing in mind the overall objective of improving the transparency of the trade policies of Members and the effectiveness of surveillance arrangements established to this end, and also bearing in mind the possible need of some developing country Members for assistance in meeting their notification obligations;

— to make recommendations to the Council for Trade in Goods not later than two years after the entry into force of the WTO Agreement.

Annex

Indicative List 1 Of Notifiable Measures

Tariffs (including range and scope of bindings, GSP provisions, rates applied to members of free-trade areas/customs unions, other preferences)

Tariff quotas and surcharges

Quantitative restrictions, including voluntary export restraints and orderly marketing arrangements affecting imports

Other non-tariff measures such as licensing and mixing requirements; variable levies

Customs valuation

Rules of origin

Government procurement

Technical barriers

Safeguard actions

Anti-dumping actions

Countervailing actions

Export taxes

Export subsidies, tax exemptions and concessionary export financing

Free-trade zones, including in-bond manufacturing

Export restrictions, including voluntary export restraints and orderly marketing arrangements

Other government assistance, including subsidies, tax exemptions

Role of state-trading enterprises

Foreign exchange controls related to imports and exports

Government-mandated countertrade

Any other measure covered by the Multilateral Trade Agreements in Annex 1A to the WTO Agreement

___________________________________

1 This list does not alter existing notification requirements in the Multilateral Trade Agreements in Annex 1A to the WTO Agreement or, where applicable, the Plurilateral Trade Agreements in Annex 4 of the WTO Agreement.


Declaration on the Relationship of the World Trade Organization with the International Monetary Fund

Ministers,

Noting the close relationship between the CONTRACTING PARTIES to the GATT 1947 and the International Monetary Fund, and the provisions of the GATT 1947 governing that relationship, in particular Article XV of the GATT 1947;

Recognizing the desire of participants to base the relationship of the World Trade Organization with the International Monetary Fund, with regard to the areas covered by the Multilateral Trade Agreements in Annex 1A of the WTO Agreement, on the provisions that have governed the relationship of the CONTRACTING PARTIES to the GATT 1947 with the International Monetary Fund;

Hereby reaffirm that, unless otherwise provided for in the Final Act, the relationship of the WTO with the International Monetary Fund, with regard to the areas covered by the Multilateral Trade Agreements in Annex 1A of the WTO Agreement, will be based on the provisions that have governed the relationship of the CONTRACTING PARTIES to the GATT 1947 with the International Monetary Fund.


Decision on Measures Concerning the Possible Negative Effects of the Reform Programme on Least-Developed and Net Food-Importing Developing Countries

1. Ministers recognize that the progressive implementation of the results of the Uruguay Round as a whole will generate increasing opportunities for trade expansion and economic growth to the benefit of all participants.

2. Ministers recognize that during the reform programme leading to greater liberalization of trade in agriculture least-developed and net food-importing developing countries may experience negative effects in terms of the availability of adequate supplies of basic foodstuffs from external sources on reasonable terms and conditions, including short-term difficulties in financing normal levels of commercial imports of basic foodstuffs.

3. Ministers accordingly agree to establish appropriate mechanisms to ensure that the implementation of the results of the Uruguay Round on trade in agriculture does not adversely affect the availability of food aid at a level which is sufficient to continue to provide assistance in meeting the food needs of developing countries, especially least-developed and net food-importing developing countries. To this end Ministers agree:

(i) to review the level of food aid established periodically by the Committee on Food Aid under the Food Aid Convention 1986 and to initiate negotiations in the appropriate forum to establish a level of food aid commitments sufficient to meet the legitimate needs of developing countries during the reform programme;

(ii) to adopt guidelines to ensure that an increasing proportion of basic foodstuffs is provided to least-developed and net food-importing developing countries in fully grant form and/or on appropriate concessional terms in line with Article IV of the Food Aid Convention 1986;

(iii) to give full consideration in the context of their aid programmes to requests for the provision of technical and financial assistance to least-developed and net food-importing developing countries to improve their agricultural productivity and infrastructure.

4. Ministers further agree to ensure that any agreement relating to agricultural export credits makes appropriate provision for differential treatment in favour of least-developed and net food-importing developing countries.

5. Ministers recognize that as a result of the Uruguay Round certain developing countries may experience short-term difficulties in financing normal levels of commercial imports and that these countries may be eligible to draw on the resources of international financial institutions under existing facilities, or such facilities as may be established, in the context of adjustment programmes, in order to address such financing difficulties. In this regard Ministers take note of paragraph 37 of the report of the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947 on his consultations with the Managing Director of the International Monetary Fund and the President of the World Bank (MTN.GNG/NG14/W/35).

6. The provisions of this Decision will be subject to regular review by the Ministerial Conference, and the follow-up to this Decision shall be monitored, as appropriate, by the Committee on Agriculture.


Decision on Notification of First Integration under Article 2.6 of the Agreement on Textiles and Clothing

Ministers,

Agree that the participants maintaining restrictions falling under paragraph 1 of Article 2 of the Agreement on Textiles and Clothing shall notify full details of the actions to be taken pursuant to paragraph 6 of Article 2 of that Agreement to the GATT Secretariat not later than 1 October 1994. The GATT Secretariat shall promptly circulate these notifications to the other participants for information. These notifications will be made available to the Textiles Monitoring Body, when established, for the purposes of paragraph 21 of Article 2 of the Agreement on Textiles and Clothing.


Decision on Proposed Understanding on WTO-ISO Standards Information System

Ministers,

Decide to recommend that the Secretariat of the World Trade Organization reach an understanding with the International Organization for Standardization ("ISO") to establish an information system under which:

1. ISONET members shall transmit to the ISO/IEC Information Centre in Geneva the notifications referred to in paragraphs C and J of the Code of Good Practice for the Preparation, Adoption and Application of Standards in Annex 3 to the Agreement on Technical Barriers to Trade, in the manner indicated there;

2. the following (alpha)numeric classification systems shall be used in the work programmes referred to in paragraph J:

(a) a standards classification system which would allow standardizing bodies to give for each standard mentioned in the work programme an (alpha)numeric indication of the subject matter;

(b) a stage code system which would allow standardizing bodies to give for each standard mentioned in the work programme an (alpha)numeric indication of the stage of development of the standard; for this purpose, at least five stages of development should be distinguished: (1) the stage at which the decision to develop a standard has been taken, but technical work has not yet begun; (2) the stage at which technical work has begun, but the period for the submission of comments has not yet started; (3) the stage at which the period for the submission of comments has started, but has not yet been completed; (4) the stage at which the period for the submission of comments has been completed, but the standard has not yet been adopted; and (5) the stage at which the standard has been adopted;

(c) an identification system covering all international standards which would allow standardizing bodies to give for each standard mentioned in the work programme an (alpha)numeric indication of the international standard(s) used as a basis;

3. the ISO/IEC Information Centre shall promptly convey to the Secretariat copies of any notifications referred to in paragraph C of the Code of Good Practice;

4. the ISO/IEC Information Centre shall regularly publish the information received in the notifications made to it under paragraphs C and J of the Code of Good Practice; this publication, for which a reasonable fee may be charged, shall be available to ISONET members and through the Secretariat to the Members of the WTO.


Decision on Review of the ISO/IEC Information Centre Publication

Ministers,

Decide that in conformity with paragraph 1 of Article 13 of the Agreement on Technical Barriers to Trade in Annex 1A of the Agreement Establishing the World Trade Organization, the Committee on Technical Barriers to Trade established thereunder shall, without prejudice to provisions on consultation and dispute settlement, at least once a year review the publication provided by the ISO/IEC Information Centre on information received according to the Code of Good Practice for the Preparation, Adoption and Application of Standards in Annex 3 of the Agreement, for the purpose of affording Members opportunity of discussing any matters relating to the operation of that Code.

In order to facilitate this discussion, the Secretariat shall provide a list by Member of all standardizing bodies that have accepted the Code, as well as a list of those standardizing bodies that have accepted or withdrawn from the Code since the previous review.

The Secretariat shall also distribute promptly to the Members copies of the notifications it receives from the ISO/IEC Information Centre.


Decision on Anti-Circumvention

Ministers,

Noting that while the problem of circumvention of anti-dumping duty measures formed part of the negotiations which preceded the Agreement on Implementation of Article VI of GATT 1994, negotiators were unable to agree on specific text,

Mindful of the desirability of the applicability of uniform rules in this area as soon as possible,

Decide to refer this matter to the Committee on Anti-Dumping Practices established under that Agreement for resolution.


Decision on Review of Article 17.6 of the Agreement on Implementation of Article VI of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994

Ministers,

Decide as follows:

The standard of review in paragraph 6 of Article 17 of the Agreement on Implementation of Article VI of GATT 1994 shall be reviewed after a period of three years with a view to considering the question of whether it is capable of general application.


Declaration on Dispute Settlement Pursuant to the Agreement on Implementation of Article VI of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994 or Part V of the Agreement on Subsidies and Countervailing Measures

Ministers,

Recognize, with respect to dispute settlement pursuant to the Agreement on Implementation of Article VI of GATT 1994 or Part V of the Agreement on Subsidies and Countervailing Measures, the need for the consistent resolution of disputes arising from anti-dumping and countervailing duty measures.


Decision Regarding Cases Where Customs Administrations Have Reasons to Doubt the Truth or Accuracy of the Declared Value

Ministers,

Invite the Committee on Customs Valuation established under the Agreement on Implementation of Article VII of GATT 1994 to take the following decision:

The Committee on Customs Valuation,

Reaffirming that the transaction value is the primary basis of valuation under the Agreement on Implementation of Article VII of GATT 1994 (hereinafter referred to as the "Agreement");

Recognizing that the customs administration may have to address cases where it has reason to doubt the truth or accuracy of the particulars or of documents produced by traders in support of a declared value;

Emphasizing that in so doing the customs administration should not prejudice the legitimate commercial interests of traders;

Taking into account Article 17 of the Agreement, paragraph 6 of Annex III to the Agreement, and the relevant decisions of the Technical Committee on Customs Valuation;

Decides as follows:

1. When a declaration has been presented and where the customs administration has reason to doubt the truth or accuracy of the particulars or of documents produced in support of this declaration, the customs administration may ask the importer to provide further explanation, including documents or other evidence, that the declared value represents the total amount actually paid or payable for the imported goods, adjusted in accordance with the provisions of Article 8. If, after receiving further information, or in the absence of a response, the customs administration still has reasonable doubts about the truth or accuracy of the declared value, it may, bearing in mind the provisions of Article 11, be deemed that the customs value of the imported goods cannot be determined under the provisions of Article 1. Before taking a final decision, the customs administration shall communicate to the importer, in writing if requested, its grounds for doubting the truth or accuracy of the particulars or documents produced and the importer shall be given a reasonable opportunity to respond. When a final decision is made, the customs administration shall communicate to the importer in writing its decision and the grounds therefor.

2. It is entirely appropriate in applying the Agreement for one Member to assist another Member on mutually agreed terms.


Decision on Texts Relating to Minimum Values and Imports by Sole Agents, Sole Distributors and Sole Concessionaires

Ministers,

Decide to refer the following texts to the Committee on Customs Valuation established under the Agreement on Implementation of Article VII of GATT 1994, for adoption.

I

Where a developing country makes a reservation to retain officially established minimum values within the terms of paragraph 2 of Annex III and shows good cause, the Committee shall give the request for the reservation sympathetic consideration.

Where a reservation is consented to, the terms and conditions referred to in paragraph 2 of Annex III shall take full account of the development, financial and trade needs of the developing country concerned.

II

1. A number of developing countries have a concern that problems may exist in the valuation of imports by sole agents, sole distributors and sole concessionaires. Under paragraph 1 of Article 20, developing country Members have a period of delay of up to five years prior to the application of the Agreement. In this context, developing country Members availing themselves of this provision could use the period to conduct appropriate studies and to take such other actions as are necessary to facilitate application.

2. In consideration of this, the Committee recommends that the Customs Co-operation Council assist developing country Members, in accordance with the provisions of Annex II, to formulate and conduct studies in areas identified as being of potential concern, including those relating to importations by sole agents, sole distributors and sole concessionaires.


Decision on Institutional Arrangements for the General Agreement on Trade in Services

Ministers,

Decide to recommend that the Council for Trade in Services at its first meeting adopt the decision on subsidiary bodies set out below.

The Council for Trade in Services,

Acting pursuant to Article XXIV with a view to facilitating the operation and furthering the objectives of the General Agreement on Trade in Services,

Decides as follows:

1. Any subsidiary bodies that the Council may establish shall report to the Council annually or more often as necessary. Each such body shall establish its own rules of procedure, and may set up its own subsidiary bodies as appropriate.

2. Any sectoral committee shall carry out responsibilities as assigned to it by the Council, and shall afford Members the opportunity to consult on any matters relating to trade in services in the sector concerned and the operation of the sectoral annex to which it may pertain. Such responsibilities shall include:

(a) to keep under continuous review and surveillance the application of the Agreement with respect to the sector concerned;

(b) to formulate proposals or recommendations for consideration by the Council in connection with any matter relating to trade in the sector concerned;

(c) if there is an annex pertaining to the sector, to consider proposals for amendment of that sectoral annex, and to make appropriate recommendations to the Council;

(d) to provide a forum for technical discussions, to conduct studies on measures of Members and to conduct examinations of any other technical matters affecting trade in services in the sector concerned;

(e) to provide technical assistance to developing country Members and developing countries negotiating accession to the Agreement Establishing the World Trade Organization in respect of the application of obligations or other matters affecting trade in services in the sector concerned; and

(f) to cooperate with any other subsidiary bodies established under the General Agreement on Trade in Services or any international organizations active in any sector concerned.

3. There is hereby established a Committee on Trade in Financial Services which will have the responsibilities listed in paragraph 2.


Decision on Certain Dispute Settlement Procedures for the General Agreement on Trade in Services

Ministers,

Decide to recommend that the Council for Trade in Services at its first meeting adopt the decision set out below.

The Council for Trade in Services,

Taking into account the specific nature of the obligations and specific commitments of the Agreement, and of trade in services, with respect to dispute settlement under Articles XXII and XXIII,

Decides as follows:

1. A roster of panelists shall be established to assist in the selection of panelists.

2. To this end, Members may suggest names of individuals possessing the qualifications referred to in paragraph 3 for inclusion on the roster, and shall provide a curriculum vitae of their qualifications including, if applicable, indication of sector-specific expertise.

3. Panels shall be composed of well-qualified governmental and/or non-governmental individuals who have experience in issues related to the General Agreement on Trade in Services and/or trade in services, including associated regulatory matters. Panelists shall serve in their individual capacities and not as representatives of any government or organization.

4. Panels for disputes regarding sectoral matters shall have the necessary expertise relevant to the specific services sectors which the dispute concerns.

5. The Secretariat shall maintain the roster and shall develop procedures for its administration in consultation with the Chairman of the Council.


Decision on Trade in Services and the Environment

Ministers,

Decide to recommend that the Council for Trade in Services at its first meeting adopt the decision set out below.

The Council for Trade in Services,

Acknowledging that measures necessary to protect the environment may conflict with the provisions of the Agreement; and

Noting that since measures necessary to protect the environment typically have as their objective the protection of human, animal or plant life or health, it is not clear that there is a need to provide for more than is contained in paragraph (b) of Article XIV;

Decides as follows:

1. In order to determine whether any modification of Article XIV of the Agreement is required to take account of such measures, to request the Committee on Trade and Environment to examine and report, with recommendations if any, on the relationship between services trade and the environment including the issue of sustainable development. The Committee shall also examine the relevance of inter-governmental agreements on the environment and their relationship to the Agreement.

2. The Committee shall report the results of its work to the first biennial meeting of the Ministerial Conference after the entry into force of the Agreement Establishing the World Trade Organization.


Decision on Negotiations on Movement of Natural Persons

Ministers,

Noting the commitments resulting from the Uruguay Round negotiations on the movement of natural persons for the purpose of supplying services;

Mindful of the objectives of the General Agreement on Trade in Services, including the increasing participation of developing countries in trade in services and the expansion of their service exports;

Recognizing the importance of achieving higher levels of commitments on the movement of natural persons, in order to provide for a balance of benefits under the General Agreement on Trade in Services;

Decide as follows:

1. Negotiations on further liberalization of movement of natural persons for the purpose of supplying services shall continue beyond the conclusion of the Uruguay Round, with a view to allowing the achievement of higher levels of commitments by participants under the General Agreement on Trade in Services.

2. A Negotiating Group on Movement of Natural Persons is established to carry out the negotiations. The group shall establish its own procedures and shall report periodically to the Council on Trade in Services.

3. The negotiating group shall hold its first negotiating session no later than 16 May 1994. It shall conclude these negotiations and produce a final report no later than six months after the entry into force of the Agreement Establishing the World Trade Organization.

4. Commitments resulting from these negotiations shall be inscribed in Members' Schedules of specific commitments.


Decision on Financial Services

Ministers,

Noting that commitments scheduled by participants on financial services at the conclusion of the Uruguay Round shall enter into force on an MFN basis at the same time as the Agreement Establishing the World Trade Organization (hereinafter referred to as the "WTO Agreement"),

Decide as follows:

1. At the conclusion of a period ending no later than six months after the date of entry into force of the WTO Agreement, Members shall be free to improve, modify or withdraw all or part of their commitments in this sector without offering compensation, notwithstanding the provisions of Article XXI of the General Agreement on Trade in Services. At the same time Members shall finalize their positions relating to MFN exemptions in this sector, notwithstanding the provisions of the Annex on Article II Exemptions. From the date of entry into force of the WTO Agreement and until the end of the period referred to above, exemptions listed in the Annex on Article II Exemptions which are conditional upon the level of commitments undertaken by other participants or upon exemptions by other participants will not be applied.

2. The Committee on Trade in Financial Services shall monitor the progress of any negotiations undertaken under the terms of this Decision and shall report thereon to the Council for Trade in Services no later than four months after the date of entry into force of the WTO Agreement.


Decision on Negotiations on Maritime Transport Services

Ministers,

Noting that commitments scheduled by participants on maritime transport services at the conclusion of the Uruguay Round shall enter into force on an MFN basis at the same time as the Agreement Establishing the World Trade Organization (hereinafter referred to as the "WTO Agreement"),

Decide as follows:

1. Negotiations shall be entered into on a voluntary basis in the sector of maritime transport services within the framework of the General Agreement on Trade in Services. The negotiations shall be comprehensive in scope, aiming at commitments in international shipping, auxiliary services and access to and use of port facilities, leading to the elimination of restrictions within a fixed time scale.

2. A Negotiating Group on Maritime Transport Services (hereinafter referred to as the "NGMTS") is established to carry out this mandate. The NGMTS shall report periodically on the progress of these negotiations.

3. The negotiations in the NGMTS shall be open to all governments and the European Communities which announce their intention to participate. To date, the following have announced their intention to take part in the negotiations:

Argentina, Canada, European Communities and their member States, Finland, Hong Kong, Iceland, Indonesia, Korea, Malaysia, Mexico, New Zealand, Norway, Philippines, Poland, Romania, Singapore, Sweden, Switzerland, Thailand, Turkey, United States.

Further notifications of intention to participate shall be addressed to the Depositary of the WTO Agreement.

4. The NGMTS shall hold its first negotiating session no later than 16 May 1994. It shall conclude these negotiations and make a final report no later than June 1996. The final report of the NGMTS shall include a date for the implementation of results of these negotiations.

5. Until the conclusion of the negotiations Article II and paragraphs 1 and 2 of the Annex on Article II Exemptions are suspended in their application to this sector, and it is not necessary to list MFN exemptions. At the conclusion of the negotiations, Members shall be free to improve, modify or withdraw any commitments made in this sector during the Uruguay Round without offering compensation, notwithstanding the provisions of Article XXI of the Agreement. At the same time Members shall finalize their positions relating to MFN exemptions in this sector, notwithstanding the provisions of the Annex on Article II Exemptions. Should negotiations not succeed, the Council for Trade in Services shall decide whether to continue the negotiations in accordance with this mandate.

6. Any commitments resulting from the negotiations, including the date of their entry into force, shall be inscribed in the Schedules annexed to the General Agreement on Trade in Services and be subject to all the provisions of the Agreement.

7. Commencing immediately and continuing until the implementation date to be determined under paragraph 4, it is understood that participants shall not apply any measure affecting trade in maritime transport services except in response to measures applied by other countries and with a view to maintaining or improving the freedom of provision of maritime transport services, nor in such a manner as would improve their negotiating position and leverage.

8. The implementation of paragraph 7 shall be subject to surveillance in the NGMTS. Any participant may bring to the attention of the NGMTS any action or omission which it believes to be relevant to the fulfilment of paragraph 7. Such notifications shall be deemed to have been submitted to the NGMTS upon their receipt by the Secretariat.


Decision on Professional Services

Ministers,

Decide to recommend that the Council for Trade in Services at its first meeting adopt the decision set out below.

The Council for Trade in Services,

Recognizing the impact of regulatory measures relating to professional qualifications, technical standards and licensing on the expansion of trade in professional services;

Desiring to establish multilateral disciplines with a view to ensuring that, when specific commitments are undertaken, such regulatory measures do not constitute unnecessary barriers to the supply of professional services;

Decides as follows:

1. The work programme foreseen in paragraph 4 of Article VI on Domestic Regulation should be put into effect immediately. To this end, a Working Party on Professional Services shall be established to examine and report, with recommendations, on the disciplines necessary to ensure that measures relating to qualification requirements and procedures, technical standards and licensing requirements in the field of professional services do not constitute unnecessary barriers to trade.

2. As a matter of priority, the Working Party shall make recommendations for the elaboration of multilateral disciplines in the accountancy sector, so as to give operational effect to specific commitments. In making these recommendations, the Working Party shall concentrate on:

(a) developing multilateral disciplines relating to market access so as to ensure that domestic regulatory requirements are: (i) based on objective and transparent criteria, such as competence and the ability to supply the service; (ii) not more burdensome than necessary to ensure the quality of the service, thereby facilitating the effective liberalization of accountancy services;

(b) the use of international standards and, in doing so, it shall encourage the cooperation with the relevant international organizations as defined under paragraph 5(b) of Article VI, so as to give full effect to paragraph 5 of Article VII;

(c) facilitating the effective application of paragraph 6 of Article VI of the Agreement by establishing guidelines for the recognition of qualifications.

In elaborating these disciplines, the Working Party shall take account of the importance of the governmental and non-governmental bodies regulating professional services.


Decision on Accession to the Agreement on Government Procurement

1. Ministers invite the Committee on Government Procurement established under the Agreement on Government Procurement in Annex 4 of the Agreement Establishing the World Trade Organization to clarify that:

(a) a Member interested in accession according to paragraph 2 of Article XXIV of the Agreement on Government Procurement would communicate its interest to the Director-General of the WTO, submitting relevant information, including a coverage offer for incorporation in Appendix I having regard to the relevant provisions of the Agreement, in particular Article I and, where appropriate, Article V;

(b) the communication would be circulated to Parties to the Agreement;

(c) the Member interested in accession would hold consultations with the Parties on the terms for its accession to the Agreement;

(d) with a view to facilitating accession, the Committee would establish a working party if the Member in question, or any of the Parties to the Agreement, so requests. The working party should examine: (i) the coverage offer made by the applicant Member; and (ii) relevant information pertaining to export opportunities in the markets of the Parties, taking into account the existing and potential export capabilities of the applicant Member and export opportunities for the Parties in the market of the applicant Member;

(e) upon a decision by the Committee agreeing to the terms of accession including the coverage lists of the acceding Member, the acceding Member would deposit with the Director-General of the WTO an instrument of accession which states the terms so agreed. The acceding Member's coverage lists in English, French and Spanish would be appended to the Agreement;

(f) prior to the date of entry into force of the WTO Agreement, the above procedures would apply mutatis mutandis to contracting parties to the GATT 1947 interested in accession, and the tasks assigned to the Director-General of the WTO would be carried out by the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT 1947.

