Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšana — pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei;

2) izlīdzināšanas fonds — līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanai;

3) izlīdzināšanas aprēķins — atbilstoši šā likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskais gads — gads, uz kuru attiecas pašvaldību finanšu izlīdzināšana ;

5) budžeta sagatavošanas gads — gads pirms saimnieciskā gada;

6) dotācija no izlīdzināšanas fonda — finanšu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda;

7) pašvaldību grupa — grupa, kurā ietilpst viena veida pašvaldības. Ir divas pašvaldību grupas — republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa;

8) vērtētie ieņēmumi — pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

9) izlīdzinātie ieņēmumi — pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda;

10) izdevumus raksturojošie demo­grāfiskie kritēriji — no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķinā;

11) kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) — ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldību funkciju (izņemot funkcijas, kuras tiek finansētas mērķfinansējuma veidā) izpildi saistīto pašvaldību izdevumu relatīvā vērtība;

12) mērķfinansējums — pašvaldību izdevumu finansējums no:

a) valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām,

b) pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem,

c) ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem,

d) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu),

e) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu);

13) pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība — izlīdzināšanas aprēķiniem izmantojams lielums;

14) pašvaldības finanšu nepieciešamība — aprēķinu rezultātā konkrētām pašvaldībām sadalīta pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

2.pants. (1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

(2) Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma paredz pašvaldību finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību.

3.pants. (1) Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu veic ar izlīdzināšanas fonda starpniecību.

(2) Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

1) izlīdzināšanas aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas;

2) valsts budžeta dotācija.

(3) Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido izlīdzināšanas aprēķina ceļā noteiktās dotācijas pašvaldībām.

4.pants. Izlīdzināšanas aprēķins veicams šādā secībā:

1) katras pašvaldības vērtēto ieņēmumu aprēķināšana;

2) katras pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķināšana;

3) izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo iemaksu noteikšana;

4) no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju noteikšana;

5) nepieciešamās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana.

6.pants. (1) Izlīdzināšanas aprēķinam tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātie dati par iedzīvotāju skaitu un struktūru pašvaldības teritorijā budžeta sagatavošanas gada 1.janvārī, Valsts zemes dienesta apstiprinātie dati par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pašvaldībās, kā arī Finanšu ministrijas dati par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi pašvaldībās un pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību saimnieciskajā gadā.

(2) Pašvaldību kopējo ieņēmumu prognozes aprēķina metodiku apstiprina finanšu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. un 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

8.pants. (1) Pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību saimnieciskajam gadam nosaka gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas procesā un iekļauj Ministru kabineta un likuma "Par pašvaldībām" 96.pantā noteiktās pašvaldību biedrības ikgadējo sarunu protokolā, par pamatu ņemot:

1) budžeta sagatavošanas gadam plānoto pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību;

2) saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes;

3) funkciju pārdali starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un valdību saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskajam gadam noteiktās prioritātes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

9.pants. (1) Katras pašvaldības finanšu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību kopējās finanšu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo ar pašvaldības funkciju izpildi saistītos izdevumus. Vērtēšana veicama katrai pašvaldībai atsevišķi attiecīgās pašvaldību grupas ietvaros. Katram izdevumus raksturojošam kritērijam tiek noteikts īpatsvars (relatīvā vērtība) pašvaldības kopējos izdevumos.

(2) Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji ir:

1) pašvaldību grupa (republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa);

2) iedzīvotāju skaits;

3) bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;

4) bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem;

5) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;

6) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu);

7) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu).

(3) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)

(4) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamo pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvaru aprēķina saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā noteikto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli.

(5) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika noteikta šā likuma 2.pielikumā.

(6) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamo pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvars 2010. un 2011.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir šāds:

1) kritērijam “iedzīvotāju skaits” — 0,47542264;

2) kritērijam “bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem” — 0,13895868;

3) kritērijam “bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem” — 0,25686492;

4) kritērijam “darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits” — 0,12875376.

