Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 27. aprīļa noteikumus Nr. 433 "Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība".
Rīgā 1998.gada 31.augustā (prot. Nr. 47, 21.§)
vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 7.pantu
(Grozīta ar MK 07.09.1999. noteikumiem Nr. 314)
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas iesniedz pieteikumus likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" paredzētās zaudējumu atlīdzības saņemšanai, lēmuma par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu pieņemšanas kārtību, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību.
(Grozīts ar MK 07.09.1999. noteikumiem Nr. 314)
2. Pieteikums zaudējumu atlīdzības saņemšanai (1.pielikums) (turpmāk — pieteikums) iesniedzams attiecīgi Ģenerālprokuratūrā vai Tieslietu ministrijā.
3. Atkarībā no pieprasītās zaudējumu atlīdzības veida pieteikumam pievieno šādus dokumentus, kas apliecina pieteikumā norādīto zaudējumu apmēru:
3.1. personu attaisnojoša tiesas sprieduma norakstu;
3.2. izziņu par brīvības atņemšanas vietās pavadīto laikposmu;
3.3. izziņu par lietas izbeigšanu pirmstiesas stadijā;
3.4. personas darba devēja izziņu vai darba devēju izziņas par personas vidējo darba algu, kas aprēķināta atbilstoši Latvijas darba likumu kodeksam, un nesaņemto darba samaksu;
3.5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par sociāli apdrošinātās personas kontā reģistrētajiem ienākumiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli) par laikposmu, sākot ar 1996.gada 1.janvāri;
3.6. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes (pēc personas dzīvesvietas) izsniegta paziņojuma par algas nodokli attiecīgajā taksācijas periodā norakstu;
3.7. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par neizmaksātajiem pabalstiem un mācību iestādes izziņu par neizmaksāto stipendiju;
3.8. rakstiskus pierādījumus, kas apliecina, ka nav iespējama personai izņemtā vai konfiscētā īpašuma atdošana;
3.9. Valsts zemes dienesta licencēta vērtētāja sniegtu atzinumu par dzīvojamo telpu vērtību;
3.10. dokumentus, kas apliecina personas izņemtajam vai konfiscētajam īpašumam nodarītos zaudējumus un to apmēru;
3.11. dokumentus, kas apliecina, ka nav iespējama personas atjaunošana darbā un īres tiesību atjaunošana;
3.12. īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;
3.13. no personas piedzītos tiesas izdevumus apliecinošus dokumentus;
3.14. kvītis, kas apliecina izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā.
4. Pieteikumu, pamatojoties uz saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu iesniegtajiem dokumentiem, trīs mēnešu laikā izskata un lēmumu par zaudējumu atlīdzību (2.pielikums) pieņem attiecīgi ģenerālprokurors vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, vai to pilnvarotas personas. Ja nepieciešams, minētā lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz pieciem mēnešiem.
5. Ja pieteicēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt speciālistus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai.
6. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā minēto amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem, izmaksā Tieslietu ministrija no ministrijai šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
7. Ja atlīdzības saņēmējs neapstrīd pieņemto lēmumu par zaudējumu atlīdzību, Tieslietu ministrija izraksta čeku vai maksājuma uzdevumu atmaksājamās summas pārskaitīšanai uz atlīdzības saņēmēja norādīto norēķinu kontu.
8. Tieslietu ministrija vai Ģenerālprokuratūra (atkarībā no pieteikuma iesniegšanas vietas) no personai atlīdzināmās nodarīto zaudējumu summas ietur likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 4.panta ceturtajā daļā noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus.
(MK 07.09.1999. noteikumu Nr. 314 redakcijā)
9. Atlīdzības saņēmējam vai tā pilnvarotai personai pēc personu apliecinoša dokumenta — pases (atlīdzības saņēmēja pilnvarotai personai — arī pilnvaras) — uzrādīšanas izsniedz čeku skaidras naudas saņemšanai no Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta konta. Atlīdzības saņēmējs vai tā pilnvarota persona minēto čeku iesniedz attiecīgajā Valsts kases reģionālajā norēķinu centrā.
10. Attiecīgā Valsts kases reģionālā norēķinu centra darbinieki pārbauda šo noteikumu 9.punktā minētajā čekā norādītos rekvizītus, reģistrē un paraksta čeku, un dod uzdevumu kredītiestādei skaidras naudas izmaksai no Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta konta.
