Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 6.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošināt sociālo palīdzību bērniem, kuru uzturēšanai nav iespējams piedzīt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus."

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7. pants. Pašvaldību pienākumi sociālās palīdzības sniegšanā

(1) Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pienākums nodrošināt:

1) ģimenes ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšanu;

2) pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu izmaksu;

3) pašvaldību sociālo palīdzību bērniem bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem, ja nepieciešams, nodrošinot šos bērnus ar vietām audzināšanas iestādēs;

4) iespēju bērniem invalīdiem saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus;

5) aprūpi mājās vai sociālās aprūpes iestādē pensijas vecuma personām;

6) iespēju pensijas vecuma personām saņemt dienas centru pakalpojumus;

7) aprūpi mājās personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem;

8) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus;

9) iespēju personām ar fiziska rakstura traucējumiem saņemt dienas rehabilitācijas centru pakalpojumus;

10) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī neredzīgām personām strādāt specializētās darbnīcā s;

11) ar servisa dzīvokļiem personas, kurām nepieciešama īpaša sociālā aprūpe;

12) sociālo rehabilitāciju personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām un kuru pēdējā dzīvesvieta pirms atrašanās brīvības atņemšanas vietā bijusi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

13) sociālo rehabilitāciju personām, kuras nonākušas alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu atkarībā;

14) sociālo palīdzību bezpajumtniekiem, nodrošinot viņus ar vietu patversmē.

(2) Pašvaldības, kuru pārziņā nav nepieciešamo sociālās palīdzības institūciju, slēdz līgumus ar citiem sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

(3) Pašvaldību pienākums ir atbilstoši savām iespējām paplašināt sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem."

3. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sociālās palīdzības pakalpojumus sniedz sociālās palīdzības institūcijās vai mājās atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām."

4. Izslēgt 10.panta ceturtās daļas otro teikumu.

5. 12.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā persona mainījusi dzīvesvietu, sociālo palīdzību šai personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā pēdējo 12 mēnešu laikā attiecīgā persona dzīvojusi visilgāk. Laiku, kad persona atradusies obligātajā militārajā dienestā, ārstniecības iestādēs, mācību iestādēs vai brīvības atņemšanas vietās, uzskata par nodzīvotu iepriekšējā dzīvesvietā.";

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja pašvaldība nolemj atteikt personai sociālo palīdzību, tās pienākums ir sniegt sociālās palīdzības pieprasītājam motivētu rakstveida atteikumu.

(6) Bērniem sociālo palīdzību sniedz pēc viņu dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

(7) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

(8) Ja bērns viens pats vai kopā ar vecākiem atrodas pagaidu dzīvesvietā, palīdzību bērnam sniedz pašvaldība pēc bērna pagaidu dzīvesvietas uz tās pašvaldības rēķina, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta."

6. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15. pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par sociālās palīdzības sniegšanu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

(1) Sūdzību sakarā ar pašvaldības lēmumu par sociālās palīdzības sniegšanu, ja tā tiek finansēta no valsts līdzekļiem, var iesniegt Sociālās palīdzības fondam.

(2) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

(3) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā."

7. 16.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Saskaņā ar šā likuma 31.pantu valsts nodrošina individuālu palīdzību, piešķirot naudas un mantisku (naudas vai mantisku) pabalstu konkrētam mērķim."

8. Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ministru kabinets nosaka valsts sociālo pabalstu apmēru, ja likumā nav noteikts citādi, un valsts sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību.

(2) Līdz 1998.gada 31.decembrim Ministru kabinets nosaka bērna kopšanas pabalsta apmēru par bērnu līdz pusotra gada vecumam un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem.

(3) No 1999.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir 90 procenti no minimālās darba algas un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem - 70 procenti no minimālās darba algas.

(4) Ministru kabinets ik pēc pusgada indeksē ģimenes valsts pabalstu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu.

(5) Līdz 1998.gada 31.decembrim Ministru kabinets nosaka ģimenes valsts pabalstu ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu. Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks.

(6) No 1999.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir 15 procenti no minimālās darba algas. Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks.

(7) No 2000.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 2 reizes, par trešo - 2,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 3 reizes lielāks."

9. 18.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus "nav nodarbināta" ar vārdiem "nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās";

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) atzīta par personu ar īpašām vajadzībām (invalīdu) un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku;".

10. Izteikt 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, ja šīs personas nesaņem maternitātes pabalstu no valsts sociālās apdrošināšanas un nav darba tiesiskajās attiecībās vai dienesta attiecībās vai ir šādās attiecībās un strādā nepilnu darba laiku."

11. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav aizbilstamā taisnās līnijas radinieks".

12. Izslēgt 24. panta trešās daļas otro teikumu.

13. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts sociālos pabalstus piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai cita Ministru kabineta noteikta institūcija.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iestādes" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem."

14. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

(2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, ko saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem."

15. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Naudas un mantisks pabalsts konkrētam mērķim

Valsts nodrošina naudas un mantisku (naudas vai mantisku) pabalstu konkrētam mērķim, lai sniegtu individuālu palīdzību un pakalpojumus darbspējas un veselības atjaunošanai (tehniskie palīglīdzekļi, rehabilitācijas pasākumi un citi pakalpojumi)."

16. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pabalsts pensionāram vieniniekam."

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 3.novembrī