Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 13. maija noteikumus Nr. 253 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.148
Rīgā 2000.gada 18.aprīlī (prot. Nr.18, 8.§)
Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā
ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma
2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu
I. Vispārīgie jautājumi i
1. Šie noteikumi nosaka labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību.
2. Šie noteikumi attiecas uz šādām labības sugām, kuru audzēšana paredzēta lauksaimnieciskai ražošanai: rudzi (Secale cereale L.), kvieši (Triticum aestivum L.), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), griķi (Fagopyrum esculentum Moench) un kukurūza (Zea mays L.) (turpmāk - sēklas).
II. Sēklu kategorijas
3. Sēklas iedala šādās kategorijās: :
3.1. izlases sēklas (IS);
3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);
3.3. bāzes sēklas (B);
3.4. sertificētas sēklas (C).
4. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas atsevišķos gadījumos sertifikāciju var veikt, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.
5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:
5.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;
5.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;
5.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;
5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
6. Bāzes sēklas (B) (izņemot labības sugu hibrīdu sēklas) ir sēklas, kas:
6.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;
6.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;
6.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;
6.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;
6.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
7. Bāzes sēklas iedala divās paaudzēs:
7.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (B1) iegūst no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;
7.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (B2) iegūst no pirmās paaudzes bāzes sēklām.
8. Rudzu hibrīdu bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas: :
8.1. paredzētas hibrīdu sēklu iegūšanai;
8.2. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām.
9. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:
9.1. iegūtas tieši no otrās paaudzes bāzes sēklām (ja selekcionārs vēlas, - arī no pirmās paaudzes bāzes sēklām vai tieši no pirmsbāzes sēklām);
9.2. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;
9.3. paredzētas sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem.
10. Pašapputes labības (kvieši, mieži, auzas, tritikāle) sugu sertificētas sēklas iedala divās paaudzēs:
10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);
10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).
11. Svešapputes labības (rudzi, griķi) sugu sēklām ir tikai pirmā paaudze (C1).
12. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:
12.1. izaudzētas tieši no otrās paaudzes bāzes sēklām (ja selekcionārs vēlas, - arī no iepriekšējās paaudzes bāzes sēklām vai tieši no pirmsbāzes sēklām); ;
12.2. atbilst šajos noteikumos pirmās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;
12.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;
12.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
13. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:
13.1. izaudzētas tieši no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (ja selekcionārs vēlas, - arī no bāzes sēklām vai tieši no pirmsbāzes sēklām); ;
13.2. atbilst šajos noteikumos otrās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;
13.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;
13.4. visā sēklaudzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības
14. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku šķirņu vai kategoriju sēklas, ja ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos. .
15. Kultūraugu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Labības sēklas var audzēt arī laukos, kur audzētas tās pašas šķirnes tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklas, bet nevar audzēt laukos, kur iepriekšējos divos gados audzēta cita tās pašas sugas labības šķirne. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā.
16. Minimālie attālumi starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
17. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits ir noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.
IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate
18. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, veic lauku apskati.
19. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā zemkopības ministra apstiprinātā parauga pieteikumu ziemāju un vasarāju lauku apskatei. .
20. Lauka apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.
21. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.
22. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus.
23. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.
24. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.
25. Šķirnes sējumus, kas nav atdalīti kā sēklaudzēšanas lauki, var reģistrēt saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku. Šķirnes sējumus reģistrē Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori. Reģistrācijai izmanto zemkopības ministra apstiprinātā parauga reģistrācijas akta veidlapu. .
V. Sēklu kvalitātes novērtēšana
26. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotas sēklu partijas.
27. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.
28. Sēklu partijas masai, no kuras tiek noņemts paraugs, ir noteikti šādi lielumi: vienas rudzu, kviešu, miežu, auzu vai tritikāles sēklu partijas masa - ne lielāka par 25000 kg, griķu sēklu partijas masa - ne lielāka par 10000 kg un kukurūzas sēklu partijas masa - ne lielāka par 40000 kilogramiem. Ir pieļaujamas 5 % novirzes no noteiktā maksimālā sēklu partijas masas lieluma.
29. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 28.punktā noteikto lielumu, atbilstoši sugai to sadala vairākās sēklu partijās.
30. Lai identificētu labības šķirnes un novērtētu sēklu kvalitāti, sēklu (izņemot sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas) partijas parauga masai noteiktais lielums ir 2000 g, griķiem - 1200 gramu. Sertificētu sēklu kategorijas sēklu parauga masai noteiktais lielums ir 1000 g, izņemot gadījumus, kad Valsts augu aizsardzības dienests ir pieprasījis 2000 gramu. Sēklas mitruma satura noteikšanai parauga masa ir 300 g, un paraugs jāievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā.