2. It is noted that Committee decisions are arrived at on the basis of consensus. It is also noted that the non-application clause of paragraph 11 of Article XXIV is available to any Party.


Decision on the Application and Review of the Understanding on Rules and Procedures Governing the Settlement of Disputes

Ministers,

Recalling the Decision of 22 February 1994 that existing rules and procedures of GATT 1947 in the field of dispute settlement shall remain in effect until the date of entry into force of the Agreement Establishing the World Trade Organization,

Invite the relevant Councils and Committees to decide that they shall remain in operation for the purpose of dealing with any dispute for which the request for consultation was made before that date;

Invite the Ministerial Conference to complete a full review of dispute settlement rules and procedures under the World Trade Organization within four years after the entry into force of the Agreement Establishing the World Trade Organization, and to take a decision on the occasion of its first meeting after the completion of the review, whether to continue, modify or terminate such dispute settlement rules and procedures.


Understanding On Commitments In Financial Services

Participants in the Uruguay Round have been enabled to take on specific commitments with respect to financial services under the General Agreement on Trade in Services (hereinafter referred to as the "Agreement") on the basis of an alternative approach to that covered by the provisions of Part III of the Agreement. It was agreed that this approach could be applied subject to the following understanding:

(i) it does not conflict with the provisions of the Agreement;

(ii) it does not prejudice the right of any Member to schedule its specific commitments in accordance with the approach under Part III of the Agreement;

(iii) resulting specific commitments shall apply on a most-favoured-nation basis;

(iv) no presumption has been created as to the degree of liberalization to which a Member is committing itself under the Agreement.

Interested Members, on the basis of negotiations, and subject to conditions and qualifications where specified, have inscribed in their schedule specific commitments conforming to the approach set out below.

A. Standstill

Any conditions, limitations and qualifications to the commitments noted below shall be limited to existing non-conforming measures.

B. Market Access

Monopoly Rights

1. In addition to Article VIII of the Agreement, the following shall apply:

Each Member shall list in its schedule pertaining to financial services existing monopoly rights and shall endeavour to eliminate them or reduce their scope. Notwithstanding subparagraph 1(b) of the Annex on Financial Services, this paragraph applies to the activities referred to in subparagraph 1(b)(iii) of the Annex.

Financial Services Purchased by Public Entities

2. Notwithstanding Article XIII of the Agreement, each Member shall ensure that financial service suppliers of any other Member established in its territory are accorded most-favoured-nation treatment and national treatment as regards the purchase or acquisition of financial services by public entities of the Member in its territory.

Cross-border Trade

3. Each Member shall permit non-resident suppliers of financial services to supply, as a principal, through an intermediary or as an intermediary, and under terms and conditions that accord national treatment, the following services:

(a) insurance of risks relating to:

(i) maritime shipping and commercial aviation and space launching and freight (including satellites), with such insurance to cover any or all of the following: the goods being transported, the vehicle transporting the goods and any liability arising therefrom; and

(ii) goods in international transit;

(b) reinsurance and retrocession and the services auxiliary to insurance as referred to in subparagraph 5(a)(iv) of the Annex;

(c) provision and transfer of financial information and financial data processing as referred to in subparagraph 5(a)(xv) of the Annex and advisory and other auxiliary services, excluding intermediation, relating to banking and other financial services as referred to in subparagraph 5(a)(xvi) of the Annex.

4. Each Member shall permit its residents to purchase in the territory of any other Member the financial services indicated in:

(a) subparagraph 3(a);

(b) subparagraph 3(b); and

(c) subparagraphs 5(a)(v) to (xvi) of the Annex.

Commercial Presence

5. Each Member shall grant financial service suppliers of any other Member the right to establish or expand within its territory, including through the acquisition of existing enterprises, a commercial presence.

6. A Member may impose terms, conditions and procedures for authorization of the establishment and expansion of a commercial presence in so far as they do not circumvent the Member's obligation under paragraph 5 and they are consistent with the other obligations of the Agreement.

New Financial Services

7. A Member shall permit financial service suppliers of any other Member established in its territory to offer in its territory any new financial service.

Transfers of Information and Processing of Information

8. No Member shall take measures that prevent transfers of information or the processing of financial information, including transfers of data by electronic means, or that, subject to importation rules consistent with international agreements, prevent transfers of equipment, where such transfers of information, processing of financial information or transfers of equipment are necessary for the conduct of the ordinary business of a financial service supplier. Nothing in this paragraph restricts the right of a Member to protect personal data, personal privacy and the confidentiality of individual records and accounts so long as such right is not used to circumvent the provisions of the Agreement.

Temporary Entry of Personnel

9. (a) Each Member shall permit temporary entry into its territory of the following personnel of a financial service supplier of any other Member that is establishing or has established a commercial presence in the territory of the Member:

(i) senior managerial personnel possessing proprietary information essential to the establishment, control and operation of the services of the financial service supplier; and

(ii) specialists in the operation of the financial service supplier.

(b) Each Member shall permit, subject to the availability of qualified personnel in its territory, temporary entry into its territory of the following personnel associated with a commercial presence of a financial service supplier of any other Member:

(i) specialists in computer services, telecommunication services and accounts of the financial service supplier; and

(ii) actuarial and legal specialists.

Non-discriminatory Measures

10. Each Member shall endeavour to remove or to limit any significant adverse effects on financial service suppliers of any other Member of:

(a) non-discriminatory measures that prevent financial service suppliers from offering in the Member's territory, in the form determined by the Member, all the financial services permitted by the Member;

(b) non-discriminatory measures that limit the expansion of the activities of financial service suppliers into the entire territory of the Member;

(c) measures of a Member, when such a Member applies the same measures to the supply of both banking and securities services, and a financial service supplier of any other Member concentrates its activities in the provision of securities services; and

(d) other measures that, although respecting the provisions of the Agreement, affect adversely the ability of financial service suppliers of any other Member to operate, compete or enter the Member's market;

provided that any action taken under this paragraph would not unfairly discriminate against financial service suppliers of the Member taking such action.

11. With respect to the non-discriminatory measures referred to in subparagraphs 10(a) and (b), a Member shall endeavour not to limit or restrict the present degree of market opportunities nor the benefits already enjoyed by financial service suppliers of all other Members as a class in the territory of the Member, provided that this commitment does not result in unfair discrimination against financial service suppliers of the Member applying such measures.

C. National Treatment

1. Under terms and conditions that accord national treatment, each Member shall grant to financial service suppliers of any other Member established in its territory access to payment and clearing systems operated by public entities, and to official funding and refinancing facilities available in the normal course of ordinary business. This paragraph is not intended to confer access to the Member's lender of last resort facilities.

2. When membership or participation in, or access to, any self-regulatory body, securities or futures exchange or market, clearing agency, or any other organization or association, is required by a Member in order for financial service suppliers of any other Member to supply financial services on an equal basis with financial service suppliers of the Member, or when the Member provides directly or indirectly such entities, privileges or advantages in supplying financial services, the Member shall ensure that such entities accord national treatment to financial service suppliers of any other Member resident in the territory of the Member.

D. Definitions

For the purposes of this approach:

1. A non-resident supplier of financial services is a financial service supplier of a Member which supplies a financial service into the territory of another Member from an establishment located in the territory of another Member, regardless of whether such a financial service supplier has or has not a commercial presence in the territory of the Member in which the financial service is supplied.

2. "Commercial presence" means an enterprise within a Member's territory for the supply of financial services and includes wholly- or partly-owned subsidiaries, joint ventures, partnerships, sole proprietorships, franchising operations, branches, agencies, representative offices or other organizations.

3. A new financial service is a service of a financial nature, including services related to existing and new products or the manner in which a product is delivered, that is not supplied by any financial service supplier in the territory of a particular Member but which is supplied in the territory of another Member.


Decision on Negotiations on Basic Telecommunications

Ministers,

Decide as follows:

1. Negotiations shall be entered into on a voluntary basis with a view to the progressive liberalization of trade in telecommunications transport networks and services (hereinafter referred to as "basic telecommunications") within the framework of the General Agreement on Trade in Services.

2. Without prejudice to their outcome, the negotiations shall be comprehensive in scope, with no basic telecommunications excluded a priori.

3. A Negotiating Group on Basic Telecommunications (hereinafter referred to as the "NGBT") is established to carry out this mandate. The NGBT shall report periodically on the progress of these negotiations.

4. The negotiations in the NGBT shall be open to all governments and the European Communities which announce their intention to participate. To date, the following have announced their intention to take part in the negotiations:

Australia, Austria, Canada, Chile, Cyprus, European Communities and their member States, Finland, Hong Kong, Hungary, Japan, Korea, Mexico, New Zealand, Norway, Slovak Republic, Sweden, Switzerland, Turkey, United States.

Further notifications of intention to participate shall be addressed to the Depositary of the Agreement Establishing the World Trade Organization.

5. The NGBT shall hold its first negotiating session no later than 16 May 1994. It shall conclude these negotiations and make a final report no later than 30 April 1996. The final report of the NGBT shall include a date for the implementation of results of these negotiations.

6. Any commitments resulting from the negotiations, including the date of their entry into force, shall be inscribed in the Schedules annexed to the General Agreement on Trade in Services and shall be subject to all the provisions of the Agreement.

7. Commencing immediately and continuing until the implementation date to be determined under paragraph 5, it is understood that no participant shall apply any measure affecting trade in basic telecommunications in such a manner as would improve its negotiating position and leverage. It is understood that this provision shall not prevent the pursuit of commercial and governmental arrangements regarding the provision of basic telecommunications services.

8. The implementation of paragraph 7 shall be subject to surveillance in the NGBT. Any participant may bring to the attention of the NGBT any action or omission which it believes to be relevant to the fulfilment of paragraph 7. Such notifications shall be deemed to have been submitted to the NGBT upon their receipt by the Secretariat.


Decision on the Acceptance of and Accession to the Agreement Establishing the World Trade Organization

Ministers,

Noting that Articles XI and XIV of the Agreement Establishing the World Trade Organization (hereinafter referred to as "WTO Agreement") provide that only contracting parties to the GATT 1947 as of the entry into force of the WTO Agreement for which schedules of concessions and commitments are annexed to GATT 1994 and for which schedules of specific commitments are annexed to the General Agreement on Trade in Services (hereinafter referred to as "GATS") may accept the WTO Agreement;

Noting further that paragraph 5 of the Final Act Embodying the Results of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations (hereinafter referred to as "Final Act" and "Uruguay Round" respectively) provides that the schedules of participants which are not contracting parties to GATT 1947 as of the date of the Final Act are not definitive and shall be subsequently completed for the purpose of their accession to GATT 1947 and their acceptance of the WTO Agreement;

Having regard to paragraph 1 of the Decision on Measures in Favour of Least-Developed Countries which provides that the least-developed countries shall be given an additional time of one year from 15 April 1994 to submit their schedules as required in Article XI of the WTO Agreement;

Recognizing that certain participants in the Uruguay Round which had applied GATT 1947 on a de facto basis and became contracting parties under Article XXVI:5(c) of the GATT 1947 were not in a position to submit schedules to GATT 1994 and the GATS;

Recognizing further that some States or separate customs territories which were not participants in the Uruguay Round may become contracting parties to GATT 1947 before the entry into force of the WTO Agreement and that States or customs territories should be given the opportunity to negotiate schedules to GATT 1994 and the GATS so as to enable them to accept the WTO Agreement;

Taking into account that some States or separate customs territories which cannot complete the process of accession to GATT 1947 before the entry into force of the WTO Agreement or which do not intend to become contracting parties to GATT 1947 may wish to initiate the process of their accession to the WTO before the entry into force of the WTO Agreement;

Recognizing that the WTO Agreement does not distinguish in any way between WTO Members which accepted that Agreement in accordance with its Articles XI and XIV and WTO Members which acceded to it in accordance with its Article XII and wishing to ensure that the procedures for accession of the States and separate customs territories which have not become contracting parties to the GATT 1947 as of the date of entry into force of the WTO Agreement are such as to avoid any unnecessary disadvantage or delay for these States and separate customs territories;

Decide that:

1. (a) Any Signatory of the Final Act

— to which paragraph 5 of the Final Act applies, or

— to which paragraph 1 of the Decision on Measures in Favour of Least-Developed Countries applies, or

— which became a contracting party under Article XXVI:5(c) of the GATT 1947 before 15 April 1994 and was not in a position to establish a schedule to GATT 1994 and the GATS for inclusion in the Final Act, and

any State or separate customs territory

— which becomes a contracting party to the GATT 1947 between 15 April 1994 and the date of entry into force of the WTO Agreement

may submit to the Preparatory Committee for its examination and approval a schedule of concessions and commitments to GATT 1994 and a schedule of specific commitments to the GATS.

(b) The WTO Agreement shall be open for acceptance in accordance with Article XIV of that Agreement by contracting parties to GATT 1947 the schedules of which have been so submitted and approved before the entry into force of the WTO Agreement.

(c) The provisions of subparagraphs (a) and (b) of this paragraph shall be without prejudice to the right of the least-developed countries to submit their schedules within one year from 15 April 1994.

2. (a) Any State or separate customs territory may request the Preparatory Committee to propose for approval by the Ministerial Conference of the WTO the terms of its accession to the WTO Agreement in accordance with Article XII of that Agreement. If such a request is made by a State or separate customs territory which is in the process of acceding to GATT 1947, the Preparatory Committee shall, to the extent practicable, examine the request jointly with the Working Party established by the CONTRACTING PARTIES to GATT 1947 to examine the accession of that State or separate customs territory.

(b) The Preparatory Committee shall submit to the Ministerial Conference a report on its examination of the request. The report may include a protocol of accession, including a schedule of concessions and commitments to GATT 1994 and a schedule of specific commitments for the GATS, for approval by the Ministerial Conference. The report of the Preparatory Committee shall be taken into account by the Ministerial Conference in its consideration of any application by the State or separate customs territory concerned to accede to the WTO Agreement.


Decision on Trade and Environment

Ministers,

Meeting on the occasion of signing the Final Act Embodying the Results of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations at Marrakesh on 15 April 1994,

Recalling the preamble of the Agreement establishing the World Trade Organization (WTO), which states that members' "relations in the field of trade and economic endeavour should be conducted with a view to raising standards of living, ensuring full employment and a large and steadily growing volume of real income and effective demand, and expanding the production of and trade in goods and services, while allowing for the optimal use of the world's resources in accordance with the objective of sustainable development, seeking both to protect and preserve the environment and to enhance the means for doing so in a manner consistent with their respective needs and concerns at different levels of economic development,"

Noting:

— the Rio Declaration on Environment and Development, Agenda 21, and its follow-up in GATT, as reflected in the statement of the Chairman of the Council of Representatives to the CONTRACTING PARTIES at their 48th Session in December 1992, as well as the work of the Group on Environmental Measures and International Trade, the Committee on Trade and Development, and the Council of Representatives;

— the work programme envisaged in the Decision on Trade in Services and the Environment; and

— the relevant provisions of the Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights,

Considering that there should not be, nor need be, any policy contradiction between upholding and safeguarding an open, non-discriminatory and equitable multilateral trading system on the one hand, and acting for the protection of the environment, and the promotion of sustainable development on the other,

Desiring to coordinate the policies in the field of trade and environment, and this without exceeding the competence of the multilateral trading system, which is limited to trade policies and those trade-related aspects of environmental policies which may result in significant trade effects for its members,

Decide:

— to direct the first meeting of the General Council of the WTO to establish a Committee on Trade and Environment open to all members of the WTO to report to the first biennial meeting of the Ministerial Conference after the entry into force of the WTO when the work and terms of reference of the Committee will be reviewed, in the light of recommendations of the Committee,

— that the TNC Decision of 15 December 1993 which reads, in part, as follows:

"(a) to identify the relationship between trade measures and environmental measures, in order to promote sustainable development;

(b) to make appropriate recommendations on whether any modifications of the provisions of the multilateral trading system are required, compatible with the open, equitable and non-discriminatory nature of the system, as regards, in particular:

— the need for rules to enhance positive interaction between trade and environmental measures, for the promotion of sustainable development, with special consideration to the needs of developing countries, in particular those of the least developed among them; and

— the avoidance of protectionist trade measures, and the adherence to effective multilateral disciplines to ensure responsiveness of the multilateral trading system to environmental objectives set forth in Agenda 21 and the Rio Declaration, in particular Principle 12; and

— surveillance of trade measures used for environmental purposes, of trade-related aspects of environmental measures which have significant trade affects, and of effective implementation of the multilateral disciplines governing those measures;"

constitutes, along with the preambular language above, the terms of reference of the Committee on Trade and Environment,

— that, within these terms of reference, and with the aim of making international trade and environmental policies mutually supportive, the Committee will initially address the following matters, in relation to which any relevant issue may be raised:

— the relationship between the provisions of the multilateral trading system and trade measures for environmental purposes, including those pursuant to multilateral environmental agreements;

— the relationship between environmental policies relevant to trade and environmental measures with significant trade effects and the provisions of the multilateral trading system;

— the relationship between the provisions of the multilateral trading system and:

(a) charges and taxes for environmental purposes;

(b) requirements for environmental purposes relating to products, including standards and technical regulations, packaging, labelling and recycling;

— the provisions of the multilateral trading system with respect to the transparency of trade measures used for environmental purposes and environmental measures and requirements which have significant trade effects;

— the relationship between the dispute settlement mechanisms in the multilateral trading system and those found in multilateral environmental agreements;

— the effect of environmental measures on market access, especially in relation to developing countries, in particular to the least developed among them, and environmental benefits of removing trade restrictions and distortions;

— the issue of exports of domestically prohibited goods,

— that the Committee on Trade and Environment will consider the work programme envisaged in the Decision on Trade in Services and the Environment and the relevant provisions of the Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights as an integral part of its work, within the above terms of reference,

— that, pending the first meeting of the General Council of the WTO, the work of the Committee on Trade and Environment should be carried out by a Sub-Committee of the Preparatory Committee of the World Trade Organization (PCWTO), open to all members of the PCWTO,

— to invite the Sub-Committee of the Preparatory Committee, and the Committee on Trade and Environment when it is established, to provide input to the relevant bodies in respect of appropriate arrangements for relations with inter-governmental and non-governmental organizations referred to in Article V of the WTO.


Organizational and Financial Consequences Flowing from Implementation of the Agreement Establishing the World Trade Organization

Ministers,

Recognizing the importance of the role and contribution to international trade of the World Trade Organization (hereinafter referred to as "the WTO"),

Desiring to ensure the efficient functioning of the WTO Secretariat,

Recognizing that implementation of the results of the Uruguay Round will expand the scope and complexity of the duties of the Secretariat and that the resource implications thereof need to be studied,

Recalling the statements made by previous Chairmen of the GATT CONTRACTING PARTIES and the GATT Council drawing attention to the need to improve the terms and conditions of service, including salaries and pensions, for the professional staff of the Secretariat,

Mindful of the need for the WTO to be competitive in the conditions of service it will offer to its professional staff so as to attract the required expertise,

Noting the proposal of the Director-General that, in setting WTO staff conditions of services, including salaries and pensions, due account be taken of those of the International Monetary Fund and the World Bank,

Noting Article VI of the Agreement establishing the WTO, in particular paragraph 3 thereof empowering the Director-General to appoint the staff of the Secretariat to determine their duties and conditions of service in accordance with regulations adopted by the Ministerial Conference,

Recalling that the mandate of the Preparatory Committee requires it to perform such functions as may be necessary to ensure the efficient operation of the WTO immediately as of the date of its establishment, including the preparation of recommendations for the consideration of the competent body of the WTO, or to the extent necessary, the taking of decisions or, as appropriate, provisional decisions with respect to administrative, budgetary and financial matters assisted by proposals from the Secretariat,

Hereby agree that the Preparatory Committee shall consider the organizational changes, resource requirements and staff conditions of service proposed in connection with the establishment of the WTO and the implementation of the Uruguay Round agreements and prepare recommendations and take decisions, to the extent necessary, on the adjustments required.


Decision on the Establishment of the Preparatory Committee for the World Trade Organization

Ministers,

Having regard to the Agreement Establishing the World Trade Organization (hereinafter referred to as "the WTO Agreement" and "the WTO"), and

Mindful of the desirability of ensuring an orderly transition to the WTO and the efficient operation of the WTO as of the date of entry into force,

Hereby agree as follows:

1. A Preparatory Committee for the WTO (hereinafter referred to as "Committee") is hereby established. Mr. P.D. Sutherland in his personal capacity is appointed Chairman of the Committee.

2. The Committee shall be open for membership to all Signatories of the Final Act of the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations and to any contracting party eligible to become an original member of the WTO in accordance with Article XI of the WTO Agreement.

3. A Sub-Committee on Budget, Finance and Administration, to be chaired by the Chairman of the GATT CONTRACTING PARTIES, and a Sub-Committee on Services responsible for preparatory work on GATS matters are also established. The Committee may establish additional sub-committees as appropriate. Membership of the Sub-Committees shall be open to all members of the Committee. The Committee shall establish its own procedures and those of its sub-committees.

4. The Committee will make all its decisions by consensus.

5. Only those members of the Committee that are GATT contracting parties eligible to become original Members of the WTO in accordance with Articles XI and XIV of the WTO Agreement may participate in the decision-making of the Committee.

6. The Committee and its sub-committees shall be serviced by the GATT Secretariat.

7. The Committee shall cease to exist upon the entry into force of the WTO Agreement, at which time it will forward its records and recommendations to the WTO.

8. The Committee shall perform such functions as may be necessary to ensure the efficient operation of the WTO immediately as of the date of its establishment, including the functions set out below:

(a) Administrative, budgetary and financial matters:

To prepare recommendations for the consideration of the competent body of the WTO, or, to the extent necessary, take decisions or, as appropriate, provisional decisions in advance of the establishment of the WTO, with respect to the recommendations submitted to it by the Chairman of the Sub-Committee on Budget, Finance and Administration referred to in paragraph 3 above, in cooperation with the Chairman of the GATT Committee on Budget, Finance and Administration, assisted by proposals from the Secretariat on:

(i) the headquarters agreement provided for in Article VIII:5 of the WTO Agreement;

(ii) financial regulations, including guidelines for the assessment of WTO members' budget contributions, in accordance with the criteria set out in Article VII of the WTO Agreement;

(iii) the budget estimates for the first year of operation of the WTO;

(iv) the transfer of the property, including financial assets, of the ICITO/GATT to the WTO;

(v) the transfer and the terms and conditions of the transfer of the GATT staff to the WTO Secretariat; and

(vi) the relationship between the International Trade Centre and the WTO.

(b) Institutional, procedural and legal matters:

(i) To carry out the examination of and approve the schedules submitted to it in accordance with the "Decision on Acceptance of and Accession to the Agreement Establishing the World Trade Organization" and to propose terms of accession in accordance with paragraph 2 of that Decision;

(ii) To make proposals concerning terms of reference for the bodies of the WTO, in particular those established in Article IV of the WTO Agreement, and the rules of procedure which they are called upon to establish for themselves, bearing in mind paragraph 1 of Article XVI;

(iii) To make recommendations to the General Council of the WTO concerning the appropriate arrangements with respect to relations with other organizations referred to in Article V of the WTO Agreement; and

(iv) To prepare and submit a report on its activities to the WTO.

(c) Matters related to the entry into force of the WTO Agreement and to the activities of the WTO within its scope and functions:

(i) To convene and prepare the Implementation Conference;

(ii) To initiate the work programme arising from the Uruguay Round results as set out in the Final Act, such as overseeing, in the Sub-Committee on Services referred to in paragraph 3 above, negotiations in specific services sectors, and also to undertake work resulting from Decisions of the Marrakesh meeting;

(iii) To discuss suggestions for the inclusion of additional items on the agenda of the WTO's work programme;

(iv) To make proposals concerning the composition of the Textiles Monitoring Body in accordance with the criteria set out in Article 8 of the Agreement on Textiles and Clothing; and

(v) To convene the first meeting of the Ministerial Conference or the General Council of the WTO, whichever meets first, and to prepare the provisional agenda thereof.

