Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 261

Rīgā 1998.gada 21.jūlijā (prot. Nr. 39, 8.§)

Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieki) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveju) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2. Iekšējie ūdeņi šo noteikumu izpratnē ir ūdeņi, kas atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, bet upju ietekās jūrā - ūdeņi, kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kas savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet ostās - to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk - zvejas limits), pēc tam kad zvejnieki - juridiskās personas - ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai, bet zvejnieki - fiziskās personas - noteiktā kārtībā reģistrējušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde).

4. Zvejniekiem nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai tā pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpēs notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju nodarbojas zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa attiecīgi noformētu piekrišanu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus un šos noteikumus.

6. Zvejas limitus, kā arī to izmantošanas kārtību, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un starptautisko organizāciju rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju katru gadu ar atbilstošu rīkojumu nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) un nosūta to pašvaldībām, kurām ir noslēgta vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu.

7. Zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, dabas aizsardzības plāniem un šiem noteikumiem.

8. Atsevišķās ūdenstilpēs var tikt atļauta vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve, kā arī noteikta cita zvejas kārtība, kas atšķiras no šiem noteikumiem un atbilst attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem:

8.1. par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību;

8.2. par licencēto rūpniecisko zveju.

9. Ja zveju veic atbilstoši Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai citu juridisko personu (kuru statūtos paredzēts attiecīgais darbības veids) izstrādātajām zinātniskajām programmām vai projektiem, kas saskaņoti Zivsaimniecības pārvaldē, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijā (turpmāk - Vides valsts inspekcija) ir saņemta zvejas atļauja (licence) un ar zveju nodarbojas zinātniskās izpētes, zivkopības un citos īpašos nolūkos, zvejā ir pieļaujamas atkāpes no šiem noteikumiem.

10. Zivsaimniecības pārvalde atbilstoši Zvejniecības likumam var noteikt īslaicīgus zvejas regulēšanas pasākumus, pēc kuru termiņa beigām ir spēkā šie noteikumi.

II. Zvejas rīki un to izmantošana

11. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

11.1. tīkls - pasīvs zvejas rīks, kas sastāv no linuma, kurš piesiets (uzsēdināts) pie virvēm un kura linuma acs izmērs nav mazāks par:

11.1.1. zivju tīklam - 20 mm;

11.1.2. zivju tīklam specializētajā zušu, jūras salaku un vīķu zvejā -12 mm;

11.1.3. nēģu tīklam - 8 mm;

11.2. murds (venteris, stāvvads) - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem ar āmi, sētas un spārniem un kura linuma acs izmērs nav mazāks par:

11.2.1. zivju murdam - 20 mm;

11.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam - 12 mm;

11.2.3. nēģu murdam - 8 mm, un horizontālais murda atvērums nav lielāks par 4 m;

11.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam - 6 mm;

11.3. nēģu tacis - nēģu murdu rinda, kas stacionāri nostiprināta upes gultnē;

11.4. zušķērājs - stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrējošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par divām trešdaļām no upes platuma;

11.5. zivju vads - aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spārniem un linuma maisa jeb āmja, kura linuma acs izmērs nav mazāks par:

11.5.1. nespecializētajā zvejā - spārnos 26 mm un āmī 20 mm;

11.5.2. specializētajā zušu un vīķu zvejā - spārnos 20 mm un āmī 12 mm;

11.5.3. specializētajā ezera salaku zvejā - spārnos 10 mm un āmī 6 mm;

11.6. zušu āķi - pie pamatauklas ar pavadiņām piestiprinātu āķu rinda specializētajai zušu zvejai;

11.7. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) - uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets.

12. Nespecializētajā zvejā upēs un Daugavas ūdenskrātuvēs aizliegts izmantot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 40 mm.

13. Zveja tiek uz skatīta par specializētu, ja tiek veikta kādas noteiktas zivju sugas zveja ar šai sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē). Visos citos gadījumos zveja tiek uzskatīta par nespecializētu.

14. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp vienpadsmit vienas rindas grīstē saņemtiem linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

15. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

15.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks p ar 30 m;

15.2. upēs - tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, un ezeros - tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m.

16. Zveja ar vadu un specializētā zušu, nēģu, ezera un jūras salaku, vīķu un stagaru zveja, kā arī vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve konkrētās zvejas vietās vai ūdenstilpēs papildus ikgadējam zvejas limitam var tikt noteikta ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu pēc konkrētā zvejas vai ieguves veida iepriekšējas saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

III. Zivju minimālais garums un piezvejas apjoms

17. Lomā atļauts paturēt šo noteikumu 24.punktā noteikto piezveju, kā arī zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

17.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

17.2. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

17.3. sams (Silurus glanis) - 50 cm;

17.4. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

17.5. līdaka (Esox lucius) - 45 cm;

17.6. zutis (Anguilla anguilla) - 40 cm;

17.7. vimba (Vimba vimba) - 29 cm;

17.8. ālants (Leuciscus idus) - 29 c m;

17.9. sapals (Leuciscus cephalus) - 29 cm;

17.10. sīga (Coregonus lavaretus) - 29 cm;

17.11. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 29 cm;

17.12. līnis (Tinca tinca) - 29 cm;

17.13. vēdzele (Lota lota) - 29 cm;

17.14. repsis (Coregonus albula) - 17 cm;

17.15. jūras salaka (Osmerus eperlanus) - 11 cm;

17.16. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

17.17. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

18. Zivs garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais garums tiek samazināts par četriem procentiem.

19. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

20. Zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 17.punktā noteikto garumu, šo noteikumu izpratnē sauc par mazizmēra zivīm un mazizmēra vēžiem.

21. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un mazizmēra vēži.

22. Aizliegta līdaku, sīgu, repšu un vēdzeļu piezveja šo noteikumu 29.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet lašu, taimiņu, strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu.

23. Specializētajā zvejā no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam šo noteikumu 17.punktā minēto zivju sugu piezveja aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā loma svara.

24. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, izņemot šo noteikumu 22. un 23.punktā noteiktos ierobežojumus, katrai šo noteikumu 17.punktā minētajai zivju sugai no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā nedrīkst pārsniegt:

24.1. zvejā ar tīkliem - 8 %;

24.2. zvejā ar jebkura veida murdiem un vadiem - 5 %.

25. Ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 22., 23. un 24.punktā noteikto piezveju, tā nekavējoties jāatlaiž ūdenī.

26. Ja pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

IV. Ar zveju saistītie aizliegumi

27. Zvejniekiem aizliegts:

27.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma;

27.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt sev nepiederošus zvejas rīkus, kas tiek izmantoti saskaņā ar zvejas atļauju (licenci) un ir attiecīgi marķēti;

27.3. iegūt zivis, izmantojot elektrisko strāvu, duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

27.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

27.4.1. ar zivju, vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence);

27.4.2. ar zivīm, vēžiem un trīsuļodu kāpuriem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezveju;

27.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot lomu, ja nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

27.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu vai ar vārdiem "pārējās" un "sīkzivis", izņemot gadījumus, ja ar zivju vadu nozvejotās zivis, kurām nav noteikts minimālais garums, netiek šķirotas;

27.7. pārvietot visu sugu zivis, kā arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā bez saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Valsts veterināro dienestu un bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļaujas;

27.8. pārdot zivis, kuru izmēri ir mazāki par šo noteikumu 17.punktā noteikto minimālo garumu;

27.9 . patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

27.10. zvejā izmantot peldošus transportlīdzekļus, kuri nav attiecīgi reģistrēti.

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

28. Aizliegts zvejot un iegūt visu sugu zivis visās ūdenstilpēs no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam, izņemot specializēto zveju ar murdiem un zušķērāju.

29. Papildus šo noteikumu 28.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt zivis un vēžus šādos laikos:

29.1. lašus un taimiņus - visu gadu, izņemot, ja zveja atļauta saskaņā ar licencētās rūpnieciskās zvejas noteikumiem;

29.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

29.3. līdakas - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

29.4. nēģus:

29.4.1. Daugavā - no 16.aprīļa līdz 31.jūlijam;

29.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

29.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

29.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

29.6. vēdzeles - no 1.februāra līdz 30.martam;

29.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

30. Aizliegts zvejot visu gadu šādās vietās (izņemot specializēto zušu, nēģu un stagaru zveju):

30.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi, Daugavu, Sauso Daugavu, Lielupi posmā no Iecavas ietekas līdz ietekai jūrā un Ventu posmā no Kuldīgas rajona robežas līdz ietekai jūrā, kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 30.2., 30.3., 31.1. un 31.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

30.2. Lielupē un Ventā no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

30.3. Daugavā:

30.3.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

30.3.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

30.3.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

30.3.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

30.4. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām.

31. Papildus šo noteikumu 30.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos (izņemot specializēto nēģu zveju):

31.1. Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES un Lielupē - no 1.septembra līdz 30.septembrim;

31.2. Buļļupē, Sausajā Daugavā un Ventā - no 1.septembra līdz 30.novembrim;

31.3. Lubāna ezerā - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

31.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā - no 1.septembra līdz 15.martam;

31.5. Liepājas ezerā ar tīkliem - no 15.septembra līdz 30.novembrim.

32. Zvejas rīkus aizliegts izvietot (izņemot specializēto zušu zveju):

32.1. aizšķērsojot jebkurā ūdenstilpē vairāk par divām trešdaļām no brīvās ūdens platības starp jebkuriem sauszemes punktiem, neskaitot ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem blīvi aizaugušās ūdens platības;

32.2. tuvāk par 100 m no jebkura upes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk upē izvirzītā punkta;

32.3. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

33. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

VI. Zvejnieka pienākumi

34. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

34.1. turēt klāt zvejas atļauju (licenci), zvejas žurnālu un personu apliecinošu dokumentu;

34.2. saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

34.3. pēc loma pacelšanas veikt zivju šķirošanu un nekavējoties atlaist ūdenī zivis, kas pārsniedz šo noteikumu 22., 23. un 24.punktā noteikto piezveju;

34.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas reģistrēt zvejas datus Zivsaimniecības pārvaldes apstiprināta parauga zvejas žurnālā;

34.5. līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt zvejas žurnālu reģionālajā vides pārvaldē vai Vides valsts inspekcijā;

34.6. nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītu darbību, kas izraisa vides piesārņošanu;

34.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

34.8. nosūtīt Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

34.9. atļaut reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību.

