Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.399

Rīgā 1999.gada 30.novembrī (prot. Nr.67, 21.§)

Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 8.panta otro daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām (turpmāk - uzņēmums) atmaksājams akcīzes nodoklis par naftas produktiem (turpmāk - nodoklis), ja uzņēmumi degvieleļļu, tās aizstājējproduktus vai komponentus (turpmāk - degvieleļļa) izmanto par kurināmo siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (turpmāk - kurināmais).

2. Nodokli neatmaksā, ja uzņēmums degvieleļļu izmanto siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem, nevis par kurināmo.

3. Uzņēmumam, kurš degvieleļļu izmanto gan par kurināmo, gan siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem, nodokli atmaksā tikai par to degvieleļļas daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu attiecīgo siltuma daudzumu apkurei (ar nosacījumu, ka minētais uzņēmums nodrošina atsevišķu apkurei saražotā siltuma uzskaiti). Uzņēmumam, kurš nenodrošina atsevišķu apkurei saražotā siltuma uzskaiti, nodokli par izmantoto degvieleļļu neatmaksā.

4. Uzņēmumam, kurš degvieleļļu izmanto par kurināmo, no valsts budžeta atmaksā nodokli atbilstoši likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktajai likmei attiecīgajam laikposmam par katru izmantoto degvieleļļas kilogramu, bet ne vairāk kā par 129 kilogramiem uz vienu saražoto megavatstundu.

5. Tiesības uz nodokļa atmaksu ir tam uzņēmumam, kam pašam ir viena no šādām speciālajām atļaujām (licencēm) vai kas degvieleļļu iegādājas no cita uzņēmuma, kuram ir viena no šādām speciālajām atļaujām (licencēm):

5.1. speciālā atļauja (licence) degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai;

5.2. speciālā atļauja (licence) degvielas vairumtirdzniecībai;

5.3. speciālā atļauja (licence) degvielas ražošanai un vairumtirdzniecībai.

6. Lai samaksāto nodokli saņemtu atpakaļ, uzņēmums ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 8.punktā noteiktajiem termiņiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tas reģistrējies kā nodokļu maksātājs, šādus dokumentus:

6.1. rakstisku samaksātā nodokļa atmaksāšanas pieprasījumu;

6.2. atmaksājamā nodokļa aprēķinu, kas veikts, izmantojot šo noteikumu 6.5., 6.6., 6.7. un 6.8.apakšpunktā minēto informāciju;

6.3. muitas deklarāciju vai tās kopiju, kas apliecina degvieleļļas ievešanu, un maksājuma dokumentu vai tā kopiju ar kredītiestādes atzīmi, ka par degvieleļļu nodoklis ir samaksāts (ja uzņēmums pats ir ievedis degvieleļļu);

6.4. preču pavadzīmi-rēķinu vai tā kopiju par degvieleļļas piegādi (ja uzņēmums degvieleļļu ir iegādājies no cita uzņēmuma);

6.5. krāsns vai katlumājas tehnisko raksturojumu (pasi) vai tā kopiju ar norādi par krāsns vai katlumājas jaudu;

6.6. tehnisko raksturojumu (pasi) vai tā kopiju uzskaites ierīcei, kas nodrošina saražotā siltuma uzskaiti, ja uzņēmums izmanto degvieleļļu gan par kurināmo, gan siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem;

6.7. datus par saražoto siltumu, kura ražošanai izmantota degvieleļļa, par kuru atmaksājams nodoklis;

6.8. Valsts darba inspekcijas apstiprinātu izziņu vai tās kopiju, kurā norādīts izmantojamās degvieleļļas (kurināmā) maksimālais patēriņš attiecīgajā krāsnī vai katlumājā un krāsns vai katlumājas jaudas izmantošanas koeficients.

7. Iesniedzot šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādāmi to oriģināli.

8. Pēc šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no nodokļa maksājumiem, samaksāto nodokli uzņēmumam atmaksā šādos termiņos:

8.1. līdz kārtējā gada 20.jūnijam - par pirmajos četros mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.maiju;

8.2. līdz kārtējā gada 20.oktobrim - par pirmajos astoņos mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.septembri. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 8.1.apakšpunktu;

8.3. līdz nākamā gada 20.februārim - par iepriekšējā gadā faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu vai kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktu.

9. Par degvieleļļu samaksātais nodoklis netiek atmaksāts, ja uzņēmums nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

10. Ja uzņēmumam ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam, atmaksājamā nodokļa summa par degvieleļļu, kas izmantota par kurināmo, tiek samazināta par šo parādu summu.

11. Šo noteikumu 8.punkts attiecas tikai uz to degvieleļļu, kuru uzņēmums faktiski iegādājas un izlieto, sākot ar 2000.gada 1.janvāri.

12. Lai saņemtu atpakaļ samaksāto nodokli par 1999.gadā iegādāto un izlietoto degvieleļļu, uzņēmums līdz 2000.gada 20.janvārim iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē šo noteikumu 6.punktā minētos dokumentus. Pēc minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no nodokļa maksājumiem, samaksāto nodokli uzņēmumam atmaksā līdz 2000.gada 20.februārim par laikposmā no 1999.gada 16.marta līdz 31.decembrim faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.janvāri. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumu Nr.233 "Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo" 10.punktu.

13. Lai saņemtu atpakaļ samaksāto nodokli par 1999.gadā iegādāto un izlietoto degvieleļļu, uzņēmums, kurš degvieleļļu ir iegādājies no cita uzņēmuma, papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē muitas deklarācijas kopiju, kas apliecina degvieleļļas ievešanu, un maksājuma dokumenta kopiju ar kredītiestādes atzīmi, ka par degvieleļļu nodoklis ir samaksāts.

14. Uzņēmumam saskaņā ar šiem noteikumiem atmaksā nodokli arī par degvieleļļu, kas izmantota siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, ja degvieleļļa iegādāta un izlietota laikposmā no 1999.gada 16.marta līdz 31.augustam. Šajā gadījumā uzņēmums šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētā dokumenta vietā iesniedz:

14.1. Zemkopības ministrijas apstiprinātu izziņu vai tās kopiju par degvieleļļas patēriņa normatīviem tehnoloģiskajā procesā (ja uzņēmums degvieleļļu izmantojis lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tās pirmapstrādei un pārstrādei);

14.2. Ekonomikas ministrijas apstiprinātu izziņu vai tās kopiju par degvieleļļas patēriņa normatīviem tehnoloģiskajā procesā (ja uzņēmums degvieleļļu izmantojis rūpniecības produkcijas ražošanai (pārstrādei) citās nozarēs).

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumus Nr.233 "Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 216.nr.).

 

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministra vietā - zemkopības ministrs A.Kalvītis

06.01.2000