Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 238

Rīgā 1997.gada 8.jūlijā (prot. nr. 39 2.§)

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par zemes dzīlēm" 1.panta
14.punktu un 10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka zemes dzīļu un Latvijas Republikas kontinentālā šelfa dzīļu valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu (turpmāk - valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes un zemes dzīļu nogabali) izmantošanas kārtību.

2. Neatkarīgi no zemes un tās dzīļu piederības valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes un zemes dzīļu nogabali tiek izmantoti saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm", citiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

3. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statuss ir šo noteikumu pielikumā minētajām derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī atradnēm, kurās tiek iegūti valsts nozīmes derīgie izrakteņi.

4. Priekšlikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statusa vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala statusa piešķiršanu sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar citām ieinteresētajām valsts pārvaldes institūcijām, nozaru zinātniskās pētniecības iestādēm un profesionālajām savienībām.

5. Atradnes nozīmību novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

5.1. atradnē iegūstamo derīgo izrakteņu veidi un kvalitāte;

5.2. krājumu daudzums un izpētes detalitāte;

5.3. krājumu blīvums (daudzums uz 1 ha);

5.4. atradnes ekspluatācijas ģeoloģiski tehniskie apstākļi;

5.5. atradnes atrašanās vieta un esošā saimnieciskā infrastruktūra;

5.6. derīgo izrakteņu atbilstība augstas kvalitātes konkurētspējīgu materiālu ražošanai;

5.7. attiecīgo derīgo izrakteņu tirgus pieprasījums valstī (reģionā);

5.8. attiecīgo derīgo izrakteņu krājumu nozīme valsts vai reģiona ekonomikā.

6. Zemes dzīļu nogabala nozīmību novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

6.1. zemes dzīļu nogabala ģeoloģiskās uzbūves piemērotība valstiski svarīgu ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes objektu ierīkošanai un izmantošanai;

6.2. nepieciešamība ievērot īpašas zemes dzīļu aizsardzības prasības zemes nogabalos, zem kuriem notiek pazemes ūdeņu ieguve, ja tā ir lielāka par 15 tūkst. kubikmetru diennaktī no pirmā no zemes virsmas iegūstamā ūdens horizonta.

7. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti veic atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātajai instrukcijai "Par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti".

II. Zemes īpašuma lietošanas tiesību un saimnieciskās darbības aprobežojumi valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu platībās

8. Ja zemes īpašniekam (lietotājam) piederošās zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradne vai zemes dzīļu nogabals, zemes īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas, nosakot, ka zemes īpašnieks (lietotājs) var izmantot valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes vai zemes dzīļu nogabalu tikai pēc tam, kad saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) (turpmāk - licence).

9. Ja zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai zemes dzīļu nogabals un zemes īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas, šie aprobežojumi ir ierakstāmi zemesgrāmatā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums platībās, zem kurām atrodas nafta un pazemes ūdeņi, tiek ierakstīts zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad Valsts ģeoloģijas dienests ir akceptējis naftas vai pazemes ūdeņu atradni, tās krājumus un izplatības laukumu zemes virspusē.

11. Zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var noteikt gan zemesgrāmatā ierakstītiem, gan zemesgrāmatā neierakstītiem zemes īpašumiem.

12. Valsts zemes dienests iezīmē zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu zemes īpašuma robežu plānos un reģistrē minēto aprobežojumu nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

13. Atsevišķus vairāk nekā 20 metrus dziļus ūdensapgādes urbumus un to aizsargjoslas iezīmē zemes īpašuma robežu plānos, kā arī ieraksta zemesgrāmatā.

14. Zemes platībās, kurās atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un nogabali, ir šādi saimnieciskās darbības aprobežojumi:

14.1. attiecīgo zemes platību apbūve, kā arī pazemes būvju ierīkošana veicama pēc tam, kad saņemta Valsts ģeoloģijas dienesta rakstiska atļauja;

14.2. zemes platību izmantošanas nosacījumi saimnieciskajai darbībai, ja tā var nodarīt kaitējumu valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm vai zemes dzīļu nogabaliem, jāsaskaņo ar zemes dzīļu izmantotāju vai, ja zemes dzīļu izmantošana vēl nav iesākta, - ar Valsts ģeoloģijas dienestu;

14.3. zemes platībās, zem kurām atrodas izpētītas un izmantojamas pazemes ūdeņu atradnes (ūdens ieguves vietas) vai uz kurām atrodas atsevišķas akas, jāievēro likumos un citos normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām.

