Darbības ar dokumentu

Aware of the interrelationship between economic activities and their environmental Consequences,

Affirming the need to ensure environmentally sound and sustainable development,

Determined to enhance international co-operation in assessing environmental impact in particular in a transboundary context,

Mindful of the need and importance to develop anticipatory policies and of preventing, mitigating and monitoring significant adverse environmental impact in general and more specifically in a transboundary context,

Recalling the relevant provisions of the Charter of the United Nations, the Declaration of the Stockholm Conference on the Human Environment, the Final Act of the Conference on Security and Co-operation in Europe (CSCE) and the Concluding Documents of the Madrid and Vienna Meetings of Representatives of the Participating States of the CSCE,

Commending the ongoing activities of States to ensure that, through their national legal and administrative provisions and their national policies, environmental impact assessment is carried out,

Conscious of the need to give explicit consideration to environmental factors at an early stage in the decision-making process by applying environmental impact assessment, at all appropriate administrative levels, as a necessary tool to improve the quality of information presented to decision makers so that environmentally sound decisions can be made paying careful attention to minimizing significant adverse impact, particularly in a transboundary context,

Mindful of the efforts of international organizations to promote the use of environmental impact assessment both at the national and international levels, and taking into account work on environmental impact assessment carried out under the auspices of the United Nations Economic Commission for Europe, in particular results achieved by the Seminar on Environmental Impact Assessment (September 1987, Warsaw, Poland) as well as noting the Goals and Principles on environmental impact assessment adopted by the Governing Council of the United Nations Environment Programme, and the Ministerial Declaration on Sustainable Development (May 1990, Bergen, Norway),

Have agreed as follows:

Article 1

DEFINITIONS

For the purposes of this Convention,

(i) "Parties" means, unless the text otherwise indicates, the Contracting Parties to this Convention;

(ii) "Party of origin" means the Contracting Party or Parties to this Convention under whose jurisdiction a proposed activity is envisaged to take place;

(iii) "Affected Party" means the Contracting Party or Parties to this Convention likely to be affected by the transboundary impact of a proposed activity;

(iv) "Concerned Parties" means the Party of origin and the affected Party of an environmental impact assessment pursuant to this Convention;

(v) "Proposed activity" means any activity or any major change to an activity subject to a decision of a competent authority in accordance with an applicable national procedure;

(vi) "Environmental impact assessment" means a national procedure for evaluating the likely impact of a proposed activity on the environment;

(vii) "Impact" means any effect caused by a proposed activity on the environment including human health and safety, flora, fauna, soil, air, water, climate, landscape and historical monuments or other physical structures or the interaction among these factors; it also includes effects on cultural heritage or socio-economic conditions resulting from alterations to those factors;

(viii) "Transboundary impact" means any impact, not exclusively of a global nature, within an area under the jurisdiction of a Party caused by a proposed activity the physical origin of which is situated wholly or in part within the area under the jurisdiction of another Party;

(ix) "Competent authority" means the national authority or authorities designated by a Party as responsible for performing the tasks covered by this Convention and/or the authority or authorities entrusted by a Party with decision-making powers regarding a proposed activity;

(x) "The Public" means one or more natural or legal persons.

Article 2

GENERAL PROVISIONS

1. The Parties shall, either individually or jointly, take all appropriate and effective measures to prevent, reduce and control significant adverse transboundary environmental impact from proposed activities.

2. Each Party shall take the necessary legal, administrative or other measures to implement the provisions of this Convention, including, with respect to proposed activities listed in Appendix I that are likely to cause significant adverse transboundary impact, the establishment of an environmental impact assessment procedure that permits public participation and preparation of the environmental impact assessment documentation described in Appendix II.

3. The Party of origin shall ensure that in accordance with the provisions of this Convention an environmental impact assessment is undertaken prior to a decision to authorize or undertake a proposed activity listed in Appendix I that is likely to cause a significant adverse transboundary impact.

4. The Party of origin shall, consistent with the provisions of this Convention, ensure that affected Parties are notified of a proposed activity listed in Appendix I that is likely to cause a significant adverse transboundary impact.

5. Concerned Parties shall, at the initiative of any such Party, enter into discussions on whether one or more proposed activities not listed in Appendix I is or are likely to cause a significant adverse transboundary impact and thus should be treated as if it or they were so listed. Where those Parties so agree, the activity or activities shall be thus treated. General guidance for identifying criteria to determine significant adverse impact is set forth in Appendix III.

6. The Party of origin shall provide, in accordance with the provisions of this Convention, an opportunity to the public in the areas likely to be affected to participate in relevant environmental impact assessment procedures regarding proposed activities and shall ensure that the opportunity provided to the public of the affected Party is equivalent to that provided to the public of the Party of origin.

7. Environmental impact assessments as required by this Convention shall, as a minimum requirement, be undertaken at the project level of the proposed activity. To the extent appropriate, the Parties shall endeavour to apply the principles of environmental impact assessment to policies, plans and programmes.

8. The provisions of this Convention shall not affect the right of Parties to implement national laws, regulations, administrative provisions or accepted legal practices protecting information the supply of which would be prejudicial to industrial and commercial secrecy or national security.

9. The provisions of this Convention shall not affect the right of particular Parties to implement, by bilateral or multilateral agreement where appropriate, more stringent measures than those of this Convention.

10. The provisions of this Convention shall not prejudice any obligations of the Parties under international law with regard to activities having or likely to have a transboundary impact.

Article 3

NOTIFICATION

1. For a proposed activity listed in Appendix I that is likely to cause a significant adverse transboundary impact, the Party of origin shall, for the purposes of ensuring adequate and effective consultations under Article 5, notify any Party which it considers may be an affected Party as early as possible and no later than when informing its own public about that proposed activity.

2. This notification shall contain, inter alia:

and may include the information set out in paragraph 5 of this Article.

3. The affected Party shall respond to the Party of origin within the time specified in the notification, acknowledging receipt of the notification, and shall indicate whether it intends to participate in the environmental impact assessment procedure.

4. If the affected Party indicates that it does not intend to participate in the environmental impact assessment procedure, or if it does not respond within the time specified in the notification, the provisions in paragraphs 5, 6, 7 and 8 of this Article and in Articles 4 to 7 will not apply. In such circumstances the right of a Party of origin to determine whether to carry out an environmental impact assessment on the basis of its national law and practice is not prejudiced.

5. Upon receipt of a response from the affected Party indicating its desire to participate in the environmental impact assessment procedure, the Party of origin shall, if it has not already done so, provide to the affected Party:

6. An affected Party shall, at the request of the Party of origin, provide the latter with reasonably obtainable information relating to the potentially affected environment under the jurisdiction of the affected Party, where such information is necessary for the preparation of the environmental impact assessment documentation. The information shall be furnished promptly and, as appropriate, through a joint body where one exists.

7. When a Party considers that it would be affected by a significant adverse transboundary impact of a proposed activity listed in Appendix I, and when no notification has taken place in accordance with paragraph 1 of this Article, the concerned Parties shall, at the request of the affected Party, exchange sufficient information for the purposes of holding discussions on whether there is likely to be a significant adverse transboundary impact. If those Parties agree that there is likely to be a significant adverse transboundary impact, the provisions of this Convention shall apply accordingly. If those Parties cannot agree whether there is likely to be a significant adverse transboundary impact, any such Party may submit that question to an inquiry commission in accordance with the provisions of Appendix IV to advise on the likelihood of significant adverse transboundary impact, unless they agree on another method of settling this question.

8. The concerned Parties shall ensure that the public of the affected Party in the areas likely to be affected be informed of, and be provided with possibilities for making comments or objections on, the proposed activity, and for the transmittal of these comments or objections to the competent authority of the Party of origin, either directly to this authority or, where appropriate, through the Party of origin.

Article 4

PREPARATION OF THE ENVIRONMENTAL IMPACT ASSESSMENT DOCUMENTATION

1. The environmental impact assessment documentation to be submitted to the competent authority of the Party of origin shall contain, as a minimum, the information described in Appendix II.

2. The Party of origin shall furnish the affected Party, as appropriate through a joint body where one exists, with the environmental impact assessment documentation. The concerned Parties shall arrange for distribution of the documentation to the authorities and the public of the affected Party in the areas likely to be affected and for the submission of comments to the competent authority of the Party of origin, either directly to this authority or, where appropriate, through the Party of origin within a reasonable time before the final decision is taken on the proposed activity.

Article 5

CONSULTATIONS ON THE BASIS OF THE ENVIRONMENTAL IMPACT ASSESSMENT DOCUMENTATION

The Party of origin shall, after completion of the environmental impact assessment documentation, without undue delay enter into consultations with the affected Party concerning, inter alia, the potential transboundary impact of the proposed activity and measures to reduce or eliminate its impact. Consultations may relate to:

The Parties shall agree, at the commencement of such consultations, on a reasonable time-frame for the duration of the consultation period. Any such consultations may be conducted through an appropriate joint body, where one exists.

Article 6

FINAL DECISION

1. The Parties shall ensure that, in the final decision on the proposed activity, due account is taken of the outcome of the environmental impact assessment, including the environmental impact assessment documentation, as well as the comments thereon received pursuant to Article 3, paragraph 8 and Article 4, paragraph 2, and the outcome of the consultations as referred to in Article 5.

2. The Party of origin shall provide to the affected Party the final decision on the proposed activity along with the reasons and considerations on which it was based.

3. If additional information on the significant transboundary impact of a proposed activity, which was not available at the time a decision was made with respect to that activity and which could have materially affected the decision, becomes available to a concerned Party before work on that activity commences, that Party shall immediately inform the other concerned Party or Parties. If one of the concerned Parties so requests, consultations shall be held as to whether the decision needs to be revised.

Article 7

POST-PROJECT ANALYSIS

1. The concerned Parties, at the request of any such Party, shall determine whether, and if so to what extent, a post-project analysis shall be carried out, taking into account the likely significant adverse transboundary impact of the activity for which an environmental impact assessment has been undertaken pursuant to this Convention. Any post-project analysis undertaken shall include, in particular, the surveillance of the activity and the determination of any adverse transboundary impact. Such surveillance and determination may be undertaken with a view to achieving the objectives listed in Appendix V.

2. When, as a result of post-project analysis, the Party of origin or the affected Party has reasonable grounds for concluding that there is a significant adverse transboundary impact or factors have been discovered which may result in such an impact, it shall immediately inform the other Party. The concerned Parties shall then consult on necessary measures to reduce or eliminate the impact.

Article 8

BILATERAL AND MULTILATERAL CO-OPERATION

The Parties may continue existing or enter into new bilateral or multilateral agreements or other arrangements in order to implement their obligations under this Convention. Such agreements or other arrangements may be based on the elements listed in Appendix VI.

Article 9

RESEARCH PROGRAMMES

The Parties shall give special consideration to the setting up, or intensification of, specific research programmes aimed at:

The results of the programmes listed above shall be exchanged by the Parties.

Article 10

STATUS OF THE APPENDICES

The Appendices attached to this Convention form an integral part of the Convention.

Article 11

MEETING OF PARTIES

1. The Parties shall meet, so far as possible, in connection with the annual sessions of the Senior Advisers to ECE Governments on Environmental and Water Problems. The first meeting of the Parties shall be convened not later than one year after the date of the entry into force of this Convention. Thereafter, meetings of the Parties shall be held at such other times as may be deemed necessary by a meeting of the Parties, or at the written request of any Party; provided that, within six months of the request being communicated to them by the secretariat, it is supported by at least one third of the Parties.

2. The Parties shall keep under continuous review the implementation of this Convention, and, with this purpose in mind, shall:

Article 12

RIGHT TO VOTE

1. Each Party to this Convention shall have one vote.

2. Except ag provided for in paragraph 1 of this Article, regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their member States which are Parties to this Convention. Such organizations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs, and vice versa.

Article 13

SECRETARIAT

The Executive Secretary of the Economic Commission for Europe shall carry out the following secretariat functions:

Article 14

AMENDMENTS TO THE CONVENTION

1. Any Party may propose amendments to this Convention.

2. Proposed amendments shall be submitted in writing to the secretariat, which shall communicate them to all Parties. The proposed amendments shall be discussed at the next meeting of the Parties, provided these proposals have been circulated by the secretariat to the Parties at least ninety days in advance.

3. The Parties shall make every effort to reach agreement on any proposed amendment to this Convention by consensus. If all efforts at consensus have been exhausted, and no agreement reached, the amendment shall as a last resort be adopted by a three-fourths majority vote of the Parties present and voting at the meeting.

4. Amendments to this Convention adopted in accordance with paragraph 3 of this Article shall be submitted by the Depositary to all Parties for ratification, approval or acceptance. They shall enter into force for Parties having ratified, approved or accepted them on the ninetieth day after the receipt by the Depositary of notification of their ratification, approval or acceptance by at least three fourths of these Parties. Thereafter they shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after that Party deposits its instrument of ratification, approval or acceptance of the amendments.

5. For the purpose of this Article, "Parties present and voting" means Parties present and casting an affirmative or negative vote.

6. The voting procedure set forth in paragraph 3 of this Article is not intended to constitute a precedent for future agreements negotiated within the Economic Commission for Europe.

Article 15

SETTLEMENT OF DISPUTES

1. If a dispute arises between two or more Parties about the interpretation or application of this Convention, they shall seek a solution by negotiation or by any other method of dispute settlement acceptable to the parties to the dispute.

2. When signing, ratifying, accepting, approving or acceding to this Convention, or at any time thereafter, a Party may declare in writing to the Depositary that for a dispute not resolved in accordance with paragraph 1 of this Article, it accepts one or both of the following means of dispute settlement as compulsory in relation to any Party accepting the same obligations:

3. If the parties to the dispute have accepted both means of dispute settlement referred to in paragraph 2 of this Article, the dispute may be submitted only to the International Court of Justice, unless the parties agree otherwise.

Article 16

SIGNATURE

This Convention shall be open for signature at Espoo (Finland) from 25 February to 1 March 1991 and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 2 September 1991 by states members of the Economic Commission for Europe as well as States having consultative status with the Economic Commission for Europe pursuant to paragraph 8 of the Economic and Social Council resolution 36 (IV) of 28 March 1947, and by regional economic integration organizations constituted by sovereign States members of the Economic Commission for Europe to which their member States have transferred competence in respect of matters governed by this Convention, including the competence to enter into treaties in respect of these matters.

Article 17

RATIFICATION, ACCEPTANCE, APPROVAL AND ACCESSION

1. This Convention shall be subject to ratification, acceptance or approval by signatory States and regional economic integration organizations.

2. This Convention shall be open for accession as from 3 September 1991 by the States and organizations referred to in Article 16.

3. The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations, who shall perform the functions of Depositary.

4. Any organization referred to in Article 16 which becomes a Party to this Convention without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under this Convention. In the case of such organizations, one or more of whose member States is a Party to this Convention, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under this Convention. In such cages, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under this Convention concurrently.

