Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta instrukcija Nr.4

Rīgā 1997.gada 6.maijā (prot. nr.24 19.§)

Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus

Izdota saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 2.pantu

1. Šī instrukcija nosaka no valsts budžeta finansējamo iestāžu (turpmāk - budžeta iestādes) sniegto maksas pakalpojumu apstiprināšanas un maksas iekasēšanas kārtību. Šī instrukcija nav piemērojama maksas pakalpojumiem, par kuriem maksa noteikta likumos un Ministru kabineta noteikumos.

2. Līdzekļi, kas iegūti, sniedzot maksas pakalpojumus, ir uzskatāmi par valsts budžeta daļu un izlietojami saskaņā ar attiecīgā gada likumā par valsts budžetu paredzēto apropriāciju.

3. Nākamajā gadā sniedzamo maksas pakalpojumu veidi un izcenojumi budžeta iestādēs izstrādājami līdz budžeta pieprasījuma iesniegšanai Finansu ministrijā, un tos apstiprina attiecīgās nozares ministrs.

4. Ja budžeta iestāde nodarbojas arī ar palīgražošanu, tad palīgražošanā saražotajām precēm, kā arī maksas pakalpojumiem, kuru izcenojumus nosaka pēc tirgus vērtības, nozares ministrs apstiprina tikai attiecīgo preču un pakalpojumu kopējo apjomu.

5. Maksas pakalpojumu ieņēmumu plānu sastāda, pamatojoties uz šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā apstiprinātiem maksas pakalpojumu veidiem un izcenojumiem, un iesniedz Finansu ministrijā kā budžeta pieprasījuma sastāvdaļu. Pēc Finansu ministrijas pieprasījuma budžeta iestādes iesniedz arī apstiprināto maksas pakalpojumu veidu un izcenojumu sarakstu. Finansu ministrija nav tiesīga pieprasīt šīs instrukcijas 4.punktā minēto maksas pakalpojumu un preču veidu un izcenojumu sarakstu.

6. Ja attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātais maksas pakalpojumu ieņēmumu apmērs atšķiras no budžeta pieprasījumā paredzētā, šīs instrukcijas 3.punktā noteiktajā kārtībā apstiprinātajos maksas pakalpojumu veidos, apjomā vai izcenojumos veicami grozījumi saskaņā ar attiecīgā gada likumu par valsts budžetu.

7. Līdzekļi, kurus budžeta iestādes saņem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajos budžeta iestāžu pamatbudžeta vai speciālā budžeta kontos un tiek izlietoti izdevumu finansēšanai atbilstoši attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajai apropriācijai saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu apstiprinātajiem finansēšanas plāniem.

8. Budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas pārsniedz attiecīgā gada likumā par valsts budžetu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm programmā un apakšprogrammā noteikto apmēru, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai. Atbildi finansu ministrs sniedz 10 dienu laikā pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas.

9. Budžeta iestāžu kontos gada beigās esošie līdzekļu atlikumi, ja to apmērs nepārsniedz gada laikā par maksas pakalpojumiem saņemto līdzekļu apmēru, paliek attiecīgo iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu papildu finansēšanai.

10. Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā attiecīgā gada likums par valsts budžetu, finansu ministrs apstiprina budžeta iestāžu darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību". Lai nodrošinātu nepieciešamo budžeta līdzekļu apmēru, minētajām iestādēm ir tiesības turpināt maksas pakalpojumu ieņēmumu iekasēšanu iepriekšējā saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu ietvaros. Stājoties spēkā attiecīgā gada likumam par valsts budžetu, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums tiek uzskaitīts saskaņā ar attiecīgā gada likumu par valsts budžetu.

11. Ja par pakalpojumu izpildi ir noteikta valsts nodeva vai arī maksa par pakalpojumiem ir noteikta likumos vai Ministru kabineta noteikumos, budžeta iestādes nav tiesīgas noteikt un iekasēt par tiem papildu samaksu. Maksa nav nosakāma arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu.

12. Samaksu par pakalpojumiem var veikt, iemaksājot budžeta iestādes kasē attiecīgo summu skaidrā naudā, par ko izsniedzams darījumu apliecinošs dokuments, vai ar kredītiestāžu starpniecību, izmantojot skaidras naudas norēķinus vai pārskaitījumu.

13. Līdzekļi, kuri par sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiek iemaksāti budžeta iestādes kasē skaidrā naudā, trīs darbadienu laikā jāieskaita kredītiestādē atvērtajā Valsts kases kontā, norādot attiecīgās iestādes budžeta konta numuru. Budžeta iestādes kasē iemaksātos skaidras naudas ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, ja tie nav ieskaitīti kredītiestādes kontā, aizliegts izlietot iestādes izdevumu finansēšanai, izņemot atsevišķus gadījumus pēc saskaņošanas ar finansu ministru.

14. Ja maksas pakalpojumi tiek sniegti, neievērojot šīs instrukcijas prasības, iekasētā maksa par pakalpojumiem bezstrīdus kārtībā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

15. Budžeta iestāžu 1997.gadā sniedzamo maksas pakalpojumu veidi un izcenojumi izstrādājami un apstiprināmi vienlaikus ar maksas pakalpojumu un izcenojumu sarakstu 1998.gadam.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

10.05.1997