Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 168

Rīgā 1997.gada 6.maijā (prot. nr.24 2.§)

Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303-97)

Izdoti saskaņā ar
Būvniecības likuma 27.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303-97) nosaka kārtību, kādā veicama būvdarbu uzraudzība (turpmāk - būvuzraudzība).

2. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja (būvētāja) tiesības atbilstoši tā izlietotajiem līdzekļiem noteiktajā laikā iegūt kvalitatīvu būvi, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvdarbu tehnoloģisko procesu secības, darbu izpildes termiņiem un akceptētā būvprojektā (turpmāk - būvprojekts) noteiktā materiālu un finansu izlietojuma, kā arī nepieļaut normatīvo aktu un attiecīgo standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

3. Būvuzraudzība ir nepieciešama Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 159.punktā noteiktajos gadījumos. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvuzraugu arī citos gadījumos.

4. Būvuzraudzība neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem.

II. Būvuzraudzības kārtība

5. Būvuzraudzība veicama saskaņā ar būvuzraudzības līgumu, kas noslēgts uz visu būvdarbu veikšanas laiku. Pasūtītājs slēdz būvuzraudzības līgumu ar atbilstoši sertificētu fizisko personu (turpmāk - būvuzraugs) vai atbilstoši licencētu juridisko personu (līgumā norāda sertificēto fizisko personu, kuru juridiskā persona norīkojusi par būvuzraugu).

6. Par būvuzraugu nevar būt attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes darbinieks vai persona, kurai ir darba attiecības vai citas saistības ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas veic uzraugāmā objekta būvdarbus vai piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

7. Pasūtītājs var pilnvarot autoruzraugu, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 304, veikt attiecīgā būvobjekta būvuzraudzību.

8. Uzņemoties būvuzraudzību būvobjektā, būvuzraugs paraksta saistību rakstu saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 116.4.apakšpunktā un 158.punktā noteiktajām prasībām.

III. Būvuzrauga pienākumi un tiesības

9. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

9.1. pārbaudīt, vai būvuzņēmēja rīcībā ir būvdarbu veikšanai nepieciešamais būvprojekts un cita dokumentācija;

9.2. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi Vispārīgo būvnoteikumu 5.3.nodaļā noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi;

9.3. pārbaudīt būvdarbu tehnoloģisko procesu secības un kvalitātes atbilstību Latvijas būvnormatīvu prasībām un būvprojektam, kā arī būvdarbos izmantojamo materiālu, konstrukciju un tehnoloģisko iekārtu ražotāju deklarācijas, sertifikātus, testēšanas pārskatus un to atbilstību būvprojektam;

9.4. piedalīties būvkonstrukciju un segto darbu pieņemšanā saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktā noteiktajām prasībām;

9.5. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai cita būvvaldes pārstāvja pirmā uzaicinājuma;

9.6. ziņot pasūtītājam, būvvaldei un Valsts būvinspekcijai par Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

9.7. sagatavot un iesniegt komisijai, kura pieņem būvobjektu ekspluatācijā, nepieciešamos dokumentus atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 301, kā arī piedalīties minētās komisijas darbā;

9.8. ziņot attiecīgajai būvvaldei un Valsts būvinspekcijai, ja būvobjekta ekspluatācija uzsākta patvaļīgi;

9.9. apsekot būvobjektu un veikt attiecīgus ierakstus būvdarbu žurnālā.

10. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

10.1. pieprasīt no pasūtītāja un būvuzņēmēja jebkurus būvprojekta dokumentus (arī detalizētos rasējumus, ja tādi ir izstrādāti), lai rastu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu;

10.2. nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja vai nav veikti būvdarbu sagatavošanas darbi;

10.3. pieļaut tikai būvprojektā noteiktu attiecīgajiem standartiem un tehniskajiem noteikumiem atbilstošu tehnoloģisko iekārtu, materiālu un būvizstrādājumu lietošanu (uzstādīšanu), ja tiem ir nepieciešamās ražotāju deklarācijas, sertifikāti un testēšanas pārskati;

10.4. pieņemt tikai atbilstoši būvprojektam un Latvijas būvnormatīvu prasībām veiktos darbus;

10.5. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, kā arī iepazīties ar ierakstiem autoruzraudzības žurnālā;

10.6. pieprasīt atsegt uzstādītās būvkonstrukcijas un segtos būvdarbus, ja rodas šaubas par kāda darbu veida izpildes kvalitāti;

10.7. pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 5.7.nodaļā minētajiem nosacījumiem ierosināt attiecīgajai būvvaldei, Valsts būvinspekcijai vai Valsts darba inspekcijai pārtraukt būvdarbus;

10.8. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja ir konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes, tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas (sprādziena) draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei un valsts būvinspekcijai, kā arī, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus;

10.9. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi, ja būvobjektā atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi.

IV. Būvuzrauga atbildība

11. Būvuzraugs ir atbildīgs:

11.1. par būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šo noteikumu prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;

11.2. par būvdarbu uzsākšanu būvobjektā atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 5.1. un 5.3.nodaļā noteiktajām prasībām;

11.3. par nekvalitatīvu vai būvprojektam neatbilstošu tehnoloģisko iekārtu, materiālu un būvizstrādājumu izmantošanu būvdarbos;

11.4. par neplānotiem būvdarbu pārtraukumiem, ja tie radušies būvuzrauga vainas dēļ.

12. Ja būvuzraugs ir parakstījis būvkonstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus un ir notikusi konstrukciju vai būves daļu deformācija vai sabrukšana, būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija vai neatkarīgi sertificēti eksperti attiecīgā atzinumā nosaka būvniecības dalībnieku atbildību par notikušā sekām.

13. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus, attiecīgā būvvalde vai Valsts būvinspekcija ir tiesīga pieprasīt pasūtītājam atsaukt attiecīgo būvuzraugu un norīkot citu, kā arī ierosināt būvuzrauga būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi.

14. Būvuzraugs ir materiāli atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītiem zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.

V. Pārejas jautājumi

15. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

16. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā netiek piemērots Ministru Padomes 1980.gada 7.aprīļa lēmums nr.196 "Par nolikuma par pasūtītāja (apbūvētāja) tehnisko uzraudzību par rūpniecības, dzīvojamo un civilo ēku un būvju celtniecību Latvijas PSR apstiprināšanu".

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs