Darbības ar dokumentu
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Īrestiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus strīdus un citus ar šo likumu tās kompetencē nodotos strīdus.
3.pants. (1) Īrestiesas pastāv pilsētās.
(2) Vienā pilsētā pēc pilsētas domes lēmuma, kas saskaņots ar tieslietu ministru, var nodibināt vairākas īrestiesas, nosakot to darbības teritoriju.
4.pants. (1) Īrestiesas funkcijas pagastos veic pagasttiesas, un tās, izskatot īrestiesas kompetencē esošos strīdus, rīkojas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Pagastos ar lielu iedzīvotāju skaitu pēc pagasta padomes lēmuma, kas saskaņots ar tieslietu ministru, var nodibināt atsevišķu īrestiesu.
(3) Pilsētu domēm un pagastu padomēm ir tiesības nodibināt kopīgu īrestiesu, pieņemot par to attiecīgus lēmumus.
5.pants. (1) Īrestiesas metodisko vadību veic Tieslietu ministrija.
(2) Īrestiesu finansē no valsts budžeta, piešķirot pašvaldībām mērķdotācijas īrestiesu darbībai.
6.pants. Uzraudzību pār īrestiesas pieņemto lēmumu likumību un pamatotību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas.
7.pants. Īrestiesa tieslietu ministra noteiktajā kārtībā sniedz attiecīgajai pašvaldībai un tieslietu ministram ikgadēju pārskatu par savu darbību.
8.pants. (1) Īrestiesa ir juridiskā persona.
(2) Īrestiesai ir patstāvīga lietvedība.
(3) Īrestiesai ir zīmogs ar valsts mazā ģerboņa attēlu un tās nosaukumu.
9.pants. (1) Īrestiesas sastāvā ir īrestiesas priekšsēdētājs un īrestiesas locekļi, kuru skaitu nosaka pašvaldības dome (padome).
(2) Īrestiesas priekšsēdētāju un īrestiesas locekļus ievēlē pašvaldības dome (padome).
(3) Īrestiesas priekšsēdētāja un īrestiesas locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
10.pants. Par īrestiesas priekšsēdētāju un īrestiesas locekļiem var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš:
1) ir vecāks par 25 gadiem;
2) prot valsts valodu atbilstoši valodas prasmes trešajai pakāpei.
11.pants. Par īrestiesas priekšsēdētāju un par īrestiesas locekļiem nevar būt personas:
1) kuras notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
2) kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu vai nav sauktas pie kriminālatbildības, jo atzītas par nepieskaitāmām;
3) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
4) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
5) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.
13.pants. (1) Īrestiesas locekļi tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā.
(2) Tiesības izvirzīt īrestiesas locekļu kandidātus ir pašvaldības domes (padomes) deputātiem, kā arī īrnieku un namīpašnieku (izīrētāju) sabiedriskajām organizācijām.
14.pants. Īrestiesas priekšsēdētāju un īrestiesas locekli pašvaldības dome (padome) var atbrīvot no amata pirms termiņa šādos gadījumos:
1) pēc paša vēlēšanās;
2) ja viņš nepilda savus pienākumus;
3) ja radušies vai atklājušies apstākļi, kuri minēti šā likuma 11.pantā.
15.pants. Ja pret īrestiesas priekšsēdētāju vai īrestiesas locekli ir uzsākta kriminālvajāšana, viņš tiek atstādināts no amata līdz lietas izlemšanai.
16.pants. (1) Īrestiesas darbu vada īrestiesas priekšsēdētājs.
(2) Īrestiesa no savu locekļu vidus var ievēlēt vienu vai vairākus īrestiesas priekšsēdētāja vietniekus.
(3) Īrestiesas priekšsēdētāja vietnieks īrestiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā, pamatojoties uz īrestiesas priekšsēdētāja rīkojumu, aizstāj īrestiesas priekšsēdētāju.
17.pants. (1) Īrestiesas lietvedību kārto un īrestiesas sēdes protokolē sekretārs.
(2) Īrestiesas sekretāru ieceļ amatā īrestiesas priekšsēdētājs.
18.pants. Īrestiesas priekšsēdētāja, īrestiesas locekļu un īrestiesas sekretāra atalgojumu nosaka pašvaldības dome (padome).
19.pants. Īrestiesas izskata:
1) strīdus, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām.
2) strīdus, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu sniegšanu un maksas noteikšanu par komunālajiem pakalpojumiem gadījumos, kad īrnieka norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzēju notiek ar izīrētāja starpniecību;
3) strīdus, kas izriet no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas attiecībām.
22.pants. (1) Īrestiesa lietu izskata īrestiesas priekšsēdētāja un divu īrestiesas locekļu sastāvā, no kuriem viens ir īrnieku, otrs — izīrētāju izvirzīts pārstāvis.