31. Noņemto sēklu paraugu sadala divās daļās. Viena daļa - 1000 g (griķiem - 600 g) - paredzēta sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai (piemēram, tīrība, dīgtspēja), otra daļa - 1000 g (griķiem - 600 g) - tiek nogādāta sēklu pēcpārbaudei, ko veic saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku. Sēklu paraugus uzglabā vismaz gadu - līdz nākamā gada sējai. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.
32. Sēklu dīgtspējai, tīrībai un citu sugu augu sēklu piejaukuma saturam noteiktās prasības ir norādītas šo noteikumu 4.pielikumā, sklerociju (Claviceps purpurea) un melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma saturam noteiktās prasības - šo noteikumu 5.pielikumā.
33. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 15 %, bet, uzglabājot sēklas gadu un ilgāk, kā arī uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, - 14 procentu. Ziemāju sēklām, ko izsēj novākšanas gadā, pieļaujamais mitruma saturs ir līdz 16 procentiem. .
34. Ja atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs neatbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas rādītājiem, Valsts augu aizsardzības dienests noņem jaunu paraugu, novērtē sēklas atbilstoši pilnas sēklu novērtēšanas prasībām un izsniedz jauniegūtajiem datiem atbilstošu sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.
35. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var realizēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Etiķetē obligāti papildus norāda sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu) un adresi.
VI. Sēklu saiņošana
36. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo vai tās pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. .
37. Vienā iesaiņojumā var būt līdz 60 kg sēklu. Saiņojuma materiālu izvēlas tā, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.
38. Pamatojoties uz pircēja rakstisku pieprasījumu, tirgotājs var pārdot iesaiņojumu (ar etiķeti), kurā ir vairāk par 300 kg sēklu.
39. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.
VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana
40. Sēklu iesaiņojuma etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs. .
41. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina etiķeti, kas iepriekš nav lietota un kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam saturam.
42. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.
43. Sēklu iesaiņojumu etiķetē vai šo darbību veic atkārtoti tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Ja iesaiņojums tiek etiķetēts vēlreiz, etiķetē norāda atkārtotās etiķetēšanas mēnesi un gadu, kā arī institūciju, kas ir atbildīga par pārzīmogošanu.
44. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. .
45. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.
46. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.
47. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norādītajai informācijai jāatbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajam saturam.
VIII. Sēklu tirdzniecība
48. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par izlases, pirmsbāzes, bāzes vai sertificētām sēklām. .
49. Latvijā ir pieļaujama labības un pākšaugu sugu sēklu maisījumu tirdzniecība, ja attiecīgās šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un tajā nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus.
50. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai trešajai pusei.
IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija
51. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu četrzīmju kodu. Tā pirmās divas zīmes ir norāde par sēklaudzētāja adresi (rajona pasta indekss), pārējās divas zīmes - sēklaudzētāja kārtas numurs. .
52. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, jāiesniedz pieteikums Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumā norāda to kultūraugu sugu un šķirni, ar kuras sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību pieteicējs vēlas nodarboties. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības nodrošināšanas materiāltehniskās bāzes aprakstu un norāda tās piederību.
53. Sēklaudzētājs kārto lauku vēstures grāmatu, kurā ir arī lauku izvietojuma shēma.
54. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai konstatējis, ka nav ievēroti šie noteikumi, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums vai sastādīts akts par šo noteikumu neievērošanu.
X. Sēklu dokumentācija
55. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.
56. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts. Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Atkarībā no sēklu kvalitātes attiecīgo dokumentu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.
57. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate. Sēklu sertifikāts ir pamatdokuments sēklu tirdzniecībai.
58. Apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu izsniedz, ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kaut vai viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilna). Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).
59. Ja ziemāju sēklas pēc novākšanas un attiecīgas sagatavošanas paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī, sēklu sertifikātu var izsniegt, pamatojoties tikai uz sēklu dzīvotspējas rādītājiem. Šajā gadījumā sertifikātā izdara speciālu atzīmi (ja visi pārējie sēklu kvalitātes rādītāji atbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām). Nosakot ziemāju sēklu dzīvotspēju, veic arī dīgtspējas analīzi. Ja analīzē ir iegūts pozitīvs rezultāts, izsniegto sēklu sertifikātu ar speciālu atzīmi apmaina pret jaunu sēklu sertifikātu.
60. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:
60.1. seši mēneši - visu sugu sēklām, ieskaitot arī to maisījumus;
60.2. trīs mēneši - sēklām, kas invadētas ar ērcēm;
60.3. līdz ziemāju sējas beigām - ziemāju sēklām, kuras paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī (sēklu partijām, kurām ir noteikti sēklu dzīvotspējas rādītāji). .
61. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi. Atkārtotai pārbaudei noņemto sēklu paraugu vērtē vizuāli un nosaka tikai sēklu dīgtspēju, bet sēklām, kas invadētas ar kaitēkļiem, - dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.
62. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu, kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš. .
63. Sēklaudzētājs un tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam paraugam. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās labības sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (tonnās). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos jābūt arī norādei par pircēju.
64. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta attiecīgajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu.
65. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas, pirmssējas apstrādes vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.
XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos
66. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.
67. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma 10.pantu.
68. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir obligāta visām ziemāju un vasarāju labības sugu pavairojamo sēklu kategoriju sēklām. Sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2) un rudzu (C1) sēklu partijām pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 % apjomā no šo sēklu kopējā daudzuma.
69. Valsts augu aizsardzības dienests sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus nodod atklātībai.
XII. Noslēguma jautājumi
70. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūniju.
71. Līdz 2001.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijā izmanto Sēklu valsts inspekcijas veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājusi Zemkopības ministrija.
72. Līdz 2005.gada 1.jūnijam ziemāju sēklām, kuras paredzēts izmantot sējai to novākšanas gada rudenī, sēklu sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz sēklu dzīvotspējas rādītājiem, ja tie atbilst attiecīgās kategorijas sēklu dīgtspējas prasībām.
73. Līdz 2005.gada 1.jūnijam, veicot rudzu šķirņu sējumu lauka apskati, šķirnei neatbilstošu augu skaits nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:
73.1. četri augi uz 30 m2 sējumu bāzes sēklu iegūšanai;
73.2. četri augi uz 10 m2 sējumu sertificētu sēklu iegūšanai.
74. Šo noteikumu 25. un 65.punkts ir spēkā līdz 2005.gada 1.jūnijam.
75. Šo noteikumu 59.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.
76. Šo noteikumu 3.pielikuma 3.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.
77. Šo noteikumu 4.pielikuma 5., 6., 7. un 9.ailē noteiktie sēklu kvalitātes rādītāji stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.
78. Šo noteikumu 5.pielikuma 3.ailē noteiktie sēklu kvalitātes rādītāji stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.
Ministru prezidents A.Šķēle
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Minimālie attālumi starp atsevišķu šķirņu sējumiem
1. Starp svešapputes sugu vai šķirņu (izņemot griķus) sējumiem, ja sēj:
| 1.1. bāzes sēklas | 300 m |
| 1.2. sertificētas sēklas | 250 m |
| 2. Starp tritikāles pašapputes šķirņu sējumiem, ja sēj: | |
| 2.1. bāzes sēklas | 50 m |
| 2.2. sertificētas sēklas | 20 m |
| 3. Starp diploīdu un tetraploīdu rudzu šķirņu sējumiem | 500 m |
| 4. Starp griķu sējumiem | 500 m |
| 5. Starp rudzu hibrīdu bāzes sēklu sējumiem, ja: | |
| 5.1. tiek izmantota vīrišķa sterilitāte | 1000 m |
| 5.2. netiek izmantota vīrišķa sterilitāte | 600 m |
| 6. Starp rudzu hibrīdu sertificētu sēklu sējumiem | 500 m |
7. Šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktos minimālos attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.
8. Pašapputes sugu vai šķirņu telpiskās izolācijas attālumam starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem jābūt tādam, lai novākšanas laikā nebūtu iespējama sēklu sajaukšanās.
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr. 148
Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits
| Nr. p.k. |
Sējumu kategorija | Kviešu, miežu, auzu un tritikāles sējumos inficētie augi/100 m2 | Rudzu un tritikāles sējumos inficētie augi/100 m2 | ||
| ar putošo melnplauku | ar cieto melnplauku | ar stiebru melnplauku | ar melnajiem graudiem | ||
| 1. | Izlases un pirmsbāzes kategorijas sējumi | 1 | 1 | 1 | 5 |
| 2. | Bāzes kategorijas sējumi | 5 | 5 | 5 | 15 |
| 3. | Sertificētas kategorijas sējumi | 15 | 15 | 15 | 20 |
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Prasības šķirnes tīrībai
1. Auzu (Avena sativa L.), miežu (Hordeum vulgare L.) un kviešu (Triticum aestivum L.) (izņemot hibrīdus) šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:
| Sēklu kategorija | Minimālā šķirnes tīrība, % | |
| 1.1. bāzes sēklas | 99,9 | |
| 1.2. pirmās paaudzes sertificētas sēklas | 99,7 | |
| 1.3. otrās paaudzes sertificētas sēklas | 99,0 |
2. Tritikāles (Triticosecale Wittm) un pašapputes šķirņu (izņemot hibrīdus) šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:
| Sēklu kategorija | Minimālā šķirnes tīrība, % | |
| 2.1. bāzes sēklas | 99,7 | |
| 2.2. pirmās paaudzes sertificētas sēklas | 99,0 | |
| 2.3. otrās paaudzes sertificētas sēklas | 98,0 |
3. Rudzu (Secale cereale L.) un griķu (Fagopyrum esculentum Moench) augu skaits, kuri, vizuāli novērtējot, tiek atzīti par šķirnei neatbilstošiem, nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:
3.1. viens augs uz 30 m2 sējumu bāzes sēklu iegūšanai;
3.2. viens augs uz 10 m2 sējumu sertificētu sēklu iegūšanai.
