Ministru kabineta noteikumi Nr. 378
Rīgā 1997.gada 19.novembrī (prot. nr. 64 9.§)
Izdoti saskaņā
ar likuma "Par pārtikas aprites kārtību
un uzraudzību" 18.pantu
1. Šie noteikumi nosaka to šķīdinātāju lietošanas kārtību, kurus atļauts lietot pārtikas ražošanā.
2. Šķīdinātājs šo noteikumu izpratnē ir viela, kuru lieto pārtikas ražošanā produkta vai tā sastāvdaļu (arī piesārņojuma) šķīdināšanai un pēc lietošanas atdala no pārtikas produkta, bet no kuras atlikuma klātbūtnes pārtikas produktā tehnoloģiski nav iespējams izvairīties. s.
3. Pārtikas ražošanā atļauts lietot tikai šo noteikumu pielikumā minētos šķīdinātājus.
4. Ja pārtikas ražošanā tiek lietoti šķīdinātāji:
4.1. to atlikums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā noteiktās normas;
4.2. tie nedrīkst saturēt vielas cilvēkam toksiski bīstamos daudzumos;
4.3. arsēna saturs tajos nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg un svina saturs - 1 mg/kg;
4.4. to atlikums pārtikas produktos nedrīkst izraisīt nevēlamas pārmaiņas pārtikas produktu sastāvā un pasliktināt pārtikas produktu organoleptiskās īpašības (ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības - izskats, krāsa, smarža, garša, konsistence u.c.).
5. Par šķīdinātājiem pārtikas ražošanā atļauts lietot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un pārtikas produktus ar šķīdinātāju īpašībām. To atdalīšana no pārtikas produkta veicama saskaņā ar normatīvi tehniskajā dokumentācijā noteiktajām prasībām.
6. Uz šķīdinātāja iepakojuma marķējuma jābūt skaidri salasāmai un nenodzēšamai šādai informācijai:
6.1. šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;
6.2. šķīdinātāja kvalitātes atbilstība lietošanai pārtikas ražošanā;
6.3. ražošanas partija;
6.4. ražotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;
6.5. neto masa vai tilpums;
6.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami).
Ministru prezidents G.Krasts
Labklājības ministrs V.Makarovs
Pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 19.novembra noteikumiem Nr. 378
1. Šķīdinātāji, kurus var lietot atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem (pasākumu komplekss, kas nodrošina ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām un ko ražotājs regulāri uzrauga un attiecīgi dokumentē) visos gadījumos:
1.1. acetons (aizliegts lietot olīvu izspaidu attīrīšanā); );
1.2. butāns;
1.3. butilacetāts;
1.4. etilacetāts;
1.5. etanols; ;
1.6. oglekļa dioksīds;
1.7. slāpekļa (I) oksīds.
2. Šķīdinātāji, kurus var lietot īpašos gadījumos, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo šķīdinātāja atlikumu pārtikas produktos:
Nr. p.k. |
Šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums | Lietošana | Maksimāli pieļaujamais šķīdinātāja atlikums |
1 | 2 | 3 | 4 |
2.1. | dihlormetāns | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas | 2 mg/kg - grauzdētā kafijā 5 mg/kg - tējā |
2.2. |
etilmetilketons (n-heksāna saturs etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg; etilmetilketonu nedrīkst lietot kopā ar heksānu) |
tauku un eļļu frakcionēšana kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas | 5 mg/kg - taukos vai eļļā 20 mg/kg - kafijā vai tējā |
2.3. | heksāns (heksāna maisījums, kas destilējas 64 °C līdz 74 °C temperatūrā; heksānu nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu) | tauku un eļļu ražošana vai
frakcionēšana un kakao sviesta ražošana olbaltumvielas saturošu produktu un attaukotu miltu ražošana attaukotu graudu dīglīšu ražošana attaukotu sojas pupu produkti |
5 mg/kg - taukos, eļļā vai kakao
sviestā 10 mg/kg - pārtikas produktos, kas satur olbaltumvielas un attaukotus miltus 5 mg/kg - attaukotos graudu dīglīšos 30 mg/kg - gatavos sojas produktos (patēriņam paredzētajos gala produktos) |
2.4. | metilacetāts | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu
atdalīšana no kafijas vai tējas cukura ražošana no melases |
20 mg/kg - kafijā vai tējā 1 mg/kg - cukurā |
2.5. | metanols |
visos iepriekš minētajos gadījumos |
10 mg/kg - pārtikas produktos |
2.6. | propan-2-ols | visos iepriekš minētajos gadījumos | 10 mg/kg - pārtikas produktos |
3. Šķīdinātāji, kurus lieto aromatizētāju (dabiskas vai ķīmiski sintezētas vielas, kā arī fizikālā, ķīmiskā, mikrobioloģiskā vai fermentatīvā izdalīšanas procesā iegūtas vielas ar aromatizējošām īpašībām) ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo šķīdinātāja atlikumu pārtikas produktos:
Nr. p.k. |
Šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums | Maksimāli pieļaujamais
šķīdinātāja atlikums pārtikas produktos (mg/kg) |
1 | 2 | 3 |
3.1. | butan-1-ols | 1 |
3.2. | butan-2-ols | 1 |
3.3. | cikloheksāns | 1 |
3.4. | dietilēteris | 2 |
3.5. | dihlormetāns | 0,02 |
3.6. | etilmetilketons | 1 |
3.7. | heksāns | 1 |
3.8. | metilacetāts | 1 |
3.9. | metilpropan-1-ols | 1 |
3.10. | propan-1-ols | 1 |
Labklājības ministrs V.Makarovs