15. Zemes īpašnieks (lietotājs) nevar ierobežot vai traucēt valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģisko izpēti (arī tehnoloģisko paraugu ņemšanu), zinātnisko pētījumu un monitoringu veikšanu, ja Valsts ģeoloģijas dienests ir izsniedzis attiecīgu licenci minēto darbu veikšanai. Attiecīgos darbus veic ar zemes īpašnieku (lietotāju) saskaņotā laikā un teritorijā.

16. Zemes īpašniekam, kura zemes īpašumam noteikti šo noteikumu 14.punktā minētie aprobežojumi, pašvaldība var piešķirt zemes nodokļa atvieglojumu uz laiku līdz zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanai.

III. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu nodošana izmantošanai

17. Neatkarīgi no zemes un tās dzīļu piederības licences tiek izsniegtas konkursa (izsoles) kārtībā.

18. Konkursu (izsoli) licences saņemšanai (turpmāk - konkurss (izsole)) neizsludina šādos gadījumos:

18.1. dzeramo pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskām vajadzībām;

18.2. dzeramo pazemes ūdeņu ieguvei pilsētu un pagastu pašvaldību ūdens ieguves vietās. Ja dzeramā ūdens ieguvi veiks uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pašvaldības (pēc saskaņošanas ar reģionālajām vides pārvaldēm) var rīkot konkursu (izsoli).

19. Priekšlikumus konkursu (izsoļu) organizēšanai un to nolikumu sagatavošanai izstrādā Valsts ģeoloģijas dienests, ņemot vērā:

19.1. noteiktā kārtībā pieņemtās derīgo izrakteņu izmantošanas koncepcijas, nacionālās programmas, reģionālos un rajonu teritoriālplānojumus, kā arī ieinteresēto valsts institūciju, nozaru zinātniskās pētniecības iestāžu un profesionālo savienību priekšlikumus un atzinumus;

19.2. to zemes īpašnieku (izņemot valsti) iesniegumus, kuru teritorijā atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali. Minēto iesniegumu izvērtēšanai Valsts ģeoloģijas dienests var pieprasīt ieinteresēto valsts institūciju, kā arī ekspertu atzinumus;

19.3. citu fizisko vai juridisko personu iesniegumus, ja zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali, nav iebildumu pret konkursa (izsoles) rīkošanu. Minēto iesniegumu izvērtēšanai Valsts ģeoloģijas dienests var pieprasīt ieinteresēto valsts institūciju, kā arī ekspertu atzinumus.

20. Zemes īpašnieki (izņemot valsti), kuru teritorijā atrodas konkursam (izsolei) pieteiktie valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali, var iesniegt Valsts ģeoloģijas dienestā savus priekšlikumus konkursa (izsoles) nosacījumu izstrādei.

21. Konkursa (izsoles) nolikumā nosaka konkursa (izsoles) objektus, nosacījumus un norises gaitu.

22. Ogļūdeņražu (naftas un dabas gāzes) meklēšanas, izpētes un ieguves jomā konkursa (izsoles) nolikuma sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa (izsoles) rezultātu izvērtēšanas kārtība ir šāda:

22.1. Ministru kabinets apstiprina starpministriju komisiju konkursa (izsoles) organizēšanai, kā arī minētās komisijas sagatavoto konkursa (izsoles) nolikumu;

22.2. šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētā komisija izvērtē iesniegtos pieteikumus un nosaka konkursa (izsoles) uzvarētāju.

23. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu, zemes dzīļu nogabalu un pazemes ūdeņu atradņu izmantošanas jomā (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētos gadījumus) konkursa (izsoles) nolikuma sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa (izsoles) rezultātu izvērtēšanas kārtība ir šāda:

23.1. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina komisiju konkursa (izsoles) organizēšanai, kurā iekļauj ieinteresēto valsts institūciju pārstāvjus, un pēc saskaņošanas ar pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā atradne vai nogabals, apstiprina minētās komisijas sagatavoto konkursa (izsoles) nolikumu;

23.2. šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētā komisija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un nosaka konkursa (izsoles) uzvarētāju.