The General Agreement On Tariffs And Trade
(GATT 1947)

This Appendix contains the complete text of the General Agreement together with all the amendments which became effective since its entry into force. For the convenience of the reader, asterisks mark the portions of the text which should be read in conjunction with notes and supplementary provisions in Annex I of the Agreement.

The Governments of the Commonwealth of Australia, the Kingdom of Belgium, the United States of Brazil, Burma, Canada, Ceylon, the Republic of Chile, the Republic of China, the Republic of Cuba, the Czechoslovak Republic, the French Republic, India, Lebanon, the Grand-Duchy of Luxemburg, the Kingdom of the Netherlands, New Zealand, the Kingdom of Norway, Pakistan, Southern Rhodesia, Syria, the Union of South Africa, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, and the United States of America:

Recognizing that their relations in the field of trade and economic endeavour should be conducted with a view to raising standards of living, ensuring full employment and a large and steadily growing volume of real income and effective demand, developing the full use of the resources of the world and expanding the production and exchange of goods,

Being desirous of contributing to these objectives by entering into reciprocal and mutually advantageous arrangements directed to the substantial reduction of tariffs and other barriers to trade and to the elimination of discriminatory treatment in international commerce,

Have through their Representatives agreed as follows:

Part I

Article I

General Most-Favoured-Nation Treatment

1. With respect to customs duties and charges of any kind imposed on or in connection with importation or exportation or imposed on the international transfer of payments for imports or exports, and with respect to the method of levying such duties and charges, and with respect to all rules and formalities in connection with importation and exportation, and with respect to all matters referred to in paragraphs 2 and 4 of Article III,* any advantage, favour, privilege or immunity granted by any contracting party to any product originating in or destined for any other country shall be accorded immediately and unconditionally to the like product originating in or destined for the territories of all other contracting parties.

2. The provisions of paragraph 1 of this Article shall not require the elimination of any preferences in respect of import duties or charges which do not exceed the levels provided for in paragraph 4 of this Article and which fall within the following descriptions:

(a) Preferences in force exclusively between two or more of the territories listed in Annex A, subject to the conditions set forth therein;

(b) Preferences in force exclusively between two or more territories which on July 1, 1939, were connected by common sovereignty or relations of protection or suzerainty and which are listed in Annexes B, C and D, subject to the conditions set forth therein;

(c) Preferences in force exclusively between the United States of America and the Republic of Cuba;

(d) Preferences in force exclusively between neighbouring countries listed in Annexes E and F.

3. The provisions of paragraph 1 shall not apply to preferences between the countries formerly a part of the Ottoman Empire and detached from it on July 24, l923, provided such preferences are approved under paragraph 51 of Article XXV, which shall be applied in this respect in the light of paragraph 1 of Article XXIX.

4. The margin of preference* on any product in respect of which a preference is permitted under paragraph 2 of this Article but is not specifically set forth as a maximum margin of preference in the appropriate Schedule annexed to this Agreement shall not exceed:

(a) in respect of duties or charges on any product described in such Schedule, the difference between the most-favoured-nation and preferential rates provided for therein; if no preferential rate is provided for, the preferential rate shall for the purposes of this paragraph be taken to be that in force on April 10, l947, and, if no most-favoured-nation rate is provided for, the margin shall not exceed the difference between the most-favoured-nation and preferential rates existing on April 10, 1947;

(b) in respect of duties or charges on any product not described in the appropriate Schedule, the difference between the most-favoured-nation and preferential rates existing on April 10, 1947.

In the case of the contracting parties named in Annex G, the date of April 10, 1947, referred to in subparagraph (a) and (b) of this paragraph shall be replaced by the respective dates set forth in that Annex.

Article II

Schedules of Concessions

1. (a) Each contracting party shall accord to the commerce of the other contracting parties treatment no less favourable than that provided for in the appropriate Part of the appropriate Schedule annexed to this Agreement.

(b) The products described in Part I of the Schedule relating to any contracting party, which are the products of territories of other contracting parties, shall, on their importation into the territory to which the Schedule relates, and subject to the terms, conditions or qualifications set forth in that Schedule, be exempt from ordinary customs duties in excess of those set forth and provided therein. Such products shall also be exempt from all other duties or charges of any kind imposed on or in connection with the importation in excess of those imposed on the date of this Agreement or those directly and mandatorily required to be imposed thereafter by legislation in force in the importing territory on that date.

(c) The products described in Part II of the Schedule relating to any contracting party which are the products of territories entitled under Article I to receive preferential treatment upon importation into the territory to which the Schedule relates shall, on their importation into such territory, and subject to the terms, conditions or qualifications set forth in that Schedule, be exempt from ordinary customs duties in excess of those set forth and provided for in Part II of that Schedule. Such products shall also be exempt from all other duties or charges of any kind imposed on or in connection with importation in excess of those imposed on the date of this Agreement or those directly or mandatorily required to be imposed thereafter by legislation in force in the importing territory on that date. Nothing in this Article shall prevent any contracting party from maintaining its requirements existing on the date of this Agreement as to the eligibility of goods for entry at preferential rates of duty.

2. Nothing in this Article shall prevent any contracting party from imposing at any time on the importation of any product:

(a) a charge equivalent to an internal tax imposed consistently with the provisions of paragraph 2 of Article III* in respect of the like domestic product or in respect of an article from which the imported product has been manufactured or produced in whole or in part;

(b) any anti-dumping or countervailing duty applied consistently with the provisions of Article VI;*

(c) fees or other charges commensurate with the cost of services rendered.

3. No contracting party shall alter its method of determining dutiable value or of converting currencies so as to impair the value of any of the concessions provided for in the appropriate Schedule annexed to this Agreement.

4. If any contracting party establishes, maintains or authorizes, formally or in effect, a monopoly of the importation of any product described in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, such monopoly shall not, except as provided for in that Schedule or as otherwise agreed between the parties which initially negotiated the concession, operate so as to afford protection on the average in excess of the amount of protection provided for in that Schedule. The provisions of this paragraph shall not limit the use by contracting parties of any form of assistance to domestic producers permitted by other provisions of this Agreement.*

5. If any contracting party considers that a product is not receiving from another contracting party the treatment which the first contracting party believes to have been contemplated by a concession provided for in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, it shall bring the matter directly to the attention of the other contracting party. If the latter agrees that the treatment contemplated was that claimed by the first contracting party, but declares that such treatment cannot be accorded because a court or other proper authority has ruled to the effect that the product involved cannot be classified under the tariff laws of such contracting party so as to permit the treatment contemplated in this Agreement, the two contracting parties, together with any other contracting parties substantially interested, shall enter promptly into further negotiations with a view to a compensatory adjustment of the matter.

6. (a) The specific duties and charges included in the Schedules relating to contracting parties members of the International Monetary Fund, and margins of preference in specific duties and charges maintained by such contracting parties, are expressed in the appropriate currency at the par value accepted or provisionally recognized by the Fund at the date of this Agreement. Accordingly, in case this par value is reduced consistently with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund by more than twenty per centum, such specific duties and charges and margins of preference may be adjusted to take account of such reduction; provided that the CONTRACTING PARTIES (i.e., the contracting parties acting jointly as provided for in Article XXV) concur that such adjustments will not impair the value of the concessions provided for in the appropriate Schedule or elsewhere in this Agreement, due account being taken of all factors which may influence the need for, or urgency of, such adjustments.

(b) Similar provisions shall apply to any contracting party not a member of the Fund, as from the date on which such contracting party becomes a member of the Fund or enters into a special exchange agreement in pursuance of Article XV.7. The Schedules annexed to this Agreement are hereby made an integral part of Part I of this Agreement.

Part II

Article III*

National Treatment on Internal Taxation and Regulation

1. The contracting parties recognize that internal taxes and other internal charges, and laws, regulations and requirements affecting the internal sale, offering for sale, purchase, transportation, distribution or use of products, and internal quantitative regulations requiring the mixture, processing or use of products in specified amounts or proportions, should not be applied to imported or domestic products so as to afford protection to domestic production.*

2. The products of the territory of any contracting party imported into the territory of any other contracting party shall not be subject, directly or indirectly, to internal taxes or other internal charges of any kind in excess of those applied, directly or indirectly, to like domestic products. Moreover, no contracting party shall otherwise apply internal taxes or other internal charges to imported or domestic products in a manner contrary to the principles set forth in paragraph 1.*

3. With respect to any existing internal tax which is inconsistent with the provisions of paragraph 2, but which is specifically authorized under a trade agreement, in force on April 10, l947, in which the import duty on the taxed product is bound against increase, the contracting party imposing the tax shall be free to postpone the application of the provisions of paragraph 2 to such tax until such time as it can obtain release from the obligations of such trade agreement in order to permit the increase of such duty to the extent necessary to compensate for the elimination of the protective element of the tax.

4. The products of the territory of any contracting party imported into the territory of any other contracting party shall be accorded treatment no less favourable than that accorded to like products of national origin in respect of all laws, regulations and requirements affecting their internal sale, offering for sale, purchase, transportation, distribution or use. The provisions of this paragraph shall not prevent the application of differential internal transportation charges which are based exclusively on the economic operation of the means of transport and not on the nationality of the product.

5. No contracting party shall establish or maintain any internal quantitative regulation relating to the mixture, processing or use of products in specified amounts or proportions which requires, directly or indirectly, that any specified amount or proportion of any product which is the subject of the regulation must be supplied from domestic sources. Moreover, no contracting party shall otherwise apply internal quantitative regulations in a manner contrary to the principles set forth in paragraph 1.*

6. The provisions of paragraph 5 shall not apply to any internal quantitative regulation in force in the territory of any contracting party on July 1, 1939, April 10, 1947, or March 24, l948, at the option of that contracting party; Provided that any such regulation which is contrary to the provisions of paragraph 5 shall not be modified to the detriment of imports and shall be treated as a customs duty for the purpose of negotiation.

7. No internal quantitative regulation relating to the mixture, processing or use of products in specified amounts or proportions shall be applied in such a manner as to allocate any such amount or proportion among external sources of supply.

8. (a) The provisions of this Article shall not apply to laws, regulations or requirements governing the procurement by governmental agencies of products purchased for governmental purposes and not with a view to commercial resale or with a view to use in the production of goods for commercial sale.

(b) The provisions of this Article shall not prevent the payment of subsidies exclusively to domestic producers, including payments to domestic producers derived from the proceeds of internal taxes or charges applied consistently with the provisions of this Article and subsidies effected through governmental purchases of domestic products.

9. The contracting parties recognize that internal maximum price control measures, even though conforming to the other provisions of this Article, can have effects prejudicial to the interests of contracting parties supplying imported products. Accordingly, contracting parties applying such measures shall take account of the interests of exporting contracting parties with a view to avoiding to the fullest practicable extent such prejudicial effects.

10. The provisions of this Article shall not prevent any contracting party from establishing or maintaining internal quantitative regulations relating to exposed cinematograph films and meeting the requirements of Article IV.

Article IV

Special Provisions relating to Cinematograph Films

If any contracting party establishes or maintains internal quantitative regulations relating to exposed cinematograph films, such regulations shall take the form of screen quotas which shall conform to the following requirements:

(a) Screen quotas may require the exhibition of cinematograph films of national origin during a specified minimum proportion of the total screen time actually utilized, over a specified period of not less than one year, in the commercial exhibition of all films of whatever origin, and shall be computed on the basis of screen time per theatre per year or the equivalent thereof;

(b) With the exception of screen time reserved for films of national origin under a screen quota, screen time including that released by administrative action from screen time reserved for films of national origin, shall not be allocated formally or in effect among sources of supply;

(c) Notwithstanding the provisions of subparagraph (b) of this Article, any contracting party may maintain screen quotas conforming to the requirements of subparagraph (a) of this Article which reserve a minimum proportion of screen time for films of a specified origin other than that of the contracting party imposing such screen quotas; Provided that no such minimum proportion of screen time shall be increased above the level in effect on April 10, 1947;

(d) Screen quotas shall be subject to negotiation for their limitation, liberalization or elimination.

Article V

Freedom of Transit

1. Goods (including baggage), and also vessels and other means of transport, shall be deemed to be in transit across the territory of a contracting party when the passage across such territory, with or without trans-shipment, warehousing, breaking bulk, or change in the mode of transport, is only a portion of a complete journey beginning and terminating beyond the frontier of the contracting party across whose territory the traffic passes. Traffic of this nature is termed in this article "traffic in transit".

2. There shall be freedom of transit through the territory of each contracting party, via the routes most convenient for international transit, for traffic in transit to or from the territory of other contracting parties. No distinction shall be made which is based on the flag of vessels, the place of origin, departure, entry, exit or destination, or on any circumstances relating to the ownership of goods, of vessels or of other means of transport.

3. Any contracting party may require that traffic in transit through its territory be entered at the proper custom house, but, except in cases of failure to comply with applicable customs laws and regulations, such traffic coming from or going to the territory of other contracting parties shall not be subject to any unnecessary delays or restrictions and shall be exempt from customs duties and from all transit duties or other charges imposed in respect of transit, except charges for transportation or those commensurate with administrative expenses entailed by transit or with the cost of services rendered.

4. All charges and regulations imposed by contracting parties on traffic in transit to or from the territories of other contracting parties shall be reasonable, having regard to the conditions of the traffic.

5. With respect to all charges, regulations and formalities in connection with transit, each contracting party shall accord to traffic in transit to or from the territory of any other contracting party treatment no less favourable than the treatment accorded to traffic in transit to or from any third country.*

6. Each contracting party shall accord to products which have been in transit through the territory of any other contracting party treatment no less favourable than that which would have been accorded to such products had they been transported from their place of origin to their destination without going through the territory of such other contracting party. Any contracting party shall, however, be free to maintain its requirements of direct consignment existing on the date of this Agreement, in respect of any goods in regard to which such direct consignment is a requisite condition of eligibility for entry of the goods at preferential rates of duty or has relation to the contracting party's prescribed method of valuation for duty purposes.

7. The provisions of this Article shall not apply to the operation of aircraft in transit, but shall apply to air transit of goods (including baggage).

Article VI

Anti-dumping and Countervailing Duties

1. The contracting parties recognize that dumping, by which products of one country are introduced into the commerce of another country at less than the normal value of the products, is to be condemned if it causes or threatens material injury to an established industry in the territory of a contracting party or materially retards the establishment of a domestic industry. For the purposes of this Article, a product is to be considered as being introduced into the commerce of an importing country at less than its normal value, if the price of the product exported from one country to another

(a) is less than the comparable price, in the ordinary course of trade, for the like product when destined for consumption in the exporting country, or,

(b) in the absence of such domestic price, is less than either

(i) the highest comparable price for the like product for export to any third country in the ordinary course of trade, or

(ii) the cost of production of the product in the country of origin plus a reasonable addition for selling cost and profit.

Due allowance shall be made in each case for differences in conditions and terms of sale, for differences in taxation, and for other differences affecting price comparability.*

2. In order to offset or prevent dumping, a contracting party may levy on any dumped product an anti-dumping duty not greater in amount than the margin of dumping in respect of such product. For the purposes of this Article, the margin of dumping is the price difference determined in accordance with the provisions of paragraph 1.*

3. No countervailing duty shall be levied on any product of the territory of any contracting party imported into the territory of another contracting party in excess of an amount equal to the estimated bounty or subsidy determined to have been granted, directly or indirectly, on the manufacture, production or export of such product in the country of origin or exportation, including any special subsidy to the transportation of a particular product. The term "countervailing duty" shall be understood to mean a special duty levied for the purpose of offsetting any bounty or subsidy bestowed, directly, or indirectly, upon the manufacture, production or export of any merchandise.*

4. No product of the territory of any contracting party imported into the territory of any other contracting party shall be subject to anti-dumping or countervailing duty by reason of the exemption of such product from duties or taxes borne by the like product when destined for consumption in the country of origin or exportation, or by reason of the refund of such duties or taxes.

5. No product of the territory of any contracting party imported into the territory of any other contracting party shall be subject to both anti-dumping and countervailing duties to compensate for the same situation of dumping or export subsidization.

6. (a) No contracting party shall levy any anti-dumping or countervailing duty on the importation of any product of the territory of another contracting party unless it determines that the effect of the dumping or subsidization, as the case may be, is such as to cause or threaten material injury to an established domestic industry, or is such as to retard materially the establishment of a domestic industry.

(b) The CONTRACTING PARTIES may waive the requirement of subparagraph (a) of this paragraph so as to permit a contracting party to levy an anti-dumping or countervailing duty on the importation of any product for the purpose of offsetting dumping or subsidization which causes or threatens material injury to an industry in the territory of another contracting party exporting the product concerned to the territory of the importing contracting party. The CONTRACTING PARTIES shall waive the requirements of subparagraph (a) of this paragraph, so as to permit the levying of a countervailing duty, in cases in which they find that a subsidy is causing or threatening material injury to an industry in the territory of another contracting party exporting the product concerned to the territory of the importing contracting party.*

(c) In exceptional circumstances, however, where delay might cause damage which would be difficult to repair, a contracting party may levy a countervailing duty for the purpose referred to in subparagraph (b) of this paragraph without the prior approval of the CONTRACTING PARTIES; Provided that such action shall be reported immediately to the CONTRACTING PARTIES and that the countervailing duty shall be withdrawn promptly if the CONTRACTING PARTIES disapprove.

7. A system for the stabilization of the domestic price or of the return to domestic producers of a primary commodity, independently of the movements of export prices, which results at times in the sale of the commodity for export at a price lower than the comparable price charged for the like commodity to buyers in the domestic market, shall be presumed not to result in material injury within the meaning of paragraph 6 if it is determined by consultation among the contracting parties substantially interested in the commodity concerned that:

(a) the system has also resulted in the sale of the commodity for export at a price higher than the comparable price charged for the like commodity to buyers in the domestic market, and

(b) the system is so operated, either because of the effective regulation of production, or otherwise, as not to stimulate exports unduly or otherwise seriously prejudice the interests of other contracting parties.

Article VII

Valuation for Customs Purposes

1. The contracting parties recognize the validity of the general principles of valuation set forth in the following paragraphs of this Article, and they undertake to give effect to such principles, in respect of all products subject to duties or other charges* or restrictions on importation and exportation based upon or regulated in any manner by value. Moreover, they shall, upon a request by another contracting party review the operation of any of their laws or regulations relating to value for customs purposes in the light of these principles. The CONTRACTING PARTIES may request from contracting parties reports on steps taken by them in pursuance of the provisions of this Article.

2. (a) The value for customs purposes of imported merchandise should be based on the actual value of the imported merchandise on which duty is assessed, or of like merchandise, and should not be based on the value of merchandise of national origin or on arbitrary or fictitious values.*

(b) "Actual value" should be the price at which, at a time and place determined by the legislation of the country of importation, such or like merchandise is sold or offered for sale in the ordinary course of trade under fully competitive conditions. To the extent to which the price of such or like merchandise is governed by the quantity in a particular transaction, the price to be considered should uniformly be related to either (i) comparable quantities, or (ii) quantities not less favourable to importers than those in which the greater volume of the merchandise is sold in the trade between the countries of exportation and importation.*

(c) When the actual value is not ascertainable in accordance with subparagraph (b) of this paragraph, the value for customs purposes should be based on the nearest ascertainable equivalent of such value.*

3. The value for customs purposes of any imported product should not include the amount of any internal tax, applicable within the country of origin or export, from which the imported product has been exempted or has been or will be relieved by means of refund.

4. (a) Except as otherwise provided for in this paragraph, where it is necessary for the purposes of paragraph 2 of this Article for a contracting party to convert into its own currency a price expressed in the currency of another country, the conversion rate of exchange to be used shall be based, for each currency involved, on the par value as established pursuant to the Articles of Agreement of the International Monetary Fund or on the rate of exchange recognized by the Fund, or on the par value established in accordance with a special exchange agreement entered into pursuant to Article XV of this Agreement.

(b) Where no such established par value and no such recognized rate of exchange exist, the conversion rate shall reflect effectively the current value of such currency in commercial transactions.

(c) The CONTRACTING PARTIES, in agreement with the International Monetary Fund, shall formulate rules governing the conversion by contracting parties of any foreign currency in respect of which multiple rates of exchange are maintained consistently with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund. Any contracting party may apply such rules in respect of such foreign currencies for the purposes of paragraph 2 of this Article as an alternative to the use of par values. Until such rules are adopted by the Contracting Parties, any contracting party may employ, in respect of any such foreign currency, rules of conversion for the purposes of paragraph 2 of this Article which are designed to reflect effectively the value of such foreign currency in commercial transactions.

(d) Nothing in this paragraph shall be construed to require any contracting party to alter the method of converting currencies for customs purposes which is applicable in its territory on the date of this Agreement, if such alteration would have the effect of increasing generally the amounts of duty payable.

5. The bases and methods for determining the value of products subject to duties or other charges or restrictions based upon or regulated in any manner by value should be stable and should be given sufficient publicity to enable traders to estimate, with a reasonable degree of certainty, the value for customs purposes.

Article VIII

Fees and Formalities connected with Importation and Exportation*

1. (a) All fees and charges of whatever character (other than import and export duties and other than taxes within the purview of Article III) imposed by contracting parties on or in connection with importation or exportation shall be limited in amount to the approximate cost of services rendered and shall not represent an indirect protection to domestic products or a taxation of imports or exports for fiscal purposes.

(b) The contracting parties recognize the need for reducing the number and diversity of fees and charges referred to in subparagraph (a).

(c) The contracting parties also recognize the need for minimizing the incidence and complexity of import and export formalities and for decreasing and simplifying import and export documentation requirements.*

2. A contracting party shall, upon request by another contracting party or by the CONTRACTING PARTIES, review the operation of its laws and regulations in the light of the provisions of this Article.

3. No contracting party shall impose substantial penalties for minor breaches of customs regulations or procedural requirements. In particular, no penalty in respect of any omission or mistake in customs documentation which is easily rectifiable and obviously made without fraudulent intent or gross negligence shall be greater than necessary to serve merely as a warning.

4. The provisions of this Article shall extend to fees, charges, formalities and requirements imposed by governmental authorities in connection with importation and exportation, including those relating to:

(a) consular transactions, such as consular invoices and certificates;

(b) quantitative restrictions;

(c) licensing;

(d) exchange control;

(e) statistical services;

(f) documents, documentation and certification;

(g) analysis and inspection; and

(h) quarantine, sanitation and fumigation.

Article IX

Marks of Origin

1. Each contracting party shall accord to the products of the territories of other contracting parties treatment with regard to marking requirements no less favourable than the treatment accorded to like products of any third country.

2. The contracting parties recognize that, in adopting and enforcing laws and regulations relating to marks of origin, the difficulties and inconveniences which such measures may cause to the commerce and industry of exporting countries should be reduced to a minimum, due regard being had to the necessity of protecting consumers against fraudulent or misleading indications.

3. Whenever it is administratively practicable to do so, contracting parties should permit required marks of origin to be affixed at the time of importation.

4. The laws and regulations of contracting parties relating to the marking of imported products shall be such as to permit compliance without seriously damaging the products, or materially reducing their value, or unreasonably increasing their cost.

5. As a general rule, no special duty or penalty should be imposed by any contracting party for failure to comply with marking requirements prior to importation unless corrective marking is unreasonably delayed or deceptive marks have been affixed or the required marking has been intentionally omitted.

6. The contracting parties shall co-operate with each other with a view to preventing the use of trade names in such manner as to misrepresent the true origin of a product, to the detriment of such distinctive regional or geographical names of products of the territory of a contracting party as are protected by its legislation. Each contracting party shall accord full and sympathetic consideration to such requests or representations as may be made by any other contracting party regarding the application of the undertaking set forth in the preceding sentence to names of products which have been communicated to it by the other contracting party.