VII. Zivju resursu pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

35. Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildes kontroli, reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām ir šādas tiesības un pienākumi:

35.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajā kārtībā izsniegt un pagarināt zvejas atļaujas (licences) un izsniegt zvejas žurnālus, izskaidrot zvejas noteikumus, kā arī veikt zvejas noteikumu zināšanu pārbaudi pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas un reģistrēt zvejniekus;

35.2. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt no zvejniekiem pēc zvejas saņemtos zvejas žurnālus Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā;

35.3. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.4. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošiem līdzekļiem un veikt nozvejoto un apstrādāto zivju, gatavās zivju produkcijas, zvejas rīku, zvejas vietu un ar zveju saistīto dokumentu pārbaudi, kā arī no minētajiem dokumentiem izrakstīt nepieciešamo informāciju;

35.5. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.6. iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē priekšlikumus par nepieciešamajiem zvejas regulēšanas papildpasākumiem ūdenstilpēs.

36. Pašvaldības, kurām ir vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes noteiktiem zvejas limitiem konkrētās ūdenstilpēs un to izmantošanas kārtību noslēdz zvejas tiesību nomas līgumus un veic zvejas limitu sadali zvejniekiem.

37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes inspektori, kā arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Uzraudzības darbā savas kompetences ietvaros piedalās arī pašvaldības attiecīgi pilnvarotas institūcijas, policija, pašvaldības policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

VIII. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

38. Par šo noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

39. Fiziskajām un juridiskajām personām neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda ir pienākums saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem, ja ir pārkāpti šie noteikumi. Atlīdzības summu, kas piedzenama par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, aprēķina reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes inspektori. Ja minētais zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, to piedzen tiesas ceļā.

40. Ja zivis iegūtas, izmantojot elektrisko strāvu, duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas, nodarītie zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.

41. Neatkarīgi no piemērotā administratīvā soda vai kriminālsoda reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas licenci. Izdarītie zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu zvejas limitu piešķiršanas atteikumam nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai.

42. Pēc reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes pilnvaroto amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti, lai nelikumīgi iegūtu zivis, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē pats šo noteikumu pārkāpējs.

IX. Pārejas jautājumi

43. Atzīt par spēku zaudējušiem:

43.1. Ministru Padomes 1991.gada 4.novembra lēmumu Nr.299 "Par rūpnieciskās zvejas noteikumiem Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos" (oficiāls izdevums AP MP, 1991, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 120.nr.);

43.2. Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumus Nr.257 "Grozījumi Ministru Padomes 1991.gada 4.novembra lēmumā Nr.299 "Par rūpnieciskās zvejas noteikumiem Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 120.nr.);

43.3. Ministru Padomes 1992.gada 25.jūnija lēmumu Nr.245 "Par taksēm piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un citus ūdens dzīvniekus Latvijas Republikas ūdenstilpēs" (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 33.nr.). 

Ministru prezidents G.Krasts 

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija
noteikumiem Nr. 261

Zvejas rīku marķēšana un apzīmēšana iekšējos ūdeņos

1. Zvejas rīka marķēšanas zīmei jābūt izgatavotai no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm.

2. Uz marķēšanas zīmes jābūt juridiskās personas (zvejas organizācijas) nosaukumam vai fiziskās personas vārda pirmajam burtam un uzvārdam.

3. Zvejas rīki, kas saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus tiek marķēti arī ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi.

4. Burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi būtu skaidri salasāmi.

5. Marķēšanas zīmes piestiprina:

5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

5.4. zušu āķiem - pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

5.5. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā.

6. Tīklu atrašanās vietām jābūt apzīmētām ar bojām vai citām virs ūdens redzamām zīmēm, izņemot ūdenstilpes, kurās ar reģionālās vides pārvaldes atļauju tīklu atrašanās vietu var neapzīmēt. 

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija
noteikumiem Nr.261

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos

Nr. p.k.	Zivju suga vai ūdens bezmugurkaulnieku suga	Zaudējuma atlīdzība (latos)	Mērvienība
1.	Lasis, taimiņš	25,00	1 gab.
2.	Alata, sams, strauta forele un varavīksnes forele	7,50	1 gab.
3.	Sīga, zandarts, zutis	5,00	1 gab.
4.	Ālants, karpa (sazāns), līdaka, repsis, salate,
	sapals, vēdzele, vimba	1,50	1 gab.
5.	Līnis, plaudis, nēģis, platspīļu vēzis un šaurspīļu vēzis	1,00	1 gab.
6.	Citu sugu zivis	0,20	1 gab.
7.	Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes	1,50	100 g

Zemkopības ministrs A.Rāviņš