5. In their instruments of ratification, acceptance, approval or accession, the regional economic integration organizations referred to in Article 16 shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Convention. These organizations shall also inform the Depositary of any relevant modification to the extent of their competence.

Article 18

ENTRY INTO FORCE

1. This Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For the purposes of paragraph 1 of this Article, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by States members of such an organization.

3. For each State or organization referred to in Article 16 which ratifies, accepts or approves this Convention or accedes thereto after the deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, this Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit by such State or organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 19

WITHDRAWAL

At any time after four years from the date on which this Convention has come into force with respect to a Party, that Party may withdraw from this Convention by giving written notification to the Depositary. Any such withdrawal shall take effect on the ninetieth day after the date of its receipt by the Depositary. Any such withdrawal shall not affect the application of Articles 3 to 6 of this Convention to a proposed activity in respect of which a notification has been made pursuant to Article 3, paragraph 1, or a request has been made pursuant to Article 3, paragraph 7, before such withdrawal took effect.

Article 20

AUTHENTIC TEXTS

The original of this Convention, of which the English, French and Russian texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Convention.

DONE at Espoo (Finland), this twenty-fifth day of February one thousand nine hundred and ninety-one.

Appendix I

List of Activities

1. Crude oil refineries (excluding undertakings manufacturing only lubricants from crude oil) and installations for the gasification and liquefaction of 500 tonnes or more of coal or bituminous shale per day.

2. Thermal power stations and other combustion installations with a heat output of 300 megawatts or more and nuclear power stations and other nuclear reactors (except research installations for the production and conversion of fissionable and fertile materials, whose maximum power does not exceed 1 kilowatt continuous thermal load).

3. Installations solely designed for the production or enrichment of nuclear fuels, for the reprocessing of irradiated nuclear fuels or for the storage, disposal and processing of radioactive waste.

4. Major installations for the initial smelting of cast-iron and steel and for the production of non-ferrous metals.

5. Installations for the extraction of asbestos and for the processing and transformation of asbestos and products containing asbestos: for asbestos-cement products, with an annual production of more than 20,000 tonnes finished product; for friction material, with an annual production of more than 50 tonnes finished product; and for other asbestos utilization of more than 200 tonnes per year.

6. Integrated chemical installations.

7. Construction of motorways, express roads* and lines for long-distance railway traffic and of airports with a basic runway length of 2,100 metres or more.

8. Large-diameter oil and gas pipelines.

9. Trading ports and also inland waterways and ports for inland-waterway traffic which permit the passage of vessels of over 1,350 tonnes.

10. Waste-disposal installations for the incineration, chemical treatment or landfill of toxic and dangerous wastes.

11. Large dams and reservoirs.

12. Groundwater abstraction activities in cases where the annual volume of water to be abstracted amounts to 10 million cubic metres or more.

13. Pulp and paper manufacturing of 200 air-dried metric tonnes or more per day.

14. Major mining, on-site extraction and processing of metal ores or coal.

15. Offshore hydrocarbon production.

16. Major storage facilities for petroleum, petrochemical and chemical products.

17. Deforestation of large areas.

________________________

* For the purposes of this Convention:

— "Motorway" means a road specially designed and built for motor traffic, which does not serve properties bordering on it, and which:

— "Express road" means a road reserved for motor traffic accessible only from interchanges or controlled junctions and on which, in particular, stopping and parking are prohibited on the running carriageway(s).

Appendix II

Content of the Environmental Impact Assessment Documentation

Information to be included in the environmental impact assessment documentation shall, as a minimum, contain, in accordance with Article 4:

Appendix III

General Criteria to Assist in the Determination of the Environmental Significance of Activities Not Listed in Appendix I

1. In considering proposed activities to which Article 2, paragraph 5, applies, the concerned Parties may consider whether the activity is likely to have a significant adverse transboundary impact in particular by virtue of one or more of the following criteria:

2. The concerned Parties shall consider for this purpose proposed activities which are located close to an international frontier as well as more remote proposed activities which could give rise to significant transboundary effects far removed from the site of development.

Appendix IV

Inquiry Procedure

1. The requesting Party or Parties shall notify the secretariat that it or they submit(s) the question of whether a proposed activity listed in Appendix I is likely to have a significant adverse transboundary impact to an inquiry commission established in accordance with the provisions of this Appendix. This notification shall state the subject-matter of the inquiry. The secretariat shall notify immediately all Parties to this Convention of this submission.

2. The inquiry commission shall consist of three members. Both the requesting party and the other party to the inquiry procedure shall appoint a scientific or technical expert, and the two experts so appointed shall designate by common agreement the third expert, who shall be the president of the inquiry commission. The latter shall not be a national of one of the parties to the inquiry procedure, nor have his or her usual place of residence in the territory of one of these parties, nor be employed by any of them, nor have dealt with the matter in any other capacity.

3. If the president of the inquiry commission has not been designated within two months of the appointment of the second expert, the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe shall, at the request of either party, designate the president within a further two-month period.

4. If one of the parties to the inquiry procedure does not appoint an expert within one month of its receipt of the notification by the secretariat, the other party may inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall designate the president of the inquiry commission within a further two-month period. Upon designation, the president of the inquiry commission shall request the party which has not appointed an expert to do so within one month. After such a period, the president shall inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall make this appointment within a further two-month period.

5. The inquiry commission shall adopt its own rules of procedure.

6. The inquiry commission may take all appropriate measures in order to carry out its functions.

7. The parties to the inquiry procedure shall facilitate the work of the inquiry commission and, in particular, using all means at their disposal, shall:

8. The parties and the experts shall protect the confidentiality of any information they receive in confidence during the work of the inquiry commission.

9. If one of the parties to the inquiry procedure does not appear before the inquiry commission or fails to present its case, the other party may request the inquiry commission to continue the proceedings and to complete its work. Absence of a party or failure of a party to present its case shall not constitute a bar to the continuation and completion of the work of the inquiry commission.

10. Unless the inquiry commission determines otherwise because of the particular circumstances of the matter, the expenses of the inquiry commission, including the remuneration of its members, shall be borne by the parties to the inquiry procedure in equal shares. The inquiry commission shall keep a record of all its expenses, and shall furnish a final statement thereof to the parties.

11. Any Party having an interest of a factual nature in the subject-matter of the inquiry procedure, and which may be affected by an opinion in the matter, may intervene in the proceedings with the consent of the inquiry commission.

12. The decisions of the inquiry commission on matters of procedure shall be taken by majority vote of its members. The final opinion of the inquiry commission shall reflect the view of the majority of its members and shall include any dissenting view.

13. The inquiry commission shall present its final opinion within two months of the date on which it was established unless it finds it necessary to extend this time limit for a period which should not exceed two months.

14. The final opinion of the inquiry commission shall be based on accepted scientific principles. The final opinion shall be transmitted by the inquiry commission to the parties to the inquiry procedure and to the secretariat.

Appendix V

Post-Project Analysis

Objectives Include:

Appendix VI

Elements for Bilateral and Multilateral Co-Operation

1. Concerned Parties may set up, where appropriate, institutional arrangements or enlarge the mandate of existing institutional arrangements within the framework of bilateral and multilateral agreements in order to give full effect to this Convention.

2. Bilateral and multilateral agreements or other arrangements may include:

Appendix VII

Arbitration

1. The claimant Party or Parties shall notify the secretariat that the Parties have agreed to submit the dispute to arbitration pursuant to Article 15, paragraph 2, of this Convention. The notification shall state the subject-matter of arbitration and include, in particular, the Articles of this Convention, the interpretation or application of which are at issue. The secretariat shall forward the information received to all Parties to this Convention.

2. The arbitral tribunal shall consist of three members. Both the claimant Party or Parties and the other Party or Parties to the dispute shall appoint an arbitrator, and the two arbitrators so appointed shall designate by common agreement the third arbitrator, who shall be the president of the arbitral tribunal. The latter shall not be a national of one of the parties to the dispute, nor have his or her usual place of residence in the territory of one of these parties, nor be employed by any of them, nor have dealt with the case in any other capacity.

3. If the president of the arbitral tribunal has not been designated within two months of the appointment of the second arbitrator, the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe shall, at the request of either party to the dispute, designate the president within a further two-month period.

4. If one of the parties to the dispute does not appoint an arbitrator within two months of the receipt of the request, the other party may inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall designate the president of the arbitral tribunal within a further two-month period. Upon designation, the president of the arbitral tribunal shall request the party which has not appointed an arbitrator to do so within two months. After such a period, the president shall inform the Executive Secretary of the Economic Commission for Europe, who shall make this appointment within a further two-month period.

5. The arbitral tribunal shall render its decision in accordance with international law and in accordance with the provisions of this Convention.

6. Any arbitral tribunal constituted under the provisions set out herein shall draw up its own rules of procedure.

7. The decisions of the arbitral tribunal, both on procedure and on substance, shall be taken by majority vote of its members.

8. The tribunal may take all appropriate measures in order to establish the facts.

9. The parties to the dispute shall facilitate the work of the arbitral tribunal and, in particular, using all means at their disposal, shall:

10. The parties and the arbitrators shall protect the confidentiality of any information they receive in confidence during the proceedings of the arbitral tribunal.

11. The arbitral tribunal may, at the request of one of the parties, recommend interim measures of protection.

12. If one of the parties to the dispute does not appear before the arbitral tribunal or fails to defend its case, the other party may request the tribunal to continue the proceedings and to render its final decision. Absence of a party or failure of a party to defend its case shall not constitute a bar to the proceedings. Before rendering its final decision, the arbitral tribunal must satisfy itself that the claim is well founded in fact and law.

13. The arbitral tribunal may hear and determine counter-claims arising directly out of the subject-matter of the dispute.

14. Unless the arbitral tribunal determines otherwise because of the particular circumstances of the case, the expenses of the tribunal, including the remuneration of its members, shall be borne by the parties to the dispute in equal shares. The tribunal shall keep a record of all its expenses, and shall furnish a final statement thereof to the parties.

15. Any Party to this Convention having an interest of a legal nature in the subject-matter of the dispute, and which may be affected by a decision in the case, may intervene in the proceedings with the consent of the tribunal.

16. The arbitral tribunal shall render its award within five months of the date on which it is established unless it finds it necessary to extend the time limit for a period which should not exceed five months.

17. The award of the arbitral tribunal shall be accompanied by a statement of reasons. It shall be final and binding upon all parties to the dispute. The award will be transmitted by the arbitral tribunal to the parties to the dispute and to the secretariat. The secretariat will forward the information received to all Parties to this Convention.

18. Any dispute which may arise between the parties concerning the interpretation or execution of the award may be submitted by either party to the arbitral tribunal which made the award or, if the latter cannot be seized thereof, to another tribunal constituted for this purpose in the same manner as the first.

ap zinoties saimnieciskās darbības un tās ietekmes uz vidi savstarpējās kopsakarības,

apstiprinot nepieciešamību pēc videi draudzīgas un ilgtspējīgas attīstības,

apņemoties pilnveidot starptautisko sadarbību, novērtējot ietekmi uz vidi, it īpaši pārrobežu kontekstā,

vēršot uzmanību uz nepieciešamību veidot preventīvu politiku, novērst vai ierobežot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi kopumā un jo īpaši pārrobežu kontekstā un veikt pastāvīgu monitoringu,

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju organizācijas Hartā, Stokholmas konferences "Par cilvēkvidi" deklarācijā, Eiropas Drošības un sadarbības konferences gala dokumentā un Eiropas Drošības un sadarbības konferences dalībvalstu pārstāvju Vīnes un Madrides tikšanos noslēguma dokumentos ietvertajiem nosacījumiem,

augstu novērtējot valstīs notiekošos pasākumus, lai nodrošinātu uz nacionālajiem juridiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem un nacionālās politikas balstītu ietekmes uz vidi novērtējumu,

apzinoties nepieciešamību pēc iespējas agrīnākā lemšanas posmā ņemt vērā vides faktorus, pielietojot ietekmes uz vidi novērtējumu kā nepieciešamo lēmējiem sniedzamās informācijas kvalitātes paaugstināšanas līdzekli visos lemšanas līmeņos, lai, samazinot būtisku nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, jo īpaši pārrobežu kontekstā, veicinātu videi labvēlīgu lēmumu pieņemšanu,

vēršot uzmanību uz starptautisko organizāciju pūliņiem veicināt ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma, kas veikts Apvienoto Nāciju organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas pārraudzībā, īpaši semināra "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (1987. gada septembris, Varšava, Polija) rezultātus, kā arī

atzīmējot ietekmes uz vidi novērtējuma mērķus un principus, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju organizācijas Vides programmas padome, un Ministru deklarāciju "Par ilgtspējīgu attīstību" (1990. gada maijs, Bergena, Norvēģija),

ir vienojušās par šo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šīs konvencijas izpratnē,

(i) "dalībvalstis" nozīmē šai konvencijai pievienojušās valstis, ja vien tekstā nav norādīts citādi;

(ii) "izcelsmes puse" nozīmē šīs konvencijas dalībvalsti(-s), kuras(-u) jurisdikcijā paredzēta darbība;

(iii) "ietekmētā puse" nozīmē šīs konvencijas dalībvalsti(-s), kuras(-u) varētu skart paredzētās darbības pārrobežu ietekme;

(iv) "ieinteresētās puses" nozīmē izcelsmes pusi un ietekmēto pusi, kuras pielieto ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar šo konvenciju;

(v) "paredzētā darbība" nozīmē jebkuru darbību vai jebkuru lielāku izmaiņu darbībā, kas pakļauta valsts pilnvarotas kompetentas institūcijas lēmumam valstī noteiktajā kārtībā;

(vi) "ietekmes uz vidi novērtēšana" nozīmē paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz vidi novērtēšanu valstī noteiktajā kārtībā;

(vii) "ietekme" nozīmē jebkuru paredzētās darbības izraisīto pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēka veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu un vēsturiskos pieminekļus vai citas fiziskas struktūras, vai šo pārmaiņu savstarpējo iedarbību; tā ietver arī šo izmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu vai sociāli ekonomiskajiem apstākļiem;

(viii) "pārrobežu ietekme" nozīmē jebkuru ietekmi, izņemot globālu, ko izraisa paredzētā darbība ietekmētās puses jurisdikcijā esošā teritorijā, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas teritorijā citas dalībvalsts jurisdikcijā esošā teritorijā;

(ix) "valsts pilnvarota kompetenta institūcija" nozīmē valsts varas iestādi vai iestādes, kam dalībvalsts deleģējusi atbildību par šajā konvencijā noteikto uzdevumu veikšanu un/vai varas iestādi(-es), ko dalībvalsts ir pilnvarojusi lemt par paredzamo darbību;

(x) "sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas.

2. pants

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1. Dalībvalstīm individuāli vai kopīgi jāveic visi nepieciešamie un lietderīgie pasākumi, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu paredzēto darbību būtisku nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi uz vidi.

2. Katrai dalībvalstij jāveic nepieciešamie juridiskie, administratīvie vai citi pasākumi, lai ieviestu šīs konvencijas prasības, ieskaitot tās, kas attiecas uz I pielikumā minētajām paredzētajām darbībām, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, kā arī, lai izstrādātu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru, nodrošinot sabiedrības līdzdalību un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošanu saskaņā ar II pielikumu.

3. Izcelsmes pusei jāgādā, lai ietekmes uz vidi novērtējums I pielikumā minētai paredzamajai darbībai, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, tiktu veikts saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem pirms lēmuma par paredzētās darbības atļaušanu vai uzsākšanu.

4. Izcelsmes pusei saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem jāgādā, lai ietekmētajām pusēm tiktu paziņots par I pielikumā minētu paredzēto darbību, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi.

5. Ik gadījumā, kad kāda paredzēta darbība, kas nav ietverta I pielikumā, var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi un tādēļ būtu aplūkojama kā tāda, kas iekļaujama šīs konvencijas I pielikumā, ieinteresētajām pusēm pēc jebkuras dalībvalsts iniciatīvas jāiesaistās diskusijā. Darbības, ko dalībvalstis vienojušās pielīdzināt tām, kas minētas I pielikumā, attiecīgi arī vērtējamas. Vispārīgie būtiskas nelabvēlīgas ietekmes kritēriji ir doti III pielikumā.

6. Saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem izcelsmes pusei jārada iespēja ietekmētās puses sabiedrībai piedalīties paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanā un jānodrošina ietekmētās puses sabiedrībai iespējas, kas līdzvērtīgas izcelsmes puses sabiedrības iespējām.

7. Ietekmes u z vidi novērtējums saskaņā ar šīs konvencijas prasībām jāpiemēro vismaz paredzētās darbības projekta līmenī. Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm jācenšas attiecināt ietekmes uz vidi novērtējuma principus uz politiku, plāniem un programmām.

8. Šīs konvencijas nosacījumi neietekmē dalībvalstu tiesības pielietot nacionālos likumus, noteikumus, administratīvos nolikumus vai citus juridiskus aktus, lai aizsargātu informāciju, kuras izpaušana varētu apdraudēt rūpnieciskos un tirdznieciskos noslēpumus vai valsts d rošību.

9. Šīs konvencijas nosacījumi neietekmē dalībvalstu tiesības ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem noteikt stingrākas prasības par šajā konvencijā ietvertajām.

10. Šīs konvencijas nosacījumi neietekmē nekādas dalībvalstu saistības, ko nosaka starptautiskā likumdošana, attiecībā uz darbībām, kurām ir vai var būt pārrobežu ietekme.

3. pants

PAZIŅOJUMS

1. Lai nodrošinātu atbilstošas un produktīvas konsultācijas saskaņā ar šīs konvencijas 5. pantu, izcelsmes pusei jāpaziņo par paredzētu I pielikumā iekļautu darbību ar iespējamu būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi jebkurai dalībvalstij, kas varētu kļūt par ietekmēto pusi, pēc iespējas agrāk un ne vēlāk, kā tā informē par paredzamo darbību savu sabiedrību.

2. Paziņojumam jāsatur vismaz:

un tas var ietvert informāciju, kas noteikta šā panta 5. punktā.

3. Ietekmētajai pusei jāsniedz izcelsmes pusei atbilde paziņojumā norādītajā termiņā, šādi apliecinot paziņojuma saņemšanu un norādot, vai tā paredzējusi piedalīties ietekmes uz vidi novērtējumā.

4. Ja ietekmētā puse atsakās no līdzdalības ietekmes uz vidi novērtējumā vai nesniedz atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, šā panta 5. līdz 8. punkta, kā arī 4. līdz 7. panta nosacījumi nav piemērojami. Šādā gadījumā tiesības lemt par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu un praksi paliek izcelsmes pusei.

5. Kad saņemta ietekmētās puses atbilde, kurā pausta gatavība piedalīties ietekmes uz vidi novērtējumā, izcelsmes pusei, ja tas vēl nav izdarīts, jāsniedz ietekmētajai pusei:

6. Ja ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošanai ir nepieciešama informācija par potenciāli ietekmēto vidi ietekmētās puses jurisdikcijā esošā teritorijā, ietekmētajai pusei pēc izcelsmes puses pieprasījuma bez kavēšanās jāsniedz šāda informācija, ciktāl tā pieejama, nepieciešamības un iespējas gadījumā caur kādu kopīgu institūciju.

7. Ja dalībvalsts uzskata, ka to skars I pielikumā minētās paredzētās darbības būtiskā nelabvēlīgā pārrobežu ietekme, bet šā panta 1. punktā noteikto paziņojumu nav saņēmusi, ieinteresētās puses pēc ietekmētās puses pieprasījuma apmainās ar informāciju, lai noskaidrotu, vai ir iespējama būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme. Ja puses vienojas, ka būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme ir iespējama, atbilstoši piemērojami šī s konvencijas nosacījumi. Ja ieinteresētās puses nevar vienoties, vai būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme ir iespējama, un nevienojas arī par citādu šā jautājuma atrisināšanu, jebkura dalībvalsts var iesniegt jautājumu IV pielikumā noteiktajai izmeklēšanas komisijai, lai tā pauž savu viedokli par būtiskas nelabvēlīgas pārrobežu ietekmes iespējamību.

8. Ieinteresētajām pusēm jāgādā, lai ietekmētās puses sabiedrība tajā teritorijā, ko varētu ietekmēt paredzamā darbība, būtu informēta un gūtu iespēju paust viedokli par paredzēto darbību vai iebilst pret to, kā arī jānodrošina komentāru vai iebildumu iesniegšana izcelsmes puses valsts pilnvarotai kompetentajai institūcijai tieši vai, ja nepieciešams, caur izcelsmes pusi.

4. pants

IETEKMES UZ VIDI NO VĒRTĒJUMA DOKUMENTĀCIJAS SAGATAVOŠANA

1. Ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijā, ko iesniedz izcelsmes puse valsts pilnvarotajai kompetentajai institūcijai, jāietver informācija, kuras minimālās prasības noteiktas II pielikumā.

2. Izcelsmes puse iesniedz ietekmētajai pusei ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentāciju, ja nepieciešams un iespējams — caur kopīgu institūciju. Ieinteresētās puses savlaicīgi pirms galīgā lēmuma par paredzēto darbību pieņemšanas nodrošina dokumentācijas izplatīšanu institūcijā m un ietekmētās puses sabiedrībai, kas atrodas ietekmei potenciāli pakļautajā teritorijā, kā arī nodrošina komentāru iesniegšanu izcelsmes puses valsts pilnvarotajai kompetentajai institūcijai vai nu tieši, vai caur izcelsmes pusi.

5. pants

KONSULTĀCIJAS, K AS IZRIET NO IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA DOKUMENTĀCIJAS

Izcelsmes pusei pēc ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas pilnīgas sagatavošanas bez kavēšanās jāuzsāk ar ietekmēto pusi kopīgas konsultācijas, kam jāskar arī paredzētās darbības būtiskās pārrobežu ietekmes jautājumi un šīs darbības ietekmes samazināšanas vai novēršanas pasākumi. Konsultācijās var aplūkot šādus jautājumus:

Konsultāciju sākumā puses vienojas par vēlamo laiku, ko atvēlēt konsultācijām. Jebkuras šādas konsultācijas var vadīt caur atbilstošu kopīgu institūciju, ja tāda ir.

6. pants

GALĪGAIS LĒMUMS

1. Pusēm jāgādā, lai galīgajā lēmumā par paredzēto darbību tiktu ņemti vērā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācija, kā arī komentāri, kas saņemti 3.panta 8. punktā un 4. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, un 5. pantā noteikto konsultāciju slēdziens.

2. Izcelsmes puse paziņo ietekmētājai pusei galīgo lēmumu par paredzēto darbību, pievienojot arī pamatojumu un apsvērumus, uz kā balstīts lēmums.

3. Ja pirms paredzētās darbības uzsākšanas ieinteresētās puses rīcībā nonāk informācija par būtisku paredzētās darbības pārrobežu ietekmi, kas nebija pieejama lemšanas laikā, kaut būtu varējusi būtiski ietekmēt lēmumu, šī puse nekavējoties sniedz šo informāciju citām ieinteresētajām pusēm. Ja kāda ieinteresētā puse pieprasa lēmumu pārskatīt, pusēm jākonsultējas par šādas rīcības nepieciešamību.

7. pants

PĒCPROJEKTA ANALĪZE

1. Ieinteresētās puses pēc jebkuras puses pieprasījuma nosaka, vai jāveic pēcprojekta analīze un, ja jā, tad cik plaši tā saskaņā ar šo konvenciju jāveic, ņemot vērā novērtēto aplūkojamās paredzētās darbības būtisko nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi uz vidi. Jebkurai pēcprojekta analīzei jāietver paredzētās darbības uzraudzības programma un visu nelabvēlīgo pārrobežu ietekmju noteikšana pēc tās uzsākšanas. Tādu uzraudzības programmu un ietekmes noteikšanu var īstenot, lai sasniegtu V pielikumā izvirzītos mērķus.

2. Ja pēcprojekta analīzes rezultātā izcelsmes pusei vai ietekmētajai pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka darbībai ir būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme, vai tiek atklāti faktori, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, tai nekavējoties jāinformē otra puse. Ieinteresētās puses tad konsultējas par nepieciešamajiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu šo ietekmi.

8. pants

DIVPUSĒJĀ UN DAUDZPUSĒJĀ SADARBĪBA

Dalībvalstis var turpināt pildīt esošos vai slēgt jaunus divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai citas vienošanās, lai veiktu savus pienākumus, kas izriet no šīs konvencijas. Līgumus vai citas vienošanās var balstīt uz VI pielikumā minētajiem nosacījumiem.

9. pants

PĒTNIECĪBAS PROGRAMMAS

Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība konkrētu pētniecības programmu izstrādei un to lietderīgai izpildei, lai:

Dalībvalstis savstarpēji apmainās ar augstākminēto programmu rezultātiem.

10. pants

PIELIKUMU STATUSS

Šīs konvencijas pielikumi ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

11. pants

DALĪBVALSTU SANĀKSME

1. Dalībvalstu sanāksmes iespēju robežās tiek pieskaņotas Centrālās un Austrumeiropas valdību Vides un ūdens problēmu vecāko padomnieku ikgadējām sesijām. Pirmā dalībvalstu sanāksme notiek ne vēlāk kā vienu gadu no šīs konvencijas spēkā stāšanās brīža. Turpmāk dalībvalstis tiekas tad, kad uzskata to par nepieciešamu, vai pēc kādas dalībvalsts rakstiska pieprasījuma, ja to atbalsta v smaz viena trešdaļa dalībvalstu. Šādā gadījumā sanāksme notiek sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts dalībvalstīm darījis to zināmu.

2. Dalībvalstīm nemitīgi jāseko konvencijas ieviešanas gaitai,

12. pants

BALSSTIESĪBAS

1. Katrai konvencijas dalībvalstij ir viena balss.

2. Reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām balsojumos par jautājumiem, kas ir to kompetencē, ir tik balsu, cik konvencijas dalībvalstu ir šo organizāciju dalībvalstis, ja vien šīs dalībvalstis neizmanto savas tiesības balsot, bet nav nevienas balss, ja šīs dalībvalstis izmanto savas tiesības balsot saskaņā ar šā panta 1. punktu.

13. pants

SEKRETARIĀTS

Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretārs veic šādas sekretariāta funkcijas:

14. pants

KONVENCIJAS PAPILDINĀJUMI

1. Jebkura dalībvalsts var ierosināt šīs konvencijas papildinājumus.

2. Papildinājumu pieteikumi iesniedzami sekretariātam rakstiskā formā, kurš tos izplata visām šīs konvencijas dalībvalstīm. Ierosinātos papildinājumus dalībvalstis apspriež nākamajā sanāksmē, ja vien visas dalībvalstis ir saņēmušas no sekretariāta šos ierosinājumus vismaz deviņdesmit dienas pirms sanāksmes.

3. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuru ierosināto papildinājumu. Ja tomēr vienprātību panākt neizdodas, papildinājumu pieņem ar trim ceturtdaļām klātesošo un balsojošo dalībvalstu balsu, un tas ir galējais līdzeklis.

4. Konvencijas papildinājumus, kas pieņemti šā panta 3. punktā noteiktajā kārtībā, depozitārijs nosūta visām dalībvalstīm ratifikācijai, apstiprināšanai vai atzīšanai. Tie stājas spēkā attiecībā uz dalībvalstīm, kas tos ir ratificējušas, apstiprinājušas vai atzinušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu par to, ka vismaz trīs ceturtdaļas dalībvalstu tos ir ratificējušas, apstiprinājušas vai atzinušas. Turpmāk tie stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti deviņdesmitajā dienā pēc šīs dalībvalsts ratifikācijas, apstiprināšanas vai atzīšanas instrumenta iesniegšanas.

5. Šā panta izpratnē "klātesošās un balsojošās dalībvalstis" nozīmē dalībvalstis, kuras pārstāvētas sanāksmē un balso "par" vai "pret".

6. Šā panta 3. punktā noteiktā balsošanas kārtība neattiecas uz tiem Eiropas Ekonomiskās komisijas līgumiem, kurus paredzēts slēgt nākotnē.

15. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

1. Ja starp divām vai vairākām dalībvalstīm izceļas strīds par šīs konvencijas nosacījumu piemērošanu vai interpretāciju, tām jāmeklē risinājums sarunu ceļā vai kādā citā pusēm pieņemamā strīdu izšķiršanas veidā.

2. Parakstot, ratificējot, atzīstot, apstiprinot šo konvenciju vai pievienojoties tai vai jebkurā laikā pēc tam dalībvalsts var iesniegt depozitārijam rakstisku apstiprinājumu, ka attiecībā uz strīdiem, ko neizdodas šķirt šā panta 1. punktā noteiktajā kārtībā, tā pieņem vienu vai abus no zemāk minētajiem līdzekļiem kā obligātus jebkurai dalībvalstij, kas uzņemas tādas pašas saistības:

3. Ja strīdā iesaistītās dalībvalstis piekritušas abiem šā panta 2. punktā noteiktajiem strīda izšķiršanas veidiem, strīda izšķiršanu var uzticēt tikai Starptautiskajai tiesai, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

PARAKSTĪŠANA

Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Ekonomiskās komisijas dalībvalstīm, valstīm, kurām saskaņā ar Ekonomiskās un sociālās padomes 1947. gada 28. marta rezolūciju Nr. 36 (IV) ir konsultatīvs statuss Eiropas Ekonomiskajā komisijā, kā arī Eiropas Ekonomiskās komisijas pilntiesīgu dalībvalstu veidotām reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kurām šīs dalībvalstis ir deleģējušas kompetenci risināt šīs konvencijas regulētos jautājumus, ieskaitot līgu m u slēgšanu šajos jautājumos, Espo pilsētā (Somija) laikā no 1991. gada 25. februāra līdz 1. martam un pēc tam Apvienoto Nāciju organizācijā Ņujorkā līdz 1991. gada 2. septembrim.

17. pants

RATIFIKĀCIJA, ATZĪŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

1. Šo konvenciju to parakstījušās dalībvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ratificē, atzīst vai apstiprina.

2. No 1991. gada 3. septembra šī konvencija ir atvērta tām valstīm un organizācijām, kas minētas 16. pantā, lai pievienotos tai.

3. Ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti tiek nodoti glabāšanā Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram, kas veic depozitārija funkcijas.

4. 16. pantā raksturotā organizācija, kas kļūst par konvencijas dalībvalsti, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs konvencijas, arī tad, ja neviena šīs organizācijas dalībvalsts nav šīs konvencijas dalībvalsts. Ja viena vai vairākas šīs organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas dalībvalstis, organizācijai un tās dalībvalstīm jālemj par atbildības sadali, pildot šīs konvencijas izvirzītās prasības. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar līdztekus izmantot tiesības, kas izriet no šīs konvencijas.

5. 16.pantā raksturotās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savos ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentos norāda to kompetences robežas šīs konvencijas regulētajos jautājumos. Šīm organizācijām jāinformē depozitārijs par jebkuru izmaiņu, kas skar to kompetences robežas.

18. pants

SPĒKĀ STĀŠANĀS

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā.

2. Šā panta 1. punkta izpratnē neviens ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ko nodevusi glabāšanā reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nav papildus pieskaitāms tiem, kurus nosūtījušas glabāšanā šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Katrā 16. pantā raksturotajā valstī vai organizācijā, kura ratificē, atzīst vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc sešpadsmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šīs valsts ratifikācijas, apstiprināšanas, atzīšanas vai pieņemšanas instruments ir nodots glabāšanā.

19. pants

IZSTĀŠANĀS

Dalībvalsts var izstāties no šīs konvencijas pēc četriem gadiem no konvencijas spēkā stāšanās brīža šai valstī, iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Jebkura izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā. Izstāšanās nekādi neietekmē šīs konvencijas 3., 4., 5. un 6. panta piemērošanu paredzētai darbībai, par kuru paziņots saskaņā ar šīs konvencijas 3. panta 1. punktu vai iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. panta 7. punktu, pirms vēl izstāšanās ir stājusies spēkā.

20. pants

TEKSTU AUTENTISKUMS

Šīs konvencijas oriģināls, kura teksti angļu, franču un krievu valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas pie Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāra.

To apliecinot, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, apakšā parakstījušies ir parakstījuši šo konvenciju.

Sastādīts Espo (Somija) tūkstoš deviņi simti deviņdesmit pirmā gada divdesmit devītajā februārī.

I pielikums

Paredzamo darbību saraksts

1. Jēlnaftas pārstrādes uzņēmumi (izņemot smērvielu ražošanu no jēlnaftas) un iekārtas ogļu vai degslānekļa, vismaz 500 tonnu dienā, pārvēršanai gāzē un šķidrumā.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu 300 megavatu vai vairāk un atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam domātas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kW vidējās siltumspējas).

3 . Speciālas iekārtas kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai, izmantotās kodoldegvielas atkārtotai pārstrādei vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, apglabāšanai un pārstrādei.

4. Liela mēroga iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai un krāsaino metālu ražošanai.

5. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstādei par azbestcementa produktiem ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 20000 tonnu vai par abrazīviem materiāliem ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 50 tonnu vai citai ražošanai, kur izmanto vairāk nekā 200 tonnu azbesta gadā.

6. Kompleksas ķīmiskās rūpniecības iekārtas.

7. Automaģistrāļu, ātrgaitas ceļu*, starppilsētu dzelzceļa līniju un lidostu ar vairāk nekā 2100 m garu galveno ieskrējiena ceļu būve.

8. Liela diametra naftas un gāzes cauruļvadu celtniecība.

9. Tirdzniecības ostas un iekšējie ūdensceļi un upju transporta ostas kuģiem ar kravnesību 1350 tonnas un vairāk.

10. Iekārtas atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei vai toksisko un bīstamo atkritumu glabāšanai.

11. Lieli dambji un mākslīgās ūdenstilpes.

12. Pazemes ūdeņu ieguve, ja ikgadējās ieguves apjomi pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

13. Celulozes un papīra ražošana, ja ražība ir 200 gaissausu metrisko tonnu dienā vai vairāk.

14. Metālu rūdu un ogļu raktuves, ieguves aprīkojums un apstrāde.

15. Ogļūdeņražu ieguve šelfa zonā.

16. Liela mēroga naftas produktu, naftas ķīmijas produktu un ķīmiskās rūpniecības produktu glabātavas.

17. Kailcirtes lielās platībās.

__________________

* Šīs konvencijas izpratnē:

"automaģistrāle" nozīmē transporta līdzekļu kustībai speciāli domātu un būvētu ceļu, kas nav paredzēts gar ceļu izvietoto īpašumu apkalpošanai, un kuram:

"ātrgaitas ceļš" nozīmē transporta līdzekļu kustībai paredzētu ceļu, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no ceļu pārvada vai regulējamiem krustojumiem un uz kura ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz braucamās daļas.

II pielikums

Ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas saturs

Saskaņā ar 4. pantu ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijai jāsatur vismaz šāda informācija:

III pielikums

I pielikumā neiekļauto darbību ietekmes uz vidi būtiskuma vispārīgie kritēriji

1. Apspriežot tās paredzētās darbības, uz kurām attiecas 2. panta 5. punkta nosacījumi, ieinteresētās puses var pielietot vienu vai vairākus darbības ietekmes uz vidi būtiskuma kritērijus:

2. Pēc šādiem kritērijiem ieinteresētās puses novērtē arī citas paredzētās darbības, kas notiek tiešā starptautisko robežu tuvumā, kā arī darbības, kas nenotiek tiešā starptautisko robežu tuvumā, bet var izraisīt būtisku pārrobežu ietekmi tālu no norises vietas.

IV pielikums

Izmeklēšanas procedūra

1. Prasītāja puse paziņo sekretariātam, ka šajā pielikumā noteiktajā kārtībā izveidotajai izmeklēšanas komisijai iesniedz izskatīšanai jautājumu, vai I pielikumā ietvertai paredzētajai darbībai būs būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme. Paziņojumā norādāms izmeklēšanas priekšmets. Sekretariāts nekavējoties paziņo visām šīs konvencijas pusēm par šo izmeklēšanu.

2. Izmeklēšanas komisija sastāv no trim locekļiem. Prasītāja un otra puse nozīmē pa vienam zinātniskajam vai tehniskajam ekspertam, kuri vienojas par trešo ekspertu, kurš kļūst par izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt izmeklēšanā iesaistīto dalībvalstu pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, nedz arī nodarbināts kādā no šīm dalībvalstīm vai citādi saistīts ar šo jautājumu.

3. Ja par izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju nevienojas divu mēnešu laikā no otrā eksperta nozīmēšanas, Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretārs pēc jebkuras puses pieprasījuma nozīmē priekšsēdētāju divu mēnešu laikā.

4. Ja kāda izmeklēšanā iesaistītā puse nenozīmē ekspertu mēneša laikā pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, otra izmeklēšanā iesaistītā puse par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretāru, kurš nozīmē izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju divu mēnešu laikā. Pēc nozīmēšanas, priekšsēdētājs pieprasa pusei, kas nav nozīmējusi ekspertu, to izdarīt mēneša laikā. Ja tas netiek izdarīts norādītajā laikā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretāru, kura m ir tiesības nozīmēt ekspertu divu mēnešu laikā.

5. Izmeklēšanas komisija pati nosaka savas darbības noteikumus.

6. Izmeklēšanas komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savu funkciju veikšanu.

7. Izmeklēšanā iesaistītajām dalībvalstīm jāveicina izmeklēšanas komisijas darbs un jo īpaši, izmantojot visus rīcībā esošos līdzekļus,

8. Pusēm un ekspertiem jāsaglabā jebkuras izmeklēšanas gaitā saņemtās slepenās informācijas konfidencialitāte.

9. Ja viena no izmeklēšanas procedūrā iesaistītajām pusēm nestājas izmeklēšanas komisijas priekšā vai nespēj izteikt savu viedokli, otra puse var pieprasīt izmeklēšanas komisijai turpināt procedūru un pabeigt darbu. Kādas puses neierašanās vai nespēja izteikt savu viedokli nevar būt šķērslis izmeklēšanas komisijas darba turpināšanai un pabeigšana i.

10. Ja vien izmeklēšanas komisija, ņemot vērā kādus īpašus apstākļus, neizlemj citādi, visus izmeklēšanas komisijas izdevumus, ieskaitot tās locekļu apmaksu, sedz abas puses vienlīdzīgi. Izmeklēšanas komisija reģistrē visus izdevumus un iesniedz pusēm izdevumu galīgo aprēķinu.

11. Jebkura dalībvalsts, kurai ir faktuāla interese par izmeklēšanas priekšmetu un kuru var ietekmēt pieņemtais lēmums, ar izmeklēšanas komisijas piekrišanu var piedalīties izmeklēšanā.

12. Izmeklēšanas komisijas lēmumu par procedūras jautājumiem pieņem ar komisijas locekļu balsu vairākumu. Izmeklēšanas komisijas gala viedoklim par izmeklēšanas priekšmetu jāatspoguļo komisijas locekļu vairākuma viedoklis un jāietver arī atšķirīgais viedoklis.

13. Izmeklēšanas komisija pieņem galīgo lēmumu divu mēnešu laikā pēc komisijas izveidošanas. Komisijas darba laiku var pagarināt, ja komisija to uzskata par nepieciešamu, taču pagarinājums nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

14. Izmeklēšanas komisijas galīgajam viedoklim jābalstās uz vispārpieņemtiem zinātniskiem principiem. Galīgo viedokli izmeklēšanas komisija nosūta izmeklēšanas procesā iesaistītajām pusēm un sekretariātam.

V pielikums

Pēcprojekta analīze

Mērķi ietver:

VI pielikums

Divpusējās un daudzpusējās sadarbības elementi

1. Nepieciešamības gadījumā ieinteresētās dalībvalstis var veidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošo institūciju darbības pilnvaras divpusējo un daudzpusējo vienošanos ietvaros, lai nodrošinātu šīs konvencijas darbības efektivitāti.

2. Divpusējās un daudzpusējās vienošanās vai citas vienošanās var ietvert:

VII pielikums

Arbitrāža

1. Prasītāja puse paziņo sekretariātam, ka šīs konvencijas 15. panta 2. punkta noteiktajā kārtībā puses vienojušās strīdīgo jautājumu iesniegt arbitrāžai. Paziņojumā norādāms arbitrāžas priekšmets, kā arī šīs konvencijas panti, kuru pielietojums vai interpretācija tiek apstrīdēti. Sekretariāts nosūta saņemto informāciju visām konvencijas dalībvalstī m.

2. Arbitrāžas tiesa sastāv no trim locekļiem. Prasītāja puse un otra strīdā iesaistītā puse nozīmē pa tiesnesim, kuri kopīgi vienojas par trešo tiesnesi, kurš kļūst par arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt strīdā iesaistīto dalībvalstu pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, nedz arī nodarbināts kādā no šīm dalībvalstīm vai citādi saistīts ar izskatāmo jautājumu.

3. Ja par arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju nevienojas divu mēnešu laikā no otrā tiesneša nozīmēšanas, Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretārs pēc jebkuras puses pieprasījuma, nozīmē priekšsēdētāju divu mēnešu laikā.

4. Ja kāda strīdā iesaistītā puse nenozīmē tiesnesi divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, tad otra puse par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretāru, kurš nozīmē arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju divu mēnešu laikā. Pēc nozīmēšanas priekšsēdētājs pieprasa pusei, kas nav nozīmējusi tiesnesi, to izdarīt divu mēnešu laikā. Ja tas netiek izdarīts norādītajā laikā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretāru, kuram ir tiesības nozīmēt tiesnesi divu mēnešu laikā.

5. Arbitrāžas tiesai spriedums jābalsta uz starptautiskās likumdošanas un šīs konvencijas prasībām.

6. Katra pēc šā pielikuma nosacījumiem izveidota arbitrāžas tiesa izstrādā savus procedūras noteikumus.

7. Arbitrāžas tiesas lēmumi gan par procedūru, gan par strīdīgo jautājumu tiek pieņemti ar arbitrāžas tiesas locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus nepieciešamos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9 . Strīdā iesaistītajām dalībvalstīm jāveicina arbitrāžas tiesas darbs un jo īpaši, izmantojot visus rīcībā esošos līdzekļus,

10. Pusēm un tiesnešiem jāsaglabā jebkuras izmeklēšanas gaitā saņemtās slepenās informācijas konfidencialitāte.

11. Arbitrāžas tiesa pēc kādas puses lūguma var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm nestājas arbitrāžas tiesas priekšā vai nespēj izteikt savu viedokli, tad otra puse var pieprasīt arbitrāžas tiesai turpināt procedūru un pasludināt spriedumu. Kādas puses neierašanās vai nespēja izteikt savu viedokli nevar būt šķērslis arbitrāžai. Pirms sprieduma arbitrāžas tiesai jāpārliecinās, ka sūdzība no faktu un likumdošanas viedokļa ir pamatota.

13. Arbitrāžas tiesa var uzklausīt pretsūdzības, kas izriet no pamatsūdzības, un spriest par tām.

14. Ja vien arbitrāžas tiesa, ņemot vērā kādus īpašus apstākļus, neizlemj citādi, visus tiesas izdevumus, ieskaitot tās locekļu apmaksu, sedz abas puses vienlīdzīgi. Arbitrāžas tiesa reģistrē visus izdevumus un iesniedz pusēm izdevumu galīgo aprēķinu.

15. Jebkura dalībvalsts, kurai ir juridiska interese par arbitrāžas priekšmetu un kuru var ietekmēt tās spriedums, ar arbitrāžas tiesas piekrišanu var piedalīties izmeklēšanā.

16. Arbitrāžas tiesa pieņem spriedumu piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas. Tiesas darba laiku var pagarināt, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, taču pagarinājums nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus.

17. Arbitrāžas tiesas lēmumam jāpievieno apsvērumu skaidrojums. Lēmums ir galīgs un visām strīdā iesaistītajām dalībvalstīm saistošs. Arbitrāžas tiesa nosūta savu spriedumu strīdā iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts paziņo tiesas lēmumu visām konvencijas dalībvalstīm.

18. Visus strīdīgos jautājumus, kas ir saistīti ar tiesas sprieduma interpretāciju vai izpildi, iesniedz izskatīšanai tai pašai tiesai, kas spriedusi, vai, ja tas nav iespējams, citai tiesai, ko izveido tādā pašā kārtībā kā iepriekšējo.