Article X

Publication and Administration of Trade Regulations

1. Laws, regulations, judicial decisions and administrative rulings of general application, made effective by any contracting party, pertaining to the classification or the valuation of products for customs purposes, or to rates of duty, taxes or other charges, or to requirements, restrictions or prohibitions on imports or exports or on the transfer of payments therefor, or affecting their sale, distribution, transportation, insurance, warehousing inspection, exhibition, processing, mixing or other use, shall be published promptly in such a manner as to enable governments and traders to become acquainted with them. Agreements affecting international trade policy which are in force between the government or a governmental agency of any contracting party and the government or governmental agency of any other contracting party shall also be published. The provisions of this paragraph shall not require any contracting party to disclose confidential information which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

2. No measure of general application taken by any contracting party effecting an advance in a rate of duty or other charge on imports under an established and uniform practice, or imposing a new or more burdensome requirement, restriction or prohibition on imports, or on the transfer of payments therefor, shall be enforced before such measure has been officially published.

3. (a) Each contracting party shall administer in a uniform, impartial and reasonable manner all its laws, regulations, decisions and rulings of the kind described in paragraph 1 of this Article.

(b) Each contracting party shall maintain, or institute as soon as practicable, judicial, arbitral or administrative tribunals or procedures for the purpose, inter alia , of the prompt review and correction of administrative action relating to customs matters. Such tribunals or procedures shall be independent of the agencies entrusted with administrative enforcement and their decisions shall be implemented by, and shall govern the practice of, such agencies unless an appeal is lodged with a court or tribunal of superior jurisdiction within the time prescribed for appeals to be lodged by importers; Provided that the central administration of such agency may take steps to obtain a review of the matter in another proceeding if there is good cause to believe that the decision is inconsistent with established principles of law or the actual facts.

(c) The provisions of subparagraph (b) of this paragraph shall not require the elimination or substitution of procedures in force in the territory of a contracting party on the date of this Agreement which in fact provide for an objective and impartial review of administrative action even though such procedures are not fully or formally independent of the agencies entrusted with administrative enforcement. Any contracting party employing such procedures shall, upon request, furnish the CONTRACTING PARTIES with full information thereon in order that they may determine whether such procedures conform to the requirements of this subparagraph.

Article XI*

General Elimination of Quantitative Restrictions

1. No prohibitions or restrictions other than duties, taxes or other charges, whether made effective through quotas, import or export licences or other measures, shall be instituted or maintained by any contracting party on the importation of any product of the territory of any other contracting party or on the exportation or sale for export of any product destined for the territory of any other contracting party.

2. The provisions of paragraph 1 of this Article shall not extend to the following:

(a) Export prohibitions or restrictions temporarily applied to prevent or relieve critical shortages of foodstuffs or other products essential to the exporting contracting party;

(b) Import and export prohibitions or restrictions necessary to the application of standards or regulations for the classification, grading or marketing of commodities in international trade;

(c) Import restrictions on any agricultural or fisheries product, imported in any form,* necessary to the enforcement of governmental measures which operate:

(i) to restrict the quantities of the like domestic product permitted to be marketed or produced, or, if there is no substantial domestic production of the like product, of a domestic product for which the imported product can be directly substituted; or

(ii) to remove a temporary surplus of the like domestic product, or, if there is no substantial domestic production of the like product, of a domestic product for which the imported product can be directly substituted, by making the surplus available to certain groups of domestic consumers free of charge or at prices below the current market level; or

(iii) to restrict the quantities permitted to be produced of any animal product the production of which is directly dependent, wholly or mainly, on the imported commodity, if the domestic production of that commodity is relatively negligible.

Any contracting party applying restrictions on the importation of any product pursuant to subparagraph (c) of this paragraph shall give public notice of the total quantity or value of the product permitted to be imported during a specified future period and of any change in such quantity or value. Moreover, any restrictions applied under (i) above shall not be such as will reduce the total of imports relative to the total of domestic production, as compared with the proportion which might reasonably be expected to rule between the two in the absence of restrictions. In determining this proportion, the contracting party shall pay due regard to the proportion prevailing during a previous representative period and to any special factors* which may have affected or may be affecting the trade in the product concerned.

Article XII*

Restrictions to Safeguard the Balance of Payments

1. Notwithstanding the provisions of paragraph 1 of Article XI, any contracting party, in order to safeguard its external financial position and its balance of payments, may restrict the quantity or value of merchandise permitted to be imported, subject to the provisions of the following paragraphs of this Article.

2. (a) Import restrictions instituted, maintained or intensified by a contracting party under this Article shall not exceed those necessary:

(i) to forestall the imminent threat of, or to stop, a serious decline in its monetary reserves, or

(ii) in the case of a contracting party with very low monetary reserves, to achieve a reasonable rate of increase in its reserves.

Due regard shall be paid in either case to any special factors which may be affecting the reserves of such contracting party or its need for reserves, including, where special external credits or other resources are available to it, the need to provide for the appropriate use of such credits or resources.

(b) Contracting parties applying restrictions under sub-paragraph (a) of this paragraph shall progressively relax them as such conditions improve, maintaining them only to the extent that the conditions specified in that sub-paragraph still justify their application. They shall eliminate the restrictions when conditions would no longer justify their institution or maintenance under that subparagraph.

3. (a) Contracting parties undertake, in carrying out their domestic policies, to pay due regard to the need for maintaining or restoring equilibrium in their balance of payments on a sound and lasting basis and to the desirability of avoiding an uneconomic employment of productive resources. They recognize that, in order to achieve these ends, it is desirable so far as possible to adopt measures which expand rather than contract international trade.

(b) Contracting parties applying restrictions under this Article may determine the incidence of the restrictions on imports of different products or classes of products in such a way as to give priority to the importation of those products which are more essential.

(c) Contracting parties applying restrictions under this Article undertake:

(i) to avoid unnecessary damage to the commercial or economic interests of any other contracting party;*

(ii) not to apply restrictions so as to prevent unreasonably the importation of any description of goods in minimum commercial quantities the exclusion of which would impair regular channels of trade; and

(iii) not to apply restrictions which would prevent the importations of commercial samples or prevent compliance with patent, trade mark, copyright, or similar procedures.

(d) The contracting parties recognize that, as a result of domestic policies directed towards the achievement and maintenance of full and productive employment or towards the development of economic resources, a contracting party may experience a high level of demand for imports involving a threat to its monetary reserves of the sort referred to in paragraph 2 (a) of this Article. Accordingly, a contracting party otherwise complying with the provisions of this Article shall not be required to withdraw or modify restrictions on the ground that a change in those policies would render unnecessary restrictions which it is applying under this Article.

4. (a) Any contracting party applying new restrictions or raising the general level of its existing restrictions by a substantial intensification of the measures applied under this Article shall immediately after instituting or intensifying such restrictions (or, in circumstances in which prior consultation is practicable, before doing so) consult with the CONTRACTING PARTIES as to the nature of its balance of payments difficulties, alternative corrective measures which may be available, and the possible effect of the restrictions on the economies of other contracting parties.

(b) On a date to be determined by them,* the CONTRACTING PARTIES shall review all restrictions still applied under this Article on that date. Beginning one year after that date, contracting parties applying import restrictions under this Article shall enter into consultations of the type provided for in subparagraph (a) of this paragraph with the CONTRACTING PARTIES annually.

(c) (i) If, in the course of consultations with a contracting party under subparagraph (a) or (b) above, the CONTRACTING PARTIES find that the restrictions are not consistent with provisions of this Article or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV), they shall indicate the nature of the inconsistency and may advise that the restrictions be suitably modified.

(ii) If, however, as a result of the consultations, the CONTRACTING PARTIES determine that the restrictions are being applied in a manner involving an inconsistency of a serious nature with the provisions of this Article or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV) and that damage to the trade of any contracting party is caused or threatened thereby, they shall so inform the contracting party applying the restrictions and shall make appropriate recommendations for securing conformity with such provisions within the specified period of time. If such contracting party does not comply with these recommendations within the specified period, the CONTRACTING PARTIES may release any contracting party the trade of which is adversely affected by the restrictions from such obligations under this Agreement towards the contracting party applying the restrictions as they determine to be appropriate in the circumstances.

(d) The CONTRACTING PARTIES shall invite any contracting party which is applying restrictions under this Article to enter into consultations with them at the request of any contracting party which can establish a prima facie case that the restrictions are inconsistent with the provisions of this Article or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV) and that its trade is adversely affected thereby. However, no such invitation shall be issued unless the CONTRACTING PARTIES have ascertained that direct discussions between the contracting parties concerned have not been successful. If, as a result of the consultations with the CONTRACTING PARTIES, no agreement is reached and they determine that the restrictions are being applied inconsistently with such provisions, and that damage to the trade of the contracting party initiating the procedure is caused or threatened thereby, they shall recommend the withdrawal or modification of the restrictions. If the restrictions are not withdrawn or modified within such time as the CONTRACTING PARTIES may prescribe, they may release the contracting party initiating the procedure from such obligations under this Agreement towards the contracting party applying the restrictions as they determine to be appropriate in the circumstances.

(e) In proceeding under this paragraph, the CONTRACTING PARTIES shall have due regard to any special external factors adversely affecting the export trade of the contracting party applying the restrictions.*

(f) Determinations under this paragraph shall be rendered expeditiously and, if possible, within sixty days of the initiation of the consultations.

5. If there is a persistent and widespread application of import restrictions under this Article, indicating the existence of a general disequilibrium which is restricting international trade, the CONTRACTING PARTIES shall initiate discussions to consider whether other measures might be taken, either by those contracting parties the balance of payments of which are under pressure or by those the balance of payments of which are tending to be exceptionally favourable, or by any appropriate intergovernmental organization, to remove the underlying causes of the disequilibrium. On the invitation of the CONTRACTING PARTIES, contracting parties shall participate in such discussions.

Article XIII*

Non-discriminatory Administration of Quantitative Restrictions

1. No prohibition or restriction shall be applied by any contracting party on the importation of any product of the territory of any other contracting party or on the exportation of any product destined for the territory of any other contracting party, unless the importation of the like product of all third countries or the exportation of the like product to all third countries is similarly prohibited or restricted.

2. In applying import restrictions to any product, contracting parties shall aim at a distribution of trade in such product approaching as closely as possible the shares which the various contracting parties might be expected to obtain in the absence of such restrictions and to this end shall observe the following provisions:

(a) Wherever practicable, quotas representing the total amount of permitted imports (whether allocated among supplying countries or not) shall be fixed, and notice given of their amount in accordance with paragraph 3 (b) of this Article;

(b) In cases in which quotas are not practicable, the restrictions may be applied by means of import licences or permits without a quota;

(c) Contracting parties shall not, except for purposes of operating quotas allocated in accordance with subparagraph (d) of this paragraph, require that import licences or permits be utilized for the importation of the product concerned from a particular country or source;

(d) In cases in which a quota is allocated among supplying countries the contracting party applying the restrictions may seek agreement with respect to the allocation of shares in the quota with all other contracting parties having a substantial interest in supplying the product concerned. In cases in which this method is not reasonably practicable, the contracting party concerned shall allot to contracting parties having a substantial interest in supplying the product shares based upon the proportions, supplied by such contracting parties during a previous representative period, of the total quantity or value of imports of the product, due account being taken of any special factors which may have affected or may be affecting the trade in the product. No conditions or formalities shall be imposed which would prevent any contracting party from utilizing fully the share of any such total quantity or value which has been allotted to it, subject to importation being made within any prescribed period to which the quota may relate.*

3. (a) In cases in which import licences are issued in connection with import restrictions, the contracting party applying the restrictions shall provide, upon the request of any contracting party having an interest in the trade in the product concerned, all relevant information concerning the administration of the restrictions, the import licences granted over a recent period and the distribution of such licences among supplying countries; Provided that there shall be no obligation to supply information as to the names of importing or supplying enterprises.

(b) In the case of import restrictions involving the fixing of quotas, the contracting party applying the restrictions shall give public notice of the total quantity or value of the product or products which will be permitted to be imported during a specified future period and of any change in such quantity or value. Any supplies of the product in question which were en route at the time at which public notice was given shall not be excluded from entry; Provided that they may be counted so far as practicable, against the quantity permitted to be imported in the period in question, and also, where necessary, against the quantities permitted to be imported in the next following period or periods; and Provided further that if any contracting party customarily exempts from such restrictions products entered for consumption or withdrawn from warehouse for consumption during a period of thirty days after the day of such public notice, such practice shall be considered full compliance with this subparagraph.

(c) In the case of quotas allocated among supplying countries, the contracting party applying the restrictions shall promptly inform all other contracting parties having an interest in supplying the product concerned of the shares in the quota currently allocated, by quantity or value, to the various supplying countries and shall give public notice thereof.

4. With regard to restrictions applied in accordance with paragraph 2 (d) of this Article or under paragraph 2 (c) of Article XI, the selection of a representative period for any product and the appraisal of any special factors* affecting the trade in the product shall be made initially by the contracting party applying the restriction; Provided that such contracting party shall, upon the request of any other contracting party having a substantial interest in supplying that product or upon the request of the CONTRACTING PARTIES, consult promptly with the other contracting party or the CONTRACTING PARTIES regarding the need for an adjustment of the proportion determined or of the base period selected, or for the reappraisal of the special factors involved, or for the elimination of conditions, formalities or any other provisions established unilaterally relating to the allocation of an adequate quota or its unrestricted utilization.

5. The provisions of this Article shall apply to any tariff quota instituted or maintained by any contracting party, and, in so far as applicable, the principles of this Article shall also extend to export restrictions.

Article XIV*

Exceptions to the Rule of Non-discrimination

1. A contracting party which applies restrictions under Article XII or under Section B of Article XVIII may, in the application of such restrictions, deviate from the provisions of Article XIII in a manner having equivalent effect to restrictions on payments and transfers for current international transactions which that contracting party may at that time apply under Article VIII or XIV of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund, or under analogous provisions of a special exchange agreement entered into pursuant to paragraph 6 of Article XV.*

2. A contracting party which is applying import restrictions under Article XII or under Section B of Article XVIII may, with the consent of the CONTRACTING PARTIES, temporarily deviate from the provisions of Article XIII in respect of a small part of its external trade where the benefits to the contracting party or contracting parties concerned substantially outweigh any injury which may result to the trade of other contracting parties.*

3. The provisions of Article XIII shall not preclude a group of territories having a common quota in the International Monetary Fund from applying against imports from other countries, but not among themselves, restrictions in accordance with the provisions of Article XII or of Section B of Article XVIII on condition that such restrictions are in all other respects consistent with the provisions of Article XIII.

4. A contracting party applying import restrictions under Article XII or under Section B of Article XVIII shall not be precluded by Articles XI to XV or Section B of Article XVIII of this Agreement from applying measures to direct its exports in such a manner as to increase its earnings of currencies which it can use without deviation from the provisions of Article XIII.

5. A contracting party shall not be precluded by Articles XI to XV, inclusive, or by Section B of Article XVIII, of this Agreement from applying quantitative restrictions:

(a) having equivalent effect to exchange restrictions authorized under Section 3 (b) of Article VII of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund, or

(b) under the preferential arrangements provided for in Annex A of this Agreement, pending the outcome of the negotiations referred to therein.

Article XV

Exchange Arrangements

1. The CONTRACTING PARTIES shall seek co-operation with the International Monetary Fund to the end that the CONTRACTING PARTIES and the Fund may pursue a co-ordinated policy with regard to exchange questions within the jurisdiction of the Fund and questions of quantitative restrictions and other trade measures within the jurisdiction of the CONTRACTING PARTIES.

2. In all cases in which the CONTRACTING PARTIES are called upon to consider or deal with problems concerning monetary reserves, balances of payments or foreign exchange arrangements, they shall consult fully with the International Monetary Fund. In such consultations, the CONTRACTING PARTIES shall accept all findings of statistical and other facts presented by the Fund relating to foreign exchange, monetary reserves and balances of payments, and shall accept the determination of the Fund as to whether action by a contracting party in exchange matters is in accordance with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund, or with the terms of a special exchange agreement between that contracting party and the CONTRACTING PARTIES. The CONTRACTING PARTIES in reaching their final decision in cases involving the criteria set forth in paragraph 2 (a) of Article XII or in paragraph 9 of Article XVIII, shall accept the determination of the Fund as to what constitutes a serious decline in the contracting party's monetary reserves, a very low level of its monetary reserves or a reasonable rate of increase in its monetary reserves, and as to the financial aspects of other matters covered in consultation in such cases.

3. The CONTRACTING PARTIES shall seek agreement with the Fund regarding procedures for consultation under paragraph 2 of this Article.

4. Contracting parties shall not, by exchange action, frustrate* the intent of the provisions of this Agreement, nor, by trade action, the intent of the provisions of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund.

5. If the CONTRACTING PARTIES consider, at any time, that exchange restrictions on payments and transfers in connection with imports are being applied by a contracting party in a manner inconsistent with the exceptions provided for in this Agreement for quantitative restrictions, they shall report thereon to the Fund.

6. Any contracting party which is not a member of the Fund shall, within a time to be determined by the CONTRACTING PARTIES after consultation with the Fund, become a member of the Fund, or, failing that, enter into a special exchange agreement with the CONTRACTING PARTIES. A contracting party which ceases to be a member of the Fund shall forthwith enter into a special exchange agreement with the CONTRACTING PARTIES. Any special exchange agreement entered into by a contracting party under this paragraph shall thereupon become part of its obligations under this Agreement.

7. (a) A special exchange agreement between a contracting party and the CONTRACTING PARTIES under paragraph 6 of this Article shall provide to the satisfaction of the CONTRACTING PARTIES that the objectives of this Agreement will not be frustrated as a result of action in exchange matters by the contracting party in question.

(b) The terms of any such agreement shall not impose obligations on the contracting party in exchange matters generally more restrictive than those imposed by the Articles of Agreement of the International Monetary Fund on members of the Fund.

8. A contracting party which is not a member of the Fund shall furnish such information within the general scope of section 5 of Article VIII of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund as the CONTRACTING PARTIES may require in order to carry out their functions under this Agreement.

9. Nothing in this Agreement shall preclude:

(a) the use by a contracting party of exchange controls or exchange restrictions in accordance with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund or with that contracting party's special exchange agreement with the CONTRACTING PARTIES, or

(b) the use by a contracting party of restrictions or controls in imports or exports, the sole effect of which, additional to the effects permitted under Articles XI, XII, XIII and XIV, is to make effective such exchange controls or exchange restrictions.

Article XVI*

Subsidies

Section A

Subsidies in General

1. If any contracting party grants or maintains any subsidy, including any form of income or price support, which operates directly or indirectly to increase exports of any product from, or to reduce imports of any product into, its territory, it shall notify the CONTRACTING PARTIES in writing of the extent and nature of the subsidization, of the estimated effect of the subsidization on the quantity of the affected product or products imported into or exported from its territory and of the circumstances making the subsidization necessary. In any case in which it is determined that serious prejudice to the interests of any other contracting party is caused or threatened by any such subsidization, the contracting party granting the subsidy shall, upon request, discuss with the other contracting party or parties concerned, or with the CONTRACTING PARTIES, the possibility of limiting the subsidization.

Section B

Additional Provisions on Export Subsidies*

2. The contracting parties recognize that the granting by a contracting party of a subsidy on the export of any product may have harmful effects for other contracting parties, both importing and exporting, may cause undue disturbance to their normal commercial interests, and may hinder the achievement of the objectives of this Agreement.

3. Accordingly, contracting parties should seek to avoid the use of subsidies on the export of primary products. If, however, a contracting party grants directly or indirectly any form of subsidy which operates to increase the export of any primary product from its territory, such subsidy shall not be applied in a manner which results in that contracting party having more than an equitable share of world export trade in that product, account being taken of the shares of the contracting parties in such trade in the product during a previous representative period, and any special factors which may have affected or may be affecting such trade in the product.*

4. Further, as from 1 January 1958 or the earliest practicable date thereafter, contracting parties shall cease to grant either directly or indirectly any form of subsidy on the export of any product other than a primary product which subsidy results in the sale of such product for export at a price lower than the comparable price charged for the like product to buyers in the domestic market. Until 31 December 1957 no contracting party shall extend the scope of any such subsidization beyond that existing on 1 January 1955 by the introduction of new, or the extension of existing, subsidies.*

5. The CONTRACTING PARTIES shall review the operation of the provisions of this Article from time to time with a view to examining its effectiveness, in the light of actual experience, in promoting the objectives of this Agreement and avoiding subsidization seriously prejudicial to the trade or interests of contracting parties.

Article XVII

State Trading Enterprises

1.* (a) Each contracting party undertakes that if it establishes or maintains a State enterprise, wherever located, or grants to any enterprise, formally or in effect, exclusive or special privileges,* such enterprise shall, in its purchases or sales involving either imports or exports, act in a manner consistent with the general principles of non-discriminatory treatment prescribed in this Agreement for governmental measures affecting imports or exports by private traders.

(b) The provisions of subparagraph (a) of this paragraph shall be understood to require that such enterprises shall, having due regard to the other provisions of this Agreement, make any such purchases or sales solely in accordance with commercial considerations,* including price, quality, availability, marketability, transportation and other conditions of purchase or sale, and shall afford the enterprises of the other contracting parties adequate opportunity, in accordance with customary business practice, to compete for participation in such purchases or sales.

(c) No contracting party shall prevent any enterprise (whether or not an enterprise described in subparagraph (a) of this paragraph) under its jurisdiction from acting in accordance with the principles of subparagraphs (a) and (b) of this paragraph.

2. The provisions of paragraph 1 of this Article shall not apply to imports of products for immediate or ultimate consumption in governmental use and not otherwise for resale or use in the production of goods* for sale. With respect to such imports, each contracting party shall accord to the trade of the other contracting parties fair and equitable treatment.

3. The contracting parties recognize that enterprises of the kind described in paragraph 1 (a) of this Article might be operated so as to create serious obstacles to trade; thus negotiations on a reciprocal and mutually advantageous basis designed to limit or reduce such obstacles are of importance to the expansion of international trade.*

4. (a) Contracting parties shall notify the CONTRACTING PARTIES of the products which are imported into or exported from their territories by enterprises of the kind described in paragraph 1 (a) of this Article.

(b) A contracting party establishing, maintaining or authorizing an import monopoly of a product, which is not the subject of a concession under Article II, shall, on the request of another contracting party having a substantial trade in the product concerned, inform the CONTRACTING PARTIES of the import mark-up* on the product during a recent representative period, or, when it is not possible to do so, of the price charged on the resale of the product.

(c) The CONTRACTING PARTIES may, at the request of a contracting party which has reason to believe that its interest under this Agreement are being adversely affected by the operations of an enterprise of the kind described in paragraph 1 (a), request the contracting party establishing, maintaining or authorizing such enterprise to supply information about its operations related to the carrying out of the provisions of this Agreement.

(d) The provisions of this paragraph shall not require any contracting party to disclose confidential information which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises.

Article XVIII*

Governmental Assistance to Economic Development

1. The contracting parties recognize that the attainment of the objectives of this Agreement will be facilitated by the progressive development of their economies, particularly of those contracting parties the economies of which can only support low standards of living* and are in the early stages of development.*

2. The contracting parties recognize further that it may be necessary for those contracting parties, in order to implement programmes and policies of economic development designed to raise the general standard of living of their people, to take protective or other measures affecting imports, and that such measures are justified in so far as they facilitate the attainment of the objectives of this Agreement. They agree, therefore, that those contracting parties should enjoy additional facilities to enable them (a) to maintain sufficient flexibility in their tariff structure to be able to grant the tariff protection required for the establishment of a particular industry* and (b) to apply quantitative restrictions for balance of payments purposes in a manner which takes full account of the continued high level of demand for imports likely to be generated by their programmes of economic development.