(2) Īrestiesas priekššēdētājs vada īrestiesas sēdes.
(3) Īrestiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā īrestiesas sēdi vada viņa vietnieks saskaņā ar īrestiesas priekšsēdētāja rīkojumu.
(4) Īrestiesas locekļus konkrētas lietas izskatīšanai nosaka īrestiesas priekšsēdētājs
24.pants. Strīdu izskatīšana, ja tā nav speciāli noteikta šajā likumā, notiek, ievērojot civilprocesā noteiktos pamatprincipus.
25.pants. (1) Īrestiesa lietvedību uzsāk pēc pieteikuma pieņemšanas.
(2) Pieteikums īrestiesai iesniedzams rakstveidā.
26.pants. (1) Pieteikumā jānorāda:
1) tās īrestiesas nosaukums, kurai pieteikums adresēts;
2) strīda puses, to adreses;
3) strīda priekšmets, prasījums un tā pamats;
4) pierādījumi, kas apstiprina pieteicēja norādītos apstākļus;
5) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
6) kvīts par valsts nodevas un kancelejas nodevas samaksu.
(2) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Pārstāvja iesniegtajam pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu.
27.pants. (1) Pieteikumus pieņem īrestiesas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā — priekšsēdētāja vietnieks, kāds no īrestiesas locekļiem vai īrestiesas sekretārs.
(2) Visus pieteikumus re ģistrē pieteikumu reģistrācijas žurnālā.
28.pants. Īrestiesa var atteikties pieņemt pieteikumu, ja:
1) strīds nav īrestiesas kompetencē;
2) īrestiesa vai tiesa strīdu jau iepriekš ir izskatījusi pēc būtības;
3) pieteikumu iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota.
30.pants. Lietu izskatīšanai sagatavo īrestiesas priekšsēdētājs. Īrestiesas priekšsēdētājam ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām lietas izskatīšanai nepieciešamos dokumentus, pēc savas iniciatīvas uzaicināt uz īrestiesas sēdi lieciniekus, noteikt ekspertīzi, apsekot dzīvojamo telpu vai māju.
31.pants. Par īrestiesas sēdes laiku un vietu rakstveidā jāpaziņo pusēm, lieciniekiem un ekspertiem ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sēdes. Paziņojumā norāda uzaicinājuma iemeslu un neierašanās sekas.
32.pants. Pusēm ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, piedalīties īrestiesas sēdē šajā lietā iesniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, noraidījumus, dot rakstveidā un mutvārdos paskaidrojumus, grozīt prasījuma pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru, atteikties no prasības, atzīt pilnīgi vai daļēji pretējās puses p rasību, izbeigt lietu ar izlīgumu.
33.pants. Īrestiesas priekšsēdētājs un īrestiesas loceklis nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personīgi tieši vai netieši ir ieinteresēts lietā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitā ti.
34.pants. (1) Pusēm ir tiesības pieteikt motivētu noraidījumu īrestiesas priekšsēdētājam vai kādam no īrestiesas locekļiem.
(2) Jautājumu par noraidījuma apmierināšanu izlemj īrestiesa ar balsu vairākumu.
36.pants. Lietas izskatīšanas kārtību sēdē nosaka īrestiesa. Tai jāgarantē pusēm un to pārstāvjiem šajā likumā piešķirtās tiesības.
37.pants. (1) Īrestiesa visus strīdus izskata pieteikuma iesniedzēja klātbūtnē. Strīda izskatīšana bez pieteikuma iesniedzēja klātbūtnes iespējama vienīgi tad, ja ir saņemta viņa rakstveida piekrišana.
(2) Ja pieteikuma iesniedzējs atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz īrestiesas sēdi, īrestiesa var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.
(3) Ja atbildētājs atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz īrestiesas sēdi, īrestiesa var izskatīt lietu pēc būtības, atbildētājam klātneesot.
38.pants. Ja kādai no pusēm ir iebildumi pret īrestiesas rīcību, tas pēc puses lūguma ierakstāms protokolā.
39.pants. Protokolu paraksta īrestiesas priekšsēdētājs, īrestiesas locekļi, kas piedalījušies lietas izskatīšanā, un īrestiesas sekretārs.
40.pants. Ja, izskatot lietu, atklājas šā likuma 28.pantā minētie apstākļi, īrestiesa pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu.
41.pants. (1) Tūlīt pēc lietas izskatīšanas īrestiesa pieņem atsevišķu lēmumu. Tas noformējams rakstveidā.
(2) Īrestiesa pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.
(3) Īrestiesas loceklis, kurš balsojis pret pieņemto lēmumu, ir tiesīgs izteikt savas domas rakstveidā; tās pievienojamas lietai.