24. Konkursa (izsoles) nolikumā var paredzēt šādas dalības daļas zemes dzīļu izmantošanā:

24.1. valsts (pašvaldības) daļu;

24.2. Latvijas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) daļu;

24.3. ārvalstu pārstāvju daļu;

24.4. zemes īpašnieka (izņemot valsti un pašvaldību) daļu.

25. Ja zemes īpašnieks neizmanto tiesības uz dalības daļu zemes dzīļu izmantošanā, konkursa (izsoles) komisija nosaka zemes īpašnieka daļu no maksas par zemes dzīļu izmantošanu.

26. Konkursa (izsoles) nolikuma saņemšanas kārtību un konkursa (izsoles) norises gaitu norāda konkursa (izsoles) uzaicinājumā, kas tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

27. Ja konkursa nosacījumiem atbilst vairāki līdzvērtīgi pretendenti un viens no tiem ir zemes īpašnieks, kura teritorijā atrodas izmantošanai nododamā valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai zemes dzīļu nogabals, par konkursa uzvarētāju atzīstams minētais zemes īpašnieks.

28. Licenci konkursa (izsoles) uzvarētājam izsniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa.

29. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabalus var izmantot vienam vai vairākiem mērķiem.

30. Lai saņemtu licenci, nepieciešama attiecīgās atradnes pase. Pases veidu un saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi par zemes dzīļu izmantošanu.

31. Pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes pases datiem, reģionālās vides pārvaldes nosaka limitus ūdens lietošanas atļaujās, piemēro dabas resursu nodokļa likmes un reģistrē izmantojamos pazemes ūdeņu horizontus.

32. Valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes un zemes dzīļu nogabalus fizisko vai juridisko personu īpašumā esošajās zemes platībās drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ir noslēgts zemes īpašnieka un zemes dzīļu izmantotāja zemes dzīļu izmantošanas tiesību nodošanas līgums.

33. Valstij piederošā un piekrītošā zeme, kuras platībās atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabali, tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

34. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabalus valsts īpašumā esošajās zemes platībās drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ar attiecīgo pašvaldību ir noslēgts nomas līgums par zemes piešķiršanu lietošanā saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību". Šīs zemes platības nevar nodot fizisko vai juridisko personu īpašumā.

35. Rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradnes, kas atrodas valsts rezerves zemes platībās, drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ar pašvaldību noslēgts nomas līgums par zemes piešķiršanu lietošanā. Šīs zemes platības nevar nodot fizisko vai juridisko personu īpašumā.

36. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija ar zemes dzīļu izmantošanu saistītos zemes lietošanas veidos ir saskaņojama ar Zemkopības ministriju.

37. Valsts nozīmes derīgie izrakteņi, kā arī valsts nozīmes atradnēs iegūtie un saskaņā ar licences nosacījumiem realizētie derīgie izrakteņi pieder personai, kas ir saņēmusi licenci.

38. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantotāji maksā likumā noteiktos nodokļus. Zemes dzīļu izmantotājs var saņemt likumā noteiktās nodokļu atlaides un atvieglojumus.

39. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību par licenci nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes dzīļu izmantošanu.

40. Zemes dzīļu izmantotājs var tikt atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas likuma "Par dabas resursu nodokli" 1.pielikuma 5.punktā noteiktajā kārtībā, un šajā gadījumā viņam nosaka maksu par zemes dzīļu izmantošanu.

41. Maksu par zemes dzīļu izmantošanu nosaka, ja izsniedz licenci valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanai.

42. Maksu par zemes dzīļu izmantošanu (procentos no iegūtās produkcijas vērtības) var noteikt latos vai kā daļu no iegūtās produkcijas. Produkcijas daļas aprēķināšanas metodes un produkcijas daļas piegādes nosacījumus nosaka konkursa (izsoles) komisija, un tie tiek norādīti licencē.