3. The contracting parties recognize finally that, with those additional facilities which are provided for in Sections A and B of this Article, the provisions of this Agreement would normally be sufficient to enable contracting parties to meet the requirements of their economic development. They agree, however, that there may be circumstances where no measure consistent with those provisions is practicable to permit a contracting party in the process of economic development to grant the governmental assistance required to promote the establishment of particular industries* with a view to raising the general standard of living of its people. Special procedures are laid down in Sections C and D of this Article to deal with those cases.

4. (a) Consequently, a contracting party, the economy of which can only support low standards of living* and is in the early stages of development,* shall be free to deviate temporarily from the provisions of the other Articles of this Agreement, as provided in Sections A, B and C of this Article.

(b) A contracting party, the economy of which is in the process of development, but which does not come within the scope of subparagraph (a) above, may submit applications to the CONTRACTING PARTIES under Section D of this Article.

5. The contracting parties recognize that the export earnings of contracting parties, the economies of which are of the type described in paragraph 4 (a) and (b) above and which depend on exports of a small number of primary commodities, may be seriously reduced by a decline in the sale of such commodities. Accordingly, when the exports of primary commodities by such a contracting party are seriously affected by measures taken by another contracting party, it may have resort to the consultation provisions of Article XXII of this Agreement.

6. The CONTRACTING PARTIES shall review annually all measures applied pursuant to the provisions of Sections C and D of this Article.

Section A

7. (a) If a contracting party coming within the scope of paragraph 4 (a) of this Article considers it desirable, in order to promote the establishment of a particular industry* with a view to raising the general standard of living of its people, to modify or withdraw a concession included in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, it shall notify the CONTRACTING PARTIES to this effect and enter into negotiations with any contracting party with which such concession was initially negotiated, and with any other contracting party determined by the CONTRACTING PARTIES to have a substantial interest therein. If agreement is reached between such contracting parties concerned, they shall be free to modify or withdraw concessions under the appropriate Schedules to this Agreement in order to give effect to such agreement, including any compensatory adjustments involved.

(b) If agreement is not reached within sixty days after the notification provided for in subparagraph (a) above, the contracting party which proposes to modify or withdraw the concession may refer the matter to the CONTRACTING PARTIES which shall promptly examine it. If they find that the contracting party which proposes to modify or withdraw the concession has made every effort to reach an agreement and that the compensatory adjustment offered by it is adequate, that contracting party shall be free to modify or withdraw the concession if, at the same time, it gives effect to the compensatory adjustment. If the CONTRACTING PARTIES do not find that the compensation offered by a contracting party proposing to modify or withdraw the concession is adequate, but find that it has made every reasonable effort to offer adequate compensation, that contracting party shall be free to proceed with such modification or withdrawal. If such action is taken, any other contracting party referred to in subparagraph (a) above shall be free to modify or withdraw substantially equivalent concessions initially negotiated with the contracting party which has taken the action.*

Section B

8. The contracting parties recognize that contracting parties coming within the scope of paragraph 4 (a) of this Article tend, when they are in rapid process of development, to experience balance of payments difficulties arising mainly from efforts to expand their internal markets as well as from the instability in their terms of trade.

9. In order to safeguard its external financial position and to ensure a level of reserves adequate for the implementation of its programme of economic development, a contracting party coming within the scope of paragraph 4 (a) of this Article may, subject to the provisions of paragraphs 10 to 12, control the general level of its imports by restricting the quantity or value of merchandise permitted to be imported; Provided that the import restrictions instituted, maintained or intensified shall not exceed those necessary:

(a) to forestall the threat of, or to stop, a serious decline in its monetary reserves, or

(b) in the case of a contracting party with inadequate monetary reserves, to achieve a reasonable rate of increase in its reserves.

Due regard shall be paid in either case to any special factors which may be affecting the reserves of the contracting party or its need for reserves, including, where special external credits or other resources are available to it, the need to provide for the appropriate use of such credits or resources.

10. In applying these restrictions, the contracting party may determine their incidence on imports of different products or classes of products in such a way as to give priority to the importation of those products which are more essential in the light of its policy of economic development; Provided that the restrictions are so applied as to avoid unnecessary damage to the commercial or economic interests of any other contracting party and not to prevent unreasonably the importation of any description of goods in minimum commercial quantities the exclusion of which would impair regular channels of trade; and Provided further that the restrictions are not so applied as to prevent the importation of commercial samples or to prevent compliance with patent, trade mark, copyright or similar procedures.

11. In carrying out its domestic policies, the contracting party concerned shall pay due regard to the need for restoring equilibrium in its balance of payments on a sound and lasting basis and to the desirability of assuring an economic employment of productive resources. It shall progressively relax any restrictions applied under this Section as conditions improve, maintaining them only to the extent necessary under the terms of paragraph 9 of this Article and shall eliminate them when conditions no longer justify such maintenance; Provided that no contracting party shall be required to withdraw or modify restrictions on the ground that a change in its development policy would render unnecessary the restrictions which it is applying under this Section.*

12. (a) Any contracting party applying new restrictions or raising the general level of its existing restrictions by a substantial intensification of the measures applied under this Section, shall immediately after instituting or intensifying such restrictions (or, in circumstances in which prior consultation is practicable, before doing so) consult with the CONTRACTING PARTIES as to the nature of its balance of payments difficulties, alternative corrective measures which may be available, and the possible effect of the restrictions on the economies of other contracting parties.

(b) On a date to be determined by them* the CONTRACTING PARTIES shall review all restrictions still applied under this Section on that date. Beginning two years after that date, contracting parties applying restrictions under this Section shall enter into consultations of the type provided for in subparagraph (a) above with the CONTRACTING PARTIES at intervals of approximately, but not less than, two years according to a programme to be drawn up each year by the CONTRACTING PARTIES; Provided that no consultation under this subparagraph shall take place within two years after the conclusion of a consultation of a general nature under any other provision of this paragraph.

(c) (i) If, in the course of consultations with a contracting party under subparagraph (a) or (b) of this paragraph, the CONTRACTING PARTIES find that the restrictions are not consistent with the provisions of this Section or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV), they shall indicate the nature of the inconsistency and may advise that the restrictions be suitably modified.

(ii) If, however, as a result of the consultations, the CONTRACTING PARTIES determine that the restrictions are being applied in a manner involving an inconsistency of a serious nature with the provisions of this Section or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV) and that damage to the trade of any contracting party is caused or threatened thereby, they shall so inform the contracting party applying the restrictions and shall make appropriate recommendations for securing conformity with such provisions within a specified period. If such contracting party does not comply with these recommendations within the specified period, the CONTRACTING PARTIES may release any contracting party the trade of which is adversely affected by the restrictions from such obligations under this Agreement towards the contracting party applying the restrictions as they determine to be appropriate in the circumstances.

(d) The CONTRACTING PARTIES shall invite any contracting party which is applying restrictions under this Section to enter into consultations with them at the request of any contracting party which can establish a prima facie case that the restrictions are inconsistent with the provisions of this Section or with those of Article XIII (subject to the provisions of Article XIV) and that its trade is adversely affected thereby. However, no such invitation shall be issued unless the CONTRACTING PARTIES have ascertained that direct discussions between the contracting parties concerned have not been successful. If, as a result of the consultations with the CONTRACTING PARTIES no agreement is reached and they determine that the restrictions are being applied inconsistently with such provisions, and that damage to the trade of the contracting party initiating the procedure is caused or threatened thereby, they shall recommend the withdrawal or modification of the restrictions. If the restrictions are not withdrawn or modified within such time as the CONTRACTING PARTIES may prescribe, they may release the contracting party initiating the procedure from such obligations under this Agreement towards the contracting party applying the restrictions as they determine to be appropriate in the circumstances.

(e) If a contracting party against which action has been taken in accordance with the last sentence of subparagraph (c) (ii) or (d) of this paragraph, finds that the release of obligations authorized by the CONTRACTING PARTIES adversely affects the operation of its programme and policy of economic development, it shall be free, not later than sixty days after such action is taken, to give written notice to the Executive Secretary2 to the Contracting Parties of its intention to withdraw from this Agreement and such withdrawal shall take effect on the sixtieth day following the day on which the notice is received by him.

(f) In proceeding under this paragraph, the CONTRACTING PARTIES shall have due regard to the factors referred to in paragraph 2 of this Article. Determinations under this paragraph shall be rendered expeditiously and, if possible, within sixty days of the initiation of the consultations.

Section C

13. If a contracting party coming within the scope of paragraph 4 (a) of this Article finds that governmental assistance is required to promote the establishment of a particular industry* with a view to raising the general standard of living of its people, but that no measure consistent with the other provisions of this Agreement is practicable to achieve that objective, it may have recourse to the provisions and procedures set out in this Section.*

14. The contracting party concerned shall notify the CONTRACTING PARTIES of the special difficulties which it meets in the achievement of the objective outlined in paragraph 13 of this Article and shall indicate the specific measure affecting imports which it proposes to introduce in order to remedy these difficulties. It shall not introduce that measure before the expiration of the time-limit laid down in paragraph 15 or 17, as the case may be, or if the measure affects imports of a product which is the subject of a concession included in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, unless it has secured the concurrence of the CONTRACTING PARTIES in accordance with provisions of paragraph 18; Provided that, if the industry receiving assistance has already started production, the contracting party may, after informing the CONTRACTING PARTIES, take such measures as may be necessary to prevent, during that period, imports of the product or products concerned from increasing substantially above a normal level.*

15. If, within thirty days of the notification of the measure, the CONTRACTING PARTIES do not request the contracting party concerned to consult with them,* that contracting party shall be free to deviate from the relevant provisions of the other Articles of this Agreement to the extent necessary to apply the proposed measure.

16. If it is requested by the CONTRACTING PARTIES to do so,* the contracting party concerned shall consult with them as to the purpose of the proposed measure, as to alternative measures which may be available under this Agreement, and as to the possible effect of the measure proposed on the commercial and economic interests of other contracting parties. If, as a result of such consultation, the CONTRACTING PARTIES agree that there is no measure consistent with the other provisions of this Agreement which is practicable in order to achieve the objective outlined in paragraph 13 of this Article, and concur* in the proposed measure, the contracting party concerned shall be released from its obligations under the relevant provisions of the other Articles of this Agreement to the extent necessary to apply that measure.

17. If, within ninety days after the date of the notification of the proposed measure under paragraph 14 of this Article, the CONTRACTING PARTIES have not concurred in such measure, the contracting party concerned may introduce the measure proposed after informing the CONTRACTING PARTIES.

18. If the proposed measure affects a product which is the subject of a concession included in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, the contracting party concerned shall enter into consultations with any other contracting party with which the concession was initially negotiated, and with any other contracting party determined by the CONTRACTING PARTIES to have a substantial interest therein. The CONTRACTING PARTIES shall concur* in the measure if they agree that there is no measure consistent with the other provisions of this Agreement which is practicable in order to achieve the objective set forth in paragraph 13 of this Article, and if they are satisfied:

(a) that agreement has been reached with such other contracting parties as a result of the consultations referred to above, or

(b) if no such agreement has been reached within sixty days after the notification provided for in paragraph 14 has been received by the CONTRACTING PARTIES, that the contracting party having recourse to this Section has made all reasonable efforts to reach an agreement and that the interests of other contracting parties are adequately safeguarded.*

The contracting party having recourse to this Section shall thereupon be released from its obligations under the relevant provisions of the other Articles of this Agreement to the extent necessary to permit it to apply the measure.

19. If a proposed measure of the type described in paragraph 13 of this Article concerns an industry the establishment of which has in the initial period been facilitated by incidental protection afforded by restrictions imposed by the contracting party concerned for balance of payments purposes under the relevant provisions of this Agreement, that contracting party may resort to the provisions and procedures of this Section; Provided that it shall not apply the proposed measure without the concurrence* of the CONTRACTING PARTIES.*

20. Nothing in the preceding paragraphs of this Section shall authorize any deviation from the provisions of Articles I, II and XIII of this Agreement. The provisos to paragraph 10 of this Article shall also be applicable to any restriction under this Section.

21. At any time while a measure is being applied under paragraph 17 of this Article any contracting party substantially affected by it may suspend the application to the trade of the contracting party having recourse to this Section of such substantially equivalent concessions or other obligations under this Agreement the suspension of which the CONTRACTING PARTIES do not disapprove;* Provided that sixty days' notice of such suspension is given to the CONTRACTING PARTIES not later than six months after the measure has been introduced or changed substantially to the detriment of the contracting party affected. Any such contracting party shall afford adequate opportunity for consultation in accordance with the provisions of Article XXII of this Agreement.

Section D

22. A contracting party coming within the scope of subparagraph 4 (b) of this Article desiring, in the interest of the development of its economy, to introduce a measure of the type described in paragraph 13 of this Article in respect of the establishment of a particular industry* may apply to the CONTRACTING PARTIES for approval of such measure. The CONTRACTING PARTIES shall promptly consult with such contracting party and shall, in making their decision, be guided by the considerations set out in paragraph 16. If the CONTRACTING PARTIES concur* in the proposed measure the contracting party concerned shall be released from its obligations under the relevant provisions of the other Articles of this Agreement to the extent necessary to permit it to apply the measure. If the proposed measure affects a product which is the subject of a concession included in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, the provisions of paragraph 18 shall apply.*

23. Any measure applied under this Section shall comply with the provisions of paragraph 20 of this Article.

Article XIX

Emergency Action on Imports of Particular Products

1. (a) If, as a result of unforeseen developments and of the effect of the obligations incurred by a contracting party under this Agreement, including tariff concessions, any product is being imported into the territory of that contracting party in such increased quantities and under such conditions as to cause or threaten serious injury to domestic producers in that territory of like or directly competitive products, the contracting party shall be free, in respect of such product, and to the extent and for such time as may be necessary to prevent or remedy such injury, to suspend the obligation in whole or in part or to withdraw or modify the concession.

(b) If any product, which is the subject of a concession with respect to a preference, is being imported into the territory of a contracting party in the circumstances set forth in subparagraph (a) of this paragraph, so as to cause or threaten serious injury to domestic producers of like or directly competitive products in the territory of a contracting party which receives or received such preference, the importing contracting party shall be free, if that other contracting party so requests, to suspend the relevant obligation in whole or in part or to withdraw or modify the concession in respect of the product, to the extent and for such time as may be necessary to prevent or remedy such injury.

2. Before any contracting party shall take action pursuant to the provisions of paragraph 1 of this Article, it shall give notice in writing to the CONTRACTING PARTIES as far in advance as may be practicable and shall afford the CONTRACTING PARTIES and those contracting parties having a substantial interest as exporters of the product concerned an opportunity to consult with it in respect of the proposed action. When such notice is given in relation to a concession with respect to a preference, the notice shall name the contracting party which has requested the action. In critical circumstances, where delay would cause damage which it would be difficult to repair, action under paragraph 1 of this Article may be taken provisionally without prior consultation, on the condition that consultation shall be effected immediately after taking such action.

3. (a) If agreement among the interested contracting parties with respect to the action is not reached, the contracting party which proposes to take or continue the action shall, nevertheless, be free to do so, and if such action is taken or continued, the affected contracting parties shall then be free, not later than ninety days after such action is taken, to suspend, upon the expiration of thirty days from the day on which written notice of such suspension is received by the CONTRACTING PARTIES, the application to the trade of the contracting party taking such action, or, in the case envisaged in paragraph 1 (b) of this Article, to the trade of the contracting party requesting such action, of such substantially equivalent concessions or other obligations under this Agreement the suspension of which the CONTRACTING PARTIES do not disapprove.

(b) Notwithstanding the provisions of subparagraph (a) of this paragraph, where action is taken under paragraph 2 of this Article without prior consultation and causes or threatens serious injury in the territory of a contracting party to the domestic producers of products affected by the action, that contracting party shall, where delay would cause damage difficult to repair, be free to suspend, upon the taking of the action and throughout the period of consultation, such concessions or other obligations as may be necessary to prevent or remedy the injury.

Article XX

General Exceptions

Subject to the requirement that such measures are not applied in a manner which would constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination between countries where the same conditions prevail, or a disguised restriction on international trade, nothing in this Agreement shall be construed to prevent the adoption or enforcement by any contracting party of measures:

(a) necessary to protect public morals;

(b) necessary to protect human, animal or plant life or health;

(c) relating to the importations or exportations of gold or silver;

(d) necessary to secure compliance with laws or regulations which are not inconsistent with the provisions of this Agreement, including those relating to customs enforcement, the enforcement of monopolies operated under paragraph 4 of Article II and Article XVII, the protection of patents, trade marks and copyrights, and the prevention of deceptive practices;

(e) relating to the products of prison labour;

(f) imposed for the protection of national treasures of artistic, historic or archaeological value;

(g) relating to the conservation of exhaustible natural resources if such measures are made effective in conjunction with restrictions on domestic production or consumption;

(h) undertaken in pursuance of obligations under any intergovernmental commodity agreement which conforms to criteria submitted to the CONTRACTING PARTIES and not disapproved by them or which is itself so submitted and not so disapproved;*

(i) involving restrictions on exports of domestic materials necessary to ensure essential quantities of such materials to a domestic processing industry during periods when the domestic price of such materials is held below the world price as part of a governmental stabilization plan; Provided that such restrictions shall not operate to increase the exports of or the protection afforded to such domestic industry, and shall not depart from the provisions of this Agreement relating to non-discrimination;

(j) essential to the acquisition or distribution of products in general or local short supply; Provided that any such measures shall be consistent with the principle that all contracting parties are entitled to an equitable share of the international supply of such products, and that any such measures, which are inconsistent with the other provisions of the Agreement shall be discontinued as soon as the conditions giving rise to them have ceased to exist. The CONTRACTING PARTIES shall review the need for this sub-paragraph not later than 30 June 1960.

Article XXI

Security Exceptions

Nothing in this Agreement shall be construed

(a) to require any contracting party to furnish any information the disclosure of which it considers contrary to its essential security interests; or

(b) to prevent any contracting party from taking any action which it considers necessary for the protection of its essential security interests

(i) relating to fissionable materials or the materials from which they are derived;

(ii) relating to the traffic in arms, ammunition and implements of war and to such traffic in other goods and materials as is carried on directly or indirectly for the purpose of supplying a military establishment;

(iii) taken in time of war or other emergency in international relations; or

(c) to prevent any contracting party from taking any action in pursuance of its obligations under the United Nations Charter for the maintenance of international peace and security.

Article XXII

Consultation

1. Each contracting party shall accord sympathetic consideration to, and shall afford adequate opportunity for consultation regarding, such representations as may be made by another contracting party with respect to any matter affecting the operation of this Agreement.

2. The CONTRACTING PARTIES may, at the request of a contracting party, consult with any contracting party or parties in respect of any matter for which it has not been possible to find a satisfactory solution through consultation under paragraph 1.

Article XXIII

Nullification or Impairment

1. If any contracting party should consider that any benefit accruing to it directly or indirectly under this Agreement is being nullified or impaired or that the attainment of any objective of the Agreement is being impeded as the result of

(a) the failure of another contracting party to carry out its obligations under this Agreement, or

(b) the application by another contracting party of any measure, whether or not it conflicts with the provisions of this Agreement, or

(c) the existence of any other situation,

the contracting party may, with a view to the satisfactory adjustment of the matter, make written representations or proposals to the other contracting party or parties which it considers to be concerned. Any contracting party thus approached shall give sympathetic consideration to the representations or proposals made to it.

2. If no satisfactory adjustment is effected between the contracting parties concerned within a reasonable time, or if the difficulty is of the type described in paragraph 1 (c) of this Article, the matter may be referred to the CONTRACTING PARTIES. The CONTRACTING PARTIES shall promptly investigate any matter so referred to them and shall make appropriate recommendations to the contracting parties which they consider to be concerned, or give a ruling on the matter, as appropriate. The CONTRACTING PARTIES may consult with contracting parties, with the Economic and Social Council of the United Nations and with any appropriate inter-governmental organization in cases where they consider such consultation necessary. If the CONTRACTING PARTIES consider that the circumstances are serious enough to justify such action, they may authorize a contracting party or parties to suspend the application to any other contracting party or parties of such concessions or other obligations under this Agreement as they determine to be appropriate in the circumstances. If the application to any contracting party of any concession or other obligation is in fact suspended, that contracting party shall then be free, not later than sixty days after such action is taken, to give written notice to the Executive Secretary3 to the Contracting Parties of its intention to withdraw from this Agreement and such withdrawal shall take effect upon the sixtieth day following the day on which such notice is received by him.

Part III

Article XXIV

Territorial Application — Frontier Traffic — Customs Unions and Free-trade Areas

1. The provisions of this Agreement shall apply to the metropolitan customs territories of the contracting parties and to any other customs territories in respect of which this Agreement has been accepted under Article XXVI or is being applied under Article XXXIII or pursuant to the Protocol of Provisional Application. Each such customs territory shall, exclusively for the purposes of the territorial application of this Agreement, be treated as though it were a contracting party; Provided that the provisions of this paragraph shall not be construed to create any rights or obligations as between two or more customs territories in respect of which this Agreement has been accepted under Article XXVI or is being applied under Article XXXIII or pursuant to the Protocol of Provisional Application by a single contracting party.

2. For the purposes of this Agreement a customs territory shall be understood to mean any territory with respect to which separate tariffs or other regulations of commerce are maintained for a substantial part of the trade of such territory with other territories.

3. The provisions of this Agreement shall not be construed to prevent:

(a) Advantages accorded by any contracting party to adjacent countries in order to facilitate frontier traffic;

(b) Advantages accorded to the trade with the Free Territory of Trieste by countries contiguous to that territory, provided that such advantages are not in conflict with the Treaties of Peace arising out of the Second World War.

4. The contracting parties recognize the desirability of increasing freedom of trade by the development, through voluntary agreements, of closer integration between the economies of the countries parties to such agreements. They also recognize that the purpose of a customs union or of a free-trade area should be to facilitate trade between the constituent territories and not to raise barriers to the trade of other contracting parties with such territories.

5. Accordingly, the provisions of this Agreement shall not prevent, as between the territories of contracting parties, the formation of a customs union or of a free-trade area or the adoption of an interim agreement necessary for the formation of a customs union or of a free-trade area; Provided that:

(a) with respect to a customs union, or an interim agreement leading to a formation of a customs union, the duties and other regulations of commerce imposed at the institution of any such union or interim agreement in respect of trade with contracting parties not parties to such union or agreement shall not on the whole be higher or more restrictive than the general incidence of the duties and regulations of commerce applicable in the constituent territories prior to the formation of such union or the adoption of such interim agreement, as the case may be;

(b) with respect to a free-trade area, or an interim agreement leading to the formation of a free-trade area, the duties and other regulations of commerce maintained in each if the constituent territories and applicable at the formation of such free-trade area or the adoption of such interim agreement to the trade of contracting parties not included in such area or not parties to such agreement shall not be higher or more restrictive than the corresponding duties and other regulations of commerce existing in the same constituent territories prior to the formation of the free-trade area, or interim agreement as the case may be; and

(c) any interim agreement referred to in subparagraphs (a) and (b) shall include a plan and schedule for the formation of such a customs union or of such a free-trade area within a reasonable length of time.

6. If, in fulfilling the requirements of subparagraph 5 (a), a contracting party proposes to increase any rate of duty inconsistently with the provisions of Article II, the procedure set forth in Article XXVIII shall apply. In providing for compensatory adjustment, due account shall be taken of the compensation already afforded by the reduction brought about in the corresponding duty of the other constituents of the union.

7. (a) Any contracting party deciding to enter into a customs union or free-trade area, or an interim agreement leading to the formation of such a union or area, shall promptly notify the CONTRACTING PARTIES and shall make available to them such information regarding the proposed union or area as will enable them to make such reports and recommendations to contracting parties as they may deem appropriate.