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Sēklu kvalitatīvie rādītāji
| Nr. p.k. |
Labības sugas un sēklu kategorijas |
Citu sugu augu sēklu maksimālais piejaukums, gab./1000 g |
||||||
| Minimālā dīgtspēja (tīrai
sēklai), % |
Minimālā tīrība (masa), % |
citas augu sugas kopā, ne vairāk (6., 7., 8. un 9.aile) | citas labības sugas | augu sugas, kas nav labība | vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzas (Avena ludoviciana), reibuma airene (Lolium temulentum) | pērkone (Raphanus raphanistrum), kokāļi ( Agrostemma githago) | ||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| 1. | Auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.) un kvieši (Triticum aestivum L.): | |||||||
| bāzes sēklas | 85 | 99 | 8 | 2 | 6 | 0 | 2 | |
| pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas | 85 | 98 | 20 | 14 | 14 | 0 | 6 | |
| 2. | Rudzi (Secale cereale L.): | |||||||
| bāzes sēklas | 85 | 98 | 8 | 2 | 6 | 0 | 2 | |
| sertificētas sēklas | 85 | 98 | 20 | 14 | 14 | 0 | 6 | |
| 3. | Tritikāle (Triticosecale Wittm): | |||||||
| bāzes sēklas | 80 | 98 | 8 | 2 | 6 | 0 | 2 | |
| pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas | 80 | 98 | 20 | 14 | 14 | 0 | 6 | |
| 4. | Griķi (Fagopyrum esculentum Moench): | |||||||
| bāzes sēklas | 85 | 98 | 10 | 4 | 4 | 0 | 6 | |
| pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas | 85 | 98 | 25 | 8 | 10 | 0 | 15 | |
| 5. | Kukurūza (Zea mays L. ) | 90 | 98 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
5.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Sklerociju un melnplauku piejaukuma daudzums
Pieļaujamais maksimālais sklerociju (Claviceps purpurea) vai sklerociju daļu daudzums un melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma daudzums sēklu paraugā (1000 g) ir šāds:
| Nr. p.k. |
Sēklu kategorija | Sklerocijas (Claviceps purpurea), gab. | Melnplaukas vai to daļas kviešu sēklās, % no masas |
| 1. | Bāzes sēklas | 2 | - |
| 2. | Sertificētas sēklas (C1) | 6 | līdz 0,002 |
| 3. | Sertificētas sēklas (C2) | 6 | līdz 0,004 |
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
6.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Etiķetes krāsa
| Nr. p.k. |
Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības | Etiķetes krāsa |
| 1. | Izlases sēklas (IS) | Violeta |
| 2. | Pirmsbāzes sēklas (PB) | Balta ar diagonālu violetu svītru |
| 3. | Bāzes sēklas (B) | Balta |
| 4. | Sertificētas sēklas: | |
| 4.1. | pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) | Zila |
| 4.2. | otrās paaudzes sertificētas sēklas(C2) | Sarkana |
| 5. | Sēklu maisījumi | Zaļa |
| 6. | Sēklas ar pazeminātām kvalitātes prasībām | Brūna |
| 7. | Sēklas, kurām sertifikācija ir veikta daļēji | Pelēka |
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
7.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr.148
Etiķetes vai zīmogojuma saturs
1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.
2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
3. Ražotājvalsts nosaukums.
4. Ražotāja reģistrācijas numurs.
5. Sēklu partijas numurs.
6. Deklarētā sēklu neto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.
7. Suga.
8. Šķirne.
9. Kategorija.
10. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesis un gads.
11. Atzīmes par sēklu apstrādi (pesticīdu deva vai piedevu deva).
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
8.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.aprīļa
noteikumiem Nr. 148
Sēklu maisījumu etiķetes vai zīmogojuma saturs
1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.
2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
3. Ražotājvalsts nosaukums.
4. Ražotāja reģistrācijas numurs.
5. Sēklu partijas numurs.
6. Deklarētā sēklu neto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.
7. Sugu, kategoriju, šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu burtiem).
8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesis un gads.
9. Atzīmes par sēklu apstrādi (pesticīdu deva vai piedevu deva).
Zemkopības ministrs A.Kalvītis
 |
 |
 |
 |