(7) Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

10.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā tiek aprēķinātas pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 45 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu.

(3) Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem.

(4) Pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas (ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa).

11.pants. (1) Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas vienāds ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības.

(2) Dotācijas šā panta pirmajā daļā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu.

(3) Pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

12. pants. Pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu un mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

13. pants. (1) Valsts budžeta dotācijai kopā ar pašvaldību kopējām iemaksām izlīdzināšanas fondā jābūt vienādām ar kopējām dotācijām pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda. Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir mazākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, šī starpība tiek segta ar valsts budžeta dotāciju.

(2) Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir lielākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, tiek palielināta pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība tādā apjomā, lai pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā būtu vienādas ar kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda.

14.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas vai pašvaldība, ja ar Finanšu ministriju ir noslēgts līgums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību attiecīgās pašvaldības teritorijā. Ja nepieciešamas iemaksas arī no nekustamā īpašuma nodokļa, kārtību, kādā šīs iemaksas veicamas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Iemaksas izlīdzināšanas fondā ir katrai pašvaldībai noteikts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un, ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem. Šis atskaitījums katrai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt aprēķināto iemaksu lielumu.

(3) Izmaksas no izlīdzināšanas fonda veic Valsts kase, izdarot atskaitījumus no tā tieši pašvaldību budžetos divas reizes mēnesī — ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25.datumam.

(4) Pašvaldībām, kas saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek pārskaitītas kā katrai pašvaldībai noteikts procents no izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

1. Pašvaldībām, kuras saimnieciskajā gadā apvienojas, izlīdzināšanas fonda pārrēķins attiecīgajā saimnieciskajā gadā netiek veikts, bet aprēķinātās dotācijas vai iemaksas tiek summētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

2. Līdz 1999.gada 31.decembrim (tas ir, līdz dienai, līdz kurai netiek apliktas ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli) vērtētajos ieņēmumos tiek iekļauti arī pašvaldību ieņēmumi no īpašuma nodokļa.

3. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997.gada īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu.

4. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu.

5. Šā likuma 5., 8., 10. un 11.pants stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

6. 1998.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic, nosakot, ka:

1) iemaksas izlīdzināšanas fondā veic pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību. Iemaksas aprēķina šādi:

a) pirmā iemaksa izlīdzināšanas fondā ir 15 procenti no vērtētajiem ieņēmumiem,

b) otro iemaksu izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 50 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu (no kuriem atskaitīta pirmā iemaksa) pārsnieguma pār pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu,

c) pašvaldības kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no attiecīgās pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem, un to pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, kuras veic iemaksas, nedrīkst būt mazāki par pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu;

2) dotācijas, kas pašvaldībām izmaksājamas no izlīdzināšanas fonda, tiek aprēķinātas šādi:

a) dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas rajonu pašvaldībām ir vienāds ar attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību, republikas pilsētu pašvaldībām — ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām — ar 80 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības,

b) dotācijas "a" apakšpunktā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu;

3) pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, iemaksas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

4) pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, dotācijas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem;

5) kopējo finanšu nepieciešamību, kas tiek ņemta vērā finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, nosaka ne mazāku par 179 856 540 latiem.

8. Ja, ievērojot šā likuma noteikumus, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 1998.gadā nesedz fonda izdevumus, Valsts kase aizdod trūkstošo summu un Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", kur attiecīgi tiek palielināta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.

10. Grozījums likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināto datu izmantošanu izlīdzināšanas aprēķinam piemērojams, sākot ar 2000.gada 1.janvāri.

(07.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

11. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu 2010. un 2011.gadam, paredz tajā dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim. Plānojamās dotācijas apmērs nosakāms, ņemot vērā vidējos izdevumus valstī par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

12. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu 2010. un 2011.gadam, paredz tajā dotāciju tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

13. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim iesniedz Saeimai likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)