(b) If, after having studied the plan and schedule included in an interim agreement referred to in paragraph 5 in consultation with the parties to that agreement and taking due account of the information made available in accordance with the provisions of subparagraph (a), the CONTRACTING PARTIES find that such agreement is not likely to result in the formation of a customs union or of a free-trade area within the period contemplated by the parties to the agreement or that such period is not a reasonable one, the CONTRACTING PARTIES shall make recommendations to the parties to the agreement. The parties shall not maintain or put into force, as the case may be, such agreement if they are not prepared to modify it in accordance with these recommendations.

(c) Any substantial change in the plan or schedule referred to in paragraph 5 (c) shall be communicated to the CONTRACTING PARTIES, which may request the contracting parties concerned to consult with them if the change seems likely to jeopardize or delay unduly the formation of the customs union or of the free-trade area.

8. For the purposes of this Agreement:

(a) A customs union shall be understood to mean the substitution of a single customs territory for two or more customs territories, so that

(i) duties and other restrictive regulations of commerce (except, where necessary, those permitted under Articles XI, XII, XIII, XIV, XV and XX) are eliminated with respect to substantially all the trade between the constituent territories of the union or at least with respect to substantially all the trade in products originating in such territories, and,

(ii) subject to the provisions of paragraph 9, substantially the same duties and other regulations of commerce are applied by each of the members of the union to the trade of territories not included in the union;

(b) A free-trade area shall be understood to mean a group of two or more customs territories in which the duties and other restrictive regulations of commerce (except, where necessary, those permitted under Articles XI, XII, XIII, XIV, XV and XX) are eliminated on substantially all the trade between the constituent territories in products originating in such territories.

9. The preferences referred to in paragraph 2 of Article I shall not be affected by the formation of a customs union or of a free-trade area but may be eliminated or adjusted by means of negotiations with contracting parties affected.* This procedure of negotiations with affected contracting parties shall, in particular, apply to the elimination of preferences required to conform with the provisions of paragraph 8 (a)(i) and paragraph 8 (b).

10. The CONTRACTING PARTIES may by a two-thirds majority approve proposals which do not fully comply with the requirements of paragraphs 5 to 9 inclusive, provided that such proposals lead to the formation of a customs union or a free-trade area in the sense of this Article.

11. Taking into account the exceptional circumstances arising out of the establishment of India and Pakistan as independent States and recognizing the fact that they have long constituted an economic unit, the contracting parties agree that the provisions of this Agreement shall not prevent the two countries from entering into special arrangements with respect to the trade between them, pending the establishment of their mutual trade relations on a definitive basis.*

12. Each contracting party shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure observance of the provisions of this Agreement by the regional and local governments and authorities within its territories.

Article XXV

Joint Action by the Contracting Parties

1. Representatives of the contracting parties shall meet from time to time for the purpose of giving effect to those provisions of this Agreement which involve joint action and, generally, with a view to facilitating the operation and furthering the objectives of this Agreement. Wherever reference is made in this Agreement to the contracting parties acting jointly they are designated as the CONTRACTING PARTIES.

2. The Secretary-General of the United Nations is requested to convene the first meeting of the CONTRACTING PARTIES, which shall take place not later than March 1, 1948.

3. Each contracting party shall be entitled to have one vote at all meetings of the CONTRACTING PARTIES.

4. Except as otherwise provided for in this Agreement, decisions of the CONTRACTING PARTIES shall be taken by a majority of the votes cast.

5. In exceptional circumstances not elsewhere provided for in this Agreement, the CONTRACTING PARTIES may waive an obligation imposed upon a contracting party by this Agreement; Provided that any such decision shall be approved by a two-thirds majority of the votes cast and that such majority shall comprise more than half of the contracting parties. The CONTRACTING PARTIES may also by such a vote

(i) define certain categories of exceptional circumstances to which other voting requirements shall apply for the waiver of obligations, and

(ii) prescribe such criteria as may be necessary for the application of this paragraph4.

Article XXVI

Acceptance, Entry into Force and Registration

1. The date of this Agreement shall be 30 October 1947.

2. This Agreement shall be open for acceptance by any contracting party which, on 1 March 1955, was a contracting party or was negotiating with a view to accession to this Agreement.

3. This Agreement, done in a single English original and a single French original, both texts authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations, who shall furnish certified copies thereof to all interested governments.

4. Each government accepting this Agreement shall deposit an instrument of acceptance with the Executive Secretary5 to the Contracting Parties, who will inform all interested governments of the date of deposit of each instrument of acceptance and of the day on which this Agreement enters into force under paragraph 6 of this Article.

5. (a) Each government accepting this Agreement does so in respect of its metropolitan territory and of the other territories for which it has international responsibility, except such separate customs territories as it shall notify to the Executive Secretary5 to the CONTRACTING PARTIES at the time of its own acceptance.

(b) Any government, which has so notified the Executive Secretary5 under the exceptions in subparagraph (a) of this paragraph, may at any time give notice to the Executive Secretary5 that its acceptance shall be effective in respect of any separate customs territory or territories so excepted and such notice shall take effect on the thirtieth day following the day on which it is received by the Executive Secretary.5

(c) If any of the customs territories, in respect of which a contracting party has accepted this Agreement, possesses or acquires full autonomy in the conduct of its external commercial relations and of the other matters provided for in this Agreement, such territory shall, upon sponsorship through a declaration by the responsible contracting party establishing the above-mentioned fact, be deemed to be a contracting party.

6. This Agreement shall enter into force, as among the governments which have accepted it, on the thirtieth day following the day on which instruments of acceptance have been deposited with Executive Secretary6 to the Contracting Parties on behalf of governments named in Annex H, the territories of which account for 85 per centum of the total external trade of the territories of such governments, computed in accordance with the applicable column of percentages set forth therein, The instrument of acceptance of each other government shall take effect on the thirtieth day following the day on which such instrument has been deposited.

7. The United Nations is authorized to effect registration of this Agreement as soon as it enters into force.

Article XXVII

Withholding or Withdrawal of Concessions

Any contracting party shall at any time be free to withhold or to withdraw in whole or in part any concession, provided for in the appropriate Schedule annexed to this Agreement, in respect of which such contracting party determines that it was initially negotiated with a government which has not become, or has ceased to be, a contracting party. A contracting party taking such action shall notify the CONTRACTING PARTIES and, upon request, consult with contracting parties which have a substantial interest in the product concerned.

Article XXVIII*

Modification of Schedules

1. On the first day of each three-year period, the first period beginning on 1 January 1958 (or on the first day of any other period* that may be specified by the CONTRACTING PARTIES by two-thirds of the votes cast) a contracting party (hereafter in this Article referred to as the "applicant contracting party") may, by negotiation and agreement with any contracting party with which such concession was initially negotiated and with any other contracting party determined by the CONTRACTING PARTIES to have a principal supplying interest* (which two preceding categories of contracting parties, together with the applicant contracting party, are in this Article hereinafter referred to as the "contracting parties primarily concerned"), and subject to consultation with any other contracting party determined by the CONTRACTING PARTIES to have a substantial interest* in such concession, modify or withdraw a concession* included in the appropriate schedule annexed to this Agreement.

2. In such negotiations and agreement, which may include provision for compensatory adjustment with respect to other products, the contracting parties concerned shall endeavour to maintain a general level of reciprocal and mutually advantageous concessions not less favourable to trade than that provided for in this Agreement prior to such negotiations.

3. (a) If agreement between the contracting parties primarily concerned cannot be reached before 1 January 1958 or before the expiration of a period envisaged in paragraph 1 of this Article, the contracting party which proposes to modify or withdraw the concession shall, nevertheless, be free to do so and if such action is taken any contracting party with which such concession was initially negotiated, any contracting party determined under paragraph 1 to have a principal supplying interest and any contracting party determined under paragraph 1 to have a substantial interest shall then be free not later than six months after such action is taken, to withdraw, upon the expiration of thirty days from the day on which written notice of such withdrawal is received by the CONTRACTING PARTIES, substantially equivalent concessions initially negotiated with the applicant contracting party.

(b) If agreement between the contracting parties primarily concerned is reached but any other contracting party determined under paragraph 1 of this Article to have a substantial interest is not satisfied, such other contracting party shall be free, not later than six months after action under such agreement is taken, to withdraw, upon the expiration of thirty days from the day on which written notice of such withdrawal is received by the CONTRACTING PARTIES, substantially equivalent concessions initially negotiated with the applicant contracting party.

4. The CONTRACTING PARTIES may, at any time, in special circumstances, authorize* a contracting party to enter into negotiations for modification or withdrawal of a concession included in the appropriate Schedule annexed to this Agreement subject to the following procedures and conditions:

(a) Such negotiations* and any related consultations shall be conducted in accordance with the provisions of paragraph 1 and 2 of this Article.

(b) If agreement between the contracting parties primarily concerned is reached in the negotiations, the provisions of paragraph 3 (b) of this Article shall apply.

(c) If agreement between the contracting parties primarily concerned is not reached within a period of sixty days* after negotiations have been authorized, or within such longer period as the CONTRACTING PARTIES may have prescribed, the applicant contracting party may refer the matter to the CONTRACTING PARTIES.

(d) Upon such reference, the CONTRACTING PARTIES shall promptly examine the matter and submit their views to the contracting parties primarily concerned with the aim of achieving a settlement. If a settlement is reached, the provisions of paragraph 3 (b) shall apply as if agreement between the contracting parties primarily concerned had been reached. If no settlement is reached between the contracting parties primarily concerned, the applicant contracting party shall be free to modify or withdraw the concession, unless the CONTRACTING PARTIES determine that the applicant contracting party has unreasonably failed to offer adequate compensation.* If such action is taken, any contracting party with which the concession was initially negotiated, any contracting party determined under paragraph 4 (a) to have a principal supplying interest and any contracting party determined under paragraph 4 (a) to have a substantial interest, shall be free, not later than six months after such action is taken, to modify or withdraw, upon the expiration of thirty days from the day on which written notice of such withdrawal is received by the CONTRACTING PARTIES, substantially equivalent concessions initially negotiated with applicant contracting party.

5. Before 1 January 1958 and before the end of any period envisaged in paragraph 1 a contracting party may elect by notifying the CONTRACTING PARTIES to reserve the right, for the duration of the next period, to modify the appropriate Schedule in accordance with the procedures of paragraph 1 to 3. If a contracting party so elects, other contracting parties shall have the right, during the same period, to modify or withdraw, in accordance with the same procedures, concessions initially negotiated with that contracting party.

Article XXVIII bis

Tariff Negotiations

1. The contracting parties recognize that customs duties often constitute serious obstacles to trade; thus negotiations on a reciprocal and mutually advantageous basis, directed to the substantial reduction of the general level of tariffs and other charges on imports and exports and in particular to the reduction of such high tariffs as discourage the importation even of minimum quantities, and conducted with due regard to the objectives of this Agreement and the varying needs of individual contracting parties, are of great importance to the expansion of international trade. The CONTRACTING PARTIES may therefore sponsor such negotiations from time to time.

2. (a) Negotiations under this Article may be carried out on a selective product-by-product basis or by the application of such multilateral procedures as may be accepted by the contracting parties concerned. Such negotiations may be directed towards the reduction of duties, the binding of duties at then existing levels or undertakings that individual duties or the average duties on specified categories of products shall not exceed specified levels. The binding against increase of low duties or of duty-free treatment shall, in principle, be recognized as a concession equivalent in value to the reduction of high duties.

(b) The contracting parties recognize that in general the success of multilateral negotiations would depend on the participation of all contracting parties which conduct a substantial proportion of their external trade with one another.

3. Negotiations shall be conducted on a basis which affords adequate opportunity to take into account:

(a) the needs of individual contracting parties and individual industries;

(b) the needs of less-developed countries for a more flexible use of tariff protection to assist their economic development and the special needs of these countries to maintain tariffs for revenue purposes; and

(c) all other relevant circumstances, including the fiscal,* developmental, strategic and other needs of the contracting parties concerned.

Article XXIX

The Relation of this Agreement to the Havana Charter

1. The contracting parties undertake to observe to the fullest extent of their executive authority the general principles of Chapters I to VI inclusive and of Chapter IX of the Havana Charter pending their acceptance of it in accordance with their constitutional procedures.*

2. Part II of this Agreement shall be suspended on the day on which the Havana Charter enters into force.

3. If by September 30, 1949, the Havana Charter has not entered into force, the contracting parties shall meet before December 31, 1949, to agree whether this Agreement shall be amended, supplemented or maintained.

4. If at any time the Havana Charter should cease to be in force, the CONTRACTING PARTIES shall meet as soon as practicable thereafter to agree whether this Agreement shall be supplemented, amended or maintained. Pending such agreement, Part II of this Agreement shall again enter into force; Provided that the provisions of Part II other than Article XXIII shall be replaced, mutatis mutandis , in the form in which they then appeared in the Havana Charter; and Provided further that no contracting party shall be bound by any provisions which did not bind it at the time when the Havana Charter ceased to be in force.

5. If any contracting party has not accepted the Havana Charter by the date upon which it enters into force, the CONTRACTING PARTIES shall confer to agree whether, and if so in what way, this Agreement in so far as it affects relations between such contracting party and other contracting parties, shall be supplemented or amended. Pending such agreement the provisions of Part II of this Agreement shall, notwithstanding the provisions of paragraph 2 of this Article, continue to apply as between such contracting party and other contracting parties.

6. Contracting parties which are Members of the International Trade Organization shall not invoke the provisions of this Agreement so as to prevent the operation of any provision of the Havana Charter. The application of the principle underlying this paragraph to any contracting party which is not a Member of the International Trade Organization shall be the subject of an agreement pursuant to paragraph 5 of this Article.

Article XXX

Amendments

1. Except where provision for modification is made elsewhere in this Agreement, amendments to the provisions of Part I of this Agreement or the provisions of Article XXIX or of this Article shall become effective upon acceptance by all the contracting parties, and other amendments to this Agreement shall become effective, in respect of those contracting parties which accept them, upon acceptance by two-thirds of the contracting parties and thereafter for each other contracting party upon acceptance by it.

2. Any contracting party accepting an amendment to this Agreement shall deposit an instrument of acceptance with the Secretary-General of the United Nations within such period as the CONTRACTING PARTIES may specify. The CONTRACTING PARTIES may decide that any amendment made effective under this Article is of such a nature that any contracting party which has not accepted it within a period specified by the CONTRACTING PARTIES shall be free to withdraw from this Agreement, or to remain a contracting party with the consent of the CONTRACTING PARTIES.

Article XXXI

Withdrawal

Without prejudice to the provisions of paragraph 12 of Article XVIII, of Article XXIII or of paragraph 2 of Article XXX, any contracting party may withdraw from this Agreement, or may separately withdraw on behalf of any of the separate customs territories for which it has international responsibility and which at the time possesses full autonomy in the conduct of its external commercial relations and of the other matters provided for in this Agreement. The withdrawal shall take effect upon the expiration of six months from the day on which written notice of withdrawal is received by the Secretary-General of the United Nations.

Article XXXII

Contracting Parties

1. The contracting parties to this Agreement shall be understood to mean those governments which are applying the provisions of this Agreement under Articles XXVI or XXXIII or pursuant to the Protocol of Provisional Application.

2. At any time after the entry into force of this Agreement pursuant to paragraph 6 of Article XXVI, those contracting parties which have accepted this Agreement pursuant to paragraph 4 of Article XXVI may decide that any contracting party which has not so accepted it shall cease to be a contracting party.

Article XXXIII

Accession

A government not party to this Agreement, or a government acting on behalf of a separate customs territory possessing full autonomy in the conduct of its external commercial relations and of the other matters provided for in this Agreement, may accede to this Agreement, on its own behalf or on behalf of that territory, on terms to be agreed between such government and the CONTRACTING PARTIES. Decisions of the CONTRACTING PARTIES under this paragraph shall be taken by a two-thirds majority.

Article XXXIV

Annexes

The annexes to this Agreement are hereby made an integral part of this Agreement.

Article XXXV

Non-application of the Agreement between Particular Contracting Parties

1. This Agreement, or alternatively Article II of this Agreement, shall not apply as between any contracting party and any other contracting party if:

(a) the two contracting parties have not entered into tariff negotiations with each other, and

(b) either of the contracting parties, at the time either becomes a contracting party, does not consent to such application.

2. The CONTRACTING PARTIES may review the operation of this Article in particular cases at the request of any contracting party and make appropriate recommendations.

Part IV*

TRADE AND DEVELOPMENT

Article XXXVI

Principles and Objectives

1.* The contracting parties,

(a) recalling that the basic objectives of this Agreement include the raising of standards of living and the progressive development of the economies of all contracting parties, and considering that the attainment of these objectives is particularly urgent for less-developed contracting parties;

(b) considering that export earnings of the less-developed contracting parties can play a vital part in their economic development and that the extent of this contribution depends on the prices paid by the less-developed contracting parties for essential imports, the volume of their exports, and the prices received for these exports;

(c) noting, that there is a wide gap between standards of living in less-developed countries and in other countries;

(d) recognizing that individual and joint action is essential to further the development of the economies of less-developed contracting parties and to bring about a rapid advance in the standards of living in these countries;

(e) recognizing that international trade as a means of achieving economic and social advancement should be governed by such rules and procedures — and measures in conformity with such rules and procedures — as are consistent with the objectives set forth in this Article;

(f) noting that the CONTRACTING PARTIES may enable less-developed contracting parties to use special measures to promote their trade and development;

agree as follows.

2. There is need for a rapid and sustained expansion of the export earnings of the less-developed contracting parties.

3. There is need for positive efforts designed to ensure that less-developed contracting parties secure a share in the growth in international trade commensurate with the needs of their economic development.

4. Given the continued dependence of many less-developed contracting parties on the exportation of a limited range of primary products,* there is need to provide in the largest possible measure more favourable and acceptable conditions of access to world markets for these products, and wherever appropriate to devise measures designed to stabilize and improve conditions of world markets in these products, including in particular measures designed to attain stable, equitable and remunerative prices, thus permitting an expansion of world trade and demand and a dynamic and steady growth of the real export earnings of these countries so as to provide them with expanding resources for their economic development.

5. The rapid expansion of the economies of the less-developed contracting parties will be facilitated by a diversification* of the structure of their economies and the avoidance of an excessive dependence on the export of primary products. There is, therefore, need for increased access in the largest possible measure to markets under favourable conditions for processed and manufactured products currently or potentially of particular export interest to less-developed contracting parties.

6. Because of the chronic deficiency in the export proceeds and other foreign exchange earnings of less-developed contracting parties, there are important inter-relationships between trade and financial assistance to development. There is, therefore, need for close and continuing collaboration between the CONTRACTING PARTIES and the international lending agencies so that they can contribute most effectively to alleviating the burdens these less-developed contracting parties assume in the interest of their economic development.

7. There is need for appropriate collaboration between the CONTRACTING PARTIES, other intergovernmental bodies and the organs and agencies of the United Nations system, whose activities relate to the trade and economic development of less-developed countries.

8. The developed contracting parties do not expect reciprocity for commitments made by them in trade negotiations to reduce or remove tariffs and other barriers to the trade of less-developed contracting parties.*

9. The adoption of measures to give effect to these principles and objectives shall be a matter of conscious and purposeful effort on the part of the contracting parties both individually and jointly.

Article XXXVII

Commitments

1. The developed contracting parties shall to the fullest extent possible — that is, except when compelling reasons, which may include legal reasons, make it impossible - give effect to the following provisions:

(a) accord high priority to the reduction and elimination of barriers to products currently or potentially of particular export interest to less-developed contracting parties, including customs duties and other restrictions which differentiate unreasonably between such products in their primary and in their processed forms;*

(b) refrain from introducing, or increasing the incidence of, customs duties or non-tariff import barriers on products currently or potentially of particular export interest to less-developed contracting parties; and

(c) (i) refrain from imposing new fiscal measures, and

(ii) in any adjustments of fiscal policy accord high priority to the reduction and elimination of fiscal measures,

which would hamper, or which hamper, significantly the growth of consumption of primary products, in raw or processed form, wholly or mainly produced in the territories of less-developed contracting parties, and which are applied specifically to those products.

2. (a) Whenever it is considered that effect is not being given to any of the provisions of subparagraph (a), (b) or (c) of paragraph 1, the matter shall be reported to the CONTRACTING PARTIES either by the contracting party not so giving effect to the relevant provisions or by any other interested contracting party.

(b) (i) The CONTRACTING PARTIES shall, if requested so to do by any interested contracting party, and without prejudice to any bilateral consultations that may be undertaken, consult with the contracting party concerned and all interested contracting parties with respect to the matter with a view to reaching solutions satisfactory to all contracting parties concerned in order to further the objectives set forth in Article XXXVI. In the course of these consultations, the reasons given in cases where effect was not being given to the provisions of subparagraph (a), (b) or (c) of paragraph 1 shall be examined.

(ii) As the implementation of the provisions of subparagraph (a), (b) or (c) of paragraph 1 by individual contracting parties may in some cases be more readily achieved where action is taken jointly with other developed contracting parties, such consultation might, where appropriate, be directed towards this end.

(iii) The consultations by the CONTRACTING PARTIES might also, in appropriate cases, be directed towards agreement on joint action designed to further the objectives of this Agreement as envisaged in paragraph 1 of Article XXV.

3. The developed contracting parties shall:

(a) make every effort, in cases where a government directly or indirectly determines the resale price of products wholly or mainly produced in the territories of less-developed contracting parties, to maintain trade margins at equitable levels;

(b) give active consideration to the adoption of other measures* designed to provide greater scope for the development of imports from less-developed contracting parties and collaborate in appropriate international action to this end;

(c) have special regard to the trade interests of less-developed contracting parties when considering the application of other measures permitted under this Agreement to meet particular problems and explore all possibilities of constructive remedies before applying such measures where they would affect essential interests of those contracting parties.

4. Less-developed contracting parties agree to take appropriate action in implementation of the provisions of Part IV for the benefit of the trade of other less-developed contracting parties, in so far as such action is consistent with their individual present and future development, financial and trade needs taking into account past trade developments as well as the trade interests of less-developed contracting parties as a whole.

5. In the implementation of the commitments set forth in paragraph 1 to 4 each contracting party shall afford to any other interested contracting party or contracting parties full and prompt opportunity for consultations under the normal procedures of this Agreement with respect to any matter or difficulty which may arise.

Article XXXVIII

Joint Action

1. The contracting parties shall collaborate jointly, with the framework of this Agreement and elsewhere, as appropriate, to further the objectives set forth in Article XXXVI.

2. In particular, the CONTRACTING PARTIES shall:

(a) where appropriate, take action, including action through international arrangements, to provide improved and acceptable conditions of access to world markets for primary products of particular interest to less-developed contracting parties and to devise measures designed to stabilize and improve conditions of world markets in these products including measures designed to attain stable, equitable and remunerative prices for exports of such products;

(b) seek appropriate collaboration in matters of trade and development policy with the United Nations and its organs and agencies, including any institutions that may be created on the basis of recommendations by the United Nations Conference on Trade and Development;

(c) collaborate in analysing the development plans and policies of individual less-developed contracting parties and in examining trade and aid relationships with a view to devising concrete measures to promote the development of export potential and to facilitate access to export markets for the products of the industries thus developed and, in this connection, seek appropriate collaboration with governments and international organizations, and in particular with organizations having competence in relation to financial assistance for economic development, in systematic studies of trade and aid relationships in individual less-developed contracting parties aimed at obtaining a clear analysis of export potential, market prospects and any further action that may be required;

(d) keep under continuous review the development of world trade with special reference to the rate of growth of the trade of less-developed contracting parties and make such recommendations to contracting parties as may, in the circumstances, be deemed appropriate;

(e) collaborate in seeking feasible methods to expand trade for the purpose of economic development, through international harmonization and adjustment of national policies and regulations, through technical and commercial standards affecting production, transportation and marketing, and through export promotion by the establishment of facilities for the increased flow of trade information and the development of market research; and

(f) establish such institutional arrangements as may be necessary to further the objectives set forth in Article XXXVI and to give effect to the provision of this Part.