11. Ja kārtējā gada valsts budžeta likumā zaudējumu atlīdzības izmaksām paredzētie līdzekļi ir izlietoti, zaudējumu atlīdzības izmaksas tiek pārtrauktas uz laiku, kamēr tiek piešķirti līdzekļi šim mērķim.
12. Ja pieteikumā norādīts, ka persona vēlas saņemt atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā, atmaksājamā summa tiek pārskaitīta atlīdzības saņēmēja norādītajā norēķinu kontā.
13. Likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" paredzētajos gadījumos, pamatojoties uz personas iesniegumu, darba garantijas un sociālās garantijas atjauno tā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura ir tiesīga lemt par iesniegumā norādīto darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanu.
(Grozīts ar MK 07.09.1999. noteikumiem Nr. 314)
14. Iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā persona strādājusi, mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas atjaunošanu darbā vai, ja tas nav iespējams, sniedz rakstisku motivētu atteikumu atjaunot personu darbā.
15. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne vēlāk kā mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas sociālo garantiju atjaunošanu vai piešķiršanu, un sniedz rakstisku atbildi.
16. Tieslietu ministrija vai Ģenerālprokuratūra (atkarībā no pieteikuma iesniegšanas vietas):
16.1. aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli), piemērojot laikposmam no 1991.gada 21.augusta līdz 1997.gada 31.decembrim attiecīgajā likumā "Par sociālo nodokli" noteikto sociālā nodokļa likmi un, sākot ar 1998.gada 1.janvāri, - likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi;
16.2. līdz tā mēneša pēdējai darbdienai, kurā veikti šo noteikumu 16.1.apakšpunktā minētie aprēķini, ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli) valsts pensiju speciālajā budžetā, darba negadījumu speciālajā budžetā, nodarbinātības speciālajā budžetā un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam katra speciālā budžeta izdevumu īpatsvaram, norādot attiecīgi maksājuma dokumentā atzīmi par to, ka veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis) par personām, kurām izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīts zaudējums;
16.3. iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē (pēc attiecīgās institūcijas juridiskās adreses) līdz tā mēneša pēdējai darbdienai, kas seko mēnesim, kurā veikti šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētie maksājumi, ziņojumu par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli) par personām, kurām izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīts zaudējums (3.pielikums).
(MK 07.09.1999. noteikumu Nr. 314 redakcijā)
17. Pēc šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētajā ziņojumā norādīto sociālās apdrošināšanas maksājumu saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai pakalpojuma apmēra grozīšanu.
(Grozīts ar MK 07.09.1999. noteikumiem Nr. 314)
18. Iekšlietu ministrija vai Aizsardzības ministrija desmit dienu laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajai personai ir atjaunojamas tiesības uz izdienas pensijām saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un Militārpersonu izdienas pensiju likumu, un sniedz rakstisku atbildi iesniedzējam un amatpersonai, kura izskata pieteikumu.
19. Lai atjaunotu dzīvojamās telpas īres tiesības, persona iesniedz lūgumu pašreizējam namīpašuma valdītājam, kurš ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā pieņem lēmumu par īres tiesību atjaunošanu vai, ja attiecīgā dzīvojamā telpa likumā noteiktajā kārtībā ir izīrēta citai personai, kas nav personas ģimenes loceklis, sniedz rakstisku motivētu atteikumu atjaunot personai īres tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.
20. Ja persona nav saņēmusi kompensāciju par zaudētajām dzīvojamās telpas īres tiesībām, tai likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā piešķir līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.
21. Iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atteikumu atjaunot darba garantijas vai sociālās garantijas un namīpašuma valdītāja atteikumu atjaunot īres tiesības uz dzīvojamo platību var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.
23. Zaudējumu atlīdzība, kuras piešķiršanas tiesiskais pamats ir radies līdz 1998.gada 1.septembrim, izmaksājama līdz 1999.gada 31.decembrim no valsts pamatbudžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
24. Šie noteikumi neattiecas uz personām, attiecībā uz kurām līdz 1998.gada 1.septembrim ir stājies spēkā tiesas spriedums par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(Grozīts ar MK 07.09.1999. noteikumiem Nr. 314)
Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Ministru kabineta
1998.gada 31.augusta noteikumiem Nr.327
(Pielikums MK 07.09.1999. noteikumu Nr. 314 redakcijā)
 |
 |
 |
 |