IV. Noslēguma jautājumi

43. Zemes dzīļu izmantotājiem, kas ieguvuši tiesības izmantot vai jau izmanto valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes un zemes dzīļu nogabalus saskaņā ar dokumentiem, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jāiesniedz Valsts ģeoloģijas dienestā pieprasījums licences saņemšanai bez piedalīšanās konkursā (izsolē). Pieprasījuma veidu un saturu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes dzīļu izmantošanu.

44. Līdz licences vai atteikuma saņemšanai šo noteikumu 43.punktā minētie zemes dzīļu izmantotāji ir tiesīgi turpināt savu darbību.

45. Zemes dzīļu izmantotājiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai darbojās saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem licenču līgumiem par valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu, licences nav jāsaņem.

46. Valsts ģeoloģijas dienests sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts zemes dienestā attiecīgi noformētus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izvietojuma materiālus zemes īpašuma lietošanas aprobežojuma iezīmēšanai zemes īpašuma plānos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta informāciju attiecīgajām pašvaldībām.

47. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus:

47.1. 1991.gada 13.novembra lēmumu nr.316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu";

47.2. 1993.gada 25.februāra lēmumu nr.99 "Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr.316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu"" (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 10.nr.).

Ministru prezidenta vietā -
Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 8.jūlija noteikumiem nr.238