Annex A

List Of Territories Referred To In Paragraph 2 (A) Of Article I

United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Dependent territories of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Canada

Commonwealth of Australia

Dependent territories of the Commonwealth of Australia

New Zealand

Dependent territories of New Zealand

Union of South Africa including South West Africa

Ireland

India (as on April 10, 1947)

Newfoundland

Southern Rhodesia

Burma

Ceylon

Certain of the territories listed above have two or more preferential rates in force for certain products. Any such territory may, by agreement with the other contracting parties which are principal suppliers of such products at the most-favoured-nation rate, substitute for such preferential rates a single preferential rate which shall not on the whole be less favourable to suppliers at the most-favoured-nation rate than the preferences in force prior to such substitution.

The imposition of an equivalent margin of tariff preference to replace a margin of preference in an internal tax existing on April 10, 1947 exclusively between two or more of the territories listed in this Annex or to replace the preferential quantitative arrangements described in the following paragraph, shall not be deemed to constitute an increase in a margin of tariff preference.

The preferential arrangements referred to in paragraph 5 (b) of Article XIV are those existing in the United Kingdom on 10 April 1947, under contractual agreements with the Governments of Canada, Australia and New Zealand, in respect of chilled and frozen beef and veal, frozen mutton and lamb, chilled and frozen pork and bacon. It is the intention, without prejudice to any action taken under subparagraph (h)7 of Article XX, that these arrangements shall be eliminated or replaced by tariff preferences, and that negotiations to this end shall take place as soon as practicable among the countries substantially concerned or involved.

The film hire tax in force in New Zealand on 10 April 1947, shall, for the purposes of this Agreement, be treated as a customs duty under Article I. The renters' film quota in force in New Zealand on April 10, 1947, shall, for the purposes of this Agreement, be treated as a screen quota under Article IV.

The Dominions of India and Pakistan have not been mentioned separately in the above list since they had not come into existence as such on the base date of April 10, 1947.

Annex B

List Of Territories Of The French Union Referred To In Paragraph 2 (b) Of Article I

France

French Equatorial Africa (Treaty Basin of the Congo8 and other territories)

French West Africa

Cameroons under French Trusteeship8

French Somali Coast and Dependencies

French Establishments in Oceania

French Establishments in the Condominium of the New Hebrides8

Indo-China

Madagascar and Dependencies

Morocco (French zone)8

New Caledonia and Dependencies

Saint-Pierre and Miquelon

Togo under French Trusteeship8

Tunisia

Annex C

List Of Territories Referred To In Paragraph 2 (b) Of Article I As Respects The Customs Union Of Belgium, Luxemburg And The Netherlands

The Economic Union of Belgium and Luxemburg

Belgian Congo

Ruanda Urundi

Netherlands

New Guinea

Surinam

Netherlands Antilles

Republic of Indonesia

For imports into the territories constituting the Customs Union only.

Annex D

List Of Territories Referred To In Paragraph 2 (b) Of Article I As Respects The United States Of America

United States of America (customs territory)

Dependent territories of the United States of America

Republic of the Philippines

The imposition of an equivalent margin of tariff preference to replace a margin of preference in an internal tax existing on 10 April, 1947, exclusively between two or more of the territories listed in this Annex shall not be deemed to constitute an increase in a margin of tariff preference.

Annex E

List Of Territories Covered By Preferential Arrangements Between Chile And Neighbouring Countries Referred To In Paragraph 2 (d) Of Article I

Preferences in force exclusively between Chile on the one hand, and

1. Argentina

2. Bolivia

3. Peru

on the other hand.

Annex F

List Of Territories Covered By Preferential Arrangements Between Lebanon And Syria And Neighbouring Countries Referred To In Paragraph 2 (d) Of Article I

Preferences in force exclusively between the Lebano-Syrian Customs Union, on the one hand, and

1. Palestine

2. Transjordan

on the other hand.

Annex G

Dates Establishing Maximum Margins Of Preference Referred To In Paragraph 4 9 Of Article I

AustraliaOctober 15, 1946
CanadaJuly 1, 1939
FranceJanuary 1, 1939
Lebano-Syrian Customs UnionNovember 30, 1938
Union of South AfricaJuly 1, 1938
Southern RhodesiaMay 1, 1941

Annex H

Percentage Shares Of Total External Trade To Be Used For The Purpose Of Making The Determination Referred To In Article XXVI (Based On The Average Of 1949-1953)

If, prior to the accession of the Government of Japan to the General Agreement, the present Agreement has been accepted by contracting parties the external trade of which under Column I accounts for the percentage of such trade specified in paragraph 6 of Article XXVI, column I shall be applicable for the purposes of that paragraph. If the present Agreement has not been so accepted prior to the accession of the Government of Japan, column II shall be applicable for the purposes of that paragraph.

Column I (Contracting parties on 1 March 1955)Column II (Contracting parties on 1 March 1955 and Japan)
Australia3.13.0
Austria0.90.8
Belgium-Luxemburg4.34.2
Brazil2.52.4
Burma0.30.3
Canada6.76.5
Ceylon0.50.5
Chile0.60.6
Cuba1.11.1
Czechoslovakia1.41.4
Denmark1.41.4
Dominican Republic0.10.1
Finland1.01.0
France8.78.5
Germany, Federal Republic of5.35.2
Greece0.40.4
Haiti0.10.1
India2.42.4
Indonesia1.31.3
Italy2.92.8
Netherlands, Kingdom of the4.74.6
New Zealand1.01.0
Nicaragua0.10.1
Norway1.11.1
Pakistan0.90.8
Peru0.40.4
Rhodesia and Nyasaland0.60.6
Sweden2.52.4
Turkey0.60.6
Union of South Africa1.81.8
United Kingdom20.319.8
United States of America20.620.1
Uruguay0.40.4
Japan2.3
............................
100.0100.0

Note:

These percentages have been computed taking into account the trade of all territories in respect of which the General Agreement on Tariffs and Trade is applied.

Annex I

Notes And Supplementary Provisions Ad Article I

Paragraph 1

The obligations incorporated in paragraph 1 of Article I by reference to paragraphs 2 and 4 of Article III and those incorporated in paragraph 2 (b) of Article II by reference to Article VI shall be considered as falling within Part II for the purposes of the Protocol of Provisional Application.

The cross-references, in the paragraph immediately above and in paragraph 1 of Article I, to paragraphs 2 and 4 of Article III shall only apply after Article III has been modified by the entry into force of the amendment provided for in the Protocol Modifying Part II and Article XXVI of the General Agreement on Tariffs and Trade, dated September 14, l948.10

Paragraph 4

The term " margin of preference " means the absolute difference between the most-favoured-nation rate of duty and the preferential rate of duty for the like product, and not the proportionate relation between those rates. As examples:

(1) If the most-favoured-nation rate were 36 per cent ad valorem and the preferential rate were 24 per cent ad valorem , the margin of preference would be 12 per cent ad valorem , and not one-third of the most-favoured-nation rate;

(2) If the most-favoured-nation rate were 36 per cent ad valorem and the preferential rate were expressed as two-thirds of the most-favoured-nation rate, the margin of preference would be 12 per cent ad valorem ;

(3) If the most-favoured-nation rate were 2 francs per kilogramme and the preferential rate were 1.50 francs per kilogramme, the margin of preference would be 0.50 franc per kilogramme.

The following kinds of customs action, taken in accordance with established uniform procedures, would not be contrary to a general binding of margins of preference:

(i) The re-application to an imported product of a tariff classification or rate of duty, properly applicable to such product, in cases in which the application of such classification or rate to such product was temporarily suspended or inoperative on April 10, 1947; and

(ii) The classification of a particular product under a tariff item other than that under which importations of that product were classified on April 10, 1947, in cases in which the tariff law clearly contemplates that such product may be classified under more than one tariff item.

Ad Article II

Paragraph 2 (a)

The cross-reference, in paragraph 2 (a) of Article II, to paragraph 2 of Article III shall only apply after Article III has been modified by the entry into force of the amendment provided for in the Protocol Modifying Part II and Article XXVI of the General Agreement on Tariffs and Trade, dated September 14, 1948.11

Paragraph 2 (b)

See the note relating to paragraph 1 of Article I.

Paragraph 4

Except where otherwise specifically agreed between the contracting parties which initially negotiated the concession, the provisions of this paragraph will be applied in the light of the provisions of Article 31 of the Havana Charter.

Ad Article III

Any internal tax or other internal charge, or any law, regulation or requirement of the kind referred to in paragraph 1 which applies to an imported product and to the like domestic product and is collected or enforced in the case of the imported product at the time or point of importation, is nevertheless to be regarded as an internal tax or other internal charge, or a law, regulation or requirement of the kind referred to in paragraph 1, and is accordingly subject to the provisions of Article III.

Paragraph 1

The application of paragraph 1 to internal taxes imposed by local governments and authorities with the territory of a contracting party is subject to the provisions of the final paragraph of Article XXIV. The term " reasonable measures " in the last-mentioned paragraph would not require, for example, the repeal of existing national legislation authorizing local governments to impose internal taxes which, although technically inconsistent with the letter of Article III, are not in fact inconsistent with its spirit, if such repeal would result in a serious financial hardship for the local governments or authorities concerned. With regard to taxation by local governments or authorities which is inconsistent with both the letter and spirit of Article III, the term " reasonable measures " would permit a contracting party to eliminate the inconsistent taxation gradually over a transition period, if abrupt action would create serious administrative and financial difficulties.

Paragraph 2

A tax conforming to the requirements of the first sentence of paragraph 2 would be considered to be inconsistent with the provisions of the second sentence only in cases where competition was involved between, on the one hand, the taxed product and, on the other hand, a directly competitive or substitutable product which was not similarly taxed.

Paragraph 5

Regulations consistent with the provisions of the first sentence of paragraph 5 shall not be considered to be contrary to the provisions of the second sentence in any case in which all of the products subject to the regulations are produced domestically in substantial quantities. A regulation cannot be justified as being consistent with the provisions of the second sentence on the ground that the proportion or amount allocated to each of the products which are the subject of the regulation constitutes an equitable relationship between imported and domestic products.

Ad Article V

Paragraph 5

With regard to transportation charges, the principle laid down in paragraph 5 refers to like products being transported on the same route under like conditions.

Ad Article VI

Paragraph 1

1. Hidden dumping by associated houses (that is, the sale by an importer at a price below that corresponding to the price invoiced by an exporter with whom the importer is associated, and also below the price in the exporting country) constitutes a form of price dumping with respect to which the margin of dumping may be calculated on the basis of the price at which the goods are resold by the importer.

2. It is recognized that, in the case of imports from a country which has a complete or substantially complete monopoly of its trade and where all domestic prices are fixed by the State, special difficulties may exist in determining price comparability for the purposes of paragraph 1, and in such cases importing contracting parties may find it necessary to take into account the possibility that a strict comparison with domestic prices in such a country may not always be appropriate.

Paragraphs 2 and 3

1. As in many other cases in customs administration, a contracting party may require reasonable security (bond or cash deposit) for the payment of anti-dumping or countervailing duty pending final determination of the facts in any case of suspected dumping or subsidization.

2. Multiple currency practices can in certain circumstances constitute a subsidy to exports which may be met by countervailing duties under paragraph 3 or can constitute a form of dumping by means of a partial depreciation of a country's currency which may be met by action under paragraph 2. By " multiple currency practices " is meant practices by governments or sanctioned by governments.

Paragraph 6 (b)

Waivers under the provisions of this subparagraph shall be granted only on application by the contracting party proposing to levy an anti-dumping or countervailing duty, as the case may be.

Ad Article VII

Paragraph 1

The expression " or other charges " is not to be regarded as including internal taxes or equivalent charges imposed on or in connection with imported products.

Paragraph 2

1. It would be in conformity with Article VII to presume that " actual value " may be represented by the invoice price, plus any non-included charges for legitimate costs which are proper elements of " actual value " and plus any abnormal discount or other reduction from the ordinary competitive price.

2. It would be in conformity with Article VII, paragraph 2 (b), for a contracting party to construe the phrase " in the ordinary course of trade ... under fully competitive conditions ", as excluding any transaction wherein the buyer and seller are not independent of each other and price is not the sole consideration.

3. The standard of " fully competitive conditions " permits a contracting party to exclude from consideration prices involving special discounts limited to exclusive agents.

4. The wording of subparagraphs (a) and (b) permits a contracting party to determine the value for customs purposes uniformly either (1) on the basis of a particular exporter's prices of the imported merchandise, or (2) on the basis of the general price level of like merchandise.

Ad Article VIII

1. While Article VIII does not cover the use of multiple rates of exchange as such, paragraphs 1 and 4 condemn the use of exchange taxes or fees as a device for implementing multiple currency practices; if, however, a contracting party is using multiple currency exchange fees for balance of payments reasons with the approval of the International Monetary Fund, the provisions of paragraph 9 (a) of Article XV fully safeguard its position.

2. It would be consistent with paragraph 1 if, on the importation of products from the territory of a contracting party into the territory of another contracting party, the production of certificates of origin should only be required to the extent that is strictly indispensable.

Ad Articles XI, XII, XIII, XIV and XVIII

Throughout Articles XI, XII, XIII, XIV and XVIII, the terms " import restrictions " or " export restrictions " include restrictions made effective through state-trading operations.

Ad Article XI

Paragraph 2 (c)

The term " in any form " in this paragraph covers the same products when in an early stage of processing and still perishable, which compete directly with the fresh product and if freely imported would tend to make the restriction on the fresh product ineffective.

Paragraph 2, last subparagraph

The term " special factors " includes changes in relative productive efficiency as between domestic and foreign producers, or as between different foreign producers, but not changes artificially brought about by means not permitted under the Agreement.

Ad Article XII

The CONTRACTING PARTIES shall make provision for the utmost secrecy in the conduct of any consultation under the provisions of this Article.

Paragraph 3 (c)(i)

Contracting parties applying restrictions shall endeavour to avoid causing serious prejudice to exports of a commodity on which the economy of a contracting party is largely dependent.

Paragraph 4 (b)

It is agreed that the date shall be within ninety days after the entry into force of the amendments of this Article effected by the Protocol Amending the Preamble and Parts II and III of this Agreement. However, should the CONTRACTING PARTIES find that conditions were not suitable for the application of the provisions of this subparagraph at the time envisaged, they may determine a later date; Provided that such date is not more than thirty days after such time as the obligations of Article VIII, Sections 2, 3 and 4, of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund become applicable to contracting parties, members of the Fund, the combined foreign trade of which constitutes at least fifty per centum of the aggregate foreign trade of all contracting parties.

Paragraph 4 (e)

It is agreed that paragraph 4 (e) does not add any new criteria for the imposition or maintenance of quantitative restrictions for balance of payments reasons. It is solely intended to ensure that all external factors such as changes in the terms of trade, quantitative restrictions, excessive tariffs and subsidies, which may be contributing to the balance of payments difficulties of the contracting party applying restrictions, will be fully taken into account.

Ad Article XIII

Paragraph 2 (d)

No mention was made of "commercial considerations" as a rule for the allocation of quotas because it was considered that its application by governmental authorities might not always be practicable. Moreover, in cases where it is practicable, a contracting party could apply these considerations in the process of seeking agreement, consistently with the general rule laid down in the opening sentence of paragraph 2.

Paragraph 4

See note relating to " special factors " in connection with the last subparagraph of paragraph 2 of Article XI.

Ad Article XIV

Paragraph 1

The provisions of this paragraph shall not be so construed as to preclude full consideration by the CONTRACTING PARTIES, in the consultations provided for in paragraph 4 of Article XII and in paragraph 12 of Article XVIII, of the nature, effects and reasons for discrimination in the field of import restrictions.

Paragraph 2

One of the situations contemplated in paragraph 2 is that of a contracting party holding balances acquired as a result of current transactions which it finds itself unable to use without a measure of discrimination.

Ad Article XV

Paragraph 4

The word " frustrate " is intended to indicate, for example, that infringements of the letter of any Article of this Agreement by exchange action shall not be regarded as a violation of that Article if, in practice, there is no appreciable departure from the intent of the Article. Thus, a contracting party which, as part of its exchange control operated in accordance with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund, requires payment to be received for its exports in its own currency or in the currency of one or more members of the International Monetary Fund will not thereby be deemed to contravene Article XI or Article XIII. Another example would be that of a contracting party which specifies on an import licence the country from which the goods may be imported, for the purpose not of introducing any additional element of discrimination in its import licensing system but of enforcing permissible exchange controls.

Ad Article XVI

The exemption of an exported product from duties or taxes borne by the like product when destined for domestic consumption, or the remission of such duties or taxes in amounts not in excess of those which have accrued, shall not be deemed to be a subsidy.

Section B

1. Nothing in Section B shall preclude the use by a contracting party of multiple rates of exchange in accordance with the Articles of Agreement of the International Monetary Fund.

2. For the purposes of Section B, a "primary product" is understood to be any product of farm, forest or fishery, or any mineral, in its natural form or which has undergone such processing as is customarily required to prepare it for marketing in substantial volume in international trade.

Paragraph 3

1. The fact that a contracting party has not exported the product in question during the previous representative period would not in itself preclude that contracting party from establishing its right to obtain a share of the trade in the product concerned.

2. A system for the stabilization of the domestic price or of the return to domestic producers of a primary product independently of the movements of export prices, which results at times in the sale of the product for export at a price lower than the comparable price charged for the like product to buyers in the domestic market, shall be considered not to involve a subsidy on exports within the meaning of paragraph 3 if the CONTRACTING PARTIES determine that:

(a) the system has also resulted, or is so designed as to result, in the sale of the product for export at a price higher than the comparable price charged for the like product to buyers in the domestic market; and

(b) the system is so operated, or is designed so to operate, either because of the effective regulation of production or otherwise, as not to stimulate exports unduly or otherwise seriously to prejudice the interests of other contracting parties.

Notwithstanding such determination by the CONTRACTING PARTIES, operations under such a system shall be subject to the provisions of paragraph 3 where they are wholly or partly financed out of government funds in addition to the funds collected from producers in respect of the product concerned.

Paragraph 4

The intention of paragraph 4 is that the contracting parties should seek before the end of 1957 to reach agreement to abolish all remaining subsidies as from 1 January 1958; or, failing this, to reach agreement to extend the application of the standstill until the earliest date thereafter by which they can expect to reach such agreement.

Ad Article XVII

Paragraph 1

The operations of Marketing Boards, which are established by contracting parties and are engaged in purchasing or selling, are subject to the provisions of subparagraphs (a) and (b).

The activities of Marketing Boards which are established by contracting parties and which do not purchase or sell but lay down regulations covering private trade are governed by the relevant Articles of this Agreement.

The charging by a state enterprise of different prices for its sales of a product in different markets is not precluded by the provisions of this Article, provided that such different prices are charged for commercial reasons, to meet conditions of supply and demand in export markets.

Paragraph 1 (a)

Governmental measures imposed to insure standards of quality and efficiency in the operation of external trade, or privileges granted for the exploitation of national natural resources but which do not empower the government to exercise control over the trading activities of the enterprise in question, do not constitute "exclusive or special privileges".

Paragraph 1 (b)

A country receiving a "tied loan" is free to take this loan into account as a "commercial consideration" when purchasing requirements abroad.

Paragraph 2

The term " goods " is limited to products as understood in commercial practice, and is not intended to include the purchase or sale of services.

Paragraph 3

Negotiations which contracting parties agree to conduct under this paragraph may be directed towards the reduction of duties and other charges on imports and exports or towards the conclusion of any other mutually satisfactory arrangement consistent with the provisions of this Agreement. (See paragraph 4 of Article II and the note to that paragraph.)

Paragraph 4 (b)

The term " import mark-up " in this paragraph shall represent the margin by which the price charged by the import monopoly for the imported product (exclusive of internal taxes within the purview of Article III, transportation, distribution, and other expenses incident to the purchase, sale or further processing, and a reasonable margin of profit) exceeds the landed cost.

Ad Article XVIII

The CONTRACTING PARTIES and the contracting parties concerned shall preserve the utmost secrecy in respect of matters arising under this Article.

Paragraphs 1 and 4

1. When they consider whether the economy of a contracting party "can only support low standards of living", the CONTRACTING PARTIES shall take into consideration the normal position of that economy and shall not base their determination on exceptional circumstances such as those which may result from the temporary existence of exceptionally favourable conditions for the staple export product or products of such contracting party.

2. The phrase " in the early stages of development " is not meant to apply only to contracting parties which have just started their economic development, but also to contracting parties the economies of which are undergoing a process of industrialization to correct an excessive dependence on primary production.

Paragraphs 2, 3, 7, 13 and 22

The reference to the establishment of particular industries shall apply not only to the establishment of a new industry, but also to the establishment of a new branch of production in an existing industry and to the substantial transformation of an existing industry, and to the substantial expansion of an existing industry supplying a relatively small proportion of the domestic demand. It shall also cover the reconstruction of an industry destroyed or substantially damaged as a result of hostilities or natural disasters.

Paragraph 7 (b)

A modification or withdrawal, pursuant to paragraph 7 (b), by a contracting party, other than the applicant contracting party, referred to in paragraph 7 (a), shall be made within six months of the day on which the action is taken by the applicant contracting party, and shall become effective on the thirtieth day following the day on which such modification or withdrawal has been notified to the CONTRACTING PARTIES.

Paragraph 11

The second sentence in paragraph 11 shall not be interpreted to mean that a contracting party is required to relax or remove restrictions if such relaxation or removal would thereupon produce conditions justifying the intensification or institution, respectively, of restrictions under paragraph 9 of Article XVIII.

Paragraph 12 (b)

The date referred to in paragraph 12 (b) shall be the date determined by the CONTRACTING PARTIES in accordance with the provisions of paragraph 4 (b) of Article XII of this Agreement.

Paragraphs 13 and 14

It is recognized that, before deciding on the introduction of a measure and notifying the CONTRACTING PARTIES in accordance with paragraph 14, a contracting party may need a reasonable period of time to assess the competitive position of the industry concerned.

Paragraphs 15 and 16

It is understood that the CONTRACTING PARTIES shall invite a contracting party proposing to apply a measure under Section C to consult with them pursuant to paragraph 16 if they are requested to do so by a contracting party the trade of which would be appreciably affected by the measure in question.

Paragraphs 16, 18, 19 and 22

1. It is understood that the CONTRACTING PARTIES may concur in a proposed measure subject to specific conditions or limitations. If the measure as applied does not conform to the terms of the concurrence it will to that extent be deemed a measure in which the CONTRACTING PARTIES have not concurred. In cases in which the CONTRACTING PARTIES have concurred in a measure for a specified period, the contracting party concerned, if it finds that the maintenance of the measure for a further period of time is required to achieve the objective for which the measure was originally taken, may apply to the CONTRACTING PARTIES for an extension of that period in accordance with the provisions and procedures of Section C or D, as the case may be.

2. It is expected that the CONTRACTING PARTIES will, as a rule, refrain from concurring in a measure which is likely to cause serious prejudice to exports of a commodity on which the economy of a contracting party is largely dependent.

Paragraph 18 and 22

The phrase " that the interests of other contracting parties are adequately safeguarded " is meant to provide latitude sufficient to permit consideration in each case of the most appropriate method of safeguarding those interests. The appropriate method may, for instance, take the form of an additional concession to be applied by the contracting party having recourse to Section C or D during such time as the deviation from the other Articles of the Agreement would remain in force or of the temporary suspension by any other contracting party referred to in paragraph 18 of a concession substantially equivalent to the impairment due to the introduction of the measure in question. Such contracting party would have the right to safeguard its interests through such a temporary suspension of a concession; Provided that this right will not be exercised when, in the case of a measure imposed by a contracting party coming within the scope of paragraph 4 (a), the CONTRACTING PARTIES have determined that the extent of the compensatory concession proposed was adequate.

Paragraph 19

The provisions of paragraph 19 are intended to cover the cases where an industry has been in existence beyond the "reasonable period of time" referred to in the note to paragraphs 13 and 14, and should not be so construed as to deprive a contracting party coming within the scope of paragraph 4 (a) of Article XVIII, of its right to resort to the other provisions of Section C, including paragraph 17, with regard to a newly established industry even though it has benefited from incidental protection afforded by balance of payments import restrictions.

Paragraph 21

Any measure taken pursuant to the provisions of paragraph 21 shall be withdrawn forthwith if the action taken in accordance with paragraph 17 is withdrawn or if the CONTRACTING PARTIES concur in the measure proposed after the expiration of the ninety-day time limit specified in paragraph 17.

Ad Article XX

Subparagraph (h)

The exception provided for in this subparagraph extends to any commodity agreement which conforms to the principles approved by the Economic and Social Council in its resolution 30 (IV) of 28 March l947.

Ad Article XXIV

Paragraph 9

It is understood that the provisions of Article I would require that, when a product which has been imported into the territory of a member of a customs union or free-trade area at a preferential rate of duty is re-exported to the territory of another member of such union or area, the latter member should collect a duty equal to the difference between the duty already paid and any higher duty that would be payable if the product were being imported directly into its territory.

Paragraph 11

Measures adopted by India and Pakistan in order to carry out definitive trade arrangements between them, once they have been agreed upon, might depart from particular provisions of this Agreement, but these measures would in general be consistent with the objectives of the Agreement.

Ad Article XXVIII

The CONTRACTING PARTIES and each contracting party concerned should arrange to conduct the negotiations and consultations with the greatest possible secrecy in order to avoid premature disclosure of details of prospective tariff changes. The CONTRACTING PARTIES shall be informed immediately of all changes in national tariffs resulting from recourse to this Article.

Paragraph 1

1. If the CONTRACTING PARTIES specify a period other than a three-year period, a contracting party may act pursuant to paragraph 1 or paragraph 3 of Article XXVIII on the first day following the expiration of such other period and, unless the CONTRACTING PARTIES have again specified another period, subsequent periods will be three-year periods following the expiration of such specified period.

2. The provision that on 1 January 1958, and on other days determined pursuant to paragraph 1, a contracting party "may ... modify or withdraw a concession" means that on such day, and on the first day after the end of each period, the legal obligation of such contracting party under Article II is altered; it does not mean that the changes in its customs tariff should necessarily be made effective on that day. If a tariff change resulting from negotiations undertaken pursuant to this Article is delayed, the entry into force of any compensatory concessions may be similarly delayed.

3. Not earlier than six months, nor later than three months, prior to 1 January 1958, or to the termination date of any subsequent period, a contracting party wishing to modify or withdraw any concession embodied in the appropriate Schedule, should notify the CONTRACTING PARTIES to this effect. The CONTRACTING PARTIES shall then determine the contracting party or contracting parties with which the negotiations or consultations referred to in paragraph 1 shall take place. Any contracting party so determined shall participate in such negotiations or consultations with the applicant contracting party with the aim of reaching agreement before the end of the period. Any extension of the assured life of the Schedules shall relate to the Schedules as modified after such negotiations, in accordance with paragraphs 1, 2, and 3 of Article XXVIII. If the CONTRACTING PARTIES are arranging for multilateral tariff negotiations to take place within the period of six months before 1 January 1958, or before any other day determined pursuant to paragraph 1, they shall include in the arrangements for such negotiations suitable procedures for carrying out the negotiations referred to in this paragraph.

4. The object of providing for the participation in the negotiation of any contracting party with a principle supplying interest, in addition to any contracting party with which the concession was originally negotiated, is to ensure that a contracting party with a larger share in the trade affected by the concession than a contracting party with which the concession was originally negotiated shall have an effective opportunity to protect the contractual right which it enjoys under this Agreement. On the other hand, it is not intended that the scope of the negotiations should be such as to make negotiations and agreement under Article XXVIII unduly difficult nor to create complications in the application of this Article in the future to concessions which result from negotiations thereunder. Accordingly, the CONTRACTING PARTIES should only determine that a contracting party has a principal supplying interest if that contracting party has had, over a reasonable period of time prior to the negotiations, a larger share in the market of the applicant contracting party than a contracting party with which the concession was initially negotiated or would, in the judgement of the CONTRACTING PARTIES, have had such a share in the absence of discriminatory quantitative restrictions maintained by the applicant contracting party. It would therefore not be appropriate for the CONTRACTING PARTIES to determine that more than one contracting party, or in those exceptional cases where there is near equality more than two contracting parties, had a principal supplying interest.

5. Notwithstanding the definition of a principal supplying interest in note 4 to paragraph 1, the CONTRACTING PARTIES may exceptionally determine that a contracting party has a principal supplying interest if the concession in question affects trade which constitutes a major part of the total exports of such contracting party.

6. It is not intended that provision for participation in the negotiations of any contracting party with a principal supplying interest, and for consultation with any contracting party having a substantial interest in the concession which the applicant contracting party is seeking to modify or withdraw, should have the effect that it should have to pay compensation or suffer retaliation greater than the withdrawal or modification sought, judged in the light of the conditions of trade at the time of the proposed withdrawal or modification, making allowance for any discriminatory quantitative restrictions maintained by the applicant contracting party.

7. The expression " substantial interest " is not capable of a precise definition and accordingly may present difficulties for the CONTRACTING PARTIES. It is, however, intended to be construed to cover only those contracting parties which have, or in the absence of discriminatory quantitative restrictions affecting their exports could reasonably be expected to have, a significant share in the market of the contracting party seeking to modify or withdraw the concession.

Paragraph 4

1. Any request for authorization to enter into negotiations shall be accompanied by all relevant statistical and other data. A decision on such request shall be made within thirty days of its submission.

2. It is recognized that to permit certain contracting parties, depending in large measure on a relatively small number of primary commodities and relying on the tariff as an important aid for furthering diversification of their economies or as an important source of revenue, normally to negotiate for the modification or withdrawal of concessions only under paragraph 1 of Article XXVIII, might cause them at such time to make modifications or withdrawals which in the long run would prove unnecessary. To avoid such a situation the CONTRACTING PARTIES shall authorize any such contracting party, under paragraph 4, to enter into negotiations unless they consider this would result in, or contribute substantially towards, such an increase in tariff levels as to threaten the stability of the Schedules to this Agreement or lead to undue disturbance of international trade.

3. It is expected that negotiations authorized under paragraph 4 for modification or withdrawal of a single item, or a very small group of items, could normally be brought to a conclusion in sixty days. It is recognized, however, that such a period will be inadequate for cases involving negotiations for the modification or withdrawal of a larger number of items and in such cases, therefore, it would be appropriate for the CONTRACTING PARTIES to prescribe a longer period.

4. The determination referred to in paragraph 4 (d) shall be made by the CONTRACTING PARTIES within thirty days of the submission of the matter to them unless the applicant contracting party agrees to a longer period.

5. In determining under paragraph 4 (d) whether an applicant contracting party has unreasonably failed to offer adequate compensation, it is understood that the CONTRACTING PARTIES will take due account of the special position of a contracting party which has bound a high proportion of its tariffs at very low rates of duty and to this extent has less scope than other contracting parties to make compensatory adjustment.

Ad Article XXVIII bis

Paragraph 3

It is understood that the reference to fiscal needs would include the revenues aspect of duties and particularly duties imposed primarily for revenue purpose, or duties imposed on products which can be substituted for products subject to revenue duties to prevent the avoidance of such duties.

Ad Article XXIX

Paragraph 1

Chapters VII and VIII of the Havana Charter have been excluded from paragraph 1 because they generally deal with the organization, functions and procedures of the International Trade Organization.

Ad Part IV

The words " developed contracting parties " and the words " less-developed contracting parties " as used in Part IV are to be understood to refer to developed and less-developed countries which are parties to the General Agreement on Tariffs and Trade.

Ad Article XXXVI

Paragraph 1

This Article is based upon the objectives set forth in Article I as it will be amended by Section A of paragraph 1 of the Protocol Amending Part I and Articles XXIX and XXX when that Protocol enters into force.12

Paragraph 4

The term " primary products " includes agricultural products, vide paragraph 2 of the note ad Article XVI, Section B.

Paragraph 5

A diversification programme would generally include the intensification of activities for the processing of primary products and the development of manufacturing industries, taking into account the situation of the particular contracting party and the world outlook for production and consumption of different commodities.

Paragraph 8

It is understood that the phrase "do not expect reciprocity" means, in accordance with the objectives set forth in this Article, that the less-developed contracting parties should not be expected, in the course of trade negotiations, to make contributions which are inconsistent with their individual development, financial and trade needs, taking into consideration past trade developments.

This paragraph would apply in the event of action under Section A of Article XVIII, Article XXVIII, Article XXVIII bis (Article XXIX after the amendment set forth in Section A of paragraph 1 of the Protocol Amending Part I and Articles XXIX and XXX shall have become effective13), Article XXXIII, or any other procedure under this Agreement.

Ad Article XXXVII

Paragraph 1 (a)

This paragraph would apply in the event of negotiations for reduction or elimination of tariffs or other restrictive regulations of commerce under Articles XXVIII, XXVIII bis (XXIX after the amendment set forth in Section A of paragraph 1 of the Protocol Amending Part I and Articles XXIX and XXX shall have become effective13), and Article XXXIII, as well as in connection with other action to effect such reduction or elimination which contracting parties may be able to undertake.

Paragraph 3 (b)

The other measures referred to in this paragraph might include steps to promote domestic structural changes, to encourage the consumption of particular products, or to introduce measures of trade promotion.

___________________________________

1 The authentic text erroneously reads "subparagraph 5 (a)".

2 By the Decision of 23 March 1965, the CONTRACTING PARTIES changed the title of the head of the GATT secretariat from "Executive Secretary" to "Director-General".

3 By the Decision of 23 March 1965, the CONTRACTING PARTIES changed the title of the head of the GATT secretariat from "Executive Secretary" to "Director-General".

4 The authentic text erroneously reads "sub-paragraph".

5 By the Decision of 23 March 1965, the CONTRACTING PARTIES changed the title of the head of the GATT secretariat from "Executive Secretary" to "Director-General".

6 By the Decision of 23 March 1965, the CONTRACTING PARTIES changed the title of the head of the GATT secretariat from "Executive Secretary" to "Director-General".

7 The authentic text erroneously reads "part I (h)".

8 For imports into Metropolitan France and Territories of the French Union.

9 The authentic text erroneously reads "Paragraph 3".

10 This Protocol entered into force on 14 December 1948.

11 This Protocol entered into force on 14 December 1948.

12 This Protocol was abandoned on 1 January 1968.

13 This Protocol was abandoned on 1 January 1968.

Agreement On Trade In Civil Aircraft

PREAMBLE

Signatories1 to the Agreement on Trade in Civil Aircraft, hereinafter referred to as "this Agreement";

Noting that Ministers on 12-14 September 1973 agreed the Tokyo Round of Multilateral Trade Negotiations should achieve the expansion and ever-greater liberalization of world trade through, inter alia , the progressive dismantling of obstacles to trade and the improvement of the international framework for the conduct of world trade;

Desiring to achieve maximum freedom of world trade in civil aircraft, parts and related equipment, including elimination of duties, and to the fullest extent possible, the reduction or elimination of trade restricting or distorting effects;

Desiring to encourage the continued technological development of the aeronautical industry on a world-wide basis;

Desiring to provide fair and equal competitive opportunities for their civil aircraft activities and for their producers to participate in the expansion of the world civil aircraft market;

Being mindful of the importance in the civil aircraft sector of their overall mutual economic and trade interests;

Recognizing that many Signatories view the aircraft sector as a particularly important component of economic and industrial policy;

Seeking to eliminate adverse effects on trade in civil aircraft resulting from governmental support in civil aircraft development, production, and marketing while recognizing that such governmental support, of itself, would not be deemed a distortion of trade;

Desiring that their civil aircraft activities operate on a commercially competitive basis, and recognizing that government-industry relationships differ widely among them;

Recognizing their obligations and rights under the General Agreement on Tariffs and Trade, hereinafter referred to as "the GATT", and under other multilateral agreements negotiated under the auspices of the GATT;

Recognizing the need to provide for international notification, consultation, surveillance and dispute settlement procedures with a view to ensuring a fair, prompt and effective enforcement of the provisions of this Agreement and to maintain the balance of rights and obligations among them;

Desiring to establish an international framework governing conduct of trade in civil aircraft;

Hereby agree as follows:

Article 1

Product Coverage

1.1 This Agreement applies to the following products:

(a) all civil aircraft,

(b) all civil aircraft engines and their parts and components,

(c) all other parts, components, and sub-assemblies of civil aircraft,

(d) all ground flight simulators and their parts and components,

whether used as original or replacement equipment in the manufacture, repair, maintenance, rebuilding, modification or conversion of civil aircraft.

1.2 For the purposes of this Agreement "civil aircraft" means (a) all aircraft other than military aircraft and (b) all other products set out in Article 1.1 above.

Article 2

Customs Duties and Other Charges

2.1 Signatories agree:

2.1.1 to eliminate by 1 January 1980, or by the date of entry into force of this Agreement, all customs duties and other charges2 of any kind levied on, or in connection with, the importation of products, classified for customs purposes under their respective tariff headings listed in the Annex, if such products are for use in a civil aircraft and incorporation therein, in the course of its manufacture, repair, maintenance, rebuilding, modification or conversion;

2.1.2 to eliminate by 1 January 1980, or by the date of entry into force of this Agreement, all customs duties and other charges2 of any kind levied on repairs on civil aircraft;

2.1.3 to incorporate in their respective GATT Schedules by 1 January 1980, or by the date of entry into force of this Agreement, duty-free or duty-exempt treatment for all products covered by Article 2.1.1 above and for all repairs covered by Article 2.1.2 above.

2.2 Each Signatory shall: (a) adopt or adapt an end-use system of customs administration to give effect to its obligations under Article 2.1 above; (b) ensure that its end-use system provides duty-free or duty-exempt treatment that is comparable to the treatment provided by other Signatories and is not an impediment to trade; and (c) inform other Signatories of its procedures for administering the end-use system.

Article 3

Technical Barriers to Trade

3.1 Signatories note that the provisions of the Agreement on Technical Barriers to Trade apply to trade in civil aircraft. In addition, Signatories agree that civil aircraft certification requirements and specifications on operating and maintenance procedures shall be governed, as between Signatories, by the Provisions of the Agreement on Technical Barriers to Trade.

Article 4

Government-Directed Procurement, Mandatory Sub-Contracts and Inducements

4.1 Purchasers of civil aircraft should be free to select suppliers on the basis of commercial and technological factors.

4.2 Signatories shall not require airlines, aircraft manufacturers, or other entities engaged in the purchase of civil aircraft, nor exert unreasonable pressure on them, to procure civil aircraft from any particular source, which would create discrimination against suppliers from any Signatory.

4.3 Signatories agree that the purchase of products covered by this Agreement should be made only on a competitive price, quality and delivery basis. In conjunction with the approval or awarding of procurement contracts for products covered by this Agreement a Signatory may, however, require that its qualified firms be provided with access to business opportunities on a competitive basis and on terms no less favourable than those available to the qualified firms of other Signatories.3

4.4 Signatories agree to avoid attaching inducements of any kind to the sale or purchase of civil aircraft from any particular source which would create discrimination against suppliers from any Signatory.

Article 5

Trade Restrictions

5.1 Signatories shall not apply quantitative restrictions (import quotas) or import licensing requirements to restrict imports of civil aircraft in a manner inconsistent with applicable provisions of the GATT. This does not preclude import monitoring or licensing systems consistent with the GATT.

5.2 Signatories shall not apply quantitative restrictions or export licensing or other similar requirements to restrict, for commercial or competitive reasons, exports of civil aircraft to other Signatories in a manner inconsistent with applicable provisions of the GATT.

Article 6

Government Support, Export Credits, and Aircraft Marketing

6.1 Signatories note that the provisions of the Agreement on Interpretation and Application of Articles VI, XVI and XXIII of the General Agreement on Tariffs and Trade (Agreement on Subsidies and Countervailing Measures) apply to trade in civil aircraft. They affirm that in their participation in, or support of, civil aircraft programmes they shall seek to avoid adverse effects on trade in civil aircraft in the sense of Articles 8.3 and 8.4 of the Agreement on Subsidies and Countervailing Measures. They also shall take into account the special factors which apply in the aircraft sector, in particular the widespread governmental support in this area, their international economic interests, and the desire of producers of all Signatories to participate in the expansion of the world civil aircraft market.

6.2 Signatories agree that pricing of civil aircraft should be based on a reasonable expectation of recoupment of all costs, including non-recurring programme costs, identifiable and pro-rated costs of military research and development on aircraft, components, and systems that are subsequently applied to the production of such civil aircraft, average production costs, and financial costs.

Article 7

Regional and Local Governments

7.1 In addition to their other obligations under this Agreement, Signatories agree not to require or encourage, directly or indirectly, regional and local governments and authorities, non-governmental bodies, and other bodies to take action inconsistent with provisions of this Agreement.

Article 8

Surveillance, Review, Consultation, and Dispute Settlement

8.1 There shall be established a Committee on Trade in Civil Aircraft (hereinafter referred to as "the Committee") composed of representatives of all Signatories. The Committee shall elect its own Chairman. It shall meet as necessary, but not less than once a year, for the purpose of affording Signatories the opportunity to consult on any matters relating to the operation of this Agreement, including developments in the civil aircraft industry, to determine whether amendments are required to ensure continuance of free and undistorted trade, to examine any matter for which it has not been possible to find a satisfactory solution through bilateral consultations, and to carry out such responsibilities as are assigned to it under this Agreement, or by the Signatories.

8.2 The Committee shall review annually the implementation and operation of this Agreement taking into account the objectives thereof. The Committee shall annually inform the CONTRACTING PARTIES to the GATT of developments during the period covered by such review.

8.3 Not later than the end of the third year from the entry into force of this Agreement and periodically thereafter, Signatories shall undertake further negotiations, with a view to broadening and improving this Agreement on the basis of mutual reciprocity.

8.4 The Committee may establish such subsidiary bodies as may be appropriate to keep under regular review the application of this Agreement to ensure a continuing balance of mutual advantages. In particular, it shall establish an appropriate subsidiary body in order to ensure a continuing balance of mutual advantages, reciprocity and equivalent results with regard to the implementation of the provisions of Article 2 above related to product coverage, the end-use systems, customs duties and other charges.

8.5 Each Signatory shall afford sympathetic consideration to and adequate opportunity for prompt consultation regarding representations made by another Signatory with respect to any matter affecting the operation of this Agreement.

8.6 Signatories recognize the desirability of consultations with other Signatories in the Committee in order to seek a mutually acceptable solution prior to the initiation of an investigation to determine the existence, degree and effect of any alleged subsidy. In those exceptional circumstances in which no consultations occur before such domestic procedures are initiated, Signatories shall notify the Committee immediately of initiation of such procedures and enter into simultaneous consultations to seek a mutually agreed solution that would obviate the need for countervailing measures.

8.7 Should a Signatory consider that its trade interests in civil aircraft manufacture, repair, maintenance, rebuilding, modification or conversion have been or are likely to be adversely affected by any action by another Signatory, it may request review of the matter by the Committee. Upon such a request, the Committee shall convene within thirty days and shall review the matter as quickly as possible with a view to resolving the issues involved as promptly as possible and in particular prior to final resolution of these issues elsewhere. In this connection the Committee may issue such rulings or recommendations as may be appropriate. Such review shall be without prejudice to the rights of Signatories under the GATT or under instruments multilaterally negotiated under the auspices of the GATT, as they affect trade in civil aircraft. For the purposes of aiding consideration of the issues involved, under the GATT and such instruments, the Committee may provide such technical assistance as may be appropriate.

8.8 Signatories agree that, with respect to any dispute related to a matter covered by this Agreement, but not covered by other instruments multilaterally negotiated under the auspices of the GATT, the provisions of Articles XXII and XXIII of the General Agreement and the provisions of the Understanding related to Notification, Consultation, Dispute Settlement and Surveillance shall be applied, mutatis mutandis , by the Signatories and the Committee for the purposes of seeking settlement of such dispute. These procedures shall also be applied for the settlement of any dispute related to a matter covered by this Agreement and by another instrument multilaterally negotiated under the auspices of the GATT, should the parties to the dispute so agree.

Article 9

Final Provisions

9.1 Acceptance and Accession

9.1.1 This Agreement shall be open for acceptance by signature or otherwise by governments contracting parties to the GATT and by the European Economic Community.

9.1.2 This Agreement shall be open for acceptance by signature or otherwise by governments having provisionally acceded to the GATT, on terms related to the effective application of rights and obligations under this Agreement, which take into account rights and obligations in the instruments providing for their provisional accession.

9.1.3 This Agreement shall be open to accession by any other government on terms, related to the effective application of rights and obligations under this Agreement, to be agreed between that government and the Signatories, by the deposit with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT of an instrument of accession which states the terms so agreed.

9.1.4 In regard to acceptance, the provisions of Article XXVI:5 (a) and (b) of the General Agreement would be applicable.

9.2 Reservations

9.2.1 Reservations may not be entered in respect of any of the provisions of this Agreement without the consent of the other Signatories.

9.3 Entry into Force

9.3.1 This Agreement shall enter into force on 1 January 1980 for the governments4 which have accepted or acceded to it by that date. For each other government it shall enter into force on the thirtieth day following the date of its acceptance or accession to this Agreement.

9.4 National Legislation

9.4.1 Each government accepting or acceding to this Agreement shall ensure, not later than the date of entry into force of this Agreement for it, the conformity of its laws, regulations and administrative procedures with the provisions of this Agreement.

9.4.2 Each Signatory shall inform the Committee of any changes in its laws and regulations relevant to this Agreement and in the administration of such laws and regulations.

9.5 Amendments

9.5.1 The Signatories may amend this Agreement, having regard, inter alia, to the experience gained in its implementation. Such an amendment, once the Signatories have concurred in accordance with the procedures established by the Committee, shall not come into force for any Signatory until it has been accepted by such Signatory.

9.6 Withdrawal

9.6.1 Any Signatory may withdraw from this Agreement. The withdrawal shall take effect upon the expiration of twelve months from the day on which written notice of withdrawal is received by the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT. Any Signatory may upon such notification request an immediate meeting of the Committee.

9.7 Non-Application of this Agreement Between Particular Signatories

9.7.1 This Agreement shall not apply as between any two Signatories if either of the Signatories, at the time either accepts or accedes to this Agreement, does not consent to such application.

9.8 Annex

9.8.1 The Annex to this Agreement forms an integral part thereof.

9.9 Secretariat

9.9.1 This Agreement shall be serviced by the GATT secretariat.

9.10 Deposit

9.10.1 This Agreement shall be deposited with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT who shall promptly furnish to each Signatory and each contracting party to the GATT a certified copy thereof and of each amendment thereto pursuant to Article 9.5 and a notification of each acceptance thereof or accession thereto pursuant to Article 9.1, or each withdrawal therefrom pursuant to Article 9.6.

9.11 Registration

9.11.1 This Agreement shall be registered in accordance with the provisions of Article 102 of the Charter of the United Nations.

Done at Geneva this twelfth day of April nineteen hundred and seventy-nine in a single copy, in the English and French languages, each text being authentic, except as otherwise specified with respect to the various lists in the Annex.5

___________________________________

1 The term " Signatories " is hereinafter used to mean Parties to this Agreement.

2 " Other charges " shall have the same meaning as in Article II of the GATT.

3 Use of the phrase " access to business opportunities ... on terms no less favourable ..." does not mean that the amount of contracts awarded to the qualified firms of one Signatory entitles the qualified firms of other Signatories to contracts of a similar amount.

4 For the purpose of this Agreement, the term " government " is deemed to include the competent authorities of the European Economic Community.

5 On 25 March 1987, the Committee agreed that the Spanish text of the Agreement shall also be considered authentic.

29.12.1998