42.pants. (1) Īrestiesas lēmumā jānorāda:
1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;
2) tās īrestiesas nosaukums, kura pieņēmusi lēmumu;
3) īrestiesas sastāvs un īrestiesas sekretārs;
4) strīda puses (vai to pārstāvji);
5) strīda priekšmets;
6) pušu paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi;
7) lēmuma motīvi, iesniegto pierādījumu novērtējums un normatīvie akti, uz kuriem pamatots īrestiesas lēmums;
8) īrestiesas atzinums par pieteicēja prasījuma apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju prasījuma noraidīšanu;
9) lēmuma pārsūdzēšanas termiņš un kārtība.
(2) Ja īrnieks pēc pieteikuma iesniegšanas īrestiesā ir nomaksājis dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, īrestiesa var lietvedību šajā lietā izbeigt.
(3) Lēmumu paraksta īrestiesas priekšsēdētājs un īrestiesas locekļi, kas piedalījušies lietas izskatīšanā. Uz lēmuma jābūt īrestiesas zīmogam.
43.pants. (1) Par katru īrestiesas lēmumu puses var iesniegt sūdzību 10 dienu laikā no īrestiesas lēmuma pieņemšanas dienas.
(2) Sūdzība adresējama rajona (pilsētas) tiesai un iesniedzama īrestiesai.
(3) Īrestiesa pēc puses lūguma var pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Termiņš ir obligāti pagarināms, ja puse nav laikus saņēmusi īrestiesas lēmuma norakstu.
(4) Sūdzībā norādāms prasījums, kā arī motīvi, kādēļ īrestiesas lēmums uzskatāms par nepamatotu. Sūdzība iesniedzama un valsts nodeva maksājama tādā pašā kārtībā un apmērā kā lietās, kas izskatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā.
44.pants. (1) Īrestiesa pēc sūdzības saņemšanas triju darba dienu laikā nosūta to un lietu rajona (pilsētas) tiesai.
(2) Rajona (pilsētas) tiesa pārsūdzēto lietu izskata pirmajā instancē prasības kārtībā pēc būtības saskaņā ar civilprocesa noteikumiem.
45.pants. Īrestiesas lēmums stājas spēkā tad, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.
46.pants. Īrestiesas lēmums pusēm ir obligāts, un tas izpildāms 10 dienu laikā no stāšanās likumīgā spēkā.
47.pants. (1) Ja īrestiesas lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt īrestiesas lēmumu piespiedu izpildīšanu, iesniedzot ī restiesai pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu.
(2) Īrestiesa triju darba dienu laikā pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu kopā ar lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai.
48.pants. (1) Rajona (pilsētas) tiesnesis vienpersoniski izskata no īrestiesas saņemto pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu un, neuzaicinot puses, pārbauda īrestiesas lēmuma atbilstību likumam.
(2) Ja īrestiesas lēmums atbilst likumam, rajona (pilsētas) tiesnesis apstiprina īrestiesas lēmumu.
(3) Tiesneša apstiprināts īrestiesas lēmums ir pamats izpildu raksta izsniegšanai. Īrestiesas lieta šajos gadījumos turpmāk glabājas tiesā.
(4) Ja īrestiesas lēmums neatbilst likumam, rajona (pilsētas) tiesnesis taisa motivētu lēmumu par īrestiesas lēmuma atcelšanu.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā prasītājs var celt prasību rajona (pilsētas) tiesā pirmajā instancē prasības kārtībā pēc būtības saskaņā ar civilprocesa noteikumiem. Īrestiesas lieta pievienojama tiesas lietai.
49.pants. Par katru pie teikumu, kas tiek iesniegts īrestiesai, pieteikuma iesniedzējs maksā valsts nodevu pusprocenta apmērā no prasības summas, bet ne mazāk par pieciem latiem.
50.pants. Īrestiesai ir tiesības pieprasīt kancelejas nodevu par lietā esošu dokumentu norakstu, izziņu un dublikātu izsniegšanu, kā arī par liecinieku uzaicināšanu.
51.pants. Valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu īrestiesai un kancelejas nodeva ieskaitāma attiecīgās pašvaldības budžetā.
52.pants. Īrestiesai ir tiesības atbrīvot no valsts nodevas un kancelejas nodevas maksāšanas personas, kuras noteiktā kārtībā atzītas par trūcīgām.
1. Īrestiesas pilsētās izveidojamas līdz 1999.gada 31.decembrim un uzsāk darbu 2000.gada 1.janvārī.
(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1999.)
2. Sākot ar 2000.gadu, valsts budžetā paredzami līdzekļi pašvaldībām īrestiesu darbības nodrošināšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1999.)
3. Pašvaldības šajā likumā noteiktajos gadījumos var izveidot īrestiesas ar šā likuma spēkā stāšanās dienu, paredzot savā budžetā finansējumu īrestiesu darbības nodrošināšanai.
 |
 |
 |
 |