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksts

Nr. p.k.	Derīgā izrakteņa veids, atradnes nosaukums un atrašanās vieta	Platība (ha)	Krājumi uz 1997.gada 1.janvāri (tūkst. m3)	Derīgā izrakteņa izmantošanas veids	Piezīmes
1	2	3	4	5	6
1.	Ģipšakmens
1.1.	"Salaspils" Rīgas rajons Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju	102,1	4753	būvģipša, veidņu, medicīniskā ģipša, cementa un apdares materiālu ražošanā	augstas kvalitātes derīgais izraktenis ar ierobežotu izplatību Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs
1.2.	"Skaistkalne" Bauskas rajons Skaistkalnes pagasts	143,7	18107	cementa, būvģipša un apdares materiālu ražošanā	augstas kvalitātes derīgais izraktenis ar ierobežotu izplatību Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs
2.	Kaļķakmens
2.1.	"Auce" Dobeles rajons Vītiņu pagasts	143,9	10670	pārtikas, stikla, papīra ražošanā un citās nozarēs, kur nepieciešams augstas kvalitātes kaļķakmens	vienīgā lielā detāli izpētīta augstas kvalitātes kaļķakmens atradne
2.2.	"Kūmas" Saldus rajons Novadnieku pagasts	272,2	36581	cementa, kaļķu un stikla ražošanā	liela detāli izpētīta atradne, kas nodrošina ar izejvielām dažādas rūpniecības nozares
3.	Māls
3.1.	"Apriķi" Liepājas rajons Lažas pagasts	98,7	5090	keramzīta un būvkeramikas ražošanā	liela mazizplatīta keramzīta māla atradne
3.2.	"Brocēni II" Saldus rajons Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju	242,0	33352	cementa ražošanā	liela cementa māla atradne
3.3.	"Kaiģi" Jelgavas rajons Līvbērzes pagasts	229,2	4266	ķieģeļu ražošanā	lielākā gaiši apdegoša māla atradne
3.4.	"Kuprava" Balvu rajons Susāju pagasts	159,7	16674	keramzīta un būvkeramikas ražošanā	liela atradne ar daudzpusīgi izmantojamu derīgo izrakteni
3.5.	"Liepa" Cēsu rajons Liepas pagasts	61,6	18151	dažāda veida būvkeramikas ražošanā	liela augstas kvalitātes māla atradne ar Latvijā reti sastopamiem blīvi apdegoša māla slāņiem
3.6.	"Nīcgale" Daugavpils rajons Nīcgales pagasts	43,3	1988	keramzīta un būvkeramikas ražošanā	mazizplatīta keramzīta māla atradne
3.7.	"Usma" Ventspils rajons Usmas pagasts	133,4	5520	būvkeramikas ražošanā	viena no lielākajām māla atradnēm ar daudzpusīgi izmantojamu derīgo izrakteni
3.8.	"Venta" Saldus rajons Pampāļu pagasts	123,6	10604	cementa un būvkeramikas ražošanā	liela kompleksi izmantojama atradne
4.	Dolomīts
4.1.	"Aiviekste (kreisais krasts)" Jēkabpils rajons Variešu pagasts un Krustpils pagasts	201,0	13241	šķembu un dolomītmiltu ražošanā	liela atradne ar augstas izturības kompleksi izmantojamiem dolomītiem
4.2.	"Birži" Jēkabpils rajons Salas pagasts	310,8	38637	šķembu, dolomītmiltu un būvkaļķu ražošanā	liela atradne ar ļoti augstas izturības kompleksi izmantojamiem dolomītiem
4.3.	"Dārzciems" Alūksnes rajons Gaujienas pagasts	151,0	15259	apdares materiālu un šķembu ražošanā	derīgā slāņkopa satur mazizplatītus apdares dolomītus
4.4.	"Iecava" Jelgavas rajons Sidrabenes pagasts	131,4	5611	apdares materiālu un šķembu ražošanā	derīgā slāņkopa satur mazizplatītus sārtus apdares dolomītus
4.5.	"Kranciems" Ogres rajons Tīnūžu pagasts	123,7	8087	būvkaļķu, šķembu, dolomītmiltu un apdares materiālu ražošanā	derīgā slāņkopa satur mazizplatītus sārtus apdares dolomītus
4.6.	"Pērtnieki" Rēzeknes rajons Sakstagala pagasts un Viļānu pagasts	124,5	19933	šķembu, dolomītmiltu un būvkaļķu ražošanā	liela atradne ar augstas izturības kompleksi izmantojamiem dolomītiem
4.7.	"Tūrkalne" Rīgas rajons Ropažu pagasts	147,8	11586	šķembu un dolomītmiltu ražošanā	liela atradne ar izturīgiem dolomītiem
5.	Kvarca smilts
5.1.	"Bāle - Bērziņi" Valmieras rajons Kauguru pagasts	16,8	1080	logu stikla un tehniskā stikla ražošanā	vienīgā detāli pētītā stikla smilts atradne
5.2.	"Cīruļi" Cēsu rajons Mārsnēnu pagasts	53,7	9111	stikla ražošanā un metālliešanas veidņu izgatavošanai	lielākā kvarca smilts atradne
5.3.	"Skudras" Kuldīgas rajons Nīkrāces pagasts	30,1	2572	stikla ražošanā un metālliešanas veidņu izgatavošanai	vienīgā labas bagātināmības kvarca smilts atradne Rietumlatvijā
6.	Grants un smilts
6.1.	"Cēre" Tukuma rajons Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju	93,3	12401	betona ražošanā, ceļu būvē un remontā	liela grants atradne Latvijas rietumu daļā
6.2.	"Griščāti" Rēzeknes rajons Maltas pagasts	48,4	3585	silikātķieģeļu ražošanā un ceļu būvē	viena no lielākajām detāli pētītām smilts atradnēm Latgalē
6.3.	"Kurzeme" Talsu rajons Laucienas pagasts	177,6	56112	būvniecībā, ceļu būvē un betona ražošanā	lielākā detāli pētītā grants atradne
6.4.	"Pāvuli" Cēsu rajons Raunas pagasts	69,8	4733	ceļu būvē un remontā	liela grants atradne Latvijas centrālajā daļā
6.5.	"Veseta" Aizkraukles rajons Vietalvas pagasts	143,0	9064	dzelzceļa būvē un būvniecībā	liela detāli pētīta atradne ar dzelzceļa balastam piemērotu granti
7.	Laukakmeņi
	"Kaltene" Talsu rajons Rojas pagasts un Mērsraga pagasts	52,1	638	augstas izturības šķembu ražošanā un hidrotehniskajā būvniecībā	vienīgā pētītā laukakmeņu atradne
8.	Sapropelis
8.1.	"Aijažu ezers" Limbažu rajons Lēdurgas pagasts	85,0	3000	medicīnā, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecībā un būvmateriālu ražošanā	atradne ar reti sastopamiem potenciāli plaši izmantojamiem organogēniem sapropeļiem
8.2.	"Lobes ezers" Ogres rajons Krapes pagasts	87,0	3000	medicīnā, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecībā un būvmateriālu ražošanā	atradne ar reti sastopamiem potenciāli plaši izmantojamiem organogēniem